8.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/77

1.

atzinīgi vērtē Atlantijas reģiona jūrlietu stratēģijas rīcības plāna vidusposma novērtēšanu, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu ir jāpabeidz līdz 2017. gada beigām, un to, ka Eiropas Komisija konsultējās ar Komiteju, pieprasot par vidusposma novērtējumu izstrādāt atzinumu, kurš tiks ņemts vērā vispārējā novērtējumā, ko apspriedīs dalībvalstis un reģioni;

2.

norāda uz Komitejas jau pieņemtajiem atzinumiem, kas attiecas uz zilo ekonomiku (tostarp NAT-VI-018; NAT-VI-019; NAT-V-21, NAT-V-44 un COTER-VI-022) (1);

3.

norāda, ka rīcības plāns paver iespēju rast efektīvākus un konkrētākus risinājumus problēmjautājumiem, ar ko saskaras Atlantijas reģioni un valstis, un ka dalībvalstis un reģioni, ciešāk sadarbojoties, var sasniegt konkrētākus rezultātus;

4.

secina: ar rīcības plānu var nodrošināt, ka dažādiem ES politikas pasākumiem un finansēšanas instrumentiem, ja tie tiek vairāk saskaņoti, var būt lielāka ietekme, taču atzīmē, ka ES finansēšanas instrumentu izmantošanā, ko nodrošina ar valstu instrumentiem un/vai reģionālām programmām, būtiska loma ir valstu un reģionu politikas veidotājiem;

5.

norāda uz daudzu Atlantijas reģiona piekrastes kopienu nestabilitāti un nepieciešamību veltīt vairāk pūļu, lai piesaistītu ieguldījumus un veicinātu privātā sektora darbību, it īpaši zilajā ekonomikā, un tādā veidā sekmētu šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību;

6.

uzskata, ka ES strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) ir būtiska nozīme stratēģijas mērķu sasniegšanā, bet ar bažām atzīmē, ka pašlaik nav izveidots piemērots mehānisms, kas ļautu novērtēt zilās ekonomikas ietekmi uz šīm teritorijām (2);

7.

secina: tā kā izraudzīta ekosistēmas pieeja un pieņemta Jūras telpiskās plānošanas direktīva, iestādēm, atvēlot teritoriju savos ūdeņos, tagad pilnībā jāņem vērā visa darbība, bet atzīmē, ka visi attiecīgie plāni, iespējams, nebūs pieņemti ātrāk par 2021. gada martu. Lielākais labums, ko līdz šim sniegusi šī prasība, ir atkrastes vēja enerģijas ražošanas atvieglošana. Komiteja arī norāda uz dažādu Interreg programmu devumu šajā procesā un uz Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalstu pārrobežu projektiem laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam, lai sniegtu palīdzību jūras telpiskās plānošanas procesā;

8.

atzīmē, ka pirmos panākumus sāk gūt saskaņā ar Eiropas Komisijas iniciatīvu LeaderSHIP 2020 īstenotie pasākumi, kuru mērķis ir panākt pieejamo prasmju atbilstību darba tirgus prasībām, it īpaši tādās jomās kā kuģu būve, atkrastes atjaunīgo energoresursu izmantošana un novatoriskas ar jūrniecību saistītas prasmes; atzīmē arī, ka inovācija un partnerība tiek veicināta ar programmu “Apvārsnis 2020”, taču atbalsta Eiropas Perifēro piejūras reģionu konferences (CPMR) ierosmi palielināt budžetu, kas atvēlēts pēc Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda uzaicinājuma iesniegtajiem projektiem Blue Careers in Europe, kuru mērķis ir novērtēt apmācības vajadzības Eiropas jūru baseinos, īpaši attiecībā uz profesijām, kas saistītas ar jūrlietu un zivsaimniecības nozari un ko nopietni skar paaudžu maiņas problēma;

9.

piekrīt Komisijas dokumentā Report of the Blue Growth Strategy – Towards more sustainable growth and jobs in the blue economy (SWD (2017) 128 final) paustajam viedoklim, ka zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK) var nodrošināt novatorisku produktu un pakalpojumu izstrādi, taču atzīmē, ka līdz šim nav izveidota ZIK, kuras uzmanības centrā būtu tieši jūras un jūrlietu aspekti. Tādēļ atkārtoti rosina izveidot īpašu ZIK zilajai ekonomikai kā papildu pasākumu, kas palīdzētu pilnveidot prasmes un pārnest jūras zinātniskajā pētniecībā gūtās atziņas uz privāto sektoru (3);

