EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 5.4.2017

COM(2017) 160 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Trešais gada ziņojums par to, kā īstenota IV daļa Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Trešais gada ziņojums par to, kā īstenota IV daļa Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses

1.Ievads

2016. gadā trešo gadu pēc kārtas tika īstenots tirdzniecības pīlārs (IV daļa) Nolīgumam starp ES un Centrālameriku, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses (turpmāk „nolīgums”) 1 . Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regulas (ES) Nr. 20/2013, ar ko īsteno divpusējo aizsargpasākumu klauzulu un stabilizācijas mehānismu banāniem Nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses 2 (turpmāk „Regula”), 13. pantu Komisijai jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojums. Šis ziņojums tiek sniegts atbilstīgi minētajai prasībai.

2.VISPĀRĒJS NOVĒRTĒJUMS: TIRDZNIECĪBAS ATTĪSTĪBA

2.1.    Metodika

Atbilstīgi iepriekšējos ziņojumos par nolīguma īstenošanu lietotajai metodikai 3 ES imports tiek aprēķināts, balstoties uz EUROSTAT datiem, kas iegūti 2016. gada oktobrī, savukārt ES eksports uz Centrālameriku ir balstīts uz Centrālamerikas valstu statistiku. Tā kā Centrālamerikas valstu statistika tiek sniegta ASV dolāros, naudas vienības tiek konvertētas euro valūtā, piemērojot EUROSTAT izmantoto gada valūtas maiņas kursu 4 .

Tirdzniecības plūsmu svārstības izraisa visdažādākie faktori, kurus nevar saistīt vienīgi ar nolīguma pastāvēšanu vai sasniegto īstenošanas posmu.

2.2.    Kopējo ES un Centrālamerikas tirdzniecības plūsmu attīstība (preces)

Pamatojoties uz Centrālamerikas Ekonomikas integrācijas sekretariāta (SIECA) sniegto statistiku laikā no 2014. gada līdz 2015. gadam tirdzniecības plūsmas starp Centrālamerikas valstīm un citām pasaules valstīm samazinājās par 6 %. Savukārt ES un citu pasaules valstu tirdzniecības plūsmas tajā pašā periodā palielinājās par 3,6 % (EUROSTAT). Šāda plašāka modeļa kontekstā divpusējā tirdzniecība starp ES un Centrālameriku izrādījusies salīdzinoši noturīga. Kopējā tirdzniecības plūsma starp abiem reģioniem samazinājusies mērenā apjomā (par 0,7 %) un ir 10,5 miljardi euro. ES tirdzniecības bilance ar Centrālameriku 2015. gadā uzrādīja pozitīvu bilanci 162 miljonu euro apmērā (pēc deficīta 853 miljonu euro apmērā iepriekšējā gadā).

Tirdzniecības plūsma starp ES un Centrālameriku un gada pieaugums

(miljonos euro, 2015. gadā)

*Eksporta dati pamatojas uz katras reģiona valsts sniegto statistiku

**Importa dati pamatojas uz EUROSTAT

Avots: EUROSTAT un SIECA

Saskaņā ar reģionālo Centrālamerikas valstu statistiku 2015. gadā ES eksportam uz Centrālameriku bija vērojams vispārējs palielinājums par 22 %, savukārt ES imports no Centrālamerikas vērtības izteiksmē samazinājās par 16,8 %. Tomēr jāņem vērā, ka starp ES un katru Centrālamerikas valsti bija vērojamas kopumā pozitīvas tendences; izņēmums bija Kostarika, ar kuru tirdzniecība samazinājās no 3,77 miljardiem euro līdz 2,25 miljardiem euro, jo faktiski beidzās biroja un telesakaru iekārtu eksports no liela daudznacionāla IKT uzņēmuma šajā valstī.

Otro gadu pēc kārtas kopējo eksporta uz ES vērtību ievērojami negatīvi ietekmēja tas, ka kādreiz lielākais IT elementu eksportētājs valstī tika pārcelts uz Dienvidaustrumāziju. No Kostarikas veiktais biroja un telesakaru iekārtu imports ES 2015. gadā samazinājās par gandrīz 94 %. Kopējais IT iekārtu eksports samazinājās no 2372 miljoniem euro 2013. gadā līdz 147 miljoniem euro 2015. gadā.

