EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.1.2017

COM(2017) 22 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Eiropas Savienības sporta darba plāna 2014.–2017. gadam
īstenošana un atbilstīgums

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Eiropas Savienības sporta darba plāna 2014.–2017. gadam
īstenošana un atbilstīgums

A)    IEVADS

Pēc sporta sadaļas iekļaušanas Lisabonas līgumā un saskaņā ar LESD 165. pantu Eiropas Savienība un dalībvalstis ir pastiprinājušas savu sadarbību, lai turpinātu attīstīt Eiropas dimensiju sportā. Sadarbībā uzsvars ir likts uz tām jomām, kurās ES var nodrošināt pievienoto vērtību dalībvalstu veiktajiem pasākumiem un atbalstīt to darbības. Pēdējās desmitgades laikā sports ir kļuvis par politikas jomu, kas ietekmē ES vispārējos mērķus attiecībā uz ekonomisko izaugsmi, lielāku skaitu labāku darbvietu un iekļaujošu sabiedrību, veicinot stratēģijā “Eiropa 2020” 1 un Programmā nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām 2 noteikto prioritāšu īstenošanu. Turklāt Komisija kopā ar dalībvalstīm lielāku uzsvaru ir likusi uz tādu problēmu risināšanu sportā, kas saistītas ar labu pārvaldību, integritāti un sociālo iekļaušanu, kā arī uz tādu ieguvumu veicināšanu, ko sniedz nodarbošanās ar sportu un fiziskām aktivitātēm.

Kā turpinājumu pirmā Eiropas Savienības sporta darba plāna (2011–2014) 3 veiksmīgajai īstenošanai Padome pieņēma otro Eiropas Savienības sporta darba plānu (2014–2017) 4 , lai Eiropas līmenī veicinātu un attīstītu sporta politiku. Tā ietvaros Komisija un Padomes prezidentvalstis kopā ar dalībvalstīm ir strādājušas ciešā sadarbībā, pievēršoties tēmām “godprātīgums sportā”, “sporta ekonomiskie aspekti” un “sports un sabiedrība” un pilnībā ievērojot valstu un ES kompetences. Arī sporta organizācijas un ieinteresētās personas ir bijušas tiešā veidā iesaistītas šā ES darba plāna īstenošanā.

Otrajā ES sporta darba plānā ir noteiktas prioritātes un norādīta virkne nepieciešamo rezultātu, kas ir jāsasniedz, 5 kā arī atbilstošās darba struktūras, jo īpaši ekspertu grupas.

Komisijai tika dots uzdevums darba plāna beigu posmā līdz 2016. gada novembrim pieņemt ziņojumu par tā īstenošanu un atbilstīgumu, lai izmantotu to par pamatu iespējama trešā ES sporta darba plāna sagatavošanai 2017. gada pirmajā pusē.

Šajā ziņojumā atspoguļots Komisijas viedoklis par īstenošanu un novērtēta darba plāna plašāka politiskā ietekme. Tajā ir ņemti vērā arī dalībvalstu, kā arī ekspertu un novērotāju, kas piedalās ekspertu grupās, iesniegtie rakstiskie komentāri. Turklāt tas ietver ieteikumus iespējamam turpmākam ES sporta darba plānam.

B)     NOVĒRTĒJUMS

Komisija savu novērtējumu par otrā ES sporta darba plāna īstenošanu veica, pamatojoties uz aptaujas anketu 6 , dažādās ieinteresēto personu sanāksmēs un pasākumos gūto informāciju un neplānoti sniegtiem komentāriem. Saņemtās informācijas analīze liecināja, ka otrais darba plāns ir sasniedzis gaidītos rezultātus. Tomēr ir noteiktas arī dažas jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi.

1.Darba metodes un struktūras

Pēc otrā ES sporta darba plāna pieņemšanas Komisija izveidoja piecas ekspertu grupas 7 , kuru sastāvā ir dalībvalstu norīkotie pārstāvji, lai aplūkotu konkrētas jomas, kas saistītas ar sporta politiku, un palīdzētu sasniegt nepieciešamos rezultātus. Pēc dalībvalstu pārstāvju pieprasījuma un ar to piekrišanu ieinteresētajām personām bija iespēja piedalīties šo grupu sanāksmēs kā novērotājiem (skatīt 1. pielikumu). Komisijas uzdevums bija cieši sadarboties ar dalībvalstīm un palīdzēt tām darba plāna īstenošanā.

