Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 un attiecībā uz zivsaimniecības kontroli groza Padomes Regulas (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1005/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139”

(COM(2018) 368 final – 2018/0193 (COD))

(2019/C 110/22)

Ziņotājs:

Emilio FATOVIC

Apspriešanās	Parlaments, 10.9.2018. Padome, 5.7.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkts un 304. pants
Pilnsapulces lēmums	19.6.2018. un 18.9.2018.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecība, lauku attīstība un vide
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	27.11.2018.
Pieņemts plenārsesijā	12.12.2018.
Plenārsesija Nr.	539
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	219/1/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) visumā atbalsta Komisijas tiesību akta priekšlikumu par zivsaimniecības kontroli. Tomēr dažas problēmas, uz kurām jau norādīja nozares ieinteresētās personas, nav radušas pietiekamu atspoguļojumu vai skaidrus risinājumus.

1.2.

EESK atkārtoti atgādina principu, ar kuru saskaņā ilgtspējas jēdziens ir jāskata ekonomikas, sociālajā un vides aspektā. Šajā sakarā Komiteja norāda, ka Komisijas priekšlikums nav balstīts uz ekonomisko un sociālo seku ietekmes skaidru novērtējumu, kas, tieši pretēji, būtu lietderīgs, ņemot vērā nozares dziļo krīzi vairākās Eiropas valstīs ar spēcīgu ietekmi uz nodarbinātību un piekrastes kopienu ekonomiku.

1.3.

Komisijas priekšlikumā nav ņemti vērā divi nopietni un nozīmīgi jautājumi, proti, Brexit un klimata pārmaiņas. Paredzams, ka abi minētie jautājumi dažādos veidos izmainīs zvejas metodes un vietas, un tādēļ ir nepieciešams veikt sīkāku analīzi un atbilstīgus pasākumus, lai novērstu nelīdzsvarotību zivsaimniecības nozarē.

1.4.

Kontroles un sankciju sistēma, kuras pamatā ir tā dēvētā “licencēšanas punktu sistēma”, ir jāievieš vienotā un viendabīgā veida visā ES, lai nodrošinātu gan godīgu konkurenci starp dalībniekiem, gan zivsaimniecības produktu kvalitāti un izsekojamību visu Eiropas iedzīvotāju interesēs, tostarp attiecībā uz viņu veselību. Tajā pašā laikā sankcijām ir jābūt balstītam uz riska pārvaldības kritērijiem, un tām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām.

1.5.

EESK uzskata, ka digitalizācija neapšaubāmi ir svarīgs instruments efektīvas un lietderīgas kontroles nodrošināšanai. Tomēr Komiteja norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem tiesību aktiem zvejnieku pienākumi nav ievērojami mazinājušies (jo īpaši mazapjoma zvejai), kā arī nav vienkāršoti, kā to bija pieteikusi Komisija. Būtu ieteicams veikt papildu analīzi par konkrētu noteikumu reālo piemērojamību, īpašu uzmanību pievēršot kuģiem, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.

1.6.

EESK iebilst pret horizontālo pienākumu uz kuģiem uzstādīt videonovērošanas sistēmas (CCTV), jo tas ir pretrunā darba pamatstandartiem, tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un komercnoslēpumam. Tāpēc EESK ierosina, ka dalībvalstis veiktu riska novērtējumus konkrētos flotes segmentos, kurus raksturo augsts nopietnu un plaši izplatītu pārkāpumu līmenis, un ka atkarībā no to neatbilstības konstatējumu vēstures uzraudzības iestādes šiem kuģiem pieprasītu uzstādīt CCTV. Lai pārbaudītu izkraušanas pienākuma ievērošanu, EESK ierosina pastiprināti izmantot novērotājus uz kuģa un iesaka izveidot brīvprātīgu mehānismu CCTV ieviešanai, paredzot stimulus tiem kuģu īpašniekiem, kuri nolemj tam pievienoties. Tajā pašā laikā Komiteja iesaka noteikt pagaidu pienākumu izmantot CCTV gadījumos, ja kuģis veicis vairākus smagus pārkāpumus.

1.7.

Jaunajam Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF) 2021.–2027. gadam būs būtiska loma Eiropas kuģu pielāgošanā jaunajiem regulatīvajiem noteikumiem. Jo īpaši svarīgi ir, lai līdzekļi valsts līmenī būtu viegli pieejami visiem, kas tos pieprasa. Komiteja visnotaļ iebilst pret to, ka tiktu ieviesti noteikumi ar atpakaļejošu spēku, ar kuriem saskaņā viena smaga pārkāpuma gadījumā uzliek pienākumu kuģa īpašniekam atmaksāt visus iepriekš saņemtos un pareizi atspoguļotus līdzekļus.

