EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 13.6.2017

COM(2017) 350 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Ceturtais progresa ziņojums par partnerības satvaru sadarbībai ar trešām valstīm migrācijas jomā saskaņā ar Eiropas Programmu migrācijas jomā

1. Ievads

Partnerības satvaru saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā izveidoja pirms gada 1 kā ES visaptverošu pieeju, lai plašākā sadarbībā ar mūsu partneriem risinātu neatbilstīgas migrācijas problēmas un novērstu tās pamatcēloņus.

Gada laikā partnerības satvars ir veicinājis uzlabojumu ES un dalībvalstu nostāju un centienu koordinēšanā attiecībā pret trešām valstīm. Sadarbība ir ievirzījusies jaunā posmā: pagājušā gada jūnijā tika noteiktas piecas prioritāras nozīmes valstis 2 , turklāt tagad tā aptver arī vairāk izcelsmes un tranzīta valstu, gan Āfrikā, gan Āzijā.

Gada laikā vairākas partnervalstis sadarbībā ar ES ir pieņēmušas vai pārskatījušas stratēģijas un tiesību aktus migrācijas pārvaldības jomā 3 . Eiropas migrācijas sadarbības koordinatori šobrīd atrodas 12 partnervalstīs. Ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes un Eiropola atbalstu ir pastiprinājusies sadarbība kontrabandas apkarošanā. Ir veikti pasākumi, lai atvieglotu atgriešanu, tostarp veicot sarunas ar vairākām valstīm par atpakaļuzņemšanas nolīgumiem vai citu veidu standarta darbības procedūrām. Saskaņā ar ES iniciatīvu ir uzsākta jaunu veidu reģionālā sadarbība starp izcelsmes un tranzīta valstīm. Tagad ar Starptautisko Migrācijas organizāciju ir izveidota partnerība ar mērķi organizēt atbalstītu brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju Subsahāras Āfrikā un ciešāk sadarboties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos. ES trasta fonds Āfrikai 4 ir atbalstījis šo politisko iesaisti, apstiprinot 118 projektus par kopējo summu gandrīz EUR 1,9 miljardu apmērā.

Vairumā gadījumu tas ir devis iespēju risināt neatbilstīgas migrācijas problēmas, balstoties uz ES dalībvalstu un partnervalstu kopīgām interesēm un dalītu atbildību un bieži vien pārvarot dziļi iesakņojušās atšķirības. Tomēr ir bijušas arī neveiksmes, un dažos gadījumos ir atkārtoti izpaudusies ieilgusi nevēlēšanās sadarboties.

Šajā ceturtajā progresa ziņojumā ir aprakstītas galvenās norises un panāktā virzība kopš 2017. gada marta. Tas attiecas arī uz pasākumiem, kas īstenoti saistībā ar Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutu, kur ES saskaņā ar Maltas deklarāciju 5 un 25. janvāra kopīgo paziņojumu 6 ir ievērojami pastiprinājusi savus centienus, jo īpaši sadarbībā ar Lībiju. Turklāt ziņojumā aprakstīta arī gada laikā kopš partnerības satvara īstenošanas sākuma gūtā pieredze, galvenie risināmie uzdevumi un tas, kā būtu jāvirzās uz priekšu, lai sasniegtu visus Eiropadomes apstiprinātajā partnerības satvarā izklāstītos mērķus 7 .

Grafiks. Neatbilstīga migrācija no Āfrikas un Āzijas – galvenās izcelsmes valstis (Avots: (Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra) 8

2. Virzība un rezultāti

2.1. Prioritāras nozīmes valstis

Nigēra

Sadarbība ar Nigēru ir piemērs tam, ko iespējams sasniegt, partnerības satvarā sadarbojoties ar tranzīta valsti. Jau kopš paša sākuma Nigēras valdība ir aktīvi un konstruktīvi piedalījusies sadarbībā. ES un dalībvalstis stingri koordinē savas darbības, konkrēti sadalot darbu un savstarpēji stiprinot atbalstu, lai palīdzētu Nigērai sasniegt tās mērķus. Galvenās partnerības ietvaros veiktā kopīgā darba jomas ir bijušas robežu pārvaldības nostiprināšana, stratēģiskāka pieeja neatbilstīgai migrācijai, tostarp sīvāka cīņa pret kontrabandu, palīdzība migrantiem un alternatīvu ekonomisko iespēju radīšana vietējām kopienām tranzīta maršrutos.

Nigēras valdība ir pieņēmusi saskaņotu migrācijas politiku ar skaidru stratēģisko satvaru, kas atvieglo sadarbību ar ES un dalībvalstīm. Īstermiņa rīcības plāns migrantu kontrabandistu tīklu apkarošanai Agadesas reģionā tiek īstenots un pilnībā finansēts, tostarp ar dalībvalstu divpusējo programmu ietvaros sniegto atbalstu 9 . Līdztekus notiek cīņa pret cilvēku tirdzniecību tajos gadījumos, kad cilvēku tirgotāji izmanto tos pašus maršrutus savu upuru nogādāšanai Lībijā. Valdība ir arī pabeigusi Migrācijas ilgtermiņa valsts stratēģiju, kuru saskaņā ar tās darbības plānu vajadzētu pieņemt jūlijā.

Šī stratēģiskā sadarbība ir bijusi balstīta uz kopīgām apspriedēm par prioritātēm un operatīvajām darbībām. Platformas “Cadre de Concertation” 10 otrajā sanāksmē 1. jūnijā vienojās par pasākumu kombinēšanu, lai ES un Nigēras kopīgajam darbam radītu drošāku pamatu, paātrinātu projektu rezultātu sasniegšanu un nodrošinātu efektīvas saziņas darbības. 2017. gada martā darbību uzsāka kopēja izmeklēšanas grupa, kuru atbalsta ES trasta fonds Āfrikai un kuras uzdevums ir veicināt darbības kontrabanda tīklu apkarošanai. Tās pirmās darbības ir bijušas orientētas uz spēju attīstīšanu, jo īpaši apmācībām par izmeklēšanas metodēm, un tā jau ir veiksmīgi sagrāvusi migrantu kontrabandistu tīklu, kurš darbojās Čin Tabaradenā.

Nigēras iestādes ir pastiprinājušas arī robežkontroli un izpildes nodrošināšanas darbības cīņā pret cilvēku tirdzniecību, 2017. gadā līdz šim veicot 18 operācijas, kuru rezultātā vairāk nekā 30 personu tika apcietinātas un apmēram 20 notiesātas un tika konfiscēti kontrabandai izmantotie transportlīdzekļi. Ir skaidri redzams, ka kontroles pasākumi ir nesuši zināmus panākumus, liekot šķēršļus migrantu kontrabandai galvenajos migrācijas maršrutos. Divu galveno migrantu tranzīta maršrutu uzraudzība, ko veic Starptautiskā Migrācijas organizācija, rāda, ka kopš 2016. gada maija nepārtraukti samazinās to migrantu skaits, kuri šķērso šos robežpunktus, lai nokļūtu Lībijā. Ieceļojušo migrantu skaits 2017. gada pirmajos četros mēnešos (vairāk nekā 51 000) ir lielāks nekā izceļojušo migrantu skaits (vairāk nekā 22 000) 11 . Tomēr reģistrētais samazinājums noteikti nenozīmē tieši tādu pašu samazinājumu visā Lībiju sasniedzošajā migrantu plūsmā, jo tiek izmantoti jauni maršruti pastiprināto robežkontroļu apiešanai. Šie jaunie maršruti ir sarežģītāk izmantojami un riskantāki, kā rezultātā kontrabandisti par pārvadājumu pieprasa augstāku samaksu un migrantus apdraud lielāki riski.

Tā kā ir nepieciešama papildu analīze par alternatīviem maršrutiem, Nigēras iestāžu vadībā 2017. gada maijā darbu uzsāka kopīga informācijas platforma, kurā piedalās ES, ieinteresētās dalībvalstis un Starptautiskā Migrācijas organizācija. Šajā platformā notiks datu apmaiņa, tendenču noteikšana, riska analīzes izstrāde un tiks piedāvāti operatīvi risinājumi. Platformas pirmā sesija notika 16. maijā. Šo darbu atbalstīs sadarbības koordinators no Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras, kuru uz Niameju norīkos jūlijā.

