EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 23.2.2016
COM(2016) 86 final
PIELIKUMS
dokumentam
priekšlikums Padomes Lēmumam
par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģijas Karalisti par EEZ finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam, Nolīgumu starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Savienību par Norvēģijas finanšu mehānismu laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam, Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti papildprotokolu un Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Islandi papildprotokolu
NOLĪGUMS
STARP EIROPAS SAVIENĪBU, ISLANDI,
LIHTENŠTEINAS FIRSTISTI UN NORVĒĢIJAS KARALISTI
PAR EEZ FINANŠU MEHĀNISMU LAIKPOSMAM NO 2014. GADA LĪDZ 2021. GADAM
EIROPAS SAVIENĪBA,
ISLANDE,
LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,
NORVĒĢIJAS KARALISTE,
TĀ KĀ Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) puses ir vienojušās par nepieciešamību mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp reģioniem, lai veicinātu nepārtrauktu un līdzsvarotu tirdzniecības un ekonomisko attiecību stiprināšanu,
TĀ KĀ EBTA valstis, lai atbalstītu šā mērķa sasniegšanu, saistībā ar Eiropas Ekonomikas zonu ir izveidojušas finanšu mehānismu,
TĀ KĀ noteikumi, ar kuriem regulēja EEZ finanšu mehānismu laikposmā no 2004. gada līdz 2009. gadam, bija ietverti EEZ līguma 38.a protokolā un 38.a protokola papildinājumā,
TĀ KĀ noteikumi, ar kuriem regulēja EEZ finanšu mehānismu laikposmā no 2009. gada līdz 2014. gadam, bija ietverti EEZ līguma 38.b protokolā un 38.b protokola papildinājumā;
TĀ KĀ nepieciešamība mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā turpina pastāvēt un tāpēc būtu jāveido jauns EEZ EBTA valstu iemaksu mehānisms laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam,
IR NOLĒMUŠAS NOSLĒGT ŠO NOLĪGUMU.
1. PANTS
EEZ līguma 117. panta tekstu aizstāj ar šādu tekstu:
“Noteikumi attiecībā uz finanšu mehānismiem ir izklāstīti 38. protokolā, 38.a protokolā, 38.a protokola papildinājumā, 38.b protokolā, 38.b protokola papildinājumā un 38.c protokolā”.
2. PANTS
Jauno 38.c protokolu iekļauj EEZ līgumā aiz 38.b protokola. Jaunā 38.c protokola teksts ir sniegts šā nolīguma pielikumā.
3. PANTS
Šo nolīgumu puses ratificē vai apstiprina atbilstīgi savām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.
Tas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumenta deponēšanas.
Kamēr nav pabeigtas 1. un 2. punktā minētās procedūras, šo nolīgumu piemēro provizoriski no pirmā mēneša pirmās dienas pēc datuma, kad deponēts pēdējais paziņojums par to.
4. PANTS
Šis nolīgums ir sagatavots vienā oriģināleksemplārā angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru, islandiešu un norvēģu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski; nolīgumu deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā, kurš izsniegs apliecinātu kopiju katrai šā nolīguma pusei.
Briselē, [...]
Eiropas Savienības vārdā —
Islandes vārdā —
Lihtenšteinas Firstistes vārdā —
Norvēģijas Karalistes vārdā —
PIELIKUMS
38.C PROTOKOLS
par EEZ finanšu mehānismu (laikposmam no 2014. gada līdz 2021. gadam)
1. pants
1. Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (“EBTA valstis”) līdzdarbojas, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un stiprinātu attiecības ar saņēmējvalstīm, nodrošinot finansiālos ieguldījumus 3. pantā uzskaitīto prioritāro nozaru atbalstam.
2. Visas programmas un darbības, ko finansē EEZ finanšu mehānisms laikposmā no 2014. gada līdz 2021. gadam, pamatojas uz kopīgām vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošanu.
2. pants
1. Iepriekš 1. pantā minētā finansiālā ieguldījuma kopsumma ir EUR 1548,1 miljoni, kas laikposmā no 2014. gada 1. maija līdz 2021. gada 30. aprīlim, ieskaitot, ir pieejama izmantošanai ikgadējās daļās, katra no kurām ir EUR 221,16 miljoni.
