EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2018/1324

(2018. gada 18. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Tiesa,

—	ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0122/2018),

1.

norāda, ka Revīzijas palāta savā 2016. gada pārskatā konstatē, ka nav atklāti nozīmīgi trūkumi attiecībā uz revidētajiem Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk “Tiesa”) cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

2.

norāda, ka Revīzijas palāta, pamatojoties uz veikto revīziju, ir secinājusi, ka kopumā 2016. gada 31. decembrī slēgtajā finanšu gadā izdarītajos maksājumos saistībā ar iestāžu un struktūru administratīvajiem un citiem izdevumiem būtisku kļūdu nav;

3.

atzinīgi vērtē Tiesas kopumā piesardzīgo un pareizo finanšu pārvaldību 2016. gada budžeta periodā; pauž atbalstu sekmīgajai paradigmas maiņai Komisijas budžeta plānošanā, pārņemot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principus, ko 2015. gada septembrī ieviesa priekšsēdētāja vietniece Kristalina Georgieva kā daļu no iniciatīvas “Uz rezultātiem orientēts ES budžets”; mudina Tiesu piemērot šo metodi savai budžeta plānošanas procedūrai;

4.

norāda, ka saskaņā ar pašreizējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru Tiesa gada darbības pārskatus Revīzijas palātai iesniedz jūnijā, Revīzijas palāta savu pārskatu Parlamentam iesniedz oktobrī un Parlaments līdz maijam balso plenārsēdē par budžeta izpildes apstiprināšanu; norāda, ka no gada pārskatu slēgšanas līdz budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras pabeigšanai paiet vismaz 17 mēneši, ja vien apstiprināšana netiek atlikta; norāda, ka revīzijās privātajā sektorā tiek ievēroti daudz īsāki termiņi; uzsver, ka budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra ir jāracionalizē un jāpaātrina; pieprasa, lai Tiesa un Revīzijas palāta ņemtu vērā paraugpraksi privātajā sektorā; šajā sakarībā ierosina par gada darbības pārskatu iesniegšanas termiņu noteikt grāmatvedības gadam sekojošā gada 31. martu un par Revīzijas palātas pārskata iesniegšanas termiņu – 1. jūliju; turklāt ierosina pārskatīt Parlamenta Reglamenta IV pielikuma 5. pantā noteikto budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras grafiku, paredzot, ka balsojums par budžeta izpildes apstiprināšanu notiek novembra plenārsēdē, tādējādi slēdzot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru gada laikā pēc attiecīgā grāmatvedības gada;

5.

norāda, ka 2016. gadā Tiesai piešķirto apropriāciju kopsumma bija EUR 380 002 000 (salīdzinājumam – 2015. gadā EUR 357 062 000) un izpildes līmenis bija 98,2 %; atzīst augsto izlietojuma līmeni; tomēr norāda uz nelielo samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem;

6.

norāda, ka Tiesas aplēstie ieņēmumi 2016. finanšu gadā bija EUR 51 505 000, savukārt konstatētie prasījumi bija par 3,1 % mazāk nekā aplēsts (EUR 49 886 228); norāda, ka starpība EUR 1,62 miljonu apmērā lielākoties ir saistīta ar to, ka 2016. gadā 16 no 19 Vispārējās tiesas papildu tiesnešiem vēlu stājās amatā;

7.

pauž bažas par to, ka Tiesa pastāvīgi aplēš pārāk lielas saistības attiecībā uz komandējumiem, 2016. gadā uzņemoties saistības par EUR 342 000, savukārt maksājumus veicot tikai par EUR 157 974; aicina Tiesu nodrošināt pareizu finanšu plānošanu, lai turpmāk nepieļautu līdzīgu nesaskanību;

8.

norāda, ka Tiesas budžets ir paredzēts galvenokārt administratīvām vajadzībām, no tā apmēram 75 % līdzekļu tiek tērēti izdevumiem saistībā ar šajā iestādē strādājošajiem un atlikusī summa – ēkām, mēbelēm, aprīkojumam un iestādes īpašajām funkcijām; norāda, ka pēc Parlamenta prasības Tiesa ir uzdevusi saviem administratīvajiem dienestiem ieviest uz rezultātiem balstītas budžeta izstrādes principu to darbības jomā; prasa Tiesai turpināt piemērot minēto principu ikdienas administratīvajās darbībās un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par gūto pieredzi un sasniegtajiem rezultātiem;

