EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 11.4.2016

COM(2016) 199 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2016. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā

1.IEVADS

Efektīvām tiesu sistēmām ir būtiska loma tiesiskuma un Savienības pamatvērtību uzturēšanā. Tās ir arī ieguldījumiem un uzņēmējdarbībai pievilcīgas vides priekšnosacījums. Tādēļ valstu tiesu sistēmu efektivitātes uzlabošana ir viena no Eiropas pusgada — ES ikgadējā ekonomikas politikas koordinēšanas cikla — prioritātēm. Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā palīdz dalībvalstīm sasniegt šo prioritāti.

Rezultātu apkopojuma ceturtajā izdevumā ir paplašināts valstu tiesu sistēmu darbības pārskats: datu vākšanā ir piedalījušās vairāk dalībvalstu; ir ieviesti jauni kvalitātes rādītāji, piemēram, par standartiem, apmācību, aptaujām un juridisko palīdzību; ir papildināti neatkarības rādītāji, tostarp ar jaunām Eirobarometra aptaujām; un ir sniegts padziļināts ieskats noteiktās jomās, piemēram, elektroniskajā komunikācijā.

2.KONTEKSTS: PASTĀVĪGI CENTIENI TIESU SISTĒMU UZLABOŠANAI

Šis rezultātu apkopojuma izdevums tiek publicēts laikā, kad vairākas dalībvalstis īsteno pasākumus savas tiesu sistēmas uzlabošanai. Nākamajā diagrammā parādīts, ka 2015. gadā gandrīz visas dalībvalstis ir veikušas izmaiņas savās tiesu sistēmās vai arī paziņojušas, ka izmaiņas tiks veiktas.

1. diagramma: Tiesību aktu un reglamentējošu noteikumu pieņemšana attiecībā uz tiesu sistēmu 2015. gadā (pieņemtie pasākumi / paziņotās iniciatīvas dalībvalstīs) (avots: Eiropas Komisija 4 )

1. diagrammā ir sniegts uz faktiem balstīts pārskats par to, “kurš ar ko nodarbojas”, bez kvalitatīva novērtējuma. Tajā redzams, ka daudzas dalībvalstis ir aktīvas vienās un tajās pašās jomās un tādēļ varētu viena otru atbalstīt. Tāpat tajā atspoguļota tiesību sistēmas reformu dinamika ES, jo vairākas valstis ir paziņojušas par jaunu iniciatīvu īstenošanu papildus jau 2015. gadā īstenotajiem pasākumiem.

Dažādo iniciatīvu tvērums, apmērs un statuss dalībvalstīs ievērojami atšķiras. Liela daļa dalībvalstu ir ieviesušas izmaiņas procesuālajos tiesību aktos vai arī paziņojušas par izmaiņu ieviešanu. To darbības joprojām tika galvenokārt vērstas uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), taču dalībvalstis ir uzsākušas iniciatīvas saistībā ar praktizējošiem juristiem, strīdu alternatīvas izšķiršanas (SAI) metodēm, juridisko palīdzību, tiesu pārvaldi, tiesu nodevām, tiesnešu nolikumiem, tiesu sistēmas reorganizāciju, tiesu specializāciju un Tiesu iestāžu padomi.

Šie centieni ir daļa no Eiropas pusgada kontekstā ieteiktajām strukturālajām reformām. Gada izaugsmes pētījumā par 2016. gadu uzsvērts, ka “dalībvalstu tiesu sistēmu kvalitātes, neatkarības un efektivitātes uzlabošana ir priekšnoteikums ieguldījumiem un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšanai. [...] Jānodrošina ātra tiesvedība, jāsamazina tiesā neizskatīto lietu uzkrāšanās, jāpastiprina aizsardzības pasākumi tiesu iestāžu neatkarībai un jāuzlabo tiesu sistēmas kvalitāte, tostarp ar IKT labāku izmantošanu tiesās un kvalitātes standartu izmantošanu.” 5  Šā paša iemesla dēļ valstu tiesu sistēmas uzlabošana ir viens no Investīciju plānu Eiropai papildinošajiem nepieciešamajiem pasākumiem valstu līmenī. 6

Rezultātu apkopojuma 2015. gada izdevumā publicētie konstatējumi kopā ar konkrētās valsts novērtējumu ietekmēja Eiropas pusgadu. 2015. gada Eiropas pusgada dati liecina, ka dažas dalībvalstis joprojām saskaras ar konkrētām problēmām. 7 Jo īpaši Padome pēc Komisijas priekšlikuma sagatavoja konkrēti dažām dalībvalstīm adresētus ieteikumus, īpaši izceļot veidus, kādos tās varētu padarīt savas tiesu sistēmas efektīvākas. 8 Turklāt tiesu reformas citās dalībvalstīs, kuras saskaras ar problēmām, tiek cieši pārraudzītas ar valstu ziņojumu palīdzību, kas publicēti Eiropas pusgada 9 ietvaros, kā arī tajās dalībvalstīs, uz kurām attiecas ekonomiskas stabilizācijas programma. 10 Turklāt Investīciju plāna Eiropai 3. pīlāra kontekstā deviņu dalībvalstu tiesu sistēmas ir apzinātas kā problemātiskas ieguldījumiem. 11

Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ES ar Eiropas strukturālo un investīciju fondiem (turpmāk — ESI fondi) nodrošinās līdz pat EUR 4,2 miljardiem tiesu sistēmu reformu atbalstam. 12 14 dalībvalstis 13 savos programdokumentos tiesu sistēmu ir norādījušas kā jomu, kurai nepieciešams ESI fondu atbalsts. Komisija uzsver uz rezultātiem vērstas pieejas nozīmīgumu līdzekļu īstenošanā: šādu pieeju pieprasa arī ESI fondu regula. Komisija apspriežas ar dalībvalstīm par ESI fondu ietekmes uz attiecīgajām tiesu sistēmām optimālo izvērtējumu un novērtējumu.

