52018AE5386

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52018AE5386 - EN

Document 52018AE5386

Help

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Koordinētais mākslīgā intelekta plāns” ”(COM(2018) 795 final)

EESC 2018/05386

OV C 240, 16.7.2019, p. 51–56 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

16.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 240/51

(COM(2018) 795 final)

(2019/C 240/12)

Ziņotāja: Tellervo KYLÄ-HARAKKA-RUONALA

Apspriešanās	Komisija, 18.2.2019.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.4.2019.
Pieņemts plenārsesijā	15.5.2019.
Plenārsesija Nr.	543
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	210/2/1

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē koordinēto mākslīgā intelekta (MI) plānu un prasa to steidzami īstenot, ņemot vērā straujo progresu MI izstrādē un ieviešanā ārpus ES. Lai gūtu panākumus globālajā konkurencē, Eiropas Savienībai ir jābūt līderei inovācijas un investīciju jomā, ievērojot principu “vadība cilvēka uzraudzībā”(human in command) un nodrošinot MI uzticamību.

1.2.

EESK uzsver, ka MI izstrādei un ieviešanai ir jābūt iekļaujošai, aptverot pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, tostarp uzņēmumus, darba ņēmējus un patērētājus. Tādēļ MI stratēģijas īstenošanā pienācīga uzmanība būtu jāpievērš tam, kā MI pavērtās iespējas maksimāli izmantot visas sabiedrības labā.

1.3.

EESK atbalsta iniciatīvas, kas ar ES finanšu instrumentu starpniecību paredz piešķirt lielāku finansējumu ar MI saistītai inovācijai, infrastruktūrai, izglītībai un apmācībai. Komiteja arī mudina dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu kopīgos mērķus.

1.4.

Lai uzlabotu MI izstrādi un ieviešanu privātajā sektorā, EESK aicina nodrošināt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, kā arī veicinošu un stabilu politiku un tiesisko regulējumu, kas stimulē ar MI saistītu inovāciju un investīcijas, ņemot vērā MVU, jaunuzņēmumu un izvērses posmā esošu uzņēmumu konkrētās vajadzības.

1.5.

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt datu kvalitāti, pieejamību, piekļūstamību, savstarpēju izmantojamību un netraucētu plūsmu vienotajā tirgū, vienlaikus nodrošinot datu aizsardzību un privātumu. Komiteja mudina atvieglot piekļuvi publiskiem datiem un prasa nodrošināt labvēlīgus apstākļus Eiropas digitālo platformu izveidei.

1.6.

EESK atbalsta pārrobežu sadarbības, partnerību un tīklu iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt inovāciju un MI ieviešanu, un uzsver, cik svarīga ir plaša dažādu sabiedrības dalībnieku sadarbība.

1.7.

EESK mudina dalībvalstis pielāgot savas izglītības sistēmas pieprasījumam pēc jaunajām prasmēm, un šajā nolūkā ir vajadzīgas reformas no pamatskolām līdz universitātēm. Turklāt ir vajadzīga mūžizglītība un pastāvīgas mācības, kam aizvien biežāk jānotiek darba kontekstā. Prognozējot ar darbu saistītas pārmaiņas un vajadzības, būtiska nozīme ir sociālajam dialogam.

1.8.

Attiecībā uz strukturālo pārmaiņu, kas saistītas ar MI, pārvaldību EESK uzskata, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda stiprināšana ir solis ceļā uz pilntiesīgu Eiropas pārejas fondu, kas palīdzētu pārvaldīt digitālo pārveidi.

1.9.

EESK uzsver, ka MI izstrādei un izmantošanai ir jāatbilst ES vērtībām un jānotiek saskaņā ar patērētāju, darba un uzņēmumu tiesību aktiem. Ar MI saistītas politikas un pasākumu sagatavošanā ir jāiesaista pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un sociālie partneri. Lai vairotu iedzīvotāju uzticēšanos, ir jāsniedz arī zināšanas par MI.

1.10.

