52017DC0820

EIROPAS KOMISIJA

Briselē,15.12.2017

COM(2017) 820 final/2

CORRIGENDUM
This document corrects document COM(2017)820 final of 07.12.2017.
Concerns all languages versions.
Formatting repaired to solve a printing issue in appendix 3. Text remains unchanged.
The text shall read as follows:

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Komisijas ieguldījums ES vadītāju tematiskajās debatēs par turpmāko virzību attiecībā uz migrācijas politikas ārējo un iekšējo dimensiju

Mēs padarīsim Eiropas Savienību spēcīgāku un izturētspējīgāku, kļūstot vēl vienotākiem un solidārākiem savā starpā un ievērojot kopīgus noteikumus. (..) Mēs solām strādāt, lai virzītos uz drošu Eiropu: Savienību, kurā visi pilsoņi jūtas droši un var brīvi pārvietoties, kurā ārējās robežas ir nodrošinātas, kurā ir efektīva, atbildīga un ilgtspējīga migrācijas politika, kas ievēro starptautiskās normas.

(Romas deklarācija, 2017. gada 25. marts)

Migrācija joprojām būs mūsu uzmanības lokā. Eiropa nav cietoksnis, un tā nekad nedrīkst par tādu kļūt. „Eiropa ir solidaritātes kontinents, kurā tie, kuri bēg no vajāšanas, var rast patvērumu, un tādai tai ir jābūt arī turpmāk.”

(Žana Kloda Junkera runa par stāvokli Savienībā 2017. gada 13. septembrī)

Migrācijas jomā mūs joprojām gaida svarīgs un nopietns darbs. Mums ir jākonsolidē sava politika ārējās migrācijas jomā, jāuzlabo savas spējas atgriešanas jautājumā un jāpanāk noturīgi risinājumi attiecībā uz reformētu patvēruma sistēmu.

(Donalds Tusks 2017. gada 21. septembrī)

Bēgļu un migrācijas krīzes izraisīto problēmu risināšanā bija nepieciešama tūlītēja un apņēmīga Eiropas Savienības un dalībvalstu reakcija. Veiktās darbības nozīmēja vairāk nekā 620 000 dzīvību, kas izglābtas Vidusjūrā 1 , lielāku humāno atbalstu 2 , spēcīgāku rīcību migrācijas pamatcēloņu risināšanā un labāku mūsu ārējās robežas kontroli. Tās arī palīdzēja ierobežot neatbilstīgas robežšķēršošanas gadījumu skaitu: Grieķijā ieceļojušo personu skaits samazinājās no aptuveni 177 000 personu 2016. gadā līdz aptuveni 35 000 personu 2017. gadā, un Itālijā ieradās aptuveni par 30 % mazāk cilvēku nekā šādā pašā laika posmā 2016. gadā. Gandrīz 26 000 cilvēku tika atvērti jauni kontrolēti un likumīgi ceļi, piedāvājot ES pārmitināšanas shēmas.

Tomēr jau pašā sākumā bija arī skaidrs, ka galvenais uzdevums ir ieviest spēcīgāku un drošāku ilgtermiņa sistēmu.

Migrācijas dinamika arvien vairāk savstarpēji saistītajā pasaulē mūs nodarbinās ilgāku laiku; demogrāfiskais stāvoklis ES un tai kaimiņos esošajās valstīs liecina par ilgstošu problēmjautājumu 3 . Tāpēc migrācijas politika ir jāpārvalda efektīvi un atbilstīgi tās nozīmei sabiedrības acīs.

Tematiskās debates par migrācijas iekšējo un ārējo dimensiju, kas saskaņā ar Vadītāju programmu norisināsies Eiropadomes decembra sanāksmē, sniedz iespēju visaugstākajā politiskajā līmenī sniegt stratēģiskas norādes par galvenajiem politikas virzieniem nākotnē.

Pēdējo gadu pieredzes liecina, ka vienpusēji pasākumi ir devuši maz labuma, to piemērošana bijusi dārga un tie ir apdraudējuši Šengenas priekšrocības. Septembrī Komisija ziņoja panākto Eiropas programmas migrācijas jomā īstenošanā kopš 2015. gada 4 . Ziņojums atklāja, ka, neraugoties uz pieaugošām problēmām, ar kopīgas pieejas palīdzību, kā arī izmantojot pakāpenisku resursu apvienošanu un saskaņojot darbu virzībā uz kopīga mērķa sasniegšanu, ārkārtīgi svārstīgo situāciju ir izdevies nostabilizēt. Tika uzsvērts, ka rezultātu sasniegšanai nepieciešama visaptveroša pieeja, pilnībā izmantojot visus ES rīcībā esošos rīkus un apvienojot mūsu tiesisko regulējumu, politikas sviras un ES budžetu. Tika arī uzsvērti trūkumi migrācijas spiediena pārvaldībā, tam sasniedzot augstāko līmeni, jo ES mērogā nebija pietiekamas sagatavotības, informācijas apmaiņas mehānismu, ātras reaģēšanas operatīvo spēju un elastīgu finansēšanas instrumentu.

Ir pienācis laiks rast risinājumus, kā no ad hoc pieejas, kas pamatojās uz krīzes pārvaldību, pāriet pie stabila un nākotnes pārbaudījumiem pielāgota patvēruma politikas regulējuma, kas būtu pilnībā integrētas ES migrācijas politikas sastāvdaļa. Tāpēc, raugoties nākotnē, ir nepieciešama reformēta kopēja Eiropas patvēruma sistēma, kas pilnībā atbilst šim mērķim.

Pastiprinot pašreizējās darbības un vienojoties par to, kā apvienot solidaritāti un taisnīgu atbildības sadalījumu, ES spēs pierādīt, ka ir ieviests stingrs patvēruma un migrācijas pārvaldības regulējums, kas viesīs paļāvību un savstarpējo uzticēšanos nākotnē.

1. IEKŠĒJĀ UN ĀRĒJĀ DIMENSIJA: VISAPTVEROŠA PIEEJA

Reaģējot uz migrācijas vilni, kas ir vislielākais kopš Otrā pasaules kara beigām, Eiropas Savienība kopš 2015. gada strādā vairākās jomās. Pamazām tiek izveidota jauna pieeja ar migrāciju saistīto jautājumu risināšanai. Tā pamatojas uz iekšējās un ārējās politikas instrumentu kombinēšanu. Pēc diviem gadiem ir secināts, ka rezultāti ir sasniedzami tikai ar visaptverošu pieeju. Ar koncentrēšanos tikai uz iekšējo dimensiju un atbalstu dalībvalstīm nepietiek. Vienlaikus arī jāatzīst, ka ārējās migrācijas politika vien neatrisinātu ar migrāciju saistītās problēmas Eiropā.

ES ir veikusi nozīmīgus pasākumus, lai sniegtu atbalstu tām dalībvalstīm, kas visvairāk pakļautas rekordlielam bēgļu un migrantu pieplūdumam, jo īpaši Grieķijai un Itālijai. Valstu administrācijas un dienesti strādāja kopīgi ar ES aģentūru ekspertiem karsto punktu izveidē un galu galā nodrošināja efektīvāku ārējās robežas pārvaldību. Dalībvalstis arī apliecināja solidaritāti ar pārcelšanas mehānisma palīdzību. Pēc sarežģīta sākotnējā posma pārcelšanas programma ir ļāvusi pārcelt 32 366 cilvēkus no Grieķijas un Itālijas uz citām ES dalībvalstīm, un tā ir pierādījusi sevi kā vērtīgu instrumentu, lai sniegtu palīdzību tiem, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība, un lai mazinātu spiedienu uz šo divu valstu patvēruma sistēmām. Grieķija un Itālija, kā arī citas dalībvalstis saņēma mērķorientētu atbalstu arī finansiālas palīdzības veidā. Ar Ārkārtas atbalsta instrumenta palīdzību, kas ir noslēdzis līgumus par vairāk nekā EUR 440 miljoniem nolūkā atbalstīt reakciju bēgļu jautājumā Grieķijā, ES ir ieviesusi jaunu instrumentu ārkārtas humanitārās situācijas risināšanai Savienības iekšienē.