9.

atzinīgi vērtē Tiesas ieceri līdz 2020. gada 26. decembrim sagatavot ziņojumu par Vispārējās tiesas darbību, iesaistīt ārēju konsultantu un ziņojumu iesniegt Parlamentam, Padomei un Komisijai;

10.

atzīmē Tiesas tiesvedības darbību 2016. gadā, kura laikā trijās tiesās tika iesniegtas 1 604 lietas un 1628 lietas tika pabeigtas – mazāk nekā 2015. gadā, kad tika pabeigts izskatīt 1 775 lietas; turklāt norāda, ka vidējais tiesvedības ilgums bija 16,7 mēneši, kas bija nedaudz vairāk nekā 2015. gadā (16,1 mēnesis); atzinīgi vērtē to, ka Tiesas reformas rezultātā vidējais lietas izlemšanas laiks 2017. gadā bija 16,0 mēneši; atgādina, ka ir jānodrošina Tiesas nolēmumu kvalitāte un pieņemšanas ātrums, lai novērstu, ka iesaistītajām pusēm rodas nozīmīgas izmaksas pārmērīgi ilgas izskatīšanas dēļ; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi samazināt neizskatīto lietu skaitu, lai nodrošinātu Savienības pilsoņu pamattiesības;

11.

norāda, ka 2016. gadā Tiesa pabeidza 704 lietas (2015. gadā tika pabeigtas 616 lietas) un saņēma 692 jaunas lietas (2015. gadā – 713) un palielinājās prejudiciālo un apelācijas lietu skaits;

12.

norāda, ka 2016. gadā Vispārējā tiesa saņēma 974 jaunas lietas (2015. gadā – 831 lietu) un izskatīja 755 lietas (2015. gadā – 987 lietas), neizskatīto lietu skaitam pieaugot salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem;

13.

pieņem zināšanai, ka Civildienesta tiesa beidza darboties 2016. gada 1. septembrī, tādēļ ir jāizvērtē tās darbība tikai astoņu mēnešu laikposmā; norāda, ka tā pabeidza izskatīt 169 lietas un saņēma 77 jaunas lietas, ievērojami samazinoties neizskatīto lietu skaitam (231 lieta 2015. gadā un 139 lietas 2016. gadā); atzinīgi vērtē Tiesas priekšlikumos par Tiesas statūtu reformu iekļauto informāciju, cita starpā Civildienesta tiesas darbības izvērtējumu, kura tika iesniegta Parlamentam 2011. un 2014. gadā un ir izklāstīta pielikumā atbildei uz 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā uzdotajiem jautājumiem; atkārtoti aicina padziļināti izvērtēt Civildienesta tiesas darbību desmit gadu garumā;

14.

norāda, ka 2015. gadā tika pieņemta Tiesas tiesu struktūras reforma, līdztekus izstrādājot jaunu Vispārējās tiesas reglamentu; pieņem, ka minētā reforma ļaus Tiesai arī turpmāk tikt galā ar lietu skaita pieaugumu, pateicoties tam, ka triju posmu procesā līdz 2019. gadam tiks divkāršots tiesnešu skaits; ar nepacietību gaida informāciju par minētās reformas panākto attiecībā uz Tiesas spēju izskatīt lietas pieņemamā laikposmā un ievērojot prasības par taisnīgu tiesu;

15.

norāda, ka 2016. gadā pēc Tiesas struktūras reformas personāla lietas bija trešais skaita ziņā nozīmīgākais Vispārējā tiesā izskatīto lietu veids; aicina Tiesu turpināt sniegt statistiku par tās tiesvedības darbībām;

16.

