EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.6.2017

COM(2017) 345 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par programmas euro aizsardzībai pret viltošanu “Perikls 2020” īstenošanu un rezultātiem 2016. gadā

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par programmas euro aizsardzībai pret viltošanu “Perikls 2020” īstenošanu un rezultātiem 2016. gadā

1.Vispārīga informācija

Programma “Perikls 2020” (turpmāk “Programma”) ir apmaiņas, atbalsta un mācību programma euro aizsardzībai pret viltošanu. Tā aizstāj 2001. gadā izveidoto programmu “Perikls”, kas darbojās no 2002. līdz 2013. gadam. Programma tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 331/2014 1 . Ar Padomes 2015. gada 11. maija Regulu (ES) 2015/768 2  tās piemērošana tika attiecināta arī uz neiesaistītajām dalībvalstīm. Regulā (ES) Nr. 331/2014 ir noteikts, ka Programma būs spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim. Regulas 13. panta 3. punktā Komisijai ir noteikta prasība katru gadu sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par Programmas rezultātiem. Ar šo trešo gada ziņojumu minētā prasība tiek izpildīta attiecībā uz 2016. gadu.

2.Programmas īstenošana 2016. gadā un to Programmas pasākumu rezultāti, kam līdzekļi piešķirti 2016. gadā

Programmas īstenošanai 2016. gadā atvēlētais gada budžets bija EUR 1 038 500, ko piešķīra no Eiropas Savienības 2016. gada vispārējā budžeta pozīcijas 01. 020400. Kopumā 2016. gadā tika piešķirti EUR 1 029 353,87. Programmu īsteno ar līdzfinansētiem pasākumiem (dotācijas), ko rīko dalībvalstu kompetentās iestādes, un ar “Komisijas pasākumiem”, ko rīko tieši Komisija.

Programmas īstenošanā atspoguļojās dalībvalstu un Komisijas apņemšanās aizsargāt euro pret viltošanu. Ekspertu grupas euro viltošanas jautājumos (ECEG) sanāksmēs noritējušo diskusiju par daudzgadu stratēģiju rezultātā 2016. gadā bija iespējams piešķirt 99,12 % no kopējiem budžeta līdzekļiem. Lai pilnīgi un lietderīgi izmantotu pieejamās saistību apropriācijas, EUR 45 083,16 tika pārvirzīti no dotācijām uz Komisijas pasākumiem. 2016. gadā Programmas ietvaros kopā tika finansēti 13 projekti 3 . Atbildot uz dalībvalstu kompetento iestāžu iesniegtajiem pieteikumiem, kopā tika veiksmīgi piešķirtas deviņas dotācijas. Tikpat piešķīra arī 2015. gadā. Tika finansēti arī četri Komisijas pasākumi (salīdzinājumam — iepriekšējā gadā tika finansēti trīs Komisijas pasākumi). 2016. gadā tika īstenoti četri pasākumi, bet 2017. gadā vai vēlāk tiek/tiks īstenoti deviņi pasākumi.

I un II diagramma. Pasākumu skaits sadalījumā pa dalībvalstīm un finansēto pasākumu veidiem (pasākumi, kam līdzekļi piešķirti 2016. gadā, sk. I pielikumu) 4

Programmas ietvaros 2016. gadā pieteikumus iesniedza četras dalībvalstis, proti, Itālija, Francija, Spānija un Bulgārija. Lielā mērā tas liecina par to, ka valstis, kuras euro viltošana skar visvairāk, programmas “Perikls” līdzekļus izmanto biežāk. Papildus tam jāmin, ka Bulgārijas iestāde pieteikumu Programmas ietvaros iesniedza pirmo reizi.

2016. gadā līdzekļi tika piešķirti šādiem pasākumiem: pieci semināri/konferences, trīs tehniskās mācības, trīs darbinieku apmaiņas, viens pētījums un viens aprīkojuma iepirkums.

Pasākumi notiek 5 gan ES, gan ārpus tās atkarībā no konkrētajām vajadzībām, kas ir saistītas ar euro aizsardzību pret viltošanu. Jau kopš Programmas pirmsākumiem ir tikusi stiprināta tās reģionālā pieeja, īstenojot pasākumus, kas saistīti ar īpaši augsta riska pasaules reģioniem. Īpaša uzmanība tiek pievērsta Latīņamerikai (divi Spānijas rīkoti pasākumi un viens Komisijas pasākums) un Dienvidaustrumeiropai (divi Itālijas rīkoti pasākumi un viens Bulgārijas rīkots pasākums).

