EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 18.12.2017

COM(2017) 781 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā tiek piemērota Padomes Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā

{SWD(2017) 462 final}

1.IEVADS

Intensīvāks un taisnīgāks iekšējais tirgus ir viena no Eiropas galvenajām prioritātēm. Lai sasniegtu šo mērķi, Savienībai ir nepieciešams regulējums efektīvai un lietderīgai sadarbībai starp dalībvalstu nodokļu administrācijām. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmušās pastiprināt cīņu pret pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai nodokļu nemaksāšanu un nodrošināt, lai nodokļi peļņai tiktu piemēroti vietā, kurā šī peļņa tiek gūta. Taču, lai politikas darbības būtu sekmīgas, būtiska ir efektīva praktiskā īstenošana.

Izšķirīga nozīme ir administratīvajai sadarbībai. Izolēti strādājošas 28 atsevišķas nodokļu administrācijas nav risinājums. Lai gan nodokļu piemērošana lielā mērā joprojām ir valsts līmeņa jautājums, ekonomikas vide ir kļuvusi daudz lielākā mērā globalizēta, mobila un digitāla. Uzņēmumi spēj pārvietot peļņu pāri robežām, nodokļu maksātāji var gūt ienākumus no ārvalstīm, neapliekot tos ar nodokli, un vienas dalībvalsts lēmumi nodokļu jomā var ietekmēt citu dalībvalstu nodokļu bāzi. Lai nodrošinātu, ka visi iedzīvotāji un uzņēmumi iemaksā taisnīgu daļu pareizajā valstī, ES dalībvalstīm ir cieši jāsadarbojas.

Kopš Padomes Direktīvas 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (turpmāk — direktīva jeb DAC) pieņemšanas ir paveikts liels darba apjoms. Šī direktīva ir galvenais notikums ES sadarbības regulējumā. Ar to tika atcelta Direktīva 77/799/EEK par savstarpējo palīdzību (MAD).

Direktīvā nodrošinātie uzlabojumi bija jo īpaši saistīti ar šādiem aspektiem: i) darbības jomas paplašināšana, lai saskaņā ar prognozēm ietvertu visu būtisko informāciju, kas attiecas ne tikai uz tiešajiem nodokļiem, bet arī uz visiem netiešajiem nodokļiem, proti, papildus PVN un akcīzes nodoklim; ii) ES standartu saskaņošana ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) nodokļu paraugkonvencijas 26. panta 4. un 5. punktu, cita starpā nodrošinot informācijas apmaiņu arī gadījumā, kad nav valsts līmeņa ieinteresētības; iii) automātiskās informācijas apmaiņas nostiprināšana; iv) informācijas apmaiņas termiņu, jaunu standarta veidlapu un drošu kanālu noteikšana; un v) plašākā sadarbībā ar trešām valstīm iesaistīto dalībvalstu pienākums nodrošināt tāda paša līmeņa sadarbību ar visām pārējām dalībvalstīm, kas vēlas iesaistīties šādā plašākā savstarpējā sadarbībā.

Kopš tā laika, lai risinātu konkrētas problēmas, ar kurām saskārās dalībvalstu nodokļu administrācijas, direktīva ar grozījumu direktīvu palīdzību ir grozīta četras reizes nolūkā nostiprināt dalībvalstu administratīvo sadarbību. Ar Direktīvu 2014/107/ES (DAC2) ieviesa automātisku informācijas apmaiņu par finanšu pārskatiem; ar Direktīvu (ES) 2015/2376 (DAC3) — automātisku informācijas apmaiņu par tādiem jautājumiem kā nodokļu nolēmumi un iepriekšējas vienošanās par cenas noteikšanu; ar Direktīvu (ES) 2016/881/ES (DAC4) — valstu ziņojumu automātisku apmaiņu; ar Direktīvu (ES) 2016/2258 (DAC5), kas atšķirībā no iepriekšējām grozījumu direktīvām nepaplašina automātiskās informācijas apmaiņas darbības jomu, bet drīzāk nodrošina, ka nodokļu iestādēm ir piekļuve faktisko īpašumtiesību informācijai, kura apkopota saskaņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību aktiem. Turpmāk 1. attēlā ir parādīta attīstība laika gaitā.

