EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 10.6.2016

COM(2016) 376 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu trešām valstīm 2015. gadā

{SWD(2016) 192 final}

SATURS

1.    Ievads    3

2.    Priekšvēsture    3

2.1.    Dažu pēdējo gadu notikumi    3

2.2.    MFP instrumenta darbības uzlabošana    4

3.    Makrofinansiālās palīdzības darbības 2015. gadā    5

3.1.    Pārskats    5

3.2.    Atsevišķas darbības saņēmējvalstīs 2015. gadā    6

3.2.1.    Gruzija    6

3.2.2.    Jordānija    7

3.2.3.    Kirgiztānas Republika    8

3.2.4.    Tunisija    9

3.2.5.    Ukraina    9

4.    MFP līdzekļu atbilstīgas izmantošanas nodrošināšana: darbības novērtējumi un ex post novērtējumi    10

4.1.    Darbības novērtējumi    10

4.2.    Ex post novērtējumi    11

5.    Lūgumi pēc palīdzības un turpmāki Komisijas priekšlikumi — budžeta situācija    11

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu trešām valstīm 2015. gadā

1.    Ievads

Makrofinansiālā palīdzība (MFP) ir ES finanšu instruments, kas paredzēts ārkārtas ārējā finansējuma vajadzību risināšanai valstīs, kuras ir ģeogrāfiski, ekonomiski un politiski tuvas ES. MFP mērķis ir atjaunot makroekonomisko un finanšu stabilitāti kandidātvalstīs, potenciālajās kandidātvalstīs un Eiropas kaimiņreģiona valstīs, vienlaikus veicinot makroekonomikas korekciju un strukturālo reformu īstenošanu.

MFP ir maksājumu bilances atbalsta instruments, kas papildina valsts ekonomikas korekciju un reformu programmu, par kuru panākta vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), un šādas programmas esība ir MFP īstenošanas nosacījums. MFP tiek sniegta aizdevumu veidā, Komisijai aizņemoties vajadzīgos līdzekļus kapitāla tirgos un aizdodot tos tālāk saņēmējvalstij, vai īpašos gadījumos kā dotācijas, kas tiek finansētas no ES budžeta.

Lai saņemtu MFP, saņēmējvalstij ir jāievēro cilvēktiesības un jābūt iedarbīgiem demokrātiskiem mehānismiem. MFP piešķir daļās, kas ir cieši saistītas ar tādu spēcīgu reformas pasākumu sekmīgu īstenošanu, kuru mērķis ir saņēmējvalsts ekonomikas ilgtspējas atjaunošana ilgtermiņā. Tādējādi MFP papildina parasto ES sadarbības palīdzību un sekmē plašāka mērķa sasniegšanu, proti, stabilitātes saglabāšanu un labklājības veicināšanu ārpus ES robežām.

2015. gadā tika gūti panākumi pašreizējo MFP darbību īstenošanā Gruzijā, Jordānijā, Kirgizstānas Republikā un Tunisijā, kā arī turpinājās sarežģītā politiskā un ekonomiskā situācija Ukrainā, kā rezultātā tika apstiprināta trešā liela apjoma MFP darbība šai valstij.

Šis gada ziņojums ir sagatavots atbilstīgi Komisijas informācijas sniegšanas pienākumiem, kas paredzēti gan dažādos Padomes, gan Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgos lēmumos par MFP darbībām. Tam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, kurā sniegta sīkāka informācija un analīze par makroekonomikas vidi un atsevišķu MFP darbību īstenošanu.

2.    Priekšvēsture

2.1.    Dažu pēdējo gadu notikumi

Kopš 1990. gada ES ir īstenojusi 26 MFP darbības kandidātvalstīs, potenciālajās kandidātvalstīs un kaimiņvalstīs kopā vairāk nekā EUR 10 miljardu apmērā. Atsevišķas MFP darbības bijušas gan samērā mazas, proti, mazākā ir bijusi darbība EUR 15 miljonu apmērā, ko īstenoja 1996. gadā Moldovā, gan lielas, piemēram, visnesenākā darbība EUR 1,8 miljardu apmērā Ukrainā.

MFP darbību skaitu un apmēru ir ietekmējuši ekonomiskie un finanšu notikumi pasaulē. Sākot ar 2011. gadu, globālajos kapitāla tirgos ievērojami pasliktinājās finansēšanas nosacījumi jaunietekmes ekonomikām, kas daļēji atspoguļoja vēlmi ķerties pie drošības pasākumiem, sākoties eurozonas valsts parāda krīzei. Turklāt Arābu pavasaris un tā izraisītās politiskās un ekonomiskās pārmaiņas Vidusjūras reģiona arābu partnervalstīs palielināja spiedienu uz šo valstu budžetu un ārējām finanšu pozīcijām. Šo norišu rezultātā palielinājās pieprasījums pēc MFP 2012. un 2013. gadā, un Ēģipte, Jordānija un Tunisija iesniedza atbalsta lūgumus.