Cilvēku kontrabandas un tirdzniecības apkarošanā gūtie panākumi ir palielinājuši nepieciešamību atbalstīt dzīvotspējīgas ekonomiskās alternatīvas Agadesas reģiona iedzīvotājiem, lai kompensētu to, ka samazinās nelikumīgās darbībās gūtie ieņēmumi. ES informācijas centra un biroja izveide Agadesā palīdz ātrāk novērtēt vajadzības uz vietas un palielina ES darbību redzamību.

Saskaņota ES atbalsta rezultātā atbalstītu brīvprātīgu atgriešanos skaits no Nigēras ir palielinājies 12 . Līdz 2017. gada 9. jūnijam atgriešanās palīdzību saņēmuši 2640 migranti (tostarp 175 Nigēras valstspiederīgie). ES turpinās atbalstīt šo darbu. 2017. gada aprīlī saskaņā ar ES trasta fondu plašākas reģionālās iniciatīvas ietvaros tika noslēgts līgums par papildu projektu EUR 15 miljonu apmērā.

Turpmākie soļi:

-sniegt atbalstu Migrācijas valsts stratēģijas īstenošanai;

-uzlabot migrācijas plūsmu uzraudzību; atbalstīt Nigēru tās centienos adekvāti reaģēt uz jauniem migrācijas maršrutiem;

-veicināt Nigēras spējas veikt izmeklēšanu un tiesāt migrantu kontrabandistus, tostarp atvieglojot arī sadarbību ar Eiropolu un Eurojust;

-turpināt sekmēt atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās;

-norīkot uz Niameju Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras sadarbības koordinatoru;

-īstenot apstiprinātos projektus, lai risinātu problēmas saistībā ar kopienu ekonomiskajām vajadzībām pēc tam, kad zaudēti kontrabandas ekonomikas radītie ieņēmumi.

Nigērija

Nigērijai kā galvenajai izcelsmes valstij ir centrāla nozīme it visos centienos pārvaldīt migrācijas plūsmas Eiropas virzienā. Nigērijas valstspiederīgie veido vislielāko ieceļojušo migrantu daļu kopš 2016. gada, kad tika reģistrēti kopā 37 809 neatbilstīgas ieceļošanas gadījumi. Pirmajos četros 2017. gada mēnešos ES neatbilstīgā veidā bija ieceļojuši jau 5253 Nigērijas valstspiederīgie, tādējādi šīs valstspiederības personām ieņemot pirmo vietu skaita ziņā. Nigērija joprojām ir galvenā ES reģistrētās cilvēku tirdzniecības upuru 13 – galvenokārt seksuālas izmantošanas nolūkā pārdotu sieviešu un meiteņu – ārpus ES esošā izcelsmes valsts.

Salīdzinot ar citām reģiona valstīm, sadarbība atpakaļuzņemšanas jomā norisinās samērā pozitīvi; tiek izmantoti dažādi divpusējas sadarbības kanāli ar vairākām dalībvalstīm un ar ES. 2016. gadā Nigērija bija galvenā mērķvalsts Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras kopīgajās atgriešanas operācijās (2016. gadā tika organizētas 14 šādas operācijas un 2017. gadā līdz šim 6). Itālijā ir norīkoti Nigērijas sadarbības koordinatori, lai atvieglotu neatbilstīgo migrantu identificēšanu. Tomēr šīs sadarbības rezultāti joprojām ir ierobežoti; vidējais atgriešanās rādītājs 2016. gadā bija 26,4 %, un dažādās dalībvalstīs tas būtiski atšķiras. Nigērijas iestādēm vēl ir jāizsniedz arī ceļošanas dokumenti neatbilstīgajiem migrantiem, kuru Nigērijas valstspiederību 2016. gada beigās apstiprināja identificēšanas misija vairākās dalībvalstīs. No otras puses, Nigērija cieši sadarbojas ar Starptautisko Migrācijas organizāciju, lai atvieglotu pati savu valstspiederīgo atbalstītu brīvprātīgu atgriešanos no Nigēras un Lībijas; 2017. gadā līdz šim ir droši atgriezušās 1786 personas.

Lai sadarbībai saistībā ar atgriešanos radītu stabilāku pamatu un izveidotu visām dalībvalstīm pieejamu satvaru, Nigērija ir vienojusies ar ES uzsākt sarunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar ES. Pēc pirmās sarunu kārtas 2016. gada oktobrī tika plānota otrā sarunu kārta 2016.gada decembrī, bet tā tika atcelta, un    cits datums vēl nav noteikts.

Ņemot vērā noziedzīgo organizāciju pieaugošo aktivitāti cilvēku tirdzniecībā, seksuālas izmantošanas nolūkā pārdodot Nigērijas sievietes un meitenes, sadarbība ar Nigēriju būtu jāpastiprina, kā arī jāturpina stiprināt robežu pārvaldību un cīņu pret kontrabandu. Kopš 2017. gada marta saskaņā ar ES trasta fondu ir uzsākti seši projekti, kuri citstarp veltīti izturētspējai, atgriešanai, reintegrācijai un stabilitātei Nigērijā. Starp pirmajiem panāktajiem rezultātiem minama ūdensapgādes infrastruktūru atjaunošana 5000 cilvēkiem un 6000 meiteņu pusaudžu piereģistrēšana meiteņu klubos Gombē un Borno, kuri sniedz tām drošības telpu.

ES un dalībvalstīm būtu jāturpina centieni partnerību ar Nigēriju izvirzīt jaunā līmenī. Nigērija ir stratēģisks partneris Āfrikā investīciju un drošības, kā arī migrācijas jautājumu sadarbības jomā, un efektīvas atpakaļuzņemšanas nolīguma noslēgšana nepārprotami apliecinātu iesaistīšanos šajā plašajā un stratēģiskajā partnerībā. Lai atjaunotos iesaiste un sarunas norisinātos plašākā sadarbības satvarā, aptverot visus migrācijas pārvaldības aspektus, uz Nigēriju jūlijā dosies ES un dalībvalstu kopīga augsta līmeņa misija. Nākamais ministru līmeņa dialogs, kurš plānots 2017. gada septembrī, sniedz iespēju tuvināt visus dažādos darbības virzienus un integrēt migrāciju plašā sadarbībā ar ES.

Turpmākie soļi:

-pastiprināt divpusējo sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā;

-atsākt pārrunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumu;

-līdz 2017. gada beigām nodrošināt Eiropola un Eurojust iesaisti pārrobežu lietās, kurās ir runa par cilvēku tirdzniecību, tostarp atbalstīt finanšu izmeklēšanas;

-paturot prātā ES ministru sanāksmi, tuvināt visus dažādos darbības virzienus investīciju, drošības un migrācijas jomā.

Senegāla

Senegāla ir nozīmīga neatbilstīgu migrantu izcelsmes valsts; 2017. gada pirmajos piecos mēnešos Itālijā no turienes jau ir ieradušies 3410 neatbilstīgi migranti, sekojot 10 300 reģistrētajiem neatbilstīgajiem migrantiem 2016. gadā.

Ar Senegālu veiksmīgi iedibinātais politiskais dialogs par migrāciju turpinājās augstā līmenī 2017. gada aprīlī un jūnijā, kad tika apspriesta padziļināta sadarbība migrācijas jomā, orientējoties uz četriem galvenajiem darbības virzieniem — novērst pamatcēloņus, uzlabot robežu pārvaldi un civilstāvokļa aktu reģistrus, palielināt atgriešanos skaitu no citām Āfrikas valstīm (tostarp no Lībijas) un atvieglot atgriešanu, īpašu uzmanību pievēršot jaunpienācējiem Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutā.

