EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 15.5.2017

COM(2017) 233 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Padomes Regulas (ES) Nr. 608/2013 īstenošanu

Intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pārkāpumi ir visā pasaulē plaši izplatīta parādība, kuras mērogs turpina augt. Pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem (2013. gada) 1 , viltotu ražojumu starptautiskā tirdzniecība veido līdz pat 2,5 % no pasaules tirdzniecības apjoma jeb 338 miljardus eiro. Viltošanas ietekme ir īpaši izteikta Eiropas Savienībā, kur viltoti un pirātiski ražojumi veido līdz 5 % no importa apjoma jeb 85 miljardus eiro.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā 2 , turpmāk tekstā – Regula (ES) Nr. 608/2013, ir ES sistēmas IĪT īstenošanai uz robežas būtisks elements. Regula stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī.

Regulas (ES) Nr. 608/2013 37. pants nosaka, ka “... Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno atbilstīgus ieteikumus.

Minētais ziņojums attiecas uz visiem tiem attiecīgajiem starpgadījumiem saistībā ar zālēm, kas kā tranzītpreces šķērso Savienības muitas teritoriju, kuri ir iespējami saistībā ar šo regulu, tostarp tajā iekļauj novērtējumu, kā regula varētu ietekmēt Savienības saistības attiecībā uz zāļu pieejamību saskaņā ar PTO ministru konferencē Dohā 2001. gada 14. novembrī pieņemto Deklarāciju par TRIPS nolīgumu un sabiedrības veselību, un informē par pasākumiem, kas veikti, lai risinātu jebkuru šajā sakarā nelabvēlīgu situāciju.”

Regulu (ES) Nr. 608/2013 papildina ES Muitas rīcības plāns 2013.–2017. gadam, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus 3 , par kuru Komisija iesniedz Padomei ikgadēju kopsavilkuma ziņojumu un līdz 2017. gada beigām iesniegs arī nobeiguma ziņojumu.

Šā dokumenta mērķis ir ziņot par Komisijas savāktajām atsauksmēm par Regulas (ES) Nr. 608/2013 īstenošanu kopš 2014. gada 1. janvāra. Attiecībā uz Regulas īstenošanu dalībvalstīs ziņojums aptver trīs gadu periodu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada decembrim, savukārt detalizētie skaitliskie rādītāji par darbībām, kas veiktas uz ES robežām, aptver 2014. un 2015. gadu, jo statistika par 2016. gadu vēl nebija pieejama, kad šis ziņojums tika sagatavots.

2. iedaļā paskaidrota šī ziņojuma sagatavošanā izmantotā metodika.

3. iedaļā aprakstīts ES tiesiskais regulējums, un tā ir vērsta uz nozīmīgākajiem jauninājumiem, kas ieviesti ar Regulu (ES) Nr. 608/2013.

4. iedaļā sniegts pārskats par privātā sektora sniegtajiem apsvērumiem.

5. iedaļā analizēts, kā dalībvalstis īstenojušas Regulu (ES) Nr. 608/2013, ar īpašu uzsvaru uz regulas ieviestajiem jauninājumiem un izvēles elementiem. Šajā iedaļā arī ietverti dati par Regulas (ES) Nr. 608/2013 konkrētu piemērošanu.

6. iedaļā aprakstīti secinājumi.

Ziņojuma sagatavošanai tika izmantoti šādi līdzekļi un instrumenti:

-atbalsta vizītes uz dalībvalstīm un apspriešanās ar dalībvalstīm jautājumā par zālēm;

-apspriešanās ar ieinteresētajām personām;

-informācijas lejupielāde no Komisijas centrālās datubāzes, tā dēvētās datubāzes COPIS (Viltošanas un pirātisma apkarošanas informācijas sistēma).

2.1. Atbalsta vizītes uz dalībvalstīm un apspriešanās ar dalībvalstīm jautājumā par zālēm

ES Muitas rīcības plāns 2013.–2017. gadam, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus, paredz vairākas darbības, ko veic Komisija un dalībvalstu muitas administrācijas, lai nodrošinātu Regulas (ES) Nr. 608/2013 efektīvu īstenošanu.

Viena no šīm darbībām ir saistīta ar Komisijas un nacionālo IĪT ekspertu atbalsta vizītēm uz 28 dalībvalstīm 2015.–2017. gadā ar mērķi izveidot dialogu ar iestādēm, kas atbild par Regulas (ES) Nr. 608/2013 īstenošanu, lai:

-ievāktu informāciju par Regulas (ES) Nr. 608/2013 īstenošanu;

-veicinātu pieredzes un paraugprakses apmaiņu;

2015. un 2016. gadā Komisijas pārstāvji kopā ar dalībvalstu muitas dienestu IĪT ekspertiem devās 24 atbalsta vizītēs uz šādām valstīm: Beļģija, Nīderlande, Somija, Igaunija, Slovēnija, Horvātija, Latvija, Lietuva, Malta, Itālija, Grieķija, Kipra, Zviedrija, Dānija, Vācija, Austrija, Slovākija, Čehijas Republika, Ungārija, Polija, Spānija, Portugāle, Francija un Luksemburga. Vizītes tika izmantotas, lai sagatavotu šo dokumentu. To dalībvalstu muitas dienestus, kas tiks apmeklētas 2017. gadā (Bulgārija, Īrija, Rumānija un Apvienotās Karaliste), Komisija aicināja aizpildīt anketas, ko izmantoja atbalsta vizītēs, lai visu dalībvalstu muitas dienesti varētu izteikt savu viedokli par Regulas (ES) Nr. 608/2013 īstenošanu. Šo dalībvalstu muitas dienestu aizpildītās anketas tika saņemtas 2016. gadā.

Muitas ekspertu grupas (IĪT īstenošanas sadaļa) pirmajā sanāksmē, kas notika 2016. gada 11. jūlijā, Komisija arī aicināja dalībvalstu muitas dienestus ziņot tai par jebkuriem attiecīgiem starpgadījumiem, kas varētu būt notikuši saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 608/2013, saistībā ar zālēm, kas tranzītā šķērso Savienības muitas teritoriju.

2.2. Apspriedes ar ieinteresētajām personām

ES Muitas rīcības plāna 2013.–2017. gadam, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus, ietvaros ir izveidota grupa, kurā piedalās Komisijas un ES muitas dienestu pārstāvji, tiesību subjekti un citas ieinteresētās personas, saistībā ar plāna 1.3.2. darbību. 4 Grupa tiekas reizi gadā.

Šīs grupas ceturtajā sanāksmē, kas notika Briselē 2016. gada 12. jūlijā, Komisija aicināja tiesību subjektus un citas ieinteresētās personas ziņot par Regulas (ES) Nr. 608/2013 īstenošanu, īpaši akcentējot turpmāk minētos noteikumus, par kuriem tām ir tieša interese:

-II nodaļa par pieprasījumiem rīkoties (saistībā ar šo pieprasījumu saturu, kā izklāstīts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1352/2013);

-19. pants par pārbaudēm un paraugu ņemšanu attiecībā uz precēm, kuru izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas;

-21. pants par atļauju lēmuma saņēmējam izmantot konkrētu informāciju;

-23. pants (preču iznīcināšanas un tiesvedības uzsākšanas standarta procedūra) un 26. pants (mazos sūtījumos sūtītu preču iznīcināšanas procedūra);

-28. pants par lēmuma saņēmēja atbildību;

-29. pants par izmaksām.