Pilnībā funkcionējošu tiesu sistēmu ietekme uz ekonomiku attaisno šos centienus. Lai atjaunotu uzticību visā uzņēmējdarbības ciklā, būtiska nozīme ir tam, lai tiesu sistēmas būtu efektīvas. Ja tiesu sistēmas nodrošina tiesību ievērošanu, kreditori labprātāk sniedz aizdevumus, uzņēmumi nerīkojas oportūnistiski, samazinās darījumu izmaksas un vieglāk ir pieejami ieguldījumi inovatīvām nozarēm, kas nereti balstās uz nemateriālajiem aktīviem (piem., intelektuālā īpašuma tiesībām — IĪT). Valstu tiesu sistēmu efektivitātes ietekme uz MVU tika uzsvērta 2015. gada aptaujā 14 , kurā piedalījās gandrīz 9000 Eiropas inovāciju un IĪT MVU. Aptaujā tika jo īpaši konstatēts, ka vieni no galvenajiem iemesliem, kas attur no IĪT pārkāpuma procesa sākšanas tiesā, ir izmaksas un pārmērīgs tiesvedības ilgums. Literatūrā un pētījumos 15 , tostarp Starptautiskā Valūtas fonda, 16 Eiropas Centrālās bankas, 17 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO), 18 Pasaules Ekonomikas foruma 19 un Pasaules Bankas sniegtajos, ir uzsvērta valstu tiesu sistēmu pozitīvā ietekme uz ekonomiku.  20

Dalībvalstu centienu uzlabot savu tiesu sistēmu efektivitāti nepieciešamību apliecina gadu gaitā nemainīgi lielā tiesu darba slodze, lai gan situācija dalībvalstīs ir atšķirīga, kā redzams turpmāk norādītajās diagrammās.

2. diagramma: Jaunu civillietu, komerclietu, administratīvo lietu un citu lietu skaits* (pirmās instances tiesās / uz 100 iedzīvotājiem) (avots: CEPEJ pētījums 21 ) 

*Atbilstoši CEPEJ metodikai šī kategorija ietver visas strīdīgās un bezstrīdus civillietas un komerclietas, ar zemes un uzņēmumu reģistrāciju saistītas bezstrīdus lietas, citas ar reģistrāciju saistītas lietas, citas bezstrīdus lietas, administratīvās lietas, kā arī citas lietas, kas nav krimināllietas. Itālija: 2013. gadā tika ieviestas atšķirīgas civillietu kategorijas, tādēļ dažādu gadu datu salīdzinājums var novest pie kļūdainiem secinājumiem. Dānija: Mazāks jaunu lietu skaits visos tiesu sistēmas līmeņos skaidrojams ar uzlabotu uzņēmējdarbības vidi.

3. diagramma: Jaunu strīdīgu civillietu un komerclietu skaits* (pirmās instances tiesās / uz 100 iedzīvotājiem) (avots: CEPEJ pētījums)

*Atbilstošo CEPEJ metodikai, strīdīgas civillietas un komerclietas attiecas uz strīdiem starp pusēm, piemēram, strīdiem saistībā ar līgumiem. Turpretī bezstrīdus civillietas (un komerclietas) attiecas uz bezstrīdus tiesvedību, piemēram, neapstrīdētiem maksājumu rīkojumiem. Dažās valstīs komerclietas tiek izskatītas īpašās komerclietu tiesās, bet citās valstīs — parastajās (civillietu) tiesās. Spānija: informācija liecina, ka mainība izskaidrojama ar tiesu nodevu ieviešanu privātpersonām līdz 2014. gada martam un maksājumu rīkojumu izslēgšanu. Grieķija: 2014. gadā tika ieviestas metodoloģiskas izmaiņas. Itālija: 2013. gadā tika ieviestas atšķirīgas civillietu kategorijas, tādēļ dažādu gadu datus salīdzinājums var novest pie kļūdainiem secinājumiem.

3.ES 2016. gada rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā GALVENIE KONSTATĒJUMI

Efektīvas tiesu sistēmas galvenie parametri ir efektivitāte, kvalitāte un neatkarība, un rezultātu apkopojumā sniegti visu šo parametru rādītāji.

3.1.    Tiesu sistēmu efektivitāte

Ar tiesvedības efektivitāti saistītie rādītāji ir šādi: tiesvedības ilgums (nolēmumu pieņemšanas laiks); lietu pabeigšanas koeficients un nepabeigto lietu skaits.