Rekordīsā laikā panākot vienošanos par Komisijas priekšlikumu 5 , jaunizveidotā Eiropas Robežu un krasta apsardze, uzsākot darbu, kļuva par vēl vienu spēcīgu rīku ārējās robežas kontroles pastiprināšanā un nodrošina ātru palīdzību dalībvalstīm, kas ir pakļautas smagam migrācijas piedienam. Tādā veidā aģentūra atbalsta dalībvalstis, kam ir galvenā atbildība attiecībā uz ārējās robežas kontroli, un šo uzdevumu veikšanai nodrošina 100 000 robežsargus un krasta apsardzes amatpersonas. Aģentūra strādā kopā ar dalībvalstīm un šo dalībvalstu atbalstam — tās darbību ātrums un efektivitāte ir atkarīga no valdes un ikviena tajā esošo dalībvalstu pārstāvju apņemšanās un noteiktā virziena. Šī apņemšanās un vadība ir būtiska, lai varētu baudīt priekšrocības, ko sniedz savstarpēja uzticēšanās starp dalībvalstīm un lielāka drošība.

Vienlaikus ES sniegtā atbalsta efektivitāte dalībvalstīm, kas pakļautas vislielākajam spiedienam, tika uzlabota, līdztekus sadarbojoties ar trešo valstu partneriem. ES atbalsts Grieķijai palīdzēja tai tikt galā ar lielo skaitu bēgļu, kas ieradās valstī, savukārt kopīga migrācijas pārvaldība ES un Turcijas paziņojuma rezultātā samazināja bīstamo ceļojumu skaitu pāri Egejas jūrai un ievērojami samazināja migrācijas spiedienu. ES Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā ir sniedzis nozīmīgu ieguldījumu stabilitātes veicināšanā plašajā bēgļu kontingentā Turcijā, atbalstot Turcijas centienus, bēgļiem nodrošinot sadzīves pamatstandartus, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumus. Krasta apsardze un migrācijas dienesti arvien ciešāk sadarbojās gan attiecībā uz darbību, gan spēju veidošanu. Policija un tiesībaizsardzības iestādes izstrādā jaunas pieejas, lai kopīgiem spēkiem apkarotu kontrabandas tīklus, kas nodarbojas ar cilvēku transportēšanu.

Arī Itālija saņēma atbalstu, lai saskaņā ar Maltas 2017. gada 3. februāra deklarāciju 6 tiktu galā ar milzīgo skaitu migrantu un bēgļu, kas ieradās tās krastos. ES kopīgi ar Itāliju un ciešā sadarbībā ar Lībijas iestādēm, kā arī partnerībā ar ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos, Starptautisko Migrācijas organizāciju un citām ANO aģentūrām veica pasākumus, lai stabilizētu neatbilstīgās plūsmas Vidusjūras reģiona centrālajā daļā un uzlabotu aizsardzību, un palīdzību bēgļiem un migrantiem, kuri iestrēguši šajā maršrutā. Ar ES finansētajiem projektiem sniegs palīdzību un aizsardzību vairāk nekā 64 500 cilvēku aizturēšanas centros, izkāpšanas vietās vai uzņēmējkopienās Lībijā. ES arī strādāja, lai saskaņā ar partnerības regulējuma pieeju, par ko vienošanās tika panākta 2016. gada jūnijā, virzītu uz priekšu praktisko darbu ar citām Āfrikas valstīm. Āfrikas ragā ES šobrīd finansētie projekti radīs vairāk nekā 44 000 darbvietu Etiopijā, Kenijā un Somālijā un tieši finansēs vēl 30 000 darbvietu Dienvidsudānā. Projekti palīdz sniegt sociālos pamatpakalpojumus vairāk nekā 2,3 miljoniem saņēmēju. Rietumāfrikā un Sāhelā īstenotā darba mērķis ir radīt 114 000 darbvietu un atbalstīt gandrīz 10 000 mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu. Ar ES atbalstu Nigēra izvērsa cīņu pret kontrabandistiem gar vienu no galvenajiem maršrutiem uz Lībiju. Tādas valstis kā, piemēram, Bangladeša ir vienojušās ar ES par praktisku pasākumu kopumu, lai uzlabotu to valstspiederīgo atgriešanas procesu, kuriem nav tiesību palikt ES.

Pirmā ES mēroga pārmitināšanas shēma, kas tika sākta 2015. gada jūlijā, palīdzēja mazināt neatbilstīgas migrācijas izraisīto spiedienu un piedāvāja likumīgus ceļus cilvēkiem, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība. Šī shēma tika izveidota saskaņā ar ES un Turcijas paziņojumu, un kopš shēmas sākuma tās satvarā ir pārmitināti gandrīz 26 000 cilvēku. Priekšsēdētājs Junkers savā runā septembrī izvirzīja jaunu, ambiciozu mērķi par 50 000 cilvēku.

Atgriešanas politika ir vēl viens spilgts piemērs visaptverošas pieejas nepieciešamībai un priekšrocībām. Ir veikti pasākumi, lai pastiprinātu atgriešanas politikas ES dimensiju un tādējādi sekmētu centienus panākt saskaņotākas un efektīvākas valstu atgriešanas sistēmas. Ciešākai sinerģijai starp atgriešanas un patvēruma procedūrām varētu būt liela nozīme turpmākā atgriešanas politikas efektivitātes palielināšanā, kā arī tās ietekmes novērošanā, izmantojot pastāvīgu pārraudzības un atjauninātu datu apmaiņu ar ES. Arī labāka Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras atbalsta spējas integrēšana var uzlabot atgriešanas efektivitāti. Vienlaikus valstu sistēmām ir lielāks stimuls uzlabot savu darbību, ja tiek izmantota iespēja noslēgt sekmīgi funkcionējošus atpakaļuzņemšanas nolīgumus vai praktiskas vienošanās ar izcelsmes un tranzīta valstīm.

2. VIRZĪBA UZ PRIEKŠU VISĀS JOMĀS

Dažādie visaptverošās ES pieejas pīlāri nav tikai vienkārši savstarpēji saistīti: to panākumi lielā mērā ir atkarīgi no darbības dinamikas uzturēšanas visās jomās. Darbības nolūkā risināt ar migrāciju saistītās problēmas kopīgi ar trešām valstīm, stabilas ES ārējās robežas aizsardzības izveide vai solidaritātes un atbildības uzņemšanās ES iekšienē — visi šie pasākumi patlaban tiek īstenoti. Lai nostiprinātu sasniegto un novērstu nepilnības, darbs ir jāiegulda visās jomās.

ES ir jāturpina iesāktais darbs, lai vēl vairāk samazinātu neatbilstīgos un bīstamos ceļojumus. Dažos gadījumos tas nozīmē darba turpināšanu pie sekmīgām iniciatīvām; citos gadījumos tas nozīmē pabeigt pašreizējos plānus, piemēram, Eiropas Robežu un krasta apsardzes pilnīgu darbībspējas nodrošināšanu un pabeigt saistību uzņemšanos attiecībā uz pārmitināšanu. Tas nozīmē arī turpmāku ES atbalstu dalībvalstīm, kas pakļautas vislielākajam spiedienam.

Darbs, kas tika ieguldīts operatīvo mehānismu ieviešanā, ļāva ES efektīvi pārvaldīt krīzi, un tas ir jāturpina; pretējā gadījumā pašreizējais progress tiks apdraudēts. Gūtā pieredze būtu jāizmanto, lai liktu lietā instrumentus, kas tika izstrādāti ar mērķi nodrošināt mūsu atbildes reakciju, tostarp strukturālus risinājumus mūsu migrācijas sistēmai. Ir vienlīdz svarīgi dalībvalstis aprīkot ar nepieciešamo administratīvo spēju, lai efektīvi īstenotu reformēto juridisko, operatīvo un finanšu regulējumu. Visos minētajos centienos ES un tās dalībvalstu vienotība ir vislabākā garantija, lai panāktu integrētu un holistisku pieeju, kas mums nepieciešama, lai gūtu panākumus.

3. NO KRĪZES PĀRVALDĪBAS UZ STABILU UN NĀKOTNES PĀRBAUDĪJUMIEM PIELĀGOTU PATVĒRUMA POLITIKAS REGULĒJUMU

Integrēts pasākumu kopums ilgtspējīgai patvēruma sistēmai

2016. gada maijā un jūlijā Komisija ierosināja reformēt kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, piedāvājot instrumentu kopumu, lai ES patvēruma politiku stiprinātu un pielāgotu mūsdienu problēmām.