1. attēls. Svarīgāko administratīvās sadarbības noteikumu pieņemšana un piemērošana tiešo nodokļu jomā

2.ZIŅOJUMS

Direktīvas 27. pantā ir noteikts, ka, sākot ar 2013. gada 1. janvāri, reizi piecos gados ir jāsagatavo ziņojums par direktīvas piemērošanu. Tas būtu jāskata kopā ar pievienoto dienestu darba dokumentu (SWD), kas izstrādāts, izmantojot dalībvalstu anketās sniegto informāciju un statistikas datus par laikposmu kopš 2013. gada. SWD ir aprakstīti ziņojuma galvenie konstatējumi un izklāstītas galvenās iezīmes, kas raksturo atjaunotu Eiropas pieeju administratīvā sadarbībā taisnīgas nodokļu sistēmas panākšanai ES.

Pārskats aptver visus svarīgākos un spēkā esošos DAC noteikumus. Nav aptverti jaunākie noteikumi par automātisku informācijas apmaiņu, kuri ar grozījumu direktīvām ieviesti sākotnējā DAC (t. i., DAC2 – DAC3 – DAC4), jo ziņojuma izstrādes laikā informācijas apmaiņa saskaņā ar DAC2 un DAC3 bija tik tikko sākusies, savukārt saskaņā ar DAC4 — vēl nebija notikusi. Diagrammā ir parādīti pirmo informācijas apmaiņu attiecīgie datumi.

Otrs ziņojums saskaņā ar direktīvas 8.b pantu ir jāsagatavo līdz 2019. gada 1. janvārim, un tajā būs aplūkoti un novērtēti saskaņā ar minētā panta 1. punktu saņemtie statistikas dati un informācija. Tas aptver statistikas datus par automātisko informācijas apmaiņu saskaņā ar 8. un 8.a pantu (t. i., tiks aptverta apmaiņa saskaņā ar DAC1, DAC2 un DAC3) par tādiem jautājumiem kā automātiskās informācijas apmaiņas administratīvās un citas attiecīgās izmaksas un ieguvumi, kā arī ar to saistītie praktiskie aspekti.

Direktīvas piemērošana un centieni uzlabot administratīvo sadarbību Eiropas Savienībā atspoguļo augstākos nodokļu administrāciju sadarbības standartus visā pasaulē. Tomēr joprojām pastāv dažas problēmas. Ir iespējams vēl vairāk uzlabot administratīvo sadarbību, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis un Eiropas Savienība arī turpmāk būs globālās kustības priekšgalā, virzoties uz taisnīgāku un pārredzamāku nodokļu sistēmu.

3.GALVENIE KONSTATĒJUMI

SWD ir ietverta kvalitatīva un kvantitatīva informācija par Direktīvas 2011/16/ES piemērošanu. Tajā ir aplūkoti direktīvas galvenie noteikumi, it sevišķi dažādie informācijas apmaiņas (EOI) veidi, proti, pēc pieprasījuma (EOIR), spontāni (SEOI) un automātiski (AEOI). Tas aptver arī citus sadarbības veidus, piemēram, klātbūtni administratīvos birojos un līdzdalību administratīvās procedūrās, vienlaicīgas pārbaudes un paziņojuma pieprasījumus, kā arī vispārējos nosacījumus, kas reglamentē administratīvo sadarbību tiešo nodokļu jomā.

Tā pamatā ir informācija un dati, kas apkopoti no anketām, un dalībvalstu statistikas dati par to direktīvas piemērošanas centieniem, kā arī par praktisko pieredzi, sadarbojoties ar citām dalībvalstīm.

Analizējot no dalībvalstīm saņemto informāciju, šajā ziņojumā tika izdarīti trīs galvenie konstatējumi:

-DAC noteikumi ir īstenoti, taču ne visi ir īstenoti efektīvi;

-DAC informācijas apmaiņas piemērošanas rezultātā ir būtiski pieaudzis to datu apjoms, kas ir jāapstrādā nodokļu administrācijām, taču caurmērā nav līdzvērtīgi pieaugusi nodokļu administrāciju spēja, lai apstrādātu šos datus;

-DAC ieguvumu novērtējums tiek veikts ļoti agrīnā posmā.