Ekspertu grupas uzsāka darbu 2014. gada otrajā pusē. Katra no tām ir ievērojusi savu darba grafiku, lai sasniegtu konkrētus rezultātus saskaņā ar darba plānā noteikto īstenošanas grafiku. Nepieciešamie rezultāti tika iecerēti, lai pavērtu iespējas potenciāliem turpmākiem ES līmeņa pasākumiem un veidotu valstu politikas.

ES darba plānā tika norādīts, ka papildus piecu ekspertu grupu veiktajam darbam ir iespējams izmantot citas struktūras un darba metodes, tostarp prezidentvalsts rīkotas konferences, sporta ministru un direktoru sanāksmes, Komisijas pētījumus un konferences, kā arī apņemšanās sarakstus.

Sporta direktoriem bija konkrēts uzdevums apmainīties ar paraugpraksi un nodrošināt mācīšanos no kolēģiem sporta jomā.

Tika īstenots strukturēts dialogs ar sporta organizācijām dažādu sanāksmju un pasākumu veidā. Tas ietvēra ikgadējo ES Sporta forumu un sanāksmes, kas notika katras Padomes prezidentūras ietvaros.

No 2014. līdz 2016. gadam ir notikušas 2 sporta ministru neoficiālas sanāksmes, 9 prezidentvalsts rīkoti pasākumi un konferences un 5 sporta direktoru sanāksmes. Turklāt ir publicēti 8 Komisijas pētījumi, lai atbalstītu un virzītu uz priekšu darba plāna īstenošanu. Ir veikts arī sagatavošanās darbs attiecībā uz apņemšanās sarakstu.

2.Rezultāti

Otrā ES sporta darba plāna I pielikumā ir noteikti 16 rezultāti, kas galvenajās jomās jāsasniedz līdz noteiktam termiņam, un norādītas atbilstošās darba struktūras. Rezultāti aptver sportu visos tā aspektos (sociālais, ekonomiskais, organizatoriskais). Visi rezultāti ir vai nu sasniegti, vai tiks īstenoti līdz 2016. gada beigām vai 2017. gada sākumam. Šim ziņojumam pievienotajā tabulā ir norādīts katra šā sasniedzamā mērķa statuss (2. pielikums).

Ir vērts atzīmēt dažas jomas, kurās gūti īpaši labi panākumi:

lai novērstu un apkarotu spēļu rezultātu pasūtīšanu, attiecīgā ekspertu grupa sapulcēja visas ieinteresētās personas, nodrošinot, ka laikus tiek veikta informācijas apmaiņa par notikumu attīstību, ņemot vērā Macolin konvenciju 8 , kas tika pieņemta pirms darba plāna uzsākšanas;

attiecībā uz labu pārvaldību sportā attiecīgā ekspertu grupa precizēja apmēru, kādā ES principi tika īstenoti, kā arī noteica turpmākos virzienus iespējamajā apņemšanās sarakstā; tā rezultātā Komisija nesen sāka īstenot apņemšanos par labu pārvaldību;

attiecībā uz veselību veicinošām fiziskajām aktivitātēm attiecīgā ekspertu grupa apkopoja labās prakses piemērus un apmainījās ar tiem, lai veicinātu fiziskās aktivitātes dalībvalstīs, informējot par politiku un rīcības plānu formulēšanu un īstenošanu valsts līmenī. Padomes ieteikumu par veselību veicinošām fiziskajām aktivitātēm uzraudzības sistēmas ietvaros dalībvalstis ziņoja par 37 jaunu politiku un rīcības plānu pieņemšanu kopš 2013. gada visās nozarēs, kas saistītas ar veselību veicinošām fiziskajām aktivitātēm (kopumā 152 politikas un rīcības plāni), akcentējot šo labās prakses piemēru apmaiņas lietderīgumu un laicīgu īstenošanu;

ekspertu grupa, kas nodarbojas ar sporta ekonomiskajiem aspektiem, jo īpaši pievērsās ekonomikas ieguvumiem, nozīmīgu sporta pasākumu pēctecībai un ilgtspējīgam sporta finansējumam. Lai “izmērītu” un demonstrētu nozares ekonomisko ietekmi, tika panākts turpmāks progress sporta satelītkontu (SSK) jomā. Šobrīd astoņām dalībvalstīm (AT, CY, DE, LT, NL, PO, PT, UK) 9 un Šveicei ir savs nacionālais SSK, LU un RO pabeidz nacionālo SSK izveidi, savukārt dažas citas dalībvalstis ir uzsākušas pārdomu procesu un sarunas ar saviem valsts statistikas birojiem;