Ukrainas austrumos notikušā konflikta un šīs valsts ekonomiskās un finanšu situācijas būtiskas pasliktināšanās dēļ MFP atbalsts 2014. gadā sasniedza vēl nepieredzētu līmeni. Laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam Ukrainai trīs MFP darbību ietvaros tika piešķirti EUR 3,4 miljardi aizdevumu veidā, no kuriem EUR 2,21 miljards tika izmaksāts līdz 2015. gada decembrim. Tā ir lielākā finansiālā palīdzība, kāda jebkad piešķirta ārpuskopienas valstij tik īsā laikposmā.

Lai gan Ukrainā kopš 2015. gada vidus ir bijušas vērojamas makroekonomikas stabilizācijas pazīmes, situācija joprojām ir nestabila. Situācija joprojām ir viegli iedragājama arī citās austrumu kaimiņvalstīs, it sevišķi Baltkrievijā un Moldovā, kas atspoguļo gan iekšzemes faktorus, gan Krievijas ekonomikas notikumu ietekmi.

Tāpat, neraugoties uz uzlabojumiem dažās valstīs, reģionālie konflikti un drošības jautājumi 2015. gadā turpināja ietekmēt makroekonomikas rezultātus dienvidu kaimiņvalstīs. Rezultātā ir pieņemts jauns MFP priekšlikums Tunisijai un notiek diskusijas arī par turpmāku darbību Jordānijai saistībā ar ietekmi, ko uz šo valsti atstāj Sīrijas karš, tostarp bēgļu krīze.

2.2.    MFP instrumenta darbības uzlabošana

Lai paātrinātu lēno lēmumu pieņemšanas procesu, ko Eiropas Parlaments norādīja kā vienu no MFP instrumenta galvenajiem trūkumiem, Komisija 2011. gada 4. jūlijā iesniedza priekšlikumu pamatregulai, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu trešām valstīm 1 . Priekšlikuma galvenie mērķi bija:

I)paredzēt ātrāku un efektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu;

II)izstrādāt visaptverošu MFP darbību satvaru;

III)saskaņot lēmumu pieņemšanu ar lēmumu pieņemšanu attiecībā uz citiem ārējās finansēšanas instrumentiem.

Plašu diskusiju ar Parlamentu un Padomi rezultātā Komisija uzskatīja, ka garā likumdošanas procesa laikā tās priekšlikuma būtība ir mainīta tiktāl, ka tas ir zaudējis savu raison d’être, tādēļ Komisija 2013. gada 8. maijā nolēma to atsaukt 2 .

Pēc šīs atsaukšanas 2013. gada 18. jūlijā Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 263. pantu cēla prasību Tiesā pret Komisiju par atcelšanu. Tiesa ar 2015. gada 14. aprīļa spriedumu noraidīja Padomes prasību, apstiprinot, ka Komisijas priekšlikuma atsaukšana bija pamatota 3 . Tādējādi Parlamentam un Padomei par katru MFP darbību joprojām ir jāpieņem leģislatīvi lēmumi saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Nesenā pieredze un jo īpaši nepieciešamība ātri iesākt jaunas MFP darbības Ukrainā 2014. un 2015. gadā atkārtoti apliecina vajadzību nodrošināt, lai, reaģējot uz krīzes situācijām, varētu ātri mobilizēt MFP kā ārkārtas instrumentu. Šajā saistībā likumdevēji ir centušies paātrināt lēmumu pieņemšanu, kas notiek saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, it sevišķi par pēdējo MFP darbību Ukrainai, par kuru 2015. gadā pieņēma lēmumu nedaudz vairāk nekā trīs mēnešu laikā. Tomēr iespējas paātrināt saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru īstenoto pieņemšanas procedūru joprojām ir ierobežotas, par ko liecināja steidzamības procedūras izmantošana atbilstīgi LESD 213. pantam, kad 2014. gadā tika pieņemta otrā MFP darbība Ukrainai.

Tādēļ Komisija turpinās sadarboties ar likumdevējiem un izskatīt veidus, kā uzlabot pašreizējā lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti un lietderību.

3.    Makrofinansiālās palīdzības darbības 2015. gadā

3.1.    Pārskats

2015. gadā tika panākts progress saistībā ar turpmāk minētajiem MFP lēmumiem.

Gruzija — šī ir otrā no divām ES 2008. gadā apsolītajām MFP darbībām, ko likumdevēji apstiprināja 2013. gada augustā. Tās apmērs ir EUR 46 miljoni, no kuriem pusi izsniegs aizdevumu veidā, pusi — dotāciju veidā. Pirmās daļas dotācijas elements (EUR 13 miljoni) tika izmaksāts 2015. gada janvārī, bet aizdevumu daļa (EUR 10 miljoni) — aprīlī. Tā kā Gruzija ir īstenojusi ar ES noslēgtajā saprašanās memorandā atrunātos politikas pasākumus, otrās daļas izmaksa (EUR 23 miljonu apmērā) ir plānota 2016. gadā, ja SVF programmas īstenošana turpināsies, kā plānots.

