Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”

(2018/C 387/04)

Ziņotājs: János Ádám KARÁCSONY (HU/PPE), Tahitótfalu domes loceklis Atsauces dokuments: Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos” COM(2017) 534 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

1.

atzinīgi vērtē paziņojumu “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, ar ko klajā nākusi Eiropas Komisija. RK ir gandarīta, ka dažādie Komisijas ģenerāldirektorātu dienesti ir efektīvi sadarbojušies, lai dokumentā tiktu atspoguļots, ka sadarbība ES pierobežas reģionos pēc būtības ir transversāla. RK atbalsta arī “pārrobežu kontaktpunktu” izveidošanu, lai nodrošinātu darbību un pasākumu īstenošanu, tomēr pauž bažas par to, ka kontaktpunktos varētu trūkt darbinieku, ņemot vērā lielo uzdevumu skaitu, ko paredzējusi Komisija;

2.

pauž īpašu gandarījumu par šī paziņojuma sagatavošanas procesu, kas bija izcils piemērs, kādai jābūt daudzu līmeņu efektīvai sadarbībai un iesaistīšanai. Īstenojot iniciatīvu “Pārrobežu sadarbības pārskatīšana”, Komisija rīkojās kā stimulējošs centrs, ļaujot ieinteresētajām personām apmainīties ar idejām un pieredzi. Turklāt, pateicoties daudziem pārskatiem, nostājas dokumentiem un pētījumiem, politikas veidotāji var izmantot ļoti daudzus pierādījumus, kas liecina par šķēršļiem sadarbībai pārrobežu reģionos;

3.

uzsver: lai stiprinātu ES pierobežas reģionu sadarbību, jānovērš juridiskie, administratīvie, fiziskie un ar kultūru saistītie šķēršļi. Šajā saistībā jāatzīmē, ka joprojām ārkārtīgi svarīgs ir finanšu atbalsts Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) iniciatīvām;

4.

uzskata, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būtiski jāpalielina ES finansiālais atbalsts Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) iniciatīvām un ka nav pieņemama pašreizējā priekšlikumā paredzētā finansējuma samazināšana; RK atzīmē, ka ievērojamu spiedienu uz ES budžetu radīs Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES un vēl aizvien augstais valsts parāda līmenis ES dalībvalstīs. Tomēr atbalsts ETS iniciatīvām rada ļoti lielu Eiropas pievienoto vērtību saistībā ar ekonomikas izaugsmes un kohēzijas veicināšanu, kā arī labākas ES veidošanu tās iedzīvotājiem;

5.

uzsver, ka ETS sniegtais labums ir ne tikai paši projekti, bet arī tas, ka dažādas vietējā un reģionālā līmeņa struktūras, tai skaitā publiskās iestādes, sadarbojas kopīgās programmās un projektos;

6.

aicina dalībvalstis nodrošināt, ka pārrobežu kontekstā tiktu organizēts pēc iespējas vairāk apspriešanos ar iedzīvotājiem ar mērķi atjaunot Eiropu un saikni starp eiropiešiem un Eiropas projektu, kā arī radīt patiesu Eiropas publisko telpu, apzinot problēmas, kuru risināšanā iedzīvotāji sagaida ES rīcību;

7.

norāda, ka ES pierobežas reģionu sadarbība notiek pie iekšējām un ārējām robežām, kā arī sauszemes un jūras robežām ar vai bez pastāvīga savienojuma pār jūru. Attiecībā uz jūras robežām būtu jāsvītro 150 km ierobežojums, kurš mazina salu reģionu līdzdalības iespējas. Sadarbības uzlabošanā un šķēršļu likvidēšanā ir jāiesaista ne tikai ES dalībvalstis, bet arī kaimiņvalstis un kaimiņreģioni, jo īpaši tie, kas ir iesaistīti sadarbībā ar ES tālākajiem reģioniem;

Piezīmes par komisijas paziņojumā minētajiem desmit ierosinājumiem

Sadarbības un apmaiņas pastiprināšana

8.