3.1.1.Tiesvedības ilgums

Tiesvedības ilgums ir laiks (dienās), kas nepieciešams, lai lietu izskatītu tiesā, t. i., laiks, kas nepieciešams nolēmuma pieņemšanai pirmās instances tiesā. “Nolēmuma pieņemšanas laika” rādītājs ir nepabeigto lietu skaits, kas dalīts ar pabeigto lietu skaitu gada beigās un reizināts ar 365 dienām. 22 Visi dati 23 attiecas uz tiesvedību pirmās instances tiesā un, kad iespējams, 2010. gada dati tiek salīdzināti ar 2012., 2013. un 2014. gada datiem. 24

*Atbilstoši CEPEJ metodikai šī kategorija ietver visas strīdīgās un bezstrīdus civillietas un komerclietas, ar zemes un uzņēmumu reģistrāciju saistītas bezstrīdus lietas, citas ar reģistrāciju saistītas lietas, citas bezstrīdus lietas, administratīvās lietas, kā arī citas lietas, kas nav krimināllietas. Salīdzināšana jāveic uzmanīgi, jo dažas dalībvalstis informēja par izmaiņām datu apkopošanas vai kategoriju noteikšanas metodikā (Čehijas Republika, Igaunija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Ungārija, Rumānija, Slovēnija un Somija). Čehija un Slovākija: nebija iespējams nošķirt nepabeigto lietu skaitu pirmās instances tiesās, jo katra lieta tiek uzskatīta par nepabeigtu līdz brīdim, kad turpmāka tiesvedība nav iespējama. Portugāle: Tehnisku sarežģījumu dēļ dati nebija pieejami.

5. diagramma: Laiks, kas nepieciešams, lai pabeigtu strīdīgas civillietas un komerclietas* (pirmās instances tiesās / dienās) (avots: CEPEJ pētījums)

*Atbilstoši CEPEJ metodikai, strīdīgas civillietas (un komerclietas) attiecas uz strīdiem starp pusēm, piemēram, strīdiem saistībā ar līgumiem. Turpretī bezstrīdus civillietas (un komerclietas) attiecas uz bezstrīdus tiesvedību, piemēram, neapstrīdētiem maksājumu rīkojumiem. Dažās valstīs komerclietas tiek izskatītas īpašās komerclietu tiesās, bet citās valstīs — vispārējās piekritības (civillietu) tiesās. Salīdzināšana jāveic uzmanīgi, jo dažas dalībvalstis informēja par izmaiņām datu apkopošanas vai kategoriju noteikšanas metodikā (Čehijas Republika, Grieķija, Igaunija, Spānija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Ungārija, Rumānija, Slovēnija un Somija) vai brīdināja, ka dati var nebūt ietverta informācija par visām pavalstīm vai visām tiesām (Vācija, Luksemburga). Čehija un Slovākija: nebija iespējams nošķirt nepabeigto lietu skaitu pirmās instances tiesās, jo katra lieta tiek uzskatīta par nepabeigtu līdz brīdim, kad turpmāka tiesvedība nav iespējama. Līdz 2014. gadam Nīderlande sniedza informāciju par novērtētu nolēmuma pieņemšanas laiku, bet to netika aprēķinājusi CEPEJ. Portugāle: Tehnisku sarežģījumu dēļ dati par 2014. gadu nebija pieejami.

6. diagramma: Laiks, kas nepieciešams, lai pabeigtu administratīvās lietas* (pirmās instances tiesās / dienās) (avots: CEPEJ pētījums)

*Ievērojot CEPEJ metodiku, administratīvās lietas attiecas uz strīdiem starp iedzīvotājiem un vietējām, reģionālajām vai valsts iestādēm. Dažās valstīs administratīvās lietas izskata īpašās administratīvajās tiesās, bet citās valstīs — vispārējās piekritības (civillietu) tiesās. Salīdzināšana būtu jāveic uzmanīgi, jo dažas dalībvalstis informēja par izmaiņām datu apkopošanas vai kategoriju noteikšanas metodikā (Ungārija, Somija), par administratīvo tiesu sistēmas reorganizāciju (Horvātija 2012. gadā) vai brīdināja, ka datos var nebūt ietverta informācija par visām pavalstīm vai visām tiesām (Vācija, Luksemburga). Čehija un Slovākija: nebija iespējams nošķirt nepabeigto lietu skaitu pirmās instances tiesās, jo katra lieta tiek uzskatīta par nepabeigtu līdz brīdim, kad turpmāka tiesvedība nav iespējama. Kipra: Informācija liecina, ka mainību izskaidro ar drošības naudu saistīto lietu pieaugums un to kopīga izskatīšana. Malta: Informācija liecina, ka mainību izskaidro tiesnešu skaita pieaugums.

3.1.2.Lietu pabeigšanas koeficients

Lietu pabeigšanas koeficients ir pabeigto lietu skaita un jauno lietu skaita attiecība. Ar šo koeficientu novērtē, vai tiesa spēj laikus izskatīt jaunās lietas. Ja lietu pabeigšanas koeficients ir aptuveni 100 % vai vairāk, tas nozīmē, ka tiesu sistēma spēj izskatīt vismaz tik daudz lietu, kas atbilst jauno lietu skaitam. Ja lietu pabeigšanas koeficients ir mazāks par 100 %, tas nozīmē, ka lietu skaits, ko tiesas izskata, ir mazāks par jauno lietu skaitu.

7. diagramma: Civillietu, komerclietu, administratīvo lietu un citu lietu pabeigšanas koeficients* (pirmās instances tiesās / procentos — par 100 % lielākas vērtības norāda, ka pabeigto lietu skaits pārsniedz jauno lietu skaitu, savukārt par 100 % mazākas vērtības norāda, ka pabeigto lietu skaits ir mazāks nekā jauno lietu skaits) (avots: CEPEJ pētījums)

*Salīdzināšana būtu jāveic uzmanīgi, jo dažas dalībvalstis informēja par izmaiņām datu apkopošanas vai kategoriju noteikšanas metodikā (Čehijas Republika, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Ungārija, Slovēnija, Somija). Informācija liecina, ka mainību Lietuvā un Slovākijā izskaidrojamas ar izmaiņām attiecībā uz jaunajām lietām. Latvija: Informācija liecina, ka Latvijā mainību ietekmēja ārēji un iekšēji faktori, piemēram, jauna maksātnespējas tiesvedība. Portugāle: Tehnisku sarežģījumu dēļ dati nav pieejami.