2. Kopējā summa sastāv no valstīm paredzētajiem piešķīrumiem kā noteikts 6. pantā un no globālā fonda reģionālai sadarbībai kā noteikts 7. pantā.
3. pants
1.
Valstīm paredzētie piešķīrumi ir pieejami šādās prioritārās nozarēs:
(a)inovācija, pētniecība, izglītība un konkurētspēja;
(b)
sociālā iekļaušana, jaunatnes nodarbinātība un nabadzības mazināšana;
(c)
vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un mazoglekļa ekonomika;
(d)
kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība, pamattiesības un pamatbrīvības;
(e)
tieslietas un iekšlietas.
Programmas jomas prioritārajās nozarēs ar izvirzītajiem mērķiem un atbalsta jomām ir izklāstītas šā protokola pielikumā.
2.
a) Ievērojot 10. panta 3. punktā paredzēto procedūru, prioritārās nozares izvēlas, atlasa un pielāgo, ņemot vērā katras saņēmējvalsts dažādās vajadzības un atkarībā no tās izmēriem un līdzekļu apjoma.
b) Saskaņā ar 6. pantā noteikto sadales shēmu no kopējiem valstīm paredzētajiem piešķīrumiem dara pieejamus 10 %, ko atliek pilsoniskās sabiedrības fondam.
4. pants
1.
Lai sasniegtu koncentrēšanos uz prioritārajām nozarēm un nodrošinātu efektīvu īstenošanu saskaņā ar vispārējiem mērķiem, kas minēti 1. pantā, un ņemot vērā stratēģiju “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, tostarp īpašu uzmanību pievēršot nodarbinātībai, valsts prioritātēm, konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem un Partnerības nolīgumiem, kas noslēgti ar ES kohēzijas politiku ar Eiropas Komisiju, EBTA valstis ar katru saņēmējvalsti noslēdz saprašanās memorandu saskaņā ar 10. panta 3. punktu.
2.
Apspriedes ar Eiropas Komisiju notiek stratēģiskā līmenī un laikā, kad tiek rīkotas sarunas par saprašanās memorandu, kas definēts 10. panta 3. punktā, lai veicinātu papildināmību un sinerģiju ar ES kohēzijas politiku, kā arī lai izskatītu iespēju piemērot finanšu instrumentus nolūkā palielināt finanšu ieguldījumus.
5. pants
1.
EBTA finansējums, kas attiecas uz šīm programmām saskaņā ar valstīm paredzētajiem piešķīrumiem, attiecībā uz kuriem saņēmējvalstīm ir īstenošanas pienākums, nepārsniedz 85 procentus no programmas izmaksām, ja vien EBTA valstis nenolemj citādi.
2.
Ievēro piemērojamos noteikumus par valsts atbalstu.
3.
EBTA valstu atbildība par projektiem aptver tikai finansējuma nodrošināšanu saskaņā ar noteikto plānu. Netiks paredzēta nekāda atbildība attiecībā pret trešām personām.
6. pants
Valstīm paredzētie piešķīrumi ir pieejami šādām saņēmējvalstīm: Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehijas Republika, Igaunija, Grieķija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Slovēnija saskaņā ar šādu sadales shēmu:
Saņēmējvalsts
|
Līdzekļi (miljoni EUR)
|
Bulgārija
|
115,0
|
Horvātija
|
56,8
|
Kipra
|
6,4
|
Čehijas Republika
|
95,5
|
Igaunija
|
32,3
|
Grieķija
|
116,7
|
Ungārija
|
108,9
|
Latvija
|
50,2
|
Lietuva
|
56,2
|
Malta
|
4,4
|
Polija
|
397,8
|
Portugāle
|
102,7
|
Rumānija
|
275,2
|
Slovākija
|
54,9
|
Slovēnija
|
19,9
|
7. pants
1.
Globālais fonds reģionālai sadarbībai ir pieejams EUR 55,25 miljonu apmērā. Tas palīdz sasniegt EEZ finanšu mehānisma mērķus, kā noteikts 1. pantā.
2.