atzinīgi vērtē ES mēroga profesionālā tiešsaistes tīkla (Futurium) izveidošanu un atklāto uzaicinājumu iesniegt izmēģinājuma projektus par to, kā pārvarēt juridiskos un administratīvos šķēršļus. Svarīgi, ka Komisija turpina nodrošināt impulsu un koordināciju, lai uzlabotu sadarbību un apmaiņu;

9.

uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt teritoriālas stratēģijas, lai virzītu ieguldījumus integrēti un koordinēti. “Integrēti” nozīmē, ka visi pārvaldības līmeņi no vietējā līdz Eiropas līmenim sadarbojas, lai sasniegtu mērķus konkrētā teritorijā. “Koordinēti” nozīmē, ka ar dažādiem finansējuma avotiem papildinošā veidā sekmē vienus un tos pašus saskaņotos teritoriālos mērķus;

10.

uzsver makroreģionālo stratēģiju, kuras “ir kļuvušas par ierastu augšupēju un teritoriāli orientētu instrumentu, ko izmanto, lai, labāk īstenojot un koordinējot politikas risinājumus (..), efektīvāk izmantotu makroreģionu kopējo potenciālu”, nozīmīgumu un vērš uzmanību uz RK atzinumu par šo jautājumu (1);

11.

šajā saistībā uzsver, cik svarīgas ir gan pārrobežu, gan transnacionālās un starpreģionālās sadarbības programmas, kuru pievienotā Eiropas vērtība nav tikai finansējums, jo tās vieno cilvēkus kopīgos projektos, kas veido ilgstošas partnerattiecības, uzticēšanos un savstarpēji izdevīgas sadarbības struktūras;

12.

pieņem zināšanai priekšlikumu regulai par jaunām pārrobežu programmām un norāda, ka ES iekšējās robežās ietilpst arī jūras robežas, kuras, pēc tās domām, būtu jāuzskata par līdzvērtīgām sauszemes robežām, kā tas ir pašreizējā plānošanas periodā. Pretējā gadījumā tiks apdraudēta sadarbība starp ES iekšējiem pierobežas reģioniem ar jūras robežām, kā arī vietējo pielāgojumu iespējas, ko šīs programmas piedāvā pārrobežu sadarbībai;

13.

uzsver INTERACT, Interreg EUROPE, URBACT un ESPON programmu svarīgumu un lietderību, stiprinot sadarbību Eiropā un uzlabojot kohēzijas politikas īstenošanu; saistībā ar pašreizējiem priekšlikumiem RK uzsver, ka būtiski ir turpināt programmas Interreg EUROPE un URBACT, kas sekmē Eiropas reģionu sadarbību, un visnotaļ uzsver, ka Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei būtu ne tikai jāprecizē, bet arī jāgarantē jaunās programmas Interreg EUROPE un URBACT;

14.

uzskata, ka Apvienotās Karalistes vietējās un reģionālās pašvaldības ir jāaicina un jāmudina arī turpmāk piedalīties Eiropas teritoriālās sadarbības programmās un teritoriālās sadarbības projektos nākamajā plānošanas periodā. Būtu jānodrošina iespēja tām iesaistīties makroreģionālajās un jūras stratēģijās un Eiropas teritoriālās sadarbības grupās;

15.

norāda, ka valstu statistikas biroji daudzos gadījumos neapkopo statistikas datus par pārrobežu mobilitāti, piemēram, datus par pārrobežu darba ņēmējiem Eiropas Savienībā. Informācijas un statistikas datu par šādiem faktiem trūkst, tāpēc Komisijai vai citām struktūrām, piemēram, Eurostat, vajadzētu uzņemties lielāku lomu šādu datu apkopošanā un apstrādē;

Likumdošanas procesa uzlabošana

16.