DAC noteikumi ir īstenoti, taču ne visi ir īstenoti efektīvi

Kā liecina dalībvalstu sniegtā informācija, kopumā DAC ir tikusi piemērota saskaņā ar prasībām. Tomēr ir apzinātas tās turpmāk minētās jomas, kurās iespējami uzlabojumi, lai panāktu direktīvas pienācīgu piemērošanu.

Neraugoties uz centieniem iekļauties direktīvā noteiktajos termiņos, informācijas apmaiņa pēc pieprasījuma (EOIR) nav tik savlaicīga, kādai tai vajadzētu būt. Direktīvā ir noteikti termiņi atbildes sniegšanai uz informācijas pieprasījumiem, bet ir atzīti īpaši gadījumi, kad izņēmuma kārtā var vienoties par atšķirīgiem termiņiem. Tomēr atbilžu savlaicīgums ir ļoti svarīgs, lai nodrošinātu efektīvu sadarbību. Šajā saistībā DAC noteikumi ir ļoti skaidri, proti, informācija ir jāsniedz pēc iespējas ātrāk, jo novēlota atbilde var pieprasītājai dalībvalstij nebūt tik noderīga. Kā parādīts SWD 5. iedaļā, pašlaik ne visi informācijas pieprasījumi saņem atbildi direktīvā noteiktajā termiņā 1 .

Izmantojot spontānu informācijas apmaiņu (SEOI), dalībvalstis apmainās ar informāciju, kas var būt būtiska citas dalībvalsts administrācijai un vietējo nodokļu tiesību aktu piemērošanai. Spontāni sniegtajai informācijai ir jābūt efektīvai, jo to izraugās nodokļu jomas ierēdņi, balstoties uz savu praktisko pieredzi un speciālajām zināšanām nodokļu iekasēšanas jomā. Tomēr, tā kā netiek regulāri sniegta atgriezeniskā saite, nav iespējams novērtēt apmaiņas ietvaros sniegtās informācijas efektivitāti. Kā aprakstīts SWD 7. iedaļā, gadu gaitā ir spontāni sniegts neliels informācijas apjoms, taču SEOI nav bijusi tik efektīva, cik efektīva tā būtu varējusi būt, it sevišķi saistībā ar tādiem jautājumiem kā pārrobežu nodokļu nolēmumi un iepriekšējas vienošanas par cenas noteikšanu. LuxLeaks lieta skaidri parādīja, ka šajā jomā administratīvā sadarbība nedarbojas, un Komisija 2015. gadā ierosināja DAC3, kas dalībvalstīm uzliek pienākumu automātiski apmainīties ar informāciju par to nodokļu nolēmumiem.

Pirmie (DAC1) noteikumi par obligātu automātisku informācijas apmaiņu (AEOI) stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī attiecībā uz piecām ienākumu un kapitāla kategorijām, proti, ienākumiem no nodarbinātības, direktoru atalgojumu, konkrētiem dzīvības apdrošināšanas produktiem, pensijām un nekustamā īpašuma īpašumtiesībām un ienākumiem no tā. Tomēr, kā liecina saņemtā informācija, nav skaidru liecību, ka šāda informācija tiktu faktiski izmantota. Pat ja lielākā daļa dalībvalstu ir norādījušas, ka pēc saņemšanas atver apkopotās informācijas datnes, šķiet, ka vairākām dalībvalstīm ir grūti izmantot šādu informāciju, ko nosaka vairāki iemesli, tostarp resursu trūkums vai nodokļu maksātāju automatizētas identificēšanas procesu trūkums, kā parādīts SWD 6. iedaļā.

