EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.12.2016

COM(2016) 812 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2014.–2020. gada Eiropas strukturālie un investīciju fondi
2016. gada kopsavilkuma ziņojums par programmu gada īstenošanas
ziņojumiem, aptverot 2014.–2015. gada īstenošana periodu

2014.–2020. gada Eiropas strukturālie un investīciju fondi
2016. gada kopsavilkuma ziņojums par programmu gada īstenošanas
ziņojumiem, aptverot 2014.–2015. gada īstenošana periodu

1.Ievads

Apstākļos, kad ir redzamas ekonomikas atveseļošanās pazīmes, daudzās dalībvalstīs un reģionos joprojām ir nestabila izaugsme un strukturālās nepilnības. Turpina pastāvēt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē, vienlaikus vispārējais ieguldījumu līmenis joprojām ir zem pirmskrīzes apmēra. Jaunu programmu veidošana 2014.–2020. gada Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) ietvaros piedāvā ievērojamas iespējas valsts un privātiem ieguldījumiem, lai atbalstītu izaugsmi, nodarbinātību un strukturālu pārveidi.

Vispārējais ieguldījumu mērķis laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 638 miljardi; aptuveni viens miljons izvēlētu projektu, kuru vērtība ir EUR 58,8 miljardi (līdz 2016. gada rudenim jau palielināta līdz EUR 128,8 miljardiem); 274 000 atbalstu saņemošo uzņēmumu; 2,7 miljoni cilvēku, kuri tiek atbalstīti darba meklēšanā, apmācībā vai izglītībā; un ieguldījumi, lai uzlabotu lauksaimniecības zemes bioloģisko daudzveidību 11,1 miljona hektāru platībā. Šie ir daži no provizoriskajiem rezultātiem, kas tika iegūti no dalībvalstu iesniegtajiem 2016. gada īstenošanas ziņojumiem (GĪZ) par ESI fondu īstenošanu pirmajos divos programmu plānošanas cikla gados.

2015. gada decembra Paziņojumā “Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē — maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana” tika apkopoti rezultāti, kas gūti sarunās starp visām dalībvalstīm attiecībā uz partnerattiecību nolīgumiem un programmām 1 . Tajā tika izcelts arī piecu ESI fondu 2 paredzamais ieguldījums ES izaugsmes stratēģijā, Investīciju plānā Eiropai, strukturālo problēmu risināšanā un reformu īstenošanā dalībvalstīs. ESI fondi sniedz arī tiešu ieguldījumu attiecībā uz Komisijas politikas prioritātēm.

Šis ziņojums ir pirmais no vairākiem gada ziņojumiem ES iestādēm par ESI fondu īstenošanu. Šis novērtējums tiek veikts, ņemot vērā 2014. gadā ieviestos nozīmīgos jauninājumus līdzekļu izlietošanas kvalitātes uzlabošanai, piemēram, tematiskā koncentrācija, ciešāka sasaiste ar ekonomisko pārvaldību, ex ante nosacījumi, pastiprināta pievēršanās rezultātiem un izpildes vērtēšanas mehānismi. Ar to tiek izpildītas divas formālas prasības: a) apkopot 2016. gada īstenošanas ziņojumus par 533 programmām, kurus sniegušas dalībvalstis un reģioni, aptverot 2014.–2015. gada periodu; b) apkopot šo programmu pieejamos novērtējumus 3 .

Tajā tiek apkopota informācija par projektu atlasi un rādītāju rezultātiem, pamatojoties un balstoties uz dalībvalstu un reģionu izpildes mehānismiem. Tas papildina 2016. gada maija tehnisko analīzi par ESI fondu budžeta izpildi, raugoties no ES budžeta viedokļa 4 .

2. sadaļā ir sniegts pārskats par īstenošanā panākto progresu līdz 2015. gada beigām un aprakstīti pasākumi tādu pamatotu stratēģiju un mehānismu izveidei, kas nodrošinātu efektīvus ieguldījumus. 3. sadaļā ir sīkāk aprakstīts galvenajās tematiskajās jomās panāktais progress. 4. sadaļā ir sniegts kopsavilkums par darbu, kas tiek veikts, lai nodrošinātu pamatīgu politikas īstenošanas novērtējumu.

2.Pārskats par pasākumiem attiecībā uz ESI fondu plānošanu un ieguldījumu uzsākšanu

2014. un 2015. gadā valsts un reģionālajām iestādēm bija trīs primārie mērķi: a) pabeigt sarunas un nodrošināt jauno programmu pieņemšanu, b) uzsākt jaunās programmas un c) veiksmīgi pabeigt 2007.–2013. gada programmu īstenošanu.

Daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gada periodam novēlotā pieņemšana ir radījusi ķēdes reakciju attiecībā uz ESI fondus reglamentējošo tiesību aktu pieņemšanu. Iepazīstināšana ar saskaņošanas procesu par 2014.–2020. gada programmām, kā arī šo programmu paredzamajiem rezultātiem notika 2015. gada decembrī 5 . Līdz 2014. gada beigām tika pieņemtas 220 programmas. Tomēr lielākā daļa no tām — 313 programmas — tika pabeigtas 2015. gadā, 181 no tām pabeidzot tikai otrajā pusgadā. Rezultātā, lai gan tika ziņots, ka lielākajā daļā 2015. gadā pieņemto programmu ir panākts progress, daudzās joprojām tika veikts darbs, lai līdz 2015. gada beigām atlasītu to pirmos projektus.

ESI fondu programmu 2014.–2020. gada ciklā lielāka uzmanība tiek veltīta rezultātiem, pārredzamībai un pārskatatbildībai: līdz 2023. gadam visas programmas iesniegs gada īstenošanas ziņojumus, kuros ir jāsniedz detalizēta kvantitatīvā analīze attiecībā uz progresu, kas panākts saistībā ar finansēm, tiešajiem rezultātiem un paredzamajiem rezultātiem. Tādējādi programmas tiek nešaubīgi saskaņotas ar iniciatīvu “Uz rezultātiem vērsts ES budžets” 6 .

