EIROPAS KOMISIJA

Brisel?, 25.5.2016

COM(2016) 283 final

2016/0148(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2016) 164 final}
{SWD(2016) 165 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Regulas (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (“Regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā” – turpmāk tekstā “SPTAJ regula”) 1 21.a pantā noteikts, ka Komisija novērtā šīs regulas efektivitāti un darbības mehānismus un rūpīgi izvērtē iespēju regulas pielikumā iekļaut papildu tiesību aktus, kuri aizsargā patērētāju intereses. Ņemot vērā šo novērtējumu, Komisija vajadzības gadījumā ierosina tiesību akta priekšlikumu par grozījumu izdarīšanu regulā.

Komisija 2012. gadā pabeidza ārējo novērtējumu 2 par SPTAJ regulas darbību. Pēc tam notika sabiedriskā apspriešana 3 (2013.–2014. gadā), 2013. gadā notika augstākā līmeņa sanāksme par patērētāju aizsardzību 4 , tika sagatavoti divgadu ziņojumi – 2009. 5 un 2012. gadā 6 , bet 2014. gadā – Komisijas ziņojums par SPTAJ regulas darbību 7 . Pēc tam 2015. gadā tika veikts ietekmes novērtējums, lai novērtētu, vai ir nepieciešams tiesību akta priekšlikums. Komisija nodrošināja arī juridiskus un ekonomiskus pētījumus 8 , lai papildinātu SPTAJ regulas novērtējumu. Pārskatīšana, ko sākotnēji bija plānots pabeigt 2014. gadā, tika atlikta, lai ņemtu vērā arī pašreizējās Komisijas politikas prioritātes.

Digitālā vienotā tirgus stratēģijā 9 , ko Komisija pieņēma 2015. gada 6. maijā, tika paziņots, ka Komisija iesniegs priekšlikumu pārskatīt SPTAJ regulu, lai izstrādātu efektīvākus sadarbības mehānismus starp valstu iestādēm, kas atbild par ES tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Vienotā tirgus stratēģijā 10 , ko Komisija pieņēma 2015. gada 28. oktobrī, tika atkārtoti uzsvērts, ka Komisija, veicot SPTAJ regulas reformu, uzlabos Savienības tiesību aktu īstenošanu patērētāju aizsardzības jomā, ko veic valstu iestādes.

Komisijas ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar SPTAJ regulas 21.a pantu, ņemot vērā 2015. gadā sagatavoto ietekmes novērtējuma ziņojumu, ir izklāstīti SPTAJ regulas efektivitātes un darbības mehānismu novērtējuma rezultāti. Tajā secināts, ka pašreizējā regula jāaizstāj ar jaunu regulu, lai varētu risināt uzdevumus, ko izvirza digitālā ekonomika un pārrobežu mazumtirdzniecības attīstība ES. Šis Komisijas ziņojums ir pieņemts kopā ar Komisijas priekšlikumu regulai, kas aizstās pašreizējo SPTAJ regulu.

Šis atjauninātās regulas priekšlikums ir daļa no Komisijas 2016. gada darba programmas 11 un tajā izmantota SPTAJ tīkla sadarbības pieredze, kas gūta no 2007. gada. Šajā paskaidrojuma rakstā ir izklāstīti priekšlikuma izvirzīšanas iemesli, īpašu uzmanību pievēršot tā galvenajiem elementiem un jo īpaši ierosinātajiem jaunajiem sadarbības instrumentiem.

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.Politikas konteksts – nepieciešamība izveidot formālu pārrobežu īstenošanas sadarbības mehānismu

SPTAJ regulā ir saskaņota ES valstu iestāžu sadarbības sistēma 12 , lai īstenošanas pasākumi pilnībā aptvertu vienotā tirgus dimensiju 13 . SPTAJ regulas sākotnējais nolūks ir juridiskās noteiktības nodrošināšana vienotajā tirgū, saskanīgi piemērojot Savienības galveno tiesību aktu kopumu patērētāju tiesību jomā, kuri uzskaitīti tās pielikumā 14 . Pašreizējā valstīs pastāvošā kārtība Savienības tiesību aktu īstenošanai patērētāju tiesību aizsardzības jomā, pārrobežu kontekstā nav pietiekama. Tādēļ būtiski svarīga ir efektīva pārrobežu sadarbība īstenošanas jomā Savienības mērogā starp valstu iestādēm, lai nepieļautu, ka tirgotāji, kas neievēro noteikumus, ļaunprātīgi izmanto katras dalībvalsts īstenošanas spēju nepilnības un teritoriālos un citus ierobežojumus.

Šobrīd tas notiek, izmantojot brīdinājumu mehānismu un savstarpējās palīdzības mehānismu 15 , ko papildina minimālo pilnvaru kopums 16 , kas valstu iestādēm vajadzīgs, lai īstenotu efektīvu un juridiski pareizu pārrobežu sadarbību. Ir ieviests arī mehānisms tādu gadījumu izskatīšanai, kad nelikumīga rīcība attiecas uz vairāk nekā divām valstīm 17 , kuru izmantojot, dalībvalstis ar Komisijas palīdzību kopā risina kopīgu interešu jautājumus.

1.2.Novērtējums par SPTAJ regulas darbību

Komisija 2012. gadā noslēdza līgumu par SPTAJ regulas novērtējumu 18 , kurā tika konstatēts, ka SPTAJ regula sniegusi pozitīvu devumu kompetentajām iestādēm, patērētājiem un tirgotājiem, kā arī tika apstiprināta tās mērķu atbilstība un nozīme 19 . Tajā tika arī norādīts, ka šie mērķi vēl nav pilnībā sasniegti un ka regulas potenciāls nav izmantots pilnībā 20 . Galvenie konstatējumi attiecas uz šādām jomām 21 .

SPTAJ regulas piemērošanas joma: novērtējuma ziņojumā tika ierosināts izvērtēt SPTAJ regulas pielikuma atjaunināšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu šobrīd pielikumā uzskaitīto nozaru tiesību aktu un horizontālo tiesību aktu savstarpējo atbilstību, jo īpaši transporta un finanšu pakalpojumu nozarē 22 .

Ierobežojumi, ko rada valstu procesuālo noteikumu un izpildes pilnvaru atšķirības: novērtējuma ziņojumā tika ierosināts izvērtēt iespējas iekļaut minimuma procesuālos standartus SPTAJ regulā un paplašināt SPTAJ iestāžu izmeklēšanas un īstenošanas pilnvaras 23 , lai atrisinātu konkrētas problēmas, piemēram, saistībā ar sadarbības efektivitāti 24 .

SPTAJ tīkla darbība un kopīgās darbības, kā arī Komisijas un citu dalībnieku uzdevumi: novērtējuma ziņojumā tika norādīts, ka, piemērojot pašreizējo SPTAJ regulu, nav iespējams pilnībā novērst plaši izplatītus pārkāpumus, kas notiek vienlaikus vairākās dalībvalstīs 25 . Ziņojumā tika norādīts, ka SPTAJ tīklam vajadzīgi papildu norādījumi par to, kā izmantot un koordinēt kopīgās īstenošanas darbības 26 , tostarp precizējot, kādi ir Komisijas uzdevumi 27 šajās darbībās.

1.3.Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar SPTAJ regulu tika pastiprināta tiesību aktu īstenošana patērētāju aizsardzības jomā ES teritorijā 28 . Tomēr galvenajos patērētāju tirgos ir vērojama liela neatbilstība galvenajiem Savienības patērētāju aizsardzības noteikumiem. Pašreizējais regulējums nenodrošina, ka šie tiesību akti Savienībā tiek īstenoti stingri un vienādi, lai gan tas ir svarīgi dinamiska digitālā vienotā tirgus nostiprināšanai.

Tādēļ, lai novērstu konstatētās SPTAJ regulas nepilnības, ir nepieciešams tiesību akta priekšlikums. Priekšlikuma vispārējais mērķis ir izstrādāt mūsdienīgus, iedarbīgus un efektīvus SPTAJ mehānismus, kas samazinās kaitējumu, ko patērētājiem nodara plaši izplatītie Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu pārrobežu pārkāpumi. Jo īpaši paredzēts samazināt tādu situāciju skaitu, kad, izmantojot SPTAJ sistēmu, netiek atklāti vai pietiekamā mērā netiek novērsti nozīmīgi plaši izplatīti pārrobežu pārkāpumi, kā arī nodrošināt, lai patērētāju aizsardzības iestādes vienādos nelikumīgas rīcības gadījumos panāktu vienādu rezultātu.

1.4.Atbilstība spēkā esošiem politikas noteikumiem šajā politikas jomā

Komisija ierosina atjaunināt pašreizējo SPTAJ regulu, padziļinot saskaņošanas pakāpi, lai novērstu minētās problēmas un veicinātu Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu pārrobežu īstenošanu vienotajā tirgū.

Priekšlikumā ir pilnveidoti pašreizējās SPTAJ regulas principi tajās jomās, kuras jānostiprina vienotajā tirgū, jo īpaši tā tiešsaistes daļā notiekošo pārkāpumu tvēruma un mēroga paplašināšanās dēļ. Viena no šādām jomām ir sadarbība, lai novērstu plaši izplatītus pārkāpumus. Citu instrumentu starpā ir ierosināta kopīga Savienības līmeņa procedūra, ko piemērot, lai novērstu nozīmīgus pārkāpumus, kas nodara kaitējumu vismaz 3/4 dalībvalstu, kurās kopā ir vismaz 3/4 no ES iedzīvotāju skaita. Ierosināts, ka Komisija pieņems lēmumu par kopīgās procedūras sākšanu un obligāti koordinēs šo procedūru. Arī attiecīgajām dalībvalstīm obligāti būs jāpiedalās šajā kopīgajā rīcībā.

Ierosinātie rīki ir nozīmīgs panākums, kas veicinās sadarbību īstenošanas jomā, lai panāktu efektīvu, iedarbīgu un samērīgu reakciju plaši izplatītos Savienības mēroga pārkāpumu gadījumos, kas nodara ievērojamu kaitējumu patērētājiem un vienotajam tirgum.

Ierosināto grozījumu daudzveidības dēļ Komisija saskaņā ar labāka regulējuma principiem ierosina aizstāt pašreizējo SPTAJ regulu ar jaunu regulu, kurā konsolidēti šie grozījumi.

1.5.Atbilstība citām ES politikas jomām

Priekšlikums pilnībā atbilst un ir saderīgs ar spēkā esošajām Savienības politikas jomām, tostarp transporta nozarē, kur īpašos tiesību aktos par pasažieru tiesībām ir paredzēti noteikumi par kompensāciju patērētājiem 32 . Tas papildina sadarbības kārtību (informācijas apmaiņa iestāžu starpā), kas pieejama nozaru instrumentos, uz kuriem attiecas SPTAJ regula.

Priekšlikums nedublē spēkā esošos nozaru noteikumus šajā Savienības tiesību aktā. Spēkā esošie noteikumi tiks piemēroti attiecībā uz kompensāciju patērētājiem attiecīgajās nozarēs arī SPTAJ kontekstā, jo īpaši, lai aprēķinātu kompensācijas apmēru (piemēram, pasažieru gaisa pārvadājumu jomā). Priekšlikums papildina šos noteikumus, nodrošinot pilnvaras un sadarbības procedūras, ko piemērot Savienībā izdarītu pārkāpumu un plaši izplatītu pārkāpumu gadījumos.

Regula ir saskaņota ar pārrobežu sadarbības mehānismiem, kas paredzēti Norēķinu kontu direktīvā un Hipotekāro kredītu direktīvā, kuru noteikumi ir ietverti SPTAJ regulā. Ņemot vērā šajās direktīvās paredzētos spēkā esošos sadarbības mehānismus, ko piemēro Savienībā izdarītiem pārkāpumiem, III nodaļa (savstarpējās palīdzības mehānisms) netiks piemērota šajās direktīvās minētajiem Savienībā izdarītajiem pārkāpumiem. Regulas IV nodaļa pilnībā tiks piemērota šajās direktīvās minētajiem plaši izplatītajiem pārkāpumiem. Lai nodrošinātu saskaņotu rīcību finanšu pakalpojumu jomā, Eiropas Banku iestāde būtu jāinformē par saskaņotām kopīgām darbībām, kas paredzētas regulas IV nodaļas I un II iedaļā, tādā mērā, kādā tās attiecas uz šo abu direktīvu pārkāpumiem (novērotāja statuss).

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

2.1.Juridiskais pamats

Priekšlikuma juridiskais pamats saistībā ar pašreizējo SPTAJ regulu ir LESD 114. pants. Priekšlikuma mērķis ir likvidēt konkurences izkropļojumus un likvidēt šķēršļus iekšējā tirgū (LESD 26. pants), un tajā mēģināts saglabāt un uzlabot Savienības tiesību aktu patērētāju tiesību aizsardzības jomā pārrobežu īstenošanas sistēmas efektivitāti un iedarbīgumu.

2.2.Subsidiaritāte

Patērētāju aizsardzība ir viena no jomām, uz kuru attiecas Savienības un dalībvalstu dalītā kompetence. Saskaņā ar LESD 169. pantu Savienība cita starpā veicina patērētāju ekonomisko interešu aizsardzību, kā arī atbalsta viņu tiesības gūt informāciju, izglītību un apvienoties, lai aizstāvētu savas intereses. Digitālajām tehnoloģijām nav robežu un tāpēc valstu iestādēm, kuru darbības ierobežo valstu jurisdikcijas radītie šķēršļi, tās rada problēmas saistībā ar Savienības patērētāju tiesību īstenošanu. Tagad tirgotāji, kas veic tirdzniecību tiešsaistē, savus uzņēmējdarbības modeļus un paņēmienus bez robežām īsteno visā Savienības teritorijā un pat pasaulē.

Tādēļ, lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu saskanīgu īstenošanu Savienībā un iedarbīgi novērstu Savienības patērētāju tiesību aizsardzības jomas tiesību aktu pārkāpumus, kas notiek vairākās dalībvalstīs, jānodrošina saskaņoti noteikumi, lai varētu koordinēt publiskās īstenošanas darbības. Tā kā nav Savienības mēroga sadarbības mehānisma, dalībvalstīm būtu jāpaļaujas uz lielu skaitu divpusēju nolīgumu vai jāveic ilga un apgrūtinoša pierādījumu un dokumentu apmaiņa starp tiesu iestādēm un konsulātiem. Turklāt lēmumi attiecībā pret tirgotāju, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, ne vienmēr būtu izpildāmi. Tādējādi izpilde pārrobežu lietās kļūtu lēna un bieži vien neefektīva un radītu ilgus kavējumus un nepilnības īstenošanas jomā. Turklāt šādu sistēmu varētu izmantot tirgotāji, kas pārvietotu uzņēmējdarbību Savienības teritorijā, lai izvairītos no vienā dalībvalstī pieņemto izpildes lēmumu īstenošanas. Tas izkropļotu vienlīdzīgas konkurences apstākļus un konkurenci vienotajā tirgū, kā arī mazinātu patērētāju uzticēšanos pārrobežu darījumiem.

Visi šajā priekšlikumā paredzētie pasākumi attiecas uz pārrobežu situācijām vai plaši izplatītiem pārkāpumiem, kas notiek vairākās dalībvalstīs. Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu pārrobežu aspektus nav iespējams pietiekamā mērā īstenot tikai ar vienas dalībvalsts atsevišķām darbībām. Dalībvalstis vienas pašas nevar nodrošināt efektīvu sadarbību un savu īstenošanas darbību koordinēšanu. Jo īpaši jautājumos, kas attiecas uz vairākām dalībvalstīm vai Savienības teritoriju, jānodrošina īstenošanas rezultātu saskanība, jo šie pasākumi ir pamatoti ar Savienības patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktiem, kuros galvenokārt ir maksimāli saskaņoti noteikumi. Tādēļ jo īpaši attiecībā uz tiem jautājumiem, kuriem ir ietekme Savienībā (plaši izplatīti pārkāpumi Savienības mērogā, kad pārkāpums ietekmē vismaz 21. dalībvalsti), Komisija vislabāk var veikt koordināciju, ņemot vērā problēmas apmēru un mērogu, nepieciešamību koordinēt vairākas iestādes un nodrošināt patērētājiem un tirgotājiem saskanīgu rezultātu. Šajā ziņā rīcībai Savienības līmenī noteikti būtu daudz priekšrocību (salīdzinot ar atsevišķiem dalībvalstu pasākumiem), kas visiem iesaistītajiem dalībniekiem uzlabotu iedarbīgumu un efektivitāti.

Vienlaikus attiecībā uz plaši izplatītiem pārkāpumiem, kas neatbilst Savienības mēroga līmenim, priekšlikumā, ievērojot subsidiaritātes apsvērumus, paredzēts, ka šādas saskaņotas darbības koordinēs galvenokārt dalībvalstis. Komisijas šādās darbībās koordinatora statusā attiecīgos gadījumos varēs iesaistīties pēc vajadzības, ņemot vērā šādu pārkāpumu mērogu un apmēru.

Turklāt līdzīgi pašreizējai SPTAJ regulai priekšlikums attiecas uz Savienības teritoriju un arī – kā jauns elements – uz plaši izplatītiem pārkāpumiem, kuriem ir kopējas iezīmes un kuri notiek vairākās vai visās dalībvalstīs. Tas neattiecas uz vietējiem pārkāpumiem, kas notiek tikai vienā dalībvalstī.

Kompetento iestāžu pilnvaru, kuras izriet no šīs regulas, saskaņošana attiecas tikai uz Savienības teritoriju un plaši izplatītiem pārkāpumiem, attiecībā uz kuriem pilnvaras, kas valstu iestādēm pieejamas valstu tiesību aktos, vairākumā gadījumu nav iespējams izmantot, jo tās var izmantot tikai attiecībā uz vietējas nozīmes jautājumiem. Ierosinātās minimālās pilnvaras sadarbībai pārrobežu kontekstā nevar ieviest katra dalībvalsts atsevišķi, jo jurisdikcijas robežu dēļ gadījumos, kas ietekmē patērētājus citās dalībvalstīs, tās nav iespējams izmantot ārpus valsts robežām. Tāpēc, piemēram, pierādījumus, kas savākti, izmantojot šādas katrā dalībvalstī pieejamās pilnvaras, nevarēs izmantot citā dalībvalstī, jo tie nebūs likumīgi iegūti šajā dalībvalstī. Tādēļ minimālās pilnvaras, kuras jāizmanto pārrobežu kontekstā, jānosaka Savienības līmeņa instrumentā, kas pārsniedz valstu jurisdikcijas radītos ierobežojumus. Šie īstenošanas pasākumu ierobežojumi, ko rada radītie katras konkrētās dalībvalsts jurisdikcija, ir atzīti spēkā esošās SPTAJ regulas 2., 5., 6., 7. un 18. apsvērumā.

2.3.Proporcionalitāte

Priekšlikums neskar dalībvalstu īstenošanas pilnvaru apmēru. Tomēr dažām dalībvalstīm savi valstu procesuālie noteikumi jāpielāgo, lai nodrošinātu, ka šo valstu SPTAJ iestādes atjauninātās minimālās pilnvaras varētu efektīvi izmantot pārrobežu kontekstā nolūkā sadarboties un novērst Savienībā izdarītus un plaši izplatītus pārkāpumus.

Tāpat kā spēkā esošajā SPTAJ regulā priekšlikumā ir noteikts vienots pilnvaru kopums, kas paredzēts visām dalībvalstu kompetentajām iestādēm saistībā ar Savienībā izdarītiem un plaši izplatītiem pārkāpumiem. Izvēlētais saskaņošanas līmenis ir nepieciešams, lai panāktu netraucētu sadarbību un pierādījumu apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un labotu pašreizējo situāciju, kad dažas Savienības patērētāju acquis daļas vienotajā tirgū nav iespējams īstenot konsekventi un saskanīgi, jo dažās dalībvalstīs kompetentajām iestādēm nav šādu pārkāpumu izmeklēšanai un apturēšanai vajadzīgo pilnvaru. Tomēr tas nepārsniedz šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo apmēru.