III un IV diagrammā atainots Programmas dalībnieku sadalījums pēc to izcelsmes un darbavietas.

III un IV diagramma. Dalībnieku izcelsme un dalībnieku darbavieta 6 (pasākumi, kam līdzekļi piešķirti 2016. gadā, sk. I pielikumu) 7

Aplēsts, ka pasākumos, kam līdzekļi piešķirti 2016. gadā, piedalās 528 eksperti 8 .

Dalībnieki ir no 60 valstīm. Lielākā daļa apmācāmo (63 %) ir dalībnieki no Eiropas: 39 % ir no eurozonai piederīgām dalībvalstīm, 14 % — no trešām Eiropas valstīm, bet 10 % — no eurozonai nepiederīgām dalībvalstīm; 26 % apmācāmo ir no Latīņamerikas, kas ir daudz vairāk nekā iepriekšējā gadā 9 , un šī grupa pašlaik ir otrā lielākā dalībnieku grupa. Visbeidzot, 2 % ir no Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikas un 2 % — no Āzijas.

Attiecībā uz dalībnieku darbavietu jānorāda, ka 37 % no visiem dalībniekiem pārstāv policijas spēkus. Tik liels pārsvars vērojams tāpēc, ka policijas iestādes ir pirmās, kas dodas cīņā pret euro viltošanu, un policijas darbinieki ietver gan izmeklētājus, gan tehnisko personālu. Tomēr pārējās dalībnieku kategorijas veido 63 % no kopuma, kas ir daudz vairāk nekā iepriekšējā gadā (47 %). Konkrētāk, ir pieaudzis relatīvais centrālo banku dalībnieku īpatsvars (23 %) 10 . Papildus tam ir saglabājies augsts tiesu iestāžu dalībnieku īpatsvars (11 %) 11 un ir pieaugusi monētu kaltuvju dalībnieku proporcija (8 %) 12 . Visbeidzot, īstenotajā Komisijas pasākumā — konferencē par euro monētu autentiskuma noteikšanu — piedalījās daudz pārstāvju no monētu apstrādes iekārtu (MAI) nozares (8 %), kas liecina, ka privātais sektors ir būtiska ieinteresētā puse cīņā pret viltošanu.

Tādējādi var secināt, ka Programmas īstenošanā tiek ievērots Programmas starptautiskais un daudzdisciplīnu aspekts, kā prasīts Regulā (ES) Nr. 331/2014.

3.Pārskats par pasākumiem, kam līdzekļi piešķirti 2016. gadā: būtiskākie aspekti 13

Programmas īstenošana 2016. gadā liecina, ka turpinās pozitīva virzība uz aizvien lielāku dalībnieku darbavietu diferenciāciju gadu gaitā. 2016. gadā pirmo reizi policijas iestādes neveidoja dalībnieku absolūto vairākumu. Īpašas ievērības cienīgs ir centrālo banku iesaistes līmeņa ievērojamais palielinājums, kā arī pieaugošā tiesu iestāžu, monētu kaltuvju un MAI nozares dalībnieku dalība pasākumos. 2016. gada piešķīrumi liecina arī par to, ka ir palielinājusies Programmai pieteikušos dalībvalstu kompetento valsts iestāžu dažādība — Bulgārijas Valsts banka pieteicās programmas “Perikls” līdzekļiem pirmo reizi. Ņemot vērā Programmas prioritātes 2016. gadam 14 , var norādīt uz vēl citiem būtiskiem aspektiem, kas izklāstīti turpmāk tekstā.

Reģionālā starptautiskā sadarbība

Programmas ietvaros 2016. gadā izdevās saglabāt un papildus nostiprināt spēcīgu reģionālo starptautisko sadarbību:

·Latīņamerikā notika/notiks trīs pasākumi, kuros tika/tiek pulcēti eksperti no daudzām Latīņamerikas valstīm,

·arī Dienvidaustrumeiropā notika/notiks trīs pasākumi, kas saglabā spēcīgu sadarbību šajā reģionā.

