This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52018AR6213
Opinion of the European Committee of the Regions on ‘Proposal for a Regulation on the European Border and Coast Guard’
Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums regulai par Eiropas Robežu un krasta apsardzi”
Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums regulai par Eiropas Robežu un krasta apsardzi”
COR 2018/06213
OV C 168, 16.5.2019, p. 74–80
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
16.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 168/74 |
Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums regulai par Eiropas Robežu un krasta apsardzi”
(2019/C 168/09)
Galvenā ziņotāja: |
Anna MAGYAR (HU/EPP), Čongrādas meģes padomes priekšsēdētāja vietniece |
Atsauces dokuments: |
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Padomes Vienoto rīcību Nr. 98/700/JHA, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1052/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1624 Eiropas Komisijas ieguldījums vadītāju sanāksmē Zalcburgā, 2018. gada 19.–20. septembrī COM(2018) 631 final |
I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM
1. grozījums
COM(2018) 631 final – 2. panta 16. punkts
Definīcijas
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
“operatīvie darbinieki”ir robežsargi, atgriešanas pavadīšanas speciālisti un atgriešanas speciālisti, un citi attiecīgie darbinieki, kas veido “Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgo korpusu”. Saskaņā ar 55. panta 1. punktā definētajām trim kategorijām operatīvos darbiniekus vai nu nodarbina Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra kā štata darbiniekus (1. kategorija), vai dalībvalstis tos norīko darbam aģentūrā (2. kategorija), vai arī dalībvalstis organizē to īslaicīgu izvietošanu (3. kategorija). Operatīvie darbinieki ir robežas pārvaldības vienību, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību vai atgriešanas vienību dalībnieki ar izpildpilnvarām . Pie operatīvajiem darbiniekiem pieskaitāmi arī štata darbinieki, kas atbild par ETIAS centrālās nodaļas darbību; |
“operatīvie darbinieki”ir robežsargi, atgriešanas pavadīšanas speciālisti un atgriešanas speciālisti, un citi attiecīgie darbinieki, kas veido “Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgo korpusu”. Saskaņā ar 55. panta 1.punktā definētajām četrām kategorijām operatīvos darbiniekus vai nu nodarbina Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra kā štata darbiniekus (1. kategorija), vai dalībvalstis tos norīko darbam aģentūrā (2. kategorija), vai arī dalībvalstis organizē to īslaicīgu izvietošanu ātrās reaģēšanas pasākumiem (3. un 4. kategorija). Operatīvie darbinieki ir robežas pārvaldības vienību, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību vai atgriešanas vienību dalībnieki. 2., 3. un 4. kategorijas darbinieki var izmantot izpildpilnvaras. Pie operatīvajiem darbiniekiem pieskaitāmi arī štata darbinieki, kas atbild par ETIAS centrālās nodaļas darbību; |
Pamatojums
—
2. grozījums
COM(2018) 631 final, 3. panta a) punkts
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||
|
|
Pamatojums
Galvenajos robežu pārvaldības pasākumos jāiekļauj arī operatīvs risinājums pārrobežu noziedzības apkarošanai.