ES importa no Centrālamerikas sadalījums un attīstība gadā (miljonos euro)

Avots: EUROSTAT un Tirdzniecības ģenerāldirektorāts (Tirdzniecības ĢD)

Kopumā trešajā nolīguma īstenošanas gadā, neņemot vērā IT elementu eksporta ievērojamo samazinājumu no Kostarikas, ES eksports un ES imports gan uz sešām reģiona valstīm, gan no tām palielinājies par vairāk nekā 20 % astoņās no iespējamajām 12 eksporta/importa kombinācijām. Par to liecina kopējās tirdzniecības plūsmas, kas palielinājušās par vairāk nekā 20 % saistībā ar četrām no sešām valstīm (un par vairāk nekā 10 % saistībā ar piekto valsti). Kostarika joprojām atpalika 2016. gadā, ņemot vērā īpašus un endogēnus iemeslus, kuri varētu neturpināties nākamajos gados.

Centrālamerikas valstu eksports uz ES ir koncentrēts uz vairākām nozīmīgām eksporta precēm, un šāda tendence turpinās pastāvēt, pat ja saskaņā ar SIECA 5 2015. gadā uz ES eksportēto preču skaits palielinājās par 5,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tagad tas aptver 1615 preces (sešciparu tarifu rindas saskaņā ar Centrālamerikas Harmonizēto sistēmu (HS)).

Nozīmīgākie sektori importam no Centrālamerikas (HS dalījumā) 2015. gadā bija šādi: augu valsts produkti (51 %), pārtikas produkti, dzērieni un tabaka (11,1 %), optiskās un foto ierīces (8,1 %). Nozīmīgākie sektori ES eksportam uz šo reģionu bija šādi: mašīnas un ierīces (23,8 %), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi (22,6 %), transportēšanas iekārtas (14,3 %).

ES eksports uz Centrālameriku 2015. gadā bija galvenokārt uz šādiem galamērķiem: Kostarika (25 %), Panama un Gvatemala (attiecīgi 24 % un 22 %). 2015. gadā visvairāk eksportētie produkti bija farmaceitiskie produkti (11 % no ES eksporta), tad mehāniskie transportlīdzekļi (7 %) un tērauda izstrādājumi (5 %).

Tajā pašā laikā 2015. gadā bija vērojams nozīmīgs pieaugums šādiem no Centrālamerikas eksportētiem produktiem 6 :

·optiskās un foto ierīces (HS 90), kuru ES imports palielinājās par 46 %, t. i., no 284,8 miljoniem euro līdz 417 miljoniem euro;

·medicīnas iekārtu ES imports palielinājās par 32 % (no 194 miljoniem euro līdz 257 miljoniem euro);

·kafijas imports palielinājās par 33 % (no 702 miljoniem euro līdz 935 miljoniem euro). Reģions spēja pārvarēt zaudējumus, ko radīja kafijas rūsas sēnītes izraisīta epidēmija, kas smagi skāra Centrālamerikas kafijas ražošanu un eksportu 2014. gadā.

Gvatemala palielināja eksportu uz ES no 691 miljona euro 2014. gadā līdz 865 miljoniem euro 2015. gadā. Nozīmīgs pieaugums bija vērojams šādām eksporta precēm: ēdamu augļu un riekstu (HS 08) eksporta apjoms sasniedza 70 miljonus euro (pieaugums par vairāk nekā 130 %), rūdu (HS 26) eksporta apjoms sasniedza 69,2 miljonus euro (palielinājums par 168 %) un ēdamu dārzeņu (HS 07) eksporta apjoms sasniedza 50,3 miljonus euro (palielinājums līdz 30 %).

Nikaragvā bija vērojams vislielākais procentos izteiktais pieaugums tirdzniecības plūsmās (32 % 2015. gadā). Šāda dinamika ir saistīta ar lielo ES eksporta pieaugumu uz šo valsti (tas palielinājās un sasniedza 54 %), kā arī ES importa palielināšanos par 14,5 %, t. i., no 285 miljoniem euro līdz 326,5 miljoniem euro. ES eksports uz Nikaragvu īpaši palielinājās šādās pozīcijās: līdz 141 % elektroierīcēm (HS 85), sasniedzot 87 miljonus euro, līdz 202 % markām un iespiestām grāmatām (HS 49), sasniedzot 11 miljonus euro, un līdz 63 % kaučukam (HS 40). Līdzīgā kārtā ievērojami palielinājās imports no Nikaragvas, jo īpaši šādās pozīcijās: ēdamu augļu un riekstu (HS 08) imports sasniedza 6,5 miljonus euro, kafija sasniedza 94 miljonus euro (līdz 47 %) un eļļas augu sēklas (HS 12) palielinājās no 25 miljoniem euro līdz 35 miljoniem euro (līdz 29 %).