atzīst, ka pilnīga noteikumu un tiesību aktu saskaņošana un konverģence nav nedz reāli iespējama, nedz vēlama. Tāpēc vēl jo svarīgāk ir saprast, kā Eiropas un valstu tiesību akti un noteikumi ietekmē ES pierobežas reģionus. Jau ilgu laiku RK ierosina, ka Eiropas Komisijai būtu jāveic teritoriālās ietekmes novērtējums visiem nozīmīgākajiem ES tiesību aktiem, kam varētu būt teritoriāla ietekme. Tāpēc RK atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi ieviest ES tiesību aktu “pārrobežu novērtēšanu”, lai jau likumdošanas procesa agrīnā posmā noteiktu attiecīgā tiesību akta iespējamo ietekmi uz pārrobežu mijiedarbību un atbalsta ES dalībvalstu centienus izmantot teritoriālās ietekmes vērtēšanas metodoloģiju. Tas ir vēl jo steidzamāk, ņemot vērā, ka pārmaiņas galvenajās valstu politikas jomās attiecībā uz vides, patērētāju un darba ņēmēju aizsardzību rada šķēršļus uzņēmēju, kuri darbojas pāri robežām, savstarpējai piekļuvei tirgum un neļauj pilnībā izmantot iekšējā tirgus sniegtās brīvības iespējas;

17.

uzsver, ka likumdevējiem, Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzētu vairāk apzināties, kāda ir jauno tiesību aktu pārrobežu ietekme. Tāpēc sarunās par tiesību aktu priekšlikumiem likumdevējiem būtu sistemātiski jāņem vērā teritoriālā ietekme;

18.

atbalsta projektu par pastāvīgas sadarbības grupas “Eiropas teritoriālā sadarbība” izveidi Eiropas Parlamentā un pauž gatavību to atbalstīt;

19.

uzskata, ka būtu vajadzīga labāka koordinācija starp dalībvalstīm, tām transponējot ES tiesību aktus savas valsts tiesību aktos, lai netiktu radīti jauni šķēršļi, kas uzveltu papildu slogu pārrobežu un transnacionālajai sadarbībai un, iespējams, radītu barjeras iekšējā tirgū. RK ierosina Eiropas Komisijai uzņemties koordinācijas punkta lomu, lai nodrošinātu ES tiesību aktu saskaņotu un iespējami efektīvu īstenošanu;

Pārrobežu publiskās pārvaldes iespējamības nodrošināšana

20.

uzsver publisko pakalpojumu sadarbspējas svarīgumu pārrobežu sadarbības jomā;

21.

šajā saistībā norāda uz centieniem digitālās publiskās pārvaldes jomā. RK tomēr uzsver, ka ir jānodrošina pārrobežu sadarbspēja. RK atbalsta arī ierēdņu apmaiņu starp dažādu dalībvalstu publiskajām iestādēm, lai uzlabotu viņu izpratni par administratīvo kultūru citās valstīs. Komisijai būtu jārīkojas drosmīgi un jāpalielina atbalsts šajā jomā. Komisija varētu smelties iedvesmu no kohēzijas politikas programmas TAIEX REGIO PEER 2 PEER, kas apvieno īstenošanas ekspertus no vienas valsts, lai atbalstītu īstenošanas procesu citā dalībvalstī. Pierobežas reģionos šajā ziņā efektīvi ir izrādījušies cilvēku savstarpējās sadarbības pārrobežu projekti, kas veicina šādu sadarbību un apmaiņu starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

Uzticamas un saprotamas informācijas un palīdzības sniegšana

22.

uzskata, ka pārrobežu sadarbību būtiski var uzlabot vienota digitālā vārteja. RK ierosina, ka Komisijai būtu aktīvi jāpopularizē jaunā vārteja un SOLVIT instruments pierobežas reģionos, organizējot mērķtiecīgus publiskas apmācības pasākumus;

23.

norāda uz RK atzinumu “Erasmus vietējā un reģionālā līmeņa vēlētajiem pārstāvjiem”, kurā tā aicina izveidot “gan vietējiem un reģionālajiem vēlētajiem pārstāvjiem paredzētas apmācības, gan arī pieredzes un labas prakses apmaiņas” programmas;

24.

uzsver: svarīgi ir arī, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var paļauties uz atbalsta pakalpojumu fizisku klātbūtni, nevis tikai uz elektroniskiem līdzekļiem. Tādēļ ir svarīgi, ka reģionālajiem un vietējiem atbalsta pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, nodarbinātības dienestiem un uzņēmējdarbības atbalsta struktūrām, ir spējas un īpašas zināšanas, kas vajadzīgas, lai iedzīvotājus un uzņēmumus konsultētu pārrobežu jautājumos;

Atbalsts pārrobežu nodarbinātībai

25.