8. diagramma: Strīdīgu civillietu un komerclietu pabeigšanas koeficients* (pirmās instances tiesās / procentos) (avots: CEPEJ pētījums)

*Salīdzināšana jāveic uzmanīgi, jo dažas dalībvalstis informēja par izmaiņām datu apkopošanas vai kategoriju noteikšanas metodikā (Čehijas Republika, Grieķija, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Ungārija, Slovēnija, Somija) vai brīdināja, ka datos var nebūt ietverta informācija par visām pavalstīm vai visām tiesām (Vācija, Luksemburga). Nīderlande: Pirms 2014. gada Nīderlande sniedza informāciju par novērtētu nolēmuma pieņemšanas laiku, bet to netika aprēķinājusi CEPEJ. Luksemburga: Informācija liecina, ka mainība izskaidrojama ar jaunu statistikas metožu ieviešanu. Īrija: Informācija liecina, ka zemie rezultāti izskaidrojami ar nepabeigtu civillietu reģistrācijas vēsturisko praksi. Portugāle: Tehnisku sarežģījumu dēļ nav pieejami dati par 2014. gadu.

9. diagramma: Administratīvo lietu pabeigšanas koeficients* (pirmās instances tiesās / procentos) (avots: CEPEJ pētījums)

*Salīdzināšana jāveic uzmanīgi, jo dažas dalībvalstis informēja par izmaiņām datu apkopošanas vai kategoriju noteikšanas metodikā (Ungārija, Somija), par administratīvo tiesu sistēmas reorganizāciju (Horvātija 2012. gadā) vai brīdināja, ka datos var nebūt ietverta informācija par visām pavalstīm vai visām tiesām (Vācija, Luksemburga). Lietuva: Informācija liecina, ka mainība izskaidrojama ar izmaiņām attiecībā uz jaunajām lietām. Malta: Informācija liecina, ka mainību izskaidro tiesnešu skaita pieaugums.

3.1.3.Nepabeigtās lietas

Nepabeigto lietu skaits ir to lietu skaits, kuras vēl ir jāizskata perioda beigās. Tas arī ietekmē nolēmuma pieņemšanas laiku.

10. diagramma: Nepabeigtu civillietu, komerclietu, administratīvo lietu un citu lietu skaits* (pirmās instances tiesās / uz 100 iedzīvotājiem) (avots: CEPEJ pētījums)

*Salīdzināšana jāveic uzmanīgi, jo dažas dalībvalstis informēja par izmaiņām datu apkopošanas vai kategoriju noteikšanas metodikā (Čehijas Republika, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvijas, Ungārija, Rumānija, Slovēnija, Somija). Čehija un Slovākija: nebija iespējams nošķirt nepabeigto lietu skaitu pirmās instances tiesās, jo katra lieta tiek uzskatīta par nepabeigtu līdz brīdim, kad turpmāka tiesvedība nav iespējama. Spānija: Informācija liecina, ka mainība izskaidrojama ar izmaiņām attiecībā uz jaunajām lietām. Portugāle: Tehnisku sarežģījumu dēļ dati nav pieejami.

11. diagramma: Nepabeigtu strīdīgu civillietu un komerclietu skaits* (pirmās instances tiesās / uz 100 iedzīvotājiem) (avots: CEPEJ pētījums)

*Salīdzināšana jāveic uzmanīgi, jo dažas dalībvalstis informēja par izmaiņām datu apkopošanas vai kategoriju noteikšanas metodikā (Čehijas Republika, Grieķija, Igaunija, Itālija, Kipra, Latvija, Ungārija, Rumānija, Slovēnija, Somija) vai brīdināja, ka datos var nebūt ietverta informācija par visām pavalstīm vai visām tiesām (Vācija, Luksemburga). Informācija liecina, ka mainība Dānijā, Grieķijā un Spānijā izskaidrojama ar izmaiņām attiecībā uz jaunajām lietām. Čehija un Slovākija: nebija iespējams nošķirt nepabeigto lietu skaitu pirmās instances tiesās, jo katra lieta tiek uzskatīta par nepabeigtu līdz brīdim, kad turpmāka tiesvedība nav iespējama. Portugāle: Tehnisku sarežģījumu dēļ nav pieejami dati par 2014. gadu.

12. diagramma: Nepabeigtu administratīvo lietu skaits* (pirmās instances tiesās / uz 100 iedzīvotājiem) (avots: CEPEJ pētījums)

*Salīdzināšana jāveic uzmanīgi, jo dažas dalībvalstis informēja par izmaiņām datu apkopošanas vai kategoriju noteikšanas metodikā (Ungārija, Somija), par administratīvo tiesu sistēmas reorganizāciju (Horvātija 2012. gadā) vai brīdināja, ka datos var nebūt ietverta informācija par visām pavalstīm vai visām tiesām (Vācija, Luksemburga). Informācija liecina, ka mainība Spānijā un Kiprā izskaidrojama ar izmaiņām attiecībā uz jaunajām lietām. Čehija un Slovākija: nebija iespējams nošķirt nepabeigto lietu skaitu pirmās instances tiesās, jo katra lieta tiek uzskatīta par nepabeigtu līdz brīdim, kad turpmāka tiesvedība nav iespējama.