Līdz 2016. gada septembra beigām bija saņemtas astoņas atbildes no šādām apvienībām: European Express Association (EEA), Union des Fabricants (UNIFAB), European Communities Trade Mark Association (ECTA), European Federation of Pharmaceutical Industries and Associations (EFPIA), European Semiconductor Industry Association (ESIA), International Trademark Association (INTA), Business Action to Stop Counterfeit and Piracy (BASCAP), European Association of Trade Mark Owners (MARQUES).

Komisija pateicas šīm apvienībām par iesūtītajiem apsvērumiem.

2.3. COPIS izmantošana (informācijas lejupielāde no COPIS)

Regula (ES) Nr. 608/2013 paredz, ka Komisija izveido centrālo datubāzi, lai apstrādātu informāciju, ko dalībvalstis nosūta Komisijai un kas attiecas uz lēmumiem par pieprasījumiem un preču izlaišanas apturēšanu vai preču aizturēšanu. Centrālā datubāze COPIS sāka darboties 2014. gada 1. janvārī. Tā tiek nepārtraukti attīstīta.

Komisijai ir piekļuve COPIS datubāzē iekļautajai informācijai, kas vajadzīga, lai īstenotu savu juridisko atbildību Regulas (ES) Nr. 608/2013 piemērošanā.

Komisija ieguva šī ziņojuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju no COPIS, īpaši par:

-pieprasījumu rīkoties (AFA) skaitu pa to intelektuālā īpašuma tiesību veidiem, uz ko attiecas Regula (ES) Nr. 608/2013 (skatīt 1. pielikumu);

-“standarta procedūras” izmantošanas rezultātiem;

-“mazo sūtījumu procedūras” izmantošanu (skatīt 2. pielikumu).

3.1. Konteksts

ES sāka regulēt intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu uz robežām Savienības līmenī jau 1987. gadā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 3842/86 5 , kas nosaka pasākumus, ar kuriem aizliedz viltotu preču laišanu brīvā apgrozībā. Tai ir sekojušas vēl trīs regulas 6 , ar kurām darbības joma un procedūras pielāgotas krāpšanas tendenču attīstībai. Pēdējā pārskatīšanā, kuras rezultātā tika pieņemta Regula (ES) Nr. 608/2013, īpaši tika ņemts vērā viltotu preču tirdzniecības pieaugums e-tirdzniecības augošo apjomu rezultātā. 

Tāpat kā iepriekšējās ES regulas šajā jomā, arī Regula (ES) Nr. 608/2013 ievieš pasākumus īstenošanai uz robežām, kas ietverti Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem (TRIPS), ko Eiropas Savienības Padome apstiprināja 1994. gadā saistībā ar Urugvajas kārtas daudzpusējām sarunām un noslēdza Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros. Regula arī īsteno TRIPS nesaistošās ​​prasības attiecībā uz pasākumu īstenošanu uz robežām, piemēram, viltotu preču eksporta un tranzīta kontroli, tādējādi atspoguļojot ES apņemšanos nodrošināt augstu IĪT aizsardzības līmeni.

Mērķis ir nepieļaut, ka preces, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, tiek “laistas iekšējā tirgū”, un pieņemt pasākumus šim nolūkam, “neierobežojot likumīgu tirdzniecību”.

Regulā (ES) Nr. 608/2013 ir iekļauti tikai procesuālie noteikumi muitas dienestiem. Tātad ar šo regulu netiek paredzēti kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai noticis intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, ko nosaka attiecīgās materiālo tiesību normas.

Regula (ES) Nr. 608/2013 ļauj ES muitas dienestiem aizturēt preces, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj IĪT, ko nosaka ES un valstu IĪ tiesību akti, un kuras ir muitas kontrolē vai muitas uzraudzībā.

Muitas dienestu veiktajai kontrolei ir jābalstās uz riska analīzi un jābūt samērīgai ar risku. Tāpēc ir svarīgi, lai muitas rīcībā būtu pietiekama un atbilstoša informācija no tiesību subjektiem riska analīzes pienācīgai organizēšanai.

Muitas dienesti var rīkoties pēc tiesību subjektu “pieprasījuma rīkoties” (AFA) vai pēc savas iniciatīvas “ex officio”.

Pieprasījums rīkoties muitas dienestiem ir jāiesniedz personām, kurām ir tiesības uzsākt tiesvedību, lai noteiktu IĪT pārkāpumu. Valstu pieprasījumi rīkoties tiek iesniegti dalībvalstī, un tie pieprasa konkrētās valsts muitas dienestiem rīkoties šajā dalībvalstī. To visā Savienībā spēkā esošo intelektuālā īpašuma tiesību subjekti, kuru pamatā ir Savienības tiesību akti, var iesniegt Savienības pieprasījumu rīkoties, kas būs spēkā vairākās dalībvalstīs.

Pieprasījuma un pagarināšanas lūguma veidlapas ir noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1352/2013 (2013. gada 4. decembris) 7 .

Muitas dienesti pieņem lēmumu apstiprināt vai noraidīt pieprasījumu rīkoties.

Ja muitas dienesti aptur tādu preču izlaišanu vai aiztur tādas preces, par kurām ir aizdomas, tie informē personu, kas saņēmusi lēmumu par pieprasījuma apstiprināšanu, un preču deklarētāju vai valdītāju. Saskaņā ar “standarta procedūru” pēc lēmuma saņēmēja rakstiska apstiprinājuma, ka viņš ir pārliecināts par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, un pēc abu pušu skaidri izteiktas vai domājamas piekrišanas, preces, par kurām ir aizdomas, var iznīcināt. Pretējā gadījumā preces tiek izlaistas, ja vien lēmuma saņēmējs nepaziņo muitas dienestiem, ka viņš ir uzsācis tiesvedību, lai noteiktu, vai intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas. Termiņš, lai izteiktu piekrišanu preču iznīcināšanai vai informētu muitu par tiesvedības uzsākšanu, ir 10 darbdienas (3 dienas tādu preču gadījumā, kas ātri bojājas), un tiesvedības uzsākšanas gadījumā, ja nepieciešams, šo termiņu var pagarināt ne vairāk kā par 10 darbdienām.

Ja uz aizturētajām precēm, par kurām ir aizdomas, neattiecas pieprasījums rīkoties (ex officio rīcība), muitas dienestiem ir jāinformē attiecīgās personas par aizturēšanu, nodrošinot tām iespēju iesniegt pieprasījumu rīkoties.

Regula (ES) Nr. 608/2013 arī paredz vienkāršotu procedūru attiecībā uz sīkpakām, ko pārvadā pa pastu vai ar kurjeru (“mazo sūtījumu procedūra”), kas ir piemērojama pēc tās personas pieprasījuma, kas ir tā lēmuma par pieprasījuma apstiprināšanu saņēmējs, kurā atļauts preces iznīcināt ar preču vienīgā deklarētāja vai valdītāja skaidri izteiktu vai pieņemtu piekrišanu.

Pieprasījumi rīkoties un informācija par aizturēšanu tiek pārvaldīta COPIS datubāzē. Pamatojoties uz datiem, ko dalībvalstu muitas dienesti nosūta, izmantojot COPIS datubāzi, Komisija katru gadu publicē uz ES ārējām robežām veikto muitas darbību rezultātus 8 .