10.

norāda uz jūras tehnoloģiju potenciālu nodrošināt jaunu darbvietu izveidi un jaunu ienākumu avotu rašanos un uz nozares izaugsmes spēju tādās jomās kā atjaunojamo energoresursu enerģija un jūras tehnoloģiju demonstrējumi, taču vienlaikus apzinās iespējamo risku, kas saistīts ar šādiem ieguldījumiem un faktu, ka zināšanu un attiecīgo datu trūkums apgrūtina piekļuvi šim sektoram. Komiteja atbalsta to, ka programmas “Apvārsnis 2020” prioritāte ir uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, kuru konkrētais mērķis ir zilā izaugsme, taču secina, ka jāvelta vairāk pūļu, lai novatoriskiem šīs jomas uzņēmumiem un iniciatīvām atvieglotu piekļuvi finansējumam;

11.

norāda: svarīgi ir atzīt jūras zvejniecības devumu Atlantijas okeāna reģiona ekonomiskā un sociālā potenciāla saglabāšanā, tās nozīmi un to, ka ar zveju saistītā darbība pakāpeniski tiek pielāgota vides ilgtspējas prasībām. Komiteja arī uzsver, ka jūras zvejniecība var sekmēt labklājības sadali un sociālo kohēziju un pozitīvi ietekmēt nozares potenciālu pārstrādāt un tirgot jūrniecības produktus, lai radītu pievienoto vērtību un saglabātu savu būtisko nozīmi augstas kvalitātes pārtikas produktu nodrošināšanā;

12.

pauž bažas par to, ka ES īstenotajiem – it īpaši dziļūdens zvejniecības – pārvaldības pasākumiem, kas vērsti uz jutīgu ekosistēmu saglabāšanu, ir dažādi rezultāti un ka tuvojas Jūras stratēģijas pamatdirektīvā paredzētais termiņš ziņošanai par labu vides stāvokli;

13.

atzīmē panākto progresu tādā jomā kā reaģēšana apdraudējuma un avārijas gadījumā, it īpaši 2014. gadā pieņemto programmu Copernicus, kas nodrošina precīzākus datus okeānu virsmas temperatūras mērīšanai un operatīvo prognožu par okeānu stāvokli efektīvāku sniegšanu. Jāpiebilst, ka jūras gultnes kartēšana ir viskonkrētākais ES, ASV un Kanādas sadarbības rezultāts Transatlantiskajā okeāna pētniecības aliansē, kas ar Golvejas paziņojumu tika izveidota 2013. gadā.

14.

atzīmē, ka zilās ekonomikas ietekme reģionālajā un vietējā līmenī pagaidām vēl pilnībā nav novērtēta, jo vēl nav izstrādāta rādītāju sistēma, kuras pamatā būtu ticami dati un kura ļautu precīzi novērtēt tieši vai netieši ar jūru saistīto darbību ietekmi; tādēļ būs vajadzīga cieša Eiropas Komisijas un dažādu dalībvalstu sadarbība (4); šajā sakarā RK norāda uz COTER komisijas darbu saistībā ar priekšlikumu grozīt NUTS regulu, it īpaši uz ierosmi turpmāk teritoriālās tipoloģijas papildināt ar “piekrastes” un “salu” tipoloģijām. Tas atvieglotu centienus izstrādāt atbilstošus rādītājus (ne tikai IKP), kas ļauj novērtēt zilās ekonomikas darbību;

15.

zilās ekonomikas metodoloģijas izstrādei vietējā un reģionālajā līmenī vajadzīgo resursu sarežģītības un lielā apmēra dēļ iesaka, ka esošās reģionu pārdomātas specializācijas stratēģijas būtu jāizmanto kā pamats, lai apzinātu papildu iespējas zilās ekonomikas nozarēs. Līdztekus mērķorientētai ietekmes novērtēšanai šādas stratēģijas palīdzētu vietējām un reģionālajām pašvaldībām noteikt darbības izvēršanai vispiemērotākās nozares;

16.