Jordānija — likumdevēji 2013. gada decembrī pieņēma Komisijas priekšlikumu piešķirt Jordānijai EUR 180 miljonus aizdevumu veidā. Darbība tika pilnībā izmaksāta 2015. gadā divās daļās attiecīgi EUR 100 miljonu un EUR 80 miljonu apmērā. Pirmā daļa tika izmaksāta 2015. gada februārī, otrā daļa — 2015. gada oktobrī.

Kirgizstānas Republika — šī MFP darbība, ko veido EUR 15 miljoni aizdevumu veidā un EUR 15 miljoni dotāciju veidā, ir ārkārtas, jo Kirgizstānas Republika atrodas ārpus MFP instrumenta parastā ģeogrāfiskā tvēruma. Pēc likumdevēju apstiprinājuma 2013. gadā oktobrī pirmā palīdzības daļa tika izmaksāta 2015. gadā, proti, dotācija EUR 10 miljonu apmērā tika izmaksāta 2015. gada jūnijā un aizdevums EUR 5 miljonu apmērā — 2015. gada oktobrī. Otrās daļas dotācijas elements tika izmaksāts 2016. gada februārī, aizdevumu elements — 2016. gada aprīlī.

Tunisija — Komisija 2013. gada decembrī iesniedza priekšlikumu sniegt MFP Tunisijai līdz EUR 250 miljonu apmērā aizdevumu veidā. Likumdevēji pieņēma lēmumu 2014. gada maijā, un palīdzības summa tika palielināta līdz EUR 300 miljoniem. Pirmās divas daļas (katra EUR 100 miljonu apmērā) tika izmaksātas attiecīgi 2015. gada maijā un decembrī. Trešās un pēdējās daļas izmaksa ir plānota 2016. gadā.

Ukrainai 2015. gadā divu MFP programmu ietvaros tika izmaksāti kopumā EUR 850 miljoni aizdevumu veidā. Pirmā programma (MFP I), kuras pamatā bija 2002. un 2010. gadā pieņemtie lēmumi, sniedza MFP par kopsummā EUR 610 miljoniem. No tās EUR 360 miljoni tika izmaksāti divās daļās attiecīgi 2014. gada maijā un novembrī. Trešā un pēdējā daļa (EUR 250 miljoni) tika izmaksāta 2015. gada aprīlī.

Turklāt, reaģējot uz Ukrainas makroekonomiskās situācijas turpmāku pasliktināšanos, Komisija 2015. gada janvārī ierosināja jaunu MFP darbību (MFP III) līdz EUR 1,8 miljardu apmērā, lai mazinātu šīs valsts vajadzību pēc ārējā finansējuma un atbalstītu vispusīgu reformu kopumu. Šī papildu darbība, kas būs trešā Ukrainā īstenotā darbība kopš 2014. gada, Ukrainai kopā nodrošināja ES MFP EUR 3,4 miljardu apmērā. Pēc likumdevēju apstiprinājuma 2015. gada aprīlī pirmā daļa EUR 600 miljonu apmērā tika izmaksāta 2015. gada jūlijā. Šīs darbības otrās daļas (arī EUR 600 miljonu apmērā) izmaksa sākotnēji bija paredzēta 2015. gadā. Tomēr tā ir aizkavējusies, jo nav panākts pietiekams progress vairāku reformas pasākumu īstenošanā. Sagaidāms, ka šī un trešā daļa tiks izmaksātas 2016. gadā, ja būs sekmīgi īstenota ar Ukrainu atrunātā ekonomikas politika un finanšu nosacījumi un ja turpināsies SVF programmas apmierinoša īstenošana.

3.2.    Atsevišķas darbības saņēmējvalstīs 2015. gadā

3.2.1.    Gruzija

ES 2013. gada augustā pieņēma MFP Gruzijai līdz EUR 46 miljonu apmērā, no kuras pusi veidoja dotācijas, pusi — aizdevumi un kuru paredzēts izmaksāt divās vienādās daļās. Šī ir otrā no divām vienāda apmēra MFP darbībām, ko ES apņēmās nodrošināt 2008. gada oktobrī Briselē notikušajā starptautiskajā līdzekļu devēju konferencē, kad Gruzijas ekonomika cieta gan no globālās finanšu krīzes, gan tajā gadā notikušā īsā konflikta ar Krieviju.

Pēc tam, kad Gruzija 2014. gada jūlijā noslēdza jaunu izmaksu programmu ar SVF, tika atjaunotas sarunas par MFP. Abas puses parakstīja un Gruzijas parlaments 2014. gada decembrī pēc nepieciešamības ratificēja saprašanās memorandu, aizdevuma līgumu un dotācijas līgumu.

Pirmo MFP daļu izmaksāja janvārī (EUR 13 miljoni dotāciju veidā) un 2015. gada aprīlī (EUR 10 miljoni aizdevumu veidā), balstoties uz Gruzijas labajiem rezultātiem saistībā ar SVF programmu. Otrās daļas EUR 23 miljonu apmērā izmaksa aizkavējās, jo tika atlikta SVF programmas otrā pārskatīšana. SVF pārstāvji 2015. gada novembrī ieradās Tbilisi, lai atsāku sarunas par programmas otro un trešo pārskatīšanu. Tomēr diskusijas nav bijušas galīgas. Tai pašā laikā Komisija 2015. gada novembrī pārskatīja atbilstību īpašajiem reformu nosacījumiem, kas attiecas uz ES MFP otrās daļas izmaksu, un secināja, ka tie visi ir izpildīti. Tādēļ Komisijai vajadzētu varēt izmaksāt šo otro un pēdējo daļu, tiklīdz SVF valde pabeigs pašreiz notiekošo programmas pārskatīšanu.