Internets / tumšais tīkls

Vairāki pasākumi, kam līdzekļi tika piešķirti 2016. gadā, bija veltīti interneta / tumšā tīkla radītajam apdraudējumam cīņā pret viltošanu un pievērsās izmeklēšanas metožu iedarbīgumam un vajadzībai pēc saskaņotas reakcijas uz šo apdraudējumu:

·2017. gada aprīlī Romā notiks līdzfinansēts seminārs “A new threat on euro counterfeiting — the Deep Web and cryptocurrencies”, ko organizē Itālijas Valsts centrālais birojs,

·šim tematam pievērsās arī UCAMP 15 organizētajā konferencē “A Community Strategy to Protect the Euro in the Mediterranean Area” un BIBE 16 organizētajā konferencē “Curso de Formación sobre Falsificación de Moneda para Expertos de Paises Iberoamericanos”.

Pētījums par jauniem drošības elementiem

·2016. gadā no Programmas līdzekļiem varēja līdzfinansēt pētījuma “Nano-Structured Photochromic Polymers for New Coin Security Features” otro posmu, kas sekoja pirmajam posmam, kuru finansēja iepriekš no Programmas 2014. gada budžeta. Pētījumu organizē iestāde Monnaie de Paris, un tā mērķis ir izpētīt jaunu tādu interaktīvu materiālu izstrādi, kuri uzlabos nākamo euro monētu drošības elementus un tādējādi ievērojami samazinās monētu viltošanas risku.

Euro monētu un banknošu klasifikācija un/vai autentiskuma noteikšana

Vairāki pasākumi, kam līdzekļi tika piešķirti 2016. gadā, pievērsās jautājumiem, kas saistīti ar euro monētu un banknošu klasifikāciju un/vai autentiskuma noteikšanu:

·Spānijas Bankas organizēta līdzfinansēta darbinieku apmaiņa euro klasifikācijas jomā,

·Komisijas pasākums, kas pievērsās dalībvalstu iekavētajai monētu klasifikācijai,

·Komisijas pasākums, kuru organizēja saskaņā ar Eiropas Tehnikas un zinātnes centru (ETZC) šā centra atbalstam un kurā tika nodrošinātas mācības par datubāzi LICO, kas dalībvalstu monētu analīzes centriem (CNAC) jāizmanto monētu apstrādes iekārtu reģistrēšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1210/2010 17 5. panta 2. punktu,

·konference par euro monētu autentiskuma noteikšanu, kurā piedalīsies monētu apstrādes iekārtu nozares pārstāvji. Šo konferenci rīko kā Komisijas pasākumu sadarbībā ar Eiropas Tehnikas un zinātnes centru (ETZC) šā centra atbalstam, un tās konkrētais mērķis ir palielināt izpratni par euro monētu autentiskuma noteikšanu un rīcību ar apgrozībai nederīgām euro monētām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1210/2010 18 un informēt par galvenajiem ar to saistītajiem problēmjautājumiem, kas kopīgi visām ieinteresētajām personām. Tajā tiks sniegts pārskats par galvenajiem tehniskajiem jauninājumiem monētu apstrādes iekārtu jomā, nākotnes problēmuzdevumiem un tirgus attīstību un ieskicēta turpmākā virzība šajās jomās.

4.2016. gadā īstenotie pasākumi, kam līdzekļi piešķirti no iepriekšējo Programmas periodu budžeta

2016. gadā tika īstenoti deviņi pasākumi, kam līdzekļi piešķirti no iepriekšējo Programmas periodu budžeta 19 . Septiņus no šiem pasākumiem ierosināja dalībvalstu, konkrētāk, Francijas, Spānijas, Vācijas, Horvātijas un Itālijas, kompetentās valsts iestādes, un divus — Komisija. Pasākumi bija pieci semināri, trīs darbinieku apmaiņas un pētījums. Īpaša uzmanība tika pievērsta Dienvidaustrumeiropai, Ķīnai, Latīņamerikai un Vidusjūras reģionam.

Īpaši jāpiemin 2016. gada oktobrī Zagrebā, Horvātijā, notikusī 12. Dienvidaustrumeiropas euro konference. Šī konference turpināja Dienvidaustrumeiropas euro konferenču virkni; minētajām konferencēm ir bijusi ļoti liela nozīme sadarbības stiprināšanā starp kompetentajām valstu iestādēm Dienvidaustrumeiropā, kurā atrodas vairāki karstie punkti, kur, iespējams, notiek viltotu euro tranzīts un ražošana.

5.Secinājumi un turpmākā rīcība

Komisija pastāvīgi informē Ekspertu grupas euro viltošanas jautājumos (ECEG) ekspertus par Programmas ietvaros atbalstīto pasākumu rezultātiem. 2016. gadā notika trīs ECEG sanāksmes.