rosina dalībvalstis arī turpmāk Atlantijas reģiona jūrlietu stratēģijas rīcības plāna mērķus ņemt vērā savās ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu saistītajās darbības programmās; Atlantijas reģiona jūrlietu stratēģijas un rīcības plāna panākumi ir atkarīgi vienīgi no Atlantijas reģiona valstu apņēmības koordinēt savus pūliņus rīcības plānā noteiktajās sadarbības jomās;

17.

piekrīt šai atziņai, kas minēta Komisijas dienestu darba dokumentā Report on the Blue Growth Strategy Towards more sustainable growth and jobs in the blue economy, SWD(2017) 128 final:

“kopumā šķiet, ka dažādās šo fondu darbības programmās samērā maz līdzekļu ir tieši paredzēti Atlantijas reģiona jūrlietu stratēģijas prioritātēm, taču būtisks finansējuma apmērs varētu būt pieejams darbībām un prioritātēm, kas nav tieši saistītas ar jūrlietu sektoru. Tā ir nopietna problēma, kas jārisina vadošajām iestādēm dalībvalstīs un reģionos. Turpretī finansējums no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda tiek atvēlēts Atlantijas reģiona jūrlietu stratēģijas mērķa sasniegšanai”;

18.

uzskata, ka ticamības apsvērumu dēļ Eiropai piederošā Atlantijas okeāna reģiona un to veidojošo teritoriju kopīgai attīstības stratēģijai būtu jāizveido īpašs finansēšanas instruments; atbilstoša fonda izveide, lai varētu īstenot rīcības plānu, būtu jāapspriež debatēs par daudzgadu finanšu shēmu, kas būs pamats ES mērķu sasniegšanai pēc 2020. gada; Atlantijas reģionam paredzētā rīcības plāna un stratēģijas mērķu integrācija daudzgadu finanšu shēmā ir īpaši nozīmīga, ņemot vērā Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Eiropas Savienības un šī lēmuma negatīvo ietekmi uz visu ES budžetu;

19.

šajā saistībā vēlreiz atkārto RK atzinumā “Kohēzijas politikas nākotne pēc 2020. gada” minēto, ka makroreģionālās un jūras stratēģijas iesaistītajiem reģioniem un to iedzīvotājiem rada ievērojamu pievienoto vērtību, ar nosacījumu, ka stratēģiju īstenošanai var koordinēti izmantot pašreizējos un turpmākos finansēšanas instrumentus;

20.

vēlreiz norāda uz atzinumā NAT-VI/019 minēto priekšlikumu izveidot reģionālās un starpreģionālās platformas zilajai ekonomikai un norāda, ka vairāki Atlantijas reģiona apvidi būtu ļoti piemēroti šādas platformas izveidei. Tā pavērtu iespēju apzināt projektus, nodrošināt atbalstu to īstenošanai un piesaistīt vietējos, valstu un Eiropas finansēšanas instrumentus. Šādas platformas pārvaldītu reģioni, un to izraudzītos projektus finansētu Juncker plāna 2.0 ietvaros;

21.

rosina Eiropas Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk uzlabot projektu un labas prakses piemēru apmaiņas koordināciju, uzraudzību un atbalstīšanu, ņemot vērā sekmīgos Atlantijas reģiona stratēģijas līdzšinējās īstenošanas piemērus;

22.

vēlreiz norāda, ka kohēzijas politika, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF), ir ES svarīgākais ieguldījumu instruments pašreizējā plānošanas periodā un ka šo līdzekļu iespējami plašākai izlietošanai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pavērtajām finansēšanas iespējām būs būtiska nozīme, lai varētu sekmīgi īstenot ar Atlantijas reģiona jūrlietu stratēģiju saistītos projektus; ja vēl vairāk tiks vienkāršota Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) pārvaldība un administrēšana, uzlabosies kopienu spēja izmantot finanšu līdzekļus vietējiem projektiem;

23.

atzīmē, ka pašreizējā plānošanas periodā daudzu attiecīgo darbības programmu īstenošana sākta ar būtisku kavēšanos; RK rosina dalībvalstis un Eiropas Komisiju iespējami ātrāk izstrādāt savus priekšlikumus laikposmam pēc 2020. gada, lai nodrošinātu netraucētu pāreju no viena plānošanas perioda uz nākamo;

24.