Ārējās vides pasliktināšanās kopš 2014. gada beigām krasi samazināja Gruzijas eksportu un naudas pārvedumus, palēninot iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi no 4,6 % 2014. gadā līdz 2,8 % 2015. gadā. Laikposmā no 2014. gada novembra līdz 2015. gada decembrim Gruzijas lari zaudēja ceturtdaļu vērtības, un pieauga ārējā nestabilitāte. Neraugoties uz iekšzemes pieprasījuma lejupslīdi, ievērojamo lari vērtības kritumu un naftas cenu samazinājumu, tekošā konta deficīts palielinājās gandrīz līdz 12 % no IKP 2015. gadā, savukārt ārējais parāds vērtēšanas ietekmē palielinājās līdz vairāk nekā 100 % no IKP. Ārvalstu valūtas rezerves sedza aptuveni trīs mēnešus no nākamā gada importa.

Neraugoties uz sarežģīto ekonomikas situāciju, valdība ir īstenojusi kopumā atbildīgu fiskālo un stingru monetāro politiku un ir ļāvusi samazināties valūtas maiņas likmei, lai palīdzētu absorbēt ārējos satricinājumus. Banku sistēma, neraugoties uz „dolarizācijas” augsto līmeni, ir saglabājusi savu stabilitāti un ir nodrošināta ar kapitālu — tas atspoguļo arī centrālās bankas īstenoto rūpīgo uzraudzību un regulējumu.

3.2.2.    Jordānija

Pēc Jordānijas 2012. gada decembra oficiālā lūguma sniegt MFP Komisija 2013. gada 29. aprīlī pieņēma priekšlikumu lēmumam par MFP sniegšanu līdz EUR 180 miljonu apmērā vidēja termiņa aizdevuma veidā. Parlaments un Padome lēmumu pieņēma 2013. gada 11. decembrī. 2014. gada sākumā tika pabeigtas sarunas par saprašanās memorandu, kurā paredzēti Jordānijas iestādēm veicamie ekonomikas politikas pasākumi, un par aizdevuma līgumu. Abi dokumenti tika parakstīti 2014. gada martā. MFP Jordānijai ir paredzēta, lai papildinātu līdzekļus, ko nodrošinājis SVF saskaņā ar rezerves vienošanos, kura stājās spēkā 2012. gada augustā un kuras termiņš beidzās pēc trim gadiem. MFP darbības pirmā daļa (EUR 100 miljoni) tika izmaksāta 2015. gada 10. februārī, savukārt otrā daļa (EUR 80 miljoni) tika izmaksāta 2015. gada 15. oktobrī.

Tā kā Irākā un Sīrijā turpinājās konflikti, kas ietekmēja tūrisma eksportu un uzņēmēju pārliecību, Jordānijas ekonomikas izaugsme 2015. gadā palēninājās līdz 2,4 %. Rezultātā 2015. gada trešajā ceturksnī atkal palielinājās bezdarba līmenis līdz 13,8 %, salīdzinot ar 11,9 % 2014. gadā. Tiek lēsts, ka 2015. gadā inflācija pazeminājās līdz –0,9 %, ko ietekmēja degvielas un transporta cenu krasā lejupslīde.

Neraugoties uz zemākām naftas cenām, 2015. gadā neturpinājās fiskālā konsolidācija. Ekonomikas izaugsmes palēnināšanās kopā ar tirdzniecības nodokļa ieņēmumu deficītu noveda pie valsts budžeta primārā deficīta pieauguma (izņemot dotācijas un pārskaitījumus elektroenerģijas uzņēmumam NEPCO un Jordānijas ūdenssaimniecības iestādei WAJ) līdz aptuveni 5,2 % no IKP 2015. gadā, salīdzinot ar 4,5 % no IKP 2014. gadā. Tas liecina par Jordānijas nestabilo fiskālo stāvokli, jo šī valsts joprojām ir atkarīga no ārvalstu dotācijām, kas 2015. gadā veidoja aptuveni 1,8 % no IKP. Tiek lēsts, ka zemāku naftas cenu dēļ tekošā konta deficīts (izņemot dotācijas) ir samazinājies līdz 11,7 % no IKP 2015. gadā, salīdzinot ar 12,1 % 2014. gadā. Ārvalstu valūtas ārējās rezerves 2015. gada decembrī bija pietiekamas, proti, USD 14,7 miljardu apmērā, kas atbilst 6,8 mēnešiem nākamā gada importa.

Jordānija 2015. gada augustā pabeidza trīs gadu rezerves vienošanos USD 2 miljardu apmērā (800 % no kvotas) ar SVF. Kopš tā laika Jordānijas iestādes ir bijušas iesaistītas sarunās ar SVF pārstāvjiem par jaunu SVF programmu. Sagaidāms, ka jaunā programma, kuras termiņš būs garāks, sāksies 2016. gada otrajā semestrī.