Tā kā mākslīgajam intelektam ir jākalpo sabiedrībai kopumā, vienlaikus ņemot vērā ekonomiskos, sociālos un vides aspektus, EESK iesaka Eiropas Savienībai kā ieteicamo pieeju MI turpmākajām norisēm izmantot ilgtspējīgas attīstības satvaru. EESK aicina, lai mākslīgo intelektu ilgtspējīgi ieviestu arī individuālas organizācijas, sniedzot pareizu informāciju un konsultācijas.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

Saskaņā ar stratēģiju “Mākslīgais intelekts Eiropai”, kas tika publicēta 2018. gada aprīlī, Eiropas Komisija kopā ar dalībvalstīm sagatavoja koordinētu MI plānu ar mērķi maksimāli palielināt pasākumu, jo īpaši investīciju, kopējo ietekmi ES un dalībvalstu līmenī un panākt, ka ES spēj izturēt globālo konkurenci.

2.2.

Koordinētajā plānā ir ierosināta vienota rīcība četrās jomās: ieguldījumu palielināšana, datu pieejamības un piekļūstamības uzlabošana, talantu un prasmju veicināšana un uzticēšanās nodrošināšana. Koordinētajā plānā dalībvalstis tiek arī aicinātas līdz 2019. gada vidum izveidot valstu MI stratēģijas.

2.3.

EESK atzinīgi vērtē koordinēto plānu kā svarīgu soli virzībā uz labāku stratēģijas īstenošanu. Komentārus par šo stratēģiju Komiteja sniedza vienā no iepriekšējiem atzinumiem (1). Komiteja ir arī sniegusi atzinumu par programmu “Digitālā Eiropa” (2). Turklāt EESK ir sagatavojusi pašiniciatīvas atzinumus par dažādiem MI aspektiem (3), kā arī vairākus citus ar MI saistītus atzinumus.

2.4.

EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai īstenošanas pasākumi tiktu plānoti gan ES, gan dalībvalstu līmenī, ņemot vērā, ka ES un dalībvalstu kompetences dažādās politikas jomās atšķiras. Sadarbība un koordinācija ir vajadzīga arī tādēļ, lai no visas ES viedokļa maksimāli palielinātu rezultātus un efektivitāti. EESK mudina visas dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu kopīgos mērķus, vienlaikus atzīstot atšķirīgos apstākļus dažādās valstīs.

2.5.

Papildus politikas veidotāju sadarbībai un koordinācijai dažādos līmeņos ir vajadzīga visu sabiedrības dalībnieku sadarbība. Tā ir vajadzīga, lai novērstu neatbilstību, pārklāšanos un nepilnības rīcībā un tādējādi palielinātu pasākumu efektivitāti un ietekmi.

2.6.

EESK prasa stratēģiju steidzami īstenot, jo ārpus ES progress MI izstrādē un ieviešanā ir straujš. Vienlaikus ES un dalībvalstīm būtu neatlaidīgi jāvirzās uz stratēģijas ilgtermiņa mērķiem. EESK atbalsta Eiropas centienus “kļūt par pasaules vadošo reģionu, kurā izstrādā un ievieš progresīvu, ētisku un drošu MI, un veicina uz cilvēkiem vērstu pieeju globālā kontekstā” (4).

2.7.

Lai gūtu panākumus globālajā konkurencē, Eiropas Savienībai ir apņēmīgi jāiet pašai savs ceļš, vienlaikus ņemot vērā ārējās norises un tendences. EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai konkurētspēja un uzticēšanās tiktu aplūkotas kopā. Uzticamība var kļūt par ES konkurences priekšrocību, tomēr ir vajadzīgi arī citi konkurētspējas komponenti.

2.8.

Tā kā mākslīgajam intelektam ir jākalpo sabiedrībai kopumā, EESK iesaka Eiropas Savienībai kā ieteicamo pieeju attiecībā uz MI turpmākajām norisēm izmantot ilgtspējīgas attīstības satvaru. Ilgtspējīgai attīstībai, kurai ir trīs dimensijas, ir vajadzīgas tādas rīcībpolitikas un pasākumi, kas stiprina ekonomiku un rada labklājību sabiedrībai, vienlaikus arī palīdzot mazināt ietekmi uz klimatu un vidi.