Cilvēkresursu jautājumu ekspertu grupa veicināja labās prakses piemēru apmaiņu starp dalībvalstīm. Papildus tam tā apsprieda valsts stratēģijas sportistu dubultkarjerām un sniedza ieguldījumu nozares kvalifikāciju sistēmu sagatavošanā, atsaucoties uz valstu kvalifikācijas sistēmām (NQF) un Eiropas kvalifikāciju sistēmu (EQF). Turklāt politiskā līmenī tik atzīts, ka sports ir viens no veidiem, kā palielināt jauniešu nodarbinātību un sociālo iekļaušanu.

3.Novērtējums

Pirmo ES sporta darba plānu dalībvalstis, Komisija un lielākā daļa ieinteresēto personu kopumā uzskatīja par veiksmīgu. Līdz ar to otrais ES darba plāns lielā mērā turpināja pirmo plānu, pielāgojot prioritātes un nedaudz samazinot ekspertu grupu skaitu (nevis 6, bet 5). Šā otrā ES darba plāna novērtējums parāda, ka turpinājuma nodrošināšana bija pareizā pieeja pat tad, ja nākotnē būs nepieciešams dažos jautājumos pārorientēties.

Rakstiskajos komentāros, kas iesniegti attiecībā uz aptaujas anketu, tika norādīts, ka šā darba plāna ietvaros veiktajiem pasākumiem kopumā bija labi rezultāti noteiktajās prioritārajās jomās. Lielākā daļa piekrita, ka darba plāns bija vērsts uz pareizajām prioritātēm (91 %), ka tas uzlaboja sadarbību starp ES un sporta kustību (69 %) un ka tas uzlaboja sporta politisko koordināciju ES līmenī (69 %). 70 % piekrita, ka ar darba plānu tika ieviestas atbilstošas struktūras un darba metodes, savukārt 26 % tam nepiekrita. Attiecībā uz jautājumu, vai darba plānam bija veiksmīgi rezultāti attiecībā uz politisko procesu, 61 % atbildēja apstiprinoši, savukārt 29 % tam nepiekrita. 46 % no komentāru sniedzējiem piekrita, ka darba plāns ir valsts līmenī uzlabojis sadarbību starp dalībvalstīm un sporta kustību, savukārt 38 % tam nepiekrita.

Attiecībā uz ekspertu grupu darbu lielākā daļa (85 %) uzskatīja, ka ekspertu grupām bija noteicošā loma darba plāna īstenošanā. Pastāvēja plaša vienprātība, ka Komisija šo ekspertu grupu darbam nodrošināja atbilstošas speciālās zināšanas (84 %) un piemērotu materiāli tehnisko un sekretariāta atbalstu (90 %). Attiecībā uz ekspertu grupu sasniegtajiem rezultātiem 56 % piekrita, ka tiem bija ietekme uz sporta nozari, savukārt 32 % uzskatīja, ka rezultāti to neietekmēja.

Lielākajā daļā komentāru bija norādīts, ka ES sporta darba plānam bija pozitīva ietekme attiecībā uz sporta nozari (80 %) un ka tam bija nozīmīga loma ES līmeņa sporta politikas attīstībā (93 %). Saistībā ar ietekmi uz sporta attīstību valsts līmenī 64 % uzskatīja, ka darba plāns bija nozīmīgs, savukārt 26 % uzskatīja, ka tas tāds nebija. Attiecībā uz jautājumu, vai darba plāns ietekmēja sporta politiku ārpus ES, viedokļi dalījās (34 % pret 33 %).