Pašreizējās sistēmas reforma ir nepieciešama, lai mēs spētu ātri piešķirt aizsardzību tiem, kam tā nepieciešama, un lai atgrieztu tos, kam tā nav nepieciešama, kā arī, lai novērstu sekundārās kustības risku un pārkāpumus, kas iedragā uzticēšanos un Šengenas zonas raitu darbību. Tā palīdzēs panākt lielāku konverģenci ES patvēruma sistēmā, lai tādējādi nodrošinātu vienlīdzīgāku un taisnīgāku attieksmi pret patvēruma pieteikuma iesniedzējiem visā ES. Kopējā Eiropas patvēruma sistēmā atzīšanas līmenim attiecībā uz vienas un tās pašas valstspiederības pieteikuma iesniedzējiem dažādās dalībvalstīs nevajadzētu tik ļoti atšķirties, kā tas ir šodien. Piemēram, Afganistānas valstspiederīgo gadījumā, dalībvalstīs tas svārstās no 0 % līdz 98 % 7 . Ir vajadzīgas arī ātras un efektīvas procedūras. Šodien patvēruma procedūras dažās dalībvalstīs var ilgt vairākus mēnešus, dažās — vairākus gadus. Atrisinot šos jautājumus, Savienība arī izskaudīs stimulus izdevīgāko patvēruma noteikumu meklēšanai un samazinās pievilcējfaktorus vēlmei doties uz ES.

Komisijas priekšlikumi Dublinas regulas, Kvalifikācijas un patvēruma procedūru regulas un Uzņemšanas nosacījumu direktīvas reformai bruģē ceļu sistēmai, kas būs labāk sagatavota, lai risinātu situācijas, kad pie ārējām robežām varētu ierasties liels skaits cilvēku, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība, un mehānismiem, kuri var nodrošināt solidaritāti, uzņemoties kopīgu atbildību par sloga novēršanu šādos gadījumos. Tāpat kā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes palīdzību ir kļuvis vienkāršāk palīdzēt dalībvalstīm ārējo robežu aizsardzības nodrošināšanā, Komisija arī ierosina transformēt Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, to pārveidojot par pilntiesīgu Eiropas Patvēruma aģentūru, kas piedāvātu dalībvalstīm jaunu atbalsta līmeni patvēruma pārvaldībā.

Turklāt Komisija arī ierosināja izveidot Savienības pārmitināšanas sistēmu, lai nodrošinātu sakārtotas un drošas iespējas nokļūt Eiropā personām, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība, un spēcīgāku Eurodac pirkstu nospiedumu datubāzi, lai sekmētu cīņu pret neatbilstīgu migrāciju.

Visus šos reformu priekšlikumus patlaban izskata Eiropas Parlaments un Padome, un Eiropas Parlaments, Padome un Komisija tos noteica par prioritātēm 2016. gada kopīgajā paziņojumā 8 . Pusotru gadu pēc priekšlikumu iesniegšanas tie atrodas dažādos likumdošanas procesa posmos. Daži no tiem, piemēram, priekšlikums par Eiropas Patvēruma aģentūru un Eurodac reformu ir tuvu pieņemšanai. Citi, proti, Savienības pārmitināšanas sistēma, Kvalifikācijas regula un Uzņemšanas nosacījumu direktīva sekmīgi virzās uz priekšu. No otras puses, joprojām jāiegulda daudz darba saistībā ar Patvēruma procedūru regulu un nepieciešams būtisks priekšlikums Dublinas regulas pārskatīšanai. Šajā sakarībā būtu arī jāpaskubina darbs pie ES drošas trešās valsts koncepcijas, ņemot vērā Eiropadomes jūnija secinājumus.

Reformu paketes pamatelementi ir savstarpēji saistītu un vienotu pasākumu kopums, kuru mērķis ir jēgpilna saskaņošana, reaģējot uz konstatētajām problēmām. Tie ir jāaplūko kā viens veselums un būtu jāpieņem kā pakete pat tādā gadījumā, ja tehniskais darbs var norisināties atšķirīgā ātrumā. Tomēr ņemot vērā to, ka ir svarīgi jau tagad noteikt galvenos darbības pamatus, kas palīdzētu ātrāk ieviest visu reformu, būtu lietderīgi pieņemt Eiropas Patvēruma aģentūras un Eurodac priekšlikumus, negaidot citus nozīmīgus elementus, par kuriem vēl jāvienojas. Jebkādas sekojošās izmaiņas, kas būtu saistītas ar pārējo paketes daļu, varētu iekļaut pēc tam.

Solidaritāte un atbildība kā integrētu pasākumu kopuma pamatelementi

Stabils un nākotnes pārbaudījumiem pielāgots patvēruma politikas regulējums ir jāveido uz stingriem pamatiem un skaidrām vērtībām, proti: efektīvāku un taisnīgāku pieeju, kas pamatojas uz solidaritāti un atbildības dalījumu. Minēto principu lielā nozīme ir atspoguļota Līgumos, kas nosaka, ka uz nodaļā par Robežkontroles, patvēruma un imigrācijas politiku izklāstīto Savienības politiku un tās īstenošanu attiecas solidaritātes un atbildības princips, tostarp tās finansiālo seku, taisnīga sadalījuma princips dalībvalstu starpā. Ja nepieciešams, Savienības aktos, kas pieņemti saskaņā ar šo nodaļu, iekļauj atbilstīgus pasākumus, lai šis princips stātos spēkā 9 .

ES reakcijas atbilde līdz šim ir pamatojusies uz minētajiem pamatprincipiem. Operatīvajā, finanšu un politikas jomā ES, tostarp ar ES aģentūru palīdzību ir cieši sadarbojusies to dalībvalstu atbalstam, kas pakļautas vislielākajam spiedienam, izmantojot pārcelšanas un pārmitināšanas shēmas un sniedzot operatīvo atbalstu robežu un patvēruma jautājumos. Šis darbs ir izrādījies visefektīvākais, kad ir bijusi visplašākā iesaistīšanās, kad visas dalībvalstis ir guvušas labumu un visas dalībvalstis ir sniegušas savu ieguldījumu.

Ir jārod vienošanās par to, kā, reformējot kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, minētos atbildības sadalījuma un solidaritātes principus būtu iespējams līdzsvarot. Kopējā sistēmā un Šengenas zonā bez iekšējām robežām tie pastāv tikai vienoti. Lai arī padziļināta sadarbība vienmēr ir bijusi galējais līdzeklis izkļūšanai no strupceļa, šajā jomā tā nav tas ceļš, kā veidot solidaritātes un atbildības sadalījuma mehānismu, kurā būtu jāpiedalās visām dalībvalstīm. Tā nepanākšana nozīmētu arī turpmāku Šengenas sistēmas pakļaušanu spriedzei.

Tā vietā pēdējos gados gūtā pieredze un paraugprakses būtu jāizmanto kā ceļrādis virzībā uz vienošanās panākšanu. Visstrīdīgākais aspekts Dublinas regulas reformā ir solidaritātes mehānisms un tā līdzsvarošana ar atbildības sadalījumu. To panākt ir iespējams dažādos veidos. Komisija vispirms nāca klajā ar priekšlikumu par pastāvīgas sistēmas izveidošanu krīzes pārcelšanas mehānismam. Pēc tam 2016. gada maijā Komisija nāca klajā ar plašāku visaptverošu un paredzamu pieeju, kas Dublinas noteikumos iekļāva taisnīgumu nodrošinošu mehānismu, kurš tiktu automātiski iedarbināts noteiktos apstākļos. Pamatojoties uz šo priekšlikumu, Slovākijas, Maltas un Igaunijas prezidentūras strādāja, lai ieviestu pakāpenisku pieeju. Eiropa Parlaments ierosina izveidot obligātu pārcelšanas sistēmu, kas būtu piemērojama vispārēji neatkarīgi no migrācijas spiediena. Ņemot vērā minētās nostājas, nākamais solis būtu pieņemt tādu pieeju, kur obligātu pārcelšanu piemērotu smagas krīzes situācijās, savukārt mazāk problemātiskās situācijās pārcelšana tiktu balstīta uz dalībvalstu brīvprātīgām saistībām. Abos gadījumos solidaritāte tiktu pausta dažādos veidos, kas izriet no integrētas visaptverošās migrācijas politikas iekšējās un ārējās dimensijas. Šajā gaisotnē priekšsēdētājs Junkers savā runā par stāvokli Savienībā 2017. gadā atzina, ka šīs reformas īstenošanā būs nepieciešami kompromisi un ka būtu jāsasniedz viens rezultāts visai mūsu Savienībai, kurš būtu taisnīgs attiecībā uz visām dalībvalstīm.

4. ĀRĒJĀ DIMENSIJA

ES pakāpeniski ieviesa patiesu ārējās migrācijas politiku, kas papildina un nostiprina iekšējo dimensiju. Šā darba rezultātā izdevās samazināt bīstamo ceļojumu skaitu, glābt migrantu dzīvību un pacelt jaunā līmenī ES atbalstu, lai pievērstos iedzīvotāju pārvietošanās pamatcēloņiem un nodrošinātu bēgļu un migrantu aizsardzību. Tā kā migrācijas spiediens Eiropā būs pārbaudījums arī turpmākajos gados, nav citas alternatīvas kā konsolidēt un nostiprināt migrācijas ārējo dimensiju.