2.1.Pārskats par īstenošanā panākto progresu

ESI fondu atklāto datu platforma 7 ir atjaunināta, lai atspoguļotu projektu atlases finanšu apjomu, kā arī kopīgā rādītāja prognozes un sasniegtos rezultātus; šo informāciju sniedza programmas 2016. gada īstenošanas ziņojumos.

2.1.1.Finanšu pārskats

Attiecībā uz ES maksājumiem dalībvalstīm — līdz 2015. gada beigām kopumā tika izmaksāti EUR 15,4 miljardi. Tie veidoja 13,8 % no 2014. un 2015. gada ES saistībām 8 un galvenokārt ietvēra priekšfinansējuma maksājumus.

2016. gada īstenošanas ziņojumos, kas aptver 2014. un 2015. gadu, dalībvalstis ir ziņojušas Komisijai par finanšu piešķīrumiem izvēlētiem projektiem. Atbalstam izvēlēto projektu kopējais apjoms bija EUR 58,8 miljardi, kas veido 9,2 % no kopējā ieguldījumu apjoma, kas plānots 2014.–2020. gada periodam. Aplēstais ES ieguldījums izvēlētajos projektos ir EUR 41,8 miljardi. Projektu atlases apjoma sadalījums pa tematiskajiem mērķiem, ko ziņoja dalībvalstis 2015. gada beigās, ir norādīts turpmāk 1. tabulā.

1. tabula. Izvēlēto projektu kopējo izmaksu sadalījums pa tematiskajiem mērķiem (miljoni EUR) un projektu atlases rādītājs līdz 2015. gada beigām

Avots: Komisija pamatojās uz programmu ietvaros ziņotajiem datiem.

Pamatojoties uz jaunākajiem finanšu datiem, kas ziņoti 2016. gada rudenī, īstenošanā ir redzams straujš pieaugums attiecībā uz projektu atlases apjomu. Izvēlēto projektu kopējais finanšu apjoms 9 mēnešos ir vairāk nekā dubultojies no EUR 58,8 miljardiem līdz EUR 128,8 miljardiem (20,2 % no plānotajiem ieguldījumiem).

2014.–2015. gada finanšu dati sniedz pirmo ieskatu attiecībā uz sākotnējo progresu. Pazīmes liecina, ka kopumā faktiskais sākotnējais progress projektu atlasē ir daudzējādā ziņā salīdzināms ar stāvokli 2009. gada beigās (2007.–2013. gada periodā), kad kohēzijas politikas projektu atlases līmenis bija līdzīgs. Tomēr, tāpat kā toreiz, progress projektu atlasē un progress attiecībā uz rādītāju mērķiem dažādās dalībvalstīs un programmās atšķiras. Šāda situācija izveidojas, ņemot vērā ziņošanas pienākuma termiņu, kā arī faktu, ka daudzas programmas tika pieņemtas tikai 2015. gadā un vēl bija jāuzsāk to īstenošana.

Tā kā 2015. gada dati ir ļoti nepilnīgi, tie nenodrošina pamatu, lai izdarītu konkrētus, visaptverošus secinājumus par to, vai programmu plānošanas darba uzsākšana dalībvalstīs ir bijusi veiksmīga vai iespējami veiksmīga. 2015. gada ieskats, saprotams, neatspoguļo visa gada darbību. Ir paredzams, ka līdz 2016. gada beigām iesniegtie dati radīs skaidrāku kopainu par īstenošanas pasākumu progresu, kas panākts visa gada darbībā vai, tuvojoties gada beigām, attiecībā uz projektu atlasi, izdevumiem un reālu ieguvumu nodrošināšanu.

1.1. un 1.2. pielikumā ir norādīts projektu atlases apjomu sadalījums pa fondiem attiecīgi 2015. gada beigās un 2016. gada rudenī. 2.1. un 2.2. pielikumā ir sniegti tie paši finanšu dati, ko ziņojusi katra no dalībvalstīm. Salīdzinot abus ieskatus, uzreiz ir redzams, ka sākotnējās īstenošanas tendences līdz 2016. gada rudenim ir dinamiskas, uzrādot viendabīgākus projektu atlases rādītājus visās dalībvalstīs un tematiskajos mērķos. Komisija apzinās, ka dažās programmās ziņošana par projektu atlasi līdz 2016. gada rudenim ir nepietiekama, vienlaikus arī jaunākie dati liecina par lēnu progresu konkrētās jomās.

2.1.2.Progress programmām izvirzīto mērķu sasniegšanā

2016. gada īstenošanas ziņojumos ir sniegta informācija par progresu programmām izvirzīto mērķu sasniegšanā. Progresu novērtē pēc izvēlēto projektu skaita un to paredzamā ieguldījuma šo mērķu sasniegšanā.

Līdz 2015. gada beigām dalībvalstis un reģioni atlasīja 989 000 projektus, sākot no lieliem ieguldījumiem infrastruktūrā līdz individuālam atbalstam lauku saimniecībām. Galvenie rādītāji, kas kopā ar dažādiem programmas izpildes pasākumiem ziņoti līdz 2015. gada beigām, ir šādi:

-līdz šim visi ESI fondi ir finansējuši projektus, kas atbalsta 274 000 projektos atlasīto uzņēmumu;

-ESF atbalstītos projektos palīdzību ir guvuši 2,7 miljoni dalībnieku;

-zemes apsaimniekošanas atbalstam ir izvēlēts 11,1 miljons hektāru lauksaimniecības zemes jeb 6 % no izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP), lai labāk aizsargātu bioloģisko daudzveidību;

-izvēlētās LEADER vietējās rīcības grupas (VRG) aptver 24 % no kopējā lauku iedzīvotāju skaita (69 miljoni iedzīvotāju);

-vairāk nekā 10 % zivsaimniecības vietējo rīcības grupu (ZVRG) ir aktīvas, un ir izvēlētas vietējās attīstības stratēģijas.