Tādēļ šis priekšlikums uzlabos sadarbību īstenošanas jomā, neradot nesamērīgu vai pārmērīgu slogu dalībvalstu iestādēm.

2.4.Instrumenta izvēle

Līdzīgi spēkā esošajai SPTAJ regulai vienīgais piemērotais minētā mērķa sasniegšanas instruments ir regula. Ar direktīvu vai pamatdirektīvu šo mērķi nebūtu iespējams sasniegt, jo pēc tās transponēšanas pastāvētu jurisdikciju šķēršļi un tādējādi ar jurisdikcijām saistītas pretrunas.

3.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM, IETEKMES NOVĒRTĒJUMA UN SPTAJ REGULAS NOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI

3.1.Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Laikposmā no 2013. gada oktobra līdz 2014. gada februārim Komisija rīkoja sabiedrisko apspriešanu internetā 33  par SPTAJ regulas iespējamo reformu 34 . Ieinteresētās personas tika aicinātas paust viedokli par to, kā uzlabot SPTAJ regulas darbību un efektivitāti, galveno uzmanību pievēršot trīs jomām: i) tirgus tendenču un pārkāpumu noteikšanas metodes; ii) sadarbībai vajadzīgās papildu pilnvaras un izpildes iestādēm vajadzīgie kopīgie procesuālie standarti; un iii) ierobežoto valstu budžetu dēļ – vai un kā saskaņota īstenošana Savienības līmenī varētu palīdzēt efektīvāk novērst plaši izplatītos Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu pārkāpumus, kas Eiropā nodara kaitējumu patērētājiem un tirgotājiem.

Kopā tika saņemtas 222 atbildes, kas kopumā pietiekamā mērā reprezentēja visas ieinteresētās personas, kas tieši iesaistītas SPTAJ regulas pārskatīšanā 35 .

Visas ieinteresētās personas (valstu iestādes, patērētāju apvienības, Eiropas Patērētāju centri, uzņēmumi un patērētāji) noteikti atbalstīja papildu minimālo pilnvaru ieviešanu, jo īpaši tiesības veikt pārbaudes pirkumus izmeklēšanas nolūkā; skaidri izteiktas tiesības (konkrētos apstākļos) publiskot tirgotājus, kuri izdara pārkāpumus; pieprasīt soda maksājumus, lai atsavinātu noziedzīgi iegūtus līdzekļus; un tiesības pieprasīt pagaidu pasākumus, kamēr process nav pilnīgi pabeigts. Katrā ieinteresēto personu grupā šīs pilnvaras atbalstīja vairāk nekā 50 % ieinteresēto personu 36 .

Attiecībā uz patērētāju tiesisko aizsardzību 37 galvenie atbalstītāji bija Vācija, Austrija un Apvienotā Karaliste. Dažas dalībvalstis (Austrumeiropas valstis, Itālija, Īrija, Luksemburga) bija atturīgākas, jo pauda bažas, ka šādi pasākumi iestādēm varētu radīt lielas izmaksas, citu iestāžu nostāja bija neitrāla. Arī uzņēmumu apvienības nelabprāt atbalstīja šo pasākumu 38 . Savukārt patērētāju organizācijas stingri atbalstīja šo pasākumu (visas 34 organizācijas, kas sniedza atbildes sabiedriskajā apspriešanā, vienprātīgi atbalstīja šo pasākumu) 39 .

Attiecībā uz SPTAJ regulā noteiktajiem pārkāpumu izskatīšanas standartiem, lai pārvarētu valstu procesuālo noteikumu pašreizējās atšķirības 88 % respondentu atbalstīja iespēju ieviest kopīgus procesuālos kritērijus/standartus 40 . Jomas, kurās, kā uzskatīja respondenti, ir jo īpaši būtiski ieviest standartus, un kuras atbalstīja vairāk nekā 55 % bija: izpildes lēmumu publicēšana; piekļuve dokumentiem; pierādījumu vākšana; tīmekļa vietņu izmeklēšana; un partneriestādes izmeklēšanas rezultātu atzīšana 41 .

Gandrīz visi respondenti (uz šo jautājumu atbildēja 190 respondenti) atzina, ka plaši izplatītu pārkāpumu gadījumos vajadzīga īpaša rīcība 42 . Vairāk nekā puse izpildes iestāžu šādu pārkāpumu izskatīšanai izmantotu vienotu ES procedūru; pārējās iestādes kopumā atzina, ka šādu pārkāpumu efektīvai izskatīšanai ir vajadzīga labāka koordinēšana 43 . Tā kā uzņēmumu organizācijas uzskata, ka vienots kontaktpunkts un vienādi noteikumi ir acīmredzami izdevīgi uzņēmējdarbībai, tās atbalsta īstenošanas saskaņošanu Savienības līmenī 44 . Arī patērētāju organizācijas stingri atbalsta īstenošanas sadarbības procedūru Savienības līmenī 45 .

Faktiski visas izpildes iestādes kopumā atbalstīja uzraudzības mehānisma uzlabošanu 46 . Eiropas Patērētāju centri (83 %), patērētāju apvienības (75 %) un uzņēmumi (62 %) arī prasīja paplašināt to iespējas ietekmēt īstenošanas prioritāšu noteikšanu un ziņot par pārkāpumiem, izmantojot brīdinājumu mehānismu 47 . Valsts iestāžu attieksme pret trešo pušu iesaistīšanu tirgus uzraudzības mehānismā bija piesardzīgāka, jo tās pauda bažas, ka šāda rīcība varētu negatīvi ietekmēt šo iestāžu veiktās izmeklēšanas konfidencialitāti 48 .

Šie rezultāti tika ņemti vērā priekšlikumā par SPTAJ regulas aizstāšanu.

3.2.Komisijas ziņojums saskaņā ar SPTAJ regulas 21.a pantu

Saskaņā ar SPTAJ regulas 21.a pantu kopā ar šo priekšlikumu Komisija pieņem arī ziņojumu, kur novērtēta SPTAJ regulas efektivitāte. Ziņojumā izklāstīti pārskatīšanas rezultāti un apstiprināts, ka SPTAJ regulas īstenošana 2007. gadā ir sekmējusi efektīvu risinājumu izstrādi patērētāju kopīgo interešu aizsardzībai ES.

Ziņojumā ir arī izklāstītas sadarbības problēmas patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Tajā apstiprinātas galvenās problēmas, kas saistītas ar SPTAJ darbības mehānismu efektivitāti, kas tika uzsvērtas jau ārējā novērtējumā. Ziņojumā secināts, ka regulas pielikums jāatjaunina, lai paplašinātu regulas piemērošanas jomu, iekļaujot tādus svarīgus Savienības tiesību aktu patērētāju aizsardzības jomā, kas šobrīd nav iekļauti regulā. SPTAJ regulas pielikumā ir ierosināts iekļaut šādus Savienības tiesību aktus: Hipotekāro kredītu direktīvu, Norēķinu kontu direktīvu, Regulu par dzelzceļa pasažieru tiesībām, Regulu par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu, Gaisa pārvadājumu regulas noteikumus par cenām un Pakalpojumu direktīvas 20. pantu 49 . Ziņojumā uzsvērts, ka jāuzlabo SPTAJ īstenošanas sadarbības ātrums, dinamiskums un saskanīgums un tādējādi – patērētāju aizsardzība, jo īpaši tiešsaistes vidē.

3.3.Ietekmes novērtējums

Komisijas sagatavotais ietekmes novērtējuma ziņojums aptver aspektus, kas attiecas uz šo priekšlikumu. Komisijas Regulējuma kontroles padome 2015. gada novembrī sniedza pozitīvu atzinumu par apsvērumiem, kas tika pienācīgi ņemti vērā 50 .

Tika pārbaudīti pieci politikas risinājumi. Ieteicamais risinājums ir SPTAJ regulas pārskatīšana, paplašinot tās piemērošanas jomu un pastiprinot tās efektivitāti 51 . Šis politikas risinājums ir ieviests šajā priekšlikumā. Lai gan vēlamais risinājums ir saistīts ar lielākām izmaksām nekā politikas risinājumi, kas paredz “neveikt izmaiņas” vai izmantot “ieteikuma tiesības” (1. un 2.), ar to tiks sasniegti visi politikas mērķi par pieņemamām izmaksām valstu iestādēm un Komisijai, jo īpaši, salīdzinot ar 4. un 5. politikas risinājumu. Tas uzlabos publiskās rīcības efektivitāti un Savienības pārrobežu mazumtirdzniecības tirgu pārvaldību, kas attiecībā uz tirgotajiem un patērētājiem kļūs godīgāks un pārredzamāks. Ekonomikas dalībniekiem samazināsies publiskās rīcības un darījumu izmaksas. Tas kopumā uzlabos Savienības ekonomikas konkurētspēju.

Priekšlikums nemaina dalībvalstu īstenošanas pilnvaru apmēru. Dalībvalstis joprojām atbildēs par savas institucionālās struktūras un SPTAJ iestāžu un citu SPTAJ regulā paredzēto iestāžu izraudzīšanu.

Ko un kā ietekmēs priekšlikums?

Patērētājus, kuri tiešsaistes vidē veic preču un pakalpojumu pārrobežu pirkumus, ietekmēs priekšlikums, jo tā galvenais mērķis ir patērētāju aizsardzības uzlabošana šādos tirgos. Priekšlikums daļēji novērsīs risku, ka patērētājiem varētu tikt nodarīts kaitējums, piemēram, gadījumos, kad ārvalstīs nopirktās preces netiek piegādātas vai kad patērētājiem tiek sniegta maldinoša informācija par maksāšanas kārtību, vai kad, izmantojot noklusētus iestatījumus, bez skaidri izteiktas patērētāju piekrišanas tiek debetēts maksājums. Patērētāji baudīs priekšrocības, ko sniedz labāka aizsardzība, izmantojot pārrobežu tirdzniecības pakalpojumus, jo īpaši tiešsaistē. Ietekmes novērtējumā veiktajā piecu tiešsaistes tirdzniecības vietu grupas pētījumā tika aplēsts, ka, 37 % lielo neatbilstības līmeni samazinot par 10 procentpunktiem, EUR 770 miljonu lielais kaitējums gadā samazinātos līdz EUR 539 miljoniem, t. i., par 30 % 52 . Jauni SPTAJ pasākumi pret plaši izplatītiem pārkāpumiem varētu ievērojami samazināt kaitējumu ES patērētājiem. Lai gan faktiskais patērētājiem nodarītā kaitējuma samazinājums katrā pasākumā būs atkarīgs no katras lietas konkrētajiem apstākļiem, tika aplēsts, ka, piemēram, saskaņotie SPTAJ pasākumi pret maldinošu tirgvedību vai pielikumā iekļautiem pirkumiem samazināja patērētājiem nodarītā kaitējuma apmēru par EUR 68 miljoniem 53 .

Patērētāju interešu pārstāvju un Eiropas Patērētāju centru (ECC-Net) rīcībā varētu būt vērtīga informācija un speciālas zināšanas, taču šobrīd tie šos datus SPTAJ iestādēm nesniedz regulāri. Jaunajā regulā tās būs aicinātas sniegt šo informāciju. Tas palīdzētu SPTAJ iestādēm noteikt prioritārās jomas Savienībā vai brīdināt SPTAJ iestādes par jauniem nelikumīgas rīcības gadījumiem vai plaši izplatītiem pārkāpumiem pārrobežu kontekstā.

SPTAJ iestādes un vienotie sadarbības biroji – šobrīd pārrobežu sadarbības nepilnību dēļ tiem ir lielas administratīvās izmaksas (piemēram, lielākas izmeklēšanas izmaksas). Paplašinot īstenošanas koordinēšanu, valstu iestādēm vairs nebūs jāveic dubults darbs. Proti, resursu apvienošana, lai novērstu plaši izplatītus pārkāpumus, radīs ietaupījumus, piemēram, viena saskaņota darbība var aizstāt 28 valstu darbības, tādējādi radot neto ietaupījumus no EUR 180 000 (veiksmīgi saskaņota pasākuma gadījumā) līdz aptuveni EUR 815 000 (neveiksmīga pasākuma gadījumā) apmērā 54 . Dažām dalībvalstīm, iespējams, būs jāpielāgo savi valsts tiesību akti, lai savām kompetentajām iestādēm nodrošinātu iespēju nepārtraukti izmantot citu SPTAJ iestāžu veiktās izmeklēšanas pierādījumus/rezultātus un nodrošinātu, ka papildu minimālās pilnvaras sadarbībai pārrobežu kontekstā varētu efektīvi izmantot saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem. Tiek aplēsts, ka vidējā termiņā saskaņošana radīs ietaupījumus, kas kompensēs vienreizējās pielāgošanas izmaksas.

Ekonomikas dalībniekiem – ražotājiem, tirgotājiem, pārdevējiem, tiešsaistes tirdzniecības vietām, starpniekiem, jo īpaši tiem, kas uzņēmējdarbību bezsaistē un tiešsaistē veic vairāk nekā vienā dalībvalstī, kaitējumu nodara nenoteiktība un paaugstinātās izmaksas, ko rada ES piemērojamo 28 īstenošanas režīmu sarežģītība un daudzveidība. Dalībvalstu atšķirīgo īstenošanas metožu dēļ šādiem tirgotājiem būtu jāiegūst speciālas juridiskās zināšanas par katru no šīm sistēmām. Turklāt visiem tirgotājiem kaitē negodīga konkurence, ko rada tirgotāji, kuri neievēro noteikumus un kuri ir izstrādājuši tādus uzņēmējdarbības modeļus, kas nodrošina tiem iespēju apiet likumus un nodarīt kaitējumu dažādu valstu patērētājiem. Šis priekšlikums uzlabos juridisko noteiktību uzņēmumiem, un konsekventāka un saskanīgāka pārrobežu īstenošana sekmēs to tirgotāju konkurētspēju, kuri ievēro noteikumus, kā arī veicinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Šis priekšlikums uzņēmumiem nenosaka papildu juridiskās saistības.

Plaši izplatītiem pārkāpumiem, kas ietekmē patērētājus Savienībā, vajadzīga stingra un konsekventa reakcija Savienības līmenī. Komisijas uzdevumi SPTAJ tīklā paplašināsies, jo īpaši attiecībā uz pasākumu koordinēšanu, lai novērstu plaši izplatītus pārkāpumus, kas atbilst Savienības mēroga līmenim.

3.4.Pamattiesības

Tā kā šajā priekšlikumā paredzēts paplašināt patērētāju tiesības, jo īpaši nodrošinot godīgu un atklātu piekļuvi produktiem un pakalpojumiem Savienībā, tas pozitīvi ietekmēs pamattiesību izmantošanu. Saskaņā ar Pamattiesību hartas 52. pantu nosakot pamattiesību izmantošanas ierobežojumus, jāievēro proporcionalitātes princips, un tos drīkst uzlikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un valsts tiesās ir pieejami efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Regula nodrošinās arī tiesību aktos paredzētu kārtību, pārredzamību un aizstāvību uzņēmumiem, uz kuriem varētu attiekties SPTAJ regulas IV nodaļā paredzētās kompetento iestāžu darbības.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Aprēķināts, ka gadā notiks apmēram četras kopīgas darbības plaši izplatītu Savienības mēroga pārkāpumu novēršanai. To izpilde Komisijai radīs papildu darba slodzi, ir aprēķināts, ka tādēļ būs vajadzīgas divas pilnslodzes amatpersonas 55 , kas koordinēs šīs kopīgās darbības 56 . Šie resursi tiks iegūti, pārdalot un pārkārtojot pašreizējo darbinieku darba pienākumus. Komisijai radīsies arī papildu izmaksas, kas saistītas ar savstarpējās palīdzības un brīdināšanas mehānismu uzraudzību 57 . Aprēķināts, ka Komisijas kopējās papildu izmaksas saistībā ar koordinācijas paplašināšanu un uzraudzības pienākuma izpildi nepārsniegs EUR 300 000 gadā un šīs izmaksas tiks segtas, pārdalot iekšējos resursus.

Tāpēc ietekme uz budžetu jau ir paredzēta Patērētāju tiesību aizsardzības programmā 2014.–2020. gadam 58 un atbilst daudzgadu finanšu shēmai. Sīkāka informācija sniegta šā priekšlikuma pielikumā iekļautajā finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

5.1.Piemērošanas sākums un SPTAJ datubāze

Priekšlikumā paredzēts, ka regula jāsāk piemērot pēc gada, lai dalībvalstīm, kompetentajām iestādēm un Eiropas Komisijai nodrošinātu iespēju veikt vajadzīgos praktiskos pasākumus un tiesību aktu grozījumus. Pašreizējie īstenošanas pasākumi būs 59 jāaizstāj ar citiem, lai ņemtu vērā priekšlikuma izraisītās izmaiņas. SPTAJ datubāze un informācijas apmaiņas platforma būs jāpārveido, lai ņemtu vērā priekšlikuma izraisītās izmaiņas.

5.2.Priekšlikuma galveno noteikumu skaidrojums

Priekšlikumam ir 8 nodaļas, kurās kopā ir 53 panti, un viens pielikums.

I nodaļa. Ievada noteikumi

Šajā nodaļā noteikta regulas piemērošanas joma un definēti galvenie regulā izmantotie termini. Salīdzinot ar spēkā esošo regulu, tajā ir atjauninātas definīcijas, lai ņemtu vērā paplašināto regulas piemērošanas jomu, iekļaujot plaši izplatītus pārkāpumus (īslaicīgi pārkāpumi, kuri īstenošanas pasākumu brīdī ir izbeigti, bet kuri pēc tam var nodarīt kaitējumu patērētājiem, piemēram, īslaicīgas maldinošas tiešsaistes reklāmas kampaņas).

Lai nodrošinātu saskanīgu un konsekventu īstenošanu izbeigtu pārkāpumu gadījumos un juridisko noteiktību pārrobežu kontekstā, regulā ir ieviests sodu piemērošanas iespējas noilguma termiņš (pieci gadi pēc šādu pārkāpumu izbeigšanās) un paredzēti noteikumi noilguma termiņa aprēķināšanai un pārtraukšanai.

II nodaļa. Kompetentās iestādes un to pilnvaras

Šajā nodaļā noteikts, kā šīs regulas vajadzībām norīkot kompetentās iestādes un vienotos sadarbības birojus. Tagad tajā ir precizēti arī vienoto sadarbības biroju uzdevumi. Tajā dalībvalstis ir aicinātas nodrošināt vienmērīgu sadarbību īstenošanas tīkla locekļu un to teritoriju starpā. Tajā prasīts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai citas valsts iestādes atbalstītu kompetento iestāžu darbu, jo tas ir īpaši būtiski tad, kad, lai izbeigtu pārkāpumu, jāpiemēro kriminālsankcijas.

Šajā nodaļā ir noteiktas arī kompetento iestāžu minimālās pilnvaras, kas vajadzīgas sadarbībai un Savienības patērētāju tiesību acquis īstenošanai pārrobežo kontekstā. Salīdzinot ar spēkā esošo regulu, ir pievienotas papildu minimālās pilnvaras, piemēram, tiesības veikt pārbaudes pirkumus un veikt kontrolpirkumus, tiesības pieņemt pagaidu pasākumus, bloķēt tīmekļa vietnes un tiesības piemērot sodus, kā arī garantēt kompensāciju patērētājiem pārrobežu kontekstā. Dažas no esošajām minimālajām pilnvarām ir precizētas, lai nodrošinātu vienādu aptvērumu un vienādu piemērošanu visās dalībvalstīs, piemēram, tiesības pieprasīt informāciju un dokumentus vai tiesības veikt pārbaudes uz vietas. Dalībvalstis saglabā iespēju nolemt, vai kompetentās iestādes savas minimālās pilnvaras īstenos tieši atbilstīgi to kompetencei vai tiesu iestāžu uzraudzībā.