Ņemot vērā dalībvalstu rakstiskos komentārus, šķiet, ka:

attiecībā uz ES sporta darba plāna termiņu lielākajā daļā atbilžu tika norādīts, ka pašreizējais 3 gadu termiņš ir atbilstošs. Tomēr dažās atbildēs ir arī ierosināts, ka piemērots būtu arī ilgāks termiņš līdz 4 gadiem, savukārt tikai dažās atbildēs tika norādīts, ka 3 gadu termiņš ir pārāk ilgs;

tika pausts uzskats, ka ar ekspertu grupām saistītā kārtība darbojas labi. Vairākas aptaujātās dalībvalstis ierosināja, ka turpmāko sporta darba plānu uzlabotu mērķtiecīgāk noteikta pieeja ar mazāku skaitu aplūkojamo tēmu, ekspertu grupu un sanāksmju;

daudzās atbildēs tika paustas bažas attiecībā uz novērotāju līdzdalību ekspertu grupu darbā. Bieži tika atzīmēts, ka dažiem novērotājiem ir tendence popularizēt savas organizācijas uzskatus, nevis saglabāt neitrālu pieeju;

bieži vien ekspertu grupām sasniedzamo rezultātu skaits bija pārāk liels un aplūkojamās tēmas, jo īpaši dažām ekspertu grupām, bija pārāk plašas. Vairākos komentāros tika ierosināts nodrošināt mērķtiecīgāk noteiktu ekspertu grupu darba jomu un mazāku skaitu sasniedzamo rezultātu;

ES strukturēto dialogu ar sporta organizācijām tā pašreizējā formā varētu uzlabot. Vairums atzina, ka šajā jomā galvenais, kā arī ļoti nozīmīgs pasākums ir ikgadējais ES Sporta forums. Tika paustas zināmas šaubas attiecībā uz strukturētā dialoga sanāksmes, kas tās pašreizējā formā notiek Padomes ietvaros, patieso pievienoto vērtību.

Komisijas novērtējums daudzos aspektos apstiprina apspriešanās procesā paustās galvenās piezīmes. Pirmkārt, Komisija uzskata, ka otrais ES sporta darba plāns ir bijis veiksmīgs tādā nozīmē, ka visi nepieciešamie rezultāti ir sasniegti, nodrošinot labu kvalitātes līmeni. Ir pierādījies, ka darba metodes ir efektīvas, veidojot pastāvīgu dialogu ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm galvenajos Eiropas sporta jautājumos. Ekspertu grupās ir bijusi labvēlīga vide sadarbības tīklu veidošanai. Tās ir ļāvušas pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm un sporta organizācijām. Dažādas politikas jomas, piemēram, veselību veicinošas fiziskās aktivitātes vai laba pārvaldība, ir tiešā veidā guvušas labumu no ekspertu grupu līmenī veiktā darba.

Komisija arī uzskata, ka rezultātu ietekme ne vienmēr ir bijusi ievērojama. Daži rezultāti, piemēram, nozīmīgu sporta pasākumu un skolās nodrošinātās fiziskās audzināšanas rezultāti, ir izmantoti politikas veidošanas procesā, jo īpaši Padomes secinājumos 10 . Daži ir izmantoti arī konferencēs, semināros vai informētības palielināšanas pasākumos. Tomēr citi rezultāti pēc to iesniegšanas Padomei nav īsti lietderīgi izmantoti. Turklāt līdz šim ir pieejama tikai ierobežota informācija par to, cik lielā mērā tie ir ietekmējuši politikas veidošanu valstī vai ir efektīvi izmantoti šajā procesā.

Turklāt, raugoties no materiāli tehniskā aspekta, lielā skaita ekspertu grupu sanāksmju organizēšana ir bijusi sarežģīta. Līdzīgā kārtā dalībvalstīm un Komisijai ir bijis sarežģīti nodrošināt līdzdalību šajās ekspertu grupās. Ne visas dalībvalstis bija iespējams regulāri pārstāvēt šajās sanāksmēs.

Komisija uzskata, ka pastāvēja pretruna starp dažu ekspertu grupu vērienīgo darbības jomu un nepieciešamību gūt specializētas zināšanas noteiktajā jomā. Dažām grupām (laba pārvaldība, cilvēkresursi) piešķirto pilnvaru apmērs ir radījis zināšanu ziņā neviendabīgas grupas. Faktiski ekspertu grupu plašā darbības joma ne vienmēr ir ļāvusi dalībvalstīm vērsties pie pārstāvjiem ar atbilstošu zināšanu līmeni. Tieši pretēji, Komisija uzskata, ka lielākoties novērotāji ir snieguši pievienoto vērtību attiecībā uz specifiskām zināšanām.