Starp Senegālas iestāžu centieniem uzlabot migrācijas pārvaldību minama robežpolicijas dienesta reorganizēšana un pasākumi, kas uzlabotu uzticamu migrācijas datu pieejamību. Sagaidāms, ka turpmāko nedēļu laikā tiks pieņemts Migrācijas valsts stratēģijas rīcības plāns. Notiek centrālās pirkstu nospiedumu datubāzes paplašināšana – no 10 miljoniem reģistrēto pilsoņu tajā tagad ir dati par 6,5 miljoniem. Vidējā termiņā būtu jāpanāk, lai konsulātiem būtu tieša piekļuve šai datubāzei, jo tas paātrinātu identificēšanas procesu. Senegālai ir arī būtiska loma Rabātas procesa koordinācijas komitejā.

Senegāla nesen atvēra vēstniecību Nigērā un ar ES finansēta Starptautiskās Migrācijas organizācijas projekta atbalstu ir sniegusi palīdzību migrantiem, kas vēlas atgriezties Senegālā. Senegālas valstspiederīgo atbalstītu brīvprātīgu atgriešanos skaits pieaug; līdz 2017. gada 9. jūnijam tas bija sasniedzis 823 atgriešanās gadījumus no Nigēras un 528 – no Lībijas.

Tomēr operatīvā sadarbība, kas notiek, lai veicinātu atgriešanos no Eiropas, joprojām ir minimāla. 2016. gadā būtiski pieauga atgriešanas lēmumu skaits (5445 salīdzinājumā ar 2015. gada rādītāju 4695), bet atgriešanās rādītājs samazinājās no jau tā ļoti zemā rādītāja 12,5 %, līdz 9 %. Samazinājās arī apstiprināto konsulāro ceļošanas dokumentu pieprasījumu skaits. Lai gan Senegālas ierēdņi ir devušies misijās uz ES dalībvalstīm, šo misiju rezultāti atgriešanās rādītāju ziņā joprojām ir neapmierinoši, kas skaidrojams ar lietu lēno izskatīšanu no Senegālas puses un administratīvajām grūtībām ES dalībvalstīs.

Ierobežota virzība ir vērojama arī attiecībā uz Āfrikas un Frontex informācijas dienesta riska analīzes vienības izveidi, kas ļaus stiprināt kopīgo cīņu pret kontrabandu un cilvēku tirdzniecību. Ir pabeigtas sarunas par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un Senegālas iestāžu sadarbības režīmu, un tagad pēc iespējas drīz būtu jāparaksta attiecīga vienošanās.

Turpmākie soļi:

-izveidot Āfrikas un Frontex informācijas dienesta riska analīzes vienību Senegālā;

-iespējami drīz parakstīt saprašanās memorandu ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru;

-izveidot efektīvu sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā, kas balstīta uz paraugpraksi, galveno uzmanību pievēršot migrantiem, kuri ieradušies caur Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutu.

Mali

Mali joprojām ir viena no galvenajām migrantu izcelsmes un tranzīta valstīm ceļā uz Eiropu. 2016. gadā no tās notika 10 270 (un 1879 2017. gada pirmajos piecos mēnešos) neatbilstīgas ieceļošanas ES, tādējādi Mali joprojām ir starp galvenajām 10 ES nonākušo neatbilstīgo migrantu izcelsmes valstīm; vienlaikus tā ir arī nozīmīgs Alžīrijas un Nigēras virzienā notiekošo migrācijas plūsmu krustpunkts.

Ņemot vērā šīs valsts sensitīvo politisko un drošības situāciju, ir turpinājies augsta līmeņa dialogs ar Mali, tostarp Augstajai pārstāvei / priekšsēdētāja vietniecei piedaloties 5. un 6. jūnija ES un G5 ministru sanāksmē, kurā tika paziņots par ES atbalstu jaunajiem pārrobežu spēkiem Mali, Burkinafaso, Nigērā un Čadā nelikumīgu darbību un terorisma apkarošanai. Ir uzsākti arī ES trasta fonda projekti, lai atbalstītu Mali iekšējās drošības spēku pārvietošanu un pastiprinātu robežkontroles Mali centrālajā daļā. Divas ES kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas aktīvi atbalsta stabilizācijas centienus ar apmācību, konsultāciju un mentorēšanas palīdzību. Tas ir bijis pozitīvs stimuls kontrabanda tīklu apkarošanai.

Ņemot vērā tranzīta plūsmu samazināšanos caur Agadesu, ES misija Mali vāca datus par iespējamo migrācijas plūsmu novirzīšanos. Notiek darbs, lai īstenotu ES trasta fonda projektu, kurš ietver darbības izpratnes palielināšanai, lai novērstu neatbilstīgu migrāciju un sniegtu Mali iestādēm turpmāku tehnisko un operatīvo atbalstu tiesībaizsardzības jomā cīņai pret migrantu kontrabandu un tranzīta maršrutu uzraudzībai.

Sadarbībā ar Mali atpakaļuzņemšanas jomā nav vērojams nekāds progress. 2016. gadā dalībvalstis par Mali valstspiederīgajiem izdeva 3695 atgriešanas lēmumus, bet Mali faktiski atgriezās tikai 180 personas – atgriešanās rādītājs 4,8 % ir viens no zemākajiem visu trešo valstu starpā. Daļējie dati par 2017. gadu liecina par to, ka šogad šis rādītājs vēl turpina samazināties. 2016. gada misiju rezultātā atgriešanās vēl nav notikušas, un sadarbība ar dažām dalībvalstis šķiet apstājusies kopš 2016. gada beigām.

Mali iestādes ir pielikušas pūles, lai atvieglotu brīvprātīgu atgriešanos tiem Mali pilsoņiem, kuri Nigērā un Lībijā nonākuši grūtībās; laikā līdz 2017. gada 9. jūnijam notika 448 atbalstītas atgriešanās. Turpinot paplašināt Mali konsulāro pakalpojumu iespējas, būtu iespējams nodrošināt vairāk migrantu atbalstītu atgriešanos.

Jūnijā notiks valsts konsultāciju process migrācijas jomā, lai turpinātu izstrādāt 2015. gadā pieņemto Mali migrācijas valsts stratēģiju. Tā ietvaros paredzēta ciešāku kontaktu veidošana ar Mali diasporu. Ar ES atbalstu izstrādāto Valsts stratēģiju robežu jautājumos pieņēma maijā, un tās rīcības plānu vajadzētu sākt īstenot nekavējoties.

Turpmākie soļi:

-turpināt iesaistīties pastiprinātās darbībās kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanai;

-vēl vairāk atvieglot atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās no citām Āfrikas valstīm;

-nodrošināt ad hoc misijās apzināto neatbilstīgo migrantu faktisku atgriešanos;

-ieviest efektīvas metodes sadarbībai ar Mali iestādēm neatbilstīgu migrantu bez dokumentiem identificēšanā un dokumentu izdošanā šādām personām.

Etiopija

2016. gadā neatbilstīgu migrantu skaits no Etiopijas pieauga līdz 3660, tādējādi par 33 % pārsniedzot 2015. gada rādītāju (2735). Sadarbība, lai veicinātu atgriešanos, bija ļoti ierobežota, un atgriešanās rādītājs bija 9,8 % — 1475 atgriešanas lēmumi un 145 faktiskas atgriešanās (visas brīvprātīgā kārtā). Turklāt Etiopija joprojām ir viena no galvenajām bēgļu uzņēmējām valstīm; šobrīd tajā mitinās 843 000 bēgļi 14 .

Ir turpinājušās augsta līmeņa pārrunas, jo īpaši saistībā ar Augstās pārstāves / priekšsēdētāja vietnieces marta vizīti Adisabebā un 11. maijā notikušās Somālijas konferences laikā.

Reģionālās attīstības un aizsardzības programmas (RDPP) projekta, kurā paredzēta arī īpašs pasākums bērnu aizsardzībai, mērķis ir aptvert 100 000 bēgļus, kā arī to uzņēmējkopienas. ES atbalsta Etiopiju arī ar ES trasta fonda līdzekļiem EUR 90 miljonu apmērā; tādējādi Etiopija ir viena no galvenajām ES atbalsta saņēmējvalstīm. Finansējums ir ļāvis palīdzēt vairāk nekā miljonam zemnieku, kā arī izstrādāt visaptverošu projektu, lai uzlabotu valsts datu vākšanu un uzturēšanu par migrantiem, patvēruma meklētājiem un bēgļiem Etiopijā.