III nodaļa. Savstarpējās palīdzības mehānisms

Savstarpējās palīdzības mehānismu veido divi instrumenti: lūgumi sniegt informāciju, kas nodrošina kompetentajām iestādēm iespēju iegūt informāciju un pierādījumus pāri robežām, un lūgumi veikt īstenošanas pasākumus, kas vienai kompetentajai iestādei nodrošina iespēju lūgt citai kompetentajai iestādei citā dalībvalstī veikt īstenošanas pasākumus.

Savstarpējās palīdzības mehānisms jāizmanto, lai izskatītu Savienībā izdarītus pārkāpumus, kuri ietekmē patērētājus vienā dalībvalstī, bet kuriem ir pārrobežu elements (piemēram, pārkāpumu izdarījušais tirgotājs veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī). Tagad regulā noteikts, ka lūguma saņēmējai iestādei ir pienākums atbildēt uz savstarpējās palīdzības lūgumu termiņā, kas noteikts ar īstenošanas pasākumiem. Papildus pilnvarām, kas noteiktas regulā, lūguma saņēmēja iestāde pārkāpuma apturēšanai var izmantot citas pilnvaras, kas piešķirtas valsts tiesību aktos. Tiklīdz savstarpējās palīdzības lūgums ir izteikts, lūguma saņēmēja iestāde rīkojas lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalsts patērētāju vārdā tā, it kā tā rīkotos savu patērētāju vārdā.

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis, kurās ir īstenošanas sistēmas, kur iesaistītas patērētāju organizācijas, pilnībā varētu izmantot savstarpējās palīdzības mehānismu, regulā ir noteikti uzdevumi norīkotajām struktūrām, kurām kompetentās iestādes var dot rīkojumu apturēt pārkāpumu vai iegūt nepieciešamos pierādījumus. Savstarpējās palīdzības mehānismu var izmantot darbībās, ko veic, lai novērstu plaši izplatītus pārkāpumus (IV nodaļa), jo īpaši tādos gadījumos, kad pierādījumi ir dalībvalstī, uz kuru neattiecas plaši izplatītais pārkāpums.

Tagad regulā ir pastiprināts mehānisms, ko piemērot, lai atrisinātu savstarpējās palīdzības mehānismā iesaistīto kompetento iestāžu domstarpības. Komisijas nozīme savstarpējās palīdzības mehānismā ir pastiprināta – tagad tā ietver sistemātisku uzraudzību, norādījumus kompetentajām iestādēm un iespēju pieņemt atzinumus pēc kompetento iestāžu lūguma vai pēc savas iniciatīvas.

IV nodaļa. Koordinētas uzraudzības, izmeklēšanas un īstenošanas mehānisms plaši izplatītu pārkāpumu gadījumos

Šajā nodaļā paredzēti instrumenti Savienībā izdarītu pārkāpumu izskatīšanai. Tie ietver koordinētas darbības (1. iedaļa), kopīgas darbības plaši izplatītu Savienības mēroga pārkāpumu novēršanai (II iedaļa) un patērētāju tirgu saskaņota izmeklēšana (32. pants).

I iedaļa

Koordinētas darbības, ko veic, lai novērstu plaši izplatītus pārkāpumus, kas nesasniedz Savienības mēroga līmeni, ir elastīgs instruments, kas kompetentajām iestādēm nodrošina iespēju izvēlēties vispiemērotākos līdzekļus no regulā minētajiem, lai novērstu plaši izplatītus pārkāpumus. Šīs darbības faktiski būtu jākoordinē kompetentajām iestādēm. Komisija var uzņemties koordinēšanu tikai nepieciešamības gadījumā atkarībā no pārkāpuma mēroga pārkāpuma vai iespējamā būtiskā apdraudējuma patērētāju kopējām interesēm.

Šajā iedaļā ir noteikti koordinētu izmeklēšanas un īstenošanas pasākumu varianti. Attiecīgos gadījumos koordinētās izmeklēšanas rezultāts un lietas novērtējums tiks noteikts kopējā nostājā. Lai nodrošinātu Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu ievērošanu, kompetentās iestādes var pilnvarot vienu iestādi, kas veiks īstenošanas pasākumus citu pārkāpumā iesaistīto dalībvalstu patērētāju vārdā. Kompetentās iestādes var arī rīkoties vienlaikus visās vai dažās attiecīgajās dalībvalstīs.

Kamēr norīkotajām struktūrām nav iespējams deleģēt piedalīšanos koordinētajā darbībā, šīm struktūrām varētu dot rīkojumu pārbaudīt saskaņotajā darbībā veiktos īstenošanas pasākumus. Tomēr tas ir iespējams tikai tad, ja citas kompetentās iestādes tam piekrīt un ja ir nodrošināts, ka netiek izpausts šajā regulā paredzētais dienesta noslēpums un komerciālais noslēpums.

II iedaļa

Šajā iedaļā izveidots jauns instruments, ko piemērot, lai izskatītu plaši izplatītus Savienības mēroga pārkāpumus, kas var kaitēt patērētājiem lielākajā Savienības daļā. Tajā paredzētas robežvērtības, kas nosaka, kādi iespējamie pārkāpumi ir Savienības mēroga pārkāpumi. Šī robežvērtība ir pamatota ar diviem kritērijiem, no kuriem jāizpilda abi – valstu skaitu un attiecīgo iedzīvotāju skaitu.

Komisija nosaka, vai Savienības mēroga robežvērtības ir sasniegtas un, pieņemot lēmumu, sāk kopīgu rīcību. Komisijas jākoordinē izmeklēšana un citi pasākumi, kas jāveic dalībvalstīm, lai apturētu pārkāpumu. Pārkāpumā iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm obligāti jāpiedalās kopīgajā rīcībā. Šajā iedaļā ir noteikts, kādu iemeslu dēļ dalībvalstu kompetentās iestādes var atteikties piedalīties kopīgajā rīcībā. Ja ir izpildīti slēgšanas iemesli, Komisija ar lēmumu slēdz darbību.

Kopīgās rīcības galvenais instruments ir attiecīgo kompetento iestāžu kopējā nostāja, kur atspoguļots izmeklēšanas rezultāts. Kopējā nostāja būtu jāpaziņo tirgotājam, kas veicis pārkāpumu, un tirgotājam būtu jānodrošina iespēja tikt uzklausītam par kopējo nostāju.

Kopīgās rīcības primārais mērķis ir pārkāpuma izbeigšana un – vajadzības gadījumā – patērētāju tiesiskās aizsardzības nodrošināšana, izmantojot pārkāpumu izdarījušā tirgotāja saistību izpildi. Ja saistību izpildes piedāvājums nav iespējams (piemēram, ja pārkāpumus veikuši negodīgi tirgotāji), kompetentās iestādes var tieši sākt pārkāpuma apturēšanai vajadzīgos īstenošanas pasākumus. Šai iespējai jābūt pieejamai kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka tirgotāji ļaunprātīgi neizmanto procedūru un tādējādi izvairītos no īstenošanas.

Īstenošanas pasākumu pārbaudei kompetentajām iestādēm būtu jāizraugās viena kompetentā iestāde, kura vislabāk var veikt izpildes pasākumus, lai izbeigtu pārkāpumu. Kompetento iestāžu vienošanās pilnvaro vienu kompetento iestādi rīkoties citu dalībvalstu patērētāju vārdā tā, it kā tie būtu šis dalībvalsts patērētāji. Vajadzības gadījumā kompetentās iestādes īstenošanas pasākums var veikt arī vienlaikus.

III iedaļa

Šajā iedaļā ir paredzēti kopīgi noteikumi attiecībā uz koordinēto un kopīgo darbību procedūrām, piemēram, tirgotāju tiesības uz uzklausīšanu, koordinatora uzdevumi, lēmumu pieņemšana un valodu režīms. Turklāt tagad tajā ir noteikts juridiskais pamats patērētāju tirgu saskaņotai izmeklēšanai (vērienīgas pārbaudes).

V nodaļa. Uzraudzības mehānisms

Jaunais uzraudzības mehānisms aizstāj pašreizējo SPTAJ brīdinājumu sistēmu. Tajā apvienoti pašreiz spēkā esošajā SPTAJ regulā paredzētie brīdinājumi, ko papildina plašāka informācijas apmaiņa, kas vajadzīga plaši izplatītu pārkāpumu savlaicīgai atklāšanai.

Brīdināšanas mehānismā ar ārēju brīdinājumu starpniecību var piedalīties arī citas iestādes. Brīdināšanas mehānismā var iesaistīties divu kategoriju struktūras. Saskaņā ar šo regulu ir iesaistītas norīkotās struktūras un Eiropas Patērētāju centri. Otru kategoriju veido struktūras, ko dalībvalstis un Komisija izraudzījušās no patērētāju organizācijām, tirdzniecības asociācijām un citām struktūrām, kurām ir atbilstīgas speciālās zināšanas un likumīgas intereses attiecībā uz patērētāju aizsardzību un kuras varētu piedalīties brīdināšanas mehānismā. Visu šo struktūru piekļuve brīdināšanas mehānismam ir ierobežota – tās drīkst ievietot “brīdinājumus informācijai”. Ievērojot prasības par dienesta noslēpumu, šīs struktūras nedrīkst piekļūt citai informācijai vai brīdinājumiem, ar ko apmainījušās kompetentās iestādes.

VI nodaļa. Citas ES darbības

Tāpat kā spēkā esošajā SPTAJ regulā šajā nodaļā ir paredzēta koordinēšana, sadarbība un informācijas apmaiņa par citām darbībām, kas saistītas ar sadarbību īstenošanas jomā.

VII nodaļa. Dienesta noslēpums un komercnoslēpums un citi pasākumi

Dienesta noslēpums ir ļoti svarīgs ne vien, lai aizsargātu trešo pušu intereses, bet arī, lai nodrošinātu izmeklēšanas efektivitāti un novērstu pierādījumu iznīcināšanu. Regulā ir nodrošināta dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu aizsardzība. Tajā ir arī noteikts, ka informācija, kas iegūta, izmantojot regulā paredzētās minimālās pilnvaras, tiks izmantota tikai nolūkā nodrošināt patērētāju aizsardzības tiesību aktu ievērošanu. Turklāt regulā ir arī nodrošināts, ka, izmantojot minimālās pilnvaras, veiktajā izmeklēšana iegūtos datus netraucēti var izmantot pāri robežām, jo īpaši gadījumos, kad jāizskata plaši izplatīti pārkāpumi.

Regulā divgadu ziņojumu sniegšanas pienākums, kas paredzēts spēkā esošajā regulā, ir aizstāts ar valstu divgadu īstenošanas plāniem, kam jānodrošina prioritāro darbību noteikšana un resursu efektīvāka izmantošana, lai apkarotu vienotajā tirgū izdarītus pārkāpumus. Ņemot vērā šajā regulā aplūkoto pārkāpumu pārrobežu specifiku, kuru ietekme tālu pārsniedz vienas dalībvalsts jurisdikcijas robežas, regulā noteikti principi attiecībā uz sodu piemērošanu par šādiem pārkāpumiem.

Pielikums

Pielikumā, kurā ir saraksts ar patērētāju interešu aizsardzības tiesību aktu uzskaitījumu, ir noteikts regulas piemērošanas jomas rationae materiae. Salīdzinot ar spēkā esošo regulu, pielikums ir atjaunināts, lai svītrotu tiesību aktus, kuri vairs nav spēkā, kā arī grozīts, lai paplašinātu regulas piemērošanas jomu, iekļaujot citus Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu instrumentus.

Paplašinātais pielikums, kur iekļauti citi Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu instrumenti, būtu jāpiemēro jau pirms šīs regulas piemērošanas sākuma.

2016/0148 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Savienības dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 60 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2006/2004 61 ir paredzēti saskaņoti noteikumi un procedūras, lai atvieglotu sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Regulas 21.a pantā noteikts, ka jānovērtē šīs regulas efektivitāte un darbības mehānismi, un saskaņā ar šo pantu Komisija secināja, ka Regula (EK) Nr. 2006/2004 nav pietiekama, lai efektīvi novērstu īstenošanas problēmas vienotajā tirgū un jo īpaši digitālajā vienotajā tirgū.

(2)Digitālā vienotā tirgus stratēģijā, ko Komisija pieņēma 2015. gada 6. maijā, kā viena no prioritātēm tika izvirzīta nepieciešamība uzlabot patērētāju uzticību, ātrāk, veiklāk un saskanīgāk īstenojot patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus. Vienotā tirgus stratēģijā, ko Komisija pieņēma 2015. gada 28. oktobrī, atkārtoti tika uzsvērts, ka Savienības patērētāju aizsardzības tiesību aktu īstenošana papildus būtu jāstiprina ar Regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

(3)Tā kā pārrobežu pārkāpumu, jo īpaši digitālajā vidē, izskatīšana notiek neefektīvi, tirgotāji var izvairīties no tiesību aktu izpildes, pārceļoties uz citām Savienības dalībvalstīs, izkropļojot konkurenci likumpaklausīgiem tirgotājiem, kuri darbojas vai nu valsts teritorijā, vai pāri robežām, nodarot tiešu kaitējumu patērētājiem un mazinot patērētāju uzticēšanos pārrobežu darījumiem un vienotajam tirgum. Tādēļ jāpalielina saskaņošanas līmenis, izveidojot efektīvu un iedarbīgu izpildes sadarbību kompetento valsts izpildes iestāžu starpā, lai atklātu, izmeklētu un izdotu rīkojumu izbeigt Savienībā izdarītus pārkāpumus un plaši izplatītus pārkāpumus.

(4)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 Savienībā tika izveidots kompetento valsts iestāžu tīkls. Ir nepieciešama dažādu tīklā iesaistīto kompetento iestāžu un citu valsts iestāžu darbības efektīva koordinēšana. Koordinēšanas uzdevums, ko pilda vienotais sadarbības birojs, katrā dalībvalstī būtu jāuztic kompetentai iestādei, kurai ir pietiekamas pilnvaras un resursi, lai pildītu šo svarīgo uzdevumu kompetento iestāžu tīklā.

(5)Patērētāji būtu arī jāaizsargā pret īslaicīgiem, Savienībā izdarītiem pārkāpumiem un plaši izplatītiem pārkāpumiem, kuri notiek tikai neilgi, bet kuru radītais kaitējums varētu turpināties ilgi pēc pārkāpuma izbeigšanās. Kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir pilnvaras, kas vajadzīgas, lai izmeklētu šādus pārkāpumus un izdotu rīkojumu izbeigt šādus pārkāpumus.

(6)Kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir izmeklēšanas un izpildes pilnvaru minimums, lai efektīvi piemērotu šo regulu, savstarpēji sadarbotos un atturētu tirgotājus no Savienībā izdarītu pārkāpumu un plaši izplatītu pārkāpumu izdarīšanas. Šīm pilnvarām vajadzētu būt pietiekamām, lai risinātu izpildes problēmas elektroniskajā tirdzniecībā un digitālajā vidē, kur īpašas bažas izraisa tirgotāju iespējas vienkārši slēpt vai mainīt identitāti. Ar šīm pilnvarām būtu jānodrošina iespēja likumīgi apmainīties ar pierādījumiem kompetento iestāžu starpā, lai visās dalībvalstīs vienādā līmenī panāktu efektīvu izpildi.

(7)Dalībvalstis var izvēlēties, vai kompetentās iestādes īstenos šīs pilnvaras tieši atbilstīgi to kompetencei vai, vēršoties kompetentajās tiesās. Ja dalībvalstis izvēlas, ka kompetentās iestādes savas pilnvaras īstenos, vēršoties kompetentajās tiesās, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šīs pilnvaras var īstenot efektīvi un savlaicīgi un ka šo pilnvaru īstenošanas izmaksas ir samērīgas un netraucē piemērot šo regulu.

(8)Atbildot uz lūgumiem, kas izteikti, izmantojot savstarpējās palīdzības mehānismu, kompetentajām iestādēm attiecīgos gadījumos būtu jāizmanto citas pilnvaras vai pasākumi, ko tām paredz valsts līmenī, tostarp pilnvaras ierosināt kriminālvajāšanu vai nodot lietu kriminālvajāšanas sākšanai. Ir ļoti svarīgi, lai tiesām un citām iestādēm, jo īpaši tām, kas iesaistītas kriminālvajāšanā, būtu līdzekļi un pilnvaras, kas vajadzīgi, lai efektīvi un savlaicīgi sadarbotos ar kompetentajām iestādēm.

(9)Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, ja tām no citiem avotiem, kas nav patērētāju sūdzības, ir kļuvuši zināmi Savienībā izdarīti pārkāpumi vai plaši izplatīti pārkāpumi. Jo īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad, izskatot plaši izplatītus pārkāpumus, jānodrošina efektīva kompetento iestāžu sadarbība.

(10)Kompetentajām iestādēm būtu vajadzīga piekļuve visiem pierādījumiem, datiem un informācijai, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai ir noticis Savienībā izdarīts pārkāpums vai plaši izplatīts pārkāpums, un jo īpaši – lai noteiktu atbildīgo tirgotāju neatkarīgi no šo pierādījumu, informācijas vai datu īpašnieka, to atrašanās vietas vai formāta. Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj tieši pieprasīt, lai digitālajā vērtības ķēdē iesaistītās trešās puses sniegtu visus vajadzīgos pierādījumus, datus un informāciju.

(11)Kompetentajām iestādēm būtu jāspēj pārbaudīt atbilstību patērētāju aizsardzības tiesību aktiem un iegūt pierādījumus par Savienībā izdarītiem pārkāpumiem un plaši izplatītiem pārkāpumiem, jo īpaši par pārkāpumiem, kas notiek preču vai pakalpojumu pirkuma brīdī vai pēc tā. Tādēļ tās būtu jāpilnvaro veikt pārbaudes pirkumus un iegādāties preces vai pakalpojumus, izmantojot citu identitāti.

(12)Jo īpaši digitālajā vidē kompetentajām iestādēm būtu jāspēj ātri un efektīvi izbeigt pārkāpumu, jo īpaši tad, ja tirgotājs, kas pārdod preces vai pakalpojumus, slēpj savu identitāti vai pārceļas uz citu Savienības dalībvalsti vai trešo valsti, lai izvairītos no izpildes. Gadījumos, kad iespējams smags un nelabojams kaitējums patērētājiem, kompetentajām iestādēm būtu jāspēj pieņemt pagaidu pasākumus, lai novērstu šādu kaitējumu vai samazinātu tā apmēru, tostarp vajadzības gadījumā apturēt tīmekļa vietnes, domēna vai līdzīgas digitālās vietnes, pakalpojuma vai konta darbību. Turklāt kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām slēgt vai norīkot trešās puses pakalpojuma sniedzēju slēgt tīmekļa vietni, domēnu vai līdzīgu digitālo vietni, pakalpojumu vai kontu.

(13)Lai nodrošinātu, ka tirgotāji pietiekamā mērā atturas no pārkāpumu izdarīšanas vai atkārtošanas un negūst peļņu no šiem pārkāpumiem, noteikumi par sodiem, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar patērētāju intereses aizsargājošo Savienības tiesību aktu prasībām, būtu jāpiemēro arī attiecībā uz Savienībā izdarītiem pārkāpumiem un plaši izplatītiem pārkāpumiem. Šo pašu iemeslu dēļ patērētājiem būtu jānodrošina tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecībā uz kaitējumu, ko nodarījuši šādi pārkāpumi.