3.2. Jaunie elementi, kas ieviesti ar Regulu (ES) Nr. 608/2013

Galvenie jaunie elementi, kas ieviesti ar Regulu (ES) Nr. 608/2013, kas papildina iepriekšējās regulās ietverto shēmu, ir šādi:

-    Paplašināts to tiesību un pārkāpumu kopums, uz kuriem attiecas muitas rīcība: lai pastiprinātu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu, muitas rīcība tiek attiecināta arī uz citiem tiesību un pārkāpumu veidiem, uz kuriem neattiecas Regula (EK) Nr. 1383/2003. Citi aizsargāto tiesību veidi ir komercnosaukumi, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas un funkcionālie modeļi. Ietvertās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes tagad attiecas ne tikai uz lauksaimniecības produktiem, bet arī turpmāk iespējamiem nelauksaimniecības produktiem, un regulā īpaši pieminētas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas paredzētas nolīgumos ar trešām valstīm. Šīs regulas darbības joma ir arī paplašināta, lai aptvertu vairāk pārkāpumu gadījumu, proti, visus iespējamos preču zīmju pārkāpumus (piemēram, maldinoši līdzīgas preču zīmes un pazīstamas preču zīmes), un ne tikai viltotas preces, kā bijis iepriekšējās regulās, kā arī pārkāpumus, kas veikti, izmantojot apiešanas ierīces (ierīces, kas galvenokārt izstrādātas, izgatavotas vai pielāgotas, lai pieļautu vai atvieglotu tādu tehnoloģisko līdzekļu apiešanu, kas novērš vai ierobežo neatļautas darbības).

- Salīdzinājumā ar iepriekšējo regulu ir paplašināts tās informācijas apmērs un specifika, kas jānorāda pieprasījumā rīkoties.

-    Iznīcināšanas vienkāršotā procedūra ir kļuvusi par obligātu standarta procedūru. Saskaņā ar šo procedūru, kas jau pastāvēja kā izvēles procedūra Regulā (EK) Nr. 1383/2003, pēc lēmuma saņēmēja rakstiska apstiprinājuma, ka viņš ir pārliecināts par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, un pēc abu pušu skaidri izteiktas piekrišanas, preces, par kurām ir aizdomas, var iznīcināt bez jebkādas vajadzības noteikt, vai intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas. Šī procedūra nodrošina preču ātru un rentablu iznīcināšanu. Tā jau agrāk bijusi veiksmīgs rīks IĪT pārkāpumu “skaidru gadījumu” praktiskajai pārvaldībai un risināšanai; tās padarīšana par standarta procedūru liecina, ka tā bijusi vienlīdz veiksmīga visās dalībvalstīs.

Atšķirībā no vienkāršotās procedūras, kas aprakstīta Regulā (EK) Nr. 1383/2003, jaunā standarta procedūra nepieprasa, lai lēmuma saņēmējs tieši iegūtu preču valdītāja/deklarētāja rakstisku piekrišanu preču iznīcināšanai; tagad muitas dienesta pienākums ir informēt preču valdītāju/deklarētāju, un muitas dienests var pieņemt, ka preču valdītājs/deklarētājs ir sniedzis piekrišanu, ja viņš nav skaidri iebildis pret iznīcināšanu.

-    Īpašā mazo sūtījumu procedūra tika ieviesta, lai risinātu tādu viltoto un pirātisko preču mazo sūtījumu pieaugošo tendenci, kas parasti nonāk Savienībā ar pasta pakalpojumiem vai komerciālajiem kurjerpakalpojumiem, un iespējami samazinātu izmaksas un administratīvo slogu, ko rada šādu gadījumu risināšana. Šī procedūra attiecas uz mazajiem sūtījumiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 608/213 2. panta 19. punktā, proti, pasta un ekspreskurjerpasta sūtījumi, kuri sastāv no ne vairāk kā trim vienībām vai kuru bruto svars nepārsniedz divus kilogramus.

-    “Domājama piekrišana”: gan standarta, gan mazo sūtījumu procedūra paredz iespēju izmantot preču valdītāja/deklarētāja domājamu piekrišanu tā vietā, lai pieprasītu skaidri izteiktu piekrišanu preču iznīcināšanai. Citiem vārdiem sakot, ja preču deklarētājs vai valdītājs noteiktajā laikposmā nav muitas dienestiem nedz apstiprinājis, ka piekrīt preču iznīcināšanai, nedz paziņojis, ka pret to iebilst, muitas dienesti var pieņemt, ka preču deklarētājs vai valdītājs ir piekritis preču iznīcināšanai.

-    Izmaksas: tā kā muitas dienesti rīkojas pēc pieprasījuma, Regulas (ES) Nr. 608/2013 29. pants nosaka, ka muitas dienesti var pieņemt lēmumu, ka lēmuma saņēmējam jāsedz visas izmaksas, kas muitas dienestiem radušās, veicot pasākumus, lai īstenotu lēmuma saņēmēja intelektuālā īpašuma tiesības. Lēmums par to ir jāpieņem dalībvalstu muitas dienestiem.

-    Regulas (ES) Nr. 608/2013 22. pants ievieš noteikumu par informācijas un datu apmaiņu ar attiecīgajām iestādēm trešās valstīs, lai šādā veidā palīdzētu apkarot tādu preču starptautisko tirdzniecību, kas pārkāpj IĪT. Lai uzsāktu šo procedūru, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka nepieciešamos praktiskās kārtības elementus saistībā ar datu un informācijas apmaiņu.

-    Muitas dienestu veiktā IĪT īstenošana Eiropas Savienībā ietver datu apmaiņu par lēmumiem, kas saistīti ar pieprasījumiem rīkoties. Šādu datu un muitas darbību apmaiņai bija jābūt pieejamai, izmantojot centrālo elektronisko datubāzi. Tāpēc Komisija izveidoja centrālo datubāzi COPIS, kas darbojas kopš 2014. gada 1. janvāra.

Tiesību subjektu un ekspreskurjerpasta uzņēmumu apvienības atzinīgi vērtē lielāko daļu jaunumu, ko ieviesa Regula (ES) Nr. 608/2013, un sniedz kopumā pozitīvas atsauksmes par tās darbību.

Par noderīgu tiek uzskatīta papildu IĪT iekļaušana muitas kontroles sfērā, ļaujot saskaņot Regulu (ES) Nr. 608/2013 un Direktīvu 2004/48/EK par IĪT īstenošanu un samazinot diskrimināciju pret IĪT, kas nav preču zīmes.

Pieprasījumu rīkoties iesniegšana netiek uzskatīta par pārāk sarežģītu. Par noderīgu tiek uzskatīta arī Savienības AFA procedūra (pieprasījums tiek iesniegts vienā dalībvalstī, kas pēc apstiprināšanas to tālāk nosūta citai).

Šķiet, ka jaunā standarta procedūra ar “domājamās piekrišanas iespēju” ir novērtēta īpaši atzinīgi un tiek uzskatīta par ļoti praktisku rīku.

Kopumā saņemtās atbildes atklāj pozitīvu viedokli par to, kā muitas dienesti pilda savus pienākumus attiecībā uz regulu.