Direktīvā ir noteikti citi sadarbības veidi papildus informācijas apmaiņai. Tā paredz nodokļu administrācijām iespēju divpusēji vienoties par to ierēdņu klātbūtni citas dalībvalsts teritorijā; veikt divu vai vairāku dalībvalstu vienlaicīgu nodokļu pārbaudi attiecībā uz nodokļu maksātājiem, kuri interesē iesaistītās dalībvalstis; un nodokļu administrācijas var aicināt sadarboties citu dalībvalstu nodokļu iestādes, lai pārliecinātos, ka nodokļu maksātāji neatkarīgi no atrašanās vietas tiek informēti par lēmumiem un instrumentiem attiecībā uz to nodokļu saistībām. Tomēr, salīdzinot ar pārrobežu darbību apmēru Eiropā vai ar nodokļu administrāciju veikto revīziju kopējo skaitu 2 , administratīvā sadarbība saskaņā ar šiem noteikumiem ir ierobežota, kā parādīts SWD 8. un 9. iedaļā, un tā varētu būt plašāka. Plašāka sadarbība arī nodrošinātu lielāku nodokļu noteiktību pārrobežu nodokļu maksātājiem, ja tā padarītu dažādo nodokļu administrāciju veiktās revīzijas konsekventākas un paredzamākas.

DAC informācijas apmaiņas rezultātā ir būtiski pieaudzis to datu apjoms, kas ir jāapstrādā nodokļu administrācijām, taču nav līdzvērtīgi pieaugusi nodokļu administrāciju spēja, lai apstrādātu šos datus

Saskaņā ar DAC ir sniegts liels daudzums informācijas; pēc papildu noteikumu par automātisko informācijas apmaiņu faktiskās īstenošanas šis apjoms būs vēl lielāks. Taču šīs plūsmas pārvaldībai paredzētie resursi joprojām ir ierobežoti.

Kā liecina dalībvalstu nodokļu administrāciju sniegtā informācija, centrālajā koordinācijas birojā (CLO) ES administratīvajai sadarbībai paredzētais nodokļu jomas darbinieku skaits ir no 1 līdz 5 ierēdņiem lielākajā daļā dalībvalstu, kā parādīts SWD 4. iedaļā. Tas neietver visus administratīvajā sadarbībā iesaistītos darbiniekus, bet nav sniegta informācija par CLO darbinieku skaita būtisku pieaugumu laika gaitā, savukārt administratīvās sadarbības darbības joma ir paplašinājusies un stipri attīstījusies īsā laikposmā. Salīdzinājumā ar dalībvalstu nodokļu administrāciju kopējo darbinieku līmeni šie dati liecina, ka vairāku dalībvalstu ieguldījums ES administratīvajā sadarbībā ir minimāls.

Dalībvalstīs izmantotie informācijas tehnoloģiju resursi (IT) galvenokārt ir iesaistīti drošas vides veidošanā automātiskajai informācijas apmaiņai. IT darbs, lai būtu iespējams automātiski saņemt informāciju, patlaban tikai sākas. Saskaņā ar dalībvalstu sniegto informāciju, kā norādīts SWD 6. iedaļā, nodokļu administrācijām joprojām ir grūti rast risinājumu tam, lai automātiski saskaņotu automātiskās informācijas apmaiņas rezultātā saņemtos ienākumu datus ar savu nodokļu datubāzi.

DAC ieguvumu novērtējums tomēr tiek veikts ļoti agrīnā posmā

DAC mērķis ir panākt, lai, pateicoties labākai datu pieejamībai un sadarbībai, tiktu ierobežota pārrobežu izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, krāpšana nodokļu jomā vai nodokļu nemaksāšana. Tomēr, lai gan ir pagājuši gandrīz pieci gadi kopš direktīvas stāšanās spēkā, informācija par DAC īstenošanas faktisko ietekmi šajā ziņā ir ierobežota.

Komisija reizi gadā pieprasa datus par administratīvās sadarbības rezultātā uzkrāto nodokļu ieguvumu vērtību neatkarīgi no šādu ieguvumu veida, tomēr tikai dažas nodokļu administrācijas spēj sniegt vai aplēst šādu informāciju. Kopumā pastāv vienprātība, ka šāda informācija — gan monetārā izteiksmē, gan rīcības raksturojumā — būtu lietderīga, ja tiktu kvantificēta uzticamā veidā. Taču dalībvalstīm ir grūti noteikt, vai šie dati ir saistīti ar administratīvo sadarbību vai, piemēram, ar citām valsts atbilstības iniciatīvām. Turklāt grūti ir kvantificēt, kāda ir plašākas sadarbības nodrošinātā atturošā ietekme.

