EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.11.2016

COM(2016) 744 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā piemērota Direktīva (ES) 2015/413, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem

Saturs

1.Ievads

2.Pamatinformācija

3.Pārrobežu apmaiņas direktīvas piemērošanas jomas iespējama paplašināšana

4.Pārrobežu apmaiņas direktīvas ietekme uz ceļu satiksmes drošību

5.Automatizēta ceļu satiksmes noteikumu izpildes nodrošināšana

6.Turpmākās procedūras naudassoda nemaksāšanas gadījumos

7.Ceļu satiksmes noteikumu iespējama saskaņošana

8.Transportlīdzekļu reģistrācijas datu apmaiņas īstenošana

9.Secinājumi

1.Ievads

Saskaņā ar Direktīvas 2015/413/ES, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem 1 (“Pārrobežu apmaiņas direktīva”), 11. pantu Komisijai ir pienākums izvērtēt konkrētus Direktīvas piemērošanas aspektus dalībvalstīs un līdz 2016. gada 7. novembrim iesniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ar šo ziņojumu, ko papildina ārējs izvērtējuma pētījums 2 , minētais pienākums tiek izpildīts.

Pievienotajā izvērtējuma dienestu darba dokumentā 3 ir sīkāk analizēts, vai Pārrobežu apmaiņas direktīva:

ir efektīva un lietderīga nolūkam uzlabot ceļu satiksmes drošību un sekmēt par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem piemēroto sankciju pārrobežu izpildi;

ir atbilstīga konstatētajām vajadzībām;

ir iekšēji konsekventa un saskanīga ar citām ES rīcībpolitikām;

sniedz pievienoto vērtību ES līmenī;

dod ilgtspējīgus rezultātus.

Tomēr būtu jāņem vērā, ka šis izvērtējums ir veikts mazāk nekā 18 mēnešu laikā pēc direktīvas piemērošanas lielākajā daļā dalībvalstu, kas ir pārāk īss laiks, lai būtu pieejami pietiekami dati un citi pierādījumi direktīvas ietekmes pilnīgai un padziļinātai novērtēšanai. Taču dati un pierādījumi, kas šobrīd pieejami, jau dod dažus lietderīgus sākotnējos signālus par direktīvas darbības aspektiem un ietekmi.

2.Pamatinformācija

Direktīva 2011/82/ES, ar ko veicina pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem 4 , tika pieņemta, pamatojoties uz LESD 87. panta 2. punktu, t. i., uz policijas sadarbības juridiskā pamata, kas ļāva Apvienotajai Karalistei, Dānijai un Īrijai izvēlēties direktīvu nepiemērot. Eiropas Savienības Tiesa ar 2014. gada 6. maija spriedumu lietā C-43/12 5 atcēla Direktīvu 2011/82/ES, pamatojoties uz to, ka tās pieņemšana uz policijas sadarbības juridiskā pamata nebija likumīga un direktīvu būtu vajadzējis pieņemt, pamatojoties uz transporta juridiskā pamata, kā to sākotnēji ierosināja Komisija (Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 71. panta 1. punkta c) apakšpunkts, pašreizējais Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pants). Spriedums ļāva Direktīvas 2011/82/ES sekām saglabāties ne ilgāk kā 12 mēnešus, sākot no sprieduma paziņošanas datuma. Jauno Direktīvu 2015/413/ES pieņēma 2015. gada martā, pamatojoties uz minēto jauno juridisko pamatu un bez būtiskiem atceltās direktīvas satura grozījumiem, kā arī aptverot visas dalībvalstis.

Pārrobežu apmaiņas direktīvas mērķis ir nodrošināt augstu aizsardzības līmeni visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, veicinot pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem un tādējādi vienkāršojot sankciju izpildi, ja minētie pārkāpumi izdarīti ar transportlīdzekli, kas reģistrēts dalībvalstī, kura nav pārkāpuma izdarīšanas dalībvalsts.

Pārrobežu apmaiņas direktīva paredz izmantot elektronisku informācijas sistēmu, kas ES dalībvalstīm ļauj veikt automatizētus transportlīdzekļa reģistrācijas datu meklējumus, lai identificētu tā transportlīdzekļa īpašnieku/turētāju, ar kuru izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums. Tajā noteikts, ka visām dalībvalstīm ir jānorīko valsts kontaktpunkts, kas atbild par to, ka citu dalībvalstu valsts kontaktpunkti var veikt meklēšanu informācijas sistēmā, izmantojot attiecīgā transportlīdzekļa pilnu reģistrācijas numuru (4. pants). Visi personas dati ir jāapstrādā saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (7. pants) 6 .