3. grozījums
COM(2018) 631 final – 8. panta 4., 6. un 7. punkts
Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu politikas stratēģiskās plānošanas cikls
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
(4) Pamatojoties uz 30. panta 2. punktā minēto stratēģisko riska analīzi Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 118. pantu, lai izstrādātu Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu politikas stratēģisko plānošanu. Šie deleģētie akti nosaka politikas prioritātes un sniedz stratēģiskās vadlīnijas nākamajiem četriem gadiem saistībā ar 3. pantā izklāstītajām sastāvdaļām. (..) (6) Lai īstenotu 4. punktā minēto deleģēto aktu, dalībvalstis izstrādā savu valsts stratēģiju integrētai robežu pārvaldībai, cieši sadarbojoties visām iestādēm, kas dalībvalstīs atbild par robežu pārvaldību un atgriešanu. Minētās stratēģijas atbilst 3. pantam, 4. punktā minētajam deleģētajam aktam un 5. punktā minētajai tehniskajai un operatīvajai stratēģijai. (7) Četrdesmit divus mēnešus pēc 4. punktā minētā deleģētā akta pieņemšanas Komisija ar Aģentūras palīdzību veic rūpīgu tā īstenošanas izvērtēšanu. Izvērtēšanas rezultātus ņem vērā, gatavojot nākošo ciklu. |
(4) Komisija līdz [vēl jāapstiprina] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei daudzgadu stratēģiskā politikas plāna projektu pirmajam daudzgadu stratēģiskajam politikas ciklam, pamatojoties uz 30. panta 2. punktā minēto stratēģisko riska analīzi Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai. [vēl jāapstiprina] laikā pēc tam, kad Komisija iesniegusi minēto dokumentu, notiek sanāksme starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, lai apspriestu daudzgadu stratēģiskā politikas plāna projektu. Pēc šīm diskusijām Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 118. pantu, lai izstrādātu Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu politikas stratēģisko plānošanu. Šie deleģētie akti nosaka politikas prioritātes un sniedz stratēģiskās vadlīnijas nākamajiem četriem gadiem saistībā ar 3. pantā izklāstītajām sastāvdaļām. (..) (6) Lai īstenotu 4. punktā minēto deleģēto aktu, dalībvalstis izstrādā savu valsts stratēģiju integrētai robežu pārvaldībai, cieši sadarbojoties visām iestādēm, kas dalībvalstīs atbild par robežu pārvaldību un atgriešanu, un apspriežoties ar vietējo iesaistīto teritoriju attiecīgajām reģionālajām un vietējām pašvaldībām . Minētās stratēģijas atbilst 3. pantam, 4. punktā minētajam deleģētajam aktam un 5. punktā minētajai tehniskajai un operatīvajai stratēģijai. (7) Četrdesmit divus mēnešus pēc 4. punktā minētā deleģētā akta pieņemšanas Komisija ar Aģentūras palīdzību veic rūpīgu tā īstenošanas izvērtēšanu. Izvērtēšanas rezultātus ņem vērā, gatavojot nākošo ciklu. Komisija paziņo novērtējumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Reģionu komitejai. |
Pamatojums
Par valsts stratēģijām integrētai robežu pārvaldībai būtu jāapspriežas ar to teritoriju vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras ļoti ietekmē pašreizējās, paredzamās vai iespējamās spēcīgas migrācijas plūsmas vai citas problēmas, kas var nopietni skart vietējo vai reģionālo līmeni. Turklāt Komisijai būtu jāziņo likumdevējiem (LIBE komitejas atzinuma projekta 23. grozījums), kā arī struktūrai, kas nodrošina vietējā un reģionālā līmeņa politisko pārstāvību ES līmenī.
4. grozījums
COM(2018) 631 final – 21. panta 1. un 3. punkts
Nacionālais koordinācijas centrs
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||
(1) Katra dalībvalsts nosaka nacionālo koordinācijas centru, kas koordinē un veic informācijas apmaiņu starp visām iestādēm, kuru kompetencē ietilpst ārējo robežu kontrole valsts līmenī, kā arī ar citiem nacionālajiem koordinācijas centriem un Aģentūru, un uztur minēto centru un nodrošina tā darbību. Katra dalībvalsts paziņo par sava nacionālā koordinācijas centra izveidi Komisijai, kura nekavējoties par to informē pārējās dalībvalstis un Aģentūru. (..) (3) Nacionālais koordinācijas centrs:
|
(1) Katra dalībvalsts nosaka nacionālo koordinācijas centru, kas koordinē un veic informācijas apmaiņu starp visām iestādēm, kuru kompetencē ietilpst ārējo robežu kontrole valsts līmenī, un, attiecīgā gadījumā, – ar iesaistītajām reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kā arī ar citiem nacionālajiem koordinācijas centriem un Aģentūru, un uztur minēto centru un nodrošina tā darbību. Katra dalībvalsts paziņo par sava nacionālā koordinācijas centra izveidi Komisijai, kura nekavējoties par to informē pārējās dalībvalstis un Aģentūru. (..) (3) Nacionālais koordinācijas centrs:
|
Pamatojums
Gadījumos, kas skar vietējo un reģionālo līmeni, nodrošināt pienācīgu informācijas izplatīšanu šim līmeņiem un informācijas apmaiņu ar tiem.