4.TURPMĀKĀ RĪCĪBA

Pamatojoties uz apkopoto informāciju un veikto analīzi, Komisija uzskata, ka ES ir vajadzīga pilnveidota, pārredzamāka pieeja, lai nodrošinātu, ka administratīvā sadarbība palīdz sasniegt mērķi par taisnīgākiem nodokļiem ikvienam un ka šāda ietekme ir pamanāma. Pieejas pilnveides pasākumi balstīsies uz trim pīlāriem.

Vispusīga un pārredzama DAC īstenošana dalībvalstīs

Lai sasniegtu DAC mērķus, tās īstenošanai ir jābūt vispusīgai un efektīvai. ES lēmumu pieņēmēji un ieinteresētās personas ir pienācīgi jāinformē. DAC 27. pants pašreizējā redakcijā paredz vienu Komisijas ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam reizi piecos gados. Turklāt 8.b pantā ir ad hoc noteikums par vienreizēju ziņojumu par automātisko informācijas apmaiņu, “kurā sniedz pārskatu un novērtējumu par statistiku un informāciju, kas (..) saņemta par tādiem jautājumiem kā automātiskās informācijas apmaiņas administratīvās un citas attiecīgās izmaksas un ieguvumi, kā arī par saistītajiem praktiskajiem aspektiem” un kurš jāiesniedz līdz 2019. gada 1. janvārim.

Pārredzamāku un regulārāku ziņojumu nolūkā ir vajadzīgi daži pasākumi.

-Lai gan nav vajadzības grozīt 27. panta prasību, Komisija izskatīs iespēju reizi gadā publicēt dažus statistikas pamatdatus, kā Kopējā transfertcenu noteikšanas foruma kontekstā tas ir daudzus gadus darīts savstarpējās vienošanās procedūru un iepriekšēju vienošanos par cenu noteikšanu gadījumā.

-Eiropas Parlamenta darbinieki būtu jāmudina pieņemt aicinājumus piedalīties ekspertu grupas sanāksmēs ar dalībvalstīm par DAC īstenošanu.

Turklāt, lai administratīvā sadarbība kļūtu efektīvāka un lietderīgāka, ir vajadzīgi daži papildu pasākumi.

-Saistībā ar EOIR dalībvalstis tiek mudinātas uzlabot atbilžu savlaicīgumu. Komisija izskatīs, kā automatizēt saņemšanas apstiprinājumus, informācijas apmaiņas darba plūsmas uzraudzību un vispusīgu statistikas datu sagatavošanu, tādējādi atbrīvojot daļu no dalībvalstu cilvēkresursiem.

-Saistībā ar SEOI ir jāvairo informētība par to, ka ir svarīgi apzināt informāciju, kas ir lietderīga citai dalībvalstij, kopā ar pielāgotas pieejas ieviešanu, lai vēl vairāk nodrošinātu SEOI lietderību saņēmējai dalībvalstij. Dalībvalstīm arī būtu jāturpina apmainīties ar spontānu informāciju, izmantojot standarta veidlapas un vairojot informētību iekšējā līmenī. 3

-Papildus informācijas apmaiņai dalībvalstīm būtu aktīvāk jāizmanto citi administratīvās sadarbības instrumenti, piemēram, klātbūtne administratīvos birojos, līdzdalība administratīvās procedūrās un vienlaicīgas pārbaudes, kā arī jāsniedz strukturēta atgriezeniskā saite par informācijas apmaiņas rezultātā sniegto informāciju un tās lietderību. 4 Komisija arī izskatīs iespēju paplašināt e-veidlapas, lai ietvertu administratīvo paziņojumu, kā to lūgušas dalībvalstis.