Kad ir identificēts transportlīdzekļa īpašnieks/turētājs vai persona, ko tur aizdomās par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpuma izdarīšanu, dalībvalsts, kurā pārkāpums izdarīts, lemj par to, vai ierosināt turpmākas procedūras. Pārrobežu apmaiņas direktīvā ir noteikta kārtība, kādā par pārkāpumu paziņo attiecīgajai personai, un ir dots nosūtāmās vēstules paraugs (tā izmantošana nav obligāta). Vēstule būtu jāsagatavo valodā, kas izmantota transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentā, vai vienā no transportlīdzekļa reģistrācijas dalībvalsts oficiālajām valodām.

Par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem piemēroto sankciju pārrobežu izpilde pamatā paredz šādas darbības:

Pārrobežu apmaiņas direktīvai ir būtiska nozīme tikai 3.un 5. darbības sakarā. Uz gadījumiem, kad pārkāpējs atsakās maksāt naudas sodu, var attiekties Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām 7 .

3.Pārrobežu apmaiņas direktīvas piemērošanas jomas iespējama paplašināšana

Pārrobežu apmaiņas direktīvas piemērošanas jomu var uzskatīt par pietiekami plašu, jo tā aptver astoņus nozīmīgākos ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumus. Tādi pārkāpumi kā atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana, drošības jostas nelietošana, transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā un sakaru ierīces izmantošana (uzmanības novēršana) ievērojami apdraud ceļu satiksmes drošību, un tos bieži izdara autovadītāji, kas nav attiecīgās valsts rezidenti (turpmāk “nerezidenti”). Vajadzība pēc elektroniskas informācijas apmaiņas sistēmas ir mazāka, ja pārkāpuma konstatēšanas labad transportlīdzeklis ir jāaptur, jo tādā gadījumā pārkāpējs tiek identificēts uzreiz 8 . Tas attiecas uz transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē, kad autovadītājam ir jāveic alkohola vai narkotisko vielu līmeņa pārbaude. Tomēr tiek uzskatīts, ka transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē ir pārkāpumi, ko ir lietderīgi saglabāt direktīvas piemērošanas jomā, ņemot vērā īpašo mērķi palielināt iedzīvotāju izpratni par satiksmes noteikumiem un sankciju piemērošanu dalībvalstīs.

Dažas ieinteresētās personas, tostarp dalībvalstu iestādes, atzinīgi vērtētu citu pārkāpumu iekļaušanu Pārrobežu apmaiņas direktīvas piemērošanas jomā. Piemēram: nepietiekamas distances ievērošanu līdz priekšā braucošajam transportlīdzeklim; bīstamu apdzīšanu; nelikumīgu vai bīstamu transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai (teorētiski to var konstatēt automātiski, taču daudzās dalībvalstīs tā nenotiek); ar autoceļu lietošanas nodevām saistītos pārkāpumus, kas veicinātu par nodevas nemaksāšanu piemēroto sankciju pārrobežu izpildi, jo īpaši gadījumos, kad darbojas brīvplūsmas mikroviļņu vai satelīta sistēmas nodevu piemērošanai 9 .

Tā kā aizvien plašāk tiek izmantotas automātiskas kontrolierīces, būtu lietderīgi apsvērt direktīvas piemērošanas jomā iekļaut nepietiekamas distances ievērošanu līdz priekšā braucošam transportlīdzeklim, bīstamu apdzīšanu un bīstamu novietošanu stāvēšanai. Taču ar nodevām saistīto pārkāpumu iekļaušana rada jautājumu par direktīvas iekšējo un ārējo saskanību, jo uz ceļu nodevām attiecas cits transporta juridiskais pamats, nevis ceļu satiksmes drošība, un tā galvenais mērķis ir konkurences izkropļojumu novēršana starp transporta uzņēmumiem dalībvalstīs. Tas pats attiecas arī uz nelikumīgu novietošanu stāvēšanai, kas izriet no pašvaldības nodevu vai nodokļu nemaksāšanas vai pašvaldības rīkojumu pārkāpšanas un nav saistīta ar ceļu satiksmes drošības pārkāpumiem.

4.Pārrobežu apmaiņas direktīvas ietekme uz ceļu satiksmes drošību

Plānots, ka Pārrobežu apmaiņas direktīva uzlabos dalībvalstu iestāžu spēju identificēt nerezidentus likumpārkāpējus un palielināt nerezidentu ceļu satiksmes dalībnieku informētību par citās dalībvalstīs spēkā esošajiem ceļu satiksmes noteikumiem. Tam uz nerezidentiem ceļu satiksmes dalībniekiem vajadzētu atstāt atturošu efektu, liekot rūpīgāk ievērot noteikumus. Rūpīgākai noteikumu ievērošanai, t. i., labākai uzvedībai uz ceļa un retākiem pārkāpumiem, vajadzētu palīdzēt samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo personu un letālo negadījumu skaitu.