Attiecībā uz Vidusjūras reģiona austrumu maršrutu jānodrošina, ka tiek turpināta ES un Turcijas paziņojuma pilnīga īstenošana. Dalībvalstis jau ES un Turcijas paziņojumā vienojās nodrošināt vēl EUR 3 miljardus ES Bēgļu atbalsta mehānismam Turcijā drīz pēc tam, kad būs noslēgti līgumi par patlaban pieejamajiem resursiem un būs izpildīti pārējie ES un Turcijas paziņojuma nosacījumi. Šajā procesā tām būtu jāseko 2016. gadā saskaņotajam pasākumu sadales modelim starp ES budžetu un valstu budžetiem 10 . Būtu jāsaglabā pārmitināšanas temps no Turcijas. Brīvprātīgas humanitāras uzņemšanas shēmas ar Turciju darbības sākšana palīdzēs sekmēt likumīgu ceļu nodrošināšanu Sīrijas bēgļiem Turcijā. Liela uzmanība būtu jāpievērš Rietumbalkāniem, turpinot sniegt ES atbalstu valstīm šajā maršrutā un saglabājot modrību attiecībā uz sekundāru kustību.

Turklāt ir nepieciešamas pastiprināt darbu Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutā, īstenojot visus Maltas deklarācijā noteiktās stratēģijas aspektus un rīcības plānu attiecībā Vidusjūras reģiona centrālo daļu. ES un dalībvalstis sadarbībā ar Lībijas iestādēm, Āfrikas Savienību, Starptautisko Migrācijas organizāciju, ANO Augsto komisāru bēgļu jautājumos un citām ANO aģentūrām steidzami izvērsīs darbības, lai nodrošinātu migrantu un bēgļu aizsardzību valstī, pilnībā ievērojot viņu cilvēktiesības, un lai darītu galu noziedzīgo tīklu vardarbībai un ļaunprātīgiem pārkāpumiem. Kā paziņots Abidžanā 2017. gada 29. novembrī, ES šajā nolūkā ar Āfrikas Savienību un ANO izveidoja darba grupu, lai glābtu un aizsargātu migrantu un bēgļu dzīvību attiecīgajos maršrutos un jo īpaši Lībijā. Tādējādi, līdz 2018. gada februārim piešķirot finansējumu vēl 15 000 personu atgriešanai, izdosies paātrināt Starptautiskās Migrācijas organizācijas atbalstītas brīvprātīgas atgriešanas no Lībijas uz izcelsmes valstīm programmas īstenošanu. Tiklīdz Tripolē tiks izveidota “tranzīta un izbraukšanas iestāde” personām, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ES un dalībvalstīm būtu jāatbalsta pārmitināšana no Lībijas, ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos ārkārtas tranzīta mehānisma palīdzību līdz 2018. gada februārim pārmitinot vismaz 1000 personas. Prioritāte joprojām ir kontrabandistu darbības modeļa sagraušana. Tāpēc ES būtu jāatbalsta jauni projekti darbvietu radīšanai un sociāli ekonomiskajai attīstībai vietējās pašvaldībās, jo īpaši Lībijā un Nigērā.

Izmaiņas migrācijas plūsmās prasa pastāvīgu modrību: piemēram, to personu skaits, kas Vidusjūras reģiona rietumu un Atlantijas maršrutā ieradās Spānijā, 2017. gadā palielinājās un pārsniedza 25 500, kas tādējādi ir par aptuveni 105 % lielāks nekā tādā pašā laika posmā 2016. gadā. Kritiski svarīga būs sadarbība ar Maroku un citām attiecīgajām valstīm šajā maršrutā.

Visu šo mērķu sasniegšana nav iespējama bez papildu finansiālā atbalsta. Tāpēc ir būtiski papildināt ES Trasta fonda Ziemeļāfrikas sadaļu. Lai arī dažas dalībvalstis kopš pēdējās Eiropadomes sanāksmes ir uzņēmušās papildu saistības, ir nepieciešams, ka visas dalībvalstis sniedz savu daļu, lai novērstu finansējuma nepietiekamību EUR 340 miljonu apjomā, no kuriem EUR 110 miljoni ir paredzēti steidzamām vajadzībām.

Papildus Ziemeļāfrikai ES Trasta fonds, izmantojot Sāhelas un Čadas ezera sadaļu un Āfrikas raga sadaļu, atbalsta projektus 21 valstī Subsahāras Āfrikā un Austrumāfrikā, tostarp pārtikas nodrošinājumam, darbvietu radīšanai jauniešiem vai labākai migrācijas pārvaldīšanai. Jau ir noslēgti 178 līgumi, tostarp par vairāksadaļu projektiem, par EUR 1,2 miljardiem. Pieejamie resursi drīz būs izsmelti. Ir jānodrošina, ka turpmākajos fonda darbības gados tie tiek izmantoti pēc iespējas mērķorientēti un efektīvi, vienlaikus pētot iespējas, vai dalībvalstis varētu uzņemties jaunas saistības, jo īpaši, ņemot vērā nepieciešamību īstenot Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības samitā 2017. gada 29. un 30. novembrī panākto.

ES un dalībvalstīm būtu maksimāli jāizmanto tādas sviras, kā piemēram, vīzu un cita veida politika, lai noslēgtu atpakaļuzņemšanas nolīgumus vai praktiskas vienošanās ar izcelsmes un tranzīta valstīm.

Arī turpmāk liela uzmanība būtu jāpievērš migrācijas pamatcēloņu novēršanai, izmantojot attīstības sadarbību, tostarp atbalstu digitāliem komponentiem, mērķorientētas darbības ES Trasta fonda ietvarā un privāto ieguldījumu veicināšanu ar ārējo investīciju plāna palīdzību, kā arī likumīgas migrācijas pakešu izveidi, kas var stiprināt mūsu partnerības.

Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības samits apliecināja, ka pastāv iespējas izveidot spēcīgāku un plašāku partnerību starp mūsu kontinentiem, uzmanības centrā izvirzot jauniešus un attīstību. Tā kā migrācija ir globāla problēma, ES un Āfrika arī aktīvi piedalīsies ANO nākotnes globālā pakta par migrāciju veidošanā.

5. FINANSĒJUMS MIGRĀCIJAS JOMĀ: PIETIEKAMI RESURSI, ELASTĪGI INSTRUMENTI

Migrācijas pārvaldībai ir nepieciešami lieli ieguldījumi. 2011. gadā, kad tika izstrādāta ES finanšu instrumentu pašreizējā paaudze, migrācijai tika noteikts ievērojami zemāks prioritātes līmenis, nekā tas ir šodien. Kopš krīzes sākuma migrācijas jomā sākotnēji paredzētais finansējums tika palielināts par 74,6 % (EUR 6 miljardi) līdz 2020. gadam, lai atbalstītu darbības visās dalībvalstīs. ES budžeta atbalsts izrādījās nepieciešams, lai palīdzētu tām dalībvalstīm, kas pakļautas vislielākajam spiedienam, atrisināt jaunās vajadzības attiecībā uz robežkontroli, karsto punktu darbības nodrošināšanu, un lai sniegtu nepieciešamo humāno atbalstu bēgļiem un migrantiem, tostarp patvērumu un veselības aprūpes pakalpojumus. Eksperti un resursi, kas tika darīti pieejami ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un Eiropas Patvēruma atbalsta biroja palīdzību, stiprināja dalībvalstu rīcības spēju. ES finansējums dalībvalstīm, lai tās pārmitinātu cilvēkus, kam nepieciešama aizsardzība, pavēra vairāk likumīgu iespēju migrantiem droši sasniegt Eiropu. Šīs vajadzības pastāvēs arī nākotnē.

Tuvākajos gados migrācijas jautājumu risināšanai būs nepieciešami labi izstrādāti, elastīgi un racionalizēti instrumenti. Agrāk neelastīgi noteikumi par resursu plānošanu bija šķērslis, kas neļāva ātri atbildēt uz dalībvalstu lūgumiem, vai arī tā rezultātā sistemātiski tika izmantots (ierobežots) ārkārtas finansējums. Pastāv arī jomas, kurās ES finanšu instrumenti nākotnē varētu ieņemt lielāku lomu, piemēram, sniedzot atbalstu vietējām kopienām, kuras uzņem lielu skaitu migrantu vai bēgļu, tādējādi atvieglojot integrāciju un pievēršoties sociālajām problēmām un veselības aprūpes jautājumiem.