Programma ir ļoti labi saskaņota ar citām attiecīgām Savienības līmeņa programmām un darbībām un tās lielā mērā papildina, jo tā ir veltīta tikai konkrēta organizētās noziedzības veida, proti, euro viltošanas, novēršanai un apkarošanai un pievēršas tikai šim jautājumam. Tādējādi tā papildina un ir saskaņota ar OLAF programmu “Hercule III” 20 , kas aizsargā Savienības finanšu intereses, un Programma lielā mērā papildina cita starpā Migrācijas un iekšlietu ĢD Iekšējās drošības fonda komponentu “Policija” 21 , kas attiecas uz noziedzības novēršanu un apkarošanu kopumā.

Programma “Perikls 2020” joprojām ir svarīgs un iedarbīgs rīks cīņā pret viltošanu. To apliecina arī tas, ka tika piešķirts viss 2016. gadam pieejamais budžets. Programmas ieguldījumu euro aizsardzībā pret viltošanu 2016. gadā ilustrē arī šādi gadījumi: pēc tam, kad Kosovas pārstāvji bija piedalījušies vairākos programmas “Perikls 2020” pasākumos, 2016. gada maijā Kosovā 22 tika pieņemti jauni noteikumi par visiem skaidras naudas euro darījumu aspektiem 23 . Turklāt programmas “Perikls 2020” ietvaros apmācīti tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki 2016. gadā piedalījās 3 nelegālu iespiestuvju nojaukšanā Kolumbijā un 49 par euro viltošanu aizdomās turētu personu arestēšanā Peru 24 .

Programma ir pamats pētījumu atbalstīšanai, sadarbības turpināšanai un attīstīšanai un paraugprakses apmaiņai starp visiem cīņā pret euro viltošanu iesaistītajiem dalībniekiem. Pamatojoties uz Programmas īstenošanas rezultātiem un ECEG apspriesto jauno draudu pastāvīgo analīzi, 2017. gadam ir noteiktas šādas prioritātes 25 :

·atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot sadarbību starp dalībvalstīm, ko īpaši skar viltojumu ražošana vai izplatīšana,

·uzlabot sadarbību ar to trešo valstu iestādēm, attiecībā uz kurām ir aizdomas vai pierādījumi par to, ka tajās notiek viltotu euro ražošana,

·uzturēt efektīvu sistēmu euro aizsardzībai Dienvidaustrumeiropā,

·jauni pavērsieni: tehniski jaunievedumi monētu apstrādes iekārtu jomā, viltojumu un augstas kvalitātes komponentu izplatīšana internetā un trešās valstīs esošu noziedznieku pieaugošā interese par euro viltošanu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 331/2014, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls 2020”) (OV L 103, 5.4.2014., 1. lpp.). Ar minēto regulu tika atcelti Padomes Lēmumi 2001/923/EK, 2006/75/EK un 2006/849/EK.

(2)  Padomes 2015. gada 11. maija Regula (ES) 2015/768, ar kuru Regulas (ES) Nr. 331/2014, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls 2020”), piemērošanu attiecina arī uz neiesaistītajām dalībvalstīm (OV L 121, 14.5.2015., 1. lpp.).

(3)  Visaptverošs pārskats par programmas “Perikls” pasākumiem, kam līdzekļi piešķirti 2016. gadā, ir sniegts I pielikumā.

(4)  Visi dati attiecas gan uz 2016. gadā īstenotiem pasākumiem, gan uz pasākumiem, kas tiek/tiks īstenoti vēlāk par 2016. gadu.

(5)  Daži pasākumi vēl tiek īstenoti 2017. gadā.

(6)  Kategorijā “cita” ietilpst cita starpā Interpols, valstu ministriju un pārstāvniecību darbinieki un akadēmisko iestāžu darbinieki.

(7)  Visi dati attiecas gan uz 2016. gadā īstenotiem pasākumiem, gan uz pasākumiem, kas tiek/tiks īstenoti vēlāk par 2016. gadu.

(8)  174 eksperti piedalījās 2016. gadā īstenotos pasākumos, bet 354 eksperti piedalās/piedalīsies vēlāk par 2016. gadu īstenotos pasākumos.

(9)  Pieaugums salīdzinājumā ar 14 % apmācāmo, kas piedalījās programmas “Perikls” īstenošanā 2015. gadā (COM(2016) 419 final).