Informācija par ceļu satiksmes dalībnieku informētību par ceļu satiksmes noteikumiem citās dalībvalstīs nav pieejama. Komisijas rīkotajā atklātajā sabiedriskajā apspriešanā ceļu satiksmes dalībnieku atbilžu bija maz, tāpēc nav iespējams izdarīt secinājumus attiecībā uz pieejamo informāciju par spēkā esošajiem ceļu satiksmes noteikumiem, ko sniedz saskaņā ar Pārrobežu apmaiņas direktīvas 8. pantu. Turklāt nav arī iespējams izdarīt nekādus reālus secinājumus par Pārrobežu apmaiņas direktīvas iespējamo ietekmi uz to, cik labi iedzīvotāji pārzina citās dalībvalstīs spēkā esošos noteikumus, jo nav teorētiskas metodes, kā izvērtēt informētības veicināšanas pasākumu ietekmi uz ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību. Tomēr ir vispāratzīts, ka noteikumi tiks rūpīgāk ievēroti tad, ja uzlabosies ceļu satiksmes dalībnieku informētība par noteikumiem.

Pārrobežu apmaiņas direktīvas ietekme uz ceļu satiksmes drošību ir cieši saistīta ar spēju uzlabot nerezidentu likumpārkāpēju identificēšanu. Kā sīkāk izklāstīts 8. iedaļā, laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam izmeklēto nerezidentu izdarīto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu skaits dalībvalstīs, kuras īstenoja direktīvu, pieauga aptuveni četras reizes. Tomēr joprojām ir iespējas palielināt elektronisko informācijas apmaiņas sistēmas izmantošanu ceļu satiksmes drošības labā. Kā paskaidrots 6. iedaļā, izvērtējumā arī ir konstatēti sarežģījumi, kas mazina par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem piemēroto sankciju iedarbīgumu — aptuveni pusi no sankcijām neizdevās veiksmīgi izpildīt. Tas, visticamāk, ir mazinājis atturošo efektu, ko vajadzēja dot Pārrobežu apmaiņas direktīvai, kurai vajadzēja uzlabot ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu nerezidentu ceļu satiksmes dalībnieku vidū.

Turklāt to, ka kopējais satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits kopš 2014. gada nav ievērojami mazinājies, ietekmē arī vispārēji faktori, piemēram, tehniskas kļūmes transportlīdzekļos, transportlīdzekļu drošības aprīkojums, ceļu infrastruktūra, neatliekamās palīdzības dienestu reaģēšanas spējas sadursmes gadījumā, ekonomiskā attīstība un tās ietekme uz satiksmes intensitāti, laikapstākļi un klimata pārmaiņas, mazaizsargātu satiksmes dalībnieku (piem., velosipēdistu) pieaugums, izpildes nodrošināšanas prakse, kā arī automātisko kontrolierīču skaits, saziņas rīku izmantošana, ceļu satiksmes dalībnieku uzvedība un citi ar ceļu satiksmes drošību saistītie ES tiesību akti 10 .

Šo situāciju ilustrē ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu tendences dalībvalstīs: 13 dalībvalstu sniegtie dati 11 par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem 2013. un 2014. gadā, ko izdarījuši gan rezidenti, gan nerezidenti, neuzrāda nepārprotamu saikni starp Pārrobežu apmaiņas direktīvu un ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu nerezidentu ceļu satiksmes dalībnieku vidū. Tas pats attiecas arī uz to satiksmes negadījumos bojā gājušo personu un letālo negadījumu proporcionālo daļu no kopējā satiksmes negadījumos bojā gājušo personu un letālo negadījumu skaita 12 , kas attiecas uz nerezidentiem, — tāpēc nav iespējams gūt nepārprotamus pierādījumus par direktīvas ietekmi šajā jomā.

5.Automatizēta ceļu satiksmes noteikumu izpildes nodrošināšana

Izvērtējumā netika konstatētas pārrobežu lietas, kurās automātisko kontrolierīču sniegtie pierādījumi būtu noraidīti vai nebūtu atzīti ierīču neuzticamības dēļ. Taču Pārrobežu apmaiņas direktīvas īstenošanas gaitā šādas situācijas iespējamība var palielināties. Ja tā notiks, ierīču uzticamību var palielināt saskaņoti ES līmeņa standarti, tipa apstiprināšanas procedūras un regulāras automātisko kontrolierīču pārbaudes (piem., ierīču kalibrēšana) 13 .

Dalībvalstis izmanto dažādus veidus, kā automātiski konstatēt atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu (citu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu gadījumā automātiskās noteikšanas metodes praktiski neatšķiras). Dažās dalībvalstīs atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu var konstatēt, mērot ne tikai ātrumu attiecīgajā brīdī, bet arī vidējo ātrumu kādā ceļa posmā. Citās dalībvalstīs kontrolierīču izmantošanu ātruma mērīšanai noteikta ceļa posma garumā apgrūtina juridiski un praktiski šķēršļi (piem., augstākas izmaksas). Kamēr nekas neliecina par būtisku ietekmi uz ceļu satiksmes drošību vai sankciju pārrobežu izpildi, pārkāpumu konstatēšanas metožu saskaņošana pašlaik ir uzskatāma par nepamatotu iejaukšanos dalībvalstu izpildes nodrošināšanas rīcībpolitikā.