Finanšu līdzekļi ir svarīgs ES ārējās migrācijas politikas pamats. Lai varētu reaģēt uz jaunajām prioritātēm, šajā jomā bija nepieciešami tādi ad hoc instrumenti kā, piemēram, ES Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā, ES Ārkārtas trasta fonds Āfrikai vai Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai. Lai arī šie instrumenti tika izveidoti arī ar mērķi kombinēt ES budžeta resursus ar dalībvalstu resursiem, rast nepieciešamo līdzfinansējumu no attiecīgajiem valstu līdzekļiem izrādījās sarežģīti. Raugoties nākotnē, būtu jāapsver, kā garantēt arī finansējumu migrācijas ārējai dimensijai, nodrošinot iekšējo un ārējo resursu elastīgumu, ātru piesaistīšanu un saskaņotu izmantošanu.

Nākamajā daudzgadu finanšu shēmā nāksies ņemt vērā gūto pieredzi un izvērtēt migrācijas problēmas nākotnē.

Ceļvedis uz vienošanos par visaptverošu pasākumu paketi migrācijas jomā līdz 2018. gada jūnijam

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir panākusi progresu attiecībā uz migrācijas politikas iekšējo un ārējo dimensiju. Tomēr migrācijas radītās problēmas un spiediens joprojām ir ļoti liels. Ņemot vērā mūsu kopīgo apņemšanos līdz 2018. gada vasarai atgriezties pie Šengenas sistēmas un ieviest sistēmu, kas nodrošinātu noturību pret turpmākajām krīzēm, Komisija aicina vadītājus vienoties par sekojošiem ceļveža elementiem, kas ļautu vadītājiem līdz 2018. gada jūnijam vienoties par visaptverošu pasākumu paketi.

·Pastiprināt darbu pie kopējas Eiropas Patvēruma sistēmas reformas, lai:

üES Patvēruma aģentūras un Eurodac priekšlikumi tiktu pieņemti līdz 2018. gada martam;

üpolitiskā vienošanās starp Eiropas Parlamentu un Padomi par Kvalifikācijas regulu tiktu panākta līdz 2018. gada marta beigām;

üpolitiskā vienošanās starp Eiropas parlamentu un Padomi par Uzņemšanas nosacījumu direktīvu un Savienības pārmitināšanas sistēmu tiktu panākta līdz 2018. gada maijam;

üsarunu pilnvaras par Patvēruma procedūru regulu tiktu noteiktas Eiropas Parlamentā un Padomē līdz 2018. gada maijam;

üpakāpeniski tiktu panākta vienošanās par taisnīgu līdzsvaru starp atbildības sadalījumu un solidaritāti:

Ølīdz 2018. gada aprīlim noteikt vienošanās galvenās līnijas;

Øpanākt vienošanos par taisnīgu atbildības sadalījuma un solidaritātes līdzsvaru ES vadītāju sanāksmē Sofijā 2018. gada maijā, kas nekavējoties jāpārvērš sarunu pilnvarās Padomei par Dublinas regulu;

ØEiropadomes jūnija sanāksmē panākt politisku vienošanos par vispārēju kopējās Eiropas Patvēruma sistēmas reformu.

·Pabeigt ārējās robežas iedarbīgas pārvaldības sistēmas izveidi, jo īpaši panākot, ka dalībvalstis nodrošina visus resursus un personālu, kas nepieciešams Eiropas Robežu un krasta apsardzes ātrās reaģēšanas rezervēm, lai tās līdz 2018. gada martam būtu gatavas izvietošanai.

·Izveidot pilnībā funkcionējošu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras atgriešanas spēju līdz 2018. gada martam, lai sadarbībā ar aģentūru organizētajās operācijās atgriezto migrantu skaits palielinātos vismaz par 20 % salīdzinājumā ar šādu pašu laikposmu 2017. gadā un par 50 % līdz 2018. gada jūnijam. Balstoties uz pozitīvajiem paraugiem attiecībā uz nesen ar trešām valstīm, piemēram, Bangladešu, panāktās operatīvās vienošanās atpakaļuzņemšanas jomā, šāda veida vienošanās vai atpakaļuzņemšanas nolīgumi līdz 2018. gada maijam būtu jānoslēdz vēl ar trim citām partnervalstīm.

·Nodrošināt, ka ir atvērts pietiekami daudz likumīgu ceļu uz Eiropu. Šajā nolūkā dalībvalstīm līdz 2018. gada februārim būs jāuzņemas saistības no Lībijas pārcelt vismaz 50 000 cilvēku, kam nepieciešama aizsardzība, un līdz 2018. gada oktobrim būs jāīsteno 50 % saistību un atlikušās – līdz 2019. gada maijam ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos ārkārtas tranzīta mehānisma palīdzību. Līdz 2018. gada maijam jāuzsāk pirmie pilotprojekti likumīgas ekonomiskās migrācijas piedāvājumu koordinēšanai attiecībā uz galvenajām partnervalstīm.

·Panākt politisku vienošanos starp Eiropas Parlamentu un Padomi par Zilās kartes direktīvu par ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētiem darba ņēmējiem no trešām valstīm līdz 2018. gada jūnijam.

·Īstenot dažādus ārējās migrācijas politikas darba virzienus. Nodrošināt pilnīgu un ilgtspējīgu ES un Turcijas paziņojuma īstenošanu. Partnerībā ar Lībijas iestādēm, Āfrikas Savienību un Starptautisko Migrācijas organizāciju atbalstīt vēl 15 000 atbalstītas brīvprātīgas atgriešanas no Lībijas uz izcelsmes valstīm un ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos ārkārtas tranzīta mehānisma palīdzību līdz 2018. gada februārim atbalstīt vismaz 1000 personu pārmitināšanu. Visām dalībvalstīm būtu jāveic iemaksas, lai novērstu finansējuma nepietiekamību EUR 340 miljonu apmērā ES Trasta fonda Ziemeļāfrikas sadaļai līdz 2018. gada martam.

·Ņemot vērā ES un Āfrikas Savienības samita secinājumus, atbalstīt ES un Āfrikas Savienības un ANO darba grupas darbu un nostiprināt stratēģisko partnerību ar Āfriku, tostarp ātri īstenojot visus ES ārējo investīciju plāna komponentus. Pirmās kārtas projekti Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai ietvaros būtu jāpieņem līdz 2018. gada maijam.

Lai nodrošinātu izmērāmu progresu visos šā ceļveža dažādajos aspektos, ikvienai dalībvalstij būtu jāieceļ īpašs koordinators migrācijas jautājumos.

1. pielikums. Eiropas programma migrācijas jomā: situācija attiecībā uz svarīgiem priekšlikumiem

LĪDZ ŠIM SASNIEGTAIS PROGRESS GALVENAJOS LIKUMDOŠANAS PROJEKTOS SASKAŅĀ AR AKTUĀLO SITUĀCIJU		Eiropas Komisija	Eiropas Parlaments	Eiropas Savienības Padome	Pieņemts Eiropas Parlamentā un Padomē
Priekšlikums	Apraksts	Stāvoklis
Starptautiska aizsardzība: pagaidu pasākumi Itālijas un Grieķijas labā	Ar šo lēmumu izveido pagaidu un ārkārtas pārcelšanas mehānismu diviem gadiem no Itālijas un Grieķijas uz citām dalībvalstīm.	2015. gada maijs
Vienota vīzu forma	Ar šo regulu izveido jaunu kopīgu veidolu vīzas uzlīmei ar modernizētiem drošības elementiem, lai novērstu viltojumus.	2015. gada jūnijs
Starptautiska aizsardzība: pagaidu pasākumi Itālijas, Grieķijas un Ungārijas labā	Ar šo lēmumu Itālijas un Grieķijas labā tiek noteikti pagaidu pasākumi starptautiskās aizsardzības jomā, lai palīdzētu šīm valstīm labāk pārvarēt ārkārtas situāciju, ko raksturo pēkšņs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums šajās dalībvalstīs.	2015. gada septembris
Eiropas ceļošanas dokuments personu atgriešanai	Ar šo regulu izveido vienotu Eiropas ceļošanas dokumentu tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi.	2015. gada decembris

Eiropas Komisija	Eiropas Parlaments	Eiropas Savienības Padome
Priekšlikums ir iesniegts	Vienošanās par sarunu pilnvarām ir panākta vai akts ir pieņemts	Vienošanās par sarunu pilnvarām ir panākta vai akts ir pieņemts
Priekšlikums ir jāiesniedz	Jāvienojas par sarunu pilnvarām	Jāvienojas par sarunu pilnvarām

