52016DC0338

Ieteikums

PADOMES IETEIKUMS

par Maltas 2016. gada valsts reformu programmu

un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Maltas 2016. gada stabilitātes programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu 1 un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu 2 ,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas 3 ,

ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Sociālās aizsardzības komitejas atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)Komisija 2015. gada 26. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu 4 , iezīmējot 2016. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu. Eiropadome 2016. gada 17. un 18. martā apstiprināja gada izaugsmes pētījumā noteiktās prioritātes. Komisija 2015. gada 26. novembrī, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, pieņēma brīdinājuma mehānisma ziņojumu 5 , kurā tā neidentificēja Maltu kā vienu no dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku 6 . Eiropadome 2016. gada 18. un 19. februārī apstiprināja šo ieteikumu, un Padome to pieņēma 2016. gada 8. martā. Ņemot vērā to, ka Maltas valūta ir euro un ka ekonomiskās un monetārās savienības dalībvalstu ekonomika ir savstarpēji cieši saistīta, Maltai būtu jānodrošina pilnīga un laicīga šā ieteikuma īstenošana.

(2)2016. gada ziņojums par Maltu tika publicēts 2016. gada 26. februārī 7 . Tajā ir novērtēts progress, ko Malta panākusi, īstenojot tai adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2015. gada 14. jūlijā, un Maltas panāktais progress stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanā.

(3)Malta 2016. gada 15. aprīlī iesniedza savu 2016. gada valsts reformu programmu un 2016. gada stabilitātes programmu. Abas programmas tika izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(4)Attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, plānojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 23. pantā, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus, Komisija var lūgt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus. Komisija papildu informāciju par to, kā tā izmantos šo noteikumu, ir sniegusi norādēs par to, kā piemērojami pasākumi, kuri saista Eiropas strukturālo un investīciju fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību 8 .

(5)Uz Maltu pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa, un tai piemēro parāda noteikumu. Valdība 2016. gada stabilitātes programmā plāno, ka nominālā bilance līdz 2019. gadam uzlabosies, radot pārpalikumu 0,1 % apmērā no IKP. Strukturālā bilance pakāpeniski uzlabosies tā, ka Malta līdz 2019. gadam sasniegs vidēja termiņa budžeta mērķi — strukturālā izteiksmē līdzsvarotu budžeta stāvokli. Saskaņā ar stabilitātes programmu sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP 2016. gadā nokritīsies līdz 62,6 % un turpinās samazināties līdz 55,5 % 2019. gadā. Šo budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs attiecībā uz 2016. gadu ir ticams, bet 2017.–2019. gadu — piesardzīgs. Tomēr nav pietiekami konkretizēti pasākumi, kas nepieciešami, lai sasniegtu 2017. gadam un turpmākajiem gadiem plānotos deficīta mērķus. Balstoties uz Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, ir liels risks būtiskai novirzei no ieteiktās korekcijas virzībā uz vidēja termiņa mērķi 2015. un 2016. gadā kopā, kas būtībā izriet no 2015. gadā pieļautās novirzes, kas jānovērš 2016. gadā, un, ja politika netiks mainīta, arī 2017. gadā. 2015. gadā pieļautā novirze ir daļēji izskaidrojama ar ieguldījumu palielināšanos lielā mērā ārkārtīgi lielā ES līdzekļu apjoma apguves dēļ 2007.–2013. gada plānošanas perioda noslēguma posmā. Lai samazinātu novirzi divos gados — 2015. un 2016. gadā, 2016. gada stabilitātes programmā ir iekļauti papildu pasākumi 2016. gadam, kurus vēl nevarēja iekļaut pavasara prognozē. Šo pasākumu mērķis ir samazināt primāros izdevumus (par 0,16 % no IKP), it īpaši tādās jomās kā darbinieku atalgojums, starppatēriņš un kapitāla pārvedumi. Turklāt ir pārskatīti aprēķini par dažiem ieņēmumu pasākumiem 2016.–2019. gadam, lai atspoguļotu jaunāko informāciju, kā arī 2015. gadam paredzēto pasākumu faktisko ietekmi. Kopā šiem pasākumiem ir neto deficītu samazinoša ietekme 0,2 % apmērā no IKP. Salīdzinot ar Komisijas prognozi, šo pasākumu iekļaušana uzlabotu strukturālos pasākumus, un strukturālās bilances pīlārs norādītu uz zināmu vidējo novirzi divos gados — 2015. un 2016. gadā, savukārt 2017. gadā saglabātos būtiskas novirzes risks. Saskaņā ar prognozēm Malta gan 2016., gan 2017. gadā ievēros parāda samazināšanas robežvērtību. Balstoties uz stabilitātes programmas novērtējumu un ņemot vērā Komisijas 2016. gada pavasara prognozi, Padome uzskata, ka ir risks, ka Malta neievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Tāpēc 2016. un 2017. gadā būs nepieciešami papildu pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību.