Ir vispāratzīts, ka ceļu satiksmes drošību var labvēlīgi ietekmēt apmaiņa ar informāciju par izpildes nodrošināšanas paraugprakses piemēriem, tostarp automātisko kontrolierīču ieviešanas 14 un ekspluatācijas ziņā, un šādas prakses piemērošana. Šā ziņojuma pielikumā, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniedza izvērtējuma pētījumā, ir dots piemērs, kā rīkoties, lai automatizēta ceļu satiksmes noteikumu izpildes nodrošināšana būtu sekmīga. Minētais prakses piemērs attiecināms uz visiem automātiski konstatējamajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

6.Turpmākās procedūras naudassoda nemaksāšanas gadījumos

Turpmākajām procedūrām, ko sāk, ja nav samaksāts par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu piemērotais naudassods, vajadzētu būt balstītām uz vienotiem kritērijiem. Šādiem kritērijiem būtu jāatspoguļo Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās un Pārrobežu apmaiņas direktīvā ievērotās pamattiesības un principi, proti, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību.

Pārrobežu apmaiņas direktīvas potenciālu uzlabot ceļu satiksmes drošību var palielināt vēl vairāk. No izmeklētajiem nerezidentu izdarītajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem aptuveni 50 % gadījumos šobrīd nav iespējams nodrošināt sekmīgu izpildi šādu izpildes nodrošināšanas ķēdes problēmu (uz kurām neattiecas direktīvas piemērošanas joma) dēļ:

savstarpējā palīdzība un sadarbība ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izmeklēšanā pēc tam, kad ir notikusi transportlīdzekļa reģistrācijas datu apmaiņa, dalībvalstu starpā ir nepietiekama, kā izklāstīts 8. iedaļā; vai

uz lēmumiem, ko dalībvalstis pieņem sakarā ar to, ka nav samaksāti par šādiem pārkāpumiem piemērotie naudassodi, Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI bieži nav attiecināms.

Turklāt savstarpēji atzīto lēmumu skaits, uz kuriem ir attiecināms minētais Padomes Pamatlēmums un kuri ir saistīti ar naudassodu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, ir ļoti zems. No visiem brīvprātīgi nesamaksātajiem naudassodiem veiksmīgi izpildīto finansiālo sankciju proporcija ir no 0 līdz 1 % 15 . Tikai Vācija (Federālā Tieslietu ministrija) sniedza detalizētu informāciju par saņemtajiem un nosūtītajiem pieprasījumiem atzīt lēmumus, kas attiecas uz naudassoda nemaksāšanu par ceļu satiksmes noteikuma pārkāpumu (piem., laikā no 2011. līdz 2014. gadam Vācija pieņēma 15 843 lēmumus saistībā ar nerezidentu izdarītiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, no kuriem 43 % netika izpildīti). Šķiet, ka Pamatlēmuma procedūras ir nederīgas pašreizējai situācijai, kurā jāizpilda miljoniem finansiālo sankciju par konstatētajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, tādējādi tās nav atbilstošs papildinājums Pārrobežu apmaiņas direktīvā paredzētajai informācijas apmaiņai. Direktīvas labvēlīgā ietekme uz ceļu satiksmes drošību, ko dotu par konstatētajiem ceļu satiksmes pārkāpumiem piemēroto sankciju atturošais efekts, vēl nav manāma, un, pat ja šāda ietekme tiktu panākta, tā var nebūt ilgtspējīga, ja sankcijas netiks izpildītas.

Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI ir savstarpējas atzīšanas instruments, kas attiecas uz visu veidu noziedzīgiem nodarījumiem. Tas nav paredzēts, lai masveidā izskatītu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, kas parasti ir (maznozīmīgi) administratīvi pārkāpumi. Ārējā izvērtējuma pētījumā ir konstatēts, ka nozīmīgākais juridiskais šķērslis Pamatlēmuma veiksmīgai piemērošanai ir saistīts ar atšķirībām dalībvalstu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu normatīvajā kvalifikācijā (krimināls vai administratīvs pārkāpums) un to, kā tās ietekmē nacionālās procedūras un prezumēto pārkāpēju tiesības. Pašlaik dalībvalstu lēmumus par finansiālajām sankcijām var atzīt tikai tad, ja ceļu satiksmes pārkāpumi ir kvalificēti kā noziedzīgi nodarījumi vai to izskatīšana tiek veikta kriminālprocesam līdzīgā procedūrā. Neskatoties uz neseno Eiropas Savienības Tiesas interpretāciju 16 , šķiet, ka joprojām pastāv juridiskā nenoteiktība, kuras dēļ dalībvalstu administratīvajām iestādēm ir sarežģīti novērtēt, vai citu dalībvalstu tiesas, kas pieņem lēmumus, ir kvalificējamas kā tiesas, kuru jurisdikcijā ir krimināllietas, vai kā (administratīvas) tiesas, kuras izskata satiksmes noteikumu pārkāpumus kriminālprocesam līdzīgā procedūrā.