2.2.Programmas izpildes mehānismu izveide

Programmu efektivitāte un kvalitāte pamatojas uz trim pīlāriem: a) stabilas struktūras un procedūras; b) priekšnoteikumu izpilde ieguldījumiem pastāvošo šķēršļu pārvarēšanai; c) skaidra saskaņošana ar Eiropas pusgada prioritātēm.

Pirmkārt, lai veiksmīgi uzsāktu programmu saskaņā ar dalītas pārvaldības principu, valsts vai reģionālās pārvaldes iestādēm ir nepieciešams izveidot programmas struktūras un procesus, lai programmas darbības laikā nodrošinātu stabilus un labas kvalitātes ieguldījumus. Galvenie pasākumi ietvēra:

atbildīgo iestāžu izraudzīšanu;

ieinteresēto personu, īstenošanas iestāžu un potenciālo saņēmēju mobilizēšanu;

uzraudzības komiteju izveidošanu (locekļu atlasi un noteikumu un procedūru izstrādi);

IT lietotņu (ietverot e-kohēziju, lai atvieglotu saziņu ar saņēmējiem) un projektu pārraudzības sistēmu (dažos gadījumos ietverot datus par atsevišķiem dalībniekiem) pielāgošanu vai izveidošanu;

atlases kritēriju noteikšanu un uzaicināšanu iesniegt priekšlikumus dažādām ieguldījumu jomām, nodrošinot pietiekami daudz laika, lai pieteikumu iesniedzēji sagatavotu priekšlikumus un iesniegtu pieteikumu un lai izvērtētu priekšlikumus, kam seko piedāvājumu pabeigšana un fizikās (rādītāju) informācijas saskaņošana izvēlētos pasākumos.

Visi šie elementi bija programmas īstenošanas iestāžu galvenā nodarbe 2014. un 2015. gadā un bieži tiek aprakstīti gada īstenošanas ziņojumos. Šo elementu izveidošana bija būtiska veiksmīgai programmu uzsākšanai, taču tā veido arī pamatu vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumiem, kas nepieciešami, lai ar vairāku ieinteresēto pušu atbalstu katrā programmā nodrošinātu kvalitatīvus, uz rezultātiem vērstus ieguldījumus.

Otrkārt, dalībvalstīm un reģioniem ir jāizpilda priekšnoteikumi attiecībā uz lietderīgiem un efektīviem ieguldījumiem, kurus līdzfinansē ESI fondi, — t. s. ex ante nosacījumi.

Programmu pieņemšanas procesā tika izpildīti aptuveni 75 % no visiem ex ante nosacījumiem. Attiecībā uz pārējiem nosacījumiem — Komisija saskaņoja īpašus rīcības plānus, kuri lielākajai daļai dalībvalstu ir jāizpilda līdz 2016. gada beigām. Komisija ir apstiprinājusi to, ka līdz 2016. gada 31. oktobrim ir izpildīta trešā daļa no rīcības plāniem. Ir panākts arī ievērojams progress attiecībā uz lielāko daļu atlikušo rīcības plānu. Dalībvalstīm ir pienākums gada īstenošanas ziņojumos vai valsts progresa ziņojumos, kas jāiesniedz līdz 2017. gada vidum, ietvert informāciju par to rīcības plānu īstenošanu, uz kuriem attiecas ex ante nosacījumi.

Komisija 2017. gada pavasarī sagatavos dienestu darba dokumentu par ex ante nosacījumu pievienoto vērtību. Galīgā analīze par ex ante nosacījumu izpildi ESI fondos tiks izklāstīta stratēģiskajā ziņojumā līdz 2017. gada beigām. Līdz 2017. gada vidum paziņojumā par lietpratīgu specializāciju (EAC 1.1) tiks izklāstīti panākumi, problēmas, gūtā pieredze un turpmākās Komisijas darbības, ar kurām palīdzēt vairāk nekā 120 valsts un reģionālām lietpratīgas specializācijas stratēģijām uz inovācijas pamata veicināt izaugsmi un darbavietu pieaugumu. Tajā īpaši tiks izklāstīts, kā šīs stratēģijas var kopā izmantot augšupēju teritoriālu pieeju ar Komisijas prioritātēm un politikām un stiprināt sinerģiju starp tieši un kopīgi pārvaldītajiem ES fondiem, ar kuriem tiek atbalstīta inovācija, pētniecība un konkurētspēja.

Treškārt, attiecībā uz ciešāku sasaisti ar ES ekonomisko pārvaldību un Eiropas pusgadu — 2014. gadā vairāk nekā divas trešdaļas no konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem (KVAI) bija saistītas ar ESI fondu ieguldījumiem (jo īpaši ERAF un ESF), un tādējādi tie ir iekļauti dalībvalstu programmu prioritātēs. Tie ietver reformas sešās galvenajās jomās: pētniecība un inovācija, enerģētika un transports, veselības aprūpe, līdzdalība darba tirgū, izglītība, sociālā iekļaušana un valsts pārvaldes reforma. Komisija 2017. gada pavasarī pabeigs pētījumu “ESI fondu atbalsts konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā un dalībvalstu strukturālajās reformās”. Tajā tiks analizēts, kā ESI finansētajās programmās tika ņemti vērā ar ieguldījumiem saistītie KVAI, kas sniegti iepriekšējos gados līdz programmas pieņemšanai. Valsts progresa ziņojumos, kas ir jāiesniedz 2017. gadā, arī būs izklāstīta informācija par programmām un tiks novērtēts, kādu ieguldījumu tās sniedz attiecībā uz Savienības izaugsmes stratēģiju un saistītajiem KVAI.