2.9.

EESK norāda, ka ar MI saistītā politika jāveido no pilsoniskās sabiedrības dalībnieku, tostarp uzņēmumu, darba ņēmēju un patērētāju, viedokļa. Pienācīga uzmanība jāpievērš tam, kā maksimāli izmantot iespējas, ko MI piedāvā visai sabiedrībai, un kā līdz minimumam samazināt riskus, tostarp demokrātisku procesu manipulācijas.

2.10.

EESK uzsver iekļautības un principa “nevienu neatstāt novārtā”nozīmi MI izstrādē un ieviešanā. Tas attiecas uz iespēju piekļūt datiem un infrastruktūrai, lietotājam draudzīgu produktu pieejamību un piekļuvi zināšanām un prasmēm. Iekļautība ir svarīga gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem, jo īpaši MVU. Būtu jāveic īpaši pasākumi, lai palielinātu sieviešu prasmes MI jomā un mudinātu viņas uzņemties ar MI saistītu darbu un uzdevumus, tai skaitā rūpniecībā.

2.11.

Ņemot vērā lielos izaicinājumus sabiedrībai un ārkārtīgi straujo tehnoloģiju attīstību, Eiropas Savienībai MI būtu pilnībā jāizmanto prognozējošajā analīzē tādās nozarēs kā veselības aprūpe, transports, kā arī darbs un nodarbinātība. Turklāt Eiropas Savienībai būtu jāprognozē iespējas, kas saistītas ar revolucionārām tehnoloģijām, piemēram, kvantu tehnoloģiju.

3. Inovācijas un uzņēmējdarbības attīstības veicināšana

3.1.

MI nodrošina ne tikai efektīvāku un produktīvāku uzņēmējdarbību, bet paver arī jaunas uzņēmējdarbības iespējas visdažādākajās nozarēs un pakalpojumu jomās. Tas attiecas gan uz lieliem uzņēmumiem, gan arī uz MVU, jaunuzņēmumiem un uzņēmumiem, kas ir izvērses posmā. Turklāt rodas pilnīgi jaunas uzņēmējdarbības jomas.

3.2.

Ņemot vērā MI izstrādes un ieviešanas straujo progresu ārpus ES, arī Eiropas Savienībai ir jāpieliek lielākas pūles, lai uzlabotu konkurētspēju. Tas nozīmē nevis “uzvarētāju”jeb daudzsološu tirgus nišu meklēšanu, bet gan apzināt risināmās problēmas un uzdevumus ar mērķi radīt un saglabāt pareizos apstākļus ar MI saistīto iespēju izmantošanai un riska samazināšanai līdz minimumam.

3.3.

Galvenās darbības jomas, uz kurām jākoncentrējas, ir ieguldījumi inovācijā un infrastruktūrā, kā arī vienotā tirgus turpmākā attīstība. Turklāt EESK uzsver vispārējās uzņēmējdarbības vides, piemēram, nodokļu sistēmas, regulējuma un ražošanas faktoru pieejamības, nozīmi uzņēmumu inovācijas darbībā un lēmumu par ieguldījumiem pieņemšanā.

3.4.

EESK atbalsta iniciatīvas piešķirt lielāku finansējumu MI izstrādei un ieviešanai. Tādi instrumenti kā programmas “Apvārsnis Eiropa”, “Digitālā Eiropa”, InvestEU un Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ir vērtīgi un vajadzīgi instrumenti, kas veicina inovāciju un investīcijas mākslīgajā intelektā.

3.5.