Konferences „Atbalsts Sīrijai un reģionam” laikā Londonā 2016. gada 4. februārī Komisija apņēmās piešķirt EUR 2,4 miljardus, lai atbalstītu bēgļu krīzes skartās valstis. Ņemot vērā reģionālās situācijas saasināšanos un Jordānijas iestāžu 2016. gada marta oficiālo lūgumu, 2016. gadā tiks ierosināta jauna MFP Jordānijai.

3.2.3.    Kirgizstānas Republika

Pēc tam, kad etniskās un politiskās vardarbības rezultātā krasi samazinājās ekonomiskā aktivitāte un radās būtisks ārējā finansējuma deficīts, starptautiskā līdzekļu devēju konferencē Biškekā 2010. gada jūlijā ES apņēmās atbalstīt Kirgizstānas Republikas atveseļošanos. Tāpēc Komisija 2011. gada decembrī pieņēma priekšlikumu par MFP sniegšanu Kirgizstānas Republikai līdz EUR 30 miljonu apmērā (EUR 15 miljoni aizdevumu veidā un EUR 15 miljoni dotāciju veidā). Eiropas Parlaments un Padome pieņēma MFP lēmumu 2013. gada 22. oktobrī. Saprašanās memorandu un aizdevuma līgumu parakstīja 2014. gada nogalē, un Kirgizstānas parlaments tos ratificēja 2015. gada februārī.

Kā jau minēts iepriekš, šī MFP darbība bija ārkārtas, jo Kirgizstānas Republika atrodas ārpus MFP instrumenta parastā ģeogrāfiskā tvēruma. Tomēr tā tika pamatota ar valstī vērojamo spēcīgo vēlmi īstenot uz demokrātiju vērstus politikas virzienus un ekonomikas reformas un ar to, ka Kirgizstānas Republika ir daļa no reģiona, kas ES ir ekonomiski un politiski īpaši nozīmīgs. Pirmā daļa EUR 15 miljonu apmērā tika izmaksāta divos maksājumos, proti, dotācija EUR 10 miljonu apmērā 2015. gada jūnijā un aizdevums EUR 5 miljonu apmērā 2015. gada oktobrī. Pēc apmierinošiem rezultātiem atbilstības pārbaudē saistībā ar otro daļu Komisija Kirgizstānas iestādēm 2016. gada 10. februārī izmaksāja šīs daļas dotāciju elementu (EUR 5 miljonus). Aizdevuma elements (EUR 10 miljoni) tika izmaksāts 2016. gada 13. aprīlī.

Kirgizstānas ekonomika saglabā samērā labu stabilitāti un ir apliecinājusi noturīgumu saskarē ar negatīviem ārējiem ekonomiskajiem apstākļiem, it sevišķi Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) reģionā. IKP 2015. gadā pieauga līdz 3,5 %, pateicoties lauksaimniecības un pakalpojumu nozaru stabilajiem rezultātiem, savukārt inflācija samazinājās līdz 3,4 %. Valsts maksājumu bilances stāvoklis joprojām ir nestabils, kas atspoguļo strukturāli lielo tekošā konta deficītu. Ekonomikas krīzes padziļināšanās Krievijā un kūtrā darbība citās NVS valstīs kavē eksportu, un, tā kā to dēļ ir samazinājušies naudas pārvedumi, ir samazinājies arī imports. Tādējādi saglabājas ļoti liels tekošā konta deficīts, veidojot 16 % no IKP 2015. gadā. Līdz 2015. gada beigām kopējās ārējās rezerves samazinājās līdz USD 1,78 miljardiem jeb 3,7 mēnešiem prognozētā importa, salīdzinot ar USD 1,96 miljardiem jeb 4,4 mēnešiem 2014. gada beigās. SVF 2015. gada decembrī sekmīgi noslēdza pirmo programmas pārskatīšanu 2015. gada aprīlī apstiprinātā paplašinātā trīs gadu kredītmehānisma ietvaros. Pēc valdes apstiprinājuma bija iespējams Kirgizstānas Republikai nekavējoties izmaksāt 9,514 miljonus speciālās aizņēmuma tiesībās (USD 13,2 miljonus).

3.2.4.    Tunisija

SVF valde 2013. gada jūnijā apstiprināja 24 mēnešu rezerves vienošanos ar Tunisiju par USD 1,75 miljardiem, ko pēc tam pagarināja līdz 2015. gada decembrim. Šajā saistībā Tunisija ieguva papildu MFP no ES EUR 300 miljonu apmērā aizdevumu veidā, ko apstiprināja 2014. gada maijā. No tās EUR 200 miljoni tika izmaksāti divās vienādās daļās attiecīgi 2015. gada maijā un decembrī. Pārējos EUR 100 miljonus paredzēts izmaksāt 2016. gada gaitā.