3.Īstenošanas pārskats pa galvenajām tēmām

ESI fondu plānoto ieguldījumu apjoms un paredzamie rezultāti tika paziņoti 2015. gada decembrī 10 . Šis ziņojums sniedz pārskatu par sākotnējo progresu, kas panākts programmu īstenošanā 2014. un 2015. gadā attiecībā uz izvēlēto projektu finanšu apjomu, un progresu, kas panākts līgumu slēgšanā un kopīgo tiešo rezultātu un citu rezultātu nodrošināšanā, pievēršoties 2016. gada programmu īstenošanas ziņojumu saturam.

Iepriekš redzamajā 1. tabulā ir sniegts pārskats par ziņoto ESI fondu finanšu apjomu un projektu atlases rādītāju 2015. gada beigās sadalījumā pa tematiskajiem mērķiem. Saistībā ar rādītājiem šajā ziņojumā par pamatu tiek ņemtas prognozes attiecībā uz izvēlēto projektu paredzamo ieguldījumu un rezultātiem, kas ziņoti par katru fondu saskaņā ar kopējiem rādītājiem. Ir minēti arī piemēri projektiem, kuriem atbalsts jau tiek sniegts.

3.1.Pētniecība un inovācija, IKT un MVU konkurētspēja

Kopumā šajā jomā ir sniegti atbalsta ieguldījumi aptuveni EUR 181 miljarda apmērā, galvenokārt no ERAF un ELFLA. Tika atlasīti projekti, kuru apjoms ir aptuveni 7 % no šīs summas (vairāk nekā EUR 11,5 miljardi 11 ), un 2015. gada beigās daudzi to tiem jau atradās īstenošanas posmā.

EUR 3,4 miljardi, kas ERAF un ELFLA ietvaros piešķirti konkrētiem pētniecības un inovācijas projektiem, veido 5,7 % no kopējā plānotā apjoma 2014.–2020. gada periodam. Bija paredzēts, ka līdz 2015. gada beigām no izvēlētām ERAF shēmām, kas veicina sadarbību ar pētniecības institūtiem, labumu gūs 19 000 uzņēmumu (15 % no mērķa), savukārt no uzlabotās RTD infrastruktūras labumu gūs 5 000 pētnieku (7 % no mērķa).

Eiropas inovācijas partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai (EIP-AGRI) ietvaros jau ir izveidotas aptuveni 200 darba grupas. Šo ELFLA finansēto projektu mērķis ir veicināt inovatīvus risinājumus konkurētspējīgai un ilgtspējīgai lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei.

EUR 737 miljoni, kas 2015. gada beigās tika piešķirti projektiem digitālās ekonomikas tēmu ietvaros, veidoja 4 % no kopējā plānotā apjoma. Attiecībā uz ERAF tas galvenokārt bija saistīts ar projektu atlasi EE, FI, FR, IT, PL SE un SK. Vairums līdz šim izvēlēto pasākumu nav saistīti ar fonda kopējiem rādītājiem, kas pieejami šīs tēmas ietvaros.

Turpmāk norādīti sākotnējā progresa piemēri.

MVU konkurētspēja ERAF, ELFLA un EJZF programmās ir iekļauta kā prioritāte. Līdz 2015. gada beigām konkrētiem projektiem tika piešķirts ES atbalsts EUR 7,5 miljardu apmērā (8,9 % no kopējā plānotā apjoma).

ERAF finansējums tika piešķirts projektiem, kuri atbalsta 113 000 MVU. Astoņas dalībvalstis (DE, ES, FI, FR, IE, PT, SE, UK) un vairākas INTERREG programmas nodrošina 95 % no šī paredzētā finansējuma; 85 000 no šiem uzņēmumiem tiks sniegts atbalsts ar padomiem un konsultācijām; tiek paredzēti 25 000 jaunuzņēmumi; šajā sākumposmā ir paredzēts atbalstītajos uzņēmumos tieši izveidot 65 000 darbavietas.

Vairāk nekā 30 000 lauku saimniecību tika izvēlēti ieguldījumiem konkurētspējas uzlabošanai (9 % no kopējā mērķa). 10 000 lauksaimnieku tika atlasīti atbalsta saņemšanai, lai piedalītos kvalitātes shēmās (8 % no mērķa).

Aptuveni 80 % no EJZF projektiem, kas paredzēti šajā periodā, ir mērķis stiprināt MVU un palielināt zvejas flotes un akvakultūras uzņēmumu konkurētspēju. Īstenošanas uzsākšana ir bijusi salīdzinoši lēna, jo tikai 10 % no projektiem, kas tika izvēlēti līdz 2015. gada beigām, pievēršas MVU attīstībai.

3.2.Mazoglekļa ekonomika, klimata pārmaiņas, vide un transporta un enerģētikas tīkli

ESI fondi iegulda vairāk nekā EUR 260 miljardus jomās, kas pievēršas ilgtspējīgai attīstībai. 2015. gada beigās konkrētiem projektiem jau bija piešķirti vairāk nekā EUR 20 miljardi 12 , kas veido aptuveni 9 % no kopējā apjoma (no 4,3 % līdz 10,5 %) visos fondos, kas sniedz tiešu ieguldījumu (ERAF, KF, ELFLA un EJZF) 13 .

Attiecībā uz mazoglekļa ekonomikas prioritātēm — tika sniegts atbalsts ieguldījumiem EUR 2,3 miljardu apmērā (4,3 % no plānotajiem ieguldījumiem). ELFLA projektā tika izvēlēts paredzamais segums — 1 miljons hektāru lauksaimniecības vai mežsaimniecības zemes oglekļa piesaistes vai aizsardzības pasākumiem (25 % no kopējā mērķa, kas atbilst 2,4 % no kopējās izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP)), un par 1,6 miljoniem hektāru lauksaimniecības zemes ir noslēgti apsaimniekošanas līgumi, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisijas (31 % no mērķa, kas atbilst 3 % no kopējās ILZP).