rosina nodrošināt, ka reģionu, valstu un starptautiskos projektus, kas atbilst jūras baseina stratēģijām un pārdomātas specializācijas stratēģijām var finansēt, saskaņā ar vienkāršotu satvaru apkopojot reģionu, valstu un Eiropas līdzekļus, un ka tie varētu saņemt Kopienas piemaksu, nepiedaloties jaunos projektu iesniegšanas konkursos;

25.

rosina Eiropas Komisiju un dalībvalstis izstrādāt piemērotas un attiecīgajai vietai pielāgotas augšupējas reģionu pārdomātas specializācijas stratēģijas un tās īstenot, it īpaši reģionos, kur šādu stratēģiju vēl nav; šādām stratēģijām būtu jāveido pamats turpmākajiem izdevumiem un jābūt vērstām uz katra reģiona priekšrocībām un īpašajām iezīmēm; sekmīgi īstenojot reģionālās pārdomātas specializācijas stratēģijas, reģionos tiktu sekmēta pieejamo līdzekļu apgūšanas rādītāju uzlabošanās;

26.

saistībā ar to, ka gan valstu, gan Eiropas piešķirtie līdzekļi ir publiskie izdevumi, rosina dalībvalstis un Komisiju kopīgi paaugstināt to ziņojumu un atsauksmju kvalitāti, kas tiek sniegti par saskaņā ar rīcības plānu īstenotajiem projektiem, un izveidot palīdzības mehānismu, kurš nodrošinātu pārredzamu pārskatu par sekmīgām iniciatīvām un pieejamām finansēšanas iespējām;

27.

saistībā ar reģionālajām pārdomātas specializācijas stratēģijām rosina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk uzlabot īstenoto pasākumu tematisko komponenti (pretstatā ģeogrāfiskajai komponentei), lai stiprinātu Eiropas kopīgās vērtības un mērķus;

28.

uzsver, ka sabiedrības virzītas vietējās attīstības koncepcija ir jāsaglabā un jāpaplašina, jo šis Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) instruments ir viena no efektīvākajām kopienu iespējām saņemt ES finansējumu pašu īstenotiem vietējiem projektiem. Sabiedrības virzītai vietējai attīstībai sniegtais atbalsts ir īpaši svarīgs attāliem un nomaļiem reģioniem, tostarp mazākām piekrastes kopienām, reģioniem un salām, kam ir ierobežotas iespējas piekļūt cita veida finansējumam;

29.

iesaka nodrošināt, ka salu un piekrastes teritoriju vietējās kopienas var izmantot visus Eiropas fondus, tostarp EJZF, ar mērķi vienota satvara ietvaros finansēt savas jūrlietu attīstības stratēģijas, kā piemēru izmantojot programmu Leader un sabiedrības virzītu vietējo attīstību;

30.

lūdz budžeta lēmējinstitūciju izmantot ESI fondu elastību, lai pakāpeniski palielinātu Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondā sabiedrības virzītai vietējai attīstībai paredzēto līdzekļu apmēru, tādā veidā sniedzot labumu Eiropas piekrastes kopienām;

31.

uzskata, ka atbalsta mehānisma (5) struktūra, proti, nodaļas dalībvalstīs un galvenais birojs Briselē, ir ļoti piemērota komunikācijas vajadzībām, kas saistītas ar Atlantijas reģionam paredzēto rīcības plānu, taču minētā plāna izplatīšana un popularizēšana būs jāatbalsta, tāpat kā tā darbība, kas saistīta ar konsultācijām, koordināciju un palīdzības sniegšanu;

32.

uzskata, ka Atlantijas reģiona jūrlietu stratēģijas atbalsta mehānisma darbība ir jāturpina, jo tas pašlaik ir vienīgā budžeta pozīcija, kas paredzēta Atlantijas reģiona rīcības plāna pārraudzībai un īstenošanai;

33.

lūdz Eiropas Komisiju rast ilgtermiņa risinājumu atbalsta mehānismam, lai nodrošinātu tā darbības nepārtrauktību;

34.

mudina dalībvalstīs izveidotās nodaļas iespējami ciešāk sadarboties ar valstu un reģionu vadošajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka iespējamie līdzekļu saņēmēji tiek izsmeļoši informēti par dažādu finansēšanas instrumentu pavērtajām iespējām;

35.