5. grozījums
COM(2018) 631 final – 39. panta 3. punkta m) apakšpunkts
Kopīgo operāciju operatīvais plāns
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||||||||
|
|
Pamatojums
Tāpat ir nepieciešams kopīgā operācijā noteikt paātrinātas procedūras attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri nelikumīgi ieceļo dalībvalsts teritorijā, lai atgriešanas lēmumu varētu izdot, cik drīz vien iespējams.
6. grozījums
COM(2018) 631 final – 55. panta 1. punkts
Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgais korpuss
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||||||||||||
1. Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgais korpuss ar 10 000 operatīvo personālu ir Aģentūras daļa. Minētais korpuss sastāv no šādām trim personāla kategorijām saskaņā ar I pielikumā noteikto ikgadējo pieejamības shēmu:
|
1. Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgais korpuss ar 10 000 operatīvo personālu ir Aģentūras daļa. Minētais korpuss sastāv no šādām četrām personāla kategorijām saskaņā ar I pielikumā noteikto ikgadējo pieejamības shēmu:
|
Pamatojums
Pievienojot operatīvā personāla ceturto kategoriju, varētu mazināt iespējamo slogu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas varētu rasties saistībā ar izvietošanu, vienlaikus papildinot pastāvīgos korpusus ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu īstenošanai (skatīt LIBE komitejas ziņojuma projekta 55. un 64. grozījumu).
7. grozījums
COM(2018) 631 final – 64. panta 6. punkts
Tehniskā aprīkojuma rezerve
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
(..) Ja ar minimālo tehniskā aprīkojuma vienību skaitu nepietiek, lai īstenotu operatīvo plānu, par kādu ir vienošanās šādām darbībām, Aģentūra minēto plānu pārskata, balstoties uz pamatotām vajadzībām un vienošanos ar dalībvalstīm. |
(..) Ja ar minimālo tehniskā aprīkojuma vienību skaitu nepietiek, lai īstenotu operatīvo plānu, par kādu ir vienošanās šādām darbībām, Aģentūra minēto plānu pārskata un nodrošina, ka šīs vienības ir pieejamas , balstoties uz pamatotām vajadzībām un vienošanos ar dalībvalstīm. |
Pamatojums
Lai garantētu operatīvo plānu īstenošanu, Aģentūra vajadzības gadījumā nodrošina, ka ir pieejams minimāls tehniskā aprīkojuma apjoms, pēc tam, kad tā ir izvērtējusi konkrētās operatīvo plānu vajadzības.
8. grozījums
COM(2018) 631 final – 84. panta 1. punkts, jauns e) apakšpunkts
Akreditācijas dokuments
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||||||||
|
|
Pamatojums
Katram dokumentam jāsatur īpašs kartes turētāja identifikācijas numurs, ko piešķir atbilstoši izvietošanas veidam un to lomai izvietošanas laikā. Īpašais identifikācijas numurs arī palīdzēs paātrināt identifikāciju reģistrācijas sistēmā.
9. grozījums
COM(2018) 631 final – 102. panta 4.–6. punkts
Valdes sanāksmes
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
4. Īriju aicina piedalīties valdes sanāksmēs. 5. Apvienoto Karalisti aicina piedalīties valdes sanāksmēs, kas notiek līdz datumam, kurā Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības. 6. Valdes sanāksmēs aicina piedalīties Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras un Eiropola pārstāvjus. Valde var uzaicināt arī pārstāvi no attiecīgām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām. |
4. Īriju aicina piedalīties valdes sanāksmēs novērotāja statusā . 5. Apvienoto Karalisti aicina novērotāja statusā piedalīties valdes sanāksmēs, kas notiek līdz datumam, kurā Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības. 6. Valdes sanāksmēs aicina piedalīties Eiropas Savienības Patvēruma aģentūras un Eiropola pārstāvjus novērotāja statusā . Valde var uzaicināt arī pārstāvi no attiecīgām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām piedalīties novērotāja statusā . |
Pamatojums
Tikai dalībniekiem ir balsstiesības valdes sanāksmēs. Citi subjekti tiek uzaicināti un var piedalīties sanāksmē kā novērotāji bez balsstiesībām.