Attiecībā uz klimatu un riska novēršanu — tika ziņots par projektu atlasi EUR 6,6 miljardu apmērā (17,3 % no kopējā plānotā apjoma). ELFLA līdz šim ir sniedzis atbalstu lauksaimniecības zemei 11,1 miljona hektāru platībā specifiskai zemes apsaimniekošanai, kuras mērķis ir nodrošināt bioloģiskās daudzveidības labāku aizsardzību (36 % no lauksaimniecības platības, kurai tiks nodrošināts atbalsts), un 1,6 miljoni hektāru saņēma atbalstu, lai pārietu uz bioloģisko lauksaimniecību vai saglabātu to (15,7 % no lauksaimniecības platības, kurai tiks nodrošināts atbalsts).

Attiecībā uz vides un resursu efektīvas izmantošanas prioritātēm — projektiem tika piešķirti ieguldījumi kopumā EUR 7,6 miljardu apmērā (10,5 % no kopējā plānotā apjoma). Tas ietver tādus izvēlētos ELFLA projektus vairāk nekā EUR 420 miljonu apmērā kopējos valsts izdevumos, kas paredzēti atjaunojamās enerģijas, kā arī ūdens izmantošanas efektivitātes un energoefektivitātes mērķu īstenošanai. Lai gan attiecībā uz programmām ir ziņots par konkrētu rādītāju vērtībām, ERAF un KF ietvaros vēl nav ziņots par ievērojamām vērtībām attiecībā uz tiem kopējiem rādītājiem, ar kuriem tiek vērtēta atkritumu pārstrādes jauda, uzlabotās notekūdeņu attīrīšanas vai uzlabotās ūdensapgādes rezultāti. Aptuveni 90 % no visiem projektiem, kas līdz 2015. gada beigām izvēlēti EJZF atbalstam, veicina resursu efektīvu izmantošanu un vides aizsardzību. Lielākā daļa šo projektu tiek īstenoti ar mērķi aizsargāt un atjaunot jūras bioloģisko daudzveidību, ievērojami palielinot izkraušanas darbību fizisko kontroli un samazinot nevēlamās nozvejas apjomu, tādējādi atbalstot kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu.

Attiecībā uz ieguldījumiem stratēģiskajos tīklos — ERAF un Kohēzijas fonda ietvaros ir plānoti ievērojami ieguldījumi Eiropas transporta tīklā (TEN-T) un citās transporta jomās. Līdz 2015. gada beigām tika izvēlēti projekti kopumā EUR 4,1 miljarda apmērā (6,2% no plānotā apjoma). Attiecībā uz transporta projektiem — izvēlēto projektu zīmīgākie piemēri ir norādīti turpmāk.

3.3.Nodarbinātība, sociālā iekļaušana un izglītība

Šajā jomā ir plānots atbalsts vairāk nekā EUR 168 miljardu apmērā, jo īpaši no ESF, ar ieguldījumiem arī no ERAF, ELFLA un EJZF. Tika atlasīti projekti, kuru apjoms ir vairāk nekā 12 % no šīs summas (vairāk nekā EUR 11,5 miljardi 15 ), un 2015. gada beigās daudzi no tiem jau bija snieguši atbalstu cilvēkiem.

ESF ir galvenais ES fonds, kas sniedz ieguldījumus nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un izglītības jomā, piedaloties arī JNI, ERAF, ELFLA un EJZF.

Kopumā ESF īstenošanā līdz 2015. gada beigām vidējais ESF projektu atlases rādītājs bija 13,3 %, radot iespēju sniegt būtisku ESI fondu ieguldījumu “Eiropa 2020” stratēģijas mērķu īstenošanā šajās jomās. Projektu atlases rādītāju sadalījums pa ESI fondu tematiskajiem mērķiem kopumā ir norādīts iepriekš redzamajā 1. tabulā.

ESF un JNI nodrošinātie pasākumi kopumā ir šādi:

2,7 miljoni dalībnieku 16 , ietverot 1,6 miljonus bezdarbnieku un 700 000 ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju;

235 000 no šiem dalībniekiem pēc ESF vai JNI pasākumiem ieguva darbu, 181 000 pēc ESF vai JNI pasākumu pabeigšanas ieguva kvalifikāciju;

pateicoties ESF vai JNI atbalstam 100 000 dalībnieku tika nodrošināta izglītība vai apmācība;

275 000 nelabvēlīgā situācijā esošu dalībnieku, kas piedalījās ESF vai JNI finansētos pasākumos, tika iesaistīti darba meklēšanā, izglītībā / apmācībā, ieguva kvalifikāciju vai darbavietu, tostarp pašnodarbinātības veidā.

Pasākumi nodarbinātības jomā (8. TM) līdz 2015. gada beigām tika īstenoti visās dalībvalstīs, lai gan dažādām ieguldījumu prioritātēm tas notika atšķirīgos apmēros. ESF pasākumi, kuru mērķis ir palielināt piekļuvi darba tirgum, jau ir atbilstoši sasnieguši bezdarbniekus (1,1 miljons) un ekonomiski neaktīvās personas (230 000). Pašnodarbinātības, kā arī aktīvu un veselīgu vecumdienu pasākumu īstenošana tika uzsākta salīdzinoši lēni.

Sociālā iekļaušana (9. TM) ir nākamā joma, kurā pēc 10. TM — izglītība un profesionālā apmācība — gūts visredzamākais progress attiecībā uz ESF. Pirmie īstenošanas dati ir daudzsološi. 39,8 % no 631 000 ESF dalībnieku bija no bezdarbnieku mājsaimniecībām, un 32,1 % bija migranti, kuriem ir ārvalstu izcelsme vai kuri pieder minoritāšu grupai; tas parāda, ka uzmanība tiek vērsta uz tiem dalībniekiem, kam atbalsts ir vajadzīgs visvairāk. 55 000 dalībnieku jau ir atraduši darbu.