izprot grūtības, ar ko Komisija saskaras tādās politikas jomās, kurās Eiropas Savienībai ir dalītā vai atbalsta kompetence, piemēram, nodarbinātības vai veselības politikā. Tomēr Komisijai jārīkojas drosmīgi, apzinot nesaderīgus valstu politikas pasākumus, un jāiesaka risinājumi, kā panākt to saderību;

26.

norāda uz kohēzijas politikas programmu pavērtajām iespējām attīstīt un stiprināt darbaspēka pārrobežu mobilitāti;

27.

uzskata, ka pašreizējā kārtība nav pietiekami laba. It īpaši jāpilnveido sertifikātu, diplomu un profesionālās apmācības savstarpēja atzīšana. Komisijai vajadzētu drosmīgāk nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem šajā jomā;

28.

atzinīgi vērtē ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru saistīto Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas Darba iestādi (2). Šī aģentūra centīsies atvieglot privātpersonu un darba devēju iespējas piekļūt informācijai par savām tiesībām un pienākumiem, atbalstīt ES valstu sadarbību, kuras mērķis ir attiecīgo Savienības tiesību aktu pārrobežu izpildes panākšana, un būt par starpnieku un atvieglot risinājumus valstu iestāžu pārrobežu strīdu vai darba tirgus traucējumu gadījumos. RK aicina Komisiju īpašu uzmanību veltīt pierobežas darba ņēmējiem, jo viņi ikdienā sastopas ar vislielākajiem šķēršļiem;

Daudzvalodības veicināšana pierobežā

29.

uzsver, ka valodas barjeras vēl aizvien ir liels šķērslis pārrobežu sadarbībai, īpaši pierobežas teritorijās, kur nav senu sadarbības tradīciju. Lai gan izglītības politika ir valstu kompetencē, ES var to būtiski ietekmēt, izmantojot ETS programmas. Tāpēc ir īpaši svarīgi pieļaut pietiekamu elastību, lai varētu veidot pārrobežu programmas tādu izglītības, kultūras un citu pasākumu finansēšanai, ar kuriem vieno iedzīvotājus pierobežas reģionos. RK pauž nožēlu par to, ka tas diemžēl ne vienmēr notiek, jo jāsasniedz tematiskās koncentrācijas mērķi un uzsvars tiek likts uz ekonomikas izaugsmi un inovāciju, pienācīgi nenovērtējot, kāda ietekme uz Eiropas projekta īstenošanu var būt sadarbībai, kurā ir iesaistīti iedzīvotāji; RK uzsver, ka jāļauj īstenošanas iestādēm brīvi lemt par savām ieguldījumu prioritātēm saskaņā ar savām reģionālās attīstības stratēģijām un nedrīkst šīs iestādes ierobežot ar tematisko koncentrāciju, kas, iespējams, nav piemērota attiecīgajiem pārrobežu apstākļiem;

30.

uzsver divvalodības īpašo nozīmi pierobežas reģionos. Pastiprināti centieni veicināt savstarpējās kaimiņvalstu valodu zināšanas ir faktors, kas sekmē sadarbību jebkurā jomā;

31.

norāda, ka pārrobežu sadarbības programmās nozīmīgi ir iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti. Atzinumā par šo tēmu (3) RK aicina “iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projektus kā pārrobežu sadarbības programmu leģitīmu instrumentu nostiprināt regulās par ES atbalstu pārrobežu sadarbībai”. Lai projekti būtu pietuvināti iedzīvotājiem, ir būtiski, ka tie ir pieejami vietējā līmenī un pēc iespējas vienkāršāki;

Pārrobežu piekļūstamības veicināšana

32.

vērš uzmanību uz RK atzinumu “Trūkstošie transporta savienojumi pierobežas reģionos” (4), jo trūkstoši, nepietiekami vai zemas kvalitātes transporta pakalpojumi vēl aizvien ir realitāte daudzos pierobežas reģionos atšķirīgu prioritāšu un/vai infrastruktūras standartu, budžeta ierobežojumu vai dažādu juridisko, procesuālo vai organizatorisko pieeju dēļ;

33.

aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus pēc pētījuma par trūkstošiem transporta savienojumiem un nodrošināt papildu finansējumu apzinātajiem trūkstošajiem savienojumiem, nodrošinot efektīvāku pārrobežu sadarbību, tostarp attiecībā uz jūras reģioniem ar ostu un loģistikas iekārtām;

34.

atzinīgi vērtē telesakaru jomā nesenos gūtos panākumus, par ko liecina viesabonēšanas maksas samazināšana vairākos gadījumos. RK tomēr uzsver: lai atvieglotu pārrobežu apmaiņu un pieejamību, maksa par izejošiem pārrobežas zvaniem uz kaimiņreģioniem būtu jānosaka atbilstoši iekšējiem, nevis pašlaik piemērotajiem starptautiskajiem tarifiem;

35.

attiecībā uz tālākajiem reģioniem pieejamības deficīta samazināšana ir viens no galvenajiem jautājumiem, jo to atrašanos pie ES ārējās robežas papildina fakts, ka tie atrodas salās un/vai arhipelāgos, kā arī to izolētība;

Veselības aprūpes iestāžu koplietošanas veicināšana

36.

pauž nožēlu par to, ka, neskatoties uz Veselības aprūpes direktīvu, joprojām ir praktiskas grūtības nodrošināt pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumus. Ierosinātā pārrobežu sadarbības kartēšana veselības aprūpes jomā ir vērtējama atzinīgi, taču tā jāpapildina ar priekšlikumiem par risinājumiem saistībā ar dalībvalstīs esošajām atšķirībām veselības aprūpes pakalpojumu atlīdzināšanā (atzīšana un atmaksa), tostarp pacientiem, kuriem ir Eiropas veselības apdrošināšanas karte. Komiteja ir sarūgtināta arī par nepietiekamo tiesisko regulējumu pārrobežu (primārā un sekundārā) medicīniskā transporta jomā;

37.

atzīmē, ka uzlabojumi darbaspēka mobilitātes jomā un uzlabojumi administratīvās sadarbspējas jomā būtiski uzlabotu pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumus;

Pārrobežu sadarbības tiesiskā un finansiālā satvara apsvēršana

38.

uzsver tāda instrumenta kā Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (ETSG) un citas teritoriālās sadarbības struktūras, piemēram, darba kopienas lietderību svarīgu pārrobežas projektu īstenošanā. RK lūdz Komisiju nodrošināt, ka visās dalībvalstīs tiek pieņemtas nepieciešamās valsts tiesību normas, kā noteikts ETSG regulā, un vajadzības gadījumā sākt pārkāpuma procedūras. Dažkārt valstu noteikumi, kas attiecas uz ETSG, dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi, jo tām nav intereses pieņemt atjauninātus noteikumus vai tās uzskata, ka jau pieņemtie noteikumi ir pietiekami. Tas apgrūtina šo grupu ikdienas darbību un jaunu grupu izveidi;

39.

mudina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas teritoriālās sadarbības grupas ir tiesīgas saņemt atbalstu no visiem ES finansētajiem projektiem, jo tas ir viens no galvenajiem šā instrumenta mērķiem. Praksē tas nozīmē, ka turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos Komisijai būtu aktīvāk jāinformē par šo grupu iespējamo izmantošanu un nepārprotami jānorāda, ka Eiropas teritoriālās sadarbības grupas ir juridiskas personas, kas ir tiesīgas saņemt atbalstu no visiem ES finansētajiem projektiem. Turklāt RK uzsver to, ka valstu iestādēm jāsadarbojas, lai veicinātu ETSG netraucētu piemērošanu;

40.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu juridisku un administratīvu šķēršļu novēršanai pārrobežu kontekstā, kas ir augšupējs juridiskais instruments, ar kuru papildina ETSG un ar kuru varētu efektīvi atbalstīt pārrobežu sadarbības projektus, ļaujot vietējām un reģionālajām pašvaldībām piemērot vienas dalībvalsts noteikumus citas dalībvalsts teritorijā pie tās robežām – iepriekš noteiktā teritorijā, saistībā ar noteiktu projektu un noteiktu laika posmu. Regula varētu pavērt iespēju ievērojami paaugstināt pārrobežu sadarbības, it īpaši pārrobežu ieguldījumu, efektivitāti un vienlaikus samazināt administratīvo un finansiālo slogu;