Pēc atkārtotas politiskās apņemšanās sadarboties atgriešanas jomā ES ierosināja ierobežotu skaitu izmēģinājuma lietu attiecībā uz identificēšanu un atgriešanu. Tomēr darbības virzība ir bijusi ļoti lēna un pēc pirmajiem 17 mēnešiem tai vairs nav bijis rezultātu.

Lai apspriestu šajās izmēģinājuma lietās gūto pieredzi, 6.-7. jūnijā Etiopiju apmeklēja ES augsta līmeņa misija. Abas puses vienojās, ka šo pieredzi varētu izmantot strukturētākas sadarbības veicināšanai. Pēc pārrunām par to, kā tas būtu panākams, tagad pēc iespējas drīzāk jāsāk īstenošana.

Turpmākie soļi:

-nodrošināt, lai Etiopijas konsulāti ātri sagādātu ceļošanas dokumentus un tiktu efektīvi atgriezti tie migranti, uz kuriem attiecas izmēģinājuma projekts;

-iespējami drīz izveidot efektīvu strukturētu sadarbību identificēšanas un atgriešanas jomā.

2.2.    Vidusjūras centrālās daļas maršruts

2017. gadā līdz 10. jūnijam pa Vidusjūras centrālās daļas maršrutu bija ieradušies 61 285 cilvēki, un salīdzinājumā ar to pašu periodu 2016. gadā tas nozīmē apmēram 25 % lielu pieaugumu. Līdz maija beigām Starptautiskā Migrācijas organizācija bija reģistrējusi 1562 šajā gadā jūrā bojā gājušos.

Lai rastu risinājumu šai notiekošajai krīzei, pēc Maltas deklarācijas pieņemšanas un saskaņā ar janvāra kopīgo paziņojumu par Vidusjūras centrālās daļas maršrutu 15 lielāks uzsvars ir ticis likts uz sadarbību ar Ziemeļāfrikas valstu partneriem un jo īpaši ar Lībiju.

Lībija, no kuras notiek nepārprotami visvairāk izceļošanu, ir galvenā partnere migrācijas plūsmu pārvaldībā Vidusjūras centrālās daļas maršrutā. Tā ir tranzīta un galamērķa valsts tūkstošiem migrantu, no kuriem daudzi ir cilvēku tirdzniecības upuri, pieder pie neaizsargātām personu grupām vai kuriem ir nepieciešama aizsardzība.

Saskaņā ar Kopīgo paziņojumu un 2017. gada 3. februāra Maltas deklarāciju ES ir padziļinājusi savas darbības Lībijas iestāžu atbalstam un to migrācijas pārvaldības spēju palielināšanai. Tā ir daļa no plašākas ES apņemšanās atbalstīt Lībijas stabilizēšanu atbilstīgi ANO vadītajam politiskajam procesam. Turpinās diplomātiskie centieni, un 23. maijā ES pēc 18. martā Kairā notikušās pirmās “Lībijas kvarteta” 16 sanāksmes rīkoja otro sanāksmi. Visi šie centieni notiek sarežģītos apstākļos, plašās Lībijas teritorijās valdot nestabilai politiskajai un drošības situācijai. 

Saskaņā ar ES trasta fondu aprīlī tika pieņemta visaptveroša EUR 90 miljonu vērta pasākumu pakete, lai uzlabotu migrantu un bēgļu aizsardzību, atbalstītu uzņēmējkopienu Lībijā kohēzijas un sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšanu un stiprinātu migrācijas pārvaldību visā valstī. Īstenošana tiek organizēta ar dažādu partneru starpniecību 17 , un visi līgumi ir parakstīti.

Tā rezultātā Starptautiskā Migrācijas organizācija jau ir spējusi palielināt savu palīdzību brīvprātīgu atgriešanos veicināšanai. Līdz 2017. gada 9. jūnijam savās izcelsmes valstīs bija atgriezušies 4582 migranti; salīdzinājumam, visa 2016. gada laikā šis skaits bija 2775.

Trīs kopējās drošības un aizsardzības politikas darbības – EUNAVFORMED operācija SOPHIA ("operācija SOPHIA"), ES robežu palīdzības misija Lībijā (EUBAM) un ES Sadarbības un projektu vienība – turpinās un to ietvaros notiek aktīva sadarbība ar Lībijas iestādēm.

Turpinās operācijas SOPHIA centieni, lai palīdzētu sagraut kontrabandistu darbības modeli. Tiem ir preventīva ietekme attiecībā uz ieroču embargo, un tie palīdz uzlabot jūras satiksmes drošību kopumā un zināšanas par kontrabandas tīklu darbības veidu. Operācijas ietvaros, paralēli programmai Seahorse un Itālijas iestāžu darbam, tiek turpinātas arī Lībijas krasta apsardzes apmācības, aprīkojuma nodrošināšana un spēju veidošana, tostarp cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību jomā. Līdz šim 2017. gadā tikušas apmācītas apmēram 130 personas, tomēr pietiekama skaita kandidātu atlase turpmākajām apmācībām Lībijā joprojām ir sarežģīts uzdevums. No kopējā kuģu skaita (10) Itālija četrus jau ir nosūtījusi atpakaļ Lībijas iestādēm. Apmācības un kuģu nosūtīšana atpakaļ nozīmē to, ka Lībijas krasta apsardzei vajadzētu pakāpeniski un efektīvi pārvaldīt meklēšanas un glābšanas pasākumus, lai nepieļautu migrantu kontrabandu Lībijas teritoriālajos ūdeņos. Šos centienus arī turpmāk pavadīs pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt cilvēktiesību ievērošanu un uzraudzīt šo krasta apsardzes līdzekļu izmantojumu. Padome arī apsver iespējas kontrolēt noteiktu tādu preču eksportu vai piegādi uz Lībiju, kuras var izmantot cilvēku kontrabandas un cilvēku tirdzniecības mērķiem.

Robežu pārvaldības jomā ES robežu palīdzības misija patlaban veido maza mēroga pastāvīgo klātbūtni Tripolē. Sadarbība ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropolu tiks pastiprināta attiecībā uz apmācībām un iesaistīšanos Āfrikas un Frontex informācijas dienesta darbā. Maijā darbam ES robežu palīdzības misijā tika norīkots koordinators.

Lai vēl vairāk pastiprinātu cīņu pret kontrabandu un uzlabotu Lībijas robežu pārvaldības spējas, Komisijas dienesti un Eiropas Ārējās darbības dienests sadarbojas ar Itālijas iestādēm, lai kopā ar Lībijas iestādēm papildus izstrādātu daudzgadu projektu. Tas ļautu no jauna pievērsties Lībijas dienvidu robežai un veltīt uzmanību notiekošajam izlīgšanas procesam, kā arī atbalstīt kopienu veidošanos, kas tādējādi radītu alternatīvu ekonomikai, kura saistīta ar kontrabandu. Lai palīdzētu racionalizēt un koordinēt visas minētās iniciatīvas, ES veido Lībijas un ES platformu diskusijām par sadarbību virknē jomu.

Turklāt ES palielina sadarbību ar Lībijas Subsahāras kaimiņvalstīm, lai risinātu problēmu, ko izraisa neatbilstīgas migrācijas spiediens ziemeļu virzienā. Līdz ar kopējās drošības un aizsardzības politikas misiju reģionalizāciju Sāhelā un ES trasta fonda pārrobežu dimensijas projektu īstenošanu jau tiek īstenoti vairāki pasākumi. Šāda reģionāla pieeja turklāt balstās uz sadarbību Sāhelas G5 valstīs 18 . G5 valstu apvienotie spēki, kuru uzdevums ir visvairāk problēmu skarto pierobežu reģionu nodrošināšana, bija pašā uzmanības centrā ES un G5 Sāhelas valstu ministru līmeņa sanāksmē, kura norisinājās 6. jūnijā Bamako un kurā ES paziņoja par nodomu atbalstīt apvienoto spēku izveidi un darbības sākšanu, ieguldot līdz pat EUR 50 miljoniem. Apvienoto spēku darbības mērķi ir cīņa pret terorismu, organizēto pārrobežu noziedzību un cilvēku tirdzniecību.