(14)Attiecībā uz patērētāju tiesisko aizsardzību kompetentajām iestādēm būtu jāizvēlas samērīgi, taisnīgi un pamatoti pasākumi, kas novērstu vai samazinātu pārkāpumu vairākkārtīguma vai atkārtotības risku, jo īpaši ņemot vērā sagaidāmo labumu patērētājiem un mērenās administratīvās izmaksas, kas visticamāk būs saistītas ar šo pasākumu īstenošanu. Ja attiecīgos patērētājus nav iespējams identificēt vai ja tos nav iespējams identificēt, neradot nesamērīgas izmaksas par pārkāpumu atbildīgajam tirgotājam kompetentā iestāde var izdot rīkojumu par pārkāpuma rezultātā gūtās peļņas restitūciju, iemaksājot to valsts kasē vai saņēmējam, kuru izraudzījusies kompetentā iestāde vai kurš izraudzīts saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(15)Būtu jāuzlabo savstarpējās palīdzības mehānisma efektivitāte un iedarbīgums. Pieprasītā informācija būtu jāsniedz savlaicīgi un savlaicīgi būtu jāpieņem vajadzīgie izpildes pasākumi. Tādēļ Komisijai būtu jānosaka saistoši termiņi, kuros kompetentajām iestādēm jāatbild uz informācijas un izpildes lūgumiem, un, izmantojot īstenošanas pasākumus, jāprecizē informācijas un izpildes lūgumu apstrādes procesuālie un citi aspekti.

(16)Jāuzlabo Komisijas spējas koordinēt un uzraudzīt savstarpējās palīdzības mehānisma darbību, izdot norādījumus, paust ieteikumus un problēmu gadījumā izdot atzinumus dalībvalstīm. Tāpat jāuzlabo Komisijas spējas efektīvi un ātri palīdzēt kompetentajām iestādēm izšķirt strīdus par interpretāciju attiecībā uz kompetento iestāžu pienākumiem, kas izriet no savstarpējās palīdzības mehānisma.

(17)Būtu jānodrošina saskaņoti noteikumi attiecībā uz uzraudzības koordinēšanu, izmeklēšanu un īstenošanu plaši izplatītu pārkāpumu gadījumos. Koordinētai rīcībai pret plaši izplatītiem pārkāpumiem, būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes var izvēlēties vispiemērotākos un efektīvākos rīkus plaši izplatītu pārkāpumu izbeigšanai un kompensācijas nodrošināšanai patērētājiem.

(18)Tiešsaistes elektroniskās tirdzniecības tīmekļa vietņu saskaņotas pārbaudes (vērienīgas pārbaudes) ir vēl viens izpildes koordinēšanas veids, kura efektivitāte pārkāpumu novēršanā ir pierādīta un kurš turpmāk būtu jāsaglabā un jāpastiprina.

(19)Plaši izplatīti Savienības mēroga pārkāpumi var izraisīt milzīgu kaitējumu vairākumam Savienības patērētāju. Tādēļ ir vajadzīga īpaša Savienības līmeņa procedūra, kuru obligāti jākoordinē Komisijai. Lai nodrošinātu, ka procedūra tiek sākta savlaicīgi, saskanīgi un efektīvi un ka nosacījumu pārbaude notiek vienādi, Komisijai būtu jāpārbauda, vai ir izpildīti procedūras sākšanas nosacījumi. Pierādījumi un informācija, kas iegūti kopīgajā rīcībā, vajadzības gadījumā netraucēti būtu jāizmanto valsts tiesvedībā.

(20)Saistībā ar plaši izplatītiem pārkāpumiem un plaši izplatītiem Savienības mēroga pārkāpumiem būtu jāievēro attiecīgo tirgotāju tiesības uz aizstāvību. Tādēļ tirgotājiem jāpiešķir tiesības tikt uzklausītiem un izvēlēties tiesvedības valodu.

(21)Ja tirgotājs, kas izdarījis plaši izplatītu pārkāpumu vai plaši izplatītu Savienības mēroga pārkāpumu, brīvprātīgi neizbeidz pārkāpumu, attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm dalībvalstī būtu jānorīko vienas dalībvalsts kompetentā iestāde, lai veiktu izpildi, kas pielāgota nolūkā saglabāt to patērētāju tiesības, kuri dzīvo citās dalībvalstīs, kuras arī skāris pārkāpums. Šī kompetentā iestāde būtu jānorīko, ņemot vērā tās spēju veikt efektīvas darbības pret tirgotāju, piemēram, ja tirgotājs veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kurā ir šī iestāde. Norīkotajai kompetentajai iestādei būtu jārīkojas tā, it kā citas dalībvalsts patērētāji būtu tās patērētāji. Vajadzības gadījumā, lai novērstu tiesību aktu eksteritoriālu piemērošanu, vairākām vai visām pārkāpuma skartajām dalībvalstīm būtu jāļauj vienlaikus pieņemt izpildes pasākumus, lai aizsargātu savus patērētājus vai patērētājus, kas dzīvo citā dalībvalstī. Tā būtu jārīkojas, piemēram, lai izbeigtu līdzīgus pārkāpumus, ko izdara tāda uzņēmuma meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību vairāk nekā vienā dalībvalstī, kuri ietekmē patērētājus tikai šajās dalībvalstīs un kuriem nav acīmredzama pārrobežu elementa (paralēli pārkāpumi).

(22)Būtu jāpastiprina uzraudzības mehānisms un brīdināšanas mehānisms, lai nodrošinātu plaši izplatītu pārkāpumu savlaicīgu un efektīvu atklāšanu. Apmaiņai paredzētā informācija un turpmāki pasākumi, kas jāveic pēc informācijas apmaiņas, būtu jāprecizē, lai nodrošinātu pienācīgu izskatīšanu un rīcību tādu brīdinājumu gadījumā, saistībā ar kuriem šāda rīcība ir nepieciešama. Komisijai būtu jākoordinē uzraudzības mehānisma darbība.

(23)Patērētāju organizācijām ir būtiska nozīme patērētāju informēšanā par patērētāju tiesībām, patērētāju izglītošanā un viņu interešu aizsardzībā, tostarp strīdu izšķiršanā. Patērētāji būtu jāmudina sadarboties ar kompetentajām iestādēm, lai stiprinātu šīs regulas piemērošanu. Patērētāju organizācijām, jo īpaši patērētāju organizācijām, kurām varētu deleģēt šajā regulā paredzētos izpildes uzdevumus, un Eiropas Patērētāju centriem būtu jānodrošina iespēja ziņot kompetentajām iestādēm par iespējamiem pārkāpumiem un sniegt tām informāciju, kas vajadzīga, lai atklātu, izmeklētu un izbeigtu Savienībā izdarītus pārkāpumus un plaši izplatītus pārkāpumus.

(24)Pārkāpumus, kas ir plaši izplatīti Savienībā, būtu jānovērš efektīvi un iedarbīgi. Tādēļ dalībvalstu līmenī būtu jākoordinē īstenošanas prioritāšu noteikšana un plānošana, un būtu jāapvieno pieejamie kompetento iestāžu resursi. Lai to sasniegtu, būtu jāievieš divgadu slīdošo izpildes plānu sistēma.

(25)Patērētāju sūdzību dati var palīdzēt valsts un Savienības līmeņa politikas veidotājiem novērtēt patērētāju tirgu darbību un atklāt pārkāpumus. Lai atvieglotu šādu datu apmaiņu Savienības līmenī, Komisija ir pieņēmusi ieteikumu par harmonizētās metodikas izmantošanu patērētāju sūdzību un jautājumu klasificēšanai 62 . Šis ieteikums būtu jāīsteno, lai pilnībā atbalstītu sadarbību izpildes jomā un atvieglotu Savienībā izdarītu pārkāpumu un plaši izplatītu pārkāpumu atklāšanu.

(26)Izpildes problēmas pārsniedz Savienības robežas, un Savienības patērētāju intereses būtu jāaizsargā pret negodīgiem trešo valstu tirgotājiem. Tādēļ būtu jāvienojas par starptautiskiem nolīgumiem ar trešām valstīm attiecībā uz savstarpējo palīdzību patērētāju interešu aizsardzības tiesību aktu izpildes jomā. Šajos starptautiskajos nolīgumos būtu jāiekļauj šīs regulas priekšmets un par tiem būtu jāvienojas Savienības līmenī, lai nodrošinātu Savienības patērētāju optimālu aizsardzību un vienveidīgu sadarbību ar trešām valstīm.

(27)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus kompetento iestāžu minimuma pilnvaru īstenošanai un izmantošanai, noteiktu konkrētus termiņus un precizētu Savienībā izdarītu pārkāpumu, plaši izplatītu pārkāpumu izskatīšanas procedūras, kā arī precizētu uzraudzības mehānismu un administratīvo sadarbību kompetento iestāžu starpā, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 63 .

(28)Lai pieņemtu aktus saskaņā ar šīs regulas 10., 11., 12., 13., 15., 20., 27., 31., 32., 34., 35., 36., 37., 39., 43. un 46. pantu, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, ņemot vērā, ka šiem aktiem ir vispārīgs tvērums.

(29)Šī regula papildina Savienības nozaru noteikumus, nosakot sadarbību starp nozaru regulatīvajām iestādēm un Savienības līmeņa nozaru noteikumus attiecībā uz kompensāciju patērētājiem par šo noteikumu pārkāpumu dēļ nodarīto kaitējumu. Šī regula neskar citas sadarbības sistēmas un tīklus, kas paredzēti Savienības nozaru tiesību aktos. Šī regula papildina sadarbību un koordināciju starp patērētāju aizsardzības tīklu un regulatīvo struktūru un iestāžu tīklu, kas izveidoti ar Savienības nozaru tiesību aktiem.

(30)Šī regula neskar spēkā esošos Savienības noteikumus par valstu regulatīvo struktūru pilnvarām, kas noteiktas Savienības nozaru tiesību aktos. Gadījumos, kad tas ir piemēroti un ir iespējams, šīm struktūrām būtu jāizmanto pilnvaras, kas tām pieejamas saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, lai izbeigtu vai aizliegtu Savienībā izdarītus pārkāpumus vai plaši izplatītus pārkāpumus, vai palīdzētu to izdarīt kompetentajām iestādēm.

(31)Lai aprēķinātu kompensāciju par patērētāju kopīgajām interesēm nodarīto kaitējumu, būtu jāpiemēro Savienības nozaru noteikumi attiecībā uz pasažieriem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 64 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1371/2007 65 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1177/2010 66 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 181/2011 67 . Ja Savienības nozaru tiesību aktos nav ietverta kompensācija par Savienības mēroga pārkāpumu vai plaši izplatītu pārkāpumu nodarīto kaitējumu, kompensācijas apmērs būtu jānosaka, pamatojoties uz piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

(32)Šī regula neskar kompetento iestāžu un Eiropas Banku iestādes uzdevumus un pilnvaras attiecībā uz patērētāju kolektīvo finansiālo interešu aizsardzību jautājumos, kas saistīti ar maksājumu kontu pakalpojumiem un kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/17/ES 68 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/92/ES 69 .

(33)Ņemot vērā spēkā esošos sadarbības mehānismus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/17/ES un Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/92/ES, savstarpējās palīdzības mehānismu (III nodaļa) nepiemēro šajās direktīvās minēto Savienībā izdarīto pārkāpumu gadījumos.

(34)Šī regula neskar sodus, kuri noteikti Savienības nozaru tiesību aktos un Savienības patērētāju tiesību aktos un kurus piemēro valsts mēroga pārkāpumiem. Attiecīgos gadījumos kompetentajām iestādēm būtu jāpiemēro valsts tiesību akti, ar kuriem īsteno šos noteikumus, ņemot vērā pārkāpuma faktisko apmēru un mērogu un pārkāpuma nodarīto kaitējumu patērētājiem citās dalībvalstīs.

(35)Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā 70 . Tādējādi šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro, ievērojot minētās tiesības un principus. Īstenojot šajā regulā paredzētās minimuma pilnvaras, kompetentajām iestādēm būtu jāpanāk piemērots līdzsvars starp interesēm, ko aizsargā pamattiesības, piemēram, augstu patērētāju aizsardzības līmeni, darījumdarbības brīvību un informācijas brīvību.

(36)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, to valstu iestāžu sadarbību, kuras atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, jo tās nespēj sadarbību un koordināciju nodrošināt, darbojoties atsevišķi, kā arī to, ka šo mērķi tā teritoriālā tvēruma un tvēruma attiecībā uz personām dēļ var labāk sasniegt, darbojoties Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus atbilstīgi subsidiaritātes principam, kas izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šī regula paredz vienīgi tādus noteikumus, kas ir nepieciešami minētā mērķa sasniegšanai.

(37)Tādēļ Regula (EK) Nr. 2006/2004 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz nosacījumus, atbilstīgi kuriem dalībvalstu kompetentās iestādes, kas norīkotas kā atbildīgās par tiesību aktu īstenošanu patērētāju interešu aizsardzības jomā, sadarbojas cita ar citu un ar Komisiju, lai nodrošinātu minēto tiesību aktu ievērošanu un iekšējā tirgus sekmīgu darbību, kā arī lai stiprinātu patērētāju ekonomisko interešu aizsardzību.

2. pants

Piemērošanas joma

1. Šo regulu piemēro Savienībā izdarītiem pārkāpumiem un plaši izplatītiem pārkāpumiem, kas definēti 3. panta b) un c) punktā.

2. Šo regulu piemēro arī attiecībā uz īslaicīgiem Savienībā izdarītiem pārkāpumiem un plaši izplatītiem pārkāpumiem arī tad, ja šie pārkāpumi ir izbeigti pirms tika sākta vai pabeigta izpilde.

3. Šī regula neskar Savienības noteikumus par starptautiskajām privāttiesībām, jo īpaši noteikumus, kas attiecas uz tiesu kompetenci un piemērojamiem tiesību aktiem.

4. Šī regula neskar to, kā dalībvalstīs piemēro pasākumus, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un civillietās, jo īpaši uz Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbību.

5. Šī regula neskar papildu saistības, ko dalībvalstis ievēro attiecībā uz savstarpēju palīdzību patērētāju kolektīvo ekonomisko interešu aizsardzības jomā, tostarp krimināllietās, ja šādas saistības izriet no citiem tiesību aktiem, tostarp divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem.

6. Šī regula neskar kompetento iestāžu un Eiropas Banku iestādes uzdevumus un pilnvaras, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvā 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvā 2014/92/ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām.

7. Šīs regulas III nodaļu nepiemēro Savienībā izdarītiem pārkāpumiem, uz kuriem attiecas šādi tiesību akti:

a)Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīva 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu;

b)Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/92/ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām.

8. Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/22/EK 71 .

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)“patērētāju interešu aizsardzības tiesību akti” ir pielikumā uzskaitītās direktīvas, kā tās transponētas dalībvalstu tiesību aktos, un regulas;

b)“Savienībā izdarīts pārkāpums” ir jebkura notiekoša vai pabeigta darbība vai bezdarbība, kura ir pretrunā patērētāju interešu aizsardzības tiesību aktiem un kura ir kaitējusi, kaitē vai var kaitēt tādu patērētāju kopējām interesēm, kuri dzīvo dalībvalstī, kas nav tā pati dalībvalsts, kurā sākusies vai notikusi attiecīgā darbība vai bezdarbība, kurā uzņēmējdarbību veic par darbību vai bezdarbību atbildīgais tirgotājs vai kurā atrodas pierādījumi vai tirgotāja aktīvi, kas attiecas uz šo darbību vai bezdarbību;

c)“plaši izplatīts pārkāpums” ir:

(1)jebkura darbība vai bezdarbība, kas ir pretrunā patērētāju interešu aizsardzības tiesību aktiem un kas ir kaitējusi, kaitē vai var kaitēt tādu patērētāju kopējām interesēm, kuri dzīvo vismaz divās dalībvalstīs, kas nav tā pati dalībvalsts, kurā sākusies vai notikusi attiecīgā darbība vai bezdarbība, vai kurā uzņēmējdarbību veic par darbību vai bezdarbību atbildīgais tirgotājs, vai kurā atrodas pierādījumi vai aktīvi, kas attiecas uz darbību vai bezdarbību, neatkarīgi no tā, vai darbība vai bezdarbība turpinās vai ir izbeigta; vai

(2)jebkuras darbības vai bezdarbība, kas ir pretrunā patērētāju interešu aizsardzības tiesību aktiem un kam ir kopīgas iezīmes, piemēram, viena un tā pati nelikumīgā prakse, pārkāptas vienas un tās pašas intereses vai kas notiek vienlaikus vismaz divās dalībvalstīs;

d)“lūguma iesniedzēja iestāde” ir kompetentā iestāde, kas iesniedz savstarpējas palīdzības lūgumu;

e)“lūguma saņēmēja iestāde” ir kompetentā iestāde, kas saņem savstarpējas palīdzības lūgumu;

f)“tirgotājs” ir jebkura fiziska vai jebkura privāta vai publiska juridiska persona, kura darbojas nolūkos, kas ir saistīti ar tās komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, tostarp ar jebkuras citas personas, kas darbojas šīs personas vārdā vai uzdevumā, starpniecību;

g)“tirgus uzraudzība” ir darbības, rīcība vai pasākumi, ko veic kompetentā iestāde, kas norīkota atklāt, vai ir notikuši vai notiek Savienībā izdarīti pārkāpumi vai plaši izplatīti pārkāpumi; 

h)“patērētāja sūdzība” ir ar atbilstīgiem pierādījumiem pamatots apgalvojums, ka tirgotājs ir izdarījis vai varētu izdarīt patērētāju interešu aizsardzības tiesību aktu pārkāpumu;

i)    “kaitējums patērētāju kopīgām interesēm” ir faktisks vai iespējams kaitējums, kas nodarīts tādu vairāku patērētāju interesēm, kurus ietekmējuši Savienībā izdarīti pārkāpumi vai plaši izplatīti pārkāpumi; pieņem, ka šāds kaitējums pastāv jo īpaši situācijās, kad pārkāpums potenciāli vai faktiski ir kaitējis, kaitē vai varētu kaitēt ievērojamam skaitam patērētāju līdzīgā situācijā.

4. pants

Pārkāpumu noilguma termiņš

1. Kompetentās iestādes var izmeklēt pārkāpumus, kas minēti 2. pantā, un aizliegt tirgotājiem turpmāk iesaistīties šādos pārkāpumos. Kompetentās iestādes var piemērot sodus par šādiem pārkāpumiem piecus gadus pēc pārkāpuma izbeigšanās.

2. Sodu piemērošanas noilguma termiņš sākas dienā, kad pārkāpums ir izbeigts.

3. Jebkuras kompetentās iestādes darbības, lai veiktu izmeklēšanu vai izpildes procedūras saistībā ar pārkāpumu, pārtrauc sodu piemērošanas noilguma termiņu līdz galīgā lēmuma pieņemšanai konkrētajā lietā. Sodu piemērošanas noilguma termiņš ir pārtraukts, kamēr kompetentās iestādes lēmums, rīkojums vai cita darbība ir priekšmets tiesvedībai tiesā.

II NODAĻA.

KOMPETENTĀS IESTĀDES UN TO PILNVARAS

5. pants

Kompetentās iestādes un vienotie sadarbības biroji

1. Katra dalībvalsts kā kompetentās iestādes norīko valsts iestādes, kas izveidotas valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī un kurām ir uzticēti īpaši pienākumi attiecībā uz tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

2. Šajā regulā paredzētos pienākumus kompetentās iestādes pilda tā, it kā tās darbotos patērētāju vārdā savā dalībvalstī un pašas savā vārdā.

3. Katra dalībvalsts vienu kompetento iestādi norīko par vienoto sadarbības biroju.

4. Vienotais sadarbības birojs koordinē izmeklēšanas un izpildes darbības, kuras saistītas ar Savienībā izdarītiem pārkāpumiem un plaši izplatītiem pārkāpumiem un kuras veic kompetentās iestādes, citas valsts iestādes, kā noteikts 6. pantā, norīkotās struktūras, kā noteikts 13. pantā, un struktūras, kas piedalās brīdināšanas mehānismā, kā noteikts 34. pantā.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetento iestāžu un vienoto sadarbības biroju rīcībā ir pietiekami resursi, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai un tām piešķirto pilnvaru efektīvai īstenošanai saskaņā ar 8. pantu, tostarp pietiekami budžeta un citi resursi, speciālās zināšanas, procedūras un citi pasākumi.