Lai gan publiskajam sektoram ir svarīga loma, pateicoties ar MI saistītajiem ieguldījumiem un publiskajam iepirkumam, ir vajadzīgi arī lieli privātie ieguldījumi, lai nodrošinātu pienācīgu progresu gan MI izstrādē, gan ieviešanā vairākās nozarēs. Publiskais finansējums kalpo kā svira privātu ieguldījumu piesaistīšanai, tāpēc tas ir būtisks. Tomēr finansēšanas prakse būtu jāpadara vienkāršāka. Būtu arī jāpilnveido finansēšanas noteikumi, lai veicinātu gatavību uzņemties risku.

3.6.

MI izstrādei un ieviešanai ir vajadzīgas uzņēmējdarbības ekosistēmas, ko veido dažādu lielumu uzņēmumi, kas pārstāv dažādas nozares un daļas vērtības veidošanas ķēdē; tāpat ir vajadzīga uzņēmumu un dažādu ieinteresēto personu sadarbība. EESK atbalsta Komisijas plānus uzlabot pārrobežu sadarbību, partnerības un tīklus, izmantojot savstarpēji savienotus pētniecības izcilības centrus, testēšanas iespējas un digitālās inovācijas centrus. EESK uzsver vajadzību veicināt savienojumu izveidi ar MVU un prasa ar digitālās inovācijas centriem īstenotajā sadarbībā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālos partnerus.

3.7.

Kompetencēm un prasmēm ir svarīga nozīme, jo tās veicina inovāciju un ar MI saistītu uzņēmējdarbības attīstību. Ir pieprasījums ne tikai pēc īpašām “MI prasmēm”, bet arī pēc prasmēm, kā mākslīgo intelektu izmantot atsevišķos uzņēmumos, un pēc uzņēmējdarbības prasmēm. Tā kā jaunus uzņēmumiem un rūpniecībai noderīgus talantus vislabāk var veicināt ar pētniecības projektiem, EESK mudina ES un dalībvalstis nodrošināt atbilstošu finansējumu šāda veida pētniecībai.

3.8.

Straujo attīstības norišu dēļ ir vajadzīga ātra rīcība, lai atvieglotu inovāciju MI jomā. Šajā nolūkā ir vajadzīgas testēšanas struktūras un regulējuma “smilšu kastes”, kas ļauj eksperimentēt un izmēģināt jaunas idejas. Turklāt ir svarīgi nodrošināt apmaiņu ar testēšanas rezultātiem un to savstarpēju atzīšanu.

3.9.

EESK aicina palielināt ieguldījumus tehnoloģijā un infrastruktūrā, kas vajadzīga MI un uz MI balstītiem lietojumiem, tai skaitā augstas veiktspējas datoros un 5G mobilo sakaru tīklos, kā arī veikt kiberdrošības uzlabošanas pasākumus. Turklāt Eiropas Savienībai vajadzētu būt avangardā kvantu tehnoloģijas, it īpaši kvantu skaitļošanas un kvantu sakaru, attīstībā.

3.10.

Tā kā MI ir galvenokārt balstīts uz datiem, EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt datu kvalitāti, pieejamību, piekļūstamību, savstarpēju izmantojamību un netraucētu plūsmu, vienlaikus garantējot datu aizsardzību un privātumu. Aizvien vairāk pieaug labi funkcionējoša vienotā datu tirgus nozīme, ņemot vērā, ka tas ir saistīts ar preču, kapitāla un pakalpojumu vienoto tirgu.

3.11.

EESK atbalsta Komisijas iniciatīvas par kopīgas Eiropas datu telpas izveidi. Komiteja mudina nodrošināt un atvieglot visu lietotāju piekļuvi lielajiem datiem, ko ģenerē publiskais sektors, un uzlabot lietojumprogrammu saskarnes. EESK arī aicina nodrošināt labvēlīgus apstākļus Eiropas datu apmaiņas platformu izveidei. Datu pieejamības uzlabošanai un to atkārtotai izmantošanai ir jānotiek saskaņā ar godīgu konkurenci un pienācīgu datu un intelektuālā īpašuma aizsardzību.

3.12.