Turpmākie soļi:

-ciešā sadarbībā ar Itālijas iestādēm turpināt apmācīt Lībijas krasta apsardzi, lai veidotu tās darbības spējas un pabeigtu kuģu nosūtīšanu atpakaļ;

-turpināt īstenot tādus projektus, kas sniedz palīdzību un aizsardzību migrantiem, kas nonākuši grūtībās Lībijā, un migrantiem piedāvāt atbalstītas brīvprātīgās atgriešanās iespējas;

-kopā ar Itālijas iestādēm pabeigt priekšdarbus, kas pašlaik norit, lai ES trasta fondā iesniegtu robežu pārvaldības daudzgadu projektu;

-turpināt darbu, lai izveidotu ES Robežu palīdzības misijas maza mēroga pastāvīgo klātbūtni Tripolē;

-organizēt faktu vākšanas misiju Lībijas dienvidu daļā ar mērķi sniegt papildu atbalstu;

-sekmēt sadarbību starp Lībiju un tās dienvidu kaimiņvalstīm.

2.3.    Saistībā ar citām valstīm sasniegtais progress / sasniegtie rezultāti

Ziemeļāfrika

Pateicoties tam, ka kopš 2016. gada septembra Ēģiptes varas iestādes pastiprināti kontrolē savas jūras robežas, ir apturēta izbraukšana no Ēģiptes. ES atbalsts, kas Ēģiptes tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm jau tiek sniegts, ir palīdzējis īstenot 2016. gada kontrabandas apkarošanas tiesību aktus un detalizētu darba plānu, par kuru martā tika panākta vienošanās. Ēģiptes iestādes arī apsver sadarbības perspektīvas ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. 2017. gada janvārī tika panākta vienošanās par oficiālu ES un Ēģiptes dialogu migrācijas jomā, tomēr tas vēl nav sākts. ES trasta fonda Ziemeļāfrikas sadaļā tika apstiprināta programma EUR 60 miljonu apmērā, lai stiprinātu Ēģiptes migrācijas pārvaldību, novērstu neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus un atbalstītu tās Ēģiptes kopienas, kuras uzņem migrantus.

Lai gan noris plaša sadarbība mobilitātes partnerībā ar Tunisiju, kavējas sarunas par vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem. ES un Tunisijas Asociācijas padomē 2017. gada maijā Tunisija atkārtoti apstiprināja apņemšanos sadarboties ar ES visos aspektos, kas saistīti ar migrāciju, tostarp migrācijas pārvaldību un cīņu pret neatbilstīgu migrāciju, īpaši pievēršoties migrācijas pamatcēloņu novēršanai. Tunisija nupat pauda interesi par turpmākām apmācībām Seahorse programmā.

Sadarbība ar Alžīriju ir svarīga attiecībā uz neatbilstīgo migrantu plūsmu uz Eiropu. Marta Asociācijas padomē Briselē ES un Alžīrija pieņēma partnerības prioritātes, kas saistītas ar Eiropas kaimiņattiecību politiku. Alžīrija nav pieņēmusi oficiālu dialogu par migrāciju, tādēļ to ES un Alžīrija turpina apspriest neoficiālā dialogā (pēdējoreiz — maijā), īpaši pievēršot uzmanību migrācijas pamatcēloņu novēršanai.

Pēdējo nedēļu laikā ir palielinājušās neatbilstīgas migrācijas plūsmas no Marokas uz ES. Šī tendence tiek cieši uzraudzīta, un būs jāizskata iespēja apspriest šo jautājumu ar Maroku. Kavējas sarunas par vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem.

Rietumāfrika

Lai gan Eiropas Savienība turpina koncentrēt centienus uz piecām prioritāras nozīmes valstīm, kuras nosauktas partnerības satvarā, tā ir arīdzan pielāgojusies tai nepastāvīgajai situācijai, kas saistīta ar migrantu plūsmām, kuri izmanto Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutu.

Eiropā ir ievērojami palielinājies neatbilstīgo migrantu skaits no Kotdivuāras, Ganas un Gvinejas. Augsta līmeņa misijas minētajās valstīs ir apliecinājušas gatavību turpināt sadarbību, un ar kopīgi izstrādātu pasākumu un stratēģiju palīdzību jau ir sperti daži soļi, ieskaitot atgriešanas jautājuma risināšanu. Savukārt ES savu apņemšanos ir apliecinājusi, attiecinot ES trasta fonda Āfrikai darbību uz šīm trīs valstīm. Būtu vajadzīgs, ka šī apņemšanās, turpmāks dialogs un identifikācijas misijas padara migrācijas pārvaldību, atgriešanu un sadarbību cīņā pret kontrabandu sistēmiskāku. Turpmākajos mēnešos turpināsies darbs ar šīm valstīm un Gambiju.

Jordānija un Libāna

2017. gada aprīlī ES rīkotajā Briseles konferencē par Sīrijas un reģiona nākotni ES vēlreiz apstiprināja, ka tā atbalstīs Jordāniju un Libānu alternatīvās aizsardzības, ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes, izglītības jomā, kā arī attiecībā uz iztikas līdzekļiem bēgļiem un to uzņēmējkopienām. ES atkārtoti uzsvēra savu apņemšanos 2018. gadā (līdzīgi kā 2016.–2017. gadā) sniegt atbalstu līdzvērtīgā līmenī un iesaistīties tikpat aktīvi arī 2019. gadā.

Āzija

ES un Afganistānas kopēja turpmākā virzība un vairāku dalībvalstu noslēgtie divpusējie nolīgumi jau devuši pirmos rezultātus attiecībā uz brīvprātīgu atgriešanos un nebrīvprātīgu atgriešanu, turklāt pilnībā ievērojot cilvēktiesības un neizraidīšanas principu. Otrā apvienotā darba grupa, kas 2017. gada martā tikās sakarā ar kopējās turpmākās virzības īstenošanu, vēlreiz apstiprināja abu pušu apņemšanos un risināja tādus konkrētus jautājumus kā saziņas atvieglošana starp dalībvalstīm un Afganistānas konsulātiem. Politiskajos dialogos ar partneriem tika apspriesta arī afgāņu bēgļu jautājuma reģionālā dimensija. Ar saskaņotiem centieniem un finansiālo palīdzību humanitārajiem partneriem tiek gādāts par Irānā nonākušo neaizsargāto afgāņu bēgļu steidzamākām vajadzībām, un, lai papildinātu Irānas iestāžu darbu šai jomā, tiek apsvērti ilgtermiņa pasākumi.

Aprīlī tika parakstīta vienošanās ar Pakistānu par elektroniskas platformas izveidi, kuras mērķis ir atvieglot atpakaļuzņemšanu. Rudenī tiks rīkots izmēģinājuma posms, kurā piedalīsies četras dalībvalstis (Grieķija, Francija, Vācija un Beļģija), un tam vajadzētu būt pirmajam solim ceļā uz ātru darbības sākšanu. Pakistānas varas iestāžu apmeklējumi ir bruģējuši ceļu uz turpmāku apmaiņu ar Eiropolu un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Vienlaikus ES atbalsta migrantu centrus Pakistānā un informācijas kampaņas, lai palielinātu informētību par migrācijas realitāti. Trešā ES un Pakistānas augsta līmeņa tikšanās organizēšana ir saistīta, cita starpā, ar progresu, kas gūts sadarbībā migrācijas jautājumos (ieskaitot atpakaļuzņemšanu).

Bangladešas  valstspiederīgie veido otru lielāko neatbilstīgo migrantu grupu, kuri ierodas ES. Pēdējo gadu laikā tikusi stiprināta politiskā un operatīvā iesaiste, jo īpaši saistībā ar neatbilstīgo migrantu atpakaļuzņemšanu un neatbilstīgas migrācijas novēršanu. Bangladešai jāiegulda lielāki centieni, lai tās apņemšanās uzņemt atpakaļ valstspiederīgos, kas nelegāli uzturas ES, īstenotos konkrētos pasākumos (ieskaitot vienošanos par standarta darbības procedūrām šādu personu identificēšanai, dokumentu izdošanai un atgriešanai).