atzīmē, ka 2016. gadā ir kopumā samazinājies tiesvedības ilgums par vidēji 0,9 mēnešiem Tiesā un 1,9 mēnešiem Vispārējā tiesā salīdzinājumā ar 2015. gadu, uz ko Revīzijas palāta ir norādījusi Īpašajā ziņojumā Nr. 14/2017 (1); atzīmē Tiesas veiktās organizatoriskās un procesuālās darbības efektivitātes pastiprināšanai un aicina Tiesu turpināt centienus nodrošināt lejupējas tendences turpināšanos, lai panāktu, ka visas lietas tiek slēgtas pieņemamā laika sprīdī; pauž bažas par to, ka viens no faktoriem, kas visbiežāk ietekmē lietu izskatīšanas ilgumu, ir Tiesas oficiālās brīvdienas; norāda, ka 2016. gadā Tiesas oficiālās brīvdienas kopumā ilga 14 nedēļas;

17.

norāda, ka ir stājies spēkā Eiropas Savienības Tiesas locekļu un bijušo locekļu rīcības kodekss, kurā paredzēti noteikumi attiecībā uz vairākiem jautājumiem, par ko Parlaments paudis bažas, proti, interešu deklarācijām un ārējām darbībām; atbalsta Tiesu, tai īstenojot savu lēmumu 2018. gadā pieņemt noteikumus par t. s. virpuļdurvju efektu;

18.

pieprasa Tiesai ieviest mērķtiecīgāku uz sniegumu balstītu pieeju attiecībā uz tiesnešu ārējām darbībām Savienības tiesību izplatīšanas nolūkā, jo izmantotie kritēriji šķiet samērā vispārīgi un šo darbību ietekme netiek skaidri novērtēta;

19.

atkārtoti prasa nodrošināt ikviena tiesneša ārējo darbību lielāku pārredzamību; aicina Tiesu tās tīmekļa vietnē un gada darbības pārskatā sniegt informāciju par citiem tiesnešu ieņemtajiem amatiem un apmaksātām ārējām darbībām, cita starpā norādīt pasākuma nosaukumu, norises vietu, attiecīgo tiesnešu lomu, ceļa un uzturēšanās izmaksas un to, vai šīs izmaksas sedza Tiesa vai trešā persona;

20.

mudina Tiesu publicēt visu Tiesas locekļu CV un interešu deklarācijas, norādot dalību jebkādā citā organizācijā;

21.

pauž nožēlu par t. s. virpuļdurvju efekta noteikumu trūkumu un mudina Tiesu šajā saistībā izveidot un īstenot stingrus noteikumus;

22.

uzskata, ka Tiesai būtu jāprotokolē sanāksmes, kurās piedalās lobisti, profesionālās apvienības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, ja tas nekaitē to lietu konfidencialitātei, kuras atrodas izskatīšanas procesā;

23.

prasa Tiesai publicēt informāciju par sanāksmēm, kurās piedalās profesionālās apvienības, kā arī dalībvalstis pārstāvoši darbinieki;

24.

pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis necenšas nodrošināt dzimumu līdzsvaru atbildīgos amatos, un norāda, ka Parlaments un Padome par vienu no saviem mērķiem ir noteikuši abu dzimumu līdzsvarotas pārstāvības nodrošināšanu, ieceļot jaunos Vispārējās tiesas tiesnešus (pašlaik Tiesas struktūrshēmā pieci tiesneši ir sievietes un divi ģenerāladvokāti ir sievietes, savukārt Vispārējās tiesas struktūrshēmā desmit tiesnešu ir sievietes); uzskata, ka Savienības iestādēm ir jāreprezentē Savienības pilsoņi; tādēļ uzsver Parlamenta un Padomes noteiktā mērķa nozīmīgumu;

25.

norāda, ka Revīzijas palātai nebija pieejami konkrēti dokumenti, kas bija svarīgi Tiesas snieguma revīzijai (2); aicina Tiesu turpināt sadarbību ar Revīzijas palātu un nodrošināt tai piekļuvi visiem revīzijā nepieciešamajiem dokumentiem, ciktāl tas nav pretrunā ar pienākumu ievērot apspriežu procesa slepenību;

26.