Uzņēmējdarbības modeļi, kas balstīti uz datiem, platformām un ekosistēmām, kļūst par jaunu ierasto praksi. Platformās uzņēmumu darījumiem ar patērētājiem šobrīd lielākoties dominē lieli uzņēmumi ārpus Eiropas, taču Eiropas Savienībai būtu liels potenciāls veiksmīgi konkurēt platformās, kas paredzētas publiskā sektora attiecībām ar iedzīvotājiem un uzņēmumu darījumiem ar uzņēmumiem. Jebkurā gadījumā ļoti svarīgi ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi salīdzinājumā ar ārvalstu konkurentiem.

3.13.

EESK aicina nodrošināt veicinošu satvaru, kas stimulē inovāciju un neļauj kavēt attīstību ar pārmērīgi sīki izstrādātiem noteikumiem un prasībām, vienlaikus nodrošinot MI uzticamību. EESK arī aicina Komisiju kopā ar attiecīgo nozaru pārstāvjiem un ieinteresētajām personām pārbaudīt, vai ir tādi tiesību akti, kas varētu kavēt uzticama MI izstrādi vai ieviešanu, tostarp pārskatīt konkurences tiesību atbilstību.

3.14.

EESK arī aicina politikas veidotājus apsvērt politikas instrumentus no attiecīgās nozares viedokļa. Universālu risinājumu nav, un dažādām nozarēm katrai ir savas vajadzības un problēmas, kas jāpārvar. Būtu pilnībā jāizmanto standartizācijas nodrošinātās iespējas, piemēram, lai veicinātu savstarpēju izmantojamību, ņemot vērā pārmaiņu ātrumu un vajadzību veikt pastāvīgus uzlabojumus.

4. Palīdzēt cilvēkiem sagatavoties nākotnei

4.1.

Ir acīmredzams, ka cilvēki daudzējādā ziņā neapzinās iespējas, ko sniedz MI, lai viņiem palīdzētu, savukārt bažas saistībā ar kontroli pār mašīnu ir skaidri redzamas. Tāpēc EESK uzskata, ka ir jāvairo informētība par MI pavērtajām iespējām plašai sabiedrībai. Lai vairotu iedzīvotāju uzticēšanos, kuras pamatā ir kritiskā domāšana, ir vajadzīgas arī plašākas zināšanas un izpratne par MI būtību un darbību. EESK arī aicina pilnveidot statistikas datus un veikt vairāk pētījumu par MI ietekmi uz nodarbinātību un darbu, tostarp pētījumus par ietekmi uz konkrētām nozarēm.

4.2.

Ņemot vērā to, ka MI var būtiski ietekmēt cilvēku kā patērētāju ikdienas dzīvi, kā arī darbvietu attīstību un darba nākotni, ir ļoti svarīgi cilvēkiem sniegt vajadzīgās zināšanas un prasmes, lai viņi būtu gatavi pārmaiņām. Sociālajiem partneriem ir būtiska loma, prognozējot pārmaiņas darbā, atbalstot digitālo prasmju attīstību un uzlabojot darba ņēmēju nodarbinātības iespējas darba tirgū.

4.3.

MI ieviešana nozīmē būtiskas izmaiņas prasmju pieprasījumā. Ņemot vērā visaptverošo un straujo MI attīstību, ir jānosaka gan tūlītējās, gan arī ilgtermiņa vajadzības pēc izglītības un apmācības. Izglītībai ir jāreaģē uz vajadzībām gan pēc pamata, gan padziļinātām digitālajām prasmēm. Vispārējās prasmēs būtu jāietver ne tikai cilvēku nodrošināšana ar MI pamatprasmēm, bet arī spēja pielietot MI, ikdienas dzīvē un darbā radot un izmantojot novatoriskus risinājumus, kas saistīti ar, piemēram, cilvēka un robota sadarbības sistēmām.

4.4.