3.    Apritējis gads: gūtās atziņas, izaicinājumi un turpmākā virzība

Sadarbība ar dalībvalstīm

Partnerības satvarā ir notikusi vēl nepieredzēta līmeņa sadarbība starp ES un dalībvalstīm, kurām ir ciešas divpusējas attiecības ar partnervalstīm. Piemērs ir Nigēra, kuras iestādēm atbalsts ticis sniegts, apvienojot ES un dalībvalstu instrumentus. Turklāt ir notikusi vērtīga sadarbība informācijas apmaiņas veidā, pēdējoreiz — par to, kā labāk izsekot alternatīvus maršrutus.

Kopīgu ES/dalībvalstu augsta līmeņa un tehnisko misiju gatavošana uz prioritāras nozīmes valstīm un vienota ES ziņojumu gatavošana dalībvalstu divpusējiem apmeklējumiem vēlreiz apliecināja saskaņotas pieejas priekšrocības. Tā iespējams efektīvāk saskaņot nostāju starp ES galvaspilsētām un to vēstniecībām partnervalstīs. ES līmenī tas nozīmēja arī to, ka ciešākas dalībvalstu divpusējās attiecības un sadarbība dažkārt bija noteicošās, turklāt dalībvalstu iesaisti ES aktīvi papildināja ar īstu un uz rezultātiem vērstu starpiestāžu partnerību.

Tomēr koordinēta un saskaņota ES un dalībvalstu pieeja nav realizējusies visos gadījumos. Ir jādara vairāk, lai novērstu koordinācijas trūkumu un nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un informācijas apmaiņu par izstrādē esošajiem pasākumiem starp ES un dalībvalstīm. Labāk jāsaskaņo nostājas, jāsniedz kopīgi ziņojumi, un nepieciešams, lai ES līmeņa centieni un divpusējā sadarbība savstarpēji papildinātu viens otru. Partnerības satvars iegūtu arī no dažu dalībvalstu priviliģētām divpusējām attiecībām ar dažām partnervalstīm, jo tās piešķirtu pievienoto vērtību ES līmeņa stratēģiskai pieejai. Tas var būt īpaši vērtīgi gadījumos, kad ES nav konkrētu sarunu pilnvaru vai ir tikai dalītā kompetence. Līdz šim aktīvi iesaistījušas tikai dažas dalībvalstis. Nākamo mēnešu laikā šajos kopīgajos pūliņos, iespējams, varēs iesaistīties vēl vairāk dalībvalstu. Lai efektīvi un iedarbīgi mobilizētu un liktu lietā visus pieejamos līdzekļus, kuri būtu piemēroti sadarbības nodrošināšanai migrācijas pārvaldības jomā, izšķirīga nozīme ir konsekventam un saskaņotam visu dalībvalstu atbalstam.

Cits būtisks koordinācijas aspekts ir saderības nodrošināšana ar citiem starptautiskiem procesiem. ES līmenī noris cieša koordinācija, kas nodrošina nostāju saskaņošanu attiecībā uz partnerības satvaru, turpmākajiem pasākumiem pēc Valletas samita, reģionāliem migrācijas procesiem Āfrikā un ES pozīciju tādās globālās norisēs kā G20, G7 un ANO globālā migrācijas pakta izstrādi. Tā ir uzturama un stiprināma.

Kopš partnerības satvara izveides galvenā uzmanība tiek pievērsta piecām prioritāras nozīmes valstīm. Vairākas dalībvalstis ir aicinājušas pieeju paplašināt un izmēģināt arī citos ģeogrāfiskajos apgabalos. Lai reaģētu uz nepastāvīgajām migrācijas plūsmām un jaunām vajadzībām, tika izstrādāta ģeogrāfiski elastīga pieeja, kas ņem vērā arī to, ka darbs ar tranzīta valstīm nereti izrādījies vieglāks nekā ar izcelsmes valstīm. Tā, piemēram, norit raitāka sadarbība ar Kotdivuāru, Gvineju un Bangladešu.

Sadarbība uz vietas

Klātbūtne uz vietas ir būtiska, lai uzlabotu informāciju par migrācijas plūsmām un sasniegtu konkrētus darbības rezultātus. Kopš partnerības satvara izveides gan ES delegācijas, gan dalībvalstu vēstniecības par savu prioritāti ir izvirzījušas migrāciju. ES iesaistes stiprināšanā liela nozīme bijusi divpadsmit Eiropas migrācijas sadarbības koordinatoru norīkošanai darbā uz trešām izcelsmes un tranzīta valstīm, kurām ir prioritāra nozīme 19 . Koordinatori palīdz veidot ciešāku saiti ar visām vietējām ieinteresētajām personām un iestādēm.

Būtu pilnā mērā jāizmanto ES aģentūru zināšanas. Saistībā ar robežu drošību 20 Āfrikas un Frontex informācijas dienests jau sniedz iespēju regulāri apmainīties ar informāciju un zināšanām. Jauns posms sāksies jūlijā, kad Āfrikā tiks norīkots darbā pirmais Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras sadarbības koordinators. Lietderīgas bijušas arī kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas un operācijas, kuru mērķis ir partnervalstu spēju veidošana, lai tranzīta valstīs uzlabotu robežu pārvaldību un cīņu pret organizēto noziedzību.

Atgriešana un atpakaļuzņemšana

Viens no galvenajiem partnerības satvara mērķiem ir uzlabot atgriešanu un atpakaļuzņemšanu, kas nodrošinātu migrācijas pārvaldības darbību visos posmos un atturētu cilvēkus no došanās bīstamā ceļā. Šai sakarā tika apzinātas dažādas pieejas un instrumenti, kas stiprinātu sadarbību ar trešām valstīm. Ar dažiem partneriem ES ir sākusi oficiālu dialogu vai sarunas par juridiski saistošiem instrumentiem, savukārt ar citiem partneriem tika izmēģināti neformāli instrumenti, piemēram, standarta darbības procedūras, tehniskās misijas vai identifikācijas misijas.

Identifikācijas misijās gūtā pieredze apstiprināja, ka tas ir lietderīgs instruments, tomēr partnervalstīs identifikācijas process ir bijis ilgs un apgrūtinošs un tikai neliela daļa identificēto personu ir faktiski atgriezušās. Nākotnē misijas būtu jāizmanto jo īpaši gadījumos, kad identifikācija nav iespējama ar citiem līdzekļiem, vai kā uzticēšanās vairošanas pasākums, lai panāktu strukturētu sadarbību. Identifikāciju un dokumentāciju parasti veic izcelsmes valstu konsulāti vai pastāvīgie koordinatori, kurus tās norīko darbā ieceļošanas vietās.

Kopš partnerības satvara darbības sākuma ir sāktas oficiālas sarunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar Nigēriju, Tunisiju un Jordāniju papildus tām, kas jau notiek ar Maroku. Parasti šādās sarunas ir jārisina vairāki jautājumi, piemēram, jāiekļauj klauzula par trešās valsts valstspiederīgo vai partnervalstij jāakceptē ES ceļošanas dokumenti personu atgriešanai (ES laissez-passer). Ar citām valstīm tiek izmēģināti neformālāki sadarbības instrumenti personu atgriešanai, piemēram, standarta darbības procedūras. Abos gadījumos vairākumā izcelsmes valstu joprojām rodas grūtības nodrošināt savu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu, lai gan tās ir iedibinātas starptautiskas saistības.

Jāpastiprina centieni, lai partnervalstīm palīdzētu skaidrot to iedzīvotājiem, ka sadarbība atpakaļuzņemšanas jomā ir daļa no vispusīgām un līdzsvarotām attiecībām ar ES un tās dalībvalstīm un ka tā ir būtiska, lai nākotnē novērstu neatbilstīgu izceļošanu, kas apdraud daudzu līdztautiešu dzīvības.