(6)Malta joprojām nav atrisinājusi problēmas saistībā ar publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Galvenais iemesls tam ir ar sabiedrības novecošanu saistīto izmaksu (piemēram, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes izmaksas un pensijas) ietekme uz budžetu. Pensiju sistēmā jārisina divkārša problēma: jāpanāk ilgtspēja un vienlaikus jānodrošina atbilstoši pensiju ienākumi. Pensiju izdevumi 2013. gadā bija 9,6 % no IKP, tātad mazāki par ES vidējo rādītāju, tomēr tiek prognozēts, ka līdz 2060. gadam tie pieaugs līdz 12,8 %, kas būs viens no augstākajiem rādītājiem ES. Valdība 2016. gada martā pieņēma vairākus pasākumus, lai risinātu jautājumus par pensiju sistēmas ilgtspēju un piemērotību, taču ietekme uz budžetu vēl nav novērtēta. Lai uzlabotu sistēmas atbilstību, uz iemaksām balstītā valsts minimālā pensija 2016. gadā turpina pieaugt ar mērķi līdz 2027. gadam sasniegt 60 % no mediāniem ienākumiem un paplašināt tās tvērumu. Reformas iedarbīgums būs atkarīgs no vecāka gadagājuma iedzīvotāju grupu nodarbināmības nodrošināšanas. Papildus pensijām tiek prognozēts, ka valsts izdevumi par veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi palielināsies par attiecīgi 2,1 % un 1,2 % no IKP, kas ir straujāk par ES vidējo rādītāju. Iestādes ir pieņēmušas valsts veselības aizsardzības sistēmu stratēģiju un veic veselības aprūpes izdevumu pārskatīšanu ar mērķi uzlabot izdevumu efektivitāti. Tomēr ietaupījumi no šiem pasākumiem vēl ir jāiegūst. Ilgtspējai ilgtermiņā nāktu par labu, ja iespējamos ietaupījumus izlietotu, lai risinātu prognozētā izdevumu pieauguma jautājumu.

(7)Lai gan ir veikti ievērojami ieguldījumi, izglītības un apmācības rezultāti joprojām nesasniedz mērķi. Tas ietekmē darbaspēka piedāvājuma kvalitāti un ekonomiski aktīvā darbaspēka līmeni. Maltas darbaspēka iegūtās izglītības līmenis joprojām ir viens no zemākajiem ES. Malta īsteno vispusīgu mūžizglītības stratēģiju, taču dalība mūžizglītības programmās joprojām ir ierobežota, īpaši to iedzīvotāju vidū, kuru iegūtās izglītības līmenis ir zems. Šajā jomā risināmie uzdevumi ietver mērķtiecīgas informācijas kampaņas, apmācības labāku pieejamību un partnerības starp izglītības un apmācības iestādēm un darba devējiem. 2015. gadā tika apstiprināts juridisks paziņojums, ar ko izveido skolotāju pastāvīgas profesionālās attīstības institūtu (Izglītības institūts). Institūta galvenie mērķi ir šādi: i) nodrošināt skolotājiem viņu ikdienas profesionālās darbības veikšanai vajadzīgās prasmes; ii) būt par centru, kurā pedagogi var tikties un apmainīties ar pieredzi un iii) popularizēt izglītības vadību. Institūts tagad sāk darboties, un ir sagaidāms, ka tas kļūs par skolotāju profesionālās attīstības vajadzību risināšanas galveno virzītājspēku. Šajā jomā panāktais progress būs jāuzrauga.