Bažas rada šādi jautājumi:

-    Informācija, kas jānorāda pieprasījumā rīkoties, ne vienmēr esot skaidri definēta (piemēram, kas ir uzskatāms par “pilnvarotu izplatītāju”?), vai minētā informācija esot novecojusi, un tajā neesot ņemta vērā mūsdienu globālās piegādes un piegādes ķēdes prakse, vai dažiem šo informāciju varētu būt grūti iegūt (ražošanas vieta, iesaistītie uzņēmumi, tirgotāji, utt.). Turklāt obligāti aizpildāmo un izvēles lauku nodalījums veidlapās, kas pievienotas Īstenošanas regulai (ES) Nr. 1352/2013, neesot atspoguļots Regulā (ES) Nr. 608/2013.

Attiecībā uz pieprasījumā rīkoties ietvertās informācijas atjaunošanu, nešķietot efektīvi, ka lēmuma saņēmējam ir jāziņo muitas dienestiem par jebkādām izmaiņām informācijā, kas minēta 6. pantā (ņemot vērā ievērojamo informācijas apjomu, ko pieprasa minētais pants).

Dažas atbildes iesaka vienkāršot valodu lietojumu Savienības AFA pieprasījumos, pieņemot tos angļu, franču vai vācu valodā visās 28 dalībvalstīs.

- Paraugu atgriešana, kas paredzēta 19. panta 2. punktā, neesot iespējama visos gadījumos, jo, veicot analīzi, paraugi bieži tiekot sabojāti.

Ja muitas dienesti nevar nodrošināt paraugus pirmo desmit darbdienu laikā, tiek ierosināts attiecīgi pagarināt desmit dienu termiņu, kurā lēmuma saņēmējam jāuzsāk tiesvedība.

-    Desmit dienu termiņš, kurā jāuzsāk tiesvedība, esot pārāk īss (standarta procedūra – 23. pants). Dažas atbildes liecina, ka lēmuma saņēmējam būtu jādod iespēja uzsākt tiesvedību laika posmā, kas būtu jāaprēķina no dienas, kad muita paziņojusi par preču valdītāja/deklarētāja iebildumu pret preču iznīcināšanu (nevis no brīža, kad paziņots par preču izlaišanas apturēšanu vai preču aizturēšanu).

- To preču glabāšana, kuru izlaišana ir apturēta vai kuras ir aizturētas ekspreskurjerpasta uzņēmuma telpās, radot papildu netiešās izmaksas.

-    Iznīcināšanas izmaksas (29. pants) esot grūti novērtēt iepriekš (it īpaši mazo sūtījumu procedūrā, jo ar lēmuma saņēmēju netiek apspriesta katra aizturēšana), un tās arvien pieaugot. Dažas atbildes liecina, ka lēmuma saņēmējam būtu jādod iespēja rentabli noteikt uzglabāšanas un iznīcināšanas nosacījumus un ka izmaksas, kas saistītas ar rīcību attiecībā uz viltotām precēm, būtu jāsedz tiesību pārkāpējam / importētājam, vai ka šis pienākums būtu uzliekams starpniekiem (nosūtītājam / kravas sūtītājam / pārvadātājam).

Dažās atbildēs mazo sūtījumu procedūra atzīta par ļoti noderīgu, bet citās secināts, ka to nevar izmantot attiecībā uz noteikta veida produktiem (piemēram, zālēm, jo farmācijas nozarei ir pienākums ziņot par zāļu aizturēšanu attiecīgajām iestādēm, vai pusvadītājiem, jo pārkāpumu ir sarežģīti novērtēt) vai ka to nevar izmantot vispār, jo tā nenodrošinātu pietiekamu informāciju par veiktajām aizturēšanām.

- Nebūtu pietiekami skaidri noformulēts saraksts, kurā uzskaitīti tās informācijas pieļaujamie izmantošanas veidi, ko muitas dienesti nosūta lēmuma saņēmējam.

- Attiecībā uz “agrīnas preču izlaišanas” procedūru un galvojuma definīciju, no tiesību subjekta tīmekļa vietnes iegūtās licences cenu nevajadzētu uzskatīt par pieņemamu galvojumu.

-    Netika sniegts neviens vispārīgs apsvērums par lēmuma saņēmēja atbildību. Dažas atbildes attiecas uz atbildību saistībā ar konkrēto jautājumu par paraugu neatgriešanu, kur galvenā doma ir, ka lēmuma saņēmēju nevajadzētu uzskatīt par atbildīgu par paraugu neatgriešanu vai bojāšanu, izņemot gadījumu, ja preču valdītājs/deklarētājs iebilst pret iznīcināšanu un pēc tam tiek noskaidrots, ka attiecīgās preces nepārkāpj IĪT.

Sniegtās atbildes ietver arī jautājumus par dažu Regulas (ES) Nr. 608/2013 aspektu interpretāciju, un šie jautājumi ir vai tiks tieši risināti ar ieinteresētajām personām.

Visbeidzot, sniegtās atbildes norāda uz kopīgas ES mēroga īstenošanas trūkumu dažos jautājumos, piemēram, attiecībā uz informāciju, ko uzskata par obligāti norādāmu pieprasījumā rīkoties; termiņu, kurā var pieprasīt atjaunot muitas lēmumu par AFA apstiprināšanu; veidu, kā īstenot standarta procedūru (tostarp informācijas nodošanu lēmuma saņēmējam); iemeslu, ko atzīst par pamatotu tiesvedības neuzsākšanai; mazo sūtījumu procedūras īstenošanu (ko nepiemērotu visas dalībvalstis); nepietiekamu tādas informācijas izmantošanu riska analīzes nolūkos, ko lēmuma saņēmējs iekļāvis pieprasījumā rīkoties un kura pieejama COPIS datubāzē.

Lai arī muitas tiesību aktus pieņem ES līmenī, par to īstenošanu ir atbildīgas dalībvalstis ar savu valsts muitas administrāciju starpniecību. Dalībvalstīm arī ir kompetence attiecībā uz to muitas administrācijas organizāciju, tostarp muitas darbinieku apmācību organizāciju. Taču Regulas (ES) Nr. 608/2013 7. apsvērumā norādīts, ka, lai nodrošinātu šīs regulas pareizu īstenošanu, dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju būtu atbilstīgi jāapmāca muitas darbinieki.

Anketas izlasīšana un viedokļu apmaiņa atbalsta vizīšu laikā ļāva uzsākt diskusiju par to muitas nodaļu administratīvo organizāciju, kas nodarbojas ar intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu, gan valsts, gan vietējā līmenī (tostarp par iesaistītajiem cilvēkresursiem, nodrošinātajām apmācībām, datubāzes izmantošanu utt.), par sadarbību ar dažādām ieinteresētajām personām un par visu regulā paredzēto procedūru īstenošanu.

Regula (ES) Nr. 608/2013 ietver gan obligātus, gan izvēles noteikumus. Izvēles noteikumi ļauj dalībvalstīm izlemt, kuru izvēles iespēju izmantot. Šādi dalībvalstīm ir jāpieņem lēmums par to, vai izmantot “domājamo piekrišanu”, kas minēta gan standarta, gan mazo sūtījumu procedūrā (23. un 26. pants), lēmums pieprasīt lēmuma saņēmējam segt izmaksas, kas radušās saistībā ar muitas darbībām (29. pants), un lēmums par to, ko informēt – preču valdītāju vai deklarētāju – gan standarta, gan mazo sūtījumu procedūrā (17. un 26. pants). Atbalsta vizītes sniedza vispārēju priekšstatu par izvēli, ko dalībvalstis izdara saistībā ar regulas piedāvātajām izvēles iespējām.