Lielākoties terora aktu negatīvās ietekmes uz ekonomiku (it sevišķi uz tūrismu, transporta nozari un ieguldījumiem) un sociālo nemieru izraisīto ražošanas pārrāvumu dēļ 2015. gadā tika ievērojami samazinātas izaugsmes prognozes, proti, līdz 0,5 %, salīdzinot ar 3 % prognozi gada sākumā, un šī situācija negatīvi ietekmē jau tā nestabilo maksājumu bilanci un fiskālo stāvokli, radot būtiskas vajadzības pēc finansējuma.

Bezdarbs saglabājas augstā līmenī, proti, 15 %, it sevišķi starp gados jauniem cilvēkiem un absolventiem (vairāk nekā 30 %). Vidējā inflācija 2015. gadā bija aptuveni 4,4 %, un tai ir tendence samazināties. Neraugoties uz izmaksu ietaupījumiem saistībā ar naftas cenām, kas bija zemākas par prognozēto, pēc konkrētas fiskālās konsolidācijas pakāpes panākšanas 2014. gadā valsts finanšu jomā 2015. gadā palielinājās strukturālais deficīts (izņemot banku rekapitalizācijas izmaksas), proti, no 4,2 % no IKP līdz 4,7 % no IKP, ko lielākoties ietekmēja izmaksu samazināšanas pasākumi, kurus īstenoja pēc terora aktiem. Valsts sektora parāds ir turpinājis palielināties, 2015. gadā sasniedzot 53 % no IKP, un tiek prognozēts, ka tas sasniegs maksimālo līmeni 61 % apmērā no IKP līdz 2018. gada beigām, pirms sāks samazināties. Tāpat ir paredzēts, ka nākamajos divos gados būtiski palielināsies valsts parāda amortizācija.

Tunisijas kredītreitings kopš 2011. gada ir vairākkārt pazemināts, proti, pēdējo reizi to samazināja 2014. gadā (Moody’s no Ba2 līdz Ba3 un Standard & Poor’s no BB līdz BB-). Neraugoties uz naftas cenu pazemināšanos, vājāku iekšzemes ekonomikas aktivitāti un labākiem eksporta rezultātiem, terora aktu negatīvā ietekme uz tūrismu ir sekmējusi tekošā konta saglabāšanos neilgtspējīgi augstā līmenī, t. i., 8,8 % no IKP 2015. gadā. Tiek lēsts, ka rezerves 2015. gada beigās bija gandrīz USD 7,5 miljardu apmērā, kas atbilst tik tikko trīs mēnešu importam.

Šajā saistībā un pēc SVF programmas sestās pārskatīšanas noslēgšanas pagājušā gada septembrī Tunisija lūdza turpmāku vienošanos ar SVF. Pašlaik par šo vienošanos notiek sarunas, un to ir paredzēts nosūtīt SVF valdei apstiprināšanai līdz 2016. gada vidum. Pēc Tunisijas iestāžu 2015. gada augustā iesniegtā lūguma piešķirt papildu MFP atbalstu Komisija 2016. gada februārī pieņēma priekšlikumu par jaunu MFP darbību līdz EUR 500 miljonu apmērā aizdevumu veidā.

 3.2.5.    Ukraina

Reaģējot uz ekonomikas situācijas straujo pasliktināšanos un vājo maksājumu bilances stāvokli Ukrainā, Komisija 2015. gada janvārī ierosināja jaunu MFP darbību līdz EUR 1,8 miljardu apmērā, ko paredzēts izmaksāt aizdevumu veidā trīs vienādās daļās (katra daļa EUR 600 miljonu apmērā). Šis priekšlikums tika pieņemts pēc divām MFP programmām (MFP I un MFP II), kuru kopējā vērtība ir EUR 1,61 miljards un kuras sāka īstenot 2014. gadā. Jaunās darbības (MFP III) pirmo daļu izmaksāja 2015. gada jūlijā. Tā tika izmaksāta pēc tam, kad 2015. gada aprīlī bija izmaksāta MFP I pēdējā atlikusī daļa EUR 250 miljonu apmērā. Rezultātā Ukrainai 2015. gadā kopumā tika nodrošināta makrofinansiālā palīdzība EUR 850 miljonu apmērā.

Šīs summas bija iespējams izmaksāt pēc tam, kad Ukraina 2015. gada martā sāka dalību jaunā četru gadu SVF programmā. Tomēr MFP III otrās daļas izmaksa aizkavējās. Kā norādīts iepriekš, tā iemesls bija neatbilstība dažiem no atrunātajiem politikas pasākumiem. Ja tiks sekmīgi un laikus īstenoti ar MFP III saistītie politikas pasākumi un panākts SVF programmas turpmāks progress, Komisija ir gatava 2016. gada laikā izmaksāt atlikušās divas MFP III daļas kopsummā par EUR 1,2 miljardiem.

Ukrainas lejupslīde 2015. gadā padziļinājās. Reālā IKP samazinājums sasniedza 9,9 % reālā izteiksmē, salīdzinot ar 6,6 % iepriekšējā gadā. Izlaides samazinājumu veicināja vājā patērētāju pārliecība un ražošanas jaudas zudums saistībā ar konfliktu austrumos. Konfliktam noplokot un Ukrainai iegūstot piekļuvi ievērojamam starptautiskajam finanšu atbalstam, gada otrajā pusē Ukrainas ekonomikā bija vērojamas ekonomikas stabilizācijas pazīmes.