Komisija arī uzskata, ka darba metožu dažādošana, t. i., citi pasākumi papildus ekspertu grupām, būtu veicinājusi ES sporta darba plāna labāku īstenošanu.

C)    IETEIKUMI TURPMĀKAJAM DARBAM

Komisija uzskata, ka attiecībā uz turpmāko ES sporta darba plānu varētu apsvērt vairākus uzlabojumus, lai padarītu to atbilstīgāku un palielinātu tā ietekmi. Komisijas ieteikumi attiecas uz vispārīgiem principiem, prioritātēm un darba metodēm.

1) Vispārīgie principi

Pirmkārt, nākamajam ES sporta darba plānam ir jānosaka noteikts termiņš. Lai gan pirmā un otrā darba plāna termiņš netika skaidri norādīts, tie atbilstoši aptvēra trīs gadu periodu. Tomēr, ņemot vērā dažu mēnešu sagatavošanās posmu un novērtējuma īstenošanu, kā arī 6 mēnešu sarunu periodu nākamajam ES sporta darba plānam, reālais aktīvais darbs faktiski bija ierobežots līdz 2–2,5 gadu periodam.

Attiecīgi nepieciešamo rezultātu sasniegšanai paredzētais laiks bija ierobežots. Tas radīja zināmu laika trūkumu attiecībā uz vairāku rezultātu uzrādīšanu un neļāva pielāgoties jaunajiem apstākļiem un jaunajām problēmām. Tādēļ var uzskatīt, ka būtu atbilstoši pagarināt iespējamā nākamā ES darba plāna termiņu, lai maksimāli palielinātu ieguvumus un vēl vairāk uzlabotu darba rezultātus. Ilgāka termiņa pievienotā vērtība slēpjas arī faktā, ka tas piedāvā iespēju saskaņot darba plānu ar ES līmenī noteiktajām prioritātēm, kā arī ES daudzgadu finanšu shēmu (DFS).

Vienlaikus, ņemot vērā, ka 2020. gads daudzējādā ziņā ir pagrieziena punkts, Komisija ierosina jebkāda trešā ES sporta darba plāna termiņu noteikt līdz 2020. gada beigām, kas cita starpā sakrīt ar pašreizējās DFS beigām. Nākotnē ir jāsaglabā iespēja pagarināt termiņu.

Otrkārt, ir jāpanāk lielāks elastīgums, lai ES sporta darba plānu varētu īstenošanas laikā pielāgot. Būtu svarīgi apsvērt iespējas ES sporta darba plāna ietvaros notiekošo darbu pielāgot mainīgiem apstākļiem, piemēram, nepieredzētajai bēgļu krīzei, ar kuru Eiropa šobrīd saskaras, vai ievērojamām problēmām, kas saistītas ar vardarbīgu radikalizāciju. Arī pielaidīgāka pieeja attiecībā uz aptvertajām tēmām ļautu nepieciešamības gadījumā efektīvi reaģēt uz notikumiem sporta jomā. Elastīgums, ko šāda pieeja sniegtu, palīdzētu nodrošināt pievienoto vērtību ES līmeņa darbam sporta jomā.

Treškārt, nākamajā ES sporta darba plānā ir jāņem vērā nepieciešamība palielināt mijiedarbību ar citām politikas jomām, kuras būtiski ietekmē sportu (piemēram, konkurence, pārvietošanās brīvība, nodarbinātība, datu aizsardzība, izglītība un apmācība, veselība). Komisija un dalībvalstis varētu turpināt attīstīt starpnozaru sadarbību un nodrošināt, ka citas ES politikas jomas tiek ciešāk iesaistītas konkrētos jautājumos, kas saistīti ar sportu. Būtu lietderīgi nodrošināt visaptverošāku pieeju Eiropas sporta politikai un integrēt sportu citās politikas jomās, lai palīdzētu ES līmenī nodrošināt pievienoto vērtību sporta jomā. Sporta politika nevar darboties nošķirti; sadarbība un papildināmība ar citām saistītajām politikām ir būtiska.