atzīmē, ka neatkarīgi no sarunu ar Apvienoto Karalisti rezultātiem ES zaudēs vienu no piecām dalībvalstīm, kas atrodas Atlantijas reģionā, nozīmīgu jūras nāciju un vienu no valstīm ar vislielāko investīciju apmēru jūras ekonomikas un pētniecības jomā; AK turklāt ir viena no ES lielākajām jūras produktu eksportētājām;

36.

atzīmē, ka Apvienotā Karaliste ir viena no valstīm, kas veic lielus maksājumus ES budžetā, un, tā kā tā pazudīs no ES bilances, būs rūpīgi jāanalizē visas pieejamās iespējas, kā turpmāk nodrošināt kohēzijas politikas finansējumu;

37.

norāda, ka Brexit praktiskā ietekme varētu izpausties vienlaikus ar jaunās daudzgadu finanšu shēmas darbības sākumu 2021. gadā, un lūdz budžeta lēmējinstitūciju apsvērt iespēju piešķirt pietiekamus finanšu līdzekļus politikas pasākumiem (piemēram, zilās ekonomikas attīstībai), kas pašlaik netiek uzskatīti par nozīmīgām prioritātēm;

38.

vēlreiz atkārto RK atzinumā “Kohēzijas politikas nākotne pēc 2020. gada” minēto lūgumu Apvienotajai Karalistei un Eiropas Savienībai vienoties, ka Apvienotās Karalistes reģioniem un vietējām pašvaldībām būs atļauts arī turpmāk piedalīties Eiropas teritoriālās sadarbības programmās un citās ES programmās līdzīgi tādām ārpus ES esošām valstīm kā Norvēģija un Islande;

39.

norāda, ka būs jāapsver un jārisina jautājums par to, kā Brexit sarunu iznākums var ietekmēt Atlantijas reģiona jūrlietu stratēģijas un rīcības plāna nākotni. Komiteja uzsver, ka Brexit dēļ arvien lielāka nozīme ir tam, ka pārējās ES Atlantijas reģiona dalībvalstis par prioritāti nosaka ciešāku sadarbību un darbības koordināciju jūrlietu jomā, lai zinātnes un inovācijas, novērošanas, aizsardzības, okeāna enerģētikas un ar jūrlietām saistīto ieguldījumu jomā kopumā aizpildītu robu, ko varētu radīt AK izstāšanās no Eiropas Savienības;

40.

pauž lielu satraukumu par to, kā Brexit varētu ietekmēt kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), it īpaši piekļuvi AK ūdeņiem un līdz ar to arī kaimiņvalstu zvejniecības nozari. Tas, iespējams, izraisīs nozvejas kvotu samazināšanu un tādēļ arī nodarbinātības sarukumu jau tā trauslā nozarē, kurā jau vērojami konkurences izkropļojumi, kas saistīti ar kvotām, izkraušanas pienākumiem, jūrā pavadīto dienu ierobežojumu, nozarei piešķirtā valsts atbalsta noteikumiem un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu (6);

41.

atzīmē, ka teritoriālās sadarbības programmām var būt svarīga loma centienos sasniegt Atlantijas reģiona stratēģijas mērķus, kuri paredz arī reģionu sadarbību, lai stiprinātu Atlantijas reģionu, kā tas noteikts stratēģijā;

42.

uzskata, ka joprojām aktuāls ir atzinuma NAT-V-021 (2012. gads) 27.–30. punktā paustais viedoklis, it īpaši par to, kāda varētu būt to desmit programmu nozīme, kas jau tiek īstenotas šajā funkcionālajā teritorijā;

43.

īpaši norāda, ka ļoti būtiska nozīme var būt Interreg programmai Atlantijas reģionam, jo tā ir vērsta uz jūrlietu aspektiem un ģeogrāfiski aptver visu Atlantijas reģionu;

44.

piekrīt Eiropas Perifēro piejūras reģionu konferences (CRPM) Atlantijas loka komisijas viedokļiem, kas pausti 2017. gada 3. martāLes Sables-d’Olonne notikušajā ģenerālajā asamblejā pieņemtajā nobeiguma deklarācijā, it īpaši tiem, kuri attiecas uz vienkāršošanas pasākumiem vidusposma pārskatīšanas gaitā un elastīgākām finansēšanas likmēm (5 % bonuss) ar mērķi atbalstīt projektus ar Atlantijas reģiona stratēģiju saistītu jautājumu risināšanai.