3.1.4.Efektivitāte konkrētās jomās

Šajā sadaļā sniegta sīkāka informācija par laiku, kas tiesām nepieciešams, lai izskatītu strīdus konkrētās tiesību jomās, un tā papildina vispārīgos datus par tiesu sistēmu efektivitāti. Jomas ir izvēlētas, vadoties pēc to būtiskuma vienotajam tirgum, ekonomikai un uzņēmējdarbības videi kopumā. Dati par vidējo tiesvedības ilgumu šajās konkrētajās jomās sniedz labāku izpratni par valstu tiesu sistēmas darbību. 2016. gada rezultātu apkopojums ir balstīts uz iepriekšējām datu apkopošanas darbībām, un tajā aplūkotas šādas jomas — maksātnespēja, konkurences tiesības, patērētāju tiesības, intelektuālā īpašuma tiesības, elektroniskās komunikācijas tiesības un publiskais iepirkums.

Īpaši svarīgi ir ciešāk aplūkot tiesu darbību, piemērojot ES tiesības konkrētajās jomās. 25 ES tiesības veido dalībvalstu tiesību sistēmu kopīgu pamatu, tādēļ uz ES tiesībām balstīta tiesvedība ir īpaši piemērota salīdzinošo datu iegūšanai. Piemērojot ES tiesības, valstu tiesas darbojas kā Savienības tiesas un nodrošina, ka ES tiesību aktu sniegtās tiesības un pienākumi tiek efektīvi īstenoti. Konkrētu ES tiesību jomu sīkāka aplūkošana vieš skaidrību par ES tiesību aktu izpildes efektivitāti. Ilgstoša tiesvedības kavēšanās var negatīvi ietekmēt attiecīgo ES tiesību aktu sniegto tiesību izmantošanu, piem., gadījumos, kad tiesiskās aizsardzības līdzekļi vairs nav pieejami vai arī smagi finanšu zaudējumi kļūst neatgūstami.

13. diagramma. Maksātnespēja: Laiks, kas nepieciešams, lai pabeigtu maksātnespējas procesu* (gados) (avots: Pasaules Bankas pētījums “Doing Business”)

*Laiks, kas nepieciešams kreditoriem, lai atgūtu savus līdzekļus. Laika posms attiecas uz periodu no uzņēmuma saistību neizpildes sākuma dienas līdz dienai, kad visa bankai maksājamā summa vai tās daļa ir samaksāta. Ir ņemtas vērā iespējamās novilcināšanas taktikas, ko puses varētu izmantot, piemēram, laiku novilcinošas pārsūdzības vai pagarinājuma pieprasījumi. Dati ir apkopoti no vietējo maksātnespējas administratoru aptaujas atbildēm un pārbaudīti likumu un noteikumu pētījumā, kā arī pārbaudīti, izmantojot publiski pieejamu informāciju par maksātnespējas (bankrota) procesa sistēmām. Katru gadu dati tiek apkopoti jūnijā.

14. diagramma. Konkurence: Vidējais pārsūdzības procesa lietu attiecībā uz valstu konkurences iestāžu lēmumiem, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. un 102. pantu, ilgums* 26 (pirmās instances tiesas / dienās) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Konkurences tīklu)

Viens no uzņēmējdarbībai pievilcīgas vides galvenajiem aspektiem ir pareiza konkurences tiesību piemērošana. Ir būtiski nodrošināt uzņēmumiem līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Pārsūdzības procesa lietas attiecībā uz valstu konkurences iestāžu lēmumiem pirmās instances tiesās, šķiet, prasa ilgāku laiku, salīdzinot ar administratīvo lietu nolēmumu pieņemšanas laiku (6. diagramma) vai civillietām, komerclietām, administratīvām un citām lietām kopumā (4. diagramma). Šie rezultāti visticamāk liecina par lietu, kurās tiek piemērotas ES konkurences tiesības, sarežģītību un nozīmi ekonomikā.

*Šajā laikposmā Bulgārijā, Igaunijā, Kiprā un Maltā netika apzināta neviena lieta. Īrija: Šajā diagrammā noteiktais datu iegūšanas scenārijs netiek piemērots (valstu konkurences iestāde nav pilnvarotas pieņemt lēmumus, piemērojot LESD 101. un 102. pantu. Austrija: Šis scenārijs nav tieši piemērojams; datos iekļautas visas Karteļa tiesas izskatītās lietas, kuras attiecas uz LESD 101. un 102. pantu pārkāpumu. Pārsūdzības procesu lietu izskatīšanas ilgums tika aprēķināts, balstoties uz to lietu ilgumu, par kurām atsauces gadā tika pieņemts nolēmums. Dalībvalstis ir sakārtotas, pamatojoties uz pārsūdzības procesu lietu svērto vidējo ilgumu šo trīs gadu laikā. 27 Attiecīgo lietu skaits dalībvalstīs atšķiras, taču daudzos gadījumos šis skaitlis ir mazs (mazāk nekā trīs lietas gadā). Atkarībā no vienas ārkārtīgi ilgstošas vai ļoti īsas lietas ilguma vidējā ilguma rādītāji no gada uz gadu var ļoti atšķirties (piem., Beļģijā, Dānijā, Polijā, Apvienotajā Karalistē). Dažas lietas ar visilgāko izskatīšanas laiku ietvēra arī lūgumu Eiropas Savienības Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu (piem., Čehijas Republikā).