6. Ja dalībvalsts teritorijā ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, dalībvalsts nodrošina, ka to attiecīgie pienākumi ir skaidri definēti un ka minētās iestādes cieši sadarbojas, lai tās varētu efektīvi pildīt savus attiecīgos pienākumus.

6. pants

Sadarbība ar citām valsts iestādēm un norīkotajām struktūrām

1. Katra dalībvalsts var noteikt, ka pārējām valsts iestādēm ir pienākums palīdzēt kompetentajām iestādēm pienākumu izpildē.

2. Kompetentā iestāde var lūgt citām valsts iestādēm, kas minētas 1. punktā, veikt visus izpildes pasākumus, ko tās var veikt saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai panāktu Savienībā izdarītu pārkāpumu un plaši izplatītu pārkāpumu izbeigšanu vai aizliegumu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka pārējām valsts iestādēm ir līdzekļi un pilnvaras, kas vajadzīgas, lai, piemērojot šo regulu, efektīvi sadarbotos ar kompetentajām iestādēm. Šīs pārējās valsts iestādes regulāri informē kompetento iestādi par pasākumiem, kas veikti, piemērojot šo regulu.

4. Katra dalībvalsts var norīkot arī struktūras, kam ir pamatotas intereses pārkāpumu izbeigšanā vai aizliegšanā (“norīkotās struktūras”), lai lūguma saņēmējas iestādes vārdā iegūtu vajadzīgo informāciju un veiktu vajadzīgos izpildes pasākumus, ko tās var veikt saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

5. Dalībvalstis nodrošina sadarbību starp kompetentajām iestādēm un norīkotajām struktūrām, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka kompetentajām iestādēm nekavējoties tiek ziņots par pārkāpumiem, kas minēti 2. pantā.

7. pants

Informācija un saraksti

1. Katra dalībvalsts Komisijai un pārējām dalībvalstīm nekavējoties paziņo kompetento iestāžu, vienotā sadarbības biroja, saskaņā ar 13. pantu norīkoto struktūru un struktūru, kas piedalās brīdināšanas mehānismā saskaņā ar 34. pantu, nosaukumus un adreses, kā arī jebkādas to izmaiņas.

2. Komisija savā tīmekļa vietnē uztur un atjaunina publiskoto vienoto sadarbības biroju, kompetento iestāžu, norīkoto struktūru un iestāžu sarakstu.

8. pants

Kompetento iestāžu minimuma pilnvaras

1. Katrai kompetentajai iestādei ir izmeklēšanas un izpildes pilnvaras, kuras vajadzīgas šīs regulas piemērošanai un kuras tā izmanto saskaņā ar šo regulu un valsts tiesību aktiem.

2. Katrai kompetentajai iestādei ir vismaz norādītās pilnvaras, kuras tā īsteno saskaņā ar 9. panta nosacījumiem:

a)piekļūt visiem attiecīgajiem dokumentiem, datiem vai informācijai, kas attiecas uz šajā regulā minētu pārkāpumu, – neatkarīgi no veida vai formāta un neatkarīgi no datu nesēja vai vietas, kurā tie tiek glabāti;

b)prasīt, lai ikviena fiziska vai juridiska persona, tostarp bankas, interneta pakalpojumu sniedzēji, domēnu reģistri, reģistrētāji un mitināšanas pakalpojumu sniedzēji sniedz attiecīgo informāciju, datus vai dokumentus – neatkarīgi no veida vai formāta un neatkarīgi no datu nesēja vai vietas, kurā tie tiek glabāti –, lai cita starpā atklātu un izsekotu finanšu un datu plūsmas vai noskaidrotu finanšu un datu plūsmās iesaistīto personu identitāti, banku kontu informāciju un tīmekļa vietņu īpašniekus;

c)prasīt, lai ikviena kompetentās iestādes dalībvalsts valsts iestāde, struktūra vai aģentūra sniedz attiecīgo informāciju – neatkarīgi no veida vai formāta un neatkarīgi no datu nesēja vai vietas, kurā tie tiek glabāti –, lai cita starpā atklātu un izsekotu finanšu un datu plūsmas vai noskaidrotu finanšu un datu plūsmās iesaistīto personu identitāti, banku kontu informāciju un tīmekļa vietņu īpašniekus;

d)veikt vajadzīgās pārbaudes uz vietas, tostarp jo īpaši tiesības iekļūt visās telpās, teritorijās vai transportlīdzekļos vai lūgt citām iestādēm šādi rīkoties, lai pārbaudītu, izņemtu, izgatavotu vai iegūtu informācijas, datu vai dokumentu kopijas neatkarīgi no datu nesēja, kurā tie tiek glabāti; aizzīmogot jebkuru telpu vai informāciju, datus vai dokumentus uz vajadzīgo laikposmu un pārbaudei vajadzīgajā apmērā; prasīt jebkuram attiecīgā tirgotāja pārstāvim vai darbiniekam paskaidrojumus par faktiem, informāciju vai dokumentiem attiecībā uz izmeklēšanas priekšmetu un fiksēt atbildes;

e)iegādāties preces vai pakalpojumus, veicot pārbaudes pirkumus, lai atklātu šajā regulā minētos pārkāpumus un iegūtu pierādījumus;

f)iegādāties preces vai pakalpojumus, izmantojot citu identitāti, lai atklātu pārkāpumus un iegūtu pierādījumus;

g)pieņemt pagaidu pasākumus, lai novērstu smagu un nelabojamu kaitējumu risku patērētājiem, jo īpaši apturēt tīmekļa vietnes, domēna vai līdzīgas digitālās vietnes, pakalpojuma vai konta darbību;

h)pēc savas iniciatīvas sākt izmeklēšanu vai procedūras, lai panāktu Savienībā izdarītu pārkāpumu vai plaši izplatītu pārkāpumu izbeigšanu vai aizliegšanu, un attiecīgā gadījumā publicēt ar to saistīto informāciju;

i)prasīt, lai tirgotājs, kas atbildīgs par Savienībā izdarītu pārkāpumu vai plaši izplatītu pārkāpumu, apņemtos izbeigt pārkāpumu un attiecīgā gadījumā kompensēt patērētājiem nodarīto kaitējumu;

j)rakstiski prasīt, lai tirgotājs izbeidz pārkāpumu;

k)panākt pārkāpuma izbeigšanu vai aizliegšanu;

l)slēgt tīmekļa vietni, domēnu vai līdzīgu digitālo vietni, pakalpojumu vai kontu, vai tā daļu, tostarp, prasot, lai trešā puse vai cita valsts iestāde īstenotu šādus pasākumus;

m)piemērot sodus, tostarp naudas sodus un soda maksājumus, par Savienībā izdarītiem pārkāpumiem un plaši izplatītiem pārkāpumiem un par jebkura lēmuma, rīkojuma, pagaidu pasākuma, saistību vai cita saskaņā ar šo regulu pieņemta pasākuma neizpildi;

n)izdot rīkojumu tirgotājam, kas atbildīgs par Savienībā izdarītu pārkāpumu vai plaši izplatītu pārkāpumu, sniegt kompensāciju patērētājiem, kuriem pārkāpuma dēļ nodarīts kaitējums, tostarp cita starpā kompensāciju naudā, piedāvājot patērētājiem iespēju izbeigt līguma darbību, vai citus pasākumus, kas nodrošina tiesisko aizsardzību patērētājiem, kuriem pārkāpuma dēļ nodarīts kaitējums;

o)izdot rīkojumu par pārkāpuma rezultātā gūtās peļņas atgūšanu, tostarp rīkojumu par šīs peļņas iemaksu valsts kasē vai saņēmējam, kuru izraudzījusies kompetentā iestāde vai kurš izraudzīts saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

p)publiskot visus galīgos lēmumus, pagaidu pasākumus vai rīkojumus, tostarp publicēt tirgotāja identitāti, kas atbildīgs par Savienībā izdarītu pārkāpumu vai plaši izplatītu pārkāpumu;

q)apspriesties ar patērētājiem, patērētāju organizācijām, norīkotajām struktūrām un citām ieinteresētām personām par to, cik efektīvas ir ierosinātās saistības, lai izbeigtu pārkāpumu un likvidētu nodarīto kaitējumu.

9. pants

Minimuma pilnvaru īstenošana

1. Kompetentās iestādes īsteno 8. pantā minētās pilnvaras saskaņā ar šo regulu vai valsts tiesību aktiem:

a)tieši saskaņā ar tām piešķirtajām pilnvarām; vai

b)iesniedzot pieteikumu tiesā, kas ir kompetenta lemt par attiecīgo jautājumu, tostarp vajadzības gadījumā arī iesniedzot pārsūdzību, ja pieteikuma izskatīšanas iznākumā netiek pieņemts vajadzīgais lēmums.

2. Ja kompetentās iestādes īsteno savas pilnvaras, iesniedzot pieteikumus tiesās, attiecīgajām tiesām ir tiesības pieņemt vajadzīgo lēmumu un tās rīkojas saskaņā ar šo regulu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesas nodevas un citas izmaksas, kas saistītas ar tiesas nolēmumu pieņemšanu tiesvedībās, kas ierosinātas, piemērojot šo regulu, ir samērīgas un nekavē šīs regulas piemērošanu.

10. pants

Īstenošanas pilnvaras

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kur paredz 8. pantā minēto kompetento iestāžu minimuma pilnvaru īstenošanas un izmantošanas nosacījumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

III NODAĻA

SAVSTARPĒJĀS PALĪDZĪBAS MEHĀNISMS

11. pants

Lūgumi sniegt informāciju

1. Lūguma saņēmēja iestāde pēc lūguma iesniedzējas iestādes lūguma sniedz visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu, vai ir noticis Savienībā izdarīts pārkāpums, un panāktu šā pārkāpuma izbeigšanu. Lūgumu sniegt informāciju un saņemto atbildi lūguma saņēmēja iestāde nekavējoties paziņo Komisijai.

2. Lūguma saņēmēja iestāde veic attiecīgu izmeklēšanu vai veic citus vajadzīgus vai piemērotus pasākumus, lai iegūtu prasīto informāciju. Vajadzības gadījumā šo izmeklēšanu veic, iesaistot citas valsts iestādes vai norīkotās struktūras.

3. Lūguma saņēmēja iestāde pēc lūguma iesniedzējas iestādes lūguma var ļaut kompetentajām lūguma iesniedzējas iestādes amatpersonām pavadīt lūguma saņēmējas iestādes amatpersonas, kas veic izmeklēšanu.

4. Lūguma saņēmēja iestāde atbild uz lūgumu Komisijas īstenošanas aktā noteiktajā termiņā un izmantojot procedūru, ko piemēro lūgumiem sniegt informāciju.

5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kur nosaka termiņus, standarta veidlapas un sīki izstrādātas procedūras lūgumiem sniegt informāciju. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

12. pants

Lūgumi veikt izpildes pasākumus

1. Lūguma saņēmēja iestāde pēc lūguma iesniedzējas iestādes lūguma veic visus vajadzīgos izpildes pasākumus, lai panāktu, ka tiek izbeigts vai aizliegts Savienībā izdarīts pārkāpums, tostarp piemēro sodus un izdod rīkojumu kompensēt patērētājiem pārkāpuma nodarīto kaitējumu vai veicina šādas kompensācijas piešķiršanu.

2. Lai izpildītu 1. punktā paredzētos pienākumus, lūguma saņēmēja iestāde izmanto pilnvaras, kas izklāstītas 8. pantā, un jebkādas papildu pilnvaras, kas tai piešķirtas ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Lūguma saņēmēja iestāde nosaka attiecīgos izpildes pasākumus, lai samērīgi, iedarbīgi un efektīvi panāktu Savienībā izdarīta pārkāpuma izbeigšanu vai aizliegšanu. Vajadzības gadījumā šos pasākumus nosaka un īsteno, iesaistot citas valsts iestādes vai norīkotās struktūras.

3. Lūguma saņēmēja iestāde regulāri informē lūguma iesniedzēju iestādi un apspriežas ar to par veiktajām darbībām un pasākumiem. Lūguma saņēmēja iestāde, izmantojot 43. pantā minēto datubāzi, nekavējoties ziņo lūguma iesniedzējai iestādei, citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai par veiktajiem pasākumiem un to ietekmi uz Savienībā izdarītiem pārkāpumiem, tostarp norādot:

a)vai ir piemēroti pagaidu pasākumi;

b)vai pārkāpums ir izbeigts;

c)kādi sodi ir piemēroti;

d)kādā apmērā ir sniegta kompensācija patērētājiem;

e)vai pieņemtie pasākumi ir īstenoti.

4. Lūguma saņēmēja iestāde atbild uz lūgumu Komisijas īstenošanas aktā noteiktajā termiņā un, izmantojot procedūru, ko piemēro lūgumiem veikt izpildes pasākumus.

5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kur nosaka termiņus, standarta veidlapas un sīki izstrādā procedūras lūgumiem veikt izpildes pasākumus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

13. pants

Norīkoto struktūru loma

1. Lūguma saņēmēja iestāde var dot rīkojumu norīkotajai struktūrai iegūt vajadzīgo informāciju vai veikt izpildes pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu pārkāpuma izbeigšanu vai aizliegumu. Lūguma saņēmēja iestāde šādi var rīkoties tikai tad, ja minētā struktūra varētu iegūt pieprasīto informāciju vai panākt pārkāpuma izbeigšanu vai aizliegumu tikpat efektīvi, kā lūguma saņēmēja iestāde.

2. Lūguma saņēmēja iestāde nodrošina, ka norīkotajai struktūrai dotā rīkojuma dēļ netiek izpausta tāda informācija, attiecībā uz kuru jāievēro konfidencialitātes noteikumi, un noteikumi par dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu, kas paredzēti 41. pantā.

3. Ja norīkotā struktūra 11. panta 4. punktā un 12. panta 4. punktā noteiktajā termiņā nespēj panākt Savienībā izdarīta pārkāpuma izbeigšanu vai aizliegumu, lūguma saņēmēja iestāde saskaņā ar 11. un 12. pantu rīkojas pati saistībā ar lūgumu.

4. Pirms dot rīkojumu norīkotajai struktūrai lūguma saņēmēja kompetentā iestāde apspriežas ar lūguma iesniedzēju iestādi par nolūku dot rīkojumu norīkotajai iestādei. Ja lūguma iesniedzēja iestāde nepiekrīt rīkojuma došanai norīkotajai struktūrai, tā nekavējoties rakstiski informē lūguma saņēmēju iestādi un pamato savu iebildumu. Šādā gadījumā lūguma saņēmēja iestāde nedod rīkojumu norīkotajai struktūrai un rīkojas pati saistībā ar lūgumu.

6. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kur nosaka termiņus, standarta veidlapas un sīki izstrādā procedūras attiecībā uz norīkotajām struktūrām. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

14. pants

Savstarpējās palīdzības lūgumu iesniegšanas procedūra

1. Lūgumos sniegt savstarpējo palīdzību lūguma iesniedzēja iestāde sniedz pietiekamu informāciju, lai lūguma saņēmējai iestādei nodrošinātu iespēju izpildīt lūgumu, tostarp visus vajadzīgos pierādījumus, kas iegūstami tikai lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalstī.

2. Lūguma iesniedzēja iestāde nosūta lūgumus lūguma saņēmējas iestādes dalībvalsts vienotajam sadarbības birojam un lūguma iesniedzējas iestādes vienotajam sadarbības birojam informācijai. Lūguma saņēmējas iestādes dalībvalsts vienotais sadarbības birojs lūgumus nekavējoties nosūta attiecīgajai kompetentajai iestādei.

3. Savstarpējās palīdzības lūgumus un ar tiem saistīto saziņu veic rakstiski, izmantojot standartizētas veidlapas, un paziņo elektroniski, izmantojot datubāzi, kas izveidota saskaņā ar 43. pantu.

4. Attiecīgās kompetentās iestādes vienojas par valodu, kas tiks lietota savstarpējās palīdzības lūgumos un ar tiem saistītajā saziņā.

5. Ja vienošanos par valodu nevar panākt, lūgumus sūta lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalsts oficiālajā valodā un atbildes – lūguma saņēmējas iestādes dalībvalsts oficiālajā valodā. Šādā gadījumā katra kompetentā iestāde nodrošina vajadzīgos tulkojumus lūgumiem, atbildēm un citiem dokumentiem, ko tā saņem no otras kompetentās iestādes.

6. Lūguma saņēmēja iestāde sniedz atbildi tieši lūguma iesniedzējai iestādei un lūguma iesniedzējas un lūguma saņēmējas dalībvalsts vienotajiem sadarbības birojiem.

15. pants

Atteikšanās izpildīt savstarpējās palīdzības lūgumu

1. Lūguma saņēmēja iestāde var atteikties izpildīt lūgumu sniegt informāciju saskaņā ar 11. pantu, ja ir izpildīti viens vai vairāki no minētajiem nosacījumiem:

a) apspriedusies ar lūguma iesniedzēju iestādi, tā atzīst, ka lūgtā informācija lūguma iesniedzējai iestādei nav vajadzīga, lai konstatētu, vai ir noticis Savienībā izdarīts pārkāpums, vai arī lai konstatētu, vai pastāv pamatotas aizdomas, ka tas var notikt;

b) lūguma iesniedzēja iestāde nepiekrīt tam, ka uz šo informāciju attiecas 41. pantā izklāstītie noteikumi par konfidencialitāti, dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu;

c) lūguma saņēmējas vai lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalsts tiesu iestādes jau ir sākušas kriminālizmeklēšanu vai tiesvedību vai pieņēmušas galīgo spriedumu par to pašu Savienībā izdarīto pārkāpumu un pret to pašu tirgotāju.

2. Lūguma saņēmēja iestāde pēc apspriešanās ar lūguma iesniedzēju iestādi var atteikties izpildīt lūgumu veikt izpildes pasākumus saskaņā ar 12. pantu, ja ir izpildīti viens vai vairāki no minētajiem nosacījumiem:

a) lūguma saņēmējas vai lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalsts tiesu iestādes jau ir sākušas kriminālizmeklēšanu vai tiesvedību vai pieņēmušas galīgo spriedumu par to pašu Savienībā izdarīto pārkāpumu un pret to pašu tirgotāju;

b) pēc atbilstīgas izmeklēšanas, ko veikusi lūguma saņēmēja iestāde, tā uzskata, ka nav noticis Savienībā izdarīts pārkāpums;

c) tā uzskata, ka lūguma iesniedzēja iestāde nav iesniegusi pietiekamu informāciju saskaņā ar 12. panta 1. punktu.

Lūgumu veikt izpildes pasākumus nevar atteikt, pamatojoties uz to, ka nav sniegta pietiekama informācija, ja lūgums sniegt informāciju par to pašu Savienībā izdarītu pārkāpumu tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka jau ir sākta kriminālizmeklēšana vai tiesvedība vai ir pieņemts galīgais spriedums par to pašu Savienībā izdarīto pārkāpumu un pret to pašu tirgotāju, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā.

3. Lūguma saņēmēja iestāde informē lūguma iesniedzēju iestādi un Komisiju par atteikumu izpildīt lūgumu sniegt savstarpējo palīdzību un pamato atteikumu.

4. Lūguma iesniedzējas iestādes un lūguma saņēmējas iestādes domstarpību gadījumā lūguma iesniedzēja iestāde vai lūguma saņēmēja iestāde nekavējoties nodod jautājumu izskatīšanai Komisijai, kas sniedz atzinumu. Ja jautājums nav nodots izskatīšanai Komisijai, tā atzinumu var sniegt pēc savas iniciatīvas.