EESK mudina dalībvalstis reaģēt uz pieprasījumu pēc jaunajām prasmēm, pielāgojot savas izglītības sistēmas. EESK arī uzsver, cik svarīga ir sadarbība starp valdībām, izglītības iestādēm, sociālajiem partneriem, patērētāju organizācijām un citām attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, gan izstrādājot, gan arī ieviešot jaunas izglītības un apmācības programmas, lai uzlabotu prasmes, kas ir būtiskas darba tirgū un sabiedrībā kopumā. MI būtu arī jāizmanto, novērtējot vajadzību pēc prasmēm, kā arī organizējot un nodrošinot izglītības un apmācības saturu.

4.5.

Ir vajadzīgas reformas izglītības programmās no pamatskolām līdz universitātēm. Tāpat ir vajadzīga spēcīga zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas bāze, vienlaikus atzīstot, ka gan MI izstrādei, gan izmantošanai ir vajadzīgs plašs kompetenču loks. Tas skaidri parāda izglītības nozīmi tādās jomās kā sociālās un humanitārās zinātnes.

4.6.

Papildus nepieciešamībai pilnveidot pamatizglītību pastāv acīmredzama nepieciešamība pēc cilvēku, tostarp skolotāju, kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas. Mūžizglītība un pastāvīgas mācības ir vajadzīgas ikvienam, lai tiktu galā ar pašreizējām un turpmākajām norisēm. Mācības aizvien biežāk notiks darba kontekstā un balstīsies uz individuāliem mērķiem.

4.7.

EESK uzskata, ka ieguldījumiem izglītībā un apmācībā jābūt nozīmīgai nacionālo MI stratēģiju daļai un ka Eiropas līmenī būtu jāapmainās ar nacionālo iniciatīvu paraugpraksi. EESK prasa palielināt ES finansējumu, lai atbalstītu vajadzīgās reformas un jaunas iniciatīvas izglītībā un apmācībā.

4.8.

Ir svarīgi arī pievērsties ar MI saistītajām strukturālajām pārmaiņām tajos reģionos un nozarēs, ko MI ieviešana skars visvairāk. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā pieejas, kā mazināt prasmju trūkumu un negatīvu sociālo ietekmi, tai skaitā nodrošināt nenodarbināmu cilvēku aizsardzību. Visās jomās ir jānodrošina arī piekļuve internetam, lai novērstu digitālo plaisu. EESK uzskata, ka Komisijas ierosinātā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda līdzekļu palielināšana ir solis ceļā uz pilnvērtīga Eiropas pārejas fonda izveidi, kas sociāli atbildīgā veidā palīdzētu pārvaldīt digitālo pārveidi.

5. Veicināt uzticēšanos mākslīgajam intelektam

5.1.

EESK uzskata, ka pamatota uzticēšanās mākslīgajam intelektam ir priekšnoteikums sekmīgai MI iespēju apguvei. Uzticamību sagaida gan patērētāji, gan darba ņēmēji, kā arī uzņēmumi – darba devēji, uzņēmēji, investori un finansētāji.

5.2.

Ar MI saistītie aizspriedumi varētu mazināties, uzlabojoties zināšanām un izpratnei par to, ko nozīmē MI, kā to var izmantot un kā tiek pieņemti lēmumi. Tas liks pamatus, lai uzticētos mākslīgajam intelektam, mudinot kritiski domāt un ņemt vērā tādus fundamentālus jautājumus kā princips “cilvēks kontrolē mašīnu”un cilvēku izredzes saglabāt kontroli pār savu dzīvi. No otras puses, uzticēšanās ir atkarīga no ļoti praktiskiem aspektiem, piemēram, lietošanas ērtuma.

5.3.

Eiropas Augsta līmeņa ekspertu grupa MI jautājumos nesen izstrādāja ētikas pamatnostādnes attiecībā uz uzticamu MI. EESK pieņem zināšanai šīs pamatnostādnes un norāda uz atbilstīgu un uzticamu datu, MI lēmumu pārredzamības un iekļaujošas MI izstrādes un ieviešanas būtisko nozīmi. EESK arī aicina rīkot plašas diskusijas par tādiem jautājumiem kā cilvēku profilēšanas ietekme un MI pieņemtu lēmumu apstrīdēšanas priekšnosacījumi.