15. diagramma. Elektroniskā komunikācija: Vidējais pārsūdzības procesa lietu attiecībā uz valstu konkurences iestāžu lēmumiem, piemērojot ES tiesības elektronisko komunikāciju jomā, ilgums* (pirmās instances tiesas / dienās) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Komunikāciju Komiteju)

Elektronisko komunikāciju regulējošu tiesību aktu mērķis ir padarīt saistītos tirgus konkurētspējīgākus, kā arī radīt ieguldījumus, inovāciju un izaugsmi. Šo tiesību aktu efektīva piemērošana ir svarīga, lai sasniegtu tādus mērķus kā zemākas cenas iedzīvotājiem, augstākas kvalitātes pakalpojumi un labāka pārredzamība. Kopumā vidējais laiks, kas nepieciešams, lai atrisinātu pārsūdzības procesa lietas elektronisko komunikāciju tiesību jomā 28 pirmās instances tiesās, šķiet, ir ilgāks nekā vidējais civillietu, komerclietu, administratīvo un citu lietu izskatīšanas laiks (4. diagramma). Salīdzinot ar lietām konkurences (14. diagramma) un patērētāju aizsardzības tiesību (17. diagramma) jomā, elektronisko komunikāciju lietu grupas ietvaros vērojamas lielākas vidējā ilguma atšķirības. Tam par iemeslu visticamāk ir šīs kategorijas lietu plašā amplitūda — no plaša mēroga “tirgus analīzes” apskatiem līdz uz patērētājiem vērstiem jautājumiem.

*Šajā laikposmā netika konstatēta neviena lieta Luksemburgā un Latvijā, neviena lieta Somijā 2013. gadā, neviena lieta Īrijā un Maltā 2014. gadā. Tādu saistīto lietu skaits, kas attiecas uz pārsūdzību, dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgs. Dažās instancēs saistīto lietu ierobežotais skaits (Beļģijā, Igaunijā, Īrijā, Kiprā, Lietuvā un Apvienotajā Karalistē) nozīmē to, ka lietas ar ļoti ilgu izskatīšanas laiku var būtiski ietekmēt vidējos rādītājus. Austrija: 2013. gadā attiecīgajā tiesā bija neparasti liels sarežģītu lietu skaits, kas saistītas ar tirgus analīzi. Dānija: Pirmās instances apelācijas lietas izskata tiesām pielīdzināma iestāde. Spānijā, Austrijā un Portugālē atkarībā no lietu priekšmeta tās izskata dažādas tiesas.

16. diagramma. Kopienas preču zīmes: Vidējais Kopienas preču zīmju pārkāpumu lietu izskatīšanas laiks* (pirmās instances tiesas / dienās) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru)

Intelektuālā īpašuma tiesībām ir būtiska loma ieguldījumu inovācijās veicināšanā. Nepastāvot efektīviem intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības līdzekļiem, netiek veicināta jauninājumu ieviešana un jaunrade un mazinās ieguldījumi. 16. diagrammā sniegti dati par laiku, kas valstu tiesām ir nepieciešams nolēmuma pieņemšanai lietās, kuras skar visizplatītāko ES intelektuālā īpašuma tiesību — Kopienas preču zīmes — pārkāpumus. Kopienas preču zīmes 29 reglamentējošie ES tiesību akti nozīmīgu lomu paredz valstu tiesām, kuras darbojas kā Savienības tiesas, pieņemot lēmumus, kuri skar vienotā tirgus teritoriju. Dati liecina par lietu izskatīšanas ilguma atšķirībām dažādās dalībvalstīs, kas var ietekmēt Kopienas preču zīmju turētājus, kuri vēlas ierosināt pārsūdzības procedūru iespējamo pārkāpumu lietās.

*Horvātija: netika konstatēta neviena šāda lieta. Neviena šāda lieta netika konstatēta Luksemburgā un Īrijā 2012. gadā, Lietuvā 2013. gadā un Igaunijā un Somijā 2014. gadā. Vidējais lietu ilguma aprēķins veikts, balstoties uz statistikas datiem, vai arī, kad iespējams, lietu izlasi. Dalībvalstis ir izkārtotas, balstoties uz svērto vidējo tiesvedības ilgumu šo trīs gadu laikā. Dānija: Datos pat 2012. un 2013. gadu iekļautas visas ar preču zīmēm saistītās lietas. Grieķija: 2014. gada dati ir dažādu tiesu datu vidējais aprēķinātais rādītājs. Vācijā, Spānijā, Portugālē, Zviedrijā datiem izmantotas tiesu aplēses. Attiecīgo lietu skaits dalībvalstīs ir atšķirīgs. Attiecīgo lietu skaits bija ierobežots (mazāk nekā piecas) Lietuvā 2012. gadā, Igaunijā un Somijā 2012. un 2013. gadā, Īrijā un Luksemburgā 2013. un 2014. gadā, Ungārijā 2012. un 2014. gadā. Atkarībā no vienas ārkārtīgi ilgstošas vai ļoti īsas lietas ilguma vidējā ilguma rādītāji no gada uz gadu var ļoti atšķirties.