Lielākā daļa ieinteresēto personu, kurām ir pieredze Padomes Pamatlēmuma 2005/214/TI piemērošanā, uzsvēra, ka ar finansiālajām sankcijām saistīto lēmumu un apliecinājumu elektroniska nosūtīšana izpildes dalībvalstij ir piemērotākais veids, kā nodrošināt par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem piemēroto finansiālo sankciju efektīvu pārrobežu izpildi.

Komisija 2008. gadā publicēja Pamatlēmuma izvērtējuma ziņojumu 17 un pašlaik sadarbojas ar vairāku dalībvalstu ekspertiem, lai izstrādātu standarta veidlapas, kas sekmēs Pamatlēmuma aptverto finansiālo sankciju pārrobežu izpildi.

7.Ceļu satiksmes noteikumu iespējama saskaņošana

Ārējā izvērtējuma pētījumā tika apskatīts jautājums par iespējamu ceļu satiksmes noteikumu saskaņošanu Pārrobežu apmaiņas direktīvas efektivitātes uzlabošanas un sekmīgākas pārrobežu sankciju izpildes nolūkā.

Lai gan dažas ieinteresētās personas minēja, ka ir vajadzība pēc šādas saskaņošanas, analīze rāda, ka ceļu satiksmes noteikumu saskaņošana ES līmenī nav ne sekmīgas ceļu satiksmes noteikumu pārrobežu izpildes darbības priekšnosacījums, ne arī tā ir vajadzīga Pārrobežu apmaiņas direktīvas efektivitātes uzlabošanai.

8.Transportlīdzekļu reģistrācijas datu apmaiņas īstenošana

Pārrobežu apmaiņas direktīvas 4. panta 4. punkts nosaka: “Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka informācijas apmaiņai tiek izmantoti sadarbspējīgi elektroniskie līdzekļi un nenotiek apmaiņa ar datiem no citām datubāzēm, kas netiek izmantotas, piemērojot šo direktīvu. Dalībvalstis nodrošina, ka šāda informācijas apmaiņa tiek veikta rentabli un droši. Dalībvalstis garantē nosūtīto datu drošību un aizsardzību, pēc iespējas izmantojot esošās lietojumprogrammas, piemēram, Lēmuma 2008/616/TI 18 15. pantā minēto, un šo lietojumprogrammu atjauninātās versijas saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu un Lēmuma 2008/616/TI pielikuma 3. nodaļas 2. un 3. punktu. Lietojumprogrammu atjauninātajām versijām jādarbojas gan tiešsaistes apmaiņas režīmā reāllaikā, gan pakešapmaiņas režīmā, kurš ļauj vienā ziņojumā apmainīties ar vairākiem pieprasījumiem vai atbildēm.”

Kā noteikts atceltās Direktīvas 2011/82/ES 6. pantā, dalībvalstīm līdz 2014. gada 7. novembrim bija jānosūta Komisijai provizorisks ziņojums. Dalībvalstīm līdz 2016. gada 6. maijam un pēc tam ik pēc diviem gadiem bija arī jānosūta visaptverošs ziņojums (par transportlīdzekļu reģistrācijas datu apmaiņas piemērošanu). Tā kā provizoriskā ziņojuma saturs nebija precizēts, Komisija prasīja dalībvalstīm sniegt informāciju, kā noteikts attiecībā uz visaptverošo ziņojumu, jo īpaši automātisko meklējumu skaitu, ko veikusi dalībvalsts, kurā pārkāpums izdarīts (ziņotāja dalībvalsts), un kas adresēti reģistrācijas dalībvalsts valsts kontaktpunktam (nosūtītie meklēšanas pieprasījumi). Papildus šai prasībai Komisija arī lūdza dalībvalstis sniegt pieejamo statistiku par pārkāpumiem, uz kuriem attiecas Pārrobežu apmaiņas direktīva, tostarp par pārkāpumiem, kuros iesaistīti nerezidenti/ārvalstu transportlīdzekļi. Līdz 2014. gada beigām Komisija provizoriskos ziņojumus saņēma tikai no Austrijas, Bulgārijas, Igaunijas, Somijas un Ungārijas. Visas pārējās dalībvalstis (izņemot Apvienoto Karalisti, Īriju un Dāniju) ziņojumus iesniedza līdz 2015. gada vasarai, kad Komisija pret tām bija uzsākusi pirmspārkāpuma procedūru. Kopumā Komisija neuzskatīja ziņotos datus par pietiekami pilnīgiem, un saņemtā informācija bija būtiski jāpapildina ar apsekojumiem un dokumentu izpēti.