1.8.

EESK atgādina, ka trešās valstīs pastāv vislielākie krāpšanas gadījumi un neatbilstība darba un vides pamatstandartiem. Tomēr zivis, kas nozvejotas šādās nelikumīgās darbībās, joprojām samērā viegli nonāk uz Eiropas iedzīvotāju galdiem. Svarīgi ir, ka jaunās izsekojamības sistēmas risinātu arī šīs problēmas, uzraugot visu piegādes ķēdi. Jānorāda arī tas, ka darbaspēka ekspluatācijas gadījumi joprojām tiek reģistrēti uz dažiem Eiropas kuģiem. Tādēļ Komiteja iesaka uzraudzības iestādēm pievērst šai problēmai īpašu uzmanību un noteikt stingras sankcijas, lai to pilnībā izskaustu.

1.9.

EESK norāda, ka veiksmīgos modeļus, ko piedāvā daudzgadu plāni attiecībā uz vienas sugas zveju, ir grūti pielāgot jauktu dažādu sugu zvejai, un tas spēcīgi ietekmē vidi un ekonomiku. Tādēļ Komiteja iesaka izmantot sīkāk izstrādātu datu vākšanas sistēmu par zivju krājumiem, lai izstrādātu ad hoc stratēģijas, kas varētu labāk aizsargāt bioloģisko daudzveidību, pārmērīgi nekaitējot zvejniecības nozarei.

1.10.

EESK uzskata, ka zvejnieku stimulēšanas sistēma, kas paredzēta par tīklu nogādāšanu krastā, būtu jāattiecina arī uz visiem atkritumu veidiem, kas savākti no jūras zvejas darbību laikā. Šī iniciatīva būtu būtiska jūru attīrīšanai, jo pašlaik zvejniekiem ir jāmaksā, lai jūru attīrītu no piesārņojuma, ko viņi nav radījuši. EESK uzskata: pateicoties atbilstošai apmācībai, zvejnieki varētu sniegt nozīmīgu pievienoto vērtību, no vienas puses, sekmējot jūras attīrīšanu, un, no otras puses, radot taisnīgu mehānismu veiktās darbības ekonomiskajai integrācijai.

2.   Ievads

2.1.

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) panākumi galvenokārt ir atkarīgi no rezultatīvas kontroles un noteikumu izpildes sistēmas īstenošanas. Šādi pasākumi ir paredzēti četros dažādos tiesību aktos: 1) zivsaimniecības kontroles regulā, 2) regulā, ar ko izveido Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA), 3) regulā, ar ko izveido sistēmu, lai izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zvejas regula), 4) regulā par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību (Ārējo zvejas flotu regula).

2.2.

Izņemot nesen grozīto Ārējo zvejas flotu regulu, pašreizējais zivsaimniecības kontroles režīms tika izveidots pirms KZP reformas, un šā iemesla dēļ tas nav tai pilnībā atbilstošs. Turklāt minētie pasākumi tika izstrādāti pirms vairāk nekā desmit gadiem un tajos nav ņemtas vērā pašreizējās un turpmākās vajadzības, kas saistītas ar zvejas datiem un flotu kontroli; tie nav arī pielāgoti ne jaunām zvejas metodēm un praksei, ne arī jaunajām kontroles tehnoloģijām un datu apmaiņas sistēmām. Visbeidzot, tajos nav ņemtas vērā dažas svarīgas ES iniciatīvas, piemēram, stratēģija attiecībā uz plastmasu, digitālā vienotā tirgus stratēģija un okeānu pārvaldības stratēģija.

2.3.

Tādējādi, lai arī pašreizējais Zivsaimniecības kontroles režīms ir uzlabojis iepriekšējo situāciju, konkrētas nepilnības tika apstiprinātas Komisijas REFIT novērtējumā, Eiropas Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā un Eiropas Parlamenta rezolūcijā. Ieinteresētās personas ir apstiprinājušas spēkā esošās sistēmas iespēju robežas. Tāpēc radās nepieciešamība pārskatīt pašreizējo tiesisko regulējumu kopumā.

3.   Komisijas priekšlikuma kopsavilkums

3.1.