LĪDZ ŠIM SASNIEGTAIS PROGRESS GALVENAJOS LIKUMDOŠANAS PROJEKTOS SASKAŅĀ AR AKTUĀLO SITUĀCIJU		Eiropas Komisija	Eiropas Parlaments	Eiropas Savienības Padome	Pieņemts Eiropas Parlamentā un Padomē
Priekšlikums	Apraksts	Stāvoklis
Pārbaužu pastiprināšana attiecīgajās datubāzēs pie ārējām robežām	Ar šo regulu ievieš obligātas sistemātiskas pārbaudes attiecīgajās datubāzēs arī par ES iedzīvotājiem, viņiem šķērsojot ES ārējās robežas.	2015. gada decembris
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra	Ar šo regulu izveido Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, lai nodrošinātu stingru kopējās robežu pārvaldes standartu efektīvu īstenošanu un nodrošinātu operatīvu atbalstu un vajadzības gadījumā reaģētu uz briestošām krīzēm pie ārējās robežas.	2015. gada decembris
Ieceļošanas/izceļošanas sistēma (viedrobežas)	Ieceļošanas/izceļošanas sistēma reģistrēs trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un izceļošanu un palīdzēs pārraudzīt atļauto īstermiņa uzturēšanos ES. Tiks modernizēta ārējo robežu pārvaldība, uzlabota kontroļu kvalitāte un iedarbīgums, kā arī viltotu dokumentu un identitātes atklāšana.	2016. gada aprīlis
Patvērums: Dublinas sistēma	Šā priekšlikuma mērķis ir izveidot taisnīgāku, efektīvāku un ilgtspējīgāku sistēmu patvēruma pieteikuma iesniedzēju sadalījumam dalībvalstu starpā.	2016. gada maijs	2017. gada novembris
Patvēruma aģentūra	Ar šo priekšlikumu izveidos pilntiesīgu Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru ar uzlabotām pilnvarām un būtiski paplašinātiem uzdevumiem, tostarp ar spēju izvietot patvēruma atbalsta grupas un sniegt operatīvo un tehnisko palīdzību.	2016. gada maijs	2017. gada decembris	2017. gada decembris
Patvērums: Eurodac	Šā priekšlikuma mērķis ir pielāgot un uzlabot Eurodac sistēmu nolūkā atvieglot atgriešanas un palīdzēt apkarot neatbilstīgu migrāciju.	2016. gada maijs	2017. gada jūnijs	2017. gada jūnijs
Trešo valstu valstspiederīgo ieceļošana un uzturēšanās augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos (“Zilā karte”)	Šo priekšlikumu par likumīgu migrāciju, kas zināma arī kā “Zilās kartes” sistēma, Komisija iesniedza 2016. gada vidū.	2016. gada jūnijs	2017. gada jūlijs	2017. gada jūlijs
Vienota uzturēšanās atļauju forma	Ar šo regulu ievieš modernākus drošības elementus, lai uzlabotu uzturēšanās atļauju drošības elementus.	2016. gada jūnijs
Uzņemšanas nosacījumi	Ar šo priekšlikumu saskaņos uzņemšanas nosacījumus visā ES.	2016. gada jūlijs	2017. gada maijs	2017. gada novembris
Patvēruma kvalifikācija	Šā priekšlikuma mērķis ir saskaņot aizsardzības standartus Eiropas Savienībā un darīt galu sekundārajām kustībām un izdevīgāku patvēruma noteikumu meklēšanai.	2016. gada jūlijs	2017. gada jūlijs	2017. gada jūlijs
Patvēruma procedūra	Ar šo priekšlikumu samazinās atzīšanas rādītāju atšķirības, atturēs no sekundāras kustības un nodrošinās efektīvas kopējās procesuālās garantijas patvēruma meklētājiem.	2016. gada jūlijs
Savienības pārmitināšanas sistēma	Šo priekšlikumu par to, kā ES pārmitina atzītus bēgļus no vietām ārpus tās teritorijas, piemēram, no bēgļu nometnēm, Komisija ierosināja pagājušā gada jūlijā.	2016. gada jūlijs	2017. gada oktobris	2017. gada novembris

Eiropas Komisija	Eiropas Parlaments	Eiropas Savienības Padome
Priekšlikums ir iesniegts	Vienošanās par sarunu pilnvarām ir panākta vai akts ir pieņemts	Vienošanās par sarunu pilnvarām ir panākta vai akts ir pieņemts
Priekšlikums ir jāiesniedz	Jāvienojas par sarunu pilnvarām	Jāvienojas par sarunu pilnvarām

		Eiropas Komisija	Eiropas Parlaments	Eiropas Savienības Padome	Pieņemts Eiropas Parlamentā un Padomē
Priekšlikums	Apraksts		Stāvoklis
Ārējo investīciju plāns / Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai	Abi likumdevēji spēja panākt ātru politisku vienošanos par šo priekšlikumu jūnijā, kas ir mazāk nekā gadu pēc tam, kad Komisija iesniedza priekšlikumu 2016. gada septembrī. Tā mērķis ir izmantot ES līdzekļus, lai piesaistītu privātos ieguldījumus attīstības jomā Āfrikā un citās ES kaimiņvalstu reģiona daļās.	2016. gada septembris
Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma	Ar šo priekšlikumu izveidos automatizētu sistēmu pirmsceļošanas drošības un neatbilstīgas migrācijas novēršanas kontrolēm attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas atbrīvoti no vīzas prasības. Tādējādi dalībvalstis būs labāk informētas par Eiropā ieceļojošiem trešo valstu valstspiederīgajiem.	2016. gada novembris	2017. gada oktobris	2017. gada jūnijs
Šengenas Informācijas sistēmas izveide, darbība un izmantošana: •policijas sadarbībai un tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās	Komisija 2016. gada decembrī iesniedza priekšlikumus pārskatīt Šengenas Informācijas sistēmu, jo īpaši ar mērķi uzlabot robežu un migrācijas pārvaldību.	2016. gada decembris	2017. gada novembris	2017. gada novembris
•robežkontrolēm		2016. gada decembris
•attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuri uzturas neatbilstīgi		2016. gada decembris
Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (“eu-LISA”)	Ar šo priekšlikumu pārskata regulu, ar ko izveido eu–Lisa aģentūru, un paplašina tās pilnvaras, lai nodrošinātu, ka tā atbilst pašreizējiem pārbaudījumiem, kas ES līmenī radušies brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Jo īpaši aģentūrai tagad būs atbildība par tehnisko risinājumu izstrādi un ieviešanu, lai panāktu ES informācijas sistēmu sadarbspēju.	2017. gada jūnijs
Noteikumu pārskatīšana attiecībā uz robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām	Šo priekšlikumu, kura mērķis ir noteikumu par robežkontroles pagaidu atjaunošanu labāka pielāgošana pašreizējiem un nākotnes pārbaudījumiem, Komisija iesniedza 2017. gada septembrī.	2017. gada septembris

Eiropas Komisija	Eiropas Parlaments	Eiropas Savienības Padome
Priekšlikums ir iesniegts	Vienošanās par sarunu pilnvarām ir panākta vai akts ir pieņemts	Vienošanās par sarunu pilnvarām ir panākta vai akts ir pieņemts
Priekšlikums ir jāiesniedz	Jāvienojas par sarunu pilnvarām	Jāvienojas par sarunu pilnvarām

2. pielikums. ES Trasta fonds Āfrikai

Saistības un iemaksas ES Trasta fondam Āfrikai

ES Trasta fondam Āfrikai patlaban piešķirtie resursi veido EUR 3,3 miljardus — vairāk nekā EUR 2,9 miljardi no Eiropas Attīstības fonda (EAF) un ES finanšu instrumentiem un EUR 375 miljoni no ES dalībvalstīm un citiem līdzekļu devējiem (Šveices un Norvēģijas), no kuriem līdz šim iemaksāts EUR 315,1 miljons. Dalībvalstīm būtu jāveic lielākas iemaksas, lai pildītu savas 2015. gada novembra saistības.