Šai sakarā partnervalstis ir apliecinājušas lielāku gatavību sadarboties, lai palīdzētu atgriezties neatbilstīgajiem migrantiem, kuri ieradušies nesen, it īpaši tiem, kuri vēl nav daļa no diasporas, kas ar naudas pārvedumiem palīdz uzturēt savas kopienas. Lai gan partnerības satvara uzmanības centrā joprojām ir visi neatbilstīgie migranti ES, kopā ar partnervalstīm (jo īpaši ar pirmās ieceļošanas dalībvalstīm) tiek izmēģināti darbības risinājumi, kuri liek uzsvaru uz tiem neatbilstīgajiem migrantiem, kas ieradušies nesen.

Tāpat nepārtraukti jākāpina iekšēji centieni, lai atgriešanas politika kļūtu efektīvāka un iedarbīgāka. Pārskatītajā ES Rīcības plānā par atgriešanu un ieteikumā 21 izklāstīti pasākumi, kas dalībvalstīm būtu jāveic, lai uzlabotu atgriešanas efektivitāti, risinot tādus jautājumus kā bēgšanas iespējamība tad, kad cilvēki ir saņēmuši atgriešanas lēmumus. Partnerības satvarā šis aspekts ir svarīgs arī tādēļ, lai nodrošinātu izpildāmus atgriešanas rezultātus. Dalībvalstis to var arī veicināt, uzlabojot informācijas vākšanu par atgriešanu, lai būtu iespējama labāka analīze 22 . Saskaņotu un atbilstošu reintegrācijas pasākumu izstrāde ar mērķi nodrošināt cieņpilnu atgriešanu izcelsmes valstī ir svarīgs stimuls, kas atgriešanu atvieglotu.

Lai pārvarētu šķēršļus un gūtu rezultātus atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā, būs nepieciešams saskaņotāk un plašāk likt lietā līdzekļus, kurus piedāvā visas attiecīgās ES politikas jomas. Piemēram, viens no tādiem līdzekļiem, kas būtu jāaplūko, ir koordinēta vīzu vai legālās migrācijas politika 23 . Pamatojoties uz 23 dalībvalstu atbildēm 24 uz ad hoc aptaujas jautājumiem par iniciatīvu legālās migrācijas jomā, kas patlaban norisinās starp dalībvalstīm un partnerības satvara prioritāras nozīmes valstīm, šķiet, 16 valstīs nav citu konkrētu iniciatīvu par legālo migrāciju kā tikai tās iniciatīvas, kuras sāktas kā daļa no studentu mobilitātes programmas “Erasmus+”. Tikai divas valstis ziņoja, ka patlaban tām ar Senegālu un Mali ir izveidotas divpusējas iniciatīvas, kas atvieglo jauno absolventu un profesionāļu mobilitāti un apriti.

Lai nodrošinātu ciešāku sadarbību, un ņemot vērā trešās valsts gatavību, būtu jāpiedāvā vērienīgāki stimulu kopumi.

Ar labiem rezultātiem tika sniegts brīvprātīgas atgriešanās atbalsts migrantiem, kuri ceļā uz Eiropu bija nonākuši grūtībās. Lībijas un Nigēras gadījumā pastiprināta partnerība starp ES un Starptautisko Migrācijas organizāciju ir palīdzējusi sasniegt taustāmus rezultātus: no 2017. gada janvāra līdz 9. jūnijam vairāk nekā 7200 neaizsargātu migrantu, kuri Nigērā un Lībijā bija nonākuši grūtībās, saņēma atbalstu, lai atgrieztos mājās. Lībijas gadījumā 2017. gada rādītāji jau ir pārsnieguši 2016. gada rādītājus.

ES un dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni saziņā un izpratnes palielināšanā par neatbilstīgas migrācijas riskiem. Lai gan izcelsmes un tranzīta valstīs tiek īstenotas iniciatīvas, kas potenciālos migrantus brīdina par šādu ceļojumu risku, atgriešanu varētu atvieglot arī plašāka informēšana par atgriešanu un veiksmīgu reintegrāciju, kā arī informētības palielināšana diasporā.

Finansiāla palīdzība

ES trasta fonds Āfrikai ir ļāvis paātrināt un pielāgot lēmumu pieņemšanu par projektiem, kas vērsti uz migrācijas politiku un pārvaldību un migrācijas pamatcēloņu novēršanu. Visiem trīs fonda reģioniem ES ir būtiski palielinājusi pieejamo resursu līmeni — no EUR 1,8 miljardiem (2015. gada novembrī) līdz aptuveni EUR 2,8 miljardiem 25 . Paplašinot trasta fonda darbību, lai aptvertu arī Gvineju, Kotdivuāru un Ganu, ir paplašināts tā ģeogrāfiskais tvērums.

Lai gan trasta fonds ir spējis ātri sagatavot pasākumus, kas ir gan ES, gan tās dalībvalstu, kā arī partnervalstu interesēs, tomēr tik raitu darbību vēlākos procesa posmos ne vienmēr spēts nodrošināt. Vairāki īstenošanas partneri (ieskaitot ES dalībvalstu attīstības aģentūras) nebija gatavi tikt ātri norīkoti un sākt darbību uz vietas. Kopš 2017. gada sākuma procesi, kuru mērķis ir līgumu parakstīšana ar projektu īstenotājiem, tikuši vienkāršoti un paātrināti. Pēdējo piecu mēnešu laikā summa, par kādu visos trijos reģionos tikuši parakstīti līgumi, ir palielinājusies no aptuveni EUR 500 miljoniem līdz vairāk nekā EUR 1 miljardam.

Trasta fonds ir arī saņēmis tiešo atbalstu no dalībvalstu budžetiem 26 , un dažas dalībvalstis ir vēl arī tieši atbalstījušas konkrētus projektus vai iniciatīvas. Nākamo mēnešu laikā šī pieeja būs jāturpina, lai, balstoties uz kopīgajām interesēm ar dalībvalstīm, palielinātu resursus, kas pieejami darbam migrācijas jomā. Trasta fonda Subsahāras sadaļā uzmanība tiks pievērsta efektīvai resursu izlietošanai, lai stimulētu partnerības un sadarbību, savukārt pasākumi, kas nepieciešami, lai īstenotu Maltas deklarāciju, aizvien vairāk noslogo trasta fonda Ziemeļāfrikas sadaļu. Tādēļ ārkārtīgi svarīga ir skaidra dalībvalstu apņēmība un finansiālā palīdzība, kas nodrošinātu, ka turpmākajos gados Ziemeļāfrikas sadaļā var rēķināties ar adekvātiem resursiem.

Visbeidzot, ārējo investīciju plāns palīdzēs novērst neatbilstīgas migrācijas ekonomiskos pamatcēloņus, veicinot investīcijas un darbvietu radīšanu, jo īpaši Āfrikā un ES kaimiņvalstīs. Ir neapšaubāmi svarīgi, lai ES likumdevēji pēc iespējas ātrāk apstiprinātu priekšlikumu par Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai un lai fonds nekavējoties sāktu darboties.

4.    Secinājumi

Partnerības satvara īstenošanas gadā ES un tās dalībvalstīm bija iespēja sadarbību migrācijas jomā ar trešām valstīm izveidot jaunā līmenī, izmantojot pielāgotas īstermiņa un vidēja termiņa pasākumu paketes. Līdz šim gūti pozitīvi rezultāti tādās jomās kā cīņa pret kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, kā arī atbalstīta brīvprātīga atgriešanās. Arī atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā sperti pirmie soļi, lai gan tie joprojām ir nepietiekami. Ņemot vērā to, ka faktori, kuri veicina migrāciju uz Eiropu, vēl aizvien pastāv, visu partnerības satvara mērķu īstenošana joprojām ir viena no turpmāko mēnešu galvenajām prioritātēm, tāpēc būs nepieciešami visu ieinteresēto personu pastāvīgi un pastiprināti centieni.