Komisijas priekšlikums sastāv no grozījumiem piecās regulās, kuru mērķis ir: 1) novērst trūkumus, kas konstatēti attiecībā uz KZP un citām ES politikas jomām; 2) vienkāršot tiesisko regulējumu un samazināt nevajadzīgo administratīvo slogu; 3) uzlabot zvejniecības datu un informācijas, jo īpaši nozvejas datu, pieejamību, uzticamību un pilnīgumu un nodrošināt informācijas apmaiņu un koplietošanu, kā arī 4) novērst šķēršļus, kas kavē noteikumu ievērošanas kultūras attīstīšanu un vienlīdzīgu attieksmi pret operatoriem dalībvalstīs un starp tām.

3.2.   Grozījumi Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (1) , ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem

3.2.1.

Inspekcija un pārraudzība. Skaidrāk aprakstīta inspicēšanas procedūra, inspektoru pienākumi, kā arī kapteiņu un operatoru pienākumi. Inspekcijas ziņojumi būs jādigitalizē, un tas attiecīgajām iestādēm un dalībvalstīm ļaus labāk izmantot datus un apmainīties ar tiem.

3.2.2.

Sankcijas. Tiek ieviests kopēju kritēriju saraksts, kuri izmantojami, lai noteiktu smagus pārkāpumu veidus. Lai sankciju sistēmu padarītu atturošāku un iedarbīgāku visās dalībvalstīs un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tiek noteiktas obligātās administratīvās sankcijas un minimālie naudas soda apmēri par smagiem pārkāpumiem. Turklāt tiek nostiprināta un precizēta zvejas licences turētāju kuģu punktu sistēma.

3.2.3.

Dati. Tiek ieviestas obligātas digitalizētas kuģu izsekošanas sistēmas un nozvejas ziņošanas sistēmas attiecībā uz visiem ES zvejas kuģiem, tostarp tiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem. Mazapjoma zvejai tiek paredzēta vienkāršota sistēma, kurā izmanto mobilo tālruni. Arī attiecībā uz atpūtas zveju tiks piemērota stingrāka kontrole. Mērķis ir ar digitālajiem rīkiem nodrošināt pilnīgu piegādes ķēdes (tostarp no trešām valstīm ievestu produktu) izsekojamību un sistemātiski uzraudzīt uz kuģiem veiktu darbību, tostarp, izmantojot videonovērošanas sistēmas (CCTV) izkraušanas pienākuma kontrolei.

3.2.4.

Saskaņošana ar citām ES politikas jomām. Tiek vienkāršota ziņošana par pazaudētajiem zvejas rīkiem, precīzāk apkopojot zvejas žurnālu (elektroniski). Prasība turēt uz kuģa aprīkojumu, kas vajadzīgs nozaudētu zvejas rīku atgūšanai, tiek attiecināta arī uz zvejas kuģiem, kuru garums īsāks par 12 m. Ir ieviesti noteikumi par atpūtas zvejā izmantoto zvejas rīku marķēšanu un kontroli.

3.3.   Grozījumi Padomes Regulā (EK) Nr. 768/2005 (2) , ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru.

3.3.1.

Priekšlikums paplašina Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras inspekcijas pilnvaru ģeogrāfisko tvērumu, kas vairs neaprobežojas tikai ar starptautiskajiem ūdeņiem. Ir ieviesti grozījumi, kas vienkāršo datu pārvaldību un apmaiņu, kā arī noteikumi, kas vienkāršo aģentūras finansēšanas procesus.

3.3.2.

Eiropas Komisija 2018. gada jūlijā šos pasākumus integrēja priekšlikumā COM(2018) 499, kura mērķis ir kodificēt Regulu (EK) Nr. 768/2005 par EFCA, aizstājot un integrējot vairākas regulas, kas tajā ietvertas. EESK jau šo priekšlikumu ir apstiprinājusi īpašā atzinumā par šo jautājumu (3).

3.4.   Grozījumi Padomes Regulā (EK) Nr. 1005/2008 (4), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

3.4.1.

Grozījumi ES nozvejas sertifikācijas sistēmā paredz nozvejas sertifikātu pārvaldības vajadzībām izveidot datubāzi (CATCH), kas nodrošinās uz riska izvērtējumu balstītas kontroles, samazinās krāpnieciska importa iespējas un atvieglos dalībvalstīm administratīvo slogu. CATCH datubāzes operatīvās funkcijas tiks izstrādātas vairākos posmos. Komisijai ir piešķirtas īstenošanas un deleģētās pilnvaras attiecībā uz CATCH datubāzes darbību un turpmāku attīstību. Inspekcijas un sankcijas tiek saskaņotas ar jauno tiesisko regulējumu.

4.   Vispārīgas piezīmes

4.1.