Spēcīgā valūtas krīze 2015. gada sākumā kopā ar gāzes un elektroenerģijas tarifu kraso paaugstināšanos radīja patēriņa cenu indeksa inflācijas pieaugumu līdz vidēji 48,7 % 2015. gadā. Augstās inflācijas apstākļi sekmēja budžeta ieņēmumu pieaugumu nominālā izteiksmē un kopā ar konservatīvu izmaksu politiku veicināja konsolidētā budžeta deficīta būtisku samazinājumu līdz 1,6 % no IKP 2015. gadā. Neraugoties uz fiskālo konsolidāciju, valsts parāds palielinājās par 10 procentpunktiem gadā līdz 79,4 % no IKP 2015. gada beigās, jo valūtas vērtība turpināja samazināties.

Ukrainas ārējā korekcija turpinājās arī 2015. gadā, un tekošā konta deficīts samazinājās līdz 0,2 % no IKP, ko noteica importa krasais sarukums, kurš pārspēja paralēlo eksporta samazinājumu (gan apmērā, gan cenās). Sākot nostabilizēties makroekonomikai, gada gaitā palēninājās privātā kapitāla aizplūduma temps. Tajā pašā laikā oficiālās palīdzības plūsmas ir ļāvušas Ukrainai papildināt bruto ārējās rezerves, proti, līdz USD 13,3 miljardiem 2015. gada beigās, salīdzinot ar USD 7,5 miljardiem iepriekšējā gadā. SVF programmas ietvaros Ukraina panāca vienošanos ar privātiem kreditoriem par parāda restrukturizāciju aptuveni USD 19 miljardu apmērā. Papildus termiņa pagarinājumam darījuma rezultātā tika panākts parāda atvieglojums aptuveni USD 3 miljardu apmērā.

4.    MFP līdzekļu atbilstīgas izmantošanas nodrošināšana: darbības novērtējumi un ex post novērtējumi

4.1.    Darbības novērtējumi

Atbilstīgi ES Finanšu regulas prasībām Komisija ar ārējo konsultantu palīdzību veic darbības novērtējumus, lai gūtu pietiekamu pārliecību par saņēmējvalstu administratīvo procedūru un finanšu sistēmu darbību.

Darbības novērtējumi ir vērsti uz valstu finanšu pārvaldības sistēmām, īpaši finanšu ministriju un centrālo banku procedūrām un organizāciju, konkrētāk, uz to kontu pārvaldību, kuros tiek saņemti ES līdzekļi. Turklāt īpaša uzmanība tiek veltīta tam, kā darbojas ārējās revīzijas iestādes, to neatkarībai, darba programmām un to veiktās kontroles iedarbīgumam. Tiek pārbaudītas arī publiskā iepirkuma procedūras centrālajā līmenī.

Komisija 2015. gadā sāka darbības novērtējumu Moldovā, gatavojoties iespējamai jaunai MFP darbībai. Novērtējumu pabeidza 2016. gada februārī.

4.2.    Ex post novērtējumi

Atbilstīgi ES Finanšu regulai Komisija veic MFP programmu ex post novērtējumus 4 , lai novērtētu MFP programmu ietekmi. Galvenie mērķi ir šādi:

I)analizēt ietekmi uz saņēmējvalsts ekonomiku un jo īpaši uz tās ārējās pozīcijas ilgtspēju;

II)novērtēt ES rīcības pievienoto vērtību.

Ex post novērtējums par MFP darbību Bosnijai un Hercegovinai sākās 2014. gadā un tika pabeigts 2015. gada martā. 2015. gadā netika sākts neviens ex post novērtējums.

5.    Lūgumi pēc palīdzības un turpmāki Komisijas priekšlikumi — budžeta situācija

MFP darbību programma 2016. gadam ir šāda:

I)pašreizējo MFP darbību īstenošana, kā aprakstīts iepriekš; tā ietver darbību pēdējo daļu izmaksu Gruzijai, Kirgizstānas Republikai un Tunisijai, kā arī trešās darbības pēdējo divu daļu izmaksu Ukrainai;

II)iespējamu jaunu programmu apstiprināšana, pamatojoties uz līdz šim saņemtajiem lūgumiem no Armēnijas, Ēģiptes, Jordānijas, Moldovas un Tunisijas.

Kā minēts iepriekš, paredzēts, ka 2016. gadā pilnībā izmaksās MFP darbības Gruzijai, Kirgizstānas Republikai un Tunisijai, kā arī MFP III darbību Ukrainai. Tomēr Gruzijas un Tunisijas darbības varēs pilnīgi īstenot tikai tad, ja būs panākta atbilstība politikas nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgajos saprašanās memorandos, un ja SVF programma tiks īstenota ar apmierinošiem rezultātiem.