70 % no fonda ir pieejami, lai veicinātu ilgtspējīgu un kvalitatīvu jauniešu nodarbinātību, īpašu uzmanību pievēršot šādām jomām:
(a)
darba un mācību mobilitātes programmas jauniešiem, īpašu uzmanību pievēršot tiem jauniešiem, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu;
(b)duālās apmācību programmas, stažēšanās, jauniešu iekļaušana;
(c)zināšanu apmaiņa, labākās prakses apmaiņa un savstarpēja mācīšanās starp organizācijām/iestādēm, kas sniedz jaunatnes nodarbinātības pakalpojumus.
Šī fonda daļa ir pieejama projektiem, kuros iesaistītas saņēmējvalstis un citas ES dalībvalstis, kurās jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 25 % (Eurostat atsauces gads — 2013.), un kuri ietver vismaz divas valstis, tostarp vismaz vienu saņēmējvalsti. EBTA valstis var piedalīties kā partneri.
3.
30 % no fonda ir pieejami reģionālajai sadarbībai prioritārajās nozarēs, kas minētas 3. pantā, jo īpaši zināšanu nodošanā, labākās prakses apmaiņā un iestāžu veidošanā.
Šī fonda daļa ir pieejama projektiem, kuros iesaistītas saņēmējvalstis un kaimiņos esošās trešās valstis. Projektos iesaista vismaz trīs valstis, tostarp vismaz divas saņēmējvalstis. EBTA valstis var piedalīties kā partneri.
8. pants
EBTA valstis veic vidusposma pārskatu līdz 2020. gadam, lai pārdalītu jebkurus neizmantotos pieejamos līdzekļus atsevišķu iesaistīto saņēmējvalstu piešķīrumu ietvaros.
9. pants
1.
Šajā protokolā paredzēto finansiālo ieguldījumu cieši koordinē ar finansējumu, ko uz divpusēja pamata nodrošina Norvēģija saskaņā ar Norvēģijas finanšu mehānismu.
2.
EBTA valstis jo īpaši nodrošina pēc būtības vienādas pieteikšanās procedūras un vienādu īstenošanas kārtību abiem iepriekšējā punktā minētajiem finanšu mehānismiem.
3.
Atbilstīgos gadījumos ņem vērā attiecīgas izmaiņas Eiropas Savienības kohēzijas politikā.
10. pants
EEZ finanšu mehānismu īsteno, ievērojot šādus nosacījumus.
1.
Visās īstenošanas kārtās nodrošina visaugstākās pakāpes pārredzamību, atbildību un izmaksu efektivitāti un ievēro labas pārvaldības, sadarbības un daudzlīmeņu pārvaldības, ilgtspējīgas attīstības un vīriešu un sieviešu līdztiesību un nediskriminācijas principus.
EEZ finanšu mehānisma mērķus sasniedz ciešas saņēmējvalstu un EBTA valstu sadarbības ietvaros.
2.
a) EBTA valstis darbojas un ir atbildīgas par globālā fonda reģionālai sadarbībai īstenošanu, ieskaitot pārvaldību un kontroli, kā noteikts 7. panta 1. punktā;
b) EBTA valstis darbojas un ir atbildīgas par pilsoniskās sabiedrības fonda īstenošanu, ieskaitot pārvaldību un kontroli, kā noteikts 3. panta 2.b punktā, ja vien nav citādas vienošanās saprašanās memorandā, kas definēts 10. panta 3. punktā.
3.
EBTA valstis ar katru saņēmējvalsti noslēdz saprašanās memorandu, attiecībā uz valstīm paredzēto piešķīrumu, izņemot fondu, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, kurā izklāsta daudzgadu programmu veidošanas principus un pārvaldības un kontroles struktūras.
a) Pamatojoties uz saprašanās memorandu, saņēmējvalstis iesniedz priekšlikumus konkrētām programmām EBTA valstīm, kuras novērtē un apstiprina priekšlikumus un noslēdz dotāciju nolīgumus ar saņēmējvalstīm par katru programmu. Pēc skaidri izteikta EBTA valstu vai attiecīgās saņēmējvalsts pieprasījuma, Eiropas Komisija veic konkrētās programmas priekšlikuma pārbaudi pirms tā pieņemšanas, lai nodrošinātu saderību ar Eiropas Savienības kohēzijas politiku.