Atbilstoši dalībvalstu, reģionālo un vietējo pašvaldību un ieinteresēto personu paustajai nostājai Komisijas likumdošanas iniciatīva kopumā tiek atbalstīta. Faktiski tās uzdevums būs precizēt kontroles tiesisko regulējumu, to vienkāršot, modernizēt un saskaņot ar politiskajām un normatīvajām norisēm, nodrošinot tiesisko noteiktību un padarot to vienotā veidā efektīvi īstenojamu visā Eiropas Savienībā.

4.2.

Priekšlikuma rūpīga analīze liecina, ka, neskatoties uz Komisijas paziņoto plašo apspriešanās procesu, dažas problēmas, kuras uzskaitīja zvejniecības nozares ieinteresētās personas (piemēram, pienākums veikt izkraušanu, pārmērīga birokrātija, sankciju sistēmas proporcionalitāte), nav radušas pietiekamu atspoguļojumu un/vai skaidrus risinājumus jaunajā tiesību akta projektā (5).

4.3.

EESK atkārtoti atgādina principu, ar kuru saskaņā ilgtspējas jēdziens ir jāskata ekonomikas, sociālajā un vides aspektā. Ņemot to vērā, pamatmērķis ir saglabāt ilgtspējīgu zveju, taču zivsaimniecības nozarei ir vajadzīgi apstākļi, lai tai būtu iespējas sasniegt šo mērķi. Tādēļ vides aizsardzības pasākumus nevar atdalīt no nepieciešamības uzlabot citus svarīgus aspektus, piemēram, darba apstākļus un drošību darbā, paaudžu maiņu, uzņēmumu rentabilitāti, darbinieku profesionālo apmācību un piekrastes kopienu dzīvotspēju.

4.4.

Jānorāda, ka regulas priekšlikumos nav ņemti vērā divi nopietni un nozīmīgi jautājumi, proti, Brexit un klimata pārmaiņas. Saistībā ar pirmo minēto jautājumu būtu kompleksi jāpārskata attiecīgais stabilitātes mehānisms, kā arī zvejas iespēju samazināšanās pašreizējos Eiropas ūdeņos. Savukārt klimata pārmaiņas būtiski izmaina zivju uzvedību un dzīvotnes, un arvien biežāk tiek novērotas nozīmīgas zivju migrācijas.

4.5.

EESK norāda, ka Komisijas priekšlikums nav balstīts uz ekonomisko un sociālo seku ietekmes skaidru novērtējumu. Šo apsvērumu pastiprina fakts, ka zivsaimniecības nozare dažos ES reģionos ir krīzes situācijā vairāk nekā 20 gadus, un Komisijas līdz šim veiktie pasākumi ilgtspējas un akvakultūras jomā nav ļāvuši mainīt šo tendenci (6). Tādēļ Komiteja aicina Nodarbinātības ģenerāldirektorātu nekavējoties iesaistīties un uzsākt plašas debates nozaru sociālajā dialogā (7) ar mērķi noteikt vispiemērotākos pasākumus, kā novērtēt un, iespējams, kompensēt priekšlikumu ekonomisko un sociālo ietekmi (8).

4.6.

Nesenajā Eiropas Revīzijas palātas sūdzībā tiek prasīts vienotā un viendabīgā veidā prioritāri ieviest visā ES kontroles un sankciju sistēmu, kuras pamatā ir tā dēvētā “licencēšanas punktu sistēma”, lai nodrošinātu gan godīgu konkurenci starp dalībniekiem, gan zivsaimniecības produktu kvalitāti un izsekojamību visu Eiropas iedzīvotāju interesēs, tostarp attiecībā uz viņu veselību.

4.7.

EESK uzskata, ka digitalizācija neapšaubāmi ir svarīgs instruments efektīvas un lietderīgas kontroles nodrošināšanai. Turklāt pozitīvi ir tas, ka vienkāršotas digitālās kontroles ierīces tiek nodrošinātas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem (piemēram, lietotne mobilajā tālrunī ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanai, lai gan atklātā jūrā ir plašas zonas bez savienojuma, kurās nav iespējams uzraudzīt kuģi). Tomēr Komiteja norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem tiesību aktiem zvejnieku pienākumi nav ievērojami mazinājušies (jo īpaši mazapjoma zvejai), kā arī nav vienkāršoti, kā to bija pieteikusi Komisija.

4.8.