Ceturtkārt, varētu pastiprināt sinerģiju ar Erasmus+: sporta programmu, cita starpā veicinot ar sportu saistītu prioritāšu noteikšanu Erasmus+ gada darba programmai un nodrošinot ciešāku sasaisti starp ES darba plānu un projektu atlasi. Vienlaikus atlasīto Erasmus+ projektu rezultātus varētu izmantot sporta politikas prioritātēs (augšupēja pieeja). Turklāt būtu vērts apsvērt sinerģijas ar citiem ES finanšu instrumentiem.

2) Prioritātes

Sporta jomas kompetences ir dalībvalstu ziņā. Tādēļ ES līmeņa sadarbības pievienotā vērtība ir vienīgais, kas attaisno temata iekļaušanu ES darba plānā. Lemjot par temata iekļaušanu nākamajā ES darba plānā, vislielākā uzmanība ir jāveltī ES iespējamajai lomai, ko tā var spēlēt, lai veicinātu pastāvošo problēmu novēršanu sportā. Tā rezultātā, iespējams, ir jāsamazina prioritāšu skaits.

Lai palielinātu ES darba plāna politisko ietekmi, Komisija ierosina efektīvāk sasaistīt nākamajā ES darba plānā ietvertās prioritātes ar Eiropas Savienības noteiktajām politiskajām prioritātēm, piemēram, izaugsme un darbvietu radīšana, tostarp jauniešu nodarbinātība, bēgļu sociālā iekļaušana un integrācija, klimata pārmaiņas, prasmju programma u. c.. Būtiska nozīme sporta projektu atbalstīšanā ar mērķi veicināt sociālo iekļaušanu un nabadzības apkarošanu, jo īpaši attiecībā uz marginalizētām kopienām, var būt arī kohēzijas politikas instrumentiem.

Lai izmantotu līdz šim paveikto darbu, ir jāapsver iespēja nodrošināt iepriekš noteikto prioritāšu turpināšanu nākamajā ES darba plānā. Turklāt ir ļoti ieteicams lielāku uzsvaru likt uz praktisko rezultātu un pastāvošo rezultātu (piemēram, ES pamatnostādnes, politikas ieteikumi, apņemšanās saraksti), kas sasniegti pirmo divu ES darba plānu ietvaros, īstenošanu, ietverot šajā saistībā panāktā progresa nelielu pārraudzību. Vienlaikus ir jāmeklē ciešāka sasaiste ar sporta pasaulē pastāvošajām problēmām (piemēram, datu aizsardzība, cilvēktiesības, nozīmīgi sporta pasākumi, dopings, korupcija u. c.), ietverot iespējas apvienot spēkus ES līmenī, lai pievērstos šādiem tematiskajiem jautājumiem.

Dažas no iespējamajām prioritātēm, kas tiks iekļautas nākamajā ES sporta darba plānā, ietver sporta izmantošanu ES ārējās attiecībās, labu pārvaldību, tautas sporta veicināšanu un fiziskās aktivitātes ciešu saistību ar veselības veicināšanu un slimību profilaksi. Komisija arī ierosina apsvērt nākamā ES sporta darba plāna izmantošanu, lai pievērstos sporta ekonomiskajiem aspektiem un uzlabotu sporta faktu bāzi 11 , ietverot darbu, lai nodrošinātu lielāku atzinību nozares ieguldījumam ekonomikā 12 un tās pozitīvajai ietekmei uz sabiedrību.

Komisija uzskata, ka nākamajam ES sporta darba plānam ir arī jākalpo par instrumentu, lai veicinātu sporta pozitīvās vērtības, tostarp tā veselību veicinošo ietekmi, un ir jāizvairās no pievēršanās tikai sporta aktivitāšu negatīvajiem aspektiem. Komisija arī ierosina izmantot nākamo ES darba plānu, lai atbalstītu dalībvalstu centienus veicināt inovatīvus risinājumus sarežģītām parādībām, piemēram, marginalizācijai, atstumtībai un līdzdalības trūkumam.