5.1. Cilvēkresursi / organizatoriskie aspekti

Dalībvalstīm ir arvien mazāk resursu muitas jomā.

IĪT jomai veltītie cilvēkresursi ir lielā mērā saistīti ar IĪT prioritātes līmeni katrā dalībvalstī; ar valsts līmenī saņemto AFA skaitu; ar tās muitas nodaļas organizāciju, kuras kompetencē ir IĪT (muitas nodaļa, kas izskata pieprasījumus rīkoties), un tās lomu.

Lielākajā daļā dalībvalstu minētā muitas nodaļa atrodas centrālajā līmenī.

Tās lomu var definēt šādi – tā ļoti izteikti centralizē IĪT uzdevumus dalībvalstī (tostarp līmeni, kādā tiek īstenotas procedūras tiesību subjektu un preču valdītāja/deklarētāja informēšanai par vietējo muitas iestāžu veiktajām aizturēšanām).

IĪT muitas nodaļas darbinieku skaits mēdz būt dažāds – no 20 locekļu lielas komandas līdz vienai personai.

Tādas ļoti lietas IĪT muitas nodaļas funkciju piemēri, kam ir visnotaļ centralizēta loma:

- konsultēšana ES IĪT tiesību aktu vai nacionālo IĪT tiesību aktu sagatavošanas posmā;

- iekšējo norādījumu sagatavošana, lai vietējām muitas iestādēm sniegtu paskaidrojumus par Regulu (ES) Nr. 608/2013 vai par jēdzieniem, kas saistīti ar IĪT pārkāpumiem;

- darbs ar pieprasījumiem rīkoties (AFA) – atbalsts tiesību subjektiem AFA sagatavošanā, lēmuma pieņemšana par AFA apstiprināšanu vai noraidīšanu un AFA reģistrācija attiecīgajā datubāzē;

- datubāzes uzraudzība;

- pakalpojumu sniegšana tiesību subjektiem un ekonomiskajiem pārstāvjiem (IĪT muitas nodaļai ir starpnieka loma starp tiesību subjektiem un vietējo muitas iestādi, lai centralizētu saziņu ar tiesību subjektiem);

- atbalsts muitas iestādēm ar IĪT darbībām (paskaidrojumi par AFA saturu, atbalsts ex officio procedūrā, atbalsts preču agrīnā izlaišanā, nosakot deklarētāja sniedzamo galvojumu);

-    pārkāpums: ex officio rīcība, skartā tiesību subjekta identificēšana;

- ieguldījums riska pārvaldībā;

- apmācības (valsts augstākās izglītības iestādē, kur tiek piedāvātas studijas muitas jomā – mācību satura/materiāla koncepcija, mācību satura izveide, apmācības);

- sabiedrisko attiecību darbības:

• statistikas publicēšana (katru gadu);

• informācijas sniegšana presei, intervijas;

• patērētāju un ekonomikas informēšana (apaļā galda diskusijas, preses konferences, lekcijas, brošūras);

• sadarbība ar valstu un starptautiskām asociācijām.

Tomēr vairumā gadījumu IĪT muitas nodaļas galvenā funkcija ir darbs ar AFA.

Dažās dalībvalstīs IĪT speciālisti strādā vietējā līmenī (galvenajās iestādēs, kas saskaras ar IĪT lietām).

Visās dalībvalstīs ir paredzētas apmācības par IĪT sākotnējo apmācību (visiem muitas darbiniekiem) vai arodmācību posmā (IĪT speciālistiem). Dažos gadījumos tiek izmantots e-mācību apmācību modulis, kas izstrādāts, Komisijai sadarbojoties ar dalībvalstīm un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju. Daudzas dalībvalstis regulāri pieprasa palīdzību saistībā ar apmācībām par IĪ materiālo tiesību normām.

5.2. Sadarbība ar ieinteresētajām personām

5.2.1. Publiskais sektors

Regula (ES) Nr. 608/2013 neparedz sadarbību starp muitas dienestiem un citām iestādēm, kas iesaistās IĪT īstenošanā, taču šis jautājums tika aktualizēts atbalsta vizīšu laikā, jo šī sadarbība ir būtiska IĪT īstenošanas globālo rezultātu uzlabošanai.

Sadarbības līmenis starp muitas dienestiem un citām iestādēm, kas iesaistītas IĪT īstenošanā, caurmērā tika raksturots kā vidējs vai zems. Šo situāciju var izskaidrot ar dažādo iestāžu atšķirīgajām kompetencēm un funkcijām.

Dalībvalstīs, kurās ziņo par labu sadarbību, tā tiek organizēta, izmantojot valsts līmeņa līgumus (dažādu ministriju sadarbības instances politikas līmenī, dažkārt ietverot arī darbības komponentu).

Jautājums par iestāžu sadarbību jāturpina skatīt zināšanu apkopošanas pasākumā, kas tiks organizēts sadarbībā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju.

5.2.2. Privātais sektors

Kopumā sadarbība starp muitas iestādēm un tiesību subjektiem vai to pārstāvjiem ir raksturota kā laba, pat ja dažos gadījumos ir ziņots par grūtībām (skatīt AFA sadaļu tālāk tekstā).

Regulas (ES) Nr. 608/2013 30. pants paredz, ka dalībvalstis nodrošina, lai lēmumu saņēmēji ievērotu šajā regulā izklāstītās saistības, tostarp vajadzības gadījumā paredzot noteikumus, ar ko nosaka sankcijas. Pagaidām tikai dažas (sešas) dalībvalstis ir pieņēmušas valsts tiesību aktus (vai tajās jau bija tiesību akti) attiecībā uz sankcijām, kā noteikts 30. pantā. Gadījumos, kad noticis starpgadījums ar lēmuma saņēmēju, vairums dalībvalstu vispirms cenšas veidot dialogu, lai atrastu pieņemamus risinājumus.

5.3. Pieprasījums rīkoties (saturs / informācijas kvalitāte)

Muitas administratīvā īstenošanas sistēma, kas ieviesta ar Regulu (ES) Nr. 608/2013, darbojas, pamatojoties uz pieprasījumu, kas tiesību subjektiem ir jāiesniedz muitas dienestiem. Visa muitas rīcība izriet no šiem AFA pieprasījumiem. Tāpēc ir svarīgi, lai tajos iekļautā informācija būtu pietiekami kvalitatīva, lai nodrošinātu efektīvu muitas intervenci. Tas ir īpaši būtiski Savienības AFA gadījumā — tie ir vienas dalībvalsts izdoti pieprasījumi, kas piemērojami citās dalībvalstīs.

Vairums dalībvalstu muitas dienestu uzskata, ka saņemtajos AFA pieprasījumos caurmērā joprojām trūkst pietiekami kvalitatīvas informācijas.

Nelielā daļā gadījumu tā dēļ tiek noraidīts lēmums apstiprināt AFA.

2016. gada rudenī tika organizēts dalībvalstu muitas dienestu seminārs “Muita 2020” par muitas darbu IĪT īstenošanā / saskaņotu AFA apstiprināšanas un apstrādes procesu / muitas administrācijas atbildību saistībā ar AFA.