Digitālajām kontroles ierīcēm būtu jānodrošina faktisks gan finanšu līdzekļu, gan laika ietaupījums. Paplašināt pienākumu kopumu uz mazapjoma zveju būtu iespējams, ja dalībvalstīm būs divu gadu pārejas periods, kam būtu jāļauj ņemt vērā vietējās īpatnības, lai gan slogs varētu izrādīties smags laivām, kuru lielākais garums ir mazāks par 10 metriem, uz kurām bieži vien nav kapteiņa kabīnes un kuru apkalpi veido tikai viena persona. Šajā gadījumā ir ieteicams veikt papildu analīzi ar mērķi novērtēt šo noteikumu reālo piemērojamību, lai panāktu līdzsvaru starp kontroles nepieciešamību un zvejnieku faktisko spēju pilnībā izpildīt šīs prasības.

4.9.

Šajā sakarā EESK norāda, ka ieviestie pasākumi, kas ir paredzēti, lai precizētu sankciju sistēmu, noteikti var būt nozarei izdevīgi. Tomēr būtiski ir, ka dažādās dalībvalstīs tie tiktu vienādi piemēroti un faktiski balstītos uz riska pārvaldības kritērijiem, kā arī būtu samērīgi un atturoši. Konkrēti, no priekšlikuma analīzes izriet daži pretrunīgi aspekti, piemēram, kā sasaistīt sankciju finansiālo apmēru ar nozvejoto zivju tirgus vērtību (divas–piecas reizes pārsniedz produkta vērtību), kas varētu būt ļoti atšķirīga atkarībā no ģeogrāfiskā apgabala, gada perioda un attiecīgās sugas pārpilnības vai pārpilnības trūkuma, kā arī radīt stimulējošu ietekmi pārkāpt likumu.

4.10.

EJZF ir svarīgs un neaizvietojams instruments, ar ko īstenot pāreju uz jauno kontroles sistēmu, ko noteikusi Komisija. Komiteja neatbalsta pašreizējā kontroles sistēmā un pašreizējā EJZF darbībā ietverto principu, ar kuru saskaņā nopietna pārkāpuma gadījumā ir paredzēta eventuālo Eiropas fondu līdzekļu, kas saņemti pēdējo piecu gadu laikā, tūlītēja atgriešana. Šāds stingrs pasākums ar atpakaļejošu spēku ir viens no galvenajiem iemesliem, kas EJZF kavē sasniegt savus mērķus, jo tas daudzus zvejniekus attur pieprasīt Eiropas finansējumu, baidoties no tā atdošanas par pārkāpumiem, kuros vairumā gadījumu ir paredzēti ļoti mazi naudas sodi. Tādēļ jānodrošina lielāks sankciju samērīgums tā, lai tās būtu atturošas, nevis demotivējošas.

4.11.

EESK pilnībā noraida pienākumu uzstādīt videonovērošanas sistēmas (CCTV) uz zvejas kuģiem, lai pārbaudītu izkraušanas pienākuma ievērošanu. EESK uzskata, ka šāda veida pasākumi ir pretrunā darba pamatstandartiem, tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un komercnoslēpumam, jo īpaši tāpēc, ka tie ir noteikti horizontāli un nav pamatoti ar iespējamiem risku apsvērumiem, kas saistīti ar iepriekšējiem atkārtotiem tiesību aktu pārkāpumiem. Tāpēc EESK ierosina, ka dalībvalstis veiktu riska novērtējumus konkrētos flotes segmentos, kurus raksturo augsts nopietnu un plaši izplatītu pārkāpumu līmenis, un ka atkarībā no to neatbilstības konstatējumu vēstures uzraudzības iestādes šiem kuģiem pieprasītu uzstādīt CCTV. Komiteja ir pārliecināta, ka ne jau ar zvejas darbību uzraudzību un kontroli “lielā brāļa” stilā var sasniegt mērķus vides ilgtspējas jomā un panākt nozares atveseļošanu, bet ar skaidriem, konkrētiem un pārredzamiem noteikumiem un sankcijām, kas efektīvā un vienotā veidā piemērotas visā ES.

4.12.

Jo īpaši EESK ierosina uzlabot un pastiprināt novērotāju uz kuģa izmantošanu. Turklāt ir ieteicams izveidot brīvprātīgu stimulēšanas mehānismu CCTV ieviešanai, kuru sekmētu, piemēram, ar iespēju palielināt nozvejas kvotu sugām, kuras ir sasniegušas maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, izmantojot dalībvalsts kvotu rezervi, ja tā ir pieejama, vai ar prioritāriem un atvieglotiem kontroles un izkraušanas mehānismiem. Tajā pašā laikā pagaidu pienākums izmantot CCTV ir ieteicams gadījumos, ja kuģis veicis vairākus smagus pārkāpumus.