(8)Neskaitot vienreizējus liela mēroga projektus 2014. un 2015. gadā, ieguldījumi Maltā ir samazinājušies, atspoguļojot strukturālas pārmaiņas ekonomikā un šķēršļus. Tas galvenokārt ir saistīts ar to, ka arvien lielāka nozīme ir mazāk kapitālietilpīgiem pakalpojumu sektoriem, kas mazina turpmāku ieguldījumu vajadzības ekonomikā. Tomēr valstī joprojām ir problēmas, kas ietekmē ieguldīšanu, piemēram, nepietiekamas inovācijas spējas, prasmju trūkumi, neefektīva valsts pārvalde un tiesu sistēma, regulējuma radītais slogs un ievērojami satiksmes sastrēgumi.

(9)Transporta un loģistikas infrastruktūra ir viens no lielākajiem šķēršļiem ārvalstu ieguldījumiem. Maltas ekonomikai ir būtiskas transporta ārējās izmaksas. Tās galvenokārt rodas valsts transporta tīkla neefektīvas izmantošanas dēļ un tādēļ, ka trūkst reālu alternatīvu privāto vieglo automobiļu izmantošanai. Turklāt privāto transportlīdzekļu lielais skaits, piesārņojums un satiksmes sastrēgumi rada sarežģījumus attiecībā uz valsts transporta sektora ilgtspēju. Līdz šim nav īstenota vispusīga transporta stratēģija, neskatoties uz to, ka valsts transporta stratēģijas un ģenerālplāna izstrāde ir priekšnosacījums, lai piekļūtu ES strukturālajiem un investīciju fondiem (2014–2020), kurus izmantos, lai līdzfinansētu ieguldījumus transporta sektorā.

(10)Valdība ir veikusi vairākus pasākumus, lai uzlabotu finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Šie pasākumi tika pielāgoti mērķim nodrošināt pašu kapitālu un riska kapitālu, kas tika identificēts par šķērsli pēdējos gados. Turklāt turpmākie pasākumi ietver centrālā kredītu reģistra un attīstības bankas izveidi un Maltas Fondu biržas izveidotu platformu, kas īpaši paredzēta tam, lai palīdzētu MVU piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū. Joprojām ir grūtības saistībā ar piekļuvi nebanku instrumentiem, taču MVU Maltā var izmantot labāku finansēšanas vidi nekā MVU daudzās citās ES dalībvalstīs.

(11)Eiropas pusgada ietvaros Komisija ir veikusi Maltas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un to publicējusi 2016. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu un to, kā īstenoti Maltai iepriekšējos gados adresētie ieteikumi. Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Maltā, bet arī atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jāstiprina ES vispārējā ekonomikas pārvaldība, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot ES mēroga informāciju. Ieteikumi Eiropas pusgada ietvaros ir atspoguļoti turpmāk minētajā 1. un 2. ieteikumā.

(12)Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi stabilitātes programmu, un tās atzinums 9 ir atspoguļots turpmāk minētajā 1. ieteikumā,

AR ŠO IESAKA Maltai 2016. un 2017. gadā rīkoties šādi.

1.Ņemot vērā lielo būtiskas novirzes risku, panākt ikgadēju fiskālo korekciju 0,6 % apmērā no IKP virzībā uz vidēja termiņa budžeta mērķi 2016. un 2017. gadā, veicot nepieciešamos strukturālos pasākumus. Pastiprināt pasākumus, lai nodrošinātu publisko finanšu stabilitāti ilgtermiņā.

2.Veikt pasākumus, lai stiprinātu darbaspēka piedāvājumu, it īpaši veicinot mazkvalificētu personu iesaistīšanos mūžizglītībā.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Choose the experimental features you want to try