apzinās, ka tiesnešu palīgu (référendaires) uzdevums ir palīdzēt Tiesas locekļiem lietu izskatīšanā un juridisku dokumentu – piemēram, nolēmumu, rīkojumu, atzinumu vai memorandu – sagatavošanā Tiesas locekļu pārraudzībā; norāda, ka Tiesa 2009. gadā pieņēma viņu rīcības kodeksu; turklāt norāda, ka tiesnešu palīgus atlasa locekļi, kuru pakļautībā viņi strādā, un ka darbā pieņemšanas kritēriji ir minimāli; aicina Tiesu īstenot politiku, kas ļautu elastīgāk norīkot pašreizējos tiesnešu palīgus, lai sekmētu ar resursu pārvaldību vai organizatoriskiem jautājumiem saistīto problēmu novēršanu (3);

27.

ar bažām norāda, ka Tiesa nav varējusi novērtēt tiesnešu un tiesnešu palīgu lietu pārvaldības spēju, jo Tiesa neapkopo informāciju par to, cik daudz laika tiesnesis vai tiesneša palīgs velta konkrētai lietai; norāda, ka tiks veikts pētījums, lai novērtētu to, kādā mērā resursu izmantošanas uzraudzības sistēmas ieviešana sniegtu derīgus datus; prasa Tiesai iepazīstināt Parlamentu ar pētījuma rezultātiem;

28.

uzskata, ka Tiesas sniegtā atbilde uz Parlamenta jautājumu par lietu izmaksām (jautājums Nr. 50) nav apmierinoša; prasa Tiesai apsvērt uzraudzības sistēmas ieviešanu ikvienas lietas izmaksu aprēķināšanai;

29.

norāda, ka tiek pastāvīgi sekots līdzi tam, vai neveidojas iespējami lietu uzkrājumi un kavējumi palātās; pauž nožēlu par to, ka Tiesa nav sniegusi Parlamentam datus saistībā ar indikatīvo laika grafiku neievērošanu, jo tie attiecas uz tiesu iekšējo organizāciju;

30.

pauž bažas par to, ka procesuālo dokumentu pieņemšana un apstrāde kancelejā ir faktors, kas visbiežāk ietekmē tiesvedības rakstveida daļas ilgumu Vispārējā tiesā (4); norāda, ka Vispārējā tiesā izskatāmās lietas raksturo apjomīga dokumentācija; aicina Vispārējo tiesu turpināt sekot līdzi lietu skaitam un sarežģītībai, lai nodrošinātu, ka kancelejai ir pietiekami resursi;

31.

uzsver Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 14/2017 sniegto ieteikumu sniegumu mērīt katrai lietai atsevišķi, atsaucoties uz individuāli pielāgotu laika grafiku un ņemot vērā faktiski nodarbinātos resursus;

32.

norāda, ka pēc Tiesas struktūras reformas tiesneši tiek norīkoti darbam palātās atkarībā no lietu veidotā noslogojuma dažādās jomās; vēlas zināt, kā notiek šī norīkošana un vai konkrētām jomām ir izveidotas specializētas palātas, un prasa analizēt to, kā norīkošana ietekmē lietu izskatīšanas ātrumu;

33.

pieņem zināšanai tiesās iesniegto lietu sadales procesu; norāda, ka 2016. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, apmēram 40 % lietu Vispārējā tiesā tika iedalītas ārpus rotācijas sistēmas, kas rada šaubas par šo sistēmu; prasa Tiesai sniegt noteikumus, kas paredz lietu sadales procedūru abās tiesās;

34.

norāda, ka ievērojams skaits lietu abās tiesās attiecas uz intelektuālā īpašuma jautājumiem; mudina Tiesu analizēt veidus, kā vienkāršot šīm lietām piemērojamās procedūras, un apsvērt, vai tās pētniecības un dokumentēšanas dienesti nevarētu veikt lietu iepriekšēju pārbaudi;

35.

konstatē, ka Tiesa turpina ievērot iestāžu vienošanos piecu gadu laikā samazināt darbinieku skaitu par 5 %, neraugoties uz 137 jaunu štata vietu izveidi saistībā ar tiesnešu un ģenerāladvokātu skaita pieaugumu;