Jaunās Direktīvas 2015/413/ES 6. pantā tika saglabāts noteikums par visaptverošo ziņojumu, jo sākotnējais transponēšanas datums (2013. gada novembris) iekrita pirms direktīvas atcelšanas un dalībvalstis jau bija varējušas sākt direktīvas īstenošanu. 2016. gada 1. jūnijā Komisija bija saņēmusi ziņojumus no Austrijas, Čehijas Republikas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Rumānijas, Slovēnijas un Vācijas.

Saskaņā ar ārējo izvērtējuma pētījumu lēšams, ka kopējais konstatēto pārkāpumu skaits, uz kuriem attiecas Pārrobežu apmaiņas direktīva un kurus Eiropas Savienībā izdarījuši nerezidenti/ārvalstu transportlīdzekļi, 2014. gadā bija 10 miljoni (dalībvalstīs, kuras sniedza datus par 2014. gadu, konstatēti aptuveni 5 miljoni nerezidentu likumpārkāpēju). 2014. gadā kopskaitā varēja konstatēt 200 miljonus gan rezidentu, gan nerezidentu izdarītus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, kuri ietilpst Pārrobežu apmaiņas direktīvas piemērošanas jomā.

Saskaņā ar Pārrobežu apmaiņas direktīvas 4. panta 4. punktu dalībvalstis transportlīdzekļu reģistrācijas datu apmaiņai izmanto elektronisko informācijas sistēmu EUCARIS 19 , t. i., EUCARIS lietojumprogrammu, kas minēta Padomes Lēmuma 2008/616/TI 15. pantā. Balstoties uz datiem, ko paziņoja dalībvalstis, kuras sistēmu izmantoja aktīvi, t. i., veica izejošos meklējumus (meklējumi sakarā ar to teritorijā izdarītiem pārkāpumiem), secināms, ka 2015. gadā veikti aptuveni 2 miljoni izejošo meklējumu. Tas liek domāt, ka no visiem nerezidentu izdarītajiem pārkāpumiem puse izmeklēta, izmantojot meklēšanu sistēmā. Šis skaitlis uzskatāms par zemu, jo sistēmai ir daudz lielāks potenciāls. Katrs konstatētais pārkāpums parasti ir jāizmeklē policijai, un mērķim būtu jābūt pārraudzīt visus automātiski konstatētos pārkāpumus (pieņemot, ka ir noteikti visi pārkāpuma elementi). Ārējā izvērtējuma pētījumā ir minēts, ka 2015. gadā sistēmai bija pieslēgtas 18 no 28 dalībvalstīm. Taču uz 2016. gada novembri Pārrobežu apmaiņas direktīva joprojām nav pilnībā īstenota, jo sistēmai pieslēgtas tikai 23 no 28 dalībvalstīm 20 .

EUCARIS ievērojami veicina ceļu satiksmes noteikumu sekmīgu pārrobežu izpildi, lai arī izejošie meklējumi ne vienmēr ir veiksmīgi. Ņemot vērā Beļģijas, Francijas, Horvātijas, Nīderlandes un Polijas (dalībvalstis, kuras informāciju sniedza līdz izvērtējuma beigām 2016. gada februārī) veikto kopējo neizdevušos meklējumu 21 skaitu no izejošo meklējumu kopskaita laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam, 7,43 % meklējumu bija neveiksmīgi (tas var arī nebūt saistīts ar EUCARIS darbību). Šī procentuālā daļa tiek uzskatīta par diezgan zemu. EUCARIS arī atbilst Pārrobežu apmaiņas direktīvas 4. panta noteikumiem par drošību un 7. panta noteikumiem par datu aizsardzību.

Jāpiemin, ka pirms EUCARIS īstenošanas dalībvalstis nerezidentu veiktos ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus izmeklēja neregulāri, pamatojoties uz savstarpējiem nolīgumiem, kas nozīmē, ka apmaiņa ar transportlīdzekļa reģistrācijas datiem parasti notika papīra formātā. Automatizētā transportlīdzekļa reģistrācijas datu apmaiņa tiešsaistē, izmantojot EUCARIS, kas praktiski uzreiz sniedz nepieciešamo informāciju, sankciju pārrobežu izpildi ir ietekmējusi labvēlīgi — laikposmā no 2013. 22 līdz 2015. gadam nerezidentu izdarīto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izmeklēšanas gadījumu skaits (izejošie meklējumi) palielinājās aptuveni četras reizes, lai arī Pārrobežu apmaiņas direktīvu šajā periodā aktīvi īstenoja tikai dažas dalībvalstis.