Nepieciešams saliedēt nepieredzēta līmeņa koordināciju gan starp ES dienestiem un politiku, gan starp dalībvalstīm, paplašinot pieejamo instrumentu klāstu, palielinot to dalībvalstu skaitu, kas iesaistās kopīgajos pūliņos, un to vēl vairāk atvieglotu uzlabota informācijas apmaiņa. Lai saglabātu dinamiku un izmantotu sasniegtos rezultātus, ieguldīto darbu un centienus, būs svarīga saskaņotāka kopējā nostāja attiecībās ar partnervalstīm. Vajadzības gadījumā partnerības ģeogrāfiskā darbības joma tiks pielāgota atbilstoši jauniem situācijas pavērsieniem, īpašu uzmanību pievēršot Vidusjūras reģiona centrālās daļas maršrutam.

Atgriešanas jomā partneriem būtu nepārtraukti jāuzsver tas, cik svarīga ir starptautisko saistību izpilde; būtu pragmatiski jāmācās no pieredzes, izvērtējot visus praktiskos risinājumus, kas atgriešanas jomā sniegtu labākus rezultātus, un jāveido ciešāka sadarbība un labāka koordinācija ES un ārpus tās. ES ieguldīs lielākus centienus, lai atgriešanas jomā panāktu stabilas vienošanās ar partnervalstīm, nodrošinātu nesen ieceļojušu neatbilstīgo migrantu ātru atgriešanu, un lūgs dalībvalstu palīdzību, lai nodrošinātu attiecīgo līdzekļu un stimulu labāku koordināciju. Nepieciešams ieguldīt vēl lielākus centienus, lai Subsahāras valstu izcelsmes neatbilstīgajiem migrantiem būtu atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās iespējas vēl pirms nonākšanas Eiropā.

Resursu ziņā ļoti liela nozīme ir adekvātam un ilgtspējīgam finansējumam, kas ļautu veicināt ciešāku politisko dialogu. Tam varētu būt nepieciešams papildu finansējums arī no dalībvalstīm, ko varētu novirzīt caur ES trasta fondu un jo īpaši tā Ziemeļāfrikas sadaļu, lai nodrošinātu, ka pašreiz īstenotie pasākumi sniedz rezultātus arī turpmāk. Pilnībā jāizmanto ārējo investīciju plāna sniegtās iespējas.

Migrācija pēc savas būtības ir ilgtermiņa pārbaudījums Eiropas Savienībai, un tam ir vajadzīga politika, kas sniedzas tālāk par tūlītēju rīcību krīzes situācijā. Partnerības satvars piedāvā platformu šādas politikas īstenošanai ciešā sadarbībā ar mūsu partneriem, kur atrast kopīgus risinājumus un veidot stabilu un taisnīgu dialogu. Turpmākajos mēnešos ES un dalībvalstīm būs labāk jāizmanto visas iespējas un visas attiecīgās politikas stratēģijas un visi pieejamie līdzekļi, kas nepārtraukti vērsti uz rezultātiem, saglabājot elastību, kas ļauj tos pielāgot nepastāvīgajai situācijai.

(1)

     Paziņojums par jauna satvara partnerībai ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā, COM(2016) 385 final, 7.6.2016.

(2)

     Nigēra, Nigērija, Senegāla, Mali un Etiopija.

(3)

     Attiecīgi COM(2016) 700, 18.10.2016., COM (2016) 960, 14.12.2016. un COM (2017) 205, 2.3.2017.

(4)

     Komisijas Lēmums C (2015) 7293 final; Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonds stabilitātes nodrošināšanai un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā (Eiropas Savienības Ārkārtas trasta fonds Āfrikai).

(5)

     http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2017/01/03-malta-declaration/

(6)

     JOIN (2017) 4 final, 25.1.2017.; Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Migrācija Vidusjūras centrālās daļas maršrutā: plūsmu pārvaldība, dzīvību glābšana”.

(7)

     Savos 2016. gada 28. jūnija, 2016. gada 20. oktobra un 2016. gada 15. decembra secinājumos.

(8)

   Izmantotie apzīmējumi un materiāla izkārtojums kartē nenozīmē, ka tas būtu pausts viedoklis par jebkādas valsts, teritorijas, pilsētas vai apgabala (vai to iestāžu) juridisko statusu vai robežām.

(9)

     Piemēram, Vācijas atbalsts aprīkojuma jomā un Itālijas palīdzība, lai varētu izveidot kopīgu datu apmaiņas platformu.

(10)

     Šīs sanāksmes kopīgi vada iekšlietu ministrs un ES delegācijas vadītājs, un tajās tiekas attiecīgie ministri, ES civilo spēju veidošanas misija Nigērā (EUCAP Sahel Niger), attiecīgās dalībvalstis, ES īstenošanas aģentūras un migrācijas jomā iesaistītās puses, piemēram, Starptautiskā Migrācijas organizācija. Sanāksmēs tagad piedalās arī Agadesas reģionālā padome.

(11)

     Salīdzinājumam – 2016. gadā izceļojušo migrantu skaits bija gandrīz 334 000 un ieceļojušo migrantu skaits – 111 000.

(12)

     2015. gadā Starptautiskā Migrācijas organizācija palīdzēja 1595 migrantiem no trešām valstīm un 126 Nigēras valstspiederīgajiem atgriezties savās kopienās, un 2016. gadā šis skaits vairāk nekā uz pusi pieauga – notika 4788 trešo valstu valstspiederīgo un 301 Nigēras valstspiederīgo atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās.

(13)

     Āfrikas un Frontex informācijas dienesta ziņojums par 2016. gadu.

(14)

     UNHCR dati uz 2017. gada 31. martu.

(15)

     JOIN (2017) 4 , 25.1.2017.; Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Migrācija Vidusjūras centrālās daļas maršrutā: plūsmu pārvaldība, dzīvību glābšana”.

(16)

     ES, Āfrikas Savienība, Apvienoto Nāciju Organizācija un Arābu valstu līga.

(17)

     Līgumi ar Starptautisko Migrācijas organizāciju, Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu, ANO Bērnu fondu, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos un Vācijas attīstības aģentūru (GiZ).

(18)

     Burkinafaso, Čada, Mali, Mauritānija un Nigēra.

(19)

     EMSK ir izvietoti Etiopijā, Jordānijā, Libānā, Mali, Nigērā, Nigērijā, Pakistānā, Senegālā, Serbijā, Sudānā, Tunisijā un Turcijā.

(20)

     Patlaban tās dalībvalstis ir šādas Āfrikas valstis: Angola, Benina, Burkinafaso, Kamerūna, Kaboverde, Čada, Kongo, Kongo Demokrātiskā Republika, Kotdivuāra, Džibutija, Gambija, Gana, Gvineja, Kenija, Libērija, Maroka, Mauritānija, Mali, Nigēra, Nigērija, Senegāla, Sjerraleone, Togo, Dienvidsudāna. Šādas valstis ir novērotāja statusā: Alžīrija, Ēģipte, Eritreja, Lībija, Sudāna. Tiek sākts EUR 4 miljonu vērts projekts, kas kopienai sniegs papildu atbalstu.

(21)

     COM(2017) 200 final, 02.03.2017. un C(2017) 1600 final, 07.03.2017.

(22)

     Komisijas integrētas atgriešanas pārvaldības lietotnē iespējama datu apmaiņu par atgriešanu.

(23)

     Dažu dalībvalstu, kā arī Amerikas Savienoto Valstu vai Kanādas pieredze liecina, ka attiecībās ar partnervalstīm efektīvs līdzeklis ir, piemēram, vīzas.

(24)

     Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

(25)

     Patlaban visos trīs reģionos ir apstiprinātas 118 programmas par kopsummu EUR 1889,3 miljardi.

(26)

     Ieskaitot ES dalībvalstu un citiem līdzekļu devēju, piemēram, Šveices un Norvēģijas, solītos EUR 202,4 miljonus, 2017. gada 31. maijā no šīs summas jau ir piešķirti EUR 72 miljoni.

EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 13.6.2017

COM(2017) 350 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI

Ceturtais progresa ziņojums par partnerības satvaru sadarbībai ar trešām valstīm migrācijas jomā saskaņā ar Eiropas Programmu migrācijas jomā

Progress prioritārajās valstīs