5.4.

Aplūkojot ilgtspējīgas attīstības kontekstā, apspriežamie ētikas aspekti galvenokārt ietver ar cilvēku saistītus aspektus un tādējādi attiecas uz ilgtspējas sociālo dimensiju. Saistībā ar MI būtu jāņem vērā arī vides aspekti, piemēram, tie, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un dabas resursiem, ietverot enerģijas un izejvielu ilgtspējīgu izmantošanu un produktu priekšlaicīgas novecošanas novēršanu. Turklāt ekonomikas ilgtspēja paredz to, ka MI risinājumi ir ekonomiski pamatoti, t. i., produktīvi, ienesīgi un konkurētspējīgi.

5.5.

MI lietojumu ietekme ir vēl viens uzticēšanās elements. Ja MI saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principiem sniedz labumu sabiedrībai, radot ekonomisko uzplaukumu, sociālo labklājību un veselību, kā arī ieguvumus videi, to var atzīt par tādu, kas “dara labu”.

5.6.

EESK uzskata, ka uzticēšanos mākslīgajam intelektam var palielināt, īstenojot uz iedzīvotājiem orientētu sabiedrisko politiku, ar MI saistītas politikas un pasākumu sagatavošanā iesaistot pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Publiskais sektors var palielināt uzticēšanos MI, arī izmantojot uz iedzīvotājiem koncentrētu pārvaldi, kurā mākslīgajam intelektam varētu būt nozīmīga loma, padarot administratīvos procesus raitākus un vajadzībām labāk pielāgotus. Turklāt būtu jāapsver iespējas, ko nodrošina, piemēram, blokķēdes tehnoloģijas, lai veicinātu uzticamus digitālos pakalpojumus.

5.7.

MI izstrādei un ieviešanai ir pilnībā jāatbilst tiesību aktiem, vai tie būtu patērētāju, darba vai uzņēmumu tiesību akti. Ir daudz tiesību aktu, kas ir jāņem vērā MI izstrādē un izmantošanā. EESK aicina Komisiju pabeigt un papildināt attiecīgo tiesību aktu novērtēšanu, piemēram, drošības un atbildības jomā, nosakot, vai tie atbilst mērķim saistībā ar uzticamu MI. Būtu jāpārbauda arī attiecīgā nozaru regulējuma īstenojamība.

5.8.

Tomēr pats svarīgākais ir tas, lai uzticama mākslīgā intelekta pieeja un principi tiktu pieņemti un ieviesti kā katras organizācijas kultūras neatņemama daļa gan privātajā, gan publiskajā sektorā. MI ētiku nevajadzētu uzskatīt par kaut ko atsevišķu vai atšķirīgu no ētikas kopumā. Organizācijām būtu jāintegrē MI ētika savās vispārējās stratēģijās, vispārējos rīcības kodeksos un ierastajā pārvaldības praksē, ietverot darba ņēmēju informēšanu un uzklausīšanu, kā arī uzraudzības un revīzijas sistēmas.

5.9.

Uzticama mākslīgā intelekta proaktīvu pieņemšanu var veicināt, MI izstrādātāju un lietotāju izglītībā un apmācībā ietverot ētikas aspektus, kā arī nodrošinot un īstenojot ētikas pamatnostādnes. Savukārt EESK ir gatava pilsoniskās sabiedrības dalībnieku vidū izplatīt informāciju par ētikas aspektiem.

Briselē, 2019. gada 15. maijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas

priekšsēdētājs

Luca JAHIER

(1) OV C 440, 6.12.2018., 51. lpp.

(2) OV C 62, 15.2.2019., 292. lpp.

(3) OV C 288, 31.8.2017., 43. lpp.; OV C 440, 6.12.2018., 1. lpp.; OV C 345, 13.10.2017., 52. lpp., OV C 190, 5.6.2019., 17. lpp.

(4) COM(2018) 795 final, pielikums.

Top