b) Par apstiprināto programmu īstenošanu ir atbildīgas saņēmējvalstis, kas nodrošina atbilstošu pārvaldības un kontroles sistēmu, lai garantētu pareizu izpildi un pārvaldību.
c) EBTA valstis var veikt kontroles pasākumus saskaņā ar to iekšējiem noteikumiem. Saņēmējvalstis šajā sakarībā nodrošina visu nepieciešamo palīdzību, informāciju un dokumentāciju.
d) EBTA valstis var apturēt finansēšanu un pieprasīt atmaksāt līdzekļus pārkāpumu gadījumos.
e) Atbilstošos gadījumos, lai nodrošinātu plašāku iesaisti, finansējuma sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un vērtēšanas pasākumus veic, izmantojot partnerību. Partneri cita starpā var būt vietējā, reģionālā un valsts līmeņa, kā arī privātā sektora pārstāvji, pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri saņēmējvalstīs un EBTA valstīs.
f) Visus projektus daudzgadu programmu ietvaros saņēmējvalstīs var īstenot, cita starpā sadarbojoties saņēmējvalstu un EBTA valstu organizācijām, ievērojot spēkā esošos publiskā iepirkuma noteikumus.
4.
EBTA valstu pārvaldības izmaksas sedz no 2. panta 1. punktā minētās kopējās summas, un tās ir noteiktas 5. punkta minētajos īstenošanas noteikumos.
5.
EBTA valstis izveido komiteju, kas vispārēji pārvalda EEZ finanšu mehānismu. EBTA valstis pēc apspriešanās ar saņēmējvalstīm, kurām var palīdzēt Eiropas Komisijas, pieņem turpmākus EEZ finanšu mehānisma īstenošanas noteikumus. EBTA valstis cenšas pieņemt šos noteikumus pirms saprašanās memoranda parakstīšanas.
6.
EBTA valstis ziņo par savu finansējumu EEZ finanšu mehānisma mērķu sasniegšanai un attiecīgā gadījumā — vienpadsmit tematisko Eiropas strukturālo un investīciju fondu (2014. — 2020.) mērķu sasniegšanai.
11. pants
2. pantā noteiktā laikposma beigās, neskarot nolīgumā paredzētās tiesības un pienākumus, līgumslēdzējas puses saskaņā ar nolīguma 115. pantu pārskata vajadzību veikt pasākumus saistībā ar ekonomiskajām un sociālajām atšķirībām Eiropas Ekonomikas zonā.
Pielikums 38.c protokolam
Inovācija, pētniecība, izglītība un konkurētspēja
1.Uzņēmējdarbības attīstība, inovācija un mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)
2.Pētniecība
3.Izglītība, stipendijas, stažēšanās un jauniešu uzņēmējdarbība
4.Darba un privātās dzīves līdzsvars
Sociālā iekļaušana, jaunatnes nodarbinātība un nabadzības mazināšana
5.Eiropas veselības aizsardzības izaicinājumi
6.Romu iekļaušana un iespēju došana
7.Riska grupā esoši bērni un jaunieši
8.Jauniešu dalība darba tirgū
9.Vietējā attīstība un nabadzības samazināšana
Vide, enerģētika, klimata pārmaiņas un mazoglekļa ekonomika
1.Vide un ekosistēmas
2.Atjaunojamo energoresursu enerģija, energoefektivitāte, enerģētiskā drošība
3.Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās pasākumi
Kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība, pamattiesības un pamatbrīvības
1.Kultūras uzņēmējdarbība, kultūras mantojums un sadarbība kultūras jomā
2.Pilsoniskā sabiedrība
3.Laba pārvaldība, pārskatatbildīgās iestādes, pārredzamība
4.Cilvēktiesības — īstenošana valsts mērogā
Tieslietas un iekšlietas
1.Patvērums un migrācija
2.Labošanas dienesti un pirmstiesas apcietinājums
3.Starptautiskās policijas sadarbība un noziedzības apkarošana
4.Tiesu sistēmas efektivitāte un produktivitāte, stiprinot tiesiskumu
5.Vardarbība ģimenē un ar dzimumu saistīta vardarbība
6.Katastrofu novēršana un sagatavotība katastrofām