(10)  Pieaugums salīdzinājumā ar 19% apmācāmo, kas piedalījās programmas “Perikls” īstenošanā 2015. gadā (COM(2016) 419 final).

(11)  Pieaugums salīdzinājumā ar 10% apmācāmo, kas piedalījās programmas “Perikls” īstenošanā 2015. gadā (COM(2016) 419 final).

(12)  Šā gada rādītājs ir par pieciem procentpunktiem augstāks nekā rādītājs attiecībā uz programmas “Perikls” īstenošanu 2015. gadā, sk. COM(2016) 419 final.

(13)  Visaptverošs pārskats par programmas “Perikls” pasākumiem, kam līdzekļi piešķirti 2016. gadā, ir sniegts I pielikumā.

(14)  Prioritātes ir izklāstītas gada darba programmā, kas ir pievienota Komisijas 2016. gada 27. janvāra Lēmumam C(2016) 316 par programmas “Perikls 2020” 2016. gada darba programmas pieņemšanu.

(15)  Ufficio Centrale Antifrode dei Mezzi di Pagamento.

(16)  Brigada de Investigacion del Banco de Espana.

(17)

     IT rīks “LIst of COin processing machines” (“Monētu apstrādes iekārtu saraksts”) ir Ekonomikas un finanšu lietu ĢD izstrādāts IT rīks, ko izmanto, lai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1210/2010 5. panta 2. punktu pārvaldītu un uzraudzītu Konsolidēto sarakstu ar monētu apstrādes iekārtām, kas veiksmīgi testētas vai atzītas par atbilstošām. Šis IT rīks palīdzēs dalībvalstu norīkotajām valsts iestādēm īstenot regulu un dod tām iespēju iesniegt Eiropas Tehniskas un zinātnes centram noteikšanas testa ziņojuma kopsavilkumu.

(18)  OV L 339, 22.12.2010.

(19)  Visaptverošs pārskats par 2016. gadā īstenotajiem programmas “Perikls” pasākumiem, kam līdzekļi piešķirti no programmas “Perikls 2020” iepriekšējo periodu budžeta, ir sniegts II pielikumā.

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regula (ES) Nr. 250/2014, ar ko izveido programmu darbību veicināšanai Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jomā (programma Hercule III) un atceļ Lēmumu Nr. 804/2004/EK (OV L 84, 20.3.2014., 6. lpp.).

(21)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 513/2014, ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI (OV L 150, 20.5.2014., 93. lpp.).

(22)  Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(23)  Informācija saņemta pēc programmas “Perikls 2020” starpposma izvērtējuma ietvaros notikušās apspriešanās ar Kosovas iestādēm.

(24)  Informācija saņemta ECEG 2017. gada 16. marta sanāksmē no Eiropola un Brigada de Investigacion del Banco de Espana.

(25)

     Programmas 2017. gada prioritātes ir būtiska daļa no gada darba programmas, kas ir pievienota Komisijas 2017. gada 3. janvāra Lēmumam C(2016) 8778 final par programmas “Perikls 2020” 2017. gada darba programmas pieņemšanu.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.6.2017

COM(2017) 345 final

PIELIKUMS

Pārskats par pasākumiem, kam līdzekļi piešķirti 2016. gadā

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par programmas euro aizsardzībai pret viltošanu “Perikls 2020” īstenošanu un rezultātiem 2016. gadā

I pielikums. Pārskats par pasākumiem, kam līdzekļi piešķirti 2016. gadā

(1)

 Organizatoru pilnie nosaukumi ir norādīti Padomes Regulas (EK) Nr. 1338/2001 (OV C 264, 12.8.2015., 2.–29. lpp.) 2. panta b) punktā minēto kompetento valstu iestāžu sarakstā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.6.2017

COM(2017) 345 final

PIELIKUMS

2016. gadā īstenotie programmas “Perikls 2020” pasākumi, kam līdzekļi piešķirti no iepriekšējo periodu budžeta

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par programmas euro aizsardzībai pret viltošanu “Perikls 2020” īstenošanu un rezultātiem 2016. gadā

II pielikums. 2016. gadā īstenotie programmas “Perikls 2020” pasākumi, kam līdzekļi piešķirti no iepriekšējo periodu budžeta

(1)

 Organizatoru pilnie nosaukumi ir norādīti Padomes Regulas (EK) Nr. 1338/2001 (OV C 264, 12.8.2015., 2.–29. lpp.) 2. panta b) punktā minēto kompetento valstu iestāžu sarakstā.