41.

uzskata, ka pienācīga uzmanība būtu jāpievērš ES tiesību aktu saskaņotībai. Eiropas teritoriālās sadarbības kontekstā radušās nesaskaņotības izraisa grūtības, nevajadzīgu kavēšanos un dažos gadījumos projektu pārtraukšanu. Jāuzlabo Komisijas ģenerāldirektorātu darba koordinācija tiesību aktu izstrādes vai grozīšanas procesā;

42.

uzskata, ka attiecībā uz ETS programmām nebūtu jāpiemēro valsts atbalsta noteikumi, jo saskaņā ar šīm programmām tiek īstenoti pārrobežu projekti un tāpēc ETS projekti atbilst vispārējām Savienības interesēm, palīdzot veidot vienoto tirgu, nevis to kropļot. RK saprot, ka Komisija uzskata, ka pilnīgs atbrīvojums nav iespējams, jo tas prasītu izmaiņas līgumos. Komiteja tomēr uzstāj, ka nekavējoties ir nepieciešami vienkāršojumi, un mudina Komisiju pārdomāt tās turpmāko nostāju attiecībā uz valsts atbalstu;

43.

atzīmē, ka uz ETS attiecas ES kohēzijas politikas tiesiskais regulējums. Tomēr ETS programmām ir arī starptautiska dimensija, kas rada vēl vienu iespējamas sarežģītības līmeni. Turklāt ETS programmas bieži ir mazākas, un tas nozīmē, ka administratīvais slogs, ja ņem vērā tā attiecību pret finansiālo atbalstu, ir lielāks nekā tradicionālajās kohēzijas politikas programmās. Finansējuma vajadzības un projektu veidi arī atšķiras no tradicionālajām programmām. Tomēr ar kohēzijas politiku saistītajā Kopīgo noteikumu regulā un spēkā esošajā ETS regulā pietiekami netiek ņemtas vērā ETS īpatnības;

44.

uzsver, ka nākamajā plānošanas periodā labāk jāņem vērā ETS programmu teritoriālās īpatnības, jo īpaši attiecībā uz tālākajiem reģioniem, ņemot vērā to īpašo situāciju. RK tāpēc aicina Komisiju tiesību aktu priekšlikumos jaunajam plānošanas periodam iekļaut vairākus konkrētus priekšlikumus, kas minēti šā dokumenta beigās;

Lēmumu pieņemšanai nepieciešamo pierādījumu gūšana par pārrobežu mijiedarbību

45.

uzsver: lai varētu likvidēt pārrobežu šķēršļus, ir vajadzīga attiecīga teritoriālā informācija un dati. Diemžēl pārrobežu sadarbība cieš no pieejamo datu trūkuma un problēmām saistībā ar esošo datu salīdzināmību dažādo datu vākšanas metožu un dažādo piemēroto tiesību aktu dēļ;

46.

atzinīgi vērtē centienus pastiprināt sadarbību starp statistikas birojiem un ar interesi iepazīsies ar secinājumiem, kas būs minēti nākamajā ESPON pētījumā par teritoriālo rādītāju izstrādes metožu izmēģināšanu. Datu pieejamība rada vēl lielākas bažas pārrobežu sadarbībā ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Komisijai būtu jānodrošina, ka saskaņošanas pasākumi aptver arī valstis, kas nav ES dalībvalstis;

47.

pauž nožēlu par to, ka daudzi ETS sniegtie ieguvumi un šajā sadarbībā gūtie panākumi netiek pieminēti, jo novērtēšanas sistēmas kohēzijas politikā un citās jomās ir pārāk šauras un uzmanību pievērš galvenokārt finanšu rādītājiem un īstermiņa ietekmei. ETS sniegto ieguvumu izteikšana ar skaitļiem ir ļoti sarežģīta, un šie ieguvumi bieži vien ir “maiga” rakstura, netieši un izpaužas ilgtermiņā. Šie ieguvumi ir uzticēšanās veidošana, noturīgu sadarbības struktūru izveide, dzīves kvalitātes uzlabošana, praktiska vienkāršošana un jaunas iespējas iedzīvotājiem. Tāpēc RK aicina politikas veidotājus, it īpaši finanšu departamentus un budžeta iestādes, iepazīties ar ETS projektu kvalitātes aprakstu, lai izprastu to nodrošinātos reālos ieguvumus;