Komisija uzskata, ka palīdzību nākamā ES darba plāna prioritāšu noteikšanā varētu sniegt dialogs starp ES iestādēm, dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp arī sociālajiem partneriem. Eiropas Parlamentam ir ciešāk jāiesaistās nākamā ES sporta darba plāna īstenošanā, piemēram, regulāri sniedzot ziņojumus, veicot informācijas apmaiņu ar attiecīgajām Parlamenta struktūrām un piedaloties noteiktās sanāksmēs un pasākumos.

Visbeidzot, mūsu darba rezultātu lietderīgumu uzlabotu labāka koordinācija un skaidrāka sasaiste starp ES sporta darba plāna ietvaros veikto un rotējošo ES prezidentvalstu īstenoto darbu. ES sporta darba plāna īstenošanas gaitā ir jānodrošina ciešāka sasaiste starp ES darba plāna rezultātiem un dalībvalstu, kas vada ES prezidentūru, prioritātēm.

3) Darba metodes

Lai izmantotu pirmā un otrā ES sporta darba plāna īstenošanā gūto pozitīvo pieredzi un vienlaikus novērstu konstatētās problēmas, Komisija uzskata, ka būtu vērtīgi izmantot darba metodes pārskatītā veidā; tas ļautu attiecīgajiem dalībniekiem efektīvi sadarboties, vienlaikus aptverot prioritātes, kas iekļautas jaunajā ES sporta darba plānā.

Pirmkārt, papildus ierastajām ekspertu grupām, kuras dažos gadījumos joprojām var uzskatīt par vispiemērotāko sadarbības veidu, ES darba plānā ir jāpiedāvā iespēja iekļaut atšķirīgas darba metodes. Iespējamās papildu darba metodes, kas tiks apsvērtas, varētu ietvert konferences, platformas, seminārus, pētījumus, Komisijas ekspertu grupas, mācīšanos no kolēģiem un labās prakses apmaiņu. Labāk izskaidrojot gaidāmos rezultātus ekspertu un politikas līmenī, būs iespējams izvēlēties vispiemērotāko darba metodi.

Otrkārt, rakstisku dokumentu sagatavošana ne vienmēr ir uzskatāma par vienīgo nozīmīgo rezultātu. Dažkārt pats process var būt uzskatāms par vēlamo rezultātu. Rakstisku dokumentu sagatavošana būtu vērtīga, ja ir paredzams, ka to vajadzēs un to izmantos sporta kopiena plašā mērogā, vai ja Padome ir skaidri noteikusi tādu nepieciešamību. Citiem vārdiem sakot, ir skaidri jānosaka pieprasījums jebkādu rakstisku dokumentu sagatavošanai. Kopumā ir ļoti ieteicams ievērojami samazināt sagatavojamo rakstisko dokumentu skaitu, salīdzinot ar pirmajiem diviem ES darba plāniem.

Treškārt, lai gan ekspertu grupu darbība ES sporta darba plānu ietvaros ir pierādījusi nozīmīgus ieguvumus, Komisija uzskata, ka ES līmeņa sadarbība gūtu labumu no darba metožu plašāka klāsta izmantošanas, jo īpaši, lai veicinātu un pārraudzītu sporta integrēšanu saistītajās ES politikas jomās un ES finansēšanas programmās.

Ceturtkārt, varētu apsvērt mehānismu, kas ļautu kādā noteiktā veidā ietvert arī esošo interešu tēmas. Šādu mehānismu varētu īstenot ieinteresēto personu ikgadēju sanāksmju, platformu vai semināru veidā, kurās(-os) piedalās dalībvalstis un sporta kustības pārstāvji; ar to varētu regulāri “izmērīt” panākto progresu.

Piektkārt, ir jāattīsta ES strukturētais dialogs ar sporta organizācijām. Ir jāsaglabā un jāpastiprina ES Sporta foruma centrālā nozīme. Kopumā ir jānostiprina sporta organizāciju nozīme un loma nākamajā ES sporta darba plānā. Ir atkārtoti jāapsver iespēja Padomes ietvaros īstenot strukturēta dialoga sanāksmi, lai nodrošinātu dalībvalstu un organizāciju plašāku līdzdalību. Varētu apsvērt īpašu grupu sanāksmju organizēšanu dažādās politikas jomās, cita starpā iesaistot noteiktus Erasmus+ projektus, ekspertus un citas sporta nozares ieinteresētās personas, lai turpinātu popularizēt tautas sportu Eiropā.