10. grozījums
COM(2018) 631 final – 116. panta 1. punkts
Izvērtēšana
Komisijas ierosinātais teksts |
RK grozījums |
||||
|
|
Pamatojums
Saskaņā ar 4. pantu Aģentūra garantē Eiropas Robežu un krasta apsardzes esamību.
II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ
EIROPAS REĢIONU KOMITEJA
1. |
atkārtoti uzsver nepieciešamību stiprināt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (turpmāk: Aģentūra) atbalstošo lomu un pilnvaras – jo īpaši sadarbības ar trešām valstīm jomā –, lai nodrošinātu ES ārējo robežu efektīvu aizsardzību un neatbilstīgu migrantu daudz efektīvāku atgriešanu. Vienlaikus Komiteja norāda, ka paplašinātās pilnvaras rada nepieciešamību stiprināt pasākumus, kuri nodrošina visu Aģentūras darbību pilnīgu atbilstību pamattiesību principiem un ES un tās dalībvalstu starptautiskajām saistībām, jo īpaši neizraidīšanas principam, un ļauj izvairīties no Aģentūras līdzdalības jebkādās operācijās, kurās nav iespējams nodrošināt pamattiesību ievērošanu; |
2. |
atzīst, ka ES ārējo robežu efektīva kontrole ir visaptverošas ES migrācijas politikas svarīga un neatņemama daļa un ka šajā saistībā var būt vajadzīga ierosinātā Eiropas Robežu un krasta apsardzes stiprināšana; tomēr uzsver, ka – saskaņā ar nesen pieņemto RK atzinumu par Patvēruma un migrācijas fondu – finanšu un operatīvo resursu pieaugums robežu aizsardzībai ir jāsaskaņo ar atbilstošiem centieniem stiprināt pārējos ES migrācijas politikas aspektus, lai nodrošinātu līdzsvarotu pieeju; |
3. |
uzsver, ka ES pilsoņu brīva pārvietošanās ir viens no ES svarīgākajiem sasniegumiem un telpā bez iekšējām robežām personu bez dokumentiem migrācija pāri ārējām robežām rada nopietnu juridisku, ekonomisku un ar drošību saistītu ietekmi uz Šengenas sistēmas darbību; |
4. |
uzsver, ka pagaidu robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām nopietni apdraud kaimiņu reģionu spējas sadarboties savā starpā un turklāt atstāj būtisku ietekmi uz reģionālo ekonomiku un ka tāpēc ir būtiski ieviest efektīvu kontroli pie ārējām robežām; |
5. |
uzsver, ka efektīva ārējo robežu aizsardzība palīdz cīnīties pret cilvēku tirdzniecību un galīgi sagraut kontrabandistu uzņēmējdarbības modeļus, tādējādi novēršot traģiskus cilvēku bojāejas gadījumus; turklāt efektīva ārējo robežu kontrole var palīdzēt novērst noteiktus draudus iekšējai drošībai, sabiedriskajai kārtībai un sabiedrības veselībai vietējās un reģionālajās pašvaldībās, jo īpaši tajās, kas atrodas pie ES ārējām robežām; |
6. |
uzskata, ka pienācīgi funkcionējošas migrācijas politikas priekšnosacījums ir visaptveroša pieeja migrācijai, ietverot ES ārējo robežu pastiprinātu kontroli, kā arī funkcionējošu kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, kopēju pieeju attiecībā uz personām, kam vajadzīga starptautiskā aizsardzība, saskaņotu likumīgu migrācijas ceļu sistēmu un daudz konsekventāku politiku, kas pievēršas migrācijas ārējai dimensijai un cēloņiem; |
7. |
uzsver, ka efektīva atgriešanas politika ir nozīmīgs vispārējas pieejas migrācijai elements un ka Aģentūrai tāpēc jāspēj atbalstīt dalībvalstis atgriešanas jomā, ievērojot starptautiskās un ES tiesības un nodrošinot, ka tiek ievērots neizraidīšanas princips; |
8. |