Priekšlikumi un ieteikumi ETS programmu īstenošanas vienkāršošanai

48.

pauž bažas par to, ka pašreizējās sistēmas sarežģītības dēļ iespējamie labuma guvēji, piemēram, maza mēroga projektu virzītāji vai mazas apvienības un NVO, nepiesakās atbalstam, lai gan tiem ir izcili projektu priekšlikumi;

49.

atzinīgi vērtē vienkāršošanas pasākumus, kas izvirzīti INTERACT programmā Interreg pārdomu dokumentā laikposmam pēc 2020. gada (5), un uzsver, ka šādi pasākumi ir ļoti svarīgi, lai vienkāršotu un uzlabotu ETS programmu īstenošanu un pieejamību:

50.

nebūtu vairs jāizvirza prasība izraudzīties iestādes vai to izraudzīšanai vajadzētu aprobežoties ar īstenojošās iestādes lomas aprakstu darbības programmās. Pašreizējā izraudzīšanas procedūra izraisa kavēšanos un rada administratīvo slogu, jo revidenti saskaņā ar Komisijas izstrādātajiem pārbaudes sarakstiem pieprasa daudzus dokumentus un pierādījumus. Tas rada administratīvu slogu, bet neuzlabo programmu īstenošanu;

51.

revīzijai vajadzētu būt preventīvai un vērstai uz sadarbību. Veicot revīziju, vajadzētu norādīt ne tikai kļūdas, bet arī nevajadzīgus noteikumus/procedūras, kā arī ierosināt piemērotus risinājumus, kā izvairīties no papildu administratīvām prasībām. Ar šādu pieeju varētu arī stiprināt vienotas revīzijas principu, kura pamatā jābūt pārvaldības pārbaudei, lai nodrošinātu, ka labuma guvējiem pierādījumi jāsniedz tikai vienu reizi. Kontroles, uzraudzības un revīzijas pasākumi vairāk jākoncentrē uz saturu un rezultātiem, nevis tikai procesiem;

52.

Kopīgo noteikumu regulas prasības par statistiskām un nestatistiskām atlases metodēm revīzijā rada grūtības ETS programmās to pārrobežu rakstura un piešķirtā nelielā finansējuma dēļ. Tvēruma līmenis (5 % darbību, 10 % izdevumu) būtu jāpazemina vai būtu pilnībā jāaprobežojas ar revīzijas iestāžu profesionālu spriedumu, kurā ņemtas vērā programmas īpatnības. Kļūdas nevajadzētu ekstrapolēt uz visu sadarbības programmu, ja kļūdu pieļāvis tikai viens projekta partneris. Kļūdu būtiskuma slieksni jāpaaugstina līdz 5 %, lai iedrošinātu eksperimentēšanu un ļautu atbalstam pieteikties pirmreizējiem projekta virzītājiem, kuri visticamāk pieļaus kļūdas;

53.

lielas grūtības ETS programmu īstenošanā saistītas ar atbilstības noteikumiem un it īpaši personāla izmaksām. Lai ieviestu patiesus vienkāršojumus, politikas veidotājiem jāļauj atteikties no reālo izmaksu atlīdzināšanas, tā vietā maksājot par panāktajiem rezultātiem un, ja iespējams, sasniegtajiem mērķiem. Nebūtu jāizvirza prasība, ka vadošajai iestādei jāpārbauda vai jāaprēķina labuma guvēju personāla izmaksas. Pirmais solis būtu vēl vairāk izmantot vienkāršotās izmaksu iespējas, radīt vairāk standarta izvēles iespēju un palielināt noteiktas robežvērtības;

54.

gada bilances slēgšana būtu jāpārskata un būtiski jāvienkāršo, lai tā neradītu nesamērīgu slogu iestādēm un labuma guvējiem un lai tā negatīvi neietekmētu izdevumu atlīdzināšanu;

55.