Tirdzniecības plūsmas starp Hondurasu un ES arī ievērojami palielinājās. ES eksports palielinājās galvenokārt šādās pozīcijās: līdz 88 % elektroierīcēm (HS 85), sasniedzot gandrīz 132 miljonus euro, līdz 154 % farmaceitiskajiem produktiem (HS 30) un 98 % ķīmiskajiem produktiem (HS 38). Kopējais imports uz ES palielinājās no 841 miljona euro 2014. gadā līdz 1,01 miljardam euro nākamajā gadā. Lielākais palielinājums bija vērojams dažām tradicionālajām precēm, piem., kafijai (HS 09) no 447,3 miljoniem euro līdz 607,5 miljoniem euro (sasniedzot 36 %), tabakai (HS 24), sasniedzot 56 %, un ēdamiem dārzeņiem (HS 07), pieaugot no 11,6 miljoniem līdz 19,3 miljoniem (sasniedzot 66 %). 7

ES imports no Panamas palielinājās par 27 %, pateicoties palielinājumam šādās pozīcijās: riepas (HS 4011) līdz 62,4 miljoniem euro (sasniedzot 72 %), lopbarība (HS 23) līdz 7,6 miljoniem euro (123 %), vai, kas ir vēl svarīgāk, darbībām kuģubūves nozarē, kur palielinājums kuģiem un laivām (HS 89) bija vairāk nekā divas reizes un sasniedza 201 miljonu euro. Kaut gan kafija (HS 09) nav tradicionāla Panamas eksporta prece uz ES, kafijas eksports arī palielinājās par 66 %.

Pozitīvas nozīmīgas izmaiņas skāra arī ES eksportu uz Kostariku (apjoms palielinājās līdz 23 %) un Salvadoru (palielinājums līdz 30 %). Saistībā ar Kostariku īpašs palielinājums bija vērojams šādās pozīcijās: 21 % farmaceitiskajiem produktiem (HS 30), 79 % transportlīdzekļiem (HS 87) un 38 % ķīmiskajiem produktiem (HS 38). Saistībā ar Salvadoru īpaši jāmin palielinājums šādās pozīcijās: 53 % mehānismiem (HS 84), 75 % elektroierīcēm (HS 85) un 60 % medicīnas ierīcēm (HS 90).

2.3.    Nolīgumā paredzēto tarifa preferenču izmantošana

Nolīgumā paredzēto tarifa preferenču izmantošanu var aplēst, novērtējot, cik liela tirdzniecības plūsmas daļa notiek nolīguma ietvaros. Šim iemeslam nepieciešami sīki izstrādāti muitošanas dati. Centrālamerika ir informējusi ES, ka tās muitas iestāžu pārvaldītās datubāzes patlaban nav piemērotas regulārai apmaiņai ar sīki izstrādātiem statistikas datiem, lai analizētu tarifa preferences; izņēmums ir Kostarika, kas ES iesniedza šādus datus.

Saskaņā ar Kostarikas statistiku par 2015. gadu 16,6 % no kopējā ES eksporta uz Kostariku tika piemērotas nolīgumā paredzētās priekšrocības, turklāt 13,2 % no visām tarifa pozīcijām bija pilnībā liberalizētas. No tāda ES importa plūsmas, kura izcelsme ir Centrālamerika, 53 % (vērtības izteiksmē) tika piemēroti nolīguma noteikumi.

2.4.    Tarifa kvotu izmantošana

Nolīgumā ir paredzēts izmantot tarifa kvotas, kas piešķir līgumslēdzējam preferenciālā tarifa režīmu tādā apmērā, kas nepārsniedz kvotas kvantitatīvo slieksni. Ja apmērs pārsniedz slieksni, importam piemēro vislielākās labvēlības tarifu.

Saskaņā ar nolīgumu par asociācijas izveidošanu Centrālamerikai tiek piešķirtas astoņas tarifa kvotas produktiem, kuriem pirms nolīguma stāšanās spēkā nebija preferenciālas piekļuves ES tirgum. 2015. gadā Centrālamerika izmantoja pieejamās tarifa kvotas produktiem ar izcelsmi Centrālamerikā tikai divām kategorijām (cukurniedru cukurs un rums).

Tarifa kvotas, ko ES piešķīrusi Centrālamerikai — izmantošana 2015. gadā

ES piešķīra Centrālamerikai ne tikai tarifa kvotas, bet arī atkāpi no izcelsmes noteikumiem saskaņā ar īpašām kvotām par 118 tarifa pozīcijām. 2015. gads bija otrais gads, kad iepriekš minētās priekšrocības tika piemērotas, un imports, kam šādas kvotas tika piemērotas, joprojām bija ļoti neliels. Preferenciāls režīms tika piemērots tādiem produktiem kā, piem., tunzivju pusliemeņi (Centrālamerikai piešķirta kvota), kam izmantojuma līmenis ir 18 %, biksītes un stilbbikses no Kostarikas ar izmantojuma līmeni 27 %, krūšturi no Kostarikas ar izmantojuma līmeni 100 % un zeķbikses no Salvadoras ar izmantojuma līmeni 14 %.