36.

norāda uz štata vietu aizpildījuma augsto rādītāju (gandrīz 98 %), neraugoties uz darbinieku lielo mainību; atzīmē, ka Tiesa ir norādījusi uz grūtībām saistībā ar pastāvīgo darbinieku pieņemšanu darbā pamatlīmeņa amata pakāpēs; prasa Tiesai veikt izvērtējumu par lielās mainības iemesliem un īstenotajiem vai plānotajiem pasākumiem ar mērķi uzlabot situāciju;

37.

pieņem zināšanai pasākumus, ko Tiesa 2016. gadā veica ar mērķi uzlabot dzimumu līdzsvaru augstākā un vidējā līmeņa vadības amatos, taču uzsver, ka ir svarīgi neatkāpties no mērķa panākt uzlabojumus šajā jautājumā; atkārtoti pauž bažas par ģeogrāfiskā līdzsvara trūkumu vidējās un augstākās vadības līmenī un arī šajā ziņā aicina Tiesu strādāt pie situācijas uzlabošanas;

38.

atzīmē, ka Tiesa 2016. gadā piedāvāja 245 stažēšanās vietas; pauž nožēlu par to, ka 188 stažēšanās vietas kabinetos nebija atalgotas; aicina Tiesu rast risinājumu, kā pienācīgi atalgot visus iestādē strādājošos stažierus, lai panāktu vienlīdzīgas iespējas;

39.

atzinīgi vērtē Tiesas un Eiropas Centrālās bankas darbinieku apmaiņu un projektu par satvara izveidi juristu lingvistu apmaiņai starp dažādām iestādēm;

40.

atzinīgi vērtē Tiesas sadarbību ar Komisijas un Parlamenta mutiskās tulkošanas dienestiem Iestāžu rakstiskās un mutiskās tulkošanas komitejā (ICTI);

41.

atzinīgi norāda, ka Tiesa kļuva par pilntiesīgu locekli iestāžu darba grupā par galvenajiem iestāžu darbības un snieguma rādītājiem un sniedza informāciju par rakstiskās tulkošanas izmaksām atbilstoši saskaņotajai metodikai, par ko panākta vienošanās darba grupā;

42.

norāda, ka Tiesa ir ieguldījusi līdzekļus IT instrumentos, lai uzlabotu lietu pārvaldību; prasa Tiesai sniegt detalizētu kvantitatīvu un kvalitatīvu finanšu informāciju par pašreizējo situāciju saistībā ar IT projektiem, kas īstenoti Tiesā kopš 2014. gada; aicina Tiesu izstrādāt pilnībā integrētu IT sistēmu lietu pārvaldības atbalstīšanai;

43.

norāda uz arvien pieaugošo piekļuvi lietojumprogrammai e-Curia (piekļuves kontu skaits: 3 599 konti 2016. gadā salīdzinājumā ar 2 914 kontiem 2015. gadā) un to, ka 2016. gadā e-Curia izmantoja visās dalībvalstīs, kas liecina par to, ka ir efektīvi palielināta sabiedrības informētība par šīs lietojumprogrammas esamību un tās priekšrocībām;

44.

aicina Tiesu uzlabot komunikācijas darbības, kas ļautu uzlabot tās pieejamību Savienības pilsoņiem, piemēram, organizējot mācību seminārus žurnālistiem vai izstrādājot komunikācijas produktus par savu darbību saskaņā ar tādu pieeju, kura ir vairāk vērsta uz pilsoņu interesēm; atzinīgi vērtē to, ka Tiesa ir pieņēmusi lēmumu atjaunināt savu tīmekļa vietni, lai to padarītu lietotājdraudzīgāku, un prasa Tiesai censties uzlabot savu datubāzi, to vairāk vēršot uz lietotājiem; atzīst Tiesas centienus saistībā ar tiešsaistes saziņas kanāliem un mudina turpināt sekmīgo darbu;

45.