-Komisija izskatīs iespēju ierosināt kopīgas revīzijas tiešo nodokļu jomā (kā pašlaik tiek plānots saistībā ar administratīvo sadarbību PVN jomā), ierosinot arī kopīgu metodiku.

Uzlabotas ES dalībvalstu administratīvās sadarbības spējas

Bez atbilstīgiem resursiem dalībvalstu nodokļu administrācijās lielāks datu apjoms nav īpaši lietderīgs. Ja dalībvalstu rīcībā nav atbilstīgu darbinieku, lai analizētu un izmantotu no citām dalībvalstīm saņemtos datus, nevar uzskatīt, ka automātiskā informācijas apmaiņa sasniedz savu mērķi un ir efektīva. DAC pati par sevi nav nodokļu administrēšanas spējas veidošanas instruments. Tomēr Komisija ir apzinājusi vairākus citus instrumentus, kas ir tās rīcībā un var uzlabot DAC īstenošanu.

-Fiscalis 2020 programma ļauj Komisijai atbalstīt dalībvalstu un kandidātvalstu nodokļu administrāciju administratīvo spēju. Saskaņā ar programmu tiek organizēti vairāki semināri un citi pasākumi par dažādiem nodokļu administrēšanas jautājumiem, tostarp administratīvo sadarbību. Ir iespējas sekmēt programmas DAC dimensiju, izstrādājot īpašas ar DAC saistītas darbības, lai atbalstītu DAC faktisko īstenošanu. Komisija izskatīs iespēju izveidot ES administratīvās sadarbības ekspertu grupu. 5  

-Saskaņā ar minēto programmu Komisija izstrādā nodokļu administrāciju kompetenču pamatshēmu, lai uzlabotu ES dalībvalstu nodokļu jomas ierēdņu prasmes un rezultātus. Komisija nodrošinās, ka šādā pamatshēmā būs ietverta apmācība par ES administratīvo sadarbību un šādas sadarbības rādītāji.

-Pieredze rāda, ka dažas nodokļu administrācijas gūst labākus rezultātus par citām, it sevišķi saistībā ar nodokļu informācijas izmantošanu un ziņošanu par tās izmantošanu. Uzlabošanas centieniem ir jāsākas ar nodokļu maksātāju identificēšanas plašāku automatizēšanu un ar automātiskās informācijas apmaiņas ietvaros no ārvalstīm saņemtās informācijas saskaņošanu ar valsts līmenī pieejamo informāciju, pēc tam virzoties uz kopīga riska pārvaldības instrumenta iespēju izstrādi. Kopā ar šo ziņojumu Komisija publicē vispusīgu pētījumu par iespējamiem uzlabojumiem saistībā ar pārrobežu nodokļu maksātāju identificēšanu un izskatīs iespēju organizēt vairākus DAC seminārus, lai veicinātu labākās prakses un pieredzes apmaiņu.

-Spēja īstenot DAC ir atkarīga arī no tā, cik daudz instrumentu Komisija dod dalībvalstīm iespējami sekmīgākai direktīvas īstenošanai. Izstrādājot savu jauno centrālo e-veidlapu lietotni, Komisija dalībvalstīm nodrošinās instrumentus, kas tām ļaus pilnībā vai daļēji automatizēt konkrētas DAC procedūras, kuras pašlaik tiek uzskatītas par apgrūtinošām, kā ir uzsvērts SWD, un tas ļaus dalībvalstu nodokļu administrāciju darbiniekiem pievērsties darbībām ar augstāku pievienoto vērtību. Tas arī nodrošinās labākus un uzticamākus statistikas datus.

Labāki un pārredzamāki dati par DAC noteikumu īstenošanu un ieguvumiem

DAC 8. panta pašreizējā redakcijā ir noteikts, ka dalībvalstīm “ciktāl iespējams” ir jāiesniedz statistikas dati par automātiskās informācijas apmaiņas ieguvumiem, bet nekas nav teikts par citu veidu informācijas apmaiņas vai administratīvās sadarbības ieguvumiem.