ERAF ietvaros līdz 2015. gada beigām panāktais progress attiecībā uz veselības infrastruktūras atbalstu bija neliels. Atbalsts izvēlētām integrētas pilsētu attīstības stratēģijām aptver 1,7 miljonus cilvēku (5 % no noteiktā mērķa).

Arī attiecībā uz izglītības un profesionālās apmācības ieguldījumiem (10. TM) ir panākts ievērojams īstenošanas progress, piedaloties 539 000 dalībnieku, no kuriem vismaz 47 % bija tikai sākumskolas un pamatskolas izglītība, un, pateicoties ESF atbalstam, līdz 2015. gada beigām 83 000 dalībnieku jau bija ieguvuši kvalifikāciju.

3.4.Institucionālās spējas un efektīvas valsts pārvaldes uzlabošana

Institucionālās spējas un efektīvas valsts pārvaldes uzlabošanas mērķim kopumā ir ieplānoti aptuveni EUR 6 miljardi, galvenokārt no ESF, plānojot atbalstu arī no ERAF. Līdz 2015. gada beigām projektiem tika piešķirti vairāk nekā 11 % no kopējā budžeta.

Līdz 2015. gada beigām izvēlēto projektu kopējā vērība ir EUR 680 miljoni. Projekti notiek BG, EE, FR, HR, IT un PL, kā arī INTERREG ietvaros. ESF ir sniedzis atbalstu 97 000 valsts pārvaldes darbinieku, un dalībvalstis ir ziņojušas par 31 projektu, kuri pievēršas valstu pārvaldēm vai valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa dienestiem. Plānotā ERAF atbalsta ietvaros INTERREG programmas ir panākušas ievērojamu progresu, atlasot projektus atbalstam.

3.5.Finanšu instrumentu īstenošanā panāktais progress

2016. gada īstenošanas ziņojumos ir iekļauti arī pirmās detalizētās ziņas par 2015. gada beigu finanšu instrumentiem (FI). Vispārīgais novērtējums ir pozitīvs, jo 21 dalībvalsts ir ziņojusi par progresu saistībā ar FI. Kopējais programmu ieguldījumu apmērs, kas piešķirts FI, ir EUR 5737 miljoni (no tiem EUR 5163 miljoni piešķirti ESI fondiem). Aptuveni 20 % no piešķirtajām summām ir izmaksātas FI (gandrīz tikai ERAF un KF). Starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības saistībā ar FI īstenošanu šajā sākumposmā, proti, dažās valstīs tiek veikti pasākumi, lai pabeigtu to FI ex ante novērtējumus, kuri jau ir demonstrējuši konkrētus rezultātus, kas izpaužas kā kāpinājums un atgūtie resursi turpmākiem ieguldījumiem.

Komisija 2016. gada 30. novembrī publicētajos datu kopsavilkumos 18 līdz 2015. gada beigām gūtais progress finanšu instrumentu īstenošanā tika izklāstīts atsevišķi pa fondiem un jomām.

3.6.Kopienas iniciatīva Eiropas pārrobežu sadarbībai (INTERREG)

ERAF finansētās INTERREG programmas, kuras atbilst teritoriālās sadarbības mērķim, līdz 2015. gada beigām attiecībā uz izvēlētajiem projektiem ir radījušas finanšu apjomu EUR 900 miljonu apmērā (7,4 % no plānotā apjoma). INTERREG faktiskā progresa sākotnējo pierādījumu piemēri ir atspoguļoti apkopotajos radītājos (sk. iepriekš), dažos no piemēriem, kas sniegti attiecībā uz galvenajām ieguldījumu tēmām, un INTERREG lapas “In my country” ESI fondu atklāto datu platformā.

4.Programmu novērtēšanas pastiprināšana

2014.–2020. gada periodā lielāks uzsvars ir likts uz nepieciešamību novērtēt ESI fonda programmās līdzfinansēto politiku ietekmi. Programmas nosaka specifiskus mērķus un noformulē izmaiņas, kuras paredzēts īstenot ar ieguldījumiem. Novērtējumi ir būtiski, lai pārliecinātos, vai šīs izmaiņas notiek un vai programmu sniegtie ieguldījumi veicina to konkrēto mērķu sasniegšanu.

Līdz 2015. gada beigām tika veikti tikai daži novērtējumi attiecībā uz 2014.–2020. gada perioda rezultātiem un ietekmi, galvenokārt tāpēc, ka pabeigto projektu skaits bija nepietiekams. Galvenais izņēmums ir saistīts ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, kuras ietvaros līdz 2016. gada jūnijam tika veikti 19 valstu novērtējumi. Pētījumi un novērtējumi, kurus programmu ietvaros veica 2014.–2015. gadā, pievērsās 2007.–2013. gada programmu ex post novērtējumam un ar 2014.–2020. gada periodu saistītajiem īstenošanas jautājumiem. Saskaņā ar novērtēšanas plāniem šis rīcības modelis, iespējams, atkārtosies arī 2016. un 2017. gadā.

Lai gan faktiski veikto novērtējumu skaits, saprotams, bija neliels, kohēzijas politikas programmas aktīvi sagatavoja novērtēšanas plānus saskaņā ar pienākumiem attiecībā uz 2014.–2020. gada periodu. Lai gan ar ELFLA un EJZF saistītie novērtēšanas plāni tika pieņemti darbības programmu ietvaros, attiecībā uz kohēzijas politikas fondiem novērtēšanas plānus ir nepieciešams izstrādāt 12 mēnešu laikā no programmas pieņemšanas. Šobrīd, lai īstenotu minēto pienākumu, novērtēšanas plāni lielākoties ir izveidoti. Komisija ir izskatījusi novērtēšanas plānus, kas saņemti līdz 2016. gada 30. jūnijam; tie apliecina, ka programmās tiek veikts ievērojams darbs, lai nodrošinātu stabilāku novērtējumu attiecībā uz īstenošanu un rezultātiem.