Visbeidzot, lai gan ir skaidrs, ka dažas aplūkotās darba metodes ļaus apmainīties ar viedokļiem tikai dalībvalstīm, sagatavojot un īstenojot ES sporta darba plānu, vajadzības gadījumā ir jānodrošina arī augts un atbilstošs sporta kustības pārstāvības līmenis. Lai gan Komisija uzskata, ka novērotāju dalības ekspertu grupās pievienotā vērtība ir pierādīta, ir arī jāatzīst, ka ir nepieciešams vairāk ierobežot iesaistīto organizāciju skaitu, lai piedalītos tās, kurām ir nepārprotama saistība ar tēmu. Ir jāizveido dalības organizāciju atlases process, pamatojoties uz sporta kustības aktivitātēm un pārstāvību. Līdzīgā kārtā mērķtiecīgāk noteikti temati palīdzētu visām turpmākajām ekspertu grupām nodrošināt atbilstošu pārstāvību gan dalībvalstu, gan novērotāju līmenī un tādējādi — atbilstošas zināšanas par aplūkojamo jautājumu.

(1)  COM(2010) 2020, 2010. gada 3. marts.

(2)  Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera 2014. gada 15. jūlijā noteiktās politikas pamatnostādnes.

(3)  OV C 162, 1.6.2011.

(4)  OV C 183, 14.6.2014.

(5) ES sporta darba plāna I pielikums.

(6)

     Aptaujas anketa tika nosūtīta dalībvalstīm un dalībvalstu ekspertiem, kā arī novērotājiem, kuri piedalās ekspertu grupās. Tā ietvēra jautājumus attiecībā uz ES darba plāna īstenošanu, darba kārtību, atbilstīgumu un rezultātiem, kā arī ieteikumus turpmākam darbam. Tika saņemtas 105 atbildes. Tās papildināja ar informāciju, kas iegūta sanāksmēs un konferencēs (piemēram, ES Sporta forumā Hāgā 2016. gada 9.–10. martā). Tika saņemti arī neplānoti rakstiski komentāri no dažādām ieinteresētajām personām.

(7)  Spēļu rezultātu pasūtīšanas jautājumu ekspertu grupa, Labas pārvaldības jautājumu ekspertu grupa, Ekonomikas aspektu jautājumu ekspertu grupa, Veselību veicinošu fizisko aktivitāšu jautājumu ekspertu grupa, Cilvēkresursu pārvaldības sportā jautājumu ekspertu grupa.

(8)

     Eiropas Padomes Konvencija pret manipulācijām ar sporta sacensībām;

        https://www.coe.int/en/web/conventions/full-list/-/conventions/treaty/215 .

(9)   http://bookshop.europa.eu/en/sport-satellite-accounts-pbNC0213236/ .

(10) Padomes secinājumi par integritātes, pārredzamības un labas pārvaldības uzlabošanu nozīmīgos sporta pasākumos, kas pieņemti 2016. gada 31. maijā;Padomes secinājumi par bērnu motorisko prasmju, fizisko un sporta aktivitāšu veicināšanu, kas pieņemti 2015. gada 24. novembrī.

(11)  Tas turpmāk papildinātu sporta statistikas darbu, ko veic Eurostat nodarbinātības, starptautiskās tirdzniecības un līdzdalības jomā.

(12)  Saistībā ar to Komisija jau ir uzsākusi Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmas finansētu pētījumu, kas atbalstīs šo prioritāti. Šā pētījuma mērķis ir uzlabot ekonomiskās un politiskās zināšanas par nozarēm, kas saistītas ar sportu, un formulēt ieteikumus, kā uzlabot konkurētspēju un pieņemt saistītos tiesību aktus.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.1.2017

COM(2017) 22 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Eiropas Savienības sporta darba plāna 2014.–2017. gadam
īstenošana un atbilstīgums

1. pielikums

Ekspertu grupu sastāvs un tādu sanāksmju skaits, kas notikušas otrā ES sporta darba plāna (2014–2017) īstenošanas periodā

2. pielikums

Otrā ES sporta darba plāna (2014–2017) ietvaros sasniegto rezultātu statuss

(līdz 2016. gada oktobrim)