9.Secinājumi

Pārrobežu apmaiņas direktīva ir iedarbīgs rīks, un tai ir milzīgs potenciāls uzlabot ceļu satiksmes drošību, ļaujot ar elektroniskas informācijas sistēmas palīdzību identificēt nerezidentus likumpārkāpējus un palielinot iedzīvotāju izpratni par ceļu satiksmes noteikumiem un sankciju piemērošanu dalībvalstīs. Direktīvā paredz automatizētu transportlīdzekļu reģistrācijas datu apmaiņu tiešsaistē visās ES dalībvalstīs, ko nevarēja nodrošināt ar esošajiem divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem.

Elektroniskā informācijas sistēma, kas nodrošina transportlīdzekļu reģistrācijas datu ātru, drošu un konfidenciālu apmaiņu, ir bijusi sekmīga, jo tā ir pozitīvi ietekmējusi sankciju pārrobežu izpildi: laikposmā no 2013. līdz 2015. gadam nerezidentu likumpārkāpēju izdarīto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izmeklēšanas gadījumu skaits dalībvalstīs, kuras īstenoja direktīvu, palielinājās aptuveni četras reizes.

Tomēr sistēmas potenciāls vēl nav pilnībā īstenots. Uz 2016. gada novembri sistēmai bija pieslēgtas 23 no 28 dalībvalstīm. Aptuveni 50 % no konstatētajiem nerezidentu izdarītajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem 2015. gadā netika izmeklēti. Tas neapšaubāmi nozīmē, ka dalībvalstīm ir jācenšas labāk īstenot sistēmas sniegto potenciālu, izmeklējot aktīvāk nerezidentu izdarītos ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus.

Pastāv arī potenciāla vajadzība nostiprināt sankciju izpildi, kas seko nerezidentu izdarīto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izmeklēšanai. Pašreiz aptuveni 50 % gadījumu sankcijas nevar veiksmīgi izpildīt, jo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izmeklēšanā pēc tam, kad notikusi transportlīdzekļa reģistrācijas datu apmaiņa, dalībvalstu starpā vērojams savstarpējās palīdzības un sadarbības trūkums un tāpēc, ka uz dalībvalstu tiesas nolēmumiem, ko pieņem par šādiem pārkāpumiem piemēroto naudassodu nemaksāšanas gadījumos, bieži vien nav attiecināms Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI.

Automātisko kontrolierīču plašākas izmantošanas dēļ varētu būt vērts apsvērt vajadzību Pārrobežu apmaiņas direktīvas piemērošanas jomā iekļaut vēl citus pārkāpumus, kas saistīti ar ceļu satiksmes drošību, piemēram, nepietiekamas distances ievērošana līdz priekšā braucošam transportlīdzeklim, bīstama apdzīšana un bīstama novietošana stāvēšanai.

Lai varētu maksimializēt Pārrobežu apmaiņas direktīvas potenciālu uzlabot ceļu satiksmes drošību, mudinot ceļu satiksmes dalībniekus no ārvalstīm rūpīgāk ievērot ceļu satiksmes noteikumus, ir vajadzīga holistiska pieeja, respektīvi, jāveido sinerģija ar citiem instrumentiem, proti, tiem, kas saistīti ar dalībvalstu savstarpējo palīdzību un sadarbību ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izmeklēšanā un naudassodu savstarpējo atzīšanu.

(1) Direktīva 2015/413/ES, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem (OV L 68, 13.3.2015., 9. lpp.). http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A62012CJ0043 .

(2) Grimaldi, Evaluation study on the application of Directive 2011/82/EU facilitating the cross-border exchange of information on road safety related traffic offences, 2016. http://ec.europa.eu/transport/facts-fundings/evaluations/annual_en.htm. http://ec.europa.eu/transport/facts-fundings/evaluations/doc/2016-03-16-evaluation-study-application-cross-border-final-report.pdf.

(3) Commission Staff Working Document on the evaluation of cross-border information on road traffic offences, SWD (2016) 355.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/82/ES, ar ko veicina pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem (OV L 288, 5.11.2011., 1. lpp.).

(5) http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A62012CJ0043.

(6) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(7) OV L 76, 22.3.2005., 16. lpp.

(8) Dažas ieinteresētās personas norādīja, ka transportlīdzekļu reģistrācijas datu apmaiņa šādos gadījumos varētu būt noderīga reģistros esošo datu pārbaudei/labošanai. Tomēr Pārrobežu apmaiņas direktīva to neparedz.

(9) Tas var būt lietderīgi arī elektroniskām vinješu sistēmām, ko izmanto vieglajiem automobiļiem Slovākijā un Ungārijā.

(10) Kā norādīts ES 2011.–2020. gada ceļu drošības politikas satvara starpposma izvērtējumā. http://ec.europa.eu/transport/road_safety/events-archive/interim_eval_report_2011_2020_lv.htm .