norāda, ka Tiesa ir pakāpeniski īstenojusi Parlamenta rezolūcijā par 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu sniegtos ieteikumus par dienesta transportlīdzekļu izmantošanu (5); uzskata, ka autoparka racionalizācijas nolūkā veiktie pasākumi ir solis pareizajā virzienā; atzinīgi vērtē jauno 2016. gadā izsludināto iestāžu iepirkuma konkursu autonomas jomā, kura mērķis ir radīt ietaupījumus šajā sakarībā; ar bažām norāda, ka 2016. gadā tika organizēts 21 lidojums, kas izmaksāja EUR 3 998,97, lai nosūtītu šoferus sniegt autovadīšanas pakalpojumus Tiesas vai Civildienesta tiesas locekļiem viņu izcelsmes dalībvalstīs;

46.

atzinīgi vērtē Tiesas apņēmību īstenot vērienīgus mērķus vides jomā un aicina šos mērķus sasniegt savlaicīgi; mudina iestādi piemērot zaļa publiskā iepirkuma principus un prasa izstrādāt oglekļa emisiju izlīdzināšanas noteikumus un paredzēt tai pietiekamu budžetu;

47.

atzīmē detalizēto informāciju par ēku politiku, jo īpaši attiecībā uz pašreizējā ēku kompleksa piektās paplašināšanas būvdarbiem;

48.

atzīmē gūto papildu pieredzi saistībā ar atvērtā plānojuma birojiem; pauž bažas par to, ka tādas priekšrocības kā telpas vajadzību samazinājums un ieguvumi saistībā ar atvieglotu saziņu un lielāku elastību varētu neatsvērt konfidencialitātes zaudējumu, ierobežojumus darbā ar dokumentiem, kas prasa sevišķi rūpīgu koncentrēšanos, un privātuma zaudējumu; aicina Tiesu izvērtēt pozitīvo un negatīvo ietekmi uz darba apstākļiem, ņemot vērā darbinieku vajadzības, un informēt Parlamentu par šā izvērtējuma rezultātiem;

49.

atzinīgi vērtē to, ka Tiesa 2016. gada sākumā pieņēma vadlīnijas par informāciju trauksmes cēlējiem un trauksmes cēlēju aizsardzību, un atgādina, ka Savienības publiskajā pārvaldē trauksmes cēlēju aizsardzības jautājums tiek uztverts nopietni un ir vienmēr rūpīgi jāapsver; aicina Tiesu mudināt savus darbiniekus iepazīties ar 2016. gada vadlīnijām, uzsverot trauksmes cēlēju svarīgo lomu pārkāpumu atklāšanā; aicina Tiesu mudināt savus darbiniekus atbilstīgos gadījumos izmantot 2016. gada vadlīnijas; prasa Tiesai savlaicīgi sniegt sīku informāciju par trauksmes cēlēju lietām, to, kā tās tikušas risinātas un pabeigtas;

50.

norāda, ka ir jāizveido neatkarīga struktūra informācijas sniegšanai, padomdošanai un konsultācijām un jāpiešķir tai pietiekami budžeta līdzekļi, lai palīdzētu trauksmes cēlējiem, izpaužot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantot pareizos informācijas kanālus, vienlaikus aizsargātu viņu konfidencialitāti un piedāvātu viņiem nepieciešamo atbalstu un konsultācijas;

51.

norāda, ka saskaņā ar LESD 253. un 254. pantu par Tiesas locekļu izvirzīšanu atbild dalībvalstis; uzsver, ka Tiesas snieguma nodrošināšanai ir svarīgi laikus izvirzīt un iecelt tiesnešus; prasa pieņemt jaunus noteikumus, kas paredzētu konkrētu termiņu tiesneša (atkārtotai) izvirzīšanai labu laiku pirms tiesneša pilnvaru termiņa beigām, un aicina Padomi izvērtēt izmaksas un ieguvumus, ieceļot Tiesā jaunus tiesnešus; kritizē divu tiesnešu neatbilstīgo iecelšanu Civildienesta tiesā bez uzaicinājuma pieteikties konkursam, turklāt uz pilnvaru termiņu, kas ilga tikai no 2016. gada 14. aprīļa līdz 2016. gada 31. augustam;

52.