Šajā seminārā tika ieteikts, ka AFA pieprasījumā vienmēr būtu jābūt šādiem obligātiem elementiem:

-informācija par oriģinālo preču un preču, kas pārkāpj tiesības, identifikāciju;

-drošības elementi;

-informācija par izplatīšanu / piegādes ķēdi.

Tāpat tika ieteikts efektīvāk informēt par Rokasgrāmatu par pieprasījumu rīkoties un pagarināšanas lūgumu aizpildīšanu, lai uzlabotu AFA kvalitāti un saturu. 9

Dalībvalstis ir uzsvērušas atšķirības starp dažām veidlapu sadaļām un COPIS laukiem. Komisija to risinās kādā no nākamajām COPIS versijām.

5.4. Procedūras izmantošana

5.4.1. Standarta procedūra (23. pants)

Standarta procedūra tiek izmantota visās dalībvalstīs. Vairumā dalībvalstu procedūra tiek izmantota no sākuma līdz beigām. Vienā dalībvalstī aizturēšanas procedūra tiek uzsākta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 608/2013, bet pēc tam vienmēr turpināta saskaņā ar valsts kriminālprocesu, kas aizstājot Regulā (ES) Nr. 608/2013 paredzēto administratīvo procedūru. Regulas (ES) Nr. 608/2013 1. panta 6. punktā norādīts, ka regula neietekmē valstu vai Savienības tiesību aktus, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, vai dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz kriminālprocesu.

Iespējams, dažām dalībvalstīm var būt jāatjaunina veids, kā tās īsteno standarta procedūru, lai pilnībā pielāgotos informācijai par procedūru, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 608/2013.

5.4.2. Mazo sūtījumu procedūra (26. pants)

Visas dalībvalstis izmanto “mazo sūtījumu procedūru”, izņemot divas dalībvalstis, kuru rīcība attiecībā uz maziem sūtījumiem balstās uz kriminālprocesu. Četrās dalībvalstīs līdz šim nav veikta izņemšana saskaņā ar “mazo sūtījumu procedūru”, lai gan tās izmanto šo procedūru; viena no šīm dalībvalstīm rezultātu trūkumu skaidro ar to cilvēkresursu trūkumu, kas iesaistīti šīs procedūras īstenošanā.

Muitas dienestu vispārējā atbilde uz jautājumu, kāpēc daži tiesību subjekti nepieprasa “mazo sūtījumu procedūru”, bija tas, ka atsevišķos gadījumos iesaistītās izmaksas un informācijas trūkums (jo tiem netiks paziņots par aizturēšanu) attur tiesību subjektus no šīs procedūras izvēles.

5.4.3. Preču deklarētāja vai valdītāja informēšana (17. un 26. pants)

Neatkarīgi no tā, vai tiek izmantota “standarta procedūra” vai “mazo sūtījumu procedūra”, kad tiek iesniegta muitas deklarācija, muitas dienesti informē deklarētāju veiktās kontroles laikā (jo deklarētājs bieži tajā piedalās).

5.4.4. “Domājamas piekrišanas” izmantošana (23. un 26. pants)

Domājamā piekrišana tiek plaši izmantota standarta procedūrā (to izmanto aptuveni 60 % dalībvalstu visos gadījumos, kad preču deklarētājs vai valdītājs nav nedz apstiprinājis savu piekrišanu preču iznīcināšanai, nedz iebildis pret to, un vēl 30 % to izmanto tikai atsevišķos gadījumos). “Mazo sūtījumu procedūrā” domājamo piekrišanu izmanto aptuveni 57 % dalībvalstu visos gadījumos, kad preču deklarētājs vai valdītājs nav nedz apstiprinājis savu piekrišanu preču iznīcināšanai, nedz iebildis pret to. Divas dalībvalstis ir izvēlējušās vispār neizmantot domājamo piekrišanu – vienā gadījumā tas ir atbilstoši politiskam lēmumam, bet otrā gadījumā tas nav atļauts ar transversālu administratīvu priekšrakstu.

Domājamās piekrišanas izmantošana nav radījusi nekādas būtiskas problēmas dalībvalstīs, kas to izmanto, un dalībvalstis, kas to pielieto mazo sūtījumu procedūras efektīvai izmantošanai, uzskata to par būtisku.

5.4.5. Izmaksas (29. pants)

Apmēram 85 % dalībvalstu pieprasa lēmuma saņēmējam segt izmaksas par iznīcināšanu saskaņā ar standarta procedūru.

Apmēram 46 % dalībvalstu pieprasa lēmuma saņēmējam segt izmaksas par iznīcināšanu gan saskaņā ar standarta procedūru, gan saskaņā ar mazo sūtījumu procedūru.

Divas dalībvalsts sedz izmaksas, ko rada to darbības saistībā ar preču uzglabāšanu un iznīcināšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 608/2013 standarta procedūras gadījumā.

Dažas dalībvalstis attiecībā uz izmaksām par iznīcināšanu saskaņā ar mazo sūtījumu procedūru rīkojas, vadoties pēc apstākļiem.

5.4.6. Agrīna preču izlaišana (24. pants)

24. pants paredz, ka gadījumā, ja muitas dienesti ir saņēmuši paziņojumu par tiesvedības uzsākšanu, lai noteiktu, vai ir pārkāptas tiesības uz dizainparaugu, patentu, funkcionālo modeli, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām vai augu šķirņu aizsardzību, preču deklarētājs vai valdītājs var lūgt muitas dienestiem attiecīgās preces izlaist vai izbeigt to aizturēšanu pirms minētās tiesvedības pabeigšanas, ar nosacījumu, ka deklarētājs vai valdītājs ir sniedzis pietiekamu galvojumu, lai aizsargātu lēmuma saņēmēja intereses.

Agrīna preču izlaišana neattiecas uz preču zīmēm, kas veido lielāko daļu muitas veikto izņemšanu (2014. un 2015. gadā 94 % no visiem preču aizturēšanas gadījumiem bija saistīti ar preču zīmēm). Iespējams, tāpēc šī procedūra Eiropas Savienībā tiek izmantota ļoti reti (vienā dalībvalstī vienu reizi un citā dalībvalstī regulārāk). 

5.5. COPIS izmantošana

Datubāze COPIS sāka darboties 2014. gada 1. janvārī. Kopš tā laika muitas dienesti ir veikuši pasākumus, lai pielāgotos tai. Rīka pirmajā versijā tika ieviestas izmaiņas, lai atvieglotu tā izmantošanu. Lai gan dalībvalstis atzīst, ka COPIS pēdējo divu gadu laikā ir uzlabota, joprojām pastāv dažas vispārīgas bažas par datubāzes atsevišķu funkciju efektivitāti un vienkāršību lietošanā. Tiek izstrādātas arī citas COPIS izmaiņas, lai nodrošinātu, ka tā labāk atbilst muitas dienestu vajadzībām.

Datubāzes COPIS projekta izstrādes laikā tika saņemti pieprasījumi, lai COPIS atbalstītu AFA elektronisku iesniegšanu. Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra izstrādātajā Īstenošanas datubāzē (EDB) ir atrodama svarīga informācija par AFA iesniegšanu, tāpēc šī datubāze tiek uzskatīta par piemērotu avotu, kas sniedz nepieciešamo AFA informāciju elektroniskā formātā. Saistībā ar Komisijas un Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra saziņu tika izstrādāts priekšlikums COPIS datubāzē ieviest “pirms AFA” funkcionalitāti, lai atvieglotu darbu gan pieprasītājiem, gan muitas dienestiem.