atzinīgi vērtē Aģentūras paplašinātās pilnvaras nodrošināt dalībvalstīm un trešām valstīm visaptverošu atbalstu efektīvu un humānu atgriešanas operāciju jomā. Konkrētos gadījumos tas var ietvert arī iespēju pēc pieprasījuma un bez ģeogrāfiskiem ierobežojumiem sniegt operatīvu atbalstu trešām valstīm, lai nepieļautu krīzes situāciju saasināšanos; tomēr šādos gadījumos ir vajadzīgas skaidras garantijas un drošības pasākumi attiecībā uz pamattiesību un starptautisko tiesību ievērošanu, kā arī atbilstīgi mehānismi, ar kuriem nodrošināt Aģentūras pārskatatbildību par savām darbībām ārpus dalībvalstu jurisdikcijas; |
9. |
uzsver, ka ārējo robežu aizsardzība ir ES un dalībvalstu kopīgas kompetences joma un ar priekšlikumu būtu jānodrošina, ka Eiropas Komisija uzrauga Savienības ārējo robežu aizsardzības koordināciju un kontroli; |
10. |
atzīst par vajadzīgu dalībvalstīm uzlikt pienākumu sniegt ieguldījumu Aģentūras kopīgajās operācijās, taču pauž bažas par priekšlikumu izveidot pastāvīgo korpusu, kura sastāvā būtu līdz 10 000 operatīvo darbinieku, jo valstu robežsargu un valstu personāla nodošana Aģentūras rīcībā var izraisīt iespējamu intelektuālā darbaspēka aizplūšanu; uzsver, ka šādu jaunu struktūru izveide nedrīkst radīt papildu slogu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, it īpaši pierobežas reģionos, un apdraudēt pastāvošo valsts, reģionālo un vietējo struktūru uzdevumu izpildi pie ārējām robežām, un tādēļ ierosina pakāpeniski izveidot reālistiskāku pastāvīgo korpusu, kas minēts I pielikumā; |
11. |
pauž bažas par to, ka trūkst pienācīga novērtējuma par vairākiem priekšlikuma ietekmes aspektiem, tostarp tā potenciālo teritoriālo ietekmi, un uzskata, ka ir jāizpēta iespējamās pieejas, kā Aģentūras atbalstošo lomu varētu nodrošināt izmaksu ziņā visefektīvākajā veidā. Šajā ietekmes novērtējumā būtu jāatspoguļo arī finansiālā ietekme gan normālos apstākļos, gan krīzes situācijās, kā arī sarežģītie juridiskie jautājumi, kas varētu rasties īpaši saistībā ar operācijām ārpus ES teritorijas; |
12. |
uzsver, ka robežu pārvaldību nodrošina daudzu dalībnieku sistēma, un uzsver vietējā un reģionālajā līmeņa iespējamo lomu šajā sistēmā, kā minēts 22. pantā. Šajā sakarā norāda, ka attiecīgās vietējās un reģionālās pašvaldības (piemēram, tās kuras darbojas robežu un piekrastes reģionos) būtu pienācīgi jāiesaista informācijas apmaiņā, jo īpaši attiecībā uz nacionālajiem koordinācijas centriem (21. pants) un gatavojot valstu stratēģijas integrētai robežu pārvaldībai (8. pants); |
13. |
uzsver, ka neatbilstīga migrācija rada ievērojamu spiedienu uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām un padara problemātisku ierobežoto sabiedrisko pakalpojumu resursu novirzīšanu personām, kurām mums ir starptautisks pienākums nodrošināt patvērumu. Tāpēc uzsver, ka ir ļoti svarīgi ātri atgriezt noraidītos patvēruma meklētājus un nodrošināt, ka tiek izmantoti likumīgi migrācijas ceļi; |
14. |
uzskata, ka ES ārējo robežu aizsardzība ir kopējās interesēs un ka ierosinātā tiesību akta mērķus dalībvalstis un reģionālās pašvaldības nevar pietiekamā mērā sasniegt vienas pašas, un ka tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principam. |
Briselē, 2019. gada 6. februārī
Eiropas Reģionu komitejas
priekšsēdētājs
Karl-Heinz LAMBERTZ