-Komisija ar Administratīvās sadarbības komitejas nodokļu jautājumos (CACT) 6 palīdzību ir ierosinājusi īstenošanas regulu par DAC statistikas datiem un par automātiskās informācijas apmaiņas ikgadēju novērtēšanu, kas ietver atbilstības nodokļu jomā izmantošanas un automātiskās informācijas apmaiņas efektivitātes uzraudzību.

-Komisija strādās kopā ar dalībvalstu ekspertiem, lai atrastu kopīgus veidus, kā uzticami un vispusīgi novērtēt administratīvās sadarbības ieguvumus.

-Līdz 2019. gada 1. janvārim Komisija izstrādās ziņojumu par automātisko informācijas apmaiņu (saskaņā ar 8.b pantu), kas aptvers arī tādus jautājumus kā automātiskās informācijas apmaiņas administratīvās un citas attiecīgās izmaksas, kā arī tās praktiskie aspekti.

5.SECINĀJUMI

Direktīvas īstenošana un darbība ir nozīmējusi, ka dalībvalstīm ir nācies pastāvīgi veikt lielus ieguldījumus, taču tā tomēr ir kļuvusi par vienu no efektīvākajiem administratīvās sadarbības instrumentiem. Tās ietekmes novērtēšana joprojām ir sarežģīts uzdevums. Komisija pieņem, ka papildus summām vai informācijas apmaiņas gadījumu skaitam šai direktīvai ir bijusi būtiska atturoša ietekme, kas ir svarīgākais instruments cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Paralēli dažādās dalībvalstīs ir izkliedēti ieviestas brīvprātīgas informācijas izpaušanas programmas. Ir grūti kvantificēt administratīvās sadarbības ietekmi saistībā ar izpaustajām summām, tomēr var pamatoti sagaidīt, ka, ja šādas sadarbības nebūtu, nebūtu motivācijas šādu informāciju izpaust.

Taču, runājot par to kā par instrumentu cīņai pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vēl ir jāiegulda bezgalīgi daudz darba. Nākamajiem pasākumiem pēc administratīvajai sadarbībai vajadzīgās IT struktūras un kopīgu instrumentu izstrādes vajadzētu būt visu šo instrumentu aktīvākai izmantošanai, saņemto datu analizēšanai un izmantošanai un centieniem savstarpēji uzlabot sniegto datu satura kvalitāti. Paralēli tam būs vajadzīgi jauni sadarbības veidi un pašreizējā satvara uzlabošana, lai pielāgotos nodokļu nemaksāšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas dinamikai. ES dalībvalstis ir apliecinājušas savu apņēmību iesaistīties administratīvajā sadarbībā un neapšaubāmi turpinās rīkoties šajā jomā.

(1)

   Vidēji kopējais tādu pilnīgu atbilžu skaits, kuras ir sniegtas sešu mēnešu laikā pēc pieprasījumu saņemšanas datuma, 2013.–2016. gadā ir gandrīz 62 %.

(2)

   ESAO (2015. gads), Tax Administration 2015: Comparative Information on OECD and Other Advanced and Emerging Economies (Nodokļu administrēšana 2015. gadā — salīdzinoša informācija par ESAO un citām attīstītām un jaunām tautsaimniecībām), OECD Publishing, Parīze, 221. un 222. punkts.

http://dx.doi.org/10.1787/tax_admin-2015-en

(3)

     Sk. dienestu darba dokumenta 7. iedaļu.

(4)

     Sk. dienestu darba dokumenta 8., 9., 10., 11. un 14. iedaļu.

(5)

     Ekspertu grupas ir strukturēti dalībvalstu nodokļu administrāciju sadarbības veidojumi, kuros dalībvalstis var apvienot specializētas zināšanas nodokļu jomā un nodokļu zinātību. Fiscalis 2020 programma sadarbībai nodokļu jomā var būt atbalsts ekspertu grupām.

(6)

     CACT ir izveidota, lai tā palīdzētu Komisijai saskaņā ar direktīvas 26. pantu. Darba kārtība un kopsavilkuma ziņojumi ir pieejami šeit: http://ec.europa.eu/transparency/regcomitology/index.cfm?do=search.search.