(11) Informāciju par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem sniedza Austrija, Beļģija, Francija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Zviedrija. Taču tikai Beļģija, Francija, Igaunija, Latvija, Nīderlande, Polija, Slovākija un Ungārija informāciju par to, cik liela daļa pārkāpumu no visiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem bija tādi, kuros iesaistīti ārvalstīs reģistrēti transportlīdzekļi, izdalīja pēc Pārrobežu apmaiņas direktīvas piemērošanas jomā iekļauto pārkāpumu veida.

(12) CARE datubāze: http://ec.europa.eu/transport/road_safety/specialist/statistics/index_en.htm .

(13) Itālijā ir pieņemti tiesas nolēmumi, saskaņā ar kuriem pārkāpumu konstatēšanai izmantotās kontrolierīces ir vismaz reizi gadā jātestē (piem., Corte Costituzionale 2015. gada 18. jūnija lēmums Nr. 186). Spānijā Madrides Administratīvā tiesa ir noteikusi, ka naudassods nav spēkā, ja to nepapildina dokuments, kas apliecina detektēšanas ierīces uzticamību un atbilstību attiecīgajiem Spānijas noteikumiem (Juzgado de lo Contencioso-Administrativo no. 23 de Madrid — 2013. gada februāris). Apvienotajā Karalistē Braitonas Miertiesa 2008. gada decembrī lēma, ka pierādījumi, kas bija pamatā soda kvītij par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, nav uzticami, jo fotoradars neatbilda 1988. gada Ceļu satiksmes pārkāpumu akta 20. panta 4. punkta nosacījumiem, t. i., ierīci nebija apstiprinājis ministrs. Lai arī dažas dalībvalstis (piem., Apvienotā Karaliste, Polija un Vācija) piemēro detalizētus noteikumus par fotoradaru tehniskajiem parametriem un izmantošanu, citās dalībvalstīs (piem., Itālijā) šādu noteikumu nav.

(14) Ir iespējami īpaši principi attiecībā uz ierīču izvietošanas praksi, piem., prasība, ka autovadītāji par kontrolierīcēm ir jāinformē ar norādēm, kā noteikušas Itālijas tiesas (Corte di Cassazione (Augstākā tiesa), rīkojums Nr. 680, 2011. gada 13. janvāris.

(15) Ja tiktu izmeklēti 100 % konstatēto pārkāpumu, gadā varētu būt aptuveni 5 miljoni nerezidentu izdarītu pārkāpumu (sk. 8. iedaļu), par kuriem naudassods nav samaksāts brīvprātīgi. Jānorāda arī, ka nav informācijas par to, cik daudzas par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem piemērotās finansiālās sankcijas nav izpildāmas tāpēc, ka dalībvalstu savstarpējā palīdzība un sadarbība ir nepietiekamas.

(16) Cf. Baláž lieta (C-60/12). http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:62012CJ0060&from=LV.

(17) Komisijas 2008. gada 22. decembra ziņojums (COM(2008) 888 galīgā redakcija), pamatojoties uz 20. pantu Padomes 2005. gada 24. februāra Pamatlēmumā 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām.

(18) Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmums 2008/616/TI par to, kā īstenot Lēmumu 2008/615/TI (OV L 210, 6.8.2008., 12. lpp.). Lēmumu mērķis ir uzlabot informācijas apmaiņu starp atbildīgajām iestādēm smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanas un izmeklēšanas jomā. Tie paredz noteikumus par: automātisku piekļuvi DNS profiliem, pirkstu nospiedumiem un konkrētiem transportlīdzekļa reģistrācijas datiem; datu sniegšanu saistībā ar nozīmīgiem notikumiem; informācijas sniegšanu terorisma novēršanai; citiem pasākumiem policijas pārrobežu sadarbības pastiprināšanai.

(19) Eiropas Transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēma.

(20) Attiecībā uz Apvienoto Karalisti, Dāniju un Īriju ir spēkā izņēmums, un tās Pārrobežu apmaiņas direktīvu var transponēt līdz 2017. gada 6. maijam.

(21) “Neizdevies meklējums” ir meklējums, kurā nevar piekļūt vajadzīgajiem datiem izmantotajā(s) datubāzē(s), kā rezultātā dalībvalsts nevar identificēt nerezidentu likumpārkāpēju.

(22) Tiek lēsts, ka pirms 2013. gada divpusējo un daudzpusējo nolīgumu ietvaros ES katru gadu varētu būt izmeklēti aptuveni 600 000 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Taču pilnīga informācija par to nav pieejama. Tas nozīmē, ka Pārrobežu apmaiņas direktīva līdz 2014. gadam, iespējams, ir vairāk nekā divkāršojusi izmeklēto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu skaitu.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 29.11.2016

COM(2016) 744 final

PIELIKUMS

[dokumentam]

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā piemērota Direktīva (ES) 2015/413, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem

Pielikums.    Praktisks piemērs, kā efektīvi nodrošināt ceļu satiksmes noteikumu automatizētu izpildi