4.13.

EESK uzskata, ka jaunajam EJZF 2021.–2027. gadam būs būtiska loma Eiropas kuģu pielāgošanā jaunajiem regulatīvajiem noteikumiem. Jo īpaši svarīgi ir, lai līdzekļi valsts līmenī būtu viegli pieejami visiem, kas tos pieprasa.

4.14.

Kā jau norādīts citos atzinumos (9), EESK uzskata, ka svarīgi ir zvejas kapacitāti noteikt, izmantojot kritērijus, kas ir atbilstošāki nekā tilpība un dzinēja jauda, jo šie faktori ir būtiski, lai nodrošinātu apkalpes drošību uz kuģa un panāktu ilgtspējīgāku CO2 emisiju līmeni.

5.   Īpašas piezīmes

5.1.

Pārzveja noteikti ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jūrā samazinās zivju skaits. Komiteja tomēr uzskata, ka minētā parādība būtu jāskata kopā ar citām, jūras sugām tikpat kaitīgām parādībām, piemēram, piesārņojumu, klimata pārmaiņām, jūras transportu, zemūdens urbšanu (trokšņa piesārņojums). Lai izstrādātu efektīvas stratēģijas jūras dzīvotņu aizsardzībai, atvērtākai pieejai ir būtiska nozīme.

5.2.

Lai tas būtu faktiski atturošs, efektīvam sankciju režīmam jābūt viegli un skaidri piemērojamam. Komiteja norāda, ka licencēšanas punktu sistēma dažos gadījumos var kaitēt apkalpes locekļiem, lai gan sankcijas būtībā tiek piemērotas par zvejas kuģa kapteiņa lēmumiem un rīcību, paredzot arī stingrus pasākumus, piemēram, zvejas licences apturēšanu. Zvejas licences apturēšanas posmā (10) ir jārada aizsardzības mehānismi darba ņēmējiem uz zvejas kuģiem, kuri, noslēdzot līgumus par “zvejas daļu”, visticamāk, paliks bez atlīdzības, ja vien viņi neatradīs darbu uz cita kuģa vai nemainīs nodarbošanos. Tā kā nozarē ir nopietnas grūtības, šī nepārtrauktā cilvēkresursu, prasmju un zināšanu aizplūšana var radīt vēl nopietnākus šķēršļus tās atveseļošanas izredzēm.

5.3.

EESK piekrīt priekšlikumam paplašināt kontroles sistēmu arī uz atpūtas zveju, kurā pēdējā laikā tiek konstatēts daudz gadījumu, kad tiek apieti spēkā esošie noteikumi attiecībā uz tradicionālo zveju. Konkrētāk, Komiteja ierosina pievērst īpašu uzmanību tām atpūtas zvejas darbībām, kas ir ieņēmumu avots, un nošķirt to no atpūtas zvejas personīgam patēriņam un lietošanai. Šis pasākums ir būtisks, lai aizsargātu zvejniekus, kuri strādā saskaņā ar likumu, un cīnītos pret negodīgas konkurences veidiem vai pat – smagākajos gadījumos – nelegālu zveju.

5.4.

Komiteja piekrīt, ka svarīgi ir nodrošināt nozvejoto produktu izsekojamību, tomēr, atceļot atbrīvojumu attiecībā uz pienākumu zvejas žurnālā deklarēt nozvejotos, uz kuģa atstātos zivju daudzumus, kas mazāki par 50 kg, varētu radīt grūtības, jo īpaši mazapjoma zvejniekiem. Lai veiktu visas birokrātiskās procedūras, kas var būt ilgstošas ar daudzām sugām bagātās jūrās, piemēram, Vidusjūrā, mazapjoma zvejnieki var zaudēt pārmērīgi daudz laika pirms izkraušanas, un šī iemesla dēļ nespēt pārdot nozvejotās zivis par vislabāko cenu. Tāpēc Komiteja iesaka saglabāt pašreizējo robežvērtību, cieši uzraugot, lai tas nerada nekādu nevēlamu ietekmi.

5.5.