norāda, ka vienam no diviem Civildienesta tiesas tiesnešiem, kuri bija iecelti no 2016. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 31. augustam, tika izmaksāts iekārtošanās pabalsts (EUR 18 962,25) saskaņā ar Padomes Regulas (ES) 2016/300 (6) 4. panta a) punktu, atlīdzība par ceļa izdevumiem (EUR 493,10) saskaņā ar minētās regulas 4. panta c) punktu un atlīdzība par pārcelšanās izmaksām (EUR 2 972,91) saskaņā ar regulas 4. panta d) punktu; turklāt norāda, ka tam pašam tiesnesim sešus mēnešus tika izmaksāts pārejas pabalsts, kas pilnvaru termiņa beigās kopā sasniedza EUR 47 070; ar nožēlu norāda uz nesamērīgajām izmaksām EUR 69 498,25 apmērā saistībā ar viena no minētajiem tiesnešiem četru mēnešu ilgo pilnvaru uzņemšanos un izbeigšanu papildus tiesneša saņemtajai algai; aicina Tiesu, ieceļot jaunus tiesnešus, apsvērt, vai pilnvaru termiņš ir samērīgs ar iepriekšminētajiem pabalstiem; aicina Padomi pārskatīt šo pabalstu saņemšanas nosacījumus un apmēru un attiecīgi pārskatīt Padomes Regulu (ES) 2016/300; nosoda šādu Savienības nodokļu maksātāju naudas izšķiešanu;

53.

turklāt norāda, ka Vispārējā tiesa (apelācijas palāta, 2018. gada 23. janvāra spriedums lietā T-639/16 P) (7) ir atzinusi, ka Civildienesta tiesas otrā palāta, kuras sastāvā bija viens no minētajiem tiesnešiem ar četru mēnešu pilnvaru termiņu, bija izveidota neatbilstoši tiesiskajam regulējumam, un tas padara par spēkā neesošu šajā spriedumā minēto nolēmumu, kā arī visus turpmākos nolēmumus, ko pieņēmusi otrā palāta minētajā sastāvā; prasa Tiesai precizēt, kurus nolēmumus, ko pieņēmusi otrā palāta minētajā sastāvā, ietekmē šis Vispārējās tiesas spriedums; pieprasa Padomei komentēt šo pienākumu neizpildi un norādīt, kam par to ir jāuzņemas atbildība;

54.

prasa Tiesai apsvērt apspriežu valodas statusa piešķiršanu Tiesā, jo īpaši Vispārējā tiesā, arī citām valodām līdztekus franču valodai; atzinīgi vērtē Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2016. gada februāra prasību veikt ietekmes novērtējumu attiecībā uz apspriežu valodas nomaiņu (novērtējums vēl nav pabeigts);

55.

pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Savienības; konstatē, ka šobrīd nav iespējams prognozēt ar izstāšanos saistītās sekas attiecībā uz finanšu un administratīvo jomu, cilvēkiem un citām jomām, un aicina Padomi un Revīzijas palātu veikt ietekmes novērtējumus un līdz 2018. gada beigām informēt Parlamentu par to rezultātiem.

---

(1)  Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 14/2017 “Darbības rezultātu pārskats par lietu pārvaldību Eiropas Savienības Tiesā”.

(2)  Sk. Īpašā ziņojuma Nr. 14/2017 14. punktu.

(3)  Sk. Īpašā ziņojuma Nr. 14/2017 98. punkta C) apakšpunktu, kur Revīzijas palāta ir noteikusi šādus aspektus: tiesnešu palīgu nepietiekama pieejamība, tiesnešu, ģenerāladvokātu un viņu palīgu darba slodze, lietu pārdale tiesneša pilnvaru termiņu beigu dēļ.

(4)  Sk. Īpašā ziņojuma Nr. 14/2017 38. punkta 6. attēlu.

(5)  OV L 252, 29.9.2017., 116. lpp.

(6)  Padomes 2016. gada 29. februāra Regula (ES) 2016/300, ar ko nosaka atalgojumu augstas pakāpes amatpersonām ES iestādēs (OV L 58, 4.3.2016., 1. lpp.).

(7)  ECLI:EU:T:2018:22.