Novērtēšanas plāni attiecībā uz novērtējumu pārvaldīšanu un rezultātu paziņošanu ir skaidri. Tomēr tie nav tik saprotami attiecībā uz novērtēšanas veidu un metodēm, kā arī datu pieejamību un sistēmām. Komisija uzskata, ka kohēzijas politikas programmu plānus ir nepieciešams regulāri pārskatīt un turpmāk uzlabot, jo īpaši tajos aspektos, kuros nepieciešamas specifiskākas zināšanas attiecībā uz novērtējumu plānošanu un īstenošanu, vairāku novērtējumu apvienošanu un pierādījumu par ietekmi sniegšanu agrāk par plānoto, dažos gadījumos, lai sniegtu informāciju turpmākās politikas veidošanai.

Atsevišķā Komisijas dienestu darba dokumentā 19 ir sniegts detalizēts pārskats par līdz šim veiktajiem novērtējumiem un novērtējumiem, kurus plānots īstenot 2014.–2020. gada periodā. Tajā ir aprakstīti arī dažādi darbības virzieni, kurus Komisija ievēro, lai atbalstītu programmu darbu (sadarbības tīkli, ieteikumi, palīdzības dienesti u. c.), un novērtēšanas darbs, kuru Komisija plānojusi turpmākajos gados.

Atsevišķi — ir pabeigti vai drīzumā tiks pabeigti Komisijas pašas veiktie ex post novērtējumi par 2007.–2013. gada periodu 20 .

5.Secinājumi

ESI fonda programmas veido lielu Eiropas Savienības ieguldījumu instrumentu, un katrs reģions un valsts Eiropas Savienībā gūst labumu no šīs politikas. Tās uzlabotais tiesiskais regulējums 2014.–2020. gada plānošanas periodam rada būtiskus politikas jauninājumus, kas veicina iniciatīvu “Uz rezultātiem vērsts ES budžets”. Reformas ietvaros ir ieviesta virkne modernu elementu, lai nodrošinātu augstas kvalitātes ieguldījumus. Sākumposmā šīs vērienīgās, jaunās pieejas ieviešanai praksē dalībvalstīs un reģionos bija nepieciešams laiks un resursi, lai nodrošinātu, ka tiek izveidoti efektīvai līdzekļu izlietošanai nepieciešamie apstākļi. Tas sakrita ar pasākumiem attiecībā uz 2007.–2013. gada programmas pabeigšanu, lai pilnībā izmantotu to sniegtās ieguldījumu iespējas.

Šobrīd ir būtiski nodrošināt, ka tiek paātrināta jauno programmu īstenošana visā Eiropas Savienībā. Jo īpaši ir jāpaātrina labas kvalitātes projektu atlase un to efektīva īstenošana, lai sasniegtu ieguldījumu mērķus un mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošinātu paredzētos sociāli ekonomiskos ieguvumus. Dalībvalstīm ir arī ātrāk jāiesniedz Komisijai izdevumu pieradījums, lai nodrošinātu pienācīgu ES budžeta izpildi.

Projektu atlase un faktiskie izdevumi rada skaidrāku kopainu par ES maksājumu izpildes īstenošanu. 2016. gada finanšu uzraudzībā gūtie pierādījumi liecina, ka īstenošana jau ir sākusi paātrināties, līdz 2016. gada rudenim konkrētiem projektiem piešķirot ieguldījumus EUR 128,8 miljardu apmērā (20,2 % no perioda kopējā apjoma), salīdzinot ar EUR 58,8 miljardiem, kas tika piešķirti līdz 2015. gada beigām. Šie jaunākie dati liecina par viendabīgāku procesu attiecībā uz lielāko daļu dalībvalstu un tēmu. Šo tendenču attīstība sīkāk tiks novērtēta 2017. gada ziņošanas cikla ietvaros.

Programmu ziņošanas cikls, kas ietver visaptverošus programmu ziņojumus, kuri ir jāiesniedz līdz 2017. gada jūnijam, un valsts progresa ziņojumus, kuri ir jāiesniedz līdz 2017. gada augusta beigām, 2017. gada vidū sniegs pilnīgāku kopainu attiecībā uz īstenošanu un ieguldījumu un politikas mērķu sasniegšanā panākto progresu, kā arī nodrošinās kvalitatīvāku ziņojumu. Konkrētāk, šajos ziņojumos tiks ietverta apjomīgāka informācija un novērtēta īstenošana vairākos stratēģiskos jautājumos 21 , tostarp, piemēram, attiecībā uz:

novērtējumu saistībā ar ieguldījumu “Eiropa 2020” stratēģijas mērķu sasniegšanā, īpašos fonda uzdevumos, kā arī attiecīgo valsts īpašo ieteikumu īstenošanā Eiropas pusgada ietvaros;

pirmo ziņojumu par progresu, kas panākts attiecībā uz izpildes sistēmās noteiktajiem finansiālajiem un fiziskajiem starpposma mērķiem; tas tiks izmantots, lai 2019. gadā piešķirtu izpildes rezervi;

novērtējumu par rīcības plānu, kas saistīti ar neizpildītajiem ex ante nosacījumiem, īstenošanu. (Gadījumā, ja rīcības plāni ex ante nosacījumu izpildei netiek īstenoti, Komisija 2017. gadā var apturēt maksājumus attiecīgajai(-ām) programmai(-ām).);

tādu mehānismu īstenošanu, kas nodrošina koordināciju starp ESI fondiem un citiem Savienības un valsts finansēšanas instrumentiem, kā arī EIB (lai ietvertu sinerģijas un komplementārās attiecības ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu).

Šos dalībvalstu ziņojumus Komisija līdz 2017. gada beigām apkopos stratēģiskā ziņojumā.

PIELIKUMI

1.1. pielikums. ESI fondi — finanšu īstenošanas sadalījums pa tematiskajiem mērķiem, par ko ziņots programmu ietvaros (projektu atlase)
2015. gada 31. decembris (miljoni EUR)

Avots: Komisija pamatojās uz programmu ietvaros ziņotajiem datiem.