5. Komisija uzrauga savstarpējās palīdzības mehānisma darbību, kā kompetentās iestādes ievēro procedūras un kā tiek ievēroti savstarpējās palīdzības lūgumu izskatīšanas termiņi. Komisijai ir piekļuve savstarpējās palīdzības lūgumiem, kā arī informācijai un dokumentiem, ar kuriem apmainījušās lūguma iesniedzēja un saņēmēja iestāde.

6. Attiecīgā gadījumā Komisija var izdot norādījumus un sniegt konsultācijas dalībvalstīm, lai nodrošinātu savstarpējās palīdzības mehānisma efektīvu un iedarbīgu darbību.

7. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kur precīzi izklāsta procedūras, ko piemēro kompetento iestāžu domstarpību gadījumos saskaņā ar 3. un 4. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IV NODAĻA

PLAŠI IZPLATĪTU PĀRKĀPUMU SASKAŅOTAS UZRAUDZĪBAS, IZMEKLĒŠANAS UN IZPILDES MEHĀNISMS

I iedaļa

Plaši izplatīti pārkāpumi

16. pants

Saskaņotas rīcības uzsākšana un koordinatora iecelšana

1. Ja kompetentajai iestādei ir pamatotas aizdomas, ka tiek veikts plaši izplatīts pārkāpums, tā nekavējoties paziņo par to citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras skar plaši izplatīts pārkāpums, kā arī Komisijai.

2. Ja Komisijai ir pamatotas aizdomas, ka tiek veikts plaši izplatīts pārkāpums, tā paziņo par to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras skar plaši izplatīts pārkāpums.

3. Pēc 1. un 2. punktā minēto paziņojumu saņemšanas kompetentās iestādes, kuras skar plaši izplatīts pārkāpums, darbojoties vienprātīgi, ieceļ to kompetento iestādi, kas koordinēs rīcību.

4. Iesaistītās kompetentās iestādes var aicināt Komisiju uzņemties rīcības koordinēšanu. Komisija nekavējoties informē iesaistītās kompetentās iestādes par to, vai tā piekrīt koordinēt rīcību.

5. Paziņojot kompetentajai iestādei saskaņā ar 2. punktu, Komisija var ierosināt uzņemties rīcības koordinēšanu. Attiecīgās kompetentās iestādes nekavējoties informē Komisiju, vai tās piekrīt, ka Komisija koordinē rīcību.

6. Ja Komisija atsakās uzņemties koordinēšanu vai ja attiecīgās kompetentās iestādes nepiekrīt, ka Komisija koordinē rīcību, attiecīgās kompetentās iestādes izraugās kompetento iestādi, kas koordinēs rīcību. Ja kompetentās iestādes nevar panākt vienošanos, tad rīcību koordinē tā kompetentā iestāde, kas pirmā paziņoja par iespējamo pārkāpumu citām kompetentajām iestādēm.

17. pants

Izmeklēšanas pasākumi koordinētās rīcības ietvaros

1. Iesaistītās kompetentās iestādes nodrošina efektīvu un iedarbīgu nepieciešamo pierādījumu, datu un informācijas apkopošanu. Iesaistītās kompetentās iestādes nodrošina to, ka izmeklēšana un pārbaudes tiek veiktas vienlaicīgi un ka pagaidu pasākumi tiek piemēroti vienlaicīgi.

2. Iesaistītās kompetentās iestādes var izmantot savstarpējās palīdzības mehānismu atbilstoši III nodaļā noteiktajam, jo īpaši, lai vāktu pierādījumus un informāciju no dalībvalstīm, kas nav iesaistītas koordinētajā rīcībā, vai nodrošinātu to, ka iesaistītais tirgotājs neizvairās no izpildes pasākumiem.

3. Attiecīgā gadījumā iesaistītās kompetentās iestādes var izklāstīt plaši izplatīta pārkāpuma izmeklēšanas un novērtējuma rezultātus kopējā nostājā, vienojoties par to savā starpā.

4. Attiecīgā gadījumā un, neskarot 41. pantā paredzētos noteikumus par dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu, iesaistītās kompetentās iestādes var pieņemt lēmumu publicēt kopējo nostāju vai tā daļas savās tīmekļa vietnēs, un Komisijas tīmekļa vietnē un izzināt citu iesaistīto pušu viedokli.

18. pants

Izpildes pasākumi koordinētās rīcības ietvaros

1. Iesaistītās kompetentās iestādes var uzaicināt par pārkāpumu atbildīgo tirgotāju ierosināt saistības, lai izbeigtu pārkāpumu un attiecīgā gadījumā kompensētu patērētājiem nodarīto kaitējumu vai veiktu citus pasākumus, kas veicina patērētājiem nodarītā kaitējuma kompensēšanu. Tirgotājs var arī pēc savas iniciatīvas ierosināt saistības, lai izbeigtu pārkāpumu un kompensētu patērētājiem nodarīto kaitējumu.

2. Gadījumos, kad tirgotājs ierosina saistības, iesaistītās kompetentās iestādes vajadzības gadījumā var publicēt ierosinātās saistības savās tīmekļa vietnēs vai – vajadzības gadījumā – Komisijas tīmekļa vietnē, lai izzinātu citu iesaistīto pušu viedokli un, lai pārbaudītu, vai saistības ir pietiekamas, lai izbeigtu pārkāpumu un kompensētu patērētājiem nodarīto kaitējumu.

3. Iesaistītās kompetentās iestādes var izraudzīties vienu kompetento iestādi, kas citu kompetento iestāžu vārdā veic izpildes pasākumus, lai panāktu, ka tiek izbeigts vai aizliegts plaši izplatīts pārkāpums, nodrošinātu kompensācijas patērētājiem vai piemērotu sankcijas. Izraugoties kompetento iestādi, kas veiks izpildes pasākumus, kompetentās iestādes ņem vērā iesaistītā tirgotāja atrašanās vietu. Tiklīdz pārējās iesaistītās kompetentās iestādes ir izraudzījušās kompetento iestādi, kas veiks izpildes pasākumus, tā ir kompetenta rīkoties katras šādas dalībvalsts patērētāju vārdā tāpat, kā tā rīkojas savu patērētāju vārdā.

4. Kompetentās iestādes var nolemt veikt izpildes pasākumus vienlaicīgi visās vai dažās dalībvalstīs, kuras skar plaši izplatīts pārkāpums. Šādā gadījumā kompetentās iestādes nodrošina, ka šie izpildes pasākumi tiek uzsākti vienlaicīgi visās iesaistītajās dalībvalstīs.

5. Dot rīkojumu norīkotajai struktūrai veikt izpildes pasākumus saskaņā ar 1. līdz 4. punktu iespējams tikai tad, ja iesaistītās kompetentās iestādes dod piekrišanu attiecībā uz šādu rīkojumu, un ja šāda rīkojuma rezultātā netiek atklāta tāda informācija, uz kuru attiecas 41. panta noteikumi par dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu.

19. pants

Koordinētās rīcības pārtraukšana

Koordinējošā iestāde nekavējoties informē Komisiju un iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes tiklīdz plaši izplatīts pārkāpums ir izbeigts vai aizliegts.

20. pants

Īstenošanas pilnvaras

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kur precīzi izklāsta procedūras, ko piemēro kopīgajai rīcībai saistībā ar plaši izplatītiem pārkāpumiem, jo īpaši standarta veidlapas paziņojumiem un par cita veida apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un Komisiju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

II iedaļa

Savienības mēroga plaši izplatīts pārkāpums

21. pants

Kopīga rīcība Savienības mēroga plaši izplatīta pārkāpuma gadījumā

1. Ja ir pamatotas aizdomas, ka plaši izplatīts pārkāpums ir kaitējis, kaitē vai var kaitēt patērētājiem vismaz trīs ceturtdaļās dalībvalstu, kuru kopējais iedzīvotāju skaits veido vismaz trīs ceturtdaļas no Savienības iedzīvotāju skaita ("Savienības mēroga plaši izplatīts pārkāpums"), Komisija uzsāk kopīgu rīcību. Šajā nolūkā Komisija var pieprasīt kompetentajām iestādēm nepieciešamo informāciju vai dokumentus.

2. Lēmumu par kopīgas rīcības uzsākšanu paziņo kopīgajā rīcībā iesaistīto dalībvalstu vienotajiem sadarbības birojiem.

3. Kompetentā iestāde var atteikties piedalīties kopējā rīcībā kāda turpmāk minēta iemesla dēļ:

a)jau ir uzsākta tiesvedība par to pašu pārkāpumu un pret to pašu tirgotāju šajā dalībvalstī;

b)jau ir pieņemts galīgais nolēmums vai galīgais administratīvais lēmums par to pašu pārkāpumu un pret to pašu tirgotāju šajā dalībvalstī.

4. Ja kompetentā iestāde pēc paziņojuma par lēmumu uzsākt kopīgu rīcību saskaņā ar 2. punktu nolemj nepiedalīties kopējā rīcībā, tā nekavējoties informē Komisiju un citas iesaistītās kompetentās iestādes par savu lēmumu, norāda iemeslus saskaņā ar 3. punktu un iesniedz nepieciešamos apliecinošos dokumentus.

5. Komisija koordinē kopīgo rīcību.

22. pants

Izmeklēšanas pasākumi

1. Komisijas koordinētās iesaistītās kompetentās iestādes vienlaikus veic izmeklēšanu, lai noteiktu, vai attiecīgais pārkāpums ir Savienības mēroga plaši izplatīts pārkāpums.

2. Iesaistītās kompetentās iestādes var izmantot savstarpējās palīdzības mehānismu atbilstoši III nodaļā noteiktajam, jo īpaši, lai vāktu pierādījumus un informāciju no dalībvalstīm, kas nav iesaistītas kopīgajā rīcībā, vai nodrošinātu to, ka iesaistītais tirgotājs neizvairās no izpildes pasākumiem.

23. pants

Kopējā nostāja

1. Savienības mēroga plaši izplatīta pārkāpuma izmeklēšanas un novērtēšanas rezultāti tiek izklāstīti iesaistīto kompetento iestāžu saskaņotā kopējā nostājā.

2. Ja ir maz ticams, ka pārkāpums tiks izbeigts, par pārkāpumu atbildīgajam tirgotājam uzņemoties saistības, kompetentās iestādes var veikt izpildes pasākumus saskaņā ar 25. pantu, neizstrādājot kopējo nostāju un neaicinot par pārkāpumu atbildīgo tirgotāju ierosināt saistības.

3. Attiecīgā gadījumā un, neskarot 41. pantā paredzētos noteikumus par dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu, kompetentās iestādes var pieņemt lēmumu publicēt kopējo nostāju vai tā daļas savās tīmekļa vietnēs un Komisijas tīmekļa vietnē vai, ja tas nepieciešams, izzināt citu iesaistīto pušu viedokli.

24. pants

Saistības

1. Komisijas koordinētās iesaistītās kompetentās iestādes var uzaicināt tirgotāju, kas atbildīgs par Savienības mēroga plaši izplatītu pārkāpumu, ierosināt saistības izbeigt pārkāpumu un sniegt kompensāciju patērētājiem, kuriem pārkāpuma dēļ nodarīts kaitējums. Tirgotājs var arī pēc savas iniciatīvas ierosināt saistības izbeigt pārkāpumu un sniegt kompensāciju patērētājiem.

2. Gadījumos, kad tirgotājs ierosina saistības, iesaistītās kompetentās iestādes vajadzības gadījumā var publicēt ierosinātās saistības savās tīmekļa vietnēs un Komisijas tīmekļa vietnē, lai izzinātu citu iesaistīto pušu viedokli un lai pārbaudītu, vai attiecīgās saistības ir pietiekamas, lai izbeigtu pārkāpumu un sniegtu kompensāciju patērētājiem.

3. Iesaistītās kompetentās iestādes novērtē ierosinātās saistības un novērtējuma rezultātus paziņo tirgotājam kopēja nostājā. Ja saistības ir pietiekamas, lai izbeigtu pārkāpumu, un vajadzības gadījumā, lai sniegtu kompensāciju patērētājiem, kompetentās iestādes pieņem saistības un nosaka to īstenošanas termiņu.

4. Attiecīgās kompetentās iestādes uzrauga saistību īstenošanu. Tās jo īpaši nodrošina, ka attiecīgais tirgotājs regulāri ziņo Komisijai par sekmēm saistību īstenošanā. Kompetentās iestādes var, ja nepieciešams, izzināt patērētāju organizāciju, citu ieinteresēto pušu un ekspertu viedokli, lai pārbaudītu, vai tirgotāja veiktie pasākumi ir atbilstoši saistībām.

25. pants

Izpildes pasākumi

1. Attiecīgās kompetentās iestādes vienojas, kura kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes, ja nepieciešams, veic izpildes pasākumus pret tirgotāja citu kompetento iestāžu vārdā, ja ir spēkā kāds no šādiem kritērijiem:

a)    ir maz ticams, ka pārkāpums tiks izbeigts saistību rezultātā, kuras ierosinājis par pārkāpumu atbildīgais tirgotājs;

b)    tirgotājs neierosina saistības;

c)    tirgotājs ierosina saistības, kas nav pietiekamas, lai izbeigtu pārkāpumu un sniegtu kompensāciju patērētājiem;

d)    tirgotājs neīsteno saistības 3. punktā noteiktajā termiņā;

2. Tiklīdz pārējās iesaistītās kompetentās iestādes ir izraudzījušās kompetento iestādi, kas veiks izpildes pasākumus, tā ir kompetenta rīkoties katras šādas dalībvalsts patērētāju vārdā tāpat, kā tā rīkojas savu patērētāju vārdā. Izraugoties kompetento iestādi, kas veiks izpildes pasākumus, kompetentās iestādes ņem vērā iesaistītā tirgotāja atrašanās vietu.

3. Ja kompetentās iestādes nerīkojas saskaņā ar 2. punktu, tās veic piespiedu izpildes pasākumus vienlaicīgi vairākās vai visās dalībvalstīs, uz kurām attiecas Savienības mēroga plaši izplatīts pārkāpums. Kompetentās iestādes nodrošina, ka šie piespiedu izpildes pasākumi tiek uzsākti vienlaicīgi visās iesaistītajās dalībvalstīs.

4. Dot rīkojumu norīkotajai struktūrai veikt piespiedu izpildes pasākumus saskaņā ar šā panta 1. līdz 3. punktu iespējams tikai tad, ja dalībvalstu iesaistītās kompetentās iestādes dod piekrišanu šiem piespiedu izpildes pasākumiem, un ja šāda rīkojuma rezultātā netiek atklāta tāda informācija, uz kuru attiecas 41. panta noteikumi par dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu.

26. pants

Kopīgas rīcības pārtraukšana Savienības mēroga plaši izplatīta pārkāpuma gadījumā

1. Komisija pieņem lēmumu pārtraukt kopīgu rīcību, ja ir spēkā kāds no turpmāk minētajiem kritērijiem:

a) ja neizpildās kopīgas rīcības nosacījumi saskaņā ar 21. panta 1. punktu;

b) attiecīgās kompetentās iestādes secina, ka nav noticis Savienības mēroga plaši izplatīts pārkāpums;

c) iesaistītās kompetentās iestādes secina, ka pēc tirgotāja saistību īstenošanas, pārkāpums ir pārtraukts un, vajadzības gadījumā, patērētāji ir saņēmuši kompensāciju;

d) iesaistītās kompetentās iestādes secina, ka pēc izpildes pasākumu veikšanas saskaņā ar 25. pantu, pārkāpums vairs nenotiek vai ir aizliegts un vajadzības gadījumā patērētāji ir saņēmuši kompensāciju.

2. Komisija informē iesaistīto dalībvalstu vienotos sadarbības birojus par lēmumu pārtraukt kopīgo rīcību.

27. pants

Īstenošanas pilnvaras

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros iekļauj informāciju par kopīgas rīcības procedūrām saistībā ar Savienības mēroga plaši izplatītiem pārkāpumiem, jo īpaši standarta veidlapas paziņojumiem un cita veida apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un Komisiju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

III sadaļa

Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami koordinētai rīcībai un kopīgai rīcībai saskaņā ar šo nodaļu

28. pants

Dalībvalstu lēmumu pieņemšanas procedūra

Šās nodaļas jautājumos iesaistītās kompetentās iestādes rīkojas vienprātīgi.

29. pants

Koordinatora uzdevumi

1. Koordinators, kas iecelts saskaņā ar 16., 21. vai 32. pantu, jo īpaši:

a)nodrošina, ka iesaistītās kompetentās iestādes un Komisija ir pienācīgi un laicīgi informētas par sekmēm izpildes darbību veikšanā, paredzamajiem nākamajiem posmiem un pasākumiem, kas jāpieņem;

b)koordinē izmeklēšanas, pārbaudes un pagaidu pasākumu pieņemšanu, par kuriem lemj iesaistītās kompetentās iestādes saskaņā ar I un II iedaļu, uzrauga izmeklēšanas, pārbaudes un pagaidu pasākumus, kā arī citus pasākumus saskaņā ar 8. pantu;

c)koordinē visu nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un sadali starp iesaistītajām kompetentajām iestādēm un Komisiju;

d)uztur kontaktus ar tirgotājiem un citām pusēm, kuras saistītas ar uzraudzības, izmeklēšanas un izpildes pasākumiem, ja vien iesaistītās kompetentās iestādes un Komisija nav vienojušās citādi;

e)koordinē iesaistīto kompetento iestāžu novērtējumu, konsultācijas un uzraudzību, kā arī citus pasākumus, kas nepieciešami, lai sagatavotu un īstenotu iesaistīto tirgotāju ierosinātās saistības;

f)koordinē citus izpildes pasākumus, ko pieņem attiecīgās kompetentās iestādes, tostarp pieteikumus tiesā, lai saņemtu nepieciešamos rīkojumus un lēmumus, sodu uzlikšanu un tādu pasākumu pieņemšanu, kas nodrošina kompensācijas patērētājiem;

g)koordinē savstarpējās palīdzības lūgumus, kurus iesniedz iesaistītās kompetentās iestādes saskaņā ar III nodaļu.

2. Īstenojot 8. pantā noteiktās pilnvaras, koordinators nenes atbildību par iesaistīto kompetento iestāžu darbību vai bezdarbību.

30. pants

Pienākums sadarboties un valodu lietojums

1. Kompetentās iestādes koordinē to veiktās tirgus uzraudzības darbības un izmeklēšanas, kā arī izpildes pasākumus, lai risinātu vērstos pret plaši izplatītiem pārkāpumiem saskaņā ar I un II iedaļu. Tās bez kavēšanās apmainās ar visu nepieciešamo informāciju un sniedz viena otrai un Komisijai jebkuru citu vajadzīgo palīdzību.

2. Kompetentās iestādes dara pieejamus atbilstošus resursus, lai veiktu koordinētu izmeklēšanu un izpildes darbības. Kompetentās iestādes var aicināt Komisijas ierēdņus un citas Komisijas pilnvarotas pavadošās personas piedalīties koordinētā izmeklēšanā, izpildes darbībās un citos pasākumos saskaņā ar šo nodaļu.

3. Iesaistītās kompetentās iestādes un Komisija vienojas par to, kādas valodas kompetentās iestādes un Komisija izmanto paziņojumiem un visā saziņā, kas saistīta ar koordinēto rīcību, kopīgo rīcību un saskaņoto patēriņa tirgu izmeklēšanu.

4. Ja nav iespējams panākt vienošanos, paziņojumi un cita saziņa, tiek veikta tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kura nosūta paziņojumu vai veic citu saziņu. Šajā gadījumā katra iesaistītā kompetentā iestāde nodrošina nepieciešamo to paziņojumu, saziņas un citu dokumentu tulkojumus, ko tā saņēmusi no citām kompetentajām iestādēm.