Saistības un iemaksas ES Trasta fondam Āfrikai

(EUR milj. saskaņā ar situāciju 2017. gada 4. decembrī)

Dalībvalsts / asociētā valsts
	Saistības	Saņemts
Austrija	6	6
Beļģija	10	6
Bulgārija	0,55	0,05
Horvātija	0,2	0,2
Kipra		
Čehijas Republika	1,67	1,67
Dānija	10	6
Igaunija	1,45	1,45
Somija	5	5
Francija	9	3
Vācija	154	136
Grieķija		
Ungārija	0,7	0,7
Īrija	6	1,2
Itālija	102	102
Latvija	0,3	0,3
Lietuva	0,2	0,05
Luksemburga	3,1	3,1
Malta	0,25	0,1
Nīderlande	26,36	13,36
Polija	8,13	8,13
Portugāle	0,45	0,45
Rumānija	0,1	0,1
Slovākija	1,6	0,6
Slovēnija	0,05	0,05
Spānija	9	3
Zviedrija	3	3
Apvienotā Karaliste	3	1,2
Norvēģija	8,78	8,78
Šveice	4,1	3,6
Kopējās iemaksas	375	315,1
Iemaksas no ES budžeta 11[1]	2928,4

Līdz 2017. gada 4. decembrim ES Trasta fonda Āfrikai operatīvā komiteja trīs reģionos ir apstiprinājusi 120 programmas kopsummā par aptuveni EUR 1 960,4 miljoniem. Līdz šim kopumā ar projektu īstenotājiem ir parakstīti 194 līgumi (86 – Sāhelas/Čadas ezera reģionā, 69 – Āfrikas ragā, 16 – Ziemeļāfrikas reģionā un 23 – attiecībā uz vairāksadaļu projektiem) kopsummā par EUR 1 352,2 miljoniem. Kopā izmaksāti EUR 490,6 miljoni.

Sadaļa	Apstiprinātā summa	Līgumā paredzētā summa	Izmaksātā summa
Āfrikas rags	665,0	430,3	146,6
Ziemeļāfrika	293,6*	132,3	60,4
Sāhelas un Čadas ezera reģions	988,8*	787,0	282,9
Vairāksadaļu projekti	13*	2,6	0,7
Viss kopā	1960,4*	1352,2	490,6

*Noapaļoti skaitļi

ES Trasta fonda Āfrikai Ziemeļāfrikas sadaļa

Līdzekļu jo īpaši trūkst ES Trasta fonda Āfrikai Ziemeļāfrikas sadaļā, lai arī šī sadaļa ir bijusi viena no vissvarīgākajām migrācijas plūsmu samazināšanā Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutā. ES Trasta fonda Āfrikai Ziemeļāfrikas sadaļā līdz šim ir apstiprinātas programmas EUR 294 miljonu vērtībā, no kuriem līgumi ir noslēgti par EUR 132 miljoniem. Ir nepieciešams vairāk līdzekļu, lai novērstu konstatēto finansējuma nepietiekamību EUR 340 miljonu apjomā, no kuriem EUR 110 miljoni ir vajadzīgi steidzamām vajadzībām.

Pēc Komisijas jūlija aicinājuma sniegt lielākas iemaksas Ziemeļāfrikas sadaļā Eiropadome oktobra sanāksmē aicināja dalībvalstis nodrošināt pietiekamu un mērķorientētu finansējumu. Līdz 4. decembrim ir saņemtas saistības par vairāk nekā EUR 140 miljoniem lielām iemaksām šai sadaļai:

VALSTS	OFICIĀLO SAISTĪBU VAI IEMAKSAS SERTIFIKĀTU PARAKSTĪŠANAS DATUMS	SUMMA
Austrija	13.10.2017.	3 000 000
Bulgārija	29.11.2017.	100 000
Horvātija	27.10.2017.	100 000
Čehijas Republika	5.10.2017.	989 008
Dānija	28.11.2017.	4 031 100
Igaunija	6.7.2017.	1 000 000
Vācija	10.11.2017.	3 000 000
	29.11.2017.	100 000 000
Itālija	20.7.2017.	10 000 000
Latvija	26.10.2017.	250 000
Lietuva	1.12.2017.	150 000
Nīderlande	22.11.2017.	10 000 000
Norvēģija	16.11.2017.	2 074 258
Polija	8.11.2017.	7 080 746
Slovākija	24.11.2017.	1 000 000
KOPĀ		142 775 112

NB: Francija un Spānija attiecīgi apsolīja EUR 6 miljonus lielas papildu iemaksas, un Īrija apsolīja EUR 3 miljonus ES Trasta fondā Āfrikai, nenorādot konkrētu piešķīruma sadaļu.

3. pielikums. Eiropas Robežu un krasta apsardze

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, par kuras izveidi vienošanās pēc Komisijas priekšlikuma tika panākta rekordīsā laikā, tika izveidota 2016. gada oktobrī, lai nodrošinātu to, ka Eiropa spēj labāk aizsargāt savas kopējās ārējās robežas un ir sagatavota jebkādu jaunu migrācijas un drošības problēmu risināšanai.

PAŠREIZĒJAIS EIROPAS ROBEŽU UN KRASTA APSARDZES IZVIETOJUMS:

742 amatpersonas Grieķijā

137 amatpersonas Bulgārijā

322 amatpersonas Itālijā

91 amatpersona Rietumbalkānos

79 amatpersonas Spānijā

VAIRĀK NEKĀ 1400 AMATPERSONU VISĀ ES

BŪTISKI TRŪKUMI KAVĒ AĢENTŪRAS IEVIEŠANU

Pagājušajā gadā tika veikti būtiski pasākumi, lai jaunā aģentūra sāktu darbību, tostarp tika izveidotas robežsargu un aprīkojuma ātrās reaģēšanas rezerves. Neraugoties uz vairākkārtējiem aicinājumiem dalībvalstīm pildīt savas saistības, minētajās rezervēs joprojām pastāv būtiski trūkumi, jo īpaši attiecībā uz tehnisko aprīkojumu. Pašreizējās kopīgajās operācijās, piemēram, Grieķijā, Itālijā un Bulgārijā jūtamas līdzīgas problēmas, jo regulāri pietrūkst dalībvalstu izvietotu amatpersonu.

APLĒSTAIS TRŪKSTOŠO IZVIETOTO AMATPERSONU SKAITS 2018. GADA JANVĀRĪ

ĀTRĀS REAĢĒŠANAS REZERVE

Patlaban ātrās reaģēšanas rezervē, ko veido 1500 amatpersonas, trūkst gandrīz 206 robežsargu.

DALĪBVALSTS	NEPIECIEŠAMAIS IEGULDĪJUMS	JOPROJĀM TRŪKST	DALĪBVALSTS	NEPIECIEŠAMAIS IEGULDĪJUMS	JOPROJĀM TRŪKST
AUSTRIJA	34		LATVIJA	30
BEĻĢIJA	30		LIETUVA	39
BULGĀRIJA	40		LUKSEMBURGA	8	1
HORVĀTIJA	65		MALTA	6
KIPRA	8	8	NĪDERLANDE	50
ČEHIJAS REPUBLIKA	20		NORVĒĢIJA	20	8
DĀNIJA	29		POLIJA	100
IGAUNIJA	18		PORTUGĀLE	47	42
SOMIJA	30		RUMĀNIJA	75
FRANCIJA	170		SLOVĀKIJA	35	31
VĀCIJA	225		SLOVĒNIJA	35	3
GRIEĶIJA	50		SPĀNIJA	111	111
UNGĀRIJA	65		ZVIEDRIJA	17
ISLANDE	2	2	ŠVEICE	16
ITĀLIJA	125		KOPĀ:	1500	206

ĀTRĀS REAĢĒŠANAS APRĪKOJUMA REZERVE

Tikai 14 dalībvalstis patlaban veic ieguldījumus ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezerves tehniskajā aprīkojumā, un joprojām pastāv būtisks iztrūkums.

14 DALĪBVALSTIS, KAS SNIEDZ IEGULDĪJUMU:

4. pielikums. Pārcelšana un pārmitināšana

Pārcelšana

Ir pagājuši divi gadi, un ES pārcelšanas shēma ir bijusi sekmīga, palīdzot bēgļiem sākt jaunu dzīvi un pierādot, ka atbildību ir labāk sadalīt dalībvalstu starpā.

PĀRCELŠANA NO ITĀLIJAS UN GRIEĶIJAS

3000

2500

2000

1500

1000

500

Augusts

Novembris

Oktobris

Septembris

Augusts

Jūlijs

Jūnijs

Maijs

Aprīlis

Marts

Februāris

Janvāris

Decembris

Oktobris

Novembris

Septembris

Jūlijs

Jūnijs

Aprīlis

Maijs

Marts

Februāris

Janvāris

Decembris

Novembris

Oktobris

Tā kā Grieķijā uz pārcelšanu gaida 500 personas un Itālijā – 2350 personas, kas ir tiesīgas uz pārcelšanu, dalībvalstīm atlikušo kandidātu pārcelšana jāveic steidzamības kārtā. Komisija ir gatava sniegt arī turpmāk finansiālu atbalstu tām dalībvalstīm, kas turpinās veikt pārcelšanu.