Centrālamerika piešķīra ES tarifa kvotas četriem īpašiem produktiem. ES eksportētāji 2015. gadā izmantoja šo tarifa kvotu piedāvātās iespējas, kaut gan joprojām pastāv palielinājuma iespēja, ņemot vērā to, ka patlaban izmantojuma līmenis vairākumā gadījumu ir zemāks par 50 %.

Tarifa kvotas, ko Centrālamerika piešķīrusi ES — izmantošana 2015. gadā

2.5.    Pakalpojumu tirdzniecība

Šā ziņojuma sagatavošanas laikā dati par pakalpojumu tirdzniecību attiecībā uz 2015. gadu nebija pieejami (ir labi zināms, ka dati par precēm tiek sniegti novēloti), tādējādi tiks aplūkoti 2014. gada rādītāji. Šīs summas veidoja 5,9 miljardus euro (kas ir samazinājums par 3 % salīdzinājumā ar 2013. gadu). 2014. gadā Panama joprojām bija lielākā tirdzniecības partnervalsts pakalpojumu jomā (53 % no kopējās tirdzniecības plūsmas pakalpojumu jomā ar šo reģionu), un tai sekoja Kostarika (21 %) un Gvatemala (13 %).

Pakalpojumu tirdzniecība starp Centrālameriku un ES 2014. gadā (miljonos euro)

Avots: EUROSTAT.

Gan Hondurasas, gan Nikaragvas daļa kopējā plūsmā ir mazāka par 300 miljoniem euro, un šo valstu tirdzniecības rādītāji ievērojami svārstījās (procentu izteiksmē) laikā no 2013. gada līdz 2014. gadam; Hondurasas gadījumā rādītāji ievērojami samazinājās debeta pusē (–52 %), savukārt Nikaragvas gadījumā rādītāji pieauga gandrīz divkārt (87 %).

Panamas, Kostarikas un Gvatemalas tirgi ir lielāki, bet tajos bija vērojamas mērenākas izmaiņas (vispārīgi mazākas par 10 %), un tāpat tas bija Salvadoras gadījumā.

3.ĪSTENOŠANAS STRUKTŪRU DARBĪBAS

3.1.    Tirdzniecības tehnisko šķēršļu apakškomiteja

2016. gada 2. jūnijā apakškomiteja videokonferencē skatīja šādus jautājumus:

·ES īpaši paustās ar tirdzniecību saistītās bažas par apgrūtinošām reģistrācijas procedūrām, kas ir nepieciešamas, lai produkts nonāktu Centrālamerikas tirgū, un iestrēgušo tehniskās saskaņošanas iekšējā procesa virzību;

·ES īpaši paustās ar tirdzniecību saistītās bažas par Panamas ieviesto tehnisko regulējumu (saldējumam, augļu sulām un alkoholiskajiem dzērieniem);

·ES arī pauda bažas par Gvatemalas pieprasītajiem „brīvās pārdošanas sertifikātiem”.

Visbeidzot, Centrālamerikas valstis tika aicinātas turpināt efektīvi īstenot vairākus reģiona mēroga tehniskos noteikumus, kuri ir gatavi pieņemšanai, lai nodrošinātu turpmākus pasākumus saistībā ar nolīguma 305. pantu un veicinātu reģionālās ekonomikas integrāciju.

3.2.    Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padome

Laikā no 2016. gada 14. jūnija līdz 16. jūnijam notika sanāksmes, kurās piedalījās ES un Centrālamerikas valstu iestādes, kas uzrauga nolīguma noteikumu īstenošanu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā (skatīt 4. daļu turpmāk).

3.3.    Intelektuālā īpašuma apakškomiteja

Intelektuālā īpašuma apakškomitejas trešā sanāksme notika 2016. gada 15. jūnijā, un tajā īpaši tika skatīti šādi jautājumi:

·intelektuālā īpašuma tiesību un īpaši ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība un nostiprināšana Centrālamerikā, kā arī reģistrācijas procedūru optimizēšanas veidi;

·iespējamās darbības tādas vides izveidei, kurā varētu īstenot (būtībā privātpersonām piederošas) tehnoloģijas nodošanu.

Saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ES pauda bažas par sākto tiesvedību Gvatemalā starp Parmigiano Reggiano un Prosciutto di Parma un vietējo preču zīmi Parma, un Hondurasas publicēto sarakstu ar potenciāliem nepatentētiem nosaukumiem, daži no kuriem raisa bažas par to iespējamo neatbilstību ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas tiek aizsargātas ar nolīgumu.

Šī sanāksme arī deva iespēju apmainīties ar viedokļiem par iespējamo darba kārtību aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksta vieglākai atjaunināšanai.

3.4.    Sanitāro un fitosanitāro lietu apakškomiteja

Apakškomitejas trešā sanāksme notika 2016. gada 14. un 15. jūnijā, un tās laikā ES uzsvēra:

·Centrālamerikas nozīmi asociācijas nolīgumā noteikto procedūru izpildē, lai nodrošinātu, ka pieprasījumi par piekļuvi tirgum tiek apstrādāti savlaicīgi un pārredzami, tostarp tiek apstiprināti saraksti par uzņēmējdarbības veikšanu un pārbaudēm;

·to, cik svarīgi ir nodrošināt atbilstību starptautisko standartu noteikšanas iestāžu izstrādātajiem standartiem, norādījumiem un ieteikumiem;

·nepieciešamību sniegt zinātnisku informāciju tiesību aktu un importa prasību atbalstam, ja tie atšķiras no starptautiskajiem standartiem;

·nepieciešamību Centrālamerikas valstīm turpināt īstenot noteikumus par reģionālās ekonomikas integrāciju, kas veicinās tirdzniecības attiecības.

3.5.    Muitas, tirdzniecības veicināšanas un izcelsmes noteikumu apakškomiteja

Apakškomitejas sanāksmē 2016. gada 13. un 14. jūnijā tika apspriesti šādi jautājumi:

·Centrālamerikas reģionālās integrācijas saistību izpilde attiecīgajā jomā;

·divu projektdokumentu sagatavošana par skaidrojumiem izcelsmes noteikumu jomā, lai atrisinātu praktiskas problēmas, ar kurām saskaras Centrālamerika.

Puses strādāja pie nolīguma par kopēju skaidrojumu noteiktiem II pielikuma aspektiem, izmantojot skaidrojumus par preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 aizpildīšanu un atbilstīgu pieeju kļūdām un nelielām kļūmēm.

Turklāt puses vienojās atjaunināt klasifikācijas sistēmu, nosakot, ka stājas spēkā PMO Harmonizētās sistēmas (HS 2012) jaunākā versija. Galīgo sarakstu pieņems Asociācijas padome rakstiskajā procedūrā.

Visbeidzot, Centrālamerika pieprasīja pagarināt iespēju apvienot tunzivis, kuru izcelsme ir Meksikā un Čīlē. ES piekrita analizēt problēmu ar nosacījumu, ka starp abām valstīm pastāv nepieciešamā sadarbība.

3.6.    Preču tirgus pieejamības apakškomiteja

Apakškomitejas sanāksmē 2016. gada 13. jūnijā puses pārskatīja saistības, ko tās bija uzņēmušās iepriekšējās sanāksmēs, un apsprieda ES interesējošus jautājumus, piem.:

·Kostarikas saistības pārskatīt akcīzes nodokļa sistēmu alum;

·Kostarikas apņemšanos likvidēt diskriminējošus nodokļus alkoholiskajiem dzērieniem, sākot no 2017. gada 1. oktobra (saskaņā ar nolīgumu);

·Nikaragvas piemēroto maksu par preču skenēšanu robežpārbaudes punktos;

·Hondurasas importa licenču sistēmu sīpolu importam.

ES un Centrālamerikas valstis vienojās, ka piekļuve uzticamiem, atjaunotiem un sīki izstrādātiem statistikas datiem ir būtiska tirdzniecības politikai, un apņēmās turpināt statistikas datu apmaiņu reģionā.

3.7.    Ad hoc sanāksme par valsts iepirkumu

Puses vienojās izveidot pagaidu tehnisku darba grupu valsts iepirkuma jomā, un grupas pirmā sanāksme notika 2016. gada 16. jūnijā. Kaut gan nolīgumā nav paredzēts izveidot apakškomiteju šajā jomā, ir noskaidrojies, ka nolīgumā būtu jāpievērš uzmanība valsts iepirkumam. Puses apmainījās ar informāciju par tiesību aktiem dažādās Centrālamerikas valstīs un to atbilstību nolīgumam. ES īpaši uzsvēra Panamas iestāžu nesen pieņemto praksi, kas jāpārskata, ņemot vērā nolīgumu. Tā kā Panamas tiesību akti par valsts iepirkumu tobrīd tika pārskatīti, ES mudināja Panamu ieviest tajos nepieciešamās izmaiņas.