Komisija 2015. gada augustā saņēma Tunisijas iestāžu lūgumu pēc papildu MFP atbalsta, un šis lūgums tika atkārtots 2015. gada decembrī. Ņemot vērā drošības situācijas lielo ietekmi uz Tunisijas ekonomiku un vajadzībām pēc ārējā finansējuma tās politiskās pārejas konsolidācijas periodā, Komisija 2016. gada 12. februārī pieņēma priekšlikumu par otru MFP darbību līdz EUR 500 miljonu apmērā aizdevumu veidā. Sagaidāms, ka likumdevēju apstiprinājums tiks saņemts līdz 2016. gada vidum.

Ekonomikas un finansiālo nosacījumu pasliktināšanas dēļ Moldovā 2015. gada augustā tika saņemts šīs valsts iestāžu lūgums pēc MFP atbalsta. Iespējama MFP darbība būtu atkarīga no vienošanās par jaunu SVF programmu. Tomēr joprojām pastāvošā politiskā nestabilitāte ir aizkavējusi jaunas SVF programmas apspriešanu un Komisijas priekšlikuma pieņemšanu par jaunu MFP darbību Moldovā.

Komisija 2014. gada februārī saņēma jaunu MFP atbalsta lūgumu no Armēnijas. Tomēr Armēnijas maksājumu bilances stāvoklis netika atzīts par pietiekami kritisku, lai Komisijai būtu pamats iesniegt priekšlikumu par MFP, neraugoties uz jaunas SVF finanšu vienošanās apstiprinājumu 2014. gada 7. martā. Tā kā nestabilitāte turpinās, Komisija turpina cieši uzraudzīt ekonomikas un finanšu stāvokli Armēnijā, jo īpaši saistībā ar problemātisko ārējo ekonomisko vidi, ar ko valsts saskaras kopš 2014. gada beigām.

Ēģipte 2012. gada novembrī atjaunoja savu MFP lūgumu par kopējo summu EUR 500 miljoni. Komisija apsvēra priekšlikuma iesniegšanu par iespējamo aizdevumu EUR 450 miljonu apmērā kopā ar dotāciju EUR 50 miljonu apmērā. Turklāt 2013. gada jūnijā tika veikts darbības novērtējums, kurā tika analizētas finanšu plūsmas un kontrole Ēģiptes valsts finanšu pārvaldības sistēmā. Tomēr MFP priekšlikums tika apturēts, līdz starp Ēģipti un SVF tiks panākta vienošanās par SVF izmaksu programmu un ņemot vērā politisko notikumu attīstību valstī kopš 2013. gada jūlija.

Kā iepriekš norādīts, konferences laikā Londonā 2016. gada 4. februārī Komisija apņēmās piešķirt EUR 2,4 miljardus, lai atbalstītu bēgļu krīzes skartās valstis. Šajā saistībā un ņemot vērā reģionālās situācijas saasināšanos, Jordānijas iestādes izrādīja interesi par turpmāku MFP darbību, un 2016. gada martā tika saņemta oficiāla vēstule, kurā tika lūgta šāda palīdzība.

Turpmāk tabulā sniegts pārskats par MFP dotāciju saistībām un maksājumiem 2014., 2015. un 2016. gadā (provizoriski). Prognozes par 2016. gadu ir ļoti aptuvenas, un tajās iekļautas tikai tādas MFP darbības, par kurām Komisija ir ierosinājusi vai likumdevēji ir jau pieņēmuši lēmumu.

Vēl neizmaksāto MFP aizdevumu kopējā summa 2015. gada beigās bija EUR 3006 miljoni. Šī summa tiek garantēta ar ES budžetu, izmantojot Garantiju fondu ārējai darbībai 5 , no kā sedz arī Eiropas Investīciju bankas (EIB) ārējās finansēšanas darbības un Euratom aizdevumus. Garantiju fonda līdzekļi tiek nodrošināti no ES budžeta 9 % apmērā no kopējām nenokārtotajām saistībām katra gada beigās, lai gan tas notiek ar divu gadu aizkavējumu. Sagaidāms, ka izmaksātā MFP aizdevumu summa 2016. gadā sasniegs gandrīz EUR 1,7 miljardus, kas atbilstu Garantiju fonda finansējumam aptuveni EUR 149 miljonu apmērā 2018. gadā. Tomēr šie skaitļi neatspoguļo iespējamas jaunas MFP darbības, par kurām Komisija vēl nav iesniegusi priekšlikumu.

(1)

 COM(2011) 396 galīgā redakcija, 4.7.2011.

(2)

Sīkāku informāciju skatiet Komisijas Ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par makrofinansiālās palīdzības sniegšanu trešām valstīm 2013. gadā (COM(2014) 372 final).

(3)

Sīkāku informāciju skatiet Tiesas (virspalātas) 2015. gada 14. aprīļa spriedumā lietā Padome/Komisija, C-409/13, ECLI:EU:C:2015:217.

(4)

Visi ex post novērtējumi ir pieejami Ekonomikas un finanšu lietu ĢD tīmekļa vietnē:    
http://ec.europa.eu/dgs/economy_finance/evaluation/completed/index_en.htm .

(5)

Sīkāku informāciju skatiet Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par vispārējā budžeta garantijām.