Komisijas piedāvātais jaunais izsekojamības mehānisms, jo īpaši attiecībā uz importētiem produktiem, ir atbalstāms. Faktiski trešās valstīs pastāv vislielākie krāpšanas gadījumi un neatbilstība darba (SDO konvenciju) un vides pamatstandartiem, taču zivis, kas nozvejotas šādās nelikumīgās darbības, joprojām samērā viegli nonāk uz Eiropas iedzīvotāju galdiem. Tomēr svarīgi ir atzīmēt, ka darbaspēka ekspluatācijas gadījumi joprojām tiek reģistrēti uz dažiem Eiropas kuģiem (11), un tādēļ par kontroli un stingrām sankcijām atbildīgajām struktūrām tam ir jāpievērš īpaša uzmanība ar mērķi galīgi izskaust šo parādību.

5.6.

Komiteja atzīmē, ka izveidoto intensīvo izsekojamības kontroles sistēmu nedrīkst pārtraukt pirmās pārdošanas posmā, jo ir jākontrolē visa piegādes ķēde “no jūras līdz galdam”. Arī šajā gadījumā Komiteja iesaka aktīvi iesaistīt visas attiecīgās ieinteresētās personas, sākot ar vairumtirgotājiem un apstrādes nozares pārstāvjiem līdz pat mazumtirgotājiem.

5.7.

Maltas 2017. gada deklarācija MedFish4Ever ir ES rīcības stūrakmens. Tomēr EESK uzskata, ka īpašie tehniskie un zivju krājumu saglabāšanas pasākumi būtu jāpielāgo dažādiem zvejas paņēmieniem un jūras bioloģiskajām īpašībām. Jo īpaši EESK norādīja, ka veiksmīgie modeļi, ko piedāvā plāni attiecībā uz vienas sugas zveju, ir grūti pielāgojami jauktu dažādu sugu zvejai, un tas spēcīgi ietekmē vidi un ekonomiku (12). Tādēļ Komiteja iesaka izmantot sīkāk izstrādātu datu vākšanas sistēmu par zivju krājumiem, lai izstrādātu ad hoc stratēģijas, kas varētu labāk aizsargāt bioloģisko daudzveidību, pārmērīgi nekaitējot zvejniecības nozarei (13).

5.8.

Kā jau uzsvērts iepriekšējos atzinumos (14), EESK uzskata, ka stingra kvotu sistēma apvienojumā ar jauno izkraušanas pienākumu ir viena no lielākajām problēmām nozarē. Ar EJZF finansējumu vajadzētu pilnībā atbalstīt augstās izmaksas, kas nepieciešamas pārejai uz ilgtspējīgāku zveju (piemēram, selektīvie tīkli). EESK aicina veidot vienkāršotu, pragmatisku kontroles sistēmu, kuras pamatā ir riska analīze, un paredzēt nozīmīgu rīcību valstu līmenī ar ieinteresēto personu atbalstu, lai atbalstītu pārejas posmu lielam skaitam kuģu.

5.9.

Komisija ierosina, ka reģistrēti operatori izkraušanas laikā nosver visus zvejas produktus pirms tos novieto uzglabāšanā, transportē vai pārdod. EESK uzskata, ka svarīgi ir saglabāt pašreizējo iespēju veikt izlases veida pārbaudes. Turklāt, ja zvejas produktus pārvadā pirms laišanas tirgū vai pirmā pārdošana notiek trešā valstī, Komiteja iesaka saglabāt pašreizējos termiņus attiecīgās dokumentācijas nodošanai kompetentajām iestādēm 48 stundu laikā pēc izkraušanas, lai novērstu kavējumus un no tiem izrietošo kvalitātes pasliktināšanos.

5.10.

EESK atzinīgi novērtēja Komisijas priekšlikumu par vienreizlietojamo plastmasu (15) un jo īpaši stimulējošos pasākumus, kas paredzēti saplīsuša vai bojāta zvejas aprīkojuma nodošanai krastā, lai tādējādi atvieglotu tā pārstrādi (16). Šis pasākums apvienojumā ar jauno ostu pasākumu (17) paver jaunus scenārijus un iespējas ilgtspējīgai zvejai un aprites ekonomikai. EESK uzskata, ka zvejnieku stimulēšanas sistēma, kas paredzēta par tīklu nogādāšanu krastā, būtu jāattiecina arī uz visiem atkritumu veidiem, kas savākti no jūras zvejas darbību laikā. Turklāt svarīgi ir pārbaudīt, vai ražotāja pastiprinātas atbildības mehānisma ieviešana zivsaimniecības nozares uzņēmumiem nepalielina tīklu iegādes izmaksas. EJZF varētu būt vispiemērotākais finanšu instruments šā procesa atbalstam.

5.11.