3.8.    Asociācijas komiteja

Asociācijas komitejas trešā sanāksme notika 2016. gada 23. jūnijā, un tās mērķis bija pārskatīt dažādu apakškomiteju darbu un apspriest citus ar tirdzniecību saistītus jautājumus.

ES paskaidroja, cik svarīgi ir aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Centrālamerikā, un pauda bažas par Gvatemalā un Hondurasā pastāvošo praksi. Turklāt ES atgādināja, ka Centrālamerika apņēmusies pielikt visas pūles, lai īstenotu starptautiski atzītus standartus tādās jomās kā, piem., finanšu pakalpojumi, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, terorisma finansēšana un izvairīšanās no nodokļiem. ES iepazīstināja ar savām iniciatīvām uzņēmumu nodokļu jomā (ES saraksts, BEPS) un aicināja Centrālameriku kopīgi strādāt pie šiem jautājumiem.

ES arī mudināja Kostariku izbeigt diskriminēt nodokļus, kas patlaban tiek piemēroti alum un par kuriem panākta vienošanās kopīgajā deklarācijā, un aicināja Panamu nodrošināt atbilstību nolīguma nodaļai par valsts iepirkumu.

Saistībā ar reģionālās ekonomikas integrāciju Centrālamerika paskaidroja, ka Centrālamerikas valstu tirdzniecības ministri savās COMIECO sanāksmēs SIECA ietvaros cieši seko tam, lai tiktu pildītas pret ES uzņemtās saistības. ES atkārtoti uzsvēra, ka ir svarīgi pēc iespējas ātri ieviest noteiktu tehnisko regulējumu.

Saistībā ar nolīguma grozījumiem, kuri izriet no Horvātijas pievienošanās ES, puses atzina, ka, neraugoties uz nelielu progresu, joprojām pastāv atšķirīgas pieejas metodikai, ar kuru tiek vērtēta iespējamā kompensācija pēc Horvātijas pievienošanās. ES mudināja Centrālameriku pieņemt konstruktīvu pieeju, īpaši ņemot vērā to, ka ES jau ir pabeigusi sarunas ar citiem preferenciāliem ES tirdzniecības partneriem Latīņamerikā un ir rasts abām pusēm pieņemams risinājums. Puses vienojās turpināt dialogu, lai pēc iespējas ātrāk tiktu panākta vienošanās.

4.    SAISTĪBU PILDĪŠANA TIRDZNIECĪBAS UN ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS JOMĀ

4.1.    Institucionālie aspekti

Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padomes trešā sanāksme notika Hondurasā 2016. gada 15. un 16. jūnijā.

Padome apmainījās ar informāciju par darbaspēka un vides problēmām, tostarp tādām tēmām kā sociālais dialogs, diskriminēšanas novēršana, atbildīgas vērtības ķēdes, aprites ekonomika un tirdzniecība ar savvaļas dzīvnieku un augu sugām. ES iepazīstināja ar paziņojumu „Tirdzniecība visiem”, un tajā uzsvērtās vērtības ir īpaši būtiskas šai padomei.

Pilsoniskās sabiedrības dialoga forums, kurā piedalījās ES un Centrālamerikas valstu pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, notika 2016. gada 17. jūnijā. Bija ieradušies pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no visām Centrālamerikas valstīm, izņemot Panamu, un ES. Notika arī seminārs par tirdzniecības shēmām un ilgtspējīgas attīstības praksi, kā arī abu reģionu konsultatīvās grupas locekļu sanāksme. Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji sagatavoja padomei kopīgu deklarāciju, un padome apņēmās sniegt atbildi vēlāk. Sīkāku informāciju skatīt vietnē http://www.eesc.europa.eu/?i=portal.en.events-and-activities-3rd-eu-central-america .

4.2. Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju īstenošana

Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padomes sanāksmē puses ziņoja par to, kā tās īsteno SDO konvencijas, un par jaunumiem tiesību aktu jomā. Salvadora un Gvatemala atbildēja uz ES uzdotajiem jautājumiem par SDO konvenciju par biedrošanās brīvību, par ko iepriekšējā nedēļā notikušajā Starptautiskajā Darba konferencē tika spriests kā par nopietnu lietu un ārkārtīgi nopietnu un neatliekamu jautājumu.

Tika norādīts, ka par Salvadoru un Gvatemalu notika diskusija SDO uzraudzības mehānisma ietvaros 2016. gada jūnijā saistībā ar Konvencijas Nr. C87 par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību īstenošanu, vardarbības gadījumiem un darba ņēmēju pārstāvju nogalināšanu. ES arī turpmāk uzraudzīs situāciju un veicinās sadarbību ar SDO šajā jomā.