17. diagramma. Patērētāju tiesību aizsardzība: Vidējais pārsūdzības procesa lietu par patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu lēmumiem, piemērojot ES tiesības, ilgums* (pirmās instances tiesas / dienās) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Sadarbības tīklu patērētāju tiesību aizsardzības jomā)

Efektīva ES tiesību aktu patērētāju aizsardzības jomā 30 piemērošana ļauj patērētājiem izbaudīt viņu tiesību sniegtās priekšrocības, kā arī neļauj uzņēmumiem, kuri pārkāpj patērētāju tiesības, gūt netaisnīgas priekšrocības. ES patērētāju tiesību piemērošanā galvenā loma ir patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm un tiesām. Turpmāk aprakstītais scenārijs attiecas uz dalībvalstīm, kurās patērētāju tiesību aizsardzības iestādes ir pilnvarotas pieņemt lēmumus par patērētāju tiesību pārkāpumiem. 31 Patērētāju tiesību iestāžu izskatītās lietas nereti skar svarīgus patērētāju tiesību jautājumus. Ilgstoša lietu izskatīšana tiesā var paildzināt iespējamu patērētāju tiesību pārkāpumu atrisināšanu, kam var būt nopietna ietekme uz patērētājiem un uzņēmumiem.

*Scenārijs nav piemērojams Beļģijā, Luksemburgā, Austrijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē. Laikposmā, par kuru pieejami dati, neviena atbilstoša lieta netika konstatēta Īrijā, Kiprā, Maltā. Vācija: Administratīvās iestādes ir pilnvarotas pieņemt lēmumus tikai pārrobežu lietā, un neviena atbilstoša pārrobežu lieta šajā laikposmā netika konstatēta. Francija: Apelācijas lietas ir maznozīmīgas; dati pieejami tikai par 2013. gadu. Spānija: Dati atspoguļo četru autonomo kopienu vidējo gada rādītāju; citās autonomajās kopienās vidējais rādītājs var atšķirties. Dānijā, Igaunijā, Francijā, Horvātijā, Lietuvā, Nīderlandē un Slovēnijā lietu skaits attiecīgajā periodā ir mazs, kas nozīmē, ka viena ilgstoši izskatīta lieta var būtiski ietekmēt vidējo rādītāju un radīt lielākas atšķirības pa gadiem. Dažas dalībvalstis sniedza aplēses (Itālija, Polija, Rumānija par 2013. gadu) Kopumā dati neattiecas uz finanšu pakalpojumiem un produktiem. Vidējais ilgums aprēķināts kalendārajās dienās, skaitot no dienas, kurā lieta vai pārsūdzība iesniegta tiesā, līdz dienai, kurā tiesa pieņem galīgo nolēmumu.

Citas īpašās jomas

2015. gadā Komisija izskatīja datu vākšanas iespējas publiskā iepirkuma jomā kopā ar ACA-Europe — Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociāciju. ES tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā 32 ir nozīme ekonomikā, jo tie nodrošina ātrus un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus esošajiem un potenciālajiem kandidātiem, kuri apstrīd publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu. No 17 dalībvalstīm iegūtie dati liecina, ka 2013.-2014. gadā ES pieteikumu publiskā iepirkuma lietās izskatīšanas pēc būtības vidējais laiks pēdējās instances tiesā 33 bija mazāk nekā viens gads (268 dienas). 34 Efektīva lietu izskatīšana tiesā nodrošina, ka pretendenti var pilnībā izbaudīt visus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas paredzēti ES tiesību aktos par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem publiskā iepirkuma jomā, un ka sabiedrību neietekmē publisko līgumu izpildes aizkavēšanās.

3.2.    Tiesu sistēmu kvalitāte

Efektīvai tiesu sistēmai nepieciešami ne tikai savlaicīgi nolēmumi, bet arī kvalitāte. Nekvalitatīvi tiesas nolēmumi var palielināt uzņēmējdarbības riskus gan lieliem uzņēmumiem, gan MVU, kā arī var ietekmēt patērētāju izvēli. Lai gan nav vienota, saskaņota veida, kā novērtēt kādas tiesu sistēmas kvalitāti, rezultātu apkopojumā tiek izmantoti konkrēti rādītāji, kas ir vispārēji pieņemti kā būtiski 36 un var palīdzēt uzlabot tiesiskuma kvalitāti. Tie ir sagrupēti četrās kategorijās: (1) tiesu pieejamība iedzīvotājiem un uzņēmumiem; (2) atbilstoši materiālie un cilvēkresursi; (3) novērtēšanas rīku ieviešana un (4) kvalitātes standartu izmantošana.

3.2.1.Pieejamība

Visā tiesu sistēmas ķēdē ir nepieciešama pieejamība, lai atvieglotu informācijas iegūšanu — par tiesu sistēmu, par to, kā celt prasību un kādi ir ar to saistītie finanšu aspekti, par tiesvedības statusu līdz pat procesa beigām —, lai tiešsaistē nodrošinātu ātru piekļuvi nolēmumam.

— Informācijas par tiesu sistēmu sniegšana —

Iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegtā informācija par tiesu sistēmas vispārējiem aspektiem ir tiesu pieejamības pamats.