1.2. pielikums. ESI fondi — finanšu īstenošanas sadalījums pa tematiskajiem mērķiem, par ko ziņots programmu ietvaros (projektu atlase)
2016. gada rudens (miljoni EUR)

Avots: Komisija pamatojās uz programmu ietvaros ziņotajiem datiem.    Piezīmes.(1) Lai iegūtu sīkāku informāciju par šo datu avotu, sk. 2.2. pielikuma zemsvītras piezīmes.
(2) EJZF programmu ad hoc ziņojums 2016. gada oktobra beigās.

2.1. pielikums. ESI fondi — finanšu īstenošanas sadalījums pa dalībvalstīm, par ko ziņots programmu ietvaros (projektu atlase) — 2015. gada 31. decembris (miljoni EUR)

Avots: Komisija pamatojās uz programmu ietvaros ziņotajiem datiem.

2.2. pielikums. ESI fondi — finanšu īstenošanas sadalījums pa dalībvalstīm, par ko ziņots programmu ietvaros (projektu atlase) — 2016. gada rudens (miljoni EUR)

Avots: Komisija pamatojās uz programmu ietvaros ziņotajiem datiem.

Piezīmes:

1.2. un 2.2. pielikumā fonda ziņoto finanšu datu aptvertais periods ir šāds:

1.attiecībā uz kohēzijas politikas programmām — jaunākie dati par projektu atlasi attiecas uz 2016. gada 30. septembri; attiecībā uz Spāniju tika ziņots, ka saistībā ar ERAF līdz 2016. gada rudenim ir bijuši piešķirti EUR 4500 miljoni (ad hoc ziņošana).

2.attiecībā uz ELFLA programmām — jaunākie dati par projektu atlasi attiecas uz 2016. gada 31. augustu;

3.Attiecībā uz EJZF programmām — jaunākie dati, kas oficiāli ziņoti par projektu atlasi, attiecas uz 2015. gada 31. decembri. Papildu ad hoc ziņojums ir norādīts atsevišķi iepriekš aplūkojamās tabulas beigās.

Iepriekš norādītie finanšu dati ir tikai ieskats attiecībā uz informāciju, kura tika ziņota programmu ietvaros 2016. gada 9. novembrī, un vajadzības gadījumā programmas tos var vēlāk labot vai papildināt.

Kohēzijas politikas programmu nākamais ziņojumu sniegšanas termiņš ir 2017. gada 31. janvāris (par finanšu datiem līdz 2016. gada beigām).

(1)  2015. gada 14. decembra Paziņojums COM(2015) 639 final saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas (KNR) — 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013 — 16. panta 3. punktu.

(2)  Pieci ESI fondi ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF). Kohēzijas politika ietver ERAF, ESF un KF.

(3)  KNR 53. panta 1. punkts.

(4)   http://ec.europa.eu/budget/library/biblio/documents/2015/analysis-of-the-budgetary-implementation-of-the-european-structural-and-investment-funds-in-2015_en.pdf  

(5)  Paziņojums COM(2015) 639 final — sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(6)  Iniciatīva “Uz rezultātiem vērsts ES budžets” tika uzsākta 2015. gadā: http://ec.europa.eu/budget/budget4results/index_en.cfm  

(7)  ESI fondu atklāto datu platforma: https://cohesiondata.ec.europa.eu/  

(8)  Saistības, kas aptver programmu galveno piešķīrumu (neietverot saistības attiecībā uz izpildes rezervi).

(9)  Dalībvalstu ziņotajos finanšu datos, ko tās sniedza ERAF, KF un ESF, nav sniegts pilnīgs sadalījums pa TM, jo īpaši prioritārajā virzienā, kurā ir vairāki TM. Tādējādi iepriekš izklāstītie plānotie ieguldījumi un atlasīto projektu kopējās izmaksas pa TM ir nepilnīgas, jo neietver tās summas daļu, kas izklāstīta pozīcijā “Vairāki tematiskie mērķi”

(10)  Paziņojums COM(2015) 639 final — sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(11)  Uz šīm jomām attiecas daļa no atlases apjoma, kas norādīts sadaļā “Vairāki tematiskie mērķi”, — sk. 1. tabulu (sk. 9. zemsvītras piezīmi).

(12)  Sk. 11. zemsvītras piezīmi.

(13)  ESF sniedz ieguldījumu attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem, t. i., “zaļajām” prasmēm, ar atbalsta sekundārajiem mērķiem, jo īpaši 8. un 10. tematiskā mērķa ietvaros.

(14)  Komisijas 2014. gada 7. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 215/2014.

(15)  Sk. 11. zemsvītras piezīmi.

(16)

     Par 96 % no tiem ziņoja 10 dalībvalstis (ES, FR, IT, DE, BE, IE, PL, GR, NL, PT).

(17)

     2016. gada 4. oktobra Paziņojums COM(2016) 646 final “Garantija jauniešiem un jaunatnes nodarbinātības iniciatīva — pēc trīs gadiem”.

(18)  2016. gada datu kopsavilkumi saskaņā ar KNR 46. panta 4. punktu. http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/thefunds/fin_inst/pdf/summary_data_fi_1420_2015.pdf  

(19)  Komisijas dienestu darba dokuments(2016) 447 pieejams šajā tīmkeļa lapā: http://ec.europa.eu/regional_policy/en/policy/how/stages-step-by-step/strategic-report/  

(20) http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/evaluation/pdf/expost2013/wp1_swd_report_en.pdf http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=en&catId=701 ERAF / KF 2007. –2013. gada ex post novērtējums — 2016. gada 19. septembra SWD(2016) 318: Attiecībā uz ESF gaidāmais ex post izvērtējums par 2007.–2013. gadu būs pieejams šeit:  

(21)  Sk. KNR 52. pantu.