Tiek izstrādāts tirgotāju portāls elektronisku AFA pieprasījumu iesniegšanai, kas nākotnē nodrošinās bezpapīru AFA iesniegšanas procesu.

COPIS un EDB darbība ir savstarpēji saistīta kopš 2015. gada 1. jūlija. Pieprasītājiem šī saistība samazinās slogu, ko rada informācijas vairākkārtēja iesniegšana.

21 dalībvalsts izmanto COPIS datubāzi AFA un pārkāpumu pārvaldībai.

Sešas dalībvalstis AFA un pārkāpumu pārvaldībai izmanto valstu sistēmas, kas ir automātiski saistītas ar COPIS.

Viena dalībvalsts izmanto valsts sistēmu, kas ir automātiski saistīta ar COPIS, tikai attiecībā uz pārkāpumiem, bet COPIS attiecībā uz AFA pārvaldību.

Dažas dalībvalstis sniedz saviem muitas darbiniekiem pilnu piekļuvi datubāzei COPIS; citas sniedz ierobežotu piekļuvi tai, veicinot valsts datubāzes izmantošanu, ja muitas administrācijā ir izveidota valsts IĪT datubāze. Tādējādi var rasties kļūdas informācijas nodošanas procesā, un, protams, tiek radīta papildu slodze.

Daudzas dalībvalstis ziņo par grūtībām izmantot informāciju, ko lēmuma saņēmējs sniedzis AFA pieprasījumā un kas ietverta COPIS datubāzē riska analīzes nolūkos.

5.6. Ieviešanas pasākumi, ko veic Komisija

Kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 608/2013 6. panta 1. punktā, Komisijas Īstenošanas regula 10 , ar ko izveido veidlapas, kuras paredzētas Regulā (ES) Nr. 608/2013, tika pieņemta 2013. gada 4. decembrī. Īstenošanas regulu paredzēts atjaunināt 2017. gadā.

Komisija vēl nav pieņēmusi nekādus īstenošanas aktus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 608/2013 22. pantā.

5.7. Rezultāti uz ES robežām 2014. un 2015. gadā

Ik gadu publicētais ziņojums par ES muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā 11 uz ES ārējām robežām nodrošina iespēju izmērīt muitas veiktās IĪT īstenošanas mērogu. Ziņojumā ir statistikas informācija par aizturēšanas gadījumiem saskaņā ar muitas procedūrām un dati par konkrēto preču veidu, daudzumu un vērtību, to izcelsmi, transportlīdzekli un to IĪT veidu, kas, iespējams, ir pārkāptas.

Statistiku veido Komisija, balstoties uz datiem, kurus dalībvalstu administrācijas nosūta, izmantojot COPIS datubāzi.

5.7.1. Vispārējie rezultāti

Katra aizturēšana ir minēta kā gadījums, kas var ietvert vienu izstrādājumu vai vairākus. Katrā gadījumā var būt iesaistīti dažādu produktu kategoriju un dažādu tiesību subjektu izstrādājumi. COPIS datubāzē dalībvalstis reģistrē katru gadījumu ar informāciju par katru preču kategoriju un tiesību subjektu. Attiecībā uz katru preču kategoriju un katru tiesību subjektu tiek uzsākta aizturēšanas procedūra, kas izskaidro, kāpēc procedūru ir vairāk nekā gadījumu.

Saskaņā ar 2015. gada ziņojumu par ES muitas darbu IĪT īstenošanā uz ES ārējām robežām uz robežas aizturēto to preču apjoms, kas pārkāpj IĪT, no 2014. gada līdz 2015. gadam palielinājās par 15 %.

5.8. Rezultāti saistībā ar zālēm tranzītā

Komisija aicināja dalībvalstu muitas dienestus ziņot tai par jebkuriem attiecīgiem starpgadījumiem, kas varētu būt notikuši saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 608/2013, saistībā ar zālēm, kas tranzītā šķērso Savienības muitas teritoriju.

27 dalībvalstis ziņoja, ka nav bijuši attiecīgi starpgadījumi saistībā ar to zāļu, kas tranzītā šķērso Savienības muitas teritoriju, kontroli.

Viena dalībvalsts ziņoja par tranzītā esošu tādu zāļu aizturēšanas gadījumu, uz kurām attiecas patents, kur informācija par sūtījumu ietvēra skaidras norādes, ka preces bija paredzētas iekšējam tirgum, un tāpēc preces tika aizturētas. Šīs preces tika iznīcinātas ar abu iesaistīto pušu piekrišanu.

5.9. Pieprasījumi rīkoties un izņemšanas gadījumi saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, uz ko attiecas Regula (ES) Nr. 608/2013

Saistībā ar tiesībām, uz kurām nesen attiecināta Regula (ES) Nr. 608/2013, proti, funkcionālajiem modeļiem, komercnosaukumiem un pusvadītāju topogrāfijām, nav iesniegts daudz pieprasījumu rīkoties.

2016. gada 15. septembrī uz tirdzniecības nosaukumiem attiecās 8 aktīvi pieprasījumi rīkoties, un uz funkcionālajiem modeļiem – 15 aktīvi pieprasījumi rīkoties. Attiecībā uz pusvadītāju topogrāfijām nav iesniegts neviens pieprasījums rīkoties.

Līdz ar to, tādu preču aizturēšanas gadījumu skaits, kas pārkāpj nesen pievienotās tiesības, ir diezgan mazs.

Piemēram, 18 gadījumos preces tika aizturētas, pamatojoties uz aizdomām par komercnosaukuma pārkāpumu, un divos gadījumos preces tika aizturētas, pamatojoties uz aizdomām par funkcionālā modeļa pārkāpumu. Preces ne reizi netika aizturētas, pamatojoties uz aizdomām par pusvadītāju topogrāfijas pārkāpumu.

Netika veikta neviena aizturēšana saistībā ar apiešanas ierīcēm.

Attiecībā uz tiesībām, kas jau bija ietvertas Regulā (EK) Nr. 1383/2003, to pieprasījumu rīkoties skaits, kas attiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, joprojām ir mazs.

5.10. “Standarta procedūras” izmantošanas rezultāti

2014. gadā 69,12 % gadījumu tika risināti saskaņā ar “standarta procedūru”, un 30,88 % saskaņā ar “mazo sūtījumu procedūru”.

Rezultāti bija šādi:

−preces tika iznīcinātas saskaņā ar “standarta procedūru” pēc tiesību subjekta apstiprinājuma un preču valdītāja piekrišanas (58,43 %);

−preces tika iznīcinātas saskaņā ar “mazo sūtījumu procedūru” pēc preču valdītāja piekrišanas (27 %);

−tiesību subjekts uzsāka tiesvedību, lai noteiktu pārkāpumu (6,14 %);

−preces tika izlaistas, jo izrādījās, ka tās ir oriģinālas preces, kas nepārkāpj tiesības (2,8%);

−preces tika izlaistas, jo tiesību subjekts nereaģēja uz muitas paziņojumu (5,5 %);

−starp tiesību subjektu un preču valdītāju tika panākta ārpustiesas vienošanās, pēc kuras preces tika izlaistas (0,11 %).