proporcionalitātes princips būtu jāstiprina un tā darbības joma būtu precīzi jānosaka regulā, lai nebūtu vajadzīgas papildu norādes. Spēkā esošajos tiesību aktos jēdziens “proporcionāls” diemžēl tiek lietots neskaidri, neprecizējot tā ietekmi uz īstenošanu. Tas rada juridisko nenoteiktību, un tādēļ ir vajadzīgas papildu norādes, kas palielina administratīvo slogu;

56.

uz ETS programmām nebūtu jāattiecina tematiskās koncentrācijas prasības. Par ieguldījumu jomām būtu jāspriež sarunās par katru attiecīgo ETS programmu, jo ES pierobežas reģionu vajadzības ir ļoti dažādas. Daži reģioni, kam ir ilga sadarbības vēsture, varētu būt gatavi koncentrēties uz ekonomikas izaugsmes un inovāciju veicināšanu. Tomēr lielākajai daļai vēl vajadzīgas iniciatīvas, lai veidotu savstarpēju uzticību, kas ir pārrobežu sadarbības pamatā. Šādas iniciatīvas ir kultūras un sporta pasākumi, kā arī visi citi projektu veidi, kas tieši paredzēti iedzīvotājiem. Tomēr ieguldījumu jomām vajadzētu atbilst tematiskajām makroreģionālo un jūras stratēģiju prioritātēm, ja šīs stratēģijas attiecas uz vienu vai vairākām pārrobežu vai starptautiskās sadarbības programmām; Ņemot vērā teritoriālo problēmu atšķirības, starpvalstu sadarbībai ir vajadzīga lielāka rīcības brīvība attīstības politikas prioritāšu un stratēģiju noteikšanā;

57.

ETS regulas 20. panta par pasākumiem, kas nav paredzēti Eiropas Savienībai paredzētajā programmas daļā, īstenošana ir jāvienkāršo;

58.

lai veicinātu reģionālo un attiecīgos gadījumos daudzreģionālo programmu, pārrobežu, transnacionālās un Eiropas sadarbības programmu konverģenci, varētu grozīt ESI fondu vispārīgās regulas 70. panta 2. punktu un paredzēt pienākumu, ka ERAF finansējuma neliela daļa (jānosaka), kas tiek piešķirta reģionālajām programmām, tiktu izmantota tādu Eiropas sadarbības pasākumu īstenošanai, kuri pozitīvi ietekmē izcelsmes reģionu. Šis noteikums vēl vairāk palielinātu kohēzijas politikas pievienoto vērtību nākotnē un ievērojami izvērstu teritoriālo sadarbību Eiropā;

59.

ES centralizēti pārvaldīto ES līmeņa fondu īstenošanas noteikumi un dažādu ETS programmu īstenošanas noteikumi būtu jāsaskaņo, jo īstenošanas iestādes un labuma guvēji bieži vien ir iesaistīti vairāk nekā vienā programmā, un ievērojami sarežģītāko uz ESI fondiem attiecināmo noteikumu piemērošana ir grūti skaidrojama, tādējādi tie zaudē pievilcību. Attiecībā uz dažādajiem ESI fondiem un centralizēti pārvaldītajiem fondiem tāpēc būtu jāpiemēro vienādi noteikumi;

60.

jāparedz īpaši noteikumi, lai sabiedrības virzītu vietējo attīstību varētu izmantot pāri robežām. Plašākā kontekstā ņemot, pārrobežu sadarbībā būtu jāveicina integrētu teritoriālās attīstības instrumentu, tostarp sabiedrības virzītas vietējās attīstības, kā arī integrētu teritoriālo ieguldījumu izmantošana.

---

(1)  “Makroreģionālo stratēģiju īstenošana”, ziņotājs: Raffaele Cattaneo (IT/PPE), COTER-VI/029.

(2)  http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1226&langId=lv

(3)  “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”, ziņotājs: Pavel Branda (CZ/ECR), COTER-VI-023.

(4)  “Trūkstošie transporta savienojumi pierobežas reģionos”, ziņotājs: Michiel Scheffer (NL/ALDE), COTER-VI-016.

(5)  http://interact-eu.net/#o=news/interreg-post-2020-reflection-paper