4.3. Daudzpusējo vides nolīgumu īstenošana

Padomes sanāksmes laikā puses apmainījās ar viedokļiem par vides problēmām. Cita starpā Kostarika iepazīstināja ar savu stratēģiju izmantot savus vērienīgos mazoglekļa mērķus inovāciju virzīšanai tādās ražošanas nozarēs kā kafija un mājlopi. ES norādīja, ka attīstība ir vērojama, tostarp saistībā ar aprites ekonomiku un rīcības plānu saistībā ar savvaļas augu un dzīvnieku tirdzniecību.

Centrālamerikas valstis un ES norādīja, ka tās sadarbojušās vairāku problēmu risināšanai CITES konferences ietvaros, kurā puses piedalījās 2016. gada septembrī, tostarp izmantojot ES atbalstu Gvatemalas un vēl triju CITES locekļu priekšlikumam regulēt tirdzniecību ar visām Dalbergia (dalberģijas) sugām.

4.4. Darba plāna sagatavošana tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai

Turpinājās diskusijas par darba plāna sagatavošanu, tomēr viedokļi dalījās par šādu darbību galveno virzienu. Vispārēju atbalstu guva priekšlikums 2017. gada sākumā organizēt pasākumu par atbildīgām globālo vērtību ķēdēm.

5.    REGULAS IEVIEŠANA (STABILIZĀCIJAS MEHĀNISMS BANĀNIEM)

Katrai Centrālamerikas valstij nolīgumā ir nodrošināts preferenciāls muitas nodoklis banāniem 0803.00.19 pozīcijā (svaigi banāni), kas ir spēkā no nolīguma stāšanās spēkā līdz 2020. gadam (tas norādīts tabulā par tarifa samazināšanu gadu un valstu dalījumā). Šāds īpašs režīms ir balstīts uz stabilitātes klauzulu, saskaņā ar kuru pārejas periodā ir noteikts mehānisma aktivizēšanas apjoms kalendārajā gadā importam no Centrālamerikas valstīm.

Ja muitas nodokļa samazināšanas rezultātā banānu importa līmenis varētu radīt vai draud radīt nopietnu kaitējumu ES banānu nozarei, regulējumā ir noteiktas atbilstīgas procedūras, kas jāpieņem, lai novērstu nopietnu kaitējumu šai nozarei. Komisija uzrauga, kā attīstās banānu imports no Centrālamerikas valstīm (saskaņā ar regulas 3. un 13. pantu), lai novērtētu, vai ir izpildīti regulas noteikumi, pirms sāk izmeklēšanu par aizsargpasākumiem vai ievieš iepriekšējas uzraudzības pasākumus.

Lai gan banānu imports no Gvatemalas 2015. gadā nepārsniedza mehānisma aktivizēšanas apjomu par 27 %, Komisija nedz pati sāka izmeklēšanu par aizsargpasākumiem vai ieviesa iepriekšējas uzraudzības pasākumus, nedz saņēma attiecīgu pieprasījumu to darīt. Uzskatīja, ka šāds imports neapdraud ES banānu nozari. Tajā pašā laikā citas Centrālamerikas valstis pat nepietuvojās mehānisma aktivizēšanas apjomam stabilizācijas mehānisma ietvaros. Faktiski 2015. gada beigās kopējais apjoms, kam tika piešķirts preferenciāls režīms Centrālamerikā, veidoja tikai 65 % no noteiktās robežvērtības.

Banānu imports 2015. gadā stabilizācijas mehānisma ietvaros (kg)

6.    SECINĀJUMS

Trīs gadus pēc stāšanās spēkā īstenošanas process pakāpeniski virzās uz priekšu un nolīgumā noteiktais institucionālais ietvars darbojas labi.

Neraugoties uz negatīvām vispārējām tendencēm Centrālamerikas tirdzniecības vidē, ES tirdzniecības plūsmas ar Centrālameriku izrādījušās pietiekami dinamiskas. Tas, ka Centrālamerikas lielākais reģiona eksportētājs (IT elementi) pārcēlās uz citu vietu, joprojām radīja spēcīgu un negatīvu ietekmi, tāpat kā 2014. gadā, kaut gan pārējais eksports no Centrālmerikas uz ES pieauga par vidēji 13,8 % 2015. gadā; eksporta atlabšanu ievērojami veicināja kafijas ražošana — tā palielinājās par 34 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. ES eksports uz Centrālameriku turējās tādā pašā līmenī, un 2015. gadā palielinājās par 22 %.