2015. gadā 72,14 % gadījumu tika risināti saskaņā ar “standarta procedūru”, un 27,86 % saskaņā ar “mazo sūtījumu procedūru”. Rezultāti bija šādi:

−preces tika iznīcinātas saskaņā ar “standarta procedūru” pēc tiesību subjekta apstiprinājuma un preču valdītāja piekrišanas (59,93 %);

−preces tika iznīcinātas saskaņā ar “mazo sūtījumu procedūru” pēc preču valdītāja piekrišanas (22,05 %);

−tiesību subjekts uzsāka tiesvedību, lai noteiktu pārkāpumu (9,21 %);

−preces tika izlaistas, jo izrādījās, ka tās ir oriģinālas preces, kas nepārkāpj tiesības (2,77%);

−preces tika izlaistas, jo tiesību subjekts nereaģēja uz muitas paziņojumu (5,75 %);

−starp tiesību subjektu un preču valdītāju tika panākta ārpustiesas vienošanās, pēc kuras preces tika izlaistas (0,29 %).

5.11. “Mazo sūtījumu procedūras” izmantošana

2016. gada 15. septembrī 48 % no valstu pieprasījumiem rīkoties ietvēra prasību izmantot mazo sūtījumu procedūru (726 no 1502), un šādu prasību ietvēra arī 33 % no Savienības pieprasījumiem rīkoties (393 no 1184).

Kopumā 41 % pieprasījumu rīkoties ietvēra prasību izmantot mazo sūtījumu.

Privātā sektora pārstāvji paskaidroja, ka attiecībā uz noteikta veida tiesībām (kuru pārkāpumus novērtēt ir pārāk sarežģīti un kuru gadījumā par būtiskām uzskata tiesību subjekta īpašās zināšanas) mazo sūtījumu procedūras izmantošana netiek uzskatīta par piemērotu, un tāpēc to neizvēlas.

2015. gadā nedaudz vairāk nekā 22 % uzsākto aizturēšanas gadījumu preces tika iznīcinātas saskaņā ar mazo sūtījumu procedūru. 2014. gadā preču iznīcināšana saskaņā ar šo procedūru bija 27 % aizturēšanas gadījumu rezultāts.

2014. un 2015. gada ziņojumu pilnīgu informāciju var skatīt TAXUD tīmekļa vietnē:

http://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/resources/documents/customs/customs_controls/counterfeit_piracy/statistics/2015_ipr_statistics.pdf

https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/2016_ipr_statistics.pdf

Šobrīd Komisija uzskata, ka Regula Nr. 608/2013 tiek īstenota apmierinoši. Tā nodrošina plašu aizsardzību un procedūru klāstu, kas tiek pareizi izmantots visās 28 dalībvalstīs.

Protams, ir jāstiprina centieni atsevišķās jomās, piemēram:

-pieprasījumos rīkoties, jo īpaši Savienības pieprasījumos rīkoties, ietvertās informācijas kvalitāte;

-standarta procedūras izmantošana atbilstoši informācijai par procedūru, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 608/2013.

Tas tiks sīkāk apspriests saistībā ar darbībām, kas paredzētas ES Muitas rīcības plānā 2013.–2017. gadam, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus, un “Muita 2020” semināra par pieprasījumiem rīkoties pēcpārbaudē.

Protams, problēmas joprojām sagādā mazo sūtījumu process un apstrāde, jo internetā veiktās tirdzniecības apjomi pastāvīgi palielinās, jo īpaši tādu produktu tirdzniecības apjomi, kas pārkāpj IĪT. Darbs pie šī jautājuma risināšanas tiks īstenots esošajā mazo sūtījumu darba grupā, kuras darbība tiks atsākta 2017. gadā.

Privātā sektora paustās bažas tiks apspriestas ar dalībvalstu muitas dienestiem, lai novērtētu, vai tās ir pamatotas un vai tām var rast risinājumus.

Komisija secina, ka pagaidām nebūtu pamatoti pārskatīt Regulas (ES) Nr. 608/2013 noteikumus.

ES Muitas rīcības plāns 2013.–2017. gadam, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus, tiks vērtēts šī gada laikā. Tas var būt lietderīgi, lai labāk risinātu problēmas, ar ko ES saskaras saistībā ar IĪT pārkāpumiem, lai apsvērtu turpmāko globālo rīcības plānu par ES intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu, kas ietvertu ne tikai muitas rīcību, bet arī darbības, kas pašlaik izklāstītas 2014. gada jūlija paziņojumā “Ceļā uz atjaunotu vienprātību par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu: ES rīcības plāns” 12 , un Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra izstrādātās darbības.

1. pielikums

Pieprasījumu rīkoties (AFA) skaits pa tiesību veidiem – situācija 2016. gada 15. septembrī

2. pielikums

To pieprasījumu rīkoties (AFA) skaits, kuros ietverta prasība izmantot “mazo sūtījumu procedūru” – situācija 2016. gada 15. septembrī

(1)

Viltotu un pirātisku preču tirdzniecība: ekonomiskās ietekmes kartēšana, ESAO/EUIPO (2016).

https://euipo.europa.eu/tunnel-web/secure/webdav/guest/document_library/observatory/documents/Mapping_the_Economic_Impact_study/Mapping_the_Economic_Impact_en.pdf .

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (OV L 181, 12.6.2013., 15.–33. lpp.).

(3)

Padomes Rezolūcija, ar ko izveido ES Muitas rīcības plānu, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) pārkāpumus (OV C 80, 19.3.2013., 1. lpp.).

(4)

ES Muitas rīcības plāna, lai apkarotu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus, 1.3.2. darbības mērķis ir izveidot dialogu starp muitas dienestiem, tiesību subjektiem un ieinteresētajām personām par muitas darbu IĪT īstenošanā.

(5)

Padomes Regula (EEK) Nr. 3842/86 (1986. gada 1. decembris), kas nosaka pasākumus, lai aizliegtu viltotu preču laišanu brīvā apgrozībā (OV L 357, 18.12.1986., 1. lpp.).

(6)

Padomes Regula (EK) Nr. 3295/94 (1994. gada 22. decembris), kas nosaka pasākumus, lai aizliegtu viltotu preču un pirātpreču laišanu brīvā apgrozībā, izvešanu, atpakaļizvešanu vai atlikšanas režīma attiecināšanu uz tām (OV L 341, 30.12.1994., 8. lpp.), Padomes Regula (EK) Nr. 1383/2003 (2003. gada 22. jūlijs) par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības (OV L 196, 2.8.2003., 7. lpp.) un Regula (ES) Nr. 608/2013.

(7)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1352/2013 (2013. gada 4. decembris), ar ko izveido veidlapas, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā (OV L, 18.12.2016., 10. lpp.).

(8)

  http://ec.europa.eu/taxation_customs/business/customs-controls/counterfeit-piracy-other-ipr-violations/ipr-infringements-facts-figures_en

(9)

 Skatīt http://ec.europa.eu/taxation_customs/business/customs-controls/counterfeit-piracy-other-ipr-violations/defend-your-rights_en

(10)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1352/2013 (2013. gada 4. decembris), ar ko izveido veidlapas, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā (OV L 341, 18.12.2013, 10.–31. lpp.).

(11)

  http://ec.europa.eu/taxation_customs/business/customs-controls/counterfeit-piracy-other-ipr-violations/ipr-infringements-facts-figures_en

(12)

COM (2014) 392: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai Ceļā uz atjaunotu vienprātību par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu: ES rīcības plāns.