18. diagramma: Tiešsaistes informācijas par tiesu sistēmu pieejamība plašai sabiedrībai* (avots: Eiropas Komisija 37 )

*Dažās dalībvalstīs (Slovēnija, Rumānija) informācija par tiesvedības izmaksu sastāvu, ir padarīta pieejama, publicējot attiecīgo informāciju saturošus tiesību aktus. Bulgārija: Ne visu tiesu tīmekļa vietnēs izklāstīta informācija par tiesu sistēmu, sākot ar tiesvedību, juridisko palīdzību un ar tiesvedību saistīto izmaksu sastāvu. Čehijas Republika: Informācija par tiesvedības uzsākšanu ir pieejama Augstākās tiesas, Augstākās administratīvās tiesas un Konstitucionālās tiesas tīmekļa vietnē. Vācija: Katra federālā zeme lemj federālajā līmenī, kādu informāciju sniegt tiešsaistē.

— Juridiskās palīdzības sniegšana —

“Juridiskā palīdzība tiek sniegta tiem, kam nav pietiekamu līdzekļu, ciktāl šī palīdzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu tiesiskuma īstenošanu” (Eiropas Savienības Pamattiesību harta, 47. panta 3. daļa) 19. diagrammā atspoguļots dalībvalstu atvēlētais budžets juridiskajai palīdzībai uz vienu iedzīvotāju. Visas dalībvalstis ir ziņojušas par budžetā atvēlētajām summām.

19. diagramma: Gada valsts budžets, kas piešķirts juridiskajai palīdzībai* (EUR uz vienu iedzīvotāju) (avots: CEPEJ pētījums)

*Dažās dalībvalstīs daļu juridiskās palīdzības var segt arī praktizējoši juristi, tas diagrammā norādītajos datos nav atspoguļots.

20. diagramma: Ienākumu slieksnis, lai saņemtu juridisko palīdzību konkrētā patērētāju tiesību lietā* (procentos izteiktas Eurostat nabadzības sliekšņa un ienākumu sliekšņa atšķirības) (avots: Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Advokatūru un Juristu biedrību padomi (CCBE) 38 )

Juridiskajai palīdzībai atvēlēto budžetu salīdzinājumā nav ņemtas vērā Savienībā pastāvošās makroekonomisko apstākļu atšķirības. Lai būtu labāks salīdzinājums, kopā ar CCBE tika apskatīts specifisks, sašaurināts patērētāju strīda scenārijs, lai parādītu indivīdu atbilstību tiesībām saņemt juridisko palīdzību katras dalībvalsts ienākumu un dzīves apstākļu kontekstā. 20. diagrammā redzamie dati attiecas uz šo specifisko scenāriju. Ņemot vērā dalībvalstu juridiskās palīdzības režīmu sarežģītību, secinājumi jāizdara uzmanīgi un tos nevajadzētu vispārināt. 39

Lielākā daļa dalībvalstu juridisko palīdzību piešķir, balstoties uz pieteikuma iesniedzēja ienākumiem. 40 Turpmāk redzamajā 20. diagrammā tiek salīdzināti procentos izteikti ienākumu sliekšņi juridiskās palīdzības saņemšanai 41 un Eurostat nabadzības riska sliekšņi (Eurostat slieksnis). 42 Piemēram, ja atbilstība tiesībām saņemt juridisko palīdzību norādīta 20 %, tas nozīmē, ka juridisko palīdzību var saņemt pieteikuma iesniedzējs, kura ienākumi ir par 20 % augstāki nekā Eurostat slieksnis. Turpretim, ja atbilstība tiesībām saņemt juridisko palīdzību tiek norādīta -20 %, tas nozīmē, ka ienākumu slieksnis ir 20 % zemāks nekā Eurostat slieksnis. Šī diagramma sniedz salīdzinošu pārskatu par dalībvalstu piemērotajiem ienākuma sliekšņiem juridiskās palīdzības piešķiršanai šajā konkrētajā scenārijā.

Dažās dalībvalstīs pastāv gan juridiskās palīdzības sistēma, kuras ietvaros ar tiesvedību saistītās izmaksas tiek segtas 100 % apmērā (juridiskā palīdzība pilnā apmērā), gan arī sistēma daļējai izmaksu segšanai (daļēja juridiskā palīdzība). Dažās dalībvalstīs pastāv vai nu tikai pilna apmēra, vai tikai daļējas juridiskās palīdzības sistēma.

*Lielākā daļa dalībvalstu, nosakot atbilstības tiesību saņemt juridisko palīdzību slieksni, to piesaista neto ienākumiem, izņemot Dāniju, Franciju, Nīderlandi, Portugāli, kuras to piesaista bruto ienākumiem. Bulgārija: Juridiskā palīdzība 100 % tiek piešķirta personām, kuras atbilst tiesībām saņemt sociālās palīdzības ikmēneša pabalstus; Vācija: Ienākumu sliekšņa summu nosaka, pamatojoties uz 2015. gada Prozesskostenhilfebekanntmachung un vidējām mājokļa gada izmaksām Vācijā 2013. gadā (SILC); Īrija: Papildus ienākumu uzrādīšanai pieteikuma iesniedzējam jāspēj pierādīt, ka iemaksu veikšana viņam/viņai sagādātu nesamērīgas grūtības. Latvija: Ienākumi amplitūdā no EUR 128.06 līdz EUR 320, atkarībā no pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietas. Koeficients balstīts uz vidējo aritmētisko. Somija: Ienākumu sliekšņa summu balstīta uz privātpersonas, kuras apgādībā nav citas personas, pieejamo līdzekļu sliekšņa un vidējām mājokļa gada izmaksām Somijā 2013. gadā (SILC). Apvienotā Karaliste (SC): Prasības summa (EUR 3000) tiktu izskatīta maza apmēra prasību tiesvedībā, kurā nav paredