52018BP1310

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52018BP1310 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52018BP1310

Eiropas Parlamenta Rezolūcija (ES) 2018/1310 (2018. gada 18. aprīlis) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments

OV L 248, 3.10.2018, p. 3–22 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/res/2018/1310/oj

HTML

PDF

Official Journal

3.10.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/3

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2018/1310

(2018. gada 18. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa – Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Reglamenta 94. pantu, 98. panta 3. punktu un IV pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0105/2018),

A.	tā kā galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Eiropas Parlamenta grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli, darbību rezultātus un naudas plūsmu;

B.	tā kā saskaņā ar parasto kārtību Parlamenta administrācijai tika nosūtīts 141 jautājums un Budžeta kontroles komiteja saņēma rakstiskas atbildes un tās publiski apsprieda, klātesot par budžeta jautājumiem atbildīgajam priekšsēdētāja vietniekam, ģenerālsekretāram un iekšējam revidentam;

C.	tā kā vienmēr ir iespējams uzlabot publisko finanšu pārvaldības kvalitāti, efektivitāti un lietderību un pārbaude ir nepieciešama, lai nodrošinātu politiskās vadības un Parlamenta administrācijas atbildību Savienības pilsoņu priekšā,

Pārskats par Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldību

norāda, ka oficiālo Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldības uzraudzības sistēmu veido četri galvenie elementi:

—	galīgo pārskatu apliecināšana, ko veic Parlamenta grāmatvedis,

—	iekšējā revidenta gada ziņojumi un viņa atzinums par iekšējās kontroles sistēmu,

—	visu Savienības iestāžu, tostarp Parlamenta, administratīvo un citu izdevumu novērtējums, ko veic ārējs revidents – Revīzijas palāta,

—	Budžeta kontroles komitejas sagatavotā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, kuras noslēgumā Parlaments pieņem lēmumu par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu Parlamenta priekšsēdētājam;

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir palielinājusi izlasē iekļauto Parlamenta darījumu skaitu, un mudina Revīzijas palātu šādi turpināt, jo reputācijas apdraudējuma risks ir salīdzinoši augsts, ņemot vērā to, ka finanšu un budžeta kļūdas varētu negatīvi ietekmēt iestādes reputāciju;

mudina Revīzijas palātu apsvērt iespēju sagatavot vairāk īpašo ziņojumu par konkrētām Parlamenta darbības jomām, piemēram, komunikācijas politiku un Eiropas politiskajām partijām un fondiem paredzēto dotāciju pārvaldību, īpašu uzmanību pievēršot uz sniegumu balstītai budžeta izstrādei;

atzinīgi vērtē turpmākos pasākumus, ko administrācija veic, lai stiprinātu iekšējās speciālās zināšanas par pārskatiem un revīziju, izveidojot papildu pakalpojumu deputātiem, kuri ir iesaistīti ar Savienības iestādēm saistītās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās, un tādējādi nodrošinot palīdzību un atbalstu saistībā ar to, kā saprast un interpretēt gada pārskata un revīzijas ziņojumu rezultātus;

Parlamenta budžeta un finanšu pārvaldība

norāda, ka Parlamenta 2016. gada galīgo apropriāciju kopsumma bija EUR 1 838 613 983 jeb 19,39 % no daudzgadu finanšu shēmas (1) (DFS) 5. izdevumu kategorijas, kas paredzēta Savienības iestāžu 2016. gada kopējiem administratīvajiem izdevumiem, par 2,4 % pārsniedzot 2015. gada budžetu (EUR 1 794 929 112);

norāda, ka iegrāmatoto ieņēmumu kopējais apmērs 2016. gada 31. decembrī bija EUR 183 381 513 (2015. gadā – EUR 176 367 724), no kuriem EUR 30 589 787 bija piešķirtie ieņēmumi (2015. gadā – EUR 27 988 590);

uzsver, ka 69,92 % no kopējām saistībām veidoja četras nodaļas: 10. nodaļa (“Iestādes locekļi”), 12. nodaļa (“Ierēdņi un pagaidu darbinieki”), 20. nodaļa (“Ēkas un saistītie izdevumi”) un 42. nodaļa (“Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”), kas liecina, ka Parlamenta izdevumu lielākā daļa ir lielā mērā nemainīga;

konstatē, ka Parlamenta 2016. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī galīgie skaitļi bija šādi:

a)	Pieejamās apropriācijas (EUR)

2016. gada apropriācijas

1 838 613 983

Neautomātiskie pārnesumi no 2015. finanšu gada

—

Automātiskie pārnesumi no 2015. finanšu gada

289 323 907

2016. gada piešķirto ieņēmumu apropriācijas

30 589 787

Piešķirto ieņēmumu apropriācijas, kas pārnestas no 2015. gada

103 055 269

Kopā

2 261 582 946

b)	Apropriāciju izlietojums 2016. finanšu gadā (EUR)

Saistības

2 225 465 435

Veiktie maksājumi

1 900 199 164

Uz nākamo gadu automātiski pārnestās apropriācijas, tostarp piešķirto ieņēmumu apropriācijas

324 909 094

Uz nākamo gadu neautomātiski pārnestās apropriācijas

—

Atceltās apropriācijas

36 094 295

c)	Budžeta ieņēmumi (EUR)

2016. gadā saņemts

183 381 513

d)	Kopējā bilance 2016. gada 31. decembrī (EUR)

1 574 480 381

norāda, ka saistības tika uzņemtas par 99,2 % no Parlamenta budžetā iekļautajām apropriācijām, proti, par EUR 1 823 844 172, un atcelto apropriāciju īpatsvars bija 0,8 %; ar gandarījumu norāda, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados tika sasniegts ļoti augsts budžeta izpildes līmenis; norāda, ka maksājumu kopējais apmērs bija EUR 1 538 531 527, kas nozīmē izpildi 84,4 % apmērā un izpildes palielinājumu par 0,7 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

10.

uzsver, ka 2016. gadā atceltās apropriācijas, proti, EUR 14 769 811, galvenokārt bija saistītas ar atalgojumu un citām tiesībām, kā arī – kārtējo reizi – ar izdevumiem, kas saistīti ar ēkām;

11.

norāda, ka 2016. finanšu gadā saskaņā ar Finanšu regulas (2) 27. un 46. pantu tika apstiprināti septiņi pārvietojumi par kopumā EUR 66 655 000 jeb 3,6 % no galīgajām apropriācijām; ar bažām konstatē, ka lielākā daļa šo pārvietojumu kārtējo reizi bija saistīti ar Parlamenta ēku politiku un jo īpaši ar Konrad Adenauer ēkas projektu; uzskata, ka apkopojošais pārvietojums joprojām ir ļoti liels; pauž stingru pārliecību, ka efektīvai budžeta pārvaldībai būtu jāspēj panākt šādu pārvietojumu samazināšana līdz nepieciešamajam minimumam; mudina Parlamenta ēku politiku noteikt pietiekami skaidri, iekļaujot to budžeta stratēģijā;

Revīzijas palātas atzinumi par 2016. gada pārskatu ticamību un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību

12.

atgādina, ka Revīzijas palāta visām ES iestādēm veic administratīvo izdevumu un citu izdevumu īpašu novērtējumu kā par atsevišķu politikas grupu; norāda, ka administratīvie un saistītie izdevumi ietver izdevumus par cilvēkresursiem (algas, piemaksas un pensijas), kas veido 60 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, un izdevumus par ēkām, iekārtām, energoresursiem, sakariem un informācijas tehnoloģiju;

13.

atgādina, ka revīzijā tika pārbaudīta 100 maksājumu darījumu reprezentatīva izlase, kas ietvēra uz riska novērtējumu balstītu 20 tādu saistību izlasi, kas bija apstiprinātas 2016. finanšu gada beigās un automātiski pārnestas uz 2017. gadu – mērķis bija pārbaudīt, vai budžeta līdzekļi tika izlietoti saskaņā ar gada pārskata principu;

14.

pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju kopumā revīzijas pierādījumi liecina, ka kategorijas “Administrācija” izdevumos kļūdu līmenis nav būtisks; norāda, ka aplēstais kļūdu īpatsvars, pamatojoties uz 12 skaitļos izteiktām kļūdām, administrācijai paredzētajā DFS 5. izdevumu kategorijā ir 0,2 % (samazinājums salīdzinājumā ar 0,6 % 2015. gadā);

Līdzekļu pārvaldība politiskajās grupās

15.

atgādina, ka politiskās grupas ir atbildīgas Parlamenta priekšā par tām piešķirto līdzekļu pārvaldību to pilnvaru robežās, kuras tām piešķīris Prezidijs; ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta konstatēja nepilnības izdevumu apstiprināšanas un nokārtošanas pārbaudēs saistībā ar grupu “Nāciju un brīvības Eiropa” (ENF grupu) un ka maksājumi tika veikti, lai gan to pamatā nebija iepirkuma procedūras rezultātā noslēgtu līgumu; uzsver, ka ārējais revidents Ernst and Young sniedza atzinumu ar iebildēm; aicina Prezidiju piemērot ENF grupai atbilstošus pasākumus, tostarp iespējamu atmaksāšanu;

16.

norāda uz īpašajiem konstatējumiem, kas Revīzijas palātas 2016. gada pārskatā iekļauti attiecībā uz Parlamentu; norāda, ka saistībā ar vienu maksājumu kādai politiskajai grupai Revīzijas palāta konstatēja nepilnības pārbaudēs par 2015. gadā veiktu, bet 2016. gadā noskaidrotu izdevumu apstiprināšanu un nokārtošanu; norāda, ka Revīzijas palāta konstatēja, ka maksājumi tika veikti, lai gan to pamatā nebija iepirkuma procedūras rezultātā noslēgtu līgumu; visbeidzot, norāda, ka Revīzijas palāta atklāja līdzīgus trūkumus kādā darījumā, kas attiecās uz citu politisko grupu 2015. gadā;

17.

norāda uz atbildēm, kuras Parlaments pretrunu procedūrā sniedza Revīzijas palātai; aicina Revīzijas palātu regulāri informēt atbildīgo komiteju par to, kā tiek izpildīts tās ieteikums pārskatīt uzraudzības satvaru, ko piemēro politiskajām grupām piešķirto budžeta apropriāciju izpildei, un efektīvāk uzraudzīt, kā politiskās grupas piemēro izdevumu apstiprināšanas un nokārtošanas noteikumus un kā tās veic iepirkuma procedūras;

18.

mudina Parlamenta Ģenerālsekretariātu arī turpmāk pielikt papildu pūles, lai palīdzētu politiskajām grupām uzlabot iekšējo finanšu pārvaldību un sniegtu tām labākus norādījumus; aicina politiskās grupas vēl vairāk uzlabot attiecīgo izdevumu apstiprināšanas un nokārtošanas noteikumu piemērošanu, kā arī uzlabot un vēl vairāk saskaņot iepirkuma procedūru īstenošanu;

Iekšējā revidenta gada pārskats

19.

norāda, ka 2018. gada 23. janvārī notikušajā atbildīgās komitejas un iekšējā revidenta atklātajā sanāksmē iekšējais revidents iepazīstināja ar savu gada pārskatu un informēja, ka 2016. gadā viņš ir veicis revīzijas par šādiem tematiem:

—	jaunās finanšu pārvaldības sistēmas (FMS) projekta pārbaude – 3. posms,

—	saistībā ar iekšējās revīzijas ziņojumiem veicamo darbību pēcpārbaude,

—	audiovizuālā nozare,

—	ierēdņu un pagaidu darbinieku darbā pieņemšanas process,

—	ārēju speciālistu piesaiste būvdarbu projektiem Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorātā (DG INLO),

—	darbības pārskatu sagatavošana,

—	līgumdarbinieku darbā pieņemšanas process,

—	IT infrastruktūra un operācijas: datu centra inventarizācija un ārējo ekspertu pārvaldība;

20.

atgādina, ka gada darbības pārskats ir Parlamenta pārvaldības struktūras stūrakmens; uzsver, ka pēc darbības pārskatu sagatavošanas revīzijas, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, cik efektīvi ir gada darbības pārskati kā instruments, ar ko informēt par pārskatatbildību un sniegumu, iekšējais revidents sniedza šādus ieteikumus:

—	būtu jāpieņem integrēta plānošanas un pārskatu sagatavošanas sistēma; tai būtu jāaptver gan stratēģisko mērķu noteikšana, gan katra ģenerāldirektorāta gada darbības mērķu noteikšana, jānosaka galvenie rezultātu rādītāji un jāveicina ziņošana par sniegumu gada darbības pārskatos,

—	ģenerālsekretāram būtu jāieceļ dienests ar paplašinātām pilnvarām darbības pārskatu sagatavošanas koordinēšanas un uzraudzības jomā,

—	būtu jāveicina iekšējās kontroles sistēmas novērtēšana un ziņošana par to, ieceļot iekšējās kontroles koordinatoru katrā ģenerāldirektorātā, sniedzot ģenerāldirektorātiem atbilstošus norādījumus un instrumentus un nodrošinot saskaņotu ziņošanu par iekšējām kontrolēm gada darbības pārskatos,

—	būtu jāpieņem tieši Parlamentam paredzētas vadlīnijas ticamības deklarācijas sagatavošanai un iespējamu atrunu iekļaušanas nepieciešamības izvērtēšanai;

21.

norāda, ka 2016. gadā veikto turpmāko pasākumu rezultātā tika slēgtas 22 no 48 nepabeigtajām validētajām darbībām un laikā nenoslēgto darbību riska profils 2016. gadā turpināja pakāpeniski mazināties; īpaši norāda, ka gada beigās 10 no 26 nepabeigtajām darbībām ietilpa ievērojama riska kategorijā un pārējās 16 – mērena riska kategorijā;

Saistībā ar rezolūciju par 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanu veiktie pasākumi

22.

ņem vērā rakstiskās atbildes uz rezolūciju par 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kuras Budžeta kontroles komitejai iesniegtas 2017. gada 4. oktobrī, un ģenerālsekretāra izklāstu par dažādajiem jautājumiem un prasībām, kas iekļautas rezolūcijā par Parlamenta 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī tam sekojošo viedokļu apmaiņu ar deputātiem; uzsver, ka ir svarīgi Budžeta kontroles komitejā biežāk diskutēt ar ģenerālsekretāru par jautājumiem, kas saistīti ar Parlamenta budžetu un tā izpildi;

23.

vēlreiz uzsver – lai panāktu lielāku pārredzamību iestādes iekšienē, īpaši saistībā ar lēmumu pieņemšanas procedūru, ir jāatvieglo un jāpadara pieejamāks Parlamenta iekšējo lēmējstruktūru, īpaši Prezidija, darbs un it sevišķi lēmumu pieņemšanas procedūra; prasa savlaicīgi publicēt iekštīklā (Intranet) Prezidija sanāksmju darba kārtības un daudz ātrāk publicēt sanāksmju protokolus; norāda, ka pirms publicēšanas nav jāgaida, līdz tie ir iztulkoti visās valodās; apsveic Kvestoru kolēģiju ar šajā sakarībā panākto progresu, īpaši jauno politiku attiecībā uz informēšanu par lēmumiem;

24.

aicina ģenerālsekretāru nosūtīt šo rezolūciju Prezidijam, uzsverot visus punktus, kur prasīta Prezidija rīcība vai lēmumi; aicina ģenerālsekretāru noteikt rīcības plānu un grafiku, kas dotu Prezidijam iespēju veikt pasākumus un/vai reaģēt uz Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijās iekļautajiem ieteikumiem un iekļaut rezultātus gada uzraudzības dokumentā; aicina ģenerālsekretāru savlaicīgi ziņot Budžeta komitejai un Budžeta kontroles komitejai par visiem Prezidijam iesniegtajiem projektiem, kuri ievērojami ietekmē budžetu;

25.

tomēr pauž nožēlu par to, ka nekas nav darīts saistībā ar daudziem rezolūcijā (3) par 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanu ietvertajiem ieteikumiem un ka tam nav norādīti iemesli vai sniegts pamatojums; pauž dziļas bažas par to, ka nedz Prezidijs, nedz ģenerālsekretārs nav publicējuši progresa ziņojumu vai panākuši pietiekamu progresu saistībā ar vairākām prasībām rīkoties vai pieņemt lēmumu;

26.

atkārtoti aicina Prezidiju veikt pasākumus saistībā ar visiem budžeta izpildes apstiprināšanas lēmumiem, kā izriet no Reglamenta 25. panta un IV pielikuma, un Finanšu regulas 6. un 166. panta;

27.

atgādina, ka Parlamenta 2014. (4) un 2015. gada rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu bija ietverts aicinājums rast tehnisku risinājumu, kas ļautu deputātiem izmantot savu individuālo lapu Parlamenta tīmekļa vietnē, lai brīvprātīgi publicētu informāciju par tikšanos ar interešu pārstāvjiem; mudina Parlamenta Prezidiju un ģenerālsekretāru nekavējoties darīt to iespējamu;

28.

aicina ģenerālsekretāru informēt deputātus par panākumiem, kas gūti saistībā ar iPACS projektu, kura mērķis ir stiprināt un modernizēt cilvēku, Parlamenta ēku un aktīvu drošību; norāda, ka šis projekts ar Prezidija lēmumu tika pieņemts 2015. gada 9. martā; uzsver, ka ir svarīgi pārliecināties, vai Parlamentam tik ļoti nozīmīgs projekts, kas izmaksā tik ļoti daudz, noris saskaņā ar plānoto;

29.

aicina ģenerālsekretāru ieviest pasākumus, lai risinātu viesnīcu cenu ievērojamo pieaugumu Strasbūrā – cenas ir krasi palielinājušās no gada uz gadu un īpaši izteikts palielinājums ir vērojams plenārsesiju laikā; iesaka uzlabot transporta iespējas starp Strasbūru un Vācijas pierobežu, kur cenas ir ievērojami zemākas (iespējams, organizējot autobusu starp Kēlu un Parlamenta ēku);

30.

atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra iniciatīvas attiecībā uz krīžu pārvaldības un darbības nepārtrauktības stratēģijas pārskatīšanu, lai stiprinātu Parlamenta noturību iespējamu nozīmīgu (jebkāda veida, bet, piemēram, saistībā ar IT, drošību vai telpām) tā darbību skarošu incidentu gadījumos, kā norādīts Prezidija 2016. gada 3. maija lēmumā;

Parlamenta 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana

31.

pieņem zināšanai par budžeta jautājumiem atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka, ģenerālsekretāra un Budžeta kontroles komitejas 2018. gada 23. janvārī iekšējā revidenta klātbūtnē notikušo viedokļu apmaiņu saistībā ar Parlamenta 2016. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

32.

norāda, ka pēc 2016. gada 23. jūnijā Apvienotajā Karalistē notikušā referenduma Prezidijs apsprieda tā sekas savā 2016. gada 4. jūlija sanāksmē; pieņem zināšanai priekšsēdētāja nostāju, proti, kamēr Apvienotā Karaliste ir pilntiesīga Savienības locekle, tās deputātiem un Parlamenta darbiniekiem ir tieši tādas pašas tiesības un pienākumi kā visiem citiem Parlamenta deputātiem un darbiniekiem; norāda, ka šai kārtībai ir jābūt elastīgai un jāpielāgojas visiem iespējamiem Brexit sarunu iznākumiem; norāda, ka Apvienotās Karalistes deputātu un Parlamenta darbinieku situācija var mainīties pārejas periodā, kas vēl jānosaka;

33.

atzīst, ka referenduma rezultāts ievērojami ietekmēja komiteju sekretariātus, pētniecības nodaļas un politisko ģenerāldirektorātu horizontālos dienestus; norāda, ka Parlamenta dienesti, pamatojoties uz ievāktajiem faktiem, sagatavoja analītisko materiālu, lai novērtētu Apvienotās Karalistes izstāšanās ietekmi uz rīcībpolitikas virzieniem un likumdošanu attiecīgajās to pārziņā esošajās jomās; turklāt atzīst, ka turpmākais ar šo jautājumu saistītais darbs ir juridiski ļoti sarežģīts un ka komiteju sekretariātos un politikas departamentos uzkrātās specializētās zināšanas ir gatavas izmantošanai izstāšanās procesa turpmākajos posmos, pamatojoties uz pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem;

34.

atzinīgi vērtē uzlaboto sadarbību drošības jomā starp Parlamentu un tā mītnes valstu iestādēm, īpaši Beļģijas iestādēm;

35.

mudina ģenerālsekretāru sarunu ceļā vienoties ar Beļģijas dzelzceļu uzņēmumu par to, ka tiks piedāvāts vairāk tiešo vilcienu no Briseles Luksemburgas stacijas uz Zaventemas lidostu deputātu ierašanās un aizbraukšanas aktīvākajā periodā, lai samazinātu ceļā pavadīto laiku un mazinātu deputātu oglekļa pēdu; aicina Ģenerālsekretariātu veicināt deputātu pārvietošanos ar vilcienu;

36.

atgādina, ka atvērtība sabiedrībai ir Parlamentam raksturīga iezīme; atbalsta visu trijās darba vietās atrodošos Parlamenta ēku ieeju reorganizāciju un uzlabošanu, pamatojoties uz jaunu drošības koncepciju, kura garantē drošu parlamentārā darba vidi, vienlaikus saglabājot Parlamenta atvērtību; norāda, ka šīs ieejas, 2015. gadā veicot modernizāciju, tika aprīkotas ar jaunām piekļuves kontroles sistēmām un ir iekļautas jaunajā, centralizētajā integrētās fiziskās piekļuves kontroles sistēmā; uzsver, ka ieeja Louise Weiss (LOW) ēkā Strasbūrā ir viena no ieejām, kuru plenārsēžu laikā visvairāk izmanto deputāti, Savienības darbinieki un apmeklētāji; uzsver, ka faktiski tā ir visredzamākā ieeja Strasbūrā; pauž nožēlu par to, ka “pagaidu” drošības pārbaude pie LOW ēkas ieejas faktiski ir kļuvusi pastāvīga; mudina ģenerālsekretāru ierosināt alternatīvu, kā atvieglot ieeju LOW ēkā, vienlaikus saglabājot šīs ieejas drošības līmeni un pievilcību;

37.

norāda, ka ģenerāldirektorāti dažādā mērā pievērš uzmanību uz sniegumu balstītai budžeta izstrādei, kura daļā administrācijas joprojām ir agrīnā stadijā; aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, lai visā administrācijā tiktu noteikti un uzraudzīti skaidri, izmērāmi mērķi;

38.

pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības izmaksas sasniedz EUR 114 miljonus gadā; norāda uz 2013. gada 20. novembra rezolūcijā par Savienības iestāžu atrašanās vietas noteikšanu (5) ietverto konstatējumu, ka 78 % no visiem to Parlamenta darbinieku komandējumiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, ir nepieciešami tieši Parlamenta dienestu ģeogrāfiskās izkliedētības dēļ; atgādina – tiek lēsts, ka šīs izkliedētības ietekme uz vidi ir no 11 000 līdz 19 000 tonnām CO2 emisiju; ar nožēlu norāda, ka 2016. gadā kopējā summa, kas atmaksāta tikai par deputātu ceļa izdevumiem saistībā ar plenārsēdēm Strasbūrā, sasniedza EUR 21 352 262; aicina Padomi rast risinājumu, lai noteiktu vienu Eiropas Parlamenta atrašanās vietu, ar mērķi nešķērdēt nodokļu maksātāju naudu;

39.

pieņem zināšanai septiņu ziņojumu par Eiropas integrācijas trūkuma radītajām izmaksām publicēšanu, kā arī piecus Eiropas pievienotās vērtības novērtējumus, kas tika pabeigti 2016. gadā;

40.

pieņem zināšanai to, ka tika pārskatītas reģistrēto deputātu palīgu piemaksas, kuras saistītas ar dienesta braucieniem starp Parlamenta trijām darba vietām; norāda, ka ierēdņiem un pārējiem Parlamenta darbiniekiem viesnīcas izmaksu maksimālais apjoms komandējumos uz Strasbūru ir EUR 180 un dienas nauda ir EUR 102, kas kopā veido EUR 282 dienā; savukārt reģistrētiem deputātu palīgiem atkarībā no deputāta šī summa ir samazināta līdz EUR 137, EUR 160 vai EUR 183 dienā par tiem pašiem izdevumiem; tomēr atgādina, ka reģistrētiem deputātu palīgiem ir tiesības uz tādām pašām dienas naudām kā ierēdņiem un pārējiem Parlamenta darbiniekiem komandējumos uz citām vietām, ne Strasbūru; trešo gadu pēc kārtas un lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem, aicina Prezidiju ātri rīkoties, lai saskaņotu reģistrētu deputātu palīgu Strasbūras komandējumu dienas naudas ar ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem paredzētajām dienas naudām; atkal aicina Prezidiju pilnībā saskaņot ierēdņu, pārējo darbinieku un reģistrētu deputātu palīgu piemaksas;

41.

atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra gatavību rast risinājumu un atkārtoti prasa rast praktiski īstenojamu risinājumu saistībā ar tiem reģistrētajiem deputātu palīgiem, kuri, lai gan bez pārtraukuma būs nostrādājuši divus sasaukumus, pēc šī sasaukuma beigām sasniedzot pensijas vecumu, nebūs tiesīgi piekļūt Eiropas pensijas tiesību shēmai no viņiem un viņus nodarbinošajiem deputātiem neatkarīgu apstākļu dēļ, jo viņi nebūs nostrādājuši nepieciešamos desmit gadus tāpēc, ka 2014. gada vēlēšanas notika agrāk, un tāpēc, ka, ņemot vērā cilvēkresursu dienestu lielo darba slodzi laikā pēc 2009. un 2014. gada vēlēšanām, aizkavējās viņu jauno līgumu apstiprināšana; tāpēc prasa uzskatīt abus sasaukumus par desmit gadiem aktīvā dienestā; aicina ģenerālsekretāru uzdot Personāla ģenerāldirektorātam (DG PERS) nekavējoties meklēt iespējamus risinājumus, kā arī regulāri informēt par šo procesu un iesaistīt tajā reģistrēto deputātu palīgu pārstāvjus; prasa Komisijai līdz 2018. gada 1. septembrim iesniegt tiesību akta priekšlikumu šī jautājuma atrisināšanai;

42.

norāda, ka atsevišķos gadījumos komandējumu izdevumi tiek atmaksāti ar ļoti lielu nokavēšanos, un aicina apzināt risinājumus, kā nodrošināt atmaksāšanu saprātīgos termiņos;

43.

uzskata, ka ir lietderīgi saglabāt nelielo palielinājumu budžeta 422. pozīcijā “Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību”, ņemot vērā paaugstināto darba slodzi Brexit laikā, trialogu skaita palielināšanos un arvien pieaugošo skaitu pagaidu un īpašo komiteju, kas ir sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni – 25 pastāvīgās un pagaidu komitejas –, kā arī ņemot vērā to, ka tieši sasaukuma beigās tiks izskatīta sarežģīta DFS tiesību aktu priekšlikumu pakete;

44.

aicina ģenerālsekretāru nosūtīt Komisijai ziņojumu par jauno reģistrētiem deputātu palīgiem piemērojamo noteikumu novērtējumu, kurš sagatavots saskaņā ar 2016. gada 28. aprīlī pieņemto rezolūciju par 2014. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu un minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 160/2009 (6) 3. pantā;

45.

mudina Prezidiju, novērtējot pagājušajā gadā ieviestos jaunos noteikumus par apmeklētāju grupām, svītrot iespēju iecelt reģistrētus deputātu palīgus par grupu vadītājiem, jo tas rada profesionālas, juridiskas, ētiskas un datu aizsardzības problēmas;

46.

konstatē, ka deputātu nodarbinātajiem praktikantiem ir privāttiesību līgums ar deputātu un tas viņiem nenodrošina citām Parlamenta darbinieku kategorijām līdzvērtīgu statusu Parlamentā vai iespēju saņemt Parlamenta stipendiju (R. Šūmana stipendiju); pauž nožēlu par to, ka Finanšu ģenerāldirektorātā (DG FINS) nav mehānisma vai juridiskas sistēmas, kas ļautu izveidot tiešu avansa maksājumu shēmu šādiem praktikantiem pirms komandējumiem, –lai gan šāda kārtība ir spēkā attiecībā uz visiem pārējiem darbiniekiem, – ņemot vērā to, ka pašsaprotamu iemeslu dēļ praktikanti tik tikko var atļauties vispirms apmaksāt šos izdevumus no savas kabatas; uzsver, ka deputāti katrā konkrētajā gadījumā var vienoties par avansa maksājumiem ar praktikantu un pilnvaroto maksātāju; tomēr norāda, ka daudzi deputāti neizmanto pilnvarotā maksātāja pakalpojumus savu praktikantu atalgojuma izmaksai, un aicina Parlamentu pēc iespējas drīzāk novērtēt, vai būtu iespējams ieviest šādu tiešo maksājumu shēmu;

47.

ar bažām norāda, ka, lai gan sasaukums jau sāk tuvoties beigām, vairāk nekā puse deputātu savos profilos Parlamenta oficiālajā tīmekļa vietnē joprojām nav publicējuši savus CV; aicina ģenerālsekretāru ātri rīkoties, lai nodrošinātu, ka visu deputātu CV parādās oficiālajā tīmekļa vietnē;

48.

atgādina, ka Parlamenta deputāta mandāts nav savienojams ar virkni amatu, tostarp ar valsts parlamenta deputāta mandātu; aicina nākamā Parlamenta sasaukuma vajadzībām izstrādāt nepieciešamos noteikumus, lai izslēgtu iespēju, ka EP deputātiem ir mandāts arī kādas dalībvalsts reģionālajā parlamentā, kura pilnvaras likumdošanas jomā liek tā deputātiem veltīt darbam tikpat daudz laika kā valsts parlamentā;

49.

uzskata – lai saņemtu neatkarīgākus un uzticamākus atzinumus un pētījumus, ir jāizstrādā noteikumi par Parlamenta komiteju nolīgto ekspertu interešu konfliktiem;

50.

atgādina, ka 2014. un 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā tika konstatēts, ka Parlamenta tīmekļa vietne nav īpaši ērta lietotājiem, un, ņemot to vērā, aicina Komunikācijas ģenerāldirektorātu (DG COMM) nekavējoties uzlabot tīmekļa vietni un ieviest efektīvāku meklētājprogrammu; uzsver, ka joprojām ir jāstrādā, lai tīmekļa vietni padarītu pievilcīgāku un atraktīvāku, un joprojām ir jāiegulda pūles, lai dažādotu pieejamās sociālo mediju platformas; prasa īstenot jaunu stratēģiju, kura pilnā mērā atspoguļotu sociālo mediju kapacitāti tās visdažādākajās izpausmēs;

51.

pieņem zināšanai atjaunināto pamatuzdevumu informācijas birojiem, kas tagad dēvējami par vietējiem birojiem (Prezidijs pieņēmis 2017. gada novembrī); īpaši uzsver, ka to galvenais uzdevums ir informēt un komunicēt Parlamenta vārdā vietējā līmenī, lai sniegtu informāciju par Savienību un Savienības politiku, izmantojot ārēju ieinteresēto personu pasākumus vietējā, reģionālā un valsts līmenī; uzsver, ka ir optimāli jāizmanto jaunās komunikācijas tehnoloģijas un modeļi un savā labā jāizmanto vietējo biroju izdevīgās ģeogrāfiskās atrašanās vietas, proti, pietuvinātība iedzīvotājiem, lai vēl vairāk pastiprinātu vietēja līmeņa pasākumus, piemēram, rīkotu debates ar deputātu un pilsoniskās sabiedrības piedalīšanos, tādējādi uzklausot un iesaistot cilvēkus; norāda, ka debatēm tiešsaistē un plašsaziņas līdzekļu uzmanībai, ko šādi pasākumi piesaista, būtu vēl vairāk jāveicina tuvināšanās iedzīvotājiem; prasa uzlabot attiecībā uz Parlamenta informācijas birojiem pieņemto stratēģiju un mudina DG COMM risināt problēmu, ko rada neatbilstība starp līdzekļiem, kurus tērē ēkām un izmaksām par darbiniekiem, un šo biroju galvenajām funkcijām, proti, tiešu komunikāciju ar vietējām ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem;

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

52.

atgādina, ka DG COMM galvenais snieguma rādītājs ir kopējā auditorija vai redzamība, kas panākta ar visu Parlamenta komunikācijas platformu un kanālu palīdzību; norāda, ka attiecībā uz Parlamenta klātbūtni plašsaziņas līdzekļos un vidējo tam veltītās informācijas apjomu mēnesī bija vērojams palielinājums par 12 % salīdzinājumā ar 2015. gadu un palielinājums par 7 % salīdzinājumā ar 2014. gadu, kas bija vēlēšanu gads; pieņem zināšanai, ka Parlaments labāk izmanto sociālos medijus, kā arī pasākumus, kas veltīti informētības veicināšanai jauniešu vidū; tomēr norāda, ka Parlamenta komunikācijas darbības arī turpmāk būtu jāuzlabo, jo īpaši paplašinot auditoriju sociālajos medijos, kura patlaban neatbilst standartiem, kas tiek sagaidīti no parlamentāras iestādes; uzsver, ka, jo īpaši ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019. gadā, ir jāizstrādā un jāīsteno visaptveroša sociālo mediju stratēģija; uzsver, ka šajā stratēģijā ir jāatspoguļo Parlamenta veiktā darba apmērs, ņemot vērā iedzīvotāju daudzšķautņainās intereses, bažas un ar Eiropas nākotni saistītos ierosinājumus;

53.

norāda, ka DG COMM ir sācis jaunu daudzgadu darba programmu dotācijām plašsaziņas līdzekļu un pasākumu rīkošanas jomā, kura darbosies laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam; pieņem zināšanai, ka dotācijas piešķiršanai plašsaziņas līdzekļu kategorijā tika noslēgti 102 partnerības pamatnolīgumi un tika atlasīti 48 dotācijas pieteikumi, kuru kopējā vērtība bija EUR 3,99 miljoni; norāda, ka pasākumu rīkošanas jomā dotācijas piešķiršanai tika atlasīti 18 projekti, kuru kopējā vērtība bija EUR 0,8 miljoni; aicina DG COMM aktīvāk vērsties pie tiem, kuri paši neinteresējas par Parlamenta darbību vai pat varētu būt skeptiski noskaņoti pret to;

54.

pieņem zināšanai nozīmīgās tehniskās un redakcionālās izmaiņas Parlamenta publiskajā tīmekļa vietnē, jo īpaši šīs vietnes meklētājprogrammas optimizāciju; apsveic DG COMM ar šiem panākumiem, taču piebilst, ka attīstība joprojām notiek pārāk lēni; norāda, ka 2016. gadā tika sākts un konkrētās tīmekļa vietnes daļās veiksmīgi īstenots atsaucīga tīmekļa dizaina projekts un tiešraides straumēšanas un pieprasījumvideo platformas atjaunošanas projekts, kuru mērķis bija pārstrādāt tīmekļa vietni, padarot to pieejamu visu veidu ierīcēm; prasa turpināt šos projektus un īstenot tos visās Parlamenta tīmekļa vietnes sadaļās; norāda, ka joprojām ir jāiegulda daudz pūļu, lai izveidotu efektīvu tīmekļa vietni un komunikācijas instrumentu; uzsver, ka atjaunošanai jānotiek laicīgi, jo Parlamenta redzamība un pieejamība būtu jānodrošina krietnu laiku pirms 2019. gadā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām vai, vēlākais, līdz tām; uzsver, ka pārredzama un pieejama tīmekļa vietne ir galvenais faktors iedzīvotāju iesaistīšanā;

55.

norāda, ka Pilsoņu uzziņu dienestam (AskEP) iesniegto pieprasījumu skaits kopš 2014. gada ir ievērojami palielinājies, galvenokārt šķietami koordinētu kampaņu – rakstveida pieprasījumu par aktuāliem jautājumiem – rezultātā; ierosina Parlamenta atbildes darīt zināmas deputātiem, kuri varētu nezināt par to pastāvēšanu;

56.

vērš uzmanību uz jaunāko pēc Parlamenta pasūtījuma veikto Eirobarometra aptauju, kurā tika uzdots konkrēts jautājums par Parlamenta tēlu; pauž gandarījumu par to, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem to iedzīvotāju īpatsvars, kuri Parlamentu uztver pozitīvi, palielinās, no 25 % (2016. gadā) sasniedzot 33 % (2017. gadā); ar gandarījumu norāda, ka Parlamenta tēla pozitīva vērtējuma pieaugums tieši sakrīt ar negatīva viedokļa mazināšanos par 7 procentpunktiem, proti, no 28 % (2016. gadā) uz 21 % (2017. gadā); norāda, ka, neraugoties uz nepārprotamiem signāliem, kas liecina par uzlabojumiem, joprojām ir daudz darāmā;

57.

mudina Prezidiju, novērtējot pagājušajā gadā ieviestos jaunos noteikumus par apmeklētāju grupām, svītrot iespēju iecelt reģistrētus deputātu palīgus par grupu vadītājiem;

58.

prasa pārskatīt deputātu sponsorētu apmeklētāju grupu ceļa izdevumu atmaksas aprēķināšanas sistēmu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Savienības pilsoņiem un veicinātu videi saudzīgāku transporta veidu izmantošanu, ņemot vērā, ka pašreizējā sistēmā, kuras pamatā ir nobrauktā attāluma aprēķins, netiek ņemta vērā izolācija un ģeogrāfiskie šķēršļi atsevišķās Savienības daļās un netiek segtas izmaksas par braucieniem uz vietām, kur ir pieejami ātrāki un videi saudzīgāki transporta veidi;

59.

norāda, ka 2016. gada 31. decembrī Ģenerālsekretariātā bija nodarbināti kopumā 5 375 ierēdņi un pagaidu darbinieki (par 16 mazāk nekā 2015. gada 31. decembrī), savukārt politiskajās grupās bija nodarbināti pavisam 806 ierēdņi un pagaidu darbinieki (par 35 vairāk nekā 2015. gada 31. decembrī); norāda, ka, ierēķinot līgumdarbiniekus, DG PERS bija atbildīgs par 9 617 darbiniekiem (par 264 vairāk nekā 2015. gada 31. decembrī);

60.

norāda, ka 2016. gada 1. janvārī no Parlamenta štatu saraksta tika svītrotas 57 štata vietas, ņemot vērā 2014. gadā notikušo Civildienesta noteikumu un DFS 2014.–2020. gadam pārskatīšanu;

Personāla ģenerāldirektorāts

61.

atzinīgi vērtē to, ka vienlīdzīgu iespēju veicināšana joprojām ir svarīgs Parlamenta cilvēkresursu pārvaldības politikas elements; norāda, ka 2016. gadā turpinājās gan Prezidija 2015. gadā apstiprinātā rīcības plāna dzimumu līdztiesības un dažādības veicināšanai un tā konkrēto mērķu, gan visu citu saistīto pasākumu īstenošana;

62.

atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts ceļvedis “Dzimumu līdztiesība Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariātā”; norāda, ka šajā ceļvedī ir izklāstītas konkrētas darbības un skaidrs grafiks īpašu pasākumu veikšanai saistībā ar pārvaldību, profesionālo apmācību, izpratnes veicināšanu par dzimumu līdztiesību, darba un privātās dzīves līdzsvaru un dzimumu līdztiesības regulāru uzraudzību ar statistikas palīdzību;

63.

atzinīgi vērtē to, ka ģenerālsekretāra iecelto nodaļu vadītāju vidū dzimumu līdztiesība palielinājās no 21 % 2006. gadā uz 36 % 2016. gadā un ka sieviešu iegūtie amati liecina par to, ka sievietēm piešķirto amatu kvalitāte uzlabojas apmierinoši;

64.

pauž nožēlu par to, ka ģenerāldirektora līmeņa amatos dzimumu līdzsvars pasliktinājās, no 33,3 %/66,7 % 2015. gadā samazinoties uz 16,7 %/83,3 % 2016. gadā; norāda, ka direktora līmeņa amatos dzimumu līdzsvars 2015. un 2016. gadā saglabājās nemainīgs – attiecīgi 29,2 %/70,8 % un 29,8 %/70,2 %; uzskata, ka šāda tendence ir pretrunā ceļvedim “Dzimumu līdztiesība Eiropas Parlamenta Ģenerālsekretariātā”;

65.

atzīst, ka atsevišķu darbību gadījumā, piemēram, ēdnīcu pārvaldībai un uzkopšanai, Parlaments ir devis priekšroku ārpakalpojumu piesaistei un ka līdz ar to dažos ģenerāldirektorātos Parlamenta telpās strādājošu ārēju darbinieku skaits var pat pārsniegt ierēdņu skaitu;

66.

atkārtoti pauž viedokli, ka ārējus darbiniekus nevajadzētu izmantot, lai kompensētu štata vietu skaita samazināšanu, par ko tika panākta vienošanās saistībā ar Civildienesta noteikumu pārskatīšanu 2014. gadā un pašreizējo DFS;

67.

norāda, ka 2016. gada beigās Parlamentā strādāja 1 924 reģistrēti deputātu palīgi salīdzinājumā ar 1 791 šādu palīgu gadu iepriekš; prasa īpašu uzmanību pievērst reģistrēto deputātu palīgu un vietējo palīgu tiesībām, jo viņu līgumi ir tieši saistīti ar tā deputāta mandātu, kuram viņi palīdz, un neaizmirst arī to, ka reģistrēti deputātu palīgi ir darbinieki ar Parlamenta darba līgumu, savukārt vietējiem palīgiem tiek piemēroti dažādi dalībvalstu tiesību akti;

68.

atkārtoti pauž bažas par deputātu vidū it kā pastāvošo praksi sūtīt reģistrētus deputātu palīgus komandējumos, īpaši uz Strasbūru, bez komandējuma rīkojuma, bez komandējuma izdevumiem vai pat nesedzot ceļa izdevumus; uzskata, ka šāda prakse paver ceļu ļaunprātīgai izmantošanai, jo, ja reģistrēti deputāta palīgi ceļo bez komandējuma rīkojuma, viņiem ne tikai ir pašiem jāsedz izmaksas, bet uz viņiem arī neattiecas apdrošināšana darba vietā; aicina ģenerālsekretāru veikt izmeklēšanu par iespējamo šādu praksi un līdz gada beigām ziņot par to;

69.

atkārtoti aicina Priekšsēdētāju konferenci un Prezidiju no jauna apsvērt iespēju reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot konkrētus nosacījumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un darba braucienos, kā to jau prasījuši vairāki deputāti; aicina ģenerālsekretāru noskaidrot šādu darba braucienu ietekmi uz budžetu, kā arī ar tiem saistīto organizāciju un loģistiku;

70.

norāda, ka Parlaments nodrošina Personāla komitejas budžetu, un prasa izveidot līdzīgu budžetu Reģistrētu deputātu palīgu komitejai, jo tā pilda Eiropas Parlamenta deputātu nolikumā un tā īstenošanas noteikumos noteiktos uzdevumus, kas ir lietderīgi visām iestādēm un deputātiem;

71.

aicina administrāciju iesaistīt Reģistrētu deputātu palīgu komiteju to lēmumu pieņemšanas procesā, kas saistīti ar visiem noteikumiem, kuri varētu skart tieši Reģistrētu deputātu palīgu komiteju vai šo komiteju līdz ar visām citām darbinieku kategorijām, kuras pārstāv Personāla komiteja;

72.

atzinīgi vērtē vēlmi paturēt darbiniekus ar Apvienotās Karalistes valstspiederību, kas ir kļuvuši par Eiropas civildienesta ierēdņiem, aicina ģenerālsekretāru ziņot par iespējamiem Apvienotās Karalistes darbiniekus apdraudošiem riskiem un to, kā nodrošināt, lai darbiniekiem no Apvienotās Karalistes nenāktos ciest Brexit gadījumā un ka viņu tiesību aktos un līgumos noteiktās, kā arī iegūtās tiesības tiktu pilnībā aizsargātas;

73.

pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (7) Parlamenta štatu sarakstā 2016. gadā tika svītrotas 57 štata vietas, ievērojot prasību samazināt darbinieku skaitu par 5 %; norāda, ka vēl divas štata vietas tika svītrotas, pārceļot tās uz Komisiju saistībā ar starpiestāžu IT projektiem; norāda arī to, ka Parlamentam pēc budžeta lēmējinstitūcijas lēmuma no 2017. gada 1. janvāra bija jāsamazina štatu saraksts vēl par 76 vietām;

74.

uzskata, ka, reaģējot uz #metoo kampaņu, Parlamentam būtu jāpanāk pilnīga neiecietība pret jebkādu vardarbību, vai tā būtu strukturāla, seksuāla, fiziska vai psiholoģiska; tādēļ prasa:

—	nodrošināt vainīgo pilnīgu atbildību un visu pieejamo sodu un sankciju piemērošanu,

—	izveidot centrālu sūdzību biroju, kur ziņot par aizskaršanas gadījumiem,

—	izveidot Parlamentā visiem pieejamu neatkarīgu komiteju aizskaršanas jautājumos, kurā nav atspoguļotas iekšējās varas struktūras, jo tās sastāvā nav iekļauti deputāti,

—	aizsargāt cietušos un tos, kas ziņo par šādu vardarbību, nodrošinot viņiem pilnīgu anonimitāti un diskrētumu,

—	nodrošināt cietušajiem psiholoģisko atbalstu, ko sniegtu centrāls Parlamenta birojs, kurā strādātu ārsti, sociālie darbinieki un konsultanti,

—	nodrošināt deputātiem un ietekmīgus amatus ieņemošiem ierēdņiem obligātu apmācību par seksuālu aizskaršanu un mobingu,

—	nodrošināt apmācību un informāciju darbiniekiem, lai palīdzētu viņiem atpazīt seksuālu aizskaršanu un garantētu, ka viņi zina savas tiesības;

75.

uzskata, ka salīdzinoši nelielais skaits ar aizskarošu izturēšanos saistīto sūdzību, kas 2016. gadā iesniegtas darbinieku Padomdevējai komitejai aizskarošas izturēšanās jautājumos un ko iesnieguši reģistrēti deputātu palīgi, varētu liecināt par piemērotu kanālu trūkumu; uzsver, ka Civildienesta noteikumos ir atzīti divi aizskarošas izturēšanās veidi (psiholoģiska un seksuāla aizskaršana); uzskata, ka cīņai pret jebkādu aizskarošu izturēšanos vajadzētu būt vienai no ģenerālsekretāra svarīgākajām prioritātēm; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra priekšlikumu ieviest neatkarīgu konfidenciālu konsultantu tīklu, pie kuriem varētu vērsties reģistrēti deputātu palīgi, deputātu nodarbināti praktikanti, grupu darbinieki un citi darbinieki un praktikanti; pieņem zināšanai, ka šos konsultantus izraudzīsies, pamatojoties uz viņu speciālajām zināšanām un savstarpējo attiecību veidošanas prasmēm, un viņi izies īpašu apmācību; mudina pārskatīt to padomdevēju komiteju sastāvu, kuras strādā ar sūdzībām par aizskarošu izturēšanos, nodrošinot deputātu, reģistrētu deputātu palīgu un darbinieku vienlīdzīgu pārstāvību, kā arī dzimumu līdzsvaru; aicina Prezidiju izskatīt iespēju iecelt ārēju revidentu, lai vēl vairāk uzlabotu iekšējos procesus;

76.

norāda, ka ir jāizveido neatkarīga iestāde informācijas sniegšanai, konsultācijām un atzinumu izstrādei un jāpiešķir tai pietiekami budžeta līdzekļi, lai palīdzētu trauksmes cēlējiem izmantot pareizos informācijas kanālus, kad tie atklāj informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, kuri skar Savienības finanšu intereses, un lai vienlaikus aizsargātu viņu konfidencialitāti un piedāvātu viņiem nepieciešamo atbalstu un konsultācijas;

77.

atkārtoti norāda uz deputātu nodarbinātu reģistrētu deputātu palīgu un praktikantu neaizsargāto stāvokli saistībā ar iekšējiem trauksmes cēlēju aizsardzības noteikumiem; brīdina ģenerālsekretāru par iespējamām finansiālām sekām, kas varētu rasties, ja Parlaments arī turpmāk nenodrošinās nepieciešamo aizsardzību trauksmes cēlējiem, kas ir reģistrēti deputātu palīgi, kuri ziņo par deputātu pārkāpumiem; mudina ģenerālsekretāru nekavējoties risināt šo situāciju;

78.

prasa nedēļas, kas paredzētas Parlamenta ārējiem pasākumiem, izmantot mācībām, īpaši deputātu palīgu mācībām, tostarp intensīvajiem valodu kursiem;

79.

kārtējo reizi norāda, ka Parlaments būtībā ir vienīgā iestāde, kas nav ieviesusi elastīga darba laika sistēmu, kamēr lielākajā daļā pārējo iestāžu, īpaši Komisijā, šī sistēma tika ieviesta jau pirms daudziem gadiem un ir devusi rezultātus, proti, nodrošinājusi augstāku produktivitāti un labāku dzīves kvalitāti darbiniekiem; prasa pēc iespējas drīzāk iekļaut elastīga darba laika sistēmu Parlamenta darba nosacījumos un regulāri informēt Budžeta kontroles komiteju par šī mērķa sasniegšanā gūtajiem panākumiem;

80.

atkārtoti norāda – kā minēts pieņemtajā Parlamenta rezolūcijā par 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (90. punktā) –, ka stipendiju saņemošiem praktikantiem vajadzētu būt tiesībām uz lielākām cenas atlaidēm Parlamenta restorānos;

81.

ar lielām bažām raugās uz to, ka mazinās deputātu pieprasījums pēc individuāliem franču valodas kursiem un jo īpaši spāņu un itāļu valodas kursiem, sevišķi kopš 2009. gada; norāda, ka tikai angļu un vācu valodas kursos dalībnieku skaits saglabājas stabils un ir pat uzlabojies; atgādina ģenerālsekretāram daudzvalodības nozīmību Eiropas integrācijas procesā un lomu, kāda administrācijai būtu jāuzņemas, lai veicinātu valodu apguvi Savienības pilsoņu ievēlēto pārstāvju vidū, ņemot vērā arī to, ka valodas ir būtisks instruments izpratnes un komunikācijas nodrošināšanā parlamentāro pienākumu veikšanas laikā; aicina administrāciju regulāri un atbilstošā veidā – papildus jau pastāvošajai brošūrai un tiešsaistē pieejamajai informācijai – informēt deputātus par visām iespējām, ko tiem piedāvā Parlaments, īpaši uzsverot kursus, ko vada Parlamenta piesaistīti valodu skolotāji Briselē un Strasbūrā, jo šāds risinājums ir viselastīgākais un visvairāk atbilst viņu vajadzībām un darba apstākļiem un nodrošina arī vislabāko cenas un vērtības attiecību; mudina ģenerālsekretāru arī nodrošināt līdzekļus, kas nepieciešami daudzvalodības veicināšanai šajā jomā, tostarp uzlabojot Parlamenta piesaistīto valodas skolotāju pieejamību un izbeidzot nodarbinātības nestabilitāti, ar ko viņi saskaras; pieņem zināšanai Deputātu profesionālās apmācības nodaļas pārcelšanu no DG FINS uz DG PERS nolūkā panākt lielāku sinerģiju ar DG PERS jau pastāvošo darbinieku apmācības nodaļu; aicina ģenerālsekretāru regulāri informēt Parlamentu par konkrētajiem rezultātiem, kurus plānots šādi sasniegt;

82.

aicina ģenerālsekretāru izstrādāt brīvprātīgu un pārredzamu mobilitātes politiku, kurā ir ņemtas vērā darbinieku intereses un prasmes un kura ir daļa no īstenas karjeras attīstības stratēģijas;

Infrastruktūras un loģistikas ģenerāldirektorāts

83.

norāda, ka Parlamenta vidēja termiņa stratēģijas ēku politikas jomā atjauninātajā priekšlikumā, kurā iekļautas jaunākās norises Luksemburgas un Strasbūras ēkās, galvenā uzmanība būtu jāpievērš Briseles ēkām un jo īpaši Paul-Henri Spaak ēkas nākotnei; turklāt aicina Prezidiju novērtēt infrastruktūras vecumu Salvador de Madariaga ēkā Strasbūrā; norāda arī to, ka joprojām nav zināmi izšķiroši svarīgi ar Brexit saistīti faktori, kas ietekmēs ēku politikas nākotni, piemēram, Brexit iespējamā ietekme uz daudzvalodību, ierēdņu štata vietu skaitu štatu sarakstā un deputātu skaitu; pieņem zināšanai, ka ticama plānošana var notikt tikai pēc Brexit procesa noslēguma; aicina Prezidiju izstrādāt riska mazināšanas stratēģijas, kurās būtu ņemta vērā nepieciešamība novērst visus iespējamos traucējumus, ko varētu izraisīt Brexit sarunu turpmākā attīstība; aicina ģenerālsekretāru nākt klajā ar detalizētu plānu par to, kur tiks izvietoti ēkās strādājošie, ja šīs ēkas tiks renovētas vai rekonstruētas;

84.

mudina atbildīgos dienestus paskaidrot, kā tie plāno īstenot Parlamenta, Padomes un Komisijas paziņojumu par šo iestāžu ēku priekšzīmi (8) saistībā ar Energoefektivitātes direktīvu, ņemot vērā, ka tuvojas 2020. gada termiņš;

85.

pieņem zināšanai, ka Prezidijs ir pilnvarojis ģenerālsekretāru izstrādāt detalizētus priekšlikumus par Paul-Henri Spaak ēkas pārbūves alternatīvām; norāda arī to, ka šajos priekšlikumos būtu jāizskata visi iespējamie risinājumi, tostarp atturēšanās no darbības, atjaunošana vai rekonstrukcija, un ka priekšlikumiem būtu jāpievieno detalizēti projektu īstenošanas iespējamības novērtējumi, kā arī būtu jāpievēršas visiem attiecīgajiem juridiskajiem jautājumiem; norāda, ka DG INLO sagatavoti detalizēti priekšlikumi bija jāiesniedz Prezidijam 2018. gada sākumā;

86.

norāda, ka lielākā daļa Parlamenta ēku nav projektētas un būvētas, ņemot vērā eirokodu prasības attiecībā uz strukturālo integritāti, jo būvniecības laikā šādas normas vēl nebija spēkā; norāda, ka vienīgās ēkas, kas atbilst eirokodu standartam attiecībā uz strukturālo integritāti, ir Willy Brandt ēka un Wilfried Martens ēka; pieņem zināšanai, ka risku, ko rada dažādo ēku iespējamā strukturālā nestabilitāte, daļēji mazina DG INLO un Drošības un drošuma ģenerāldirektorāta (DG SAFE) veiktie darbības pasākumi un ka šī jautājuma risināšanai tiek plānotas vēl citas organizatoriskas izmaiņas;

87.

atgādina, ka Prezidijs 2016. gada 11. aprīļa sanāksmē pieņēma priekšlikumu par deputātu transporta dienesta internalizāciju; ar gandarījumu norāda, ka šoferu dienesta internalizācija palielināja deputātiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un kvantitāti, kā arī ļāva efektīvi un mērķtiecīgi reaģēt uz neparedzētām ārkārtas situācijām vai pēkšņu pieprasījuma pieaugumu; pauž nožēlu par to, ka netika ievērots dzimumu līdzsvara princips, pieņemot darbā darbiniekus Parlamenta transporta dienestā; aicina ģenerālsekretāru nākt klajā ar pašreizējās situācijas uzlabošanas priekšlikumu; turklāt pauž bažas par šoferu atšķirīgajām atalgojuma pakāpēm un vēlas zināt, vai Prezidijs plāno tās saskaņot, lai novērstu, iespējams, netaisnīgas atalgojuma sistēmas;

88.

atzinīgi vērtē izmēģinājuma projekta ieviešanu pavaddokumentu digitālai nosūtīšanai starp DG INLO iniciējošo dienestu un ex ante dienestu, lai uzņemtos saistības par Strasbūras Apsaimniekošanas nodaļas izdevumiem; ar gandarījumu norāda, ka, pamatojoties uz pozitīvu pieredzi, projekts tika palašināts, ietverot tajā arī Strasbūras Projektu nodaļu; mudina DG INLO turpināt īstenot dokumentu digitālu nosūtīšanu, kad vien iespējams, lai samazinātu izmaksas un palielinātu iesaistīto dienestu efektivitāti;

89.

norāda, ka cenas Parlamenta pašapkalpošanās ēdnīcā nācās pārskatīt, lai pārietu no subsidētajiem pakalpojumiem uz koncesijas tipa līgumu, saskaņā ar kuru ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs uzņemas visu ekonomisko un komerciālo risku; atzinīgi vērtē to, ka praktikantiem Parlamentā tika saglabātas tiesības uz atlaidi EUR 0,50 apmērā par pamatēdieniem visos pašapkalpošanās restorānos Briselē un Luksemburgā un EUR 0,80 apmērā – Strasbūrā; aicina DG INLO uzraudzīt turpmāku cenu pieaugumu, lai nodrošinātu atbilstošu un godīgu cenu par pakalpojumiem;

90.

ņem vērā 2013. gada 13. decembrī pieņemtos noteikumus par stāvvietām Parlamentā, kā arī Parlamenta pastiprinātās saistības vides jomā; šajā sakarībā uzskata, ka personīgo velosipēdu stāvvietu politikai visās Parlamenta darba vietās būtu jārada priekšrocības, kas minētajos noteikumos šobrīd nav paredzētas; prasa ģenerālsekretāram veikt šajā jomā pasākumus, lai jo īpaši Strasbūrā darbiniekiem tiktu atļauts novietot Parlamenta stāvvietā savus velosipēdus arī laikos, kad sesijas nenotiek, un šajā nolūkā tam paredzētu piemērotu un drošu vietu;

91.

atkārtoti pauž dziļu nožēlu par lēmumu mainīt mēbeles deputātu un viņu palīgu birojos Briselē; norāda, ka lielākā daļa šo mēbeļu ir pilnībā lietojamas un labā stāvoklī, līdz ar to nav nekādas vajadzības tās mainīt; uzskata, ka vairāku deputātu viedoklis – pretstatā vispārējai aptaujai – pats par sevi vien nav pietiekams pamats, lai veiktu nomaiņu, un tikpat neatbilstoši ir administrācijas izvirzītie argumenti, kas saistīti ar gaumi, modi vai novecojušu stilu; atsevišķas mēbeles būtu jāmaina vienīgi tādā gadījumā, ja to stāvoklis ir nepārprotami pasliktinājies vai tās ir pamatīgi nolietotas, kā arī lai novērstu konkrētu vai vispārīgu veselības apdraudējumu darba vietā (piemēram, ja tiek izstrādāti ergonomiskāki biroja galdi un krēsli);

92.

atgādina ģenerālsekretāram rezultātus, kas tika iegūti Personāla komitejas veiktajā aptaujā par kopīgiem darbinieku birojiem, uz kuru tika saņemtas 3 000 atbildes un 80 % darbinieku norādīja, ka ir pret kopīgiem birojiem; aicina ģenerālsekretāru sagatavot plānu apspriedēm ar darbiniekiem un veikt turpmākus pasākumus saistībā ar aptaujas rezultātiem;

Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorāts

93.

konstatē, ka jaunie tulkiem piemērojamie salīdzinošie rezultātu rādītāji ir šādi: vidēji 11 stundas nedēļā ir noteiktas kā zemākais darba apjoms un vidēji 17 stundas nedēļā – kā augstākais darba apjoms; norāda, ka vispārējais vidējais stundu skaits nedēļā, ko štata tulki pavada, sniedzot mutiskās tulkošanas pakalpojumus kabīnē, ir palielinājies no 11 stundām 54 minūtēm 2014. gadā līdz 13 stundām 25 minūtēm 2016. gadā; norāda, ka 2014. gads bija vēlēšanu gads un mutiskā tulkošana tad bija mazāk nepieciešama; uzsver, ka laikā no 2014. līdz 2016. gadam notikušo palielinājumu nosaka Parlamenta atgriešanās ierastajā darba ritmā, ko veido komiteju darba, grupu darba, Strasbūras un “tirkīza” nedēļas; atgādina, ka pēc Civildienesta noteikumu pārskatīšanas 2013. gadā darba stundu skaits nedēļā visiem ES iestāžu darbiniekiem palielinājās no 37,5 stundām uz 40–42 stundām, līdz ar to palielinājās arī mutiskās tulkošanas dienesta darba stundu skaits nedēļā; mudina arodbiedrības un ģenerālsekretāru uz turpmāku sadarbību, kurā galvenā uzmanība būtu pievērsta taisnīgiem darba apstākļiem, vienlaikus nodrošinot netraucētu Parlamenta darba norisi; norāda, ka ir sākusies konsultēšanās starp ģenerālsekretāru un Personāla komiteju, un mudina visas iesaistītās puses vienoties; norāda, ka to pārējiem darbiniekiem paredzēto apropriāciju palielinājumu, par kurām uzņemtas saistības, daļēji izskaidro lielāka vajadzība pēc ārējas mutiskas tulkošanas 2016. gadā (par EUR 2,2 miljoniem vairāk nekā 2015. gadā); norāda arī to, ka saskaņā ar sadales noteikumiem politisko grupu sanāksmēs un komiteju sanāksmēs mutiskā tulkošana nenotiek visās valodās; visbeidzot, konstatē, ka komiteju sanāksmju plānošanā veiktās izmaiņas, kuru dēļ daudzas sanāksmes ir notikušas ārpus ierastā laika, daļēji ir izraisījusi ierobežota elastība mutiskās tulkošanas kapacitātes efektīvā izmantošanā;

94.

ar gandarījumu norāda, ka Prezidijs pieņēma stratēģiju konferenču pārvaldības modernizācijai Parlamentā, kuru tam bija iesniedzis ģenerālsekretārs; pieņem zināšanai, ka šajā stratēģijā ir paredzēts viens kontaktpunkts un atbalstpunkts konferenču rīkotājiem, kurš saņemtu atbalstu no integrēta konferenču dienesta, kas izmanto īpaši pielāgotu IT platformu; pieņem zināšanai arī to, ka pakāpeniski ir jāievieš pasākuma norises laikā pieejama vienas pieturas palīdzība un vienas pieturas pārvaldība un atbalsts saistībā ar sanāksmju telpu tehnisko aprīkojumu;

Finanšu ģenerāldirektorāts

95.

atgādina, ka Prezidijs 2015. gada 26. oktobra sanāksmē atbalstīja jaunu pieeju ar mērķi veicināt orientāciju uz klientu un mazināt deputātu administratīvo slogu, ieviešot divus jaunus instrumentus – EP deputātu portālu un e–Portālu; atzinīgi vērtē to, kā tiek īstenots EP deputātu portāls – vienots kontaktpunkts, kurā apkopoti visi pakalpojumi saistībā ar formalitātēm attiecībā uz finansiālajām un sociālajām tiesībām –, kas 2016. gada jūlijā sāka darboties pilnā apmērā; norāda, ka EP deputātu portāla elektroniskā tiešsaistes versija, e-Portāls, ir bijusi pieejama kopš 2015. gada janvāra un sniedz lakonisku informāciju par spēkā esošajiem noteikumiem un deputātu tiesību stāvokli; uzsver, ka administratīviem vienkāršojumiem nevajadzētu nozīmēt tikai to, ka daļa darba tiek pārcelta no administratīvajiem darbiniekiem uz deputātiem un viņu birojiem;

96.

prasa vienkāršot vietējo palīgu darbā pieņemšanas procedūras un komandējumu un ceļa izdevumu atmaksu; pauž nožēlu par to, ka šīs procedūras bieži vien ir sarežģītas un garas un šo iemeslu dēļ ievērojami ievelkas; aicina DG FINS prioritārā kārtā risināt šo jautājumu;

97.

norāda, ka pašreizējais līgums ar Parlamenta ceļojumu aģentūru beidz darboties 2018. gada beigās un ka tiek gatavots atklāts konkurss, lai izraudzītos jaunu ceļojumu aģentūru, kas palīdzētu Parlamentam izskatīt un organizēt ar darbu saistītus braucienus; prasa jaunajā līgumā iekļaut stingrākus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz biļešu cenām un ceļojumu dienesta zvanu centra pieejamību jebkurā laikā, tostarp nedēļas nogalēs; uzsver vienkārša un lietotājiem ērta sūdzību mehānisma nozīmību trūkumu ātrā atklāšanā, kas ļautu ātri mazināt jebkādas problēmas; uzsver, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš deputātu īpašajām prasībām un viņiem nepieciešamajiem īpaši pielāgotajiem pakalpojumiem;

98.

mudina nākamo ceļojumu aģentūru censties panākt viskonkurētspējīgākās cenas Parlamenta ar darbu saistītajiem braucieniem;

Brīvprātīgais pensiju fonds

99.

norāda, ka brīvprātīgais pensiju fonds tika izveidots 1990. gadā ar Prezidija Noteikumiem par papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu un deputāti varēja tam pievienoties līdz Parlamenta sestā sasaukuma beigām (2009. gada 13. jūlijam); norāda, ka fonds tika izveidots, lai nodrošinātu deputātiem pensiju shēmu, jo pirms tam tādas nebija;

100.

atgādina, ka Tiesa 2013. gadā atzina par tiesiski pamatotu Prezidija lēmumu palielināt fondā iesaistīto personu pensionēšanās vecumu no 60 uz 63 gadiem, lai novērstu kapitāla pāragru izsmelšanu un pieskaņotos jaunajam Deputātu nolikumam;

101.

norāda, ka brīvprātīgais pensiju fonds ir palielinājis savu prognozēto aktuāro deficītu no EUR 286 miljoniem 2015. gada beigās līdz EUR 326,2 miljoniem 2016. gada beigās; norāda arī to, ka 2016. gada beigās aprēķinā iekļaujamo neto aktīvu vērtība bija EUR 146,4 miljoni, bet aktuāro saistību apmērs bija EUR 472,6 miljoni; konstatē, ka šīs prognozētās turpmākās saistības attiecas uz vairākām desmitgadēm, bet norāda, ka brīvprātīgā pensiju fonda 2016. gadā izmaksātā kopējā summa ir EUR 16,6 miljoni;

102.

norāda, ka nākamajos piecos gados no deputātiem, kuri sasniegs pensijas vecumu un būs tiesīgi uz izmaksām, ja būs veikuši iemaksas fondā, un pieņemot, ka neviens saņēmējs netiks (atkārtoti) ievēlēts 2019. gadā vai kā citādi neiegūs Eiropas Parlamenta deputāta mandātu, jauno pensionāru skaits 2018. gadā būs 21, 2019. gadā – 74, 2020. gadā – 21, 2021. gadā –12 un 2022. gadā – 17;

103.

pauž nožēlu par to, ka joprojām nav pieejams brīvprātīgā pensiju fonda pašreizējās situācijas izvērtējums; atgādina rezolūcijas par 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanu 109. punktu un rezolūcijas par 2014. gada budžeta izpildes apstiprināšanu 112. punktu, kuros prasīts izvērtēt pensiju fonda tobrīdējo situāciju; aicina Prezidiju pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2018. gada 30. jūnijam izvērtēt brīvprātīgā pensiju fonda pašreizējo situāciju;

104.

atkārtoti norāda uz brīvprātīgā pensiju fonda problēmām, kuras aizvien turpinās, un aicina Prezidiju un ģenerālsekretāru rīkoties, lai novērstu agrīnu fonda maksātnespēju, vienlaikus nepieļaujot nekādu ietekmi uz Parlamenta budžetu;

105.

norāda, ka Parlaments garantē pensiju izmaksu gadījumā, ja fonds nespēj pildīt savas saistības; atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra paziņojumu, ka viņš ir iesniedzis Prezidijam rīcības plānu;

106.

konstatē, ka, ņemot vērā fonda finanšu aktīvu pašreizējo apmēru, kā arī turpmāk veicamos gada maksājumus un fonda investīciju finanšu tirgū gada ienesīguma rādītāja attīstību, brīvprātīgā pensiju fonda maksātnespējas iestāšanās ir gaidāma laikā no 2024. līdz 2026. gadam;

Piemaksa par vispārējiem izdevumiem

107.

atzinīgi vērtē Prezidija lēmumu izveidot ad hoc darba grupu, lai izstrādātu un publicētu noteikumus par piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošanu; atgādina Parlamenta vēlmes, kas paustas 2017. gada 5. aprīļa (9) un 2017. gada 25. oktobra (10) rezolūcijā par 2018. gada budžetu, kur prasīta lielāka pārredzamība attiecībā uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem un norādīts uz nepieciešamību noteikt precīzākus noteikumus attiecībā uz to izdevumu pārskatatbildību, kuri apstiprināti saistībā ar šo piemaksu, vienlaikus neradot Parlamentam papildu izmaksas; atkārtoti aicina Prezidiju ātri veikt turpmāk minētās konkrētās izmaiņas attiecībā uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem:

—	piemaksai par vispārējiem izdevumiem visos gadījumos jāizmanto atsevišķs bankas konts,

—	deputātiem jāsaglabā visi rēķini, kas attiecas uz piemaksu par vispārējiem izdevumiem,

—	piemaksas par vispārējiem izdevumiem neizlietotā daļa deputāta pilnvaru termiņa beigās ir jāatmaksā;

108.

atgādina deputāta mandāta neatkarības principu; uzsver, ka ievēlētie deputāti ir atbildīgi par to, kā tiek izmantoti ar parlamentāro darbību saistītie izdevumi, un deputātiem, kuri to vēlas, ir iespējams savās personīgajās tīmekļa lapās publicēt savus izdevumus, kas segti no piemaksas par vispārējiem izdevumiem;

109.

uzskata, ka jebkādā piemaksas par vispārējiem izdevumiem pārskatīšanā būtu jāņem vērā iepriekš plenārsēdē pieņemtie ieteikumi attiecībā uz pārredzamību un finansiālu pārskatatbildību;

Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorāts

110.

atgādina, ka Parlamentam svarīgs stratēģiskais jautājums atklātas komunikācijas pasaulē ir IKT drošības stiprināšana; pieņem zināšanai, ka kiberdrošības rīcības plāna satvarā “kiberdrošības kultūras” sadaļa koncentrējas uz izpratnes veicināšanas un apmācības pasākumiem, lai nodrošinātu, ka Parlamenta IKT lietotāji ir informēti par riskiem un dod ieguldījumu tā pirmā līmeņa aizsardzībā pret tiem; pieņem zināšanai izpratnes veicināšanas kampaņu par kiberdrošības riskiem, kas ietver vizuālus atgādinājumus visās Parlamenta telpās, kiberdrošībai veltītus rakstus Parlamenta iekšējā biļetenā un informatīvas sanāksmes deputātiem, palīgiem un darbiniekiem; tomēr pauž bažas par kiberdrošības apdraudējumiem; atzinīgi vērtē informācijas sistēmu drošības direktora iecelšanu un IKT drošības nodaļas izveidi, kurā ir drošības pārvaldības vienība un drošības operāciju vienība; aicina ģenerālsekretāru izskatīt iespēju pieņemt sistēmu, ko veidotu tikai iekšēji eksperti – cita starpā tādēļ, lai novērstu augstu kadru mainību;

111.

uzskata, ka IT dienestiem par galveno prioritāti būtu jāuzskata labas piekļuves internetam nodrošināšana un ka patlaban sistēma pārāk bieži nobrūk;

112.

pieņem zināšanai projektu ICT4MEPs, kuram vajadzētu uzlabot tos IKT pakalpojumus deputātiem un viņu darbiniekiem, kurus sniedz laikā, kad viņi strādā savos vēlēšanu apgabalos; konstatē, ka projekta pirmais posms tika īstenots 2016. gada oktobrī, nodrošinot piekļuves pārvaldību vietējiem palīgiem; tomēr norāda, ka projektā joprojām ir iespējami uzlabojumi; aicina attiecīgos dienestus turpināt šī projekta īstenošanu, ņemot vērā lietotāju vajadzības;

113.

atzinīgi vērtē wi-fi pieejamības nodrošināšanu Parlamenta apmeklētājiem, kas ir vēl viens solis virzībā uz digitāli iekļaujošāku Parlamentu; tomēr norāda, ka IKT drošībai joprojām jāpaliek pirmajā vietā un Parlamenta iekšējais tīkls ir jāaizsargā pret iespējamiem ļaunprātīgiem ārējiem uzbrukumiem; uzsver, ka sniegtais pakalpojums ir ievērojami jāuzlabo, īpaši Strasbūrā, un ar nepacietību gaida, ka tuvākajā nākotnē tiks veikti vajadzīgie pasākumi;

114.

aicina Prezidiju sadarbībā ar Jauninājumu un tehnoloģiskā atbalsta ģenerāldirektorātu (DG ITEC) nākt klajā ar riska mazināšanas pasākumiem, lai nodrošinātu netraucētu parlamentārā darba norisi sistēmas bojājumu vai energopadeves pārtraukuma gadījumā; uzsver, ka ir svarīgi izveidot prioritārā secībā izkārtotu pakalpojumu sarakstu, kurā norādīts, kādā secībā pēc iespējas drīzāk ir jāatjauno pakalpojumi, lai kiberuzbrukuma gadījumā joprojām darbotos pakalpojumu minimums; aicina Prezidiju izstrādāt ārkārtas situāciju plānu ilgstošiem sistēmas nobrukuma gadījumiem; iesaka datu centriem dažādot serveru atrašanās vietas, lai uzlabotu Parlamenta IT sistēmu drošību un darbības nepārtrauktību;

115.

atkārtoti pauž rezolūcijās par 2014. un 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanu ietverto aicinājumu izveidot ātras brīdināšanas sistēmu ārkārtas situācijām, kas ļautu DG ITEC sadarbībā ar DG SAFE ar SMS vai elektroniskā pasta starpniecību ātri nosūtīt paziņojumus deputātiem un darbiniekiem, kuri piekrituši būt sarakstā, kas izmantojams saziņai īpašās ārkārtas situācijās;

Drošības un drošuma ģenerāldirektorāts

116.

pieņem zināšanai jauno, pilnveidoto drošības uzdevumu sadales sistēmu, kuru ģenerālsekretārs iesniedza Prezidijam 2018. gada janvārī; pieņem zināšanai arī to, ka šajā jaunajā sistēmā ir ņemtas vērā drošības darbinieku lomas un funkcijas īpašās iezīmes; cer, ka būs iespējams saglabāt atklātu dialogu, lai arī turpmāk uzklausītu šīs ļoti saspringtā drošības situācijā strādājošās darbinieku grupas prasības;

117.

atzinīgi vērtē pastāvīgos centienus uzlabot drošību un drošumu Parlamenta telpās un ap tām; atzīst, ka drošība Parlamenta iekšienē liek meklēt smalku līdzsvaru starp dažādu aizsardzības pasākumu ņemšanu vērā un tāda pārmērīgi uz drošību vērsta režīma ieviešanu, kas palēninātu Parlamenta darbu; tomēr uzstāj, ka Parlamenta drošība būtu vēl vairāk jāpastiprina, un atkārtoti aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, ka darbinieki ir atbilstoši apmācīti un spēj profesionāli veikt savus pienākumus, tostarp arī ārkārtas situācijās;

118.

aicina DG SAFE drošības darbiniekus evakuācijas gadījumā rūpīgi pārbaudīt visu ēku, par kuru viņi ir atbildīgi, lai nodrošinātu, ka tā ir tikusi evakuēta, un gadījumos, kad jāveic cilvēku evakuācija, sniegtu palīdzību personām ar dzirdes traucējumiem vai cita veida invaliditāti;

Videi saudzīgs Parlaments

119.

atgādina, ka Prezidijs vides vadības sistēmas projektu Parlamentā sāka īstenot 2004. gada 19. aprīlī; norāda, ka 2016. gadā Prezidijs pieņēma pārskatīto vides politiku, kurā tika saglabāta un no jauna apstiprināta Parlamenta apņemšanās turpināt uzlabojumus vides jomā;

120.

pauž atzinību par Parlamenta apņemšanos īstenot zaļu publisko iepirkumu; norāda, ka 2016. gada jūnijā tika apstiprinātas EP īstenošanas vadlīnijas zaļa publiskā iepirkuma jomā, kuru mērķis ir palīdzēt Parlamenta kredītrīkotājiem veiksmīgi sākt īstenot zaļu iegādes politiku un procedūras; atzinīgi vērtē iestāžu palīdzības dienesta izveidi zaļā publiskā iepirkuma jautājumos; prasa novērtēt tādu kritēriju ieviešanu, kuri paredzētu obligātu konsultēšanos ar šo dienestu saistībā ar publiskajiem iepirkumiem, kuri pārsniedz zināmu finansiālu robežvērtību, un saistībā ar konkrētām produktu kategorijām; norāda uz augiem klātas sienas izveidi Altiero Spinelli ēkā un uzskata, ka šīs sienas sniegtās priekšrocības nekādi neattaisno tās izmaksas; aicina vides vadības sistēmu meklēt risinājumus, kuros papildus vides aspektam tiktu ņemta vērā arī izmaksu un ieguvumu attiecība;

121.

atzinīgi vērtē ūdens strūklaku uzstādīšanu un jauno atkārtoti izmantojamu stikla krūžu sistēmu; norāda, ka ūdens strūklakas tiek slikti reklamētas un vēl nav uzstādītas biroju atrašanās zonās; pauž nožēlu par to, ka, lai gan iepirkumu specifikācijās bija prasīts samazināt plastmasas atkritumus, Parlamenta ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji ir pārdevuši lielāku skaitu maltīšu vienreiz lietojamā iepakojumā; prasa nodrošināt pārredzamību attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju radītajiem plastmasas atkritumiem; norāda, ka Parlamenta sanāksmēs piedāvātā pudelēs pildītā dzeramā ūdens zīmols mazāk nekā divu gadu laikā ir mainījies trīs reizes, kas, šķiet, neatbilst iepriekš iepirkumos izziņotajiem termiņiem, turklāt pudeles joprojām ir no plastmasas; pieņem zināšanai, ka Komisija ir atteikusies no plastmasas dzeramā ūdens pudelēm, un aicina Parlamentu izstrādāt līdzīgas rīcības plānu, īpaši ņemot vērā to, ka Parlamentam jārāda priekšzīme, un ievērojot iniciatīvu par ES stratēģiju attiecībā uz plastmasu;

122.

norāda, ka Prezidijs ir atbalstījis ģenerālsekretāra ierosināto ceļvedi pārejai uz elektriskajiem automobiļiem; pieņem zināšanai, ka līdz 2017. gada beigām pusei no Parlamenta autoparka automobiļiem un miniautobusiem vajadzētu būt elektroautomobiļiem vai uzlādējamiem hibrīdautomobiļiem un ka no 2018. gada visiem jauniegādātajiem Parlamenta autoparka automobiļiem vajadzētu būt uzlādējamiem hibrīdautomobiļiem vai elektroautomobiļiem; norāda, ka 2020. gadā visiem Parlamenta autoparka automobiļiem vajadzētu būt elektroautomobiļiem vai uzlādējamiem hibrīdautomobiļiem, savukārt no 2021. gada šis noteikums būtu jāpiemēro arī Parlamenta miniautobusiem; īpaši stingri uzsver, ka pirms jebkādas nozīmīgas autoparka atjaunināšanas būtu jāveic izmaksu un ieguvumu analīze un Budžeta kontroles komiteja būtu jāiepazīstina ar izmaksu un ieguvumu analīzi, kura tika veikta pirms ceļveža pārejai uz elektriskajiem automobiļiem īstenošanas; prasa ieguldīt lielākas pūles aktīvas mobilitātes veicināšanā, cita starpā piedāvājot pievilcīgākas, pieejamākas un drošākas velosipēdu novietnes;

123.

aicina Prezidiju neizmantot tikai elektroautomobiļus kā videi saudzīgāku risinājumu, jo pastāv bažas saistībā ar to ražošanu (tostarp nepieciešamo resursu pietiekamu pieejamību) un bateriju utilizāciju pēc to darbības laika beigām; pauž nožēlu par to, ka deputāti nav bijuši informēti par tādu alternatīvo degvielu analīzi kā biodegviela, sintētiskā degviela vai ūdeņraža elementi; uzsver, ka videi saudzīga autoparka dažādošana mazinātu atkarību no viena piegādātāja un varētu mazināt iespējamus piegādes pārtraukumus nākotnē;

124.

norāda, ka Parlamentam ir jāievēro reģionāli un vietēji likumi, un aicina Parlamenta dienestus detalizēti izklāstīt, kā tie ir izpildījuši Briseles vietējo likumu – Code Bruxellois de l’air, du climat et de la maîtrise de l’énergie –, īpaši darbiniekiem paredzētu automašīnu stāvvietu ziņā;

125.

atzinīgi vērtē tos papildu pasākumus nenovēršamo emisiju kompensēšanai, kuri ierosināti saistībā ar Savienības klimata un enerģētikas politiku 2030. gadam un pēc tam; aicina Parlamentu izstrādāt vēl citas CO2 kompensācijas politikas;

Gada pārskats par piešķirtajiem līgumiem

126.

atgādina, ka Finanšu regulā un tās piemērošanas noteikumos (11) ir noteikts, kāda informācija iestādei jāiesniedz budžeta lēmējinstitūcijai un sabiedrībai par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu; norāda, ka Finanšu regula prasa publicēt piešķirtos līgumus, kuru vērtība pārsniedz EUR 15 000 – šī vērtība atbilst robežvērtībai, kuru pārsniedzot, ir obligāti jārīko iepirkuma konkurss;

127.

norāda, ka no pavisam 219 līgumiem, kuru slēgšanas tiesības tika piešķirts 2016. gadā, 77 līgumu pamatā bija atklāta vai slēgta procedūra un to vērtība bija EUR 436 miljoni, savukārt 141 līguma pamatā bija sarunu procedūra un to kopējā vērtība bija EUR 64 miljoni; norāda, ka kopējais sarunu procedūrā piešķirto līgumu skaits 2016. gadā bija par 14 % mazāks (141 salīdzinājumā ar 151 2015. gadā) un to vērtība bija par 29 % zemāka (EUR 64 miljoni salīdzinājumā ar EUR 90 miljoniem 2015. gadā);

128.

norāda, ka 2016. un 2015. gadā piešķirtie līgumi pēc to veida sadalās šādi:

Līguma veids	2016		2015
Līguma veids	Skaits	Īpatsvars (%)	Skaits	Īpatsvars (%)
Pakalpojumi Piegādes Būvdarbi Ēkas	169 36 13 1	77 16 6 1	194 34 18 8	77 13 7 3
Kopā	219	100	254	100

Līguma veids	2016		2015
Līguma veids	Vērtība (EUR)	Īpatsvars (%)	Vērtība (EUR)	Īpatsvars (%)
Pakalpojumi	244 881 189	49	539 463 943	70
Piegādes	155 805 940	31	78 424 245	11
Būvdarbi	97 640 851	19	92 889 168	12
Ēkas	1 583 213	1	55 804 154	7
Kopā	499 911 194	100	766 581 510	100
(2016. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 6. lpp.)

129.

norāda, ka 2016. un 2015. gadā piešķirtie līgumi pēc izmantotās procedūras veida sadalās šādi:

Procedūras veids	2016		2015
Procedūras veids	Skaits	Īpatsvars (%)	Skaits	Īpatsvars (%)
Atklāta Slēgta Sarunu Konkursa Izņēmuma	70 7 141 — 1	32 3 64 — 1	93 10 151 — —	37 4 59 — —
Kopā	219	100	254	100

Procedūras veids	2016		2015
Procedūras veids	Vērtība (EUR)	Īpatsvars (%)	Vērtība (EUR)	Īpatsvars (%)
Atklāta Slēgta Sarunu Konkursa Izņēmuma	406 408 732 29 190 756 64 284 705 — 27 000	81 6 13 — 0	636 333 284 40 487 367 89 760 859 — —	83 5 12 — —
Kopā	499 911 194	100	766 581 510	100
(2016. gada pārskats par Eiropas Parlamenta piešķirtajiem līgumiem, 8. lpp.)

Politiskās grupas (budžeta 4 0 0. postenis)

130.

norāda, ka 2016. gadā budžeta 4 0 0. postenī iekļauto politiskajām grupām un pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem piešķirto apropriāciju izlietojums bija šāds:

Grupa	2016					2015
Grupa	Gada apropriācijas	Pašu resursi un pārnestās apropriācijas (*1)	Izdevumi	Gada apropriāciju izlietojuma līmenis (%)	Pārnesumi uz nākamo periodu	Gada apropriācijas	Pašu resursi un pārnestās apropriācijas	Izdevumi	Gada apropriāciju izlietojuma līmenis (%)	Pārnesumi uz nākamo periodu
PPE	17 400	8 907	18 303	105,19	8 005	17 440	10 198	17 101	98,06	8 745
S&D	15 327	5 802	15 713	102,51	5 417	15 256	5 748	15 379	100,81	7 633
ECR	6 125	2 518	5 835	95,25	2 809	5 959	1 614	5 065	84,99	2 779
ALDE	5 759	2 366	6 448	111,98	1 676	5 692	2 517	5 865	103,03	2 839
GUE/NGL	4 340	1 729	4 662	107,43	1 407	4 305	1 256	3 832	89,02	2 156
Verts/ALE	4 180	1 557	3 921	93,82	1 815	4 153	1 293	3 890	93,67	2 078
EFDD	3 820	1 873	2 945	77,10	1 910	3 843	1 643	3 629	94,45	1 919
ENF (*2)	—	—	—	—	—	1 587	0	827	52,09	793
NI – pie politiskajām grupām nepiederošie deputāti	772	216	616	79,90	257	1 627	533	1 001	61,51	214
Kopā (*3)	57 723	24 968	58 443	101,25	23 296	59 860	24 803	56 588	94,53	29 155

131.

ar bažām norāda, ka vienas politiskās grupas gadījumā neatkarīgais ārējais revidents sniedza revīzijas atzinumu ar iebildēm; pauž īpašas bažas par to, ka šis revidents konstatēja neatbilstību Noteikumiem par budžeta 400. postenī paredzēto apropriāciju izlietojumu tādu izmaksu gadījumos, kur nebija iespējams iegūt atbilstošus apliecinošus dokumentus, kā arī saistībā ar to, ka iepirkuma prasības nebija ievērotas 10 pakalpojumu sniedzēju gadījumā;

132.

Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi

133.

norāda, ka 2016. gadā budžeta 4 0 2. postenī iekļauto politiskajām partijām paredzēto apropriāciju izlietojums bija šāds (12):

Partija	Saīsinājums	Pašu resursi	EP dotācija	Kopā ieņēmumi (1)	EP dotācija, % no atbilstīgajiem izdevumiem (maks. 85 %)	Ieņēmumu pārpalikums (pārvietošana uz rezervi) vai zaudējumi
Eiropas Tautas partija	PPE	1 734	6 918	10 650	85	304
Eiropas Sociālistu partija	PSE	1 408	7 154	9 512	85	12
Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība	ALDE	611	2 337	3 162	85	88
Eiropas Zaļo partija	PVE	502	1 795	2 587	85	78
Eiropas Konservatīvo un reformistu alianse	ACRE	472	2 292	3 232	85	–240
Eiropas Kreiso spēku partija	EL	335	1 594	2 119	85	25
Eiropas Demokrātu partija	PDE	107	518	625	85	4
ES demokrāti	EUD	54	238	341	85	11
Eiropas Brīvā apvienība	ALE	158	777	1 008	85	5
Eiropas Kristiešu politiskā kustība	MPCE	109	493	665	85	0
Eiropas Brīvības alianse	AEL	68	391	459	85	–40
Eiropas Nacionālo kustību alianse	AEMN	61	229	391	85	0
Kustība par Eiropas brīvību un demokrātiju	MENL	189	785	1 020	85	0
Alianse mieram un brīvībai	APL	62	329	391	85	–5
Kopā		5 870	25 850	36 160	85	242

134.

norāda, ka 2016. gadā budžeta 4 0 3. postenī iekļauto politiskajiem fondiem paredzēto apropriāciju izlietojums bija šāds (13):

Fonds	Saīsinājums	Partija, ar kuru saistīts	Pašu resursi	EP galīgā dotācija	Ieņēmumi kopā	EP dotācija, % no atbilstīgajiem izdevumiem (maks. 85 %)
Wilfried Martens Eiropas studiju centrs	WMCES	PPE	965 665	4 878 174	5 843 839	85
Eiropas Progresīvo pētījumu fonds	FEPS	PSE	1 041 910	4 430 253	5 472 163	84
Eiropas Liberālais forums	ELF	ALDE	248 996	1 126 430	1 375 426	85
Eiropas Zaļais fonds	GEF	PVE	204 866	1 090 124	1 294 990	85
Pārveido Eiropu	TE	EL	217 209	901 484	1 118 693	85
Eiropas Demokrātu institūts	IED	PDE	50 690	272 033	322 724	85
Maurits Coppieters centrs	CMC	ALE	71 952	318 411	390 362	85
Jauns virziens – Eiropas Reformu fonds	ND	ACRE	316 916	1 503 964	1 820 880	85
Eiropas Brīvības fonds	EFF	ALE	41 923	226 828	268 751	85
Eiropas Starpvalstu sadarbības organizācija (*4)	OEIC	EUD	21 702	126 727	148 429	99
Eiropas Kristiešu politiskais fonds	SALLUX	MPCE	61 024	326 023	387 047	85
Eiropas identitāte un tradīcijas	ITE	AEMN	37 896	184 685	222 581	85
Fonds “Nāciju un brīvības Eiropa”	FENL	MENL	96 726	549 357	646 084	85
Mūsu zeme Eiropa	ETN	APL	37 461	151 403	188 864	85
Kopā (*5)			3 414 937	16 085 895	19 500 832	85

135.

pauž bažas par nesen atklātajiem pārkāpumiem, kas notikuši saistībā ar vairāku Eiropas politisko partiju un fondu izdevumiem un pašu resursiem;

136.

pauž bažas par Parlamenta reputācijas apdraudējumu, ko rada šādi pārkāpumi, un pauž pārliecību par nepieciešamību ātri un efektīvi rīkoties, lai turpmāk nepieļautu līdzīgus pārkāpumus un vērstos pret tiem; tomēr uzskata, ka šie pārkāpumi ir vērojami saistībā ar nelielu skaitu politisko partiju un fondu; uzskata, ka šo pārkāpumu dēļ nebūtu jāapšauba pārējo politisko partiju un fondu finanšu pārvaldība; uzskata, ka ir jāpastiprina Parlamenta iekšējās kontroles mehānismi;

137.

aicina ģenerālsekretāru līdz 2018. gada 1. maijam ziņot atbildīgajām komitejām par visiem pasākumiem, kas veikti cīņā pret piešķirto subsīdiju ļaunprātīgu izmantošanu;

138.

prasa jaunizveidotajai Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādei pēc tās pirmā darbības gada, t. i., 2017. gada, iesniegt Parlamentam progresa ziņojumu; aicina ģenerālsekretāru nodrošināt to, lai iestādes rīcībā būtu visi tās uzdevumu izpildei nepieciešamie resursi;

139.

uzskata – gadījumos, kad cilvēkus nodarbina partijas vai fondi, ir pilnībā jāievēro tās dalībvalsts darba tiesības un sociālās jomas tiesību akti, kurā tiek veikts darbs; prasa iekšējās revīzijās iekļaut šī aspekta analīzi.

(1) Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(2) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(3) OV L 252, 29.9.2017., 3. lpp.

(4) OV L 246, 14.9.2016., 3. lpp.

(5) OV C 436, 24.11.2016., 2. lpp.

(6) Padomes 2009. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 160/2009, ar ko groza Eiropas Kopienu Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 55, 27.2.2009., 1. lpp.).

(7) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(8) OV C 353, 3.12.2013., 177. lpp.

(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0114.

(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0408.

(11) Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(*1) Visas summas tūkstošos EUR.

(*2) ENF grupas atbilstīgo izdevumu galīgās summas tiks noteiktas vēlāk.

(*3) Kopsumma neietver ar ENF grupu saistītās summas.

(12) Visas summas tūkstošos EUR.

(1) Ieņēmumu kopsumma ietver pārnesumu no iepriekšējā gada saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 6. punktu.

(13) Visas summas tūkstošos EUR.

(*4) OEIC paredzētā galīgā dotācija veido 99 % no izdevumiem, jo daļa izdevumu tika pārklasificēti par neatbilstīgiem, līdz ar to samazinot kopējo atbilstīgo izdevumu apmēru.

(*5) Tabulā nav ietverti ar IDDE saistītie skaitļi, jo 2016. gadā tika īstenota dotācijas izbeigšanas procedūra. Lēmums par dotāciju izskatīšanas stadijā.

Top

Choose the experimental features you want to try