Pārmitināšana

Kopš 2015. gada ar divu sekmīgu ES pārmitināšanas shēmu palīdzību ir izdevies rast patvērumu kādā no ES dalībvalstīm gandrīz 26 000 visneaizsargātāko bēgļu, no kuriem 18 563 ir pārmitināti saskaņā ar Padomes 2015. gada 20. jūlija secinājumiem. Tā kā minētās shēmas tuvojas noslēgumam, Komisija septembrī sāka jaunu pārmitināšanas shēmu, lai līdz 2019. gada oktobrim ES dalībvalstis uzņemtu vismaz 50 000 īpaši neaizsargātu personu, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība. No ES budžeta EUR 500 miljoni ir atvēlēti dalībvalstu pārmitināšanas darbībām turpmākajos divos gados – EUR 10 000 par katru pārmitināto personu.

Komisija 2016. gada jūlijā ierosināja izveidot pastāvīgu ES pārmitināšanas regulējumu, lai koordinētu Eiropas ilgtermiņa centienus un izveidotu vienotu procedūru un kopīgus kritērijus. ES pārmitināšanas regulējums, tiklīdz tiks pieņemts, aizstās pašreizējās ad hoc pārmitināšanas un humanitārās uzņemšanas shēmas.

Dalībvalsts Pašreizējās saistības		Dalībvalsts Pašreizējās saistības	Pašreizējās saistības
Austrija	0	Latvija	0
Beļģija	2000	Lietuva	50
Bulgārija	110	Luksemburga	200
Horvātija	200	Malta	20
Kipra	69	Nīderlande	3000
Čehijas Republika	0	Polija	0
Dānija	0	Portugāle	1010
Igaunija	80	Rumānija	109
Somija	1670	Slovākija	0
Francija	10 200	Slovēnija	40
Vācija	0	Spānija	2250
Grieķija	0	Zviedrija	8750
Ungārija	0	Apvienotā Karaliste	7800
Īrija	1200	KOPĀ	39 758
Itālija	1000

5. pielikums. Ceļvedis uz vienošanos par visaptverošu pasākumu paketi migrācijas jomā līdz 2018. gada jūnijam

CEĻVEDIS UZ VIENOŠANOS PAR VISAPTVEROŠU PASĀKUMU PAKETI MIGRĀCIJAS JOMĀ LĪDZ 2018. GADA JŪNIJAM

2018. gadā

LĪDZ FEBRUĀRIM

✓Dalībvalstu saistības par vismaz 50 000 pārmitināšanas vietu cilvēkiem, kam nepieciešama aizsardzība, tostarp ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos ārkārtas tranzīta mehānisma palīdzību no Lībijas.

✓Atbalsts vismaz 15 000 atbalstītas brīvprātīgās atgriešanas darbību veikšanai ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas palīdzību un 1000 personu pārmitināšanai no Lībijas ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos ārkārtas tranzīta mehānisma palīdzību.

LĪDZ MARTAM

✓Priekšlikumu pieņemšana par ES Patvēruma aģentūru un Eurodac.

✓Politiskā vienošanās starp Eiropas Parlamentu un Padomi par Kvalifikācijas regulu.

✓Dalībvalstu ieguldījums visos resursos un personālā, kas nepieciešams Eiropas Robežu un krasta apsardzes ātrās reaģēšanas rezervēm, lai tās būtu gatavas izvietošanai.

✓Visas dalībvalstis veic iemaksas, lai novērstu finansējuma nepietiekamību EUR 340 miljonu apmērā ES Trasta fonda Ziemeļāfrikas sadaļai.

✓Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra izveido pilnībā funkcionējošu atgriešanas kapacitāti.

LĪDZ APRĪLIM

✓Noteikt galvenās līnijas attiecībā uz vienošanos par taisnīgu līdzsvaru starp atbildības sadalījumu un solidaritāti.

LĪDZ MAIJAM

✓Politiskā vienošanās starp Eiropas parlamentu un Padomi par Uzņemšanas nosacījumu direktīvu un Savienības pārmitināšanas sistēmu.

✓Sarunu pilnvaru par Patvēruma procedūru regulu piešķiršana Eiropas Parlamentā un Padomē.

✓Vienošanās par taisnīgu atbildības sadalījuma un solidaritātes līdzsvaru ES vadītāju sanāksmē Sofijā un raita sarunu pilnvaru piešķiršana Padomei par Dublinas regulu.

✓Pirmās kārtas projekti Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai ietvaros.

✓Pirmie pilotprojekti likumīgas ekonomiskās migrācijas piedāvājumu koordinēšanai attiecībā uz galvenajām partnervalstīm.

✓Migrantu, kas atgriezti sadarbībā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru organizētās operācijās, skaita palielinājums vismaz par 20 % salīdzinājumā ar šādu pašu laikposmu 2017. gadā.

✓Atpakaļuzņemšanas nolīgumi vai operatīvās vienošanās ar vēl trim citām partnervalstīm.

LĪDZ JŪNIJAM

✓Politiska vienošanās par vispārēju kopējās Eiropas Patvēruma sistēmas reformu Eiropadomes jūnija sanāksmē.

✓Politiska vienošanās starp Eiropas Parlamentu un Padomi par Zilās kartes direktīvu.

✓Migrantu, kas atgriezti sadarbībā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru organizētās operācijās, turpmāks skaita palielinājums par 50 % salīdzinājumā ar šādu pašu laikposmu 2017. gadā.

LĪDZ OKTOBRIM

✓Pārmitināšanas saistību īstenošana 50 % apjomā par vismaz 50 000 cilvēku, kam nepieciešama aizsardzība.

2019. gadā

LĪDZ MAIJAM

✓Atlikušo pārmitināšanas saistību īstenošana 50 % apjomā par vismaz 50 000 cilvēku, kam nepieciešama aizsardzība.

Avots: Eiropas Komisija

(1)

Dati attiecas uz Itālijas un Grieķijas glābšanas operācijām, kā arī Eiropas Robežu un krasta apsardzes operācijām “Triton” un “Poseidon” un operāciju “Sophia”. Starptautiskās Migrācijas organizācija projektā “Missing migrants” ( http://missingmigrants.iom.int/ ) ziņo, ka 2017. gadā (līdz 27. novembrim) Vidusjūrā gājuši bojā 3020 cilvēki, kas ir zemākais rādītājs pēdējos divos gados (2015. gadā – 3785 un 2016. gadā – 5143), kaut gan bojā iet nedrīkstētu neviens.

(2)

Piemēram, ar Ārkārtas atbalsta instrumenta palīdzību vidēji 32 500 bēgļu un migrantu ik mēnesi saņem skaidras naudas atbalstu no skaidras naudas programmas. Turcijā ārkārtas sociālās palīdzības tīkls, kas ir viens no ES Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā projektiem, nu sasniedz 1,1 miljonu saņēmēju.

(3)

Sagaidāms, ka Eiropas iedzīvotāju skaits 2050. gadā būs mazāks nekā šodien, savukārt daudzās Āfrikas un Āzijas valstīs joprojām būs novērojams ievērojama iedzīvotāju skaita palielināšanās (ANO, Ekonomikas un sociālo jautājumu departaments, Iedzīvotāju nodaļa (2017. gads). Pasaules iedzīvotāju skaita prognoze: 2017. gads, pārskatīta redakcija. ESA/P/WP/248).

(4)

Skatīt paziņojumu par Eiropas programmas migrācijas jomā īstenošanu, COM(2017) 558, 27.9.2017.

(5)

Pēc Eiropas Komisijas ierosinājuma 2015. gada 15. decembrī Eiropas Parlaments un Padome 2016. gada 22. jūnijā panāca politisko vienošanos par Regulu par Eiropas Robežu un krasta apsardzi, un oficiāli tā tika pieņemta 2016. gada 14. septembrī — tikai deviņus mēnešus pēc tās ierosināšanas. Tā stājās spēkā 2016. gada 6. oktobrī; ātrās reaģēšanas un atgriešanas nodrošināšanas rezervju darbība sākās attiecīgi 2016. gada 7. decembrī un 2017. gada 7. janvārī.

(6)

Eiropadomes locekļu Maltas deklarācija par migrācijas ārējiem aspektiem: pievērsties Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutam.

(7)

Avots: EASO 2016. gada ziņojums. Atzīšanas līmeņu atšķirības varēja ietekmēt arī objektīvi faktori, tomēr tās ir ievērojamas.

(8)

Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju kopīga deklarācija par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā (13.12.2016.).

(9)

Sk. Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pantu.

(10)

2016. gada 3. februārī tika panākta vienošanās starp 28 dalībvalstīm un Komisiju: EUR 1 miljardu finansēs no ES budžeta, EUR 2 miljardus ar dalībvalstu iemaksām atbilstīgi to daļai ES nacionālajā kopienākumā.

(11)

[1] Ieskaitot citus ES finanšu instrumentus, piemēram, Eiropas Attīstības fondu.

Choose the experimental features you want to try