Neraugoties uz šādu spēcīgu izaugsmi, pastāvošās preferences ES eksportam uz Centrālameriku tika piemērotas salīdzinoši maz, tomēr šis rādītājs ir ievērojami labāks ES importam no Centrālamerikas. Iespējams, ES ir nepieciešams turpmāks darbs komunikācijas jomā, lai vairotu zināšanas par nolīgumā paredzētajām priekšrocībām ES eksportētājiem. Komisija turpina iesaistīties darbībās, kuru mērķis ir palielināt ekonomikas dalībnieku izpratni par nolīguma piedāvātajām iespējām. Arī dalībvalstu darbības būtu nozīmīgas.

Tā kā tarifu kvotas joprojām tiek maz izmantotas, ekonomikas dalībniekiem pastāv skaidras iespējas turpināt attīstīt tirdzniecības attiecības.

Saistībā ar stabilizācijas mehānismu banāniem kopējais imports no Centrālamerikas vispārīgi saglabājās stabils, un tā apjoms bija daudz mazāks par kumulētajiem mehānisma aktivizēšanas apjomiem. Kaut gan banānu imports no Gvatemalas pārsniedza mehānisma aktivizēšanas apjomu, uzskatīja, ka nav nepieciešams sākt preferenciālo muitas nodokļu apturēšanu, jo netika uzskatīts, ka šāds imports destabilizēs ES tirgu.

Pakalpojumu tirdzniecības izteiksmē 2014. gadā plūsmas starp abiem reģioniem nedaudz samazinājās un sasniedza 5,9 miljardus euro. Panama, Kostarika un Gvatemala arvien ir vissvarīgākās tirdzniecības partnervalstis šajā ekonomikas apgabalā. Tomēr tirdzniecības posmi joprojām ir pārāk ierobežoti, lai varētu novērtēt nolīguma ietekmi uz pakalpojumu tirdzniecības plūsmu.

ES ir noteikusi, ka prioritāte ir arī turpmāk uzturēt un pastiprināt pozitīvo sadarbību ar Centrālameriku, un vispārīgs mērķis ir panākt nolīguma pareizu īstenošanu ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem. Tādējādi ekonomikas dalībnieki, patērētāji un pilsoniskā sabiedrība abos reģionos varēs pilnībā izmantot priekšrocības, ko dod nolīgumā paredzētās iespējas, un veidot turpmāko sadarbību, turpinot savstarpēji izdevīgu attiecību nostiprināšanu.

Nolīguma pienācīgai īstenošanai ir svarīgi, lai nolīgumā minētās institūcijas strādātu pareizi. Tās nodrošina forumu, kurā tiek veidota diskusija un meklēti visām pusēm pieņemami risinājumi problēmām, sākot no atbilstības saistībām, kas tiek uzņemtas atbilstīgi dažādām nolīguma sadaļām (piem., saistībā ar tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, valsts iepirkumu un citām), un beidzot ar piekļuvi tirgum, un kura ietvaros vispārīgi tiek sniegta palīdzība, lai risinātu ar īstenošanu saistītas problēmas strukturētā un savstarpēji pieņemamā veidā.

Šajā ziņā pēdējā laikā veiktais darbs ir koncentrēts uz sadarbību darbaspēka jautājumos un vides standartu jomā, un plašāk — uz pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, sociālo dialogu, aprites ekonomikas un vērtību ķēdēm, un tas viss notiek atbilstīgi pašreizējai ES tirdzniecības politikai. 10

Komisija turpinās iesaistīties īstenošanas procesā kopā ar Centrālameriku un risināt ar nolīguma īstenošanu saistītās bažas, kas rodas uzņēmumiem, iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām personām. Komisija arī aicina ES dalībvalstis un Eiropas Parlamentu turpināt aktīvi piedalīties šajā procesā.

(1)      OV L 346, 15.12.2012., 3. lpp.

(2)      OV L 17, 19.1.2013., 13. lpp.

(3)      COM(2016) 73 final.

(4)      Vidējais valūtas maiņas kurss EUR/USD 2013. gadā bija 1,3281, 2014. gadā — 1,3285 un 2015. gadā — 1,1095.

(5)  Sistema de Integración Económica de Centroamérica.

(6) Avots: Eurostat/Tirdzniecības ĢD.

(7) Avots: Eurostat.

(8) Vidējais daudzums procentos pamatojas uz pieejamajiem datiem par katru Centrālamerikas valsti.

(9) Skatīt politikas dokumentu „Tirdzniecība visiem” (http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2016/january/tradoc_154146.pdf).