5. Ja koordinētā vai kopīgā rīcība saskaņā ar I un II iedaļu attiecas uz turpmāk minēto Savienības tiesību aktu plaši izplatītu pārkāpumu, koordinators uzaicina Eiropas Banku iestādi veikt novērotāja pienākumus:

a)Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīva 2014/17/EK par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu;

b)Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/92/ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām.

31. pants

Kopējā nostāja un tirgotāju uzklausīšana

1. Tirgotājam, kas atbildīgs par pārkāpumu, paziņo 17. un 23. pantā minēto kopējo nostāju. Tirgotājam, kas atbildīgs par pārkāpumu, dod iespēju izteikt savu viedokli par jautājumiem, kas ietverti kopējā nostājā.

2. Tirgotājam ir tiesības sazināties tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā tas veic uzņēmējdarbību vai dzīvo. Tirgotājs var atteikties no šīm tiesībām vai pieprasīt iespēju saziņai ar kompetentajām iestādēm izmantot citu Savienības oficiālo valodu.

3. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros sīkāk reglamentē tirgotāja tiesību uz aizsardzību īstenošanas kārtību koordinētās un kopīgās rīcības ietvaros. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

32. pants

Saskaņota patēriņa tirgu izmeklēšana

1. Ja tirgus tendences, patērētāju sūdzības vai citas norādes liecina, ka varētu būt notikuši, notiek vai var notikt plaši izplatīti pārkāpumi, iesaistītās kompetentās iestādes var nolemt veikt saskaņotu patēriņa tirgu izmeklēšanu ("vērienīgu pārbaudi"). Šādu saskaņotu izmeklēšanu koordinē Komisija.

2. Veicot saskaņotu izmeklēšanu, iesaistītās kompetentās iestādes efektīvi izmanto 8. pantā noteiktās pilnvaras un citas pilnvaras, ko tām piešķir valsts tiesību akti.

3. Kompetentās iestādes var aicināt Komisijas ierēdņus un citas Komisijas pilnvarotas pavadošās personas piedalīties vērienīgajās pārbaudēs.

4. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros sīki reglamentē vērienīgo pārbaužu procedūras. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

V NODAĻA

6.PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBAS SADARBĪBAS UZRAUDZĪBAS MEHĀNISMS

33. pants

Uzraudzības mehānisms

1. Komisija uztur uzraudzības mehānismu informācijas apmaiņai saistībā ar pārkāpumiem vai iespējamiem pārkāpumiem.

2. Uzraudzības mehānisms sastāv no brīdināšanas mehānisma saskaņā ar 34. pantu un citas informācijas apmaiņu, kas attiecas uz pārkāpumu vai iespējamo pārkāpumu atklāšanu saskaņā ar 36. pantu.

3. Uzraudzības mehānisms tiek īstenots, izmantojot 43. pantā minēto datubāzi.

34. pants

Brīdināšanas mehānisms

1. Kompetentā iestāde nekavējoties informē Komisiju un citas kompetentās iestādes par pamatotām aizdomām, ka tās teritorijā notiek pārkāpums, kas var ietekmēt patērētāju intereses citās dalībvalstīs ("brīdinājums"), izmantojot standarta veidlapu 43. pantā minētajā datubāzē.

2. Komisija nekavējoties paziņo iesaistītajām kompetentajām iestādēm par pamatotām aizdomām, ka Savienības teritorijā ir noticis pārkāpums ("brīdinājums"), izmantojot 43. pantā minēto datubāzi.

3. Brīdinājuma gadījumā kompetentā iestāde vai Komisija sniedz jo īpaši šādu informāciju, ja tāda ir pieejama, par iespējamo pārkāpumu:

a) apraksts par darbību vai bezdarbību, kas veido pārkāpumu;

b) produkts vai pakalpojums, uz ko attiecas pārkāpums;

c) iesaistītās vai potenciāli iesaistītās dalībvalstis, kuras skar pārkāpums;

d) tirgotājs, kurš ir atbildīgs par pārkāpumu vai par kuru ir aizdomas, ka tas varētu būt atbildīgs par pārkāpumu;

e) iespējamās rīcības juridiskais pamats, atsaucoties uz valsts tiesību aktiem un attiecīgajiem Savienības aktu noteikumiem, kas ir šīs regulas pielikumā;

f) tiesvedības, izpildes pasākumu vai citu pasākumu raksturojums, kas tiek veikti attiecībā uz pārkāpumu, un to datums un ilgums;

g) tiesvedības, izpildes pasākumu vai citu pasākumu statuss, kas tiek veikti attiecībā uz pārkāpumu;

h) kompetentā iestāde, kas veic tiesvedību un citus pasākumus;

i) vai brīdinājums ir "informācijai" vai "rīcībai".

4. Ja brīdinājums ir "rīcībai", kompetentā iestāde vai Komisija var lūgt citas kompetentās iestādes un Komisiju pārbaudīt, vai līdzīgi iespējamie pārkāpumi notiek citu dalībvalstu teritorijā vai arī, vai kādi piespiedu izpildes pasākumi pret šādiem pārkāpumiem jau ir veikti citās dalībvalstīs.

5. Lai efektīvi vērstos pret iespējamiem pārkāpumiem, iesaistītās kompetentās iestādes, atkarībā no atbildēm uz brīdinājumu, veic nepieciešamos pasākumus, kas izklāstīti III un IV nodaļā.

6. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros sīkāk reglamentē brīdināšanas mehānisma darbību, tostarp jo īpaši standarta veidlapas brīdinājumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

35. pants

Citu vienību līdzdalība brīdināšanas mehānismā

1. Norīkotās struktūras un Eiropas Patērētāju centri piedalās 34. pantā minētajā brīdināšanas mehānismā. Dalībvalstis izraugās patērētāju organizācijas un asociācijas, kā arī citas vienības, piemēram, tirgotāju asociācijas, kurām ir atbilstoša pieredze un likumīgas intereses patērētāju aizsardzībā, kas piedalās brīdināšanas mehānismā. Dalībvalstis nekavējoties minētajās vienības paziņo Komisijai.

2. Komisija var izraudzīties citas vienības, kas pārstāv patērētāju un uzņēmumu intereses Savienības līmenī, kas piedalās brīdināšanas mehānismā.

3. 1. un 2. punktā minētajām vienībām ir tiesības informēt iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju par aizdomām par pārkāpumiem un sniegt 34. panta 3. punktā minēto informāciju, izmantojot standarta veidlapu ārējiem paziņojumiem, kas pieejama 43. pantā minētajā datubāzē ("ārējais brīdinājums").

4. Ārējie brīdinājumi ir tikai "informācijai". Kompetentajām iestādēm nav pienākuma uzsākt procedūru vai veikt citas darbības, reaģējot uz brīdinājumiem un informāciju, ko tiem sniedz minētās vienības. Vienības, kas iesniedz ārējos brīdinājumus, nodrošina, ka sniegtā informācija ir pareiza, aktuāla un precīza un ja nepieciešams, nekavējoties izlabo ievietoto informāciju vai izņem to. Šajā nolūkā vienībām būs piekļuve viņu sniegtajai informācijai, ievērojot 41. un 43. pantā noteiktos ierobežojumus.

5. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros sīkāk reglamentē minēto vienību izraudzīšanu un līdzdalību brīdināšanas mehānismā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

36. pants

Citas informācijas apmaiņa, kas attiecas uz pārkāpumu atklāšanu

1. Izmantojot 43. pantā minēto datubāzi, kompetentās iestādes nekavējoties informē Komisiju un citas kompetentās iestādes par visiem pasākumiem, ko tās ir veikušas, lai vērstos pret patērētāju intereses aizsargājošo tiesību aktu pārkāpumu savā teritorijā, ja tām ir aizdomas, ka pārkāpums var ietekmēt patērētāju intereses citās dalībvalstīs, jo īpaši par:

a)ikvienu kompetentās iestādes vai citas iestādes paziņojumu, rīkojumu, lēmumu vai līdzīgu pasākumu, kas saistīts ar valsts tiesvedības uzsākšanu attiecībā uz pārkāpumu vai iespējamo pārkāpumu;

b)ikvienu tiesas vai citas tiesu iestādes nolēmumu, tiesas rīkojumu, izpildrakstu vai citu līdzīgu pasākumu, kas saistīts ar pārkāpumu vai iespējamo pārkāpumu;

c)jebkuru citu valsts iestāžu vai norīkoto struktūru informāciju, lēmumu, rīkojumu vai aktu, kas attiecīgā gadījumā var attiekties uz pārkāpumu vai iespējamo pārkāpumu.

2. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros sīkāk reglamentē informācijas apmaiņu, kas saistīta ar pārkāpumu atklāšanu saskaņā ar šo regulu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

VI NODAĻA

7.CITI SAVIENĪBAS MĒROGA PASĀKUMI

37. pants

Citu pasākumu koordinēšana, kas veicina uzraudzību un izpildi

1. Dalībvalstis informē viena otru un Komisiju par veiktajiem pasākumiem šādās jomās:

a) tādu savas valsts ierēdņu mācības, kuri iesaistīti patērētāju aizsardzības izpildes pasākumos, tostarp valodu kursi un mācību semināru rīkošana;

b) datu par patērētāju sūdzībām vākšana, klasifikācija un apmaiņa;

c) kompetento ierēdņu tīklu izvēršana konkrētās nozarēs;

d) informācijas un saziņas līdzekļu izstrāde;

e) standartu, metodikas un pamatnostādņu izstrāde ierēdņiem, kuri iesaistīti patērētāju aizsardzības izpildes pasākumos;

f) ierēdņu apmaiņa, tostarp spēja veikt III un IV nodaļā minētos pasākumus.

2. Dalībvalstis koordinē un kopīgi rīko 1. punktā minētos pasākumus.

3. Komisija un dalībvalstis regulāri apmainās ar informāciju un datiem par patērētāju sūdzībām. Šajā nolūkā Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā un uztur saskaņotu metodiku patērētāju sūdzību klasificēšanai un paziņošanai.

4. Komisija var pieņemt nepieciešamos īstenošanas aktus, lai izstrādātu satvaru sadarbībai saskaņā ar 1. un 2. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

38. pants

Ierēdņu apmaiņa starp kompetentajām iestādēm

1. Sadarbības uzlabošanas nolūkā kompetentās iestādes var piedalīties kompetentu ierēdņu apmaiņas shēmās no citām dalībvalstīm. Kompetentās iestādes veic nepieciešamos pasākumus, lai kompetentās amatpersonas no citām dalībvalstīm efektīvi iesaistītu kompetentās iestādes veiktajos pasākumos. Tālab šādus ierēdņus pilnvaro veikt pienākumus, ko tiem uztic uzņēmēja kompetentā iestāde saskaņā ar tās tiesību aktiem.

2. Apmaiņas laikā kompetento ierēdņu civiltiesiskā un krimināltiesiskā atbildība ir tāda pati kā uzņēmējas kompetentās iestādes ierēdņiem. Kompetentie ierēdņi no citām dalībvalstīm ievēro profesionālos standartus, un uz tiem attiecas uzņēmējas kompetentās iestādes atbilstošie iekšējie profesionālās ētikas noteikumi. Šie noteikumi nodrošina jo īpaši personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, procesuālo taisnīgumu un noteikumu par konfidencialitāti, dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu pareizu ievērošanu saskaņā ar 41. pantu.

39. pants

Patērētāju politikas informācijas apmaiņa

1. Dalībvalstis informē viena otru un Komisiju par veiktajiem pasākumiem patērētāju interešu aizsardzībā, piemēram:

a) patērētāju informēšana un konsultēšana;

b) atbalsts patērētāju pārstāvju darbībām;

c) atbalsts to struktūru darbībām, kuras atbild par patērētāju strīdu ārpustiesas izšķiršanu;

d) atbalsts patērētāju piekļuvei tiesu sistēmai;

e) statistikas, pētījumu rezultātu vai citas informācijas apkopošana attiecībā uz patērētāju uzvedību, attieksmi un reakciju.

2. Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju var kopīgi veikt pasākumus 1. punktā izklāstītajās jomās. Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju izstrādā kopīgu struktūru 1. punkta e) apakšpunktā izklāstītajiem pasākumiem.

3. Komisija var pieņemt nepieciešamos īstenošanas aktus, lai izstrādātu 1. punktā minētās informācijas apmaiņas satvaru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

40. pants

Starptautiskā sadarbība

1. Lai aizsargātu patērētāju intereses, tajās jomās, uz ko attiecas šī regula, Savienība sadarbojas ar trešām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām. Sadarbības mehānisma izveidei, tostarp savstarpējas palīdzības pasākumiem, konfidenciālas informācijas apmaiņai un personāla apmaiņas programmām, var būt nepieciešams noslēgt nolīgumus starp Savienību un iesaistītajām trešām valstīm.

2. Nolīgumos, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm par sadarbību un savstarpēju palīdzību, lai aizsargātu un uzlabotu patērētāju intereses, paredz konfidenciālas informācijas un personas datu aizsardzību, kas ir līdzvērtīga noteikumiem, kas izklāstīti 41. pantā.

3. Ja kompetentā iestāde saņem informāciju no kādas trešās valsts iestādes, šī kompetentā iestāde šo informāciju paziņo pārējo dalībvalstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm tiktāl, ciktāl to atļauj divpusējie palīdzības nolīgumi ar šo trešo valsti, un atbilstīgi Savienības tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.

4. Informāciju, kas darīta zināma saskaņā ar šo regulu, kompetentā iestāde var arī nodot kādas trešās valsts iestādei saskaņā ar divpusēju palīdzības nolīgumu, kas noslēgts ar attiecīgo trešo valsti, ja ir saņemta piekrišana no tās kompetentās iestādes, kura sākotnēji sniegusi informāciju, un atbilstīgi savienības tiesību aktiem par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi.

VII NODAĻA

DIENESTA NOSLĒPUMS UN CITAS VIENOŠANĀS

41. pants

Informācijas izmantošana un dienesta noslēpums un komercnoslēpums

1. Saskaņā ar 8. pantu apkopotā informācija, kas tiek paziņota kompetentajām iestādēm un Komisijai, tiek izmantota tikai tādiem nolūkiem, lai nodrošinātu atbilstību patērētāju interešu aizsardzības tiesību aktiem.

2. Informācija, kas jebkurā formā tiek nodota personām, kuras strādā kompetentajās iestādēs, tiesās, citās valsts iestādēs un Komisijā, tostarp informācija, kas paziņota Komisijai un tiek glabāta 43. pantā minētajā datubāzē, ir konfidenciāla un uz to attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums, ja tās publiskošana apdraudētu:

a)personas privātās dzīves un integritātes aizsardzību, jo īpaši sakarā ar Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz personas datu aizsardzību,

b)fiziskas vai juridiskas personas komerciālās intereses, tostarp saistībā ar intelektuālo īpašumu,

c)tiesvedību un juridisko palīdzību, vai

d)pārbaužu vai izmeklēšanu mērķus.

–3. Neatkarīgi no 2. punkta, kompetentās iestādes var izmantot un atklāt informāciju, kas nepieciešama:

a)lai pierādītu Savienībā izdarītu pārkāpumu vai plaši izplatītu pārkāpumu;

b)lai panāktu, ka tiek izbeigti vai aizliegti Savienībā izdarīti pārkāpumi vai plaši izplatīti pārkāpumi.

42. pants

Pierādījumu un izmeklēšanas rezultātu izmantošana

1. Kompetentās iestādes var izmantot jebkuru paziņoto informāciju, dokumentus, secinājumus, paziņojumus, apliecinātas kopijas vai izmeklēšanas materiālus kā pierādījumus, neatkarīgi no to formāta un veida, kādā tos glabā.

2. Pierādījumi, dokumenti, informācija, paskaidrojumi un izmeklēšanas secinājumi, ko izveidojusi vienas dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 8. pantu, kompetentās iestādes citās dalībvalstīs var izmantot procesos, kas uzsākti, piemērojot šo regulu, bez papildu formālām prasībām.

43. pants

Datubāze un sistēma informācijas apmaiņai par pārkāpumiem

1. Komisija izveido un uztur nepieciešamo elektronisko datubāzi, kurā glabā un apstrādā saņemto informāciju, lai atbalstītu savstarpējās palīdzības lūgumus saskaņā ar III nodaļu, pasākumus saskaņā ar IV nodaļu un uzraudzības mehānismu saskaņā ar V nodaļu. Datubāzē varēs ieskatīties kompetentās iestādes un Komisija.

2. Citu iestāžu, organizāciju un izraudzīto struktūru sniegto informāciju glabā un apstrādā elektroniskajā datubāzē, bet šīs iestādes, organizācijas un norīkotās struktūras nevar piekļūt datubāzei.

3. Saglabātos datus, kas attiecas uz pārkāpumu, dzēš piecus gadus pēc tam, kad pārkāpums ir beidzies. Piecu gadu termiņš sākas no dienas, kad:

a)lūguma saņēmēja iestāde paziņo Komisijai saskaņā ar 12. panta 3. punktu, ka Savienībā izdarīts pārkāpums ir beidzies;

b)koordinējošā iestāde paziņo Komisijai saskaņā ar 19. pantu, ka plaši izplatīts pārkāpums ir beidzies vai ir aizliegts;

c)Komisija nolemj saskaņā ar 26. pantu, ka kopīgā rīcība attiecībā uz Savienības mēroga plaši izplatītu pārkāpumu ir pārtraukta, bet tirgotāju saistības tiek glabātas 10 gadus, lai nodrošinātu patērētāju intereses aizsargājošo tiesību aktu ievērošanu;

d)informācija ir ievadīta datubāzē – visos pārējos gadījumos.

4. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas nepieciešami, lai ieviestu šādu datubāzi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

44. pants

Atteikšanās no izdevumu atlīdzināšanas

Dalībvalstis atsakās no jebkādām pretenzijām uz tādu izdevumu atlīdzināšanu, kuri radušies, piemērojot šo regulu. Tomēr lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalsts ir atbildīga lūguma saņēmējas iestādes dalībvalsts priekšā par jebkādām izmaksām un zaudējumus, kas radušies tādu pasākumu rezultātā, ko tiesa ir noraidījusi un atzinusi par nepamatotiem, ciktāl tas attiecas uz izdarītā pārkāpuma būtību. 

45. pants

Valstu izpildes plāni un prioritātes

1. Reizi divos gados no xx/xx/20xx [dienas, kad stājas spēkā šī regula] katra dalībvalsts iesniedz Komisijai divgadu izpildes plānus, izmantojot īpašu tiešsaistes standarta veidlapu, ko nodrošina Komisija. Izpildes plānos jo īpaši ietver:

a)informāciju par tirgus tendencēm, kas var ietekmēt patērētāju intereses viņu dalībvalstī, tādējādi uzsverot jautājumus, kas, iespējams, varētu pastāvēt citās dalībvalstīs;

b)vajadzības gadījumā, iepriekšējā divgadu izpildes plāna īstenošanas kopsavilkumu, ietverot pārskatu par darbību saskaņā ar šo regulu, patērētāju sūdzības un citas saņemtās sūdzības, uzraudzības un izpildes darbības un svarīgus tiesas procesus, spriedumus un citus rīkojumus vai pasākumus un iemeslus, kāpēc iepriekšējais divgadu plāns nav pilnībā īstenots;

c)informāciju par kompetento iestāžu organizāciju, pilnvarām un pienākumiem, kā arī jebkurām izmaiņām vai plānotajām izmaiņām tajās;

d)prioritārās jomas patērētāju intereses aizsargājošo tiesību aktu izpildei dalībvalstī nākamajos divos gados;

e)ierosinātās prioritārās jomas patērētāju intereses aizsargājošo tiesību aktu izpildei Savienības mērogā;

f)pārskatu par nākamajos divos gados pieejamajiem un piešķirtajiem resursiem patērētāju intereses aizsargājošo tiesību aktu izpildei;

g)paziņojumu par nākamajiem diviem gadiem piešķirtajiem resursiem šīs regulas īstenošanai.