Šī iniciatīva būtu būtiska jūru attīrīšanai, jo pašlaik zvejniekiem ir jāmaksā, lai nogādātu krastā nozvejā savāktos atkritumus. Tie cita starpā veido 90 % no tīklos savāktā satura, un zvejniekiem ir arī pienākums šos atkritumus sašķirot, bet, ja tos nav iespējams identificēt, tie jāklasificē kā “īpaši atkritumi”, kuriem vajadzīgi specifiski pārstrādes veidi. Praksē saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem zvejniekiem jāmaksā par jūras attīrīšanu no piesārņojuma, ko viņi nav radījuši. EESK uzskata: pateicoties atbilstošai apmācībai, zvejnieki varētu sniegt nozīmīgu pievienoto vērtību, no vienas puses, sekmējot jūras attīrīšanu un, no otras puses, radot taisnīgu mehānismu veiktās darbības ekonomiskajai integrācijai (18).

---

(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.

(3)  EESK atzinums (NAT/756) “Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (kodifikācija)” (OV C 62, 15.2.2019., 310. lpp.).

(4)  OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

(5)  Vidusjūras konsultatīvā padome (MEDAC), Tāljūras flotes konsultatīvā padome (LDAC), Zvejnieku saimniecību nacionālo organizāciju asociācija (EUROPÊCHE) vairākkārt ir iesniegušas konkrētus pieprasījumus un priekšlikumus, lai pārvarētu pašreizējās problēmas nozarē, taču tie nav atzīti par atbilstīgiem Komisijas ierosinātajam tiesību aktu kopumam.

(6)  Itālijā 8 000 km krasta līnijas garumā pēdējo 30 gadu laikā zvejas kuģu skaits ir samazinājies par aptuveni 33 %. Kuģu vecums vidēji ir 34 gadi, un tie ir steidzami jāmodernizē vai jāaizstāj ar jauniem; turklāt šo 30 gadu laikā tika pazaudētas 18 000 darbvietas (Itālijā zivsaimniecības nozare nodarbina 27 000 cilvēku). Itālijas Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas 2016. gada dati.

(7)  ES Jūras zvejniecības nozaru sociālā dialoga komiteja (EUSSDC).

(8)  EESK atzinums (NAT/749) “Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša104. lpp.).

(9)  EESK atzinums (NAT/749) “Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)” (skatīt 8. zemsvītras piezīmi).

(10)  Zvejas licences apturēšana saskaņā ar pārkāpuma atkārtošanas kritēriju var ilgt no vismaz 4 mēnešiem līdz maksimāli vienam gadam un visbeidzot līdz licences galīgai atņemšanai.

(11)  Skatīt The Guardian rakstu We thought slavery had gone away: African men exploited on Irish boats.

(12)  Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM), The State of Mediterranean and Black Sea Fisheries, 2016. g., 26. lpp. Kā uzsvēra Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) GFCM, vienas sugas jūrās ir vieglāk veikt mērķtiecīgu zveju, jo tajās mitinās maz zivju veidu, un tāpēc ir viegli noteikt nozvejas ierobežojumus. Savukārt, vairāku sugu jūrās vienā apgabalā var sastapt daudzas zivju sugas.

(13)  EESK atzinums “Daudzgadu plāns Adrijas jūras mazo pelaģisko sugu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto” (OV C 288, 31.8.2017., 68. lpp.). EESK atzinums (NAT/749) “Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)” (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 8. zemsvītras piezīmi)..

(14)  EESK atzinums“Izkraušanas pienākums” (OV C 311, 12.9.2014., 68. lpp.). Atzinuma 1.2. punkts: “Komiteja tomēr uzskata, ka Komisijas priekšlikums ir pārāk sarežģīts un izkraušanas pienākuma ievērošana zvejniekiem radīs pārāk lielu un nesamērīgu papildu darba apjomu. Tādēļ būtu lietderīgi paredzēt pragmatiskāku, skaidrāku, vienkāršāku un elastīgāku regulējumu, kas pārejas posmā zvejniekiem dod laiku pielāgoties, nesaskaroties ar smagām sankcijām”.

(15)  EESK atzinums (NAT742) “Vienreizlietojamā plastmasa” (OV C 62, 15.2.2019., 207. lpp.).

(16)  COM(2018) 340 final.

(17)  COM(2018) 33 final.

(18)  EESK atzinums “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā” (tostarp pasākumi saistībā ar atkritumiem jūrā) (OV C 283, 10.8.2018., 61. lpp.).

EESK atzinums (NAT/742) “Vienreizlietojamā plastmasa” (skatīt 15. zemsvītras piezīmi)..

EESK atzinums (NAT/749) “Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)” (skatīt 8. zemsvītras piezīmi)..