2. Ja notikušas būtiskas izmaiņas apstākļos vai divu gadu laikā pēc pēdējās izpildes plānu iesniegšanas mainījušies tirgus apstākļi, dalībvalstis var iesniegt pārskatītu izpildes plānu.

46. pants

Valsts izpildes plānu uzraudzība un īstenošana

1. Komisija pārrauga valsts izpildes plānu īstenošanu. Komisija var sniegt padomus par valsts izpildes plānu īstenošanu, izveidot vajadzīgos kritērijus attiecībā uz resursiem, kas nepieciešami šīs regulas īstenošanai, un veicināt labu praksi.

2. Komisija pieņem nepieciešamos īstenošanas aktus, lai izstrādātu tiešsaistes standarta formas un informāciju par 45. pantā minētajiem valsts izpildes plāniem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

47. pants

Principi sodu piemērošanai par Savienībā izdarītiem pārkāpumiem un plaši izplatītiem pārkāpumiem

1. Piemērojot sodu saistībā ar Savienībā izdarītu pārkāpumu un plaši izplatītu pārkāpumu, kompetentās iestādes cita starpā ņem vērā turpmāk minēto:

a)pārkāpuma teritoriālo tvērumu;

b)kopējo kaitējumu vai iespējamo kaitējumu patērētājiem citās dalībvalstīs;

c)atkārtotu pārkāpuma izdarīšana tajā pašā dalībvalstī vai Savienībā.

2. Komisija var izdot ieteikumus par sodiem attiecībā uz Savienībā izdarītiem pārkāpumiem un plaši izplatītiem pārkāpumiem un to koordināciju saskaņā ar IV nodaļu.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

48. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

49. pants

Paziņošana

Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus visus savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem, vai nolīgumus, ko tā noslēdz un kas neattiecas uz individuāliem gadījumiem, attiecībā uz šajā regulā ietvertiem jautājumiem.

50. pants

Novērtēšana

Līdz [xx/xx/20xx, ne vēlāk kā septiņus gadus no tās spēkā stāšanās brīža] Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu.

Ziņojumā iekļauj novērtējumu par regulas piemērošanu, kurā ietver izvērtējumu par patērētāju interešu aizsardzības tiesību aktu izpildes efektivitāti saskaņā ar šo regulu un pārbaudi, cita starpā, par to, kā ir attīstījusies tirgotāju atbilstība tiesību aktiem, kas aizsargā patērētāju intereses, galvenajos patēriņa tirgos, kas saistīti ar pārrobežu tirdzniecību.

51. pants

Regulas (ES) Nr. 2006/2004 pielikuma grozījumi

Regulas (EK) Nr. 2006/2004 pielikumā pievieno šādu punktu:

"18. Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).

19. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū 20. pants (OV L 376, 27.12. 2006., 36. lpp.).

20. Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (OV L 315, 3.12. 2007., 14. lpp.).

21. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula (EK) Nr. 1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu (OV L 204, 26.7.2006., 1. lpp.).

22. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulas (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā 22., 23. un 24. pants (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.).

23. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvas 2014/17/EK par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu 10., 11., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 21., 22., 23. pants, 10. nodaļa un I un II pielikums (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.).

24. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvas 2014/92/ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām 4. līdz 18. pants un 20. panta 2. punkts (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.).”

52. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 2006/2004 atceļ no [šīs regulas piemērošanas dienas].

53. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 

Šo regulu piemēro no [viens gads no tās spēkā stāšanās]. 

Tomēr 51. pantu piemēro no [šīs regulas spēkā stāšanās diena].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

6.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

6.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

6.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 72  

6.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 73  

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

6.4.Mērķis(-i)

6.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

6.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

6.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

6.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

6.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

6.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

6.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

6.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

6.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

6.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

X Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

–pēc kura turpinās normāla darbība

6.7.Paredzētie pārvaldības veidi 76  

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–X ko veic izpildaģentūras.

X Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā "Piezīmes".

Piezīmes

7.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

7.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

7.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

7.2.1.Apzinātie riski

7.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

7.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

7.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

8.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

8.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas: No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

8.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

[Šī iedaļa jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu (otrais dokuments šā finanšu pārskata pielikumā), un jāaugšupielādē CISNET starpdienestu konsultācijām.]

8.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

8.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–X Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

8.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

8.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–X Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

8.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–X Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Nepieciešamie resursi norādīti, neņemot vērā uzdevumus, kurus veiks izpildaģentūra. Priekšlikumā nav paredzēts palielināt resursus, kas jau ir piešķirti izpildaģentūrai.

Veicamo uzdevumu apraksts

8.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–X Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

8.2.5.Trešo personu iemaksas

X Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

8.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir "piešķirtie ieņēmumi", norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regula (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā. O V L 364, 9.12.2004., 1. lpp., konsolidēts teksts: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=celex:02004R2006-20130708  

(2)  Patērētāju tiesību aizsardzības regulas ārējais novērtējums, Patērētāju aizsardzības politikas vērtēšanas konsorcija galīgais ziņojums, 2012. gada 17. decembris (“Novērtējums”), http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/docs/cpc_regulation_inception_report_revised290212_en.pdf

(3)  Ieinteresēto personu atbilžu kopsavilkums sabiedriskajā apspriešanā attiecībā uz Regulu par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā (SPTAJ regula (EK) Nr. 2006/2004), http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/cross-border_enforcement_cooperation/docs/140416_consultation_summary_report_final_en.pdf  

(4)   http://ec.europa.eu/consumers/events/ecs_2013/report/Summitconclusions.pdf  

(5)  Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Regulas (EK) Nr. 2006/2004 piemērošanu, COM/2009/0336 galīgā redakcija, 7.7. 2009, http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/docs/Commission_report_lv.pdf

(6)  Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Regulas (EK) Nr. 2006/2004 piemērošanu, COM/2012/0100 final, 12.3.2012., http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52012DC0100&from=LV  

(7)  COM(2014) 439 final  http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2014/LV/1-2014-439-LV-F1-1.PDF

(8)  Jāpublicē kopā ar tiesību akta priekšlikumu.

(9)  COM (2015) 192 final  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2015:0192:FIN:LV:PDF

(10)  COM (2015) 550 final  https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2015/LV/1-2015-550-LV-F1-1.PDF

(11) COM(2015) 610.

(12) Arī EEZ valstu iestādes pauž bažas, jo SPTAJ regula attiecas arī uz EEZ.

(13)  Regulā ir nodrošināts juridiskais pamats valstu procesuālo noteikumu paplašināšanai, lai tos varētu piemērot pārrobežu situācijās, t. i., gadījumos, kad tirgotāja, kas veic uzņēmējdarbību vienā dalībvalstī, nelikumīga rīcība ir vērsta pret patērētājiem citā dalībvalstī.

(14)  Patlaban SPTAJ regulas pielikumā ir uzskaitīti 18 dažādi tiesību akti patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un, pievienojot, grozot vai atsaucot materiālo tiesību normas, šo sarakstu regulāri atjaunina. Sarakstā ir plašs klāsts direktīvu, piemēram, attiecībā uz negodīgu komercpraksi, negodīgiem līguma noteikumiem, patērētāju tiesībām, garantijām, elektronisko tirdzniecību, strīdu alternatīvu izšķiršanu, e-privātumu, vai konkrēti nozares tiesību akti par pasažieru tiesībām vai patērētāju kredītu.

(15) SPTAJ regulas 6.–8. pants.

(16) SPTAJ regulas 4. panta 6. punkts.

(17) SPTAJ regulas 9. pants.

(18)  Patērētāju tiesību aizsardzības regulas ārējais novērtējums, Patērētāju aizsardzības politikas vērtēšanas konsorcija galīgais ziņojums, 2012. gada 17. decembris:  http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/docs/cpc_regulation_inception_report_revised290212_en.pdf  

(19) Novērtējuma ziņojuma 8.2. iedaļa (115. lpp.).

(20) Novērtējuma ziņojuma 8.3.4. iedaļa (118. lpp.).

(21) Novērtējuma ziņojuma 9. iedaļa (121. lpp.).

(22) Novērtējuma ziņojuma 2. iedaļa (40. lpp.).

(23) Šajā tekstā termini “SPTAJ iestādes” un “kompetentās iestādes” tiek lietoti pārmaiņus un tiem ir vienāda nozīme.

(24) Novērtējuma ziņojuma 4. iedaļa (58. lpp.) un 9.4. iedaļa (121. lpp.).

(25) Novērtējuma ziņojuma 5.9. iedaļa (94.–95. lpp.) un 9.5. iedaļa (122. lpp.).

(26) Turpat.

(27) Turpat.

(28) 1. iedaļa Komisijas ziņojumā par Regulas (EK) Nr. 2006/2004 efektivitāti, kas pievienots šim priekšlikumam.

(29) 1.1. iedaļa ietekmes novērtējuma ziņojumā, kas pievienots šim priekšlikumam; skatīt arī tīmekļa vietni, kas veltīta SPTAJ vērienīgajām pārbaudēm: http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/sweeps/index_en.htm  

(30)  ECC-Net jubilejas ziņojums 2005–2015: http://ec.europa.eu/consumers/solving_consumer_disputes/non-judicial_redress/ecc-net/docs/ecc_net_-_anniversary_report_2015_en.pdf  Šajā ziņojumā sniegtie dati atspoguļo plašu klāstu problēmu, kas patērētājiem rodas pārrobežu kontekstā – pieci galvenie sūdzību iemesli ir: nepiegādātas preces (15 % no visiem gadījumiem), bojātas preces (11 %), problēmas saistībā ar līgumiem (10 %), produkta vai pakalpojuma neatbilstība pasūtītajam (9 %) un negodīgas darbības (6 %).

(31)  Šis novērtējums sagatavots, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādātu metodi patērētājiem nodarītā finansiālā kaitējuma novērtēšanai. Tajā izmantota informācija, kas iegūta, 2014. gadā visās ES dalībvalstīs minētajos sektoros pārbaudot 2682 elektroniskās tirdzniecības tīmekļa vietnes. Plašāku informāciju skatiet ietekmes novērtējuma ziņojuma IV pielikumā (82. lpp.), kas pievienots šim priekšlikumam.

(32)  Piemēram, 7. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulā (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, OV L 46, 17.2.2004., 1. lpp.

(33)

     Papildus sabiedriskajai apspriešanai laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam Komisijas izveidotajos tīklos regulāri notika apspriešanās ar patērētāju organizācijām un valstu iestāžu augsta līmeņa amatpersonām. Papildus tika rīkoti divi darbsemināri (2014. un 2015. gadā), kur piedalījās dalībvalstu eksperti, lai apspriestu regulas pārskatīšanas galvenās jomas. Turklāt papildu diskusijas notika Eiropas augstākā līmeņa sanāksmē par patērētāju aizsardzību (Briselē 2013. gada martā) un īstenošanai veltītajā konferencē (Romā 2014. gada jūlijā), kā arī Konkurētspējas padomē (2014. gada septembris). 

(34)

     Ziņojums, kurā ir ieinteresēto personu atbilžu kopsavilkums, ir pieejams: http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/cross-border_enforcement_cooperation/docs/140416_consultation_summary_report_final_en.pdf  

(35)

     Lielākais vairākums (83 %) ieinteresēto personu, kuras labi pārzina regulu, piemēram, valdības, valstu iestādes un patērētāju organizācijas, sk. 2.3. iedaļu (4. lpp.) ziņojumā par apspriešanos ar ieinteresētajām personām.

(36)

     Iedalījumu pēc respondentu kategorijām sk. turpat, 5.1. iedaļā (22. lpp.).

(37)  Turpat, 5.2. iedaļa (26.–27. lpp.).

(38)  Turpat.

(39)  Turpat.

(40)  Turpat, 5.3. iedaļa (27. lpp).

(41)  Turpat, 5.7. diagramma (32. lpp).

(42)  Turpat, 6.2. iedaļa (37. lpp).

(43)  Turpat, 6.5. un 6.6. tabula (43.–44. lpp.).

(44)  Turpat, 6.5. diagramma (38. lpp.) un 6.5. tabula (43. lpp.).

(45)  Turpat, 6.5. diagramma (38. lpp.) un 6.5. tabula (43. lpp.).

(46)  Turpat, 4.2. tabula (15. lpp.).

(47)  Turpat, 4.5. tabula (19. lpp).

(48)  Turpat, 4.6. tabula (20. lpp).

(49)  Novērtējuma ziņojuma 3. iedaļa, pieņemts kopā ar šo priekšlikumu.

(50)  Ietekmes novērtējuma ziņojuma 9.5. iedaļa.

(51)  Ietekmes novērtējuma ziņojuma 4.–5. iedaļa.

(52)  Sk. Ietekmes novērtējuma ziņojuma IV pielikuma 12.2. iedaļa.

(53)  Sk. piemēru Ietekmes novērtējuma ziņojuma 9. izcēlumā.

(54)  Ietekmes novērtējuma ziņojuma VI pielikums.

(55)

     Četru saskaņoto darbību izpildei vajadzīgo darbinieku skaits – divas pilnslodzes amatpersonas – aprēķināts, pamatojoties uz jaunas koordinēšanas procedūras sākšanai vajadzīgo faktisko robežvērtību, kas noteikta, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, veicot iepriekšējās koordinētās īstenošanas darbības par automobiļu nomu un pielikumā iekļautiem pirkumiem. Ierosinātā robežvērtība ir pietiekami augsta, lai nodrošinātu, ka ES līmenī tiek sākta koordinēšana vissmagāko un plaši izplatītu pārkāpumu gadījumos, un tā ir pietiekami elastīga, lai nodrošinātu, ka nepaliek neievēroti svarīgi prioritāri jautājumi arī tad, ja nav sasniegta daudzuma robežvērtība.

(56)

     Patlaban saskaņoto īstenošanas darbību izmaksas ir aprēķinātas aptuveni 37,8 % apmērā no FTE (FTE = pilnslodzes ekvivalents ir viena darbinieka pilnas slodzes darbs, 220 darbdienas gadā) = aptuveni EUR 50 000 vienai darbībai; tomēr jaunajā procedūrā būs vajadzīga aktīvāka Komisijas iesaistīšanās, lai koordinētu darbības un uzraudzītu rezultātus, tādēļ katrai darbībai ir aprēķinātas nedaudz augstākas izmaksas. Komisijas amatpersonas vidējās izmaksas gadā ir EUR 132 000 (Budžeta ĢD dati uz 26.06.2014.).

(57)

     Atsaucoties uz līdzīgu RAPEX datubāzi, ko ES iestādes izmanto ziņošanai par bīstamiem produktiem, ir aprēķināts, ka tas varētu izmaksāt aptuveni 20 % no FTE = apt. EUR 27 000 gadā, ko varētu segt, pārdalot un pārkārtojot pašreizējo darbinieku darba pienākumus.

(58)

     Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regula (ES) Nr. 254/2014 par daudzgadu patērētāju tiesību aizsardzības programmu no 2014. līdz 2020. gadam un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1926/2006/EK (OV L 84, 20.3.2014., 42.–56. lpp.).

(59)

     Komisijas lēmums 2007/76/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, attiecībā uz savstarpēju palīdzību (OV C(2008) 987), http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2008:089:0026:0028:LV:PDF , grozīts ar Komisijas 2011. gada 1. marta lēmumu Nr. 2011/141/EK (OV (2011) 1165), http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32011D0141&from=LV .

(60)  OV C 108, 30.4.2004., 86. lpp.

(61)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (O V L 364, 9.12.2004., 1. lpp.).

(62)  Komisijas Ieteikums par harmonizētās metodikas izmantošanu patērētāju sūdzību un jautājumu klasificēšanai (2010/304/ES, OV L 136, 2.6. 2010., 1.–31. lpp.).

(63)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2. 2011., 13.–18. lpp.).

(64)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regulā (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos, (OV L 46, 17.2.2004., 1. lpp.).

(65)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (OV L 315, 3.12.2007., 14. lpp.).

(66)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1177/2010 par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem (OV L 334, 17.12.2010., 1. lpp.).

(67)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 181/2011 par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 55, 28.2.2011., 1. lpp).

(68)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīva 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.).

(69)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīva 2014/92/ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.).

(70)  OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.

(71)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/22/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību (OV L 110, 1.5.2009.,30. lpp.).

(72)  ABM: pārvaldība pēc darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pēc darbības jomām.

(73)  Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

(74)  Komisijas paziņojums "Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai", COM (2015) 192 final, pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/priorities/digital-single-market/docs/dsm-communication_en.pdf

(75)

     Patērētāju tiesību aizsardzības regulas ārējais novērtējums, Patērētāju aizsardzības politikas vērtēšanas konsorcija galīgais ziņojums, 2012. gada 17. decembris:  http://ec.europa.eu/consumers/enforcement/docs/cpc_regulation_inception_report_revised290212_en.pdf  

(76)  Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(77)  OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp.

(78)  OV L 84, 20.3.2014., 42. lpp.

(79)  Dif. = Diferencētas apropriācijas/Nedif. = Nediferencētas apropriācijas

(80)  EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(81)  Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālie kandidāti no Rietumbalkāniem.

(82)  N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(83)  Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās "BA" pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(84)  N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(85)  Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(86)  Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā. "Konkrētais(-ie) mērķis(-i)…"

(87)  N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(88)  Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās "BA" pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(89)  AC = līgumdarbinieki; AL = Vietējie darbinieki; END = Apstiprināts valsts eksperts; INT = aģentūras darbinieki; Jed = Jaunākie speciālisti delegācijās.

(90)  Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).

(91)  Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.5.2016

COM(2016) 283 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regula

par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā

{SWD(2016) 164 final}
{SWD(2016) 165 final}

PIELIKUMS

3. panta a) punktā minētās direktīvas un regulas

1. Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.),

2. Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/6/EK par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas (OV L 80, 18.3.1998., 27. lpp.).

3. Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Direktīva 1999/44/EK par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām (OV L 171, 7.7.1999., 12. lpp.).

4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

5. Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvas 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm 86. līdz 100. pants (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).

6. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) 13. pants (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

7. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Direktīva 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK (OV L 271, 9.10.2002., 16. lpp.).

8. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 261/2004 ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 17.2.2004., 1. lpp.).

9. Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

10. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula (EK) Nr. 1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu (OV L 204, 26.7.2006., 1. lpp.).

11. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/114/EK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.) 1. pants, 2. panta c) punkts un 4. līdz 8. pants.

12. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12. 2006., 36. lpp.). 20. pants.

13. Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1371/2007 par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (OV L 315, 3.12. 2007., 14. lpp.).

14. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīva 2008/48/ES par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).

15. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembris Regulas (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādāta versija) (OV L 293, 31.10.2008., 3. lpp.). 22., 23. un 24. pants.

16. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 14. oktobra Direktīva 2008/122/EK par patērētāju aizsardzību attiecībā uz dažiem aspektiem, kas saistīti ar daļlaika lietojuma tiesībām, ilgtermiņa brīvdienu produktiem, tālākpārdošanas un apmaiņas līgumiem (OV L 33, 3.2.2009., 10. lpp.).

17. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.) 9., 10. un 11. pants un 19. līdz 26. pants

18. Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1177/2010 par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 334, 17.12.2010., 1. lpp.).

19. Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 181/2011 par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 55, 28.2.2011., 1. lpp).

20. Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).

21. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Direktīvas 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju SAI) (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.) 13. pants.

22. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvas 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.) 10., 11., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 21., 22., 23. pants, 10. nodaļa un I un II pielikums.

23. Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvas 2014/92/ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.) 3. līdz 18. pants un 20. panta 2. punkts.

24. Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīva (ES) 2015/2302 par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK (OV L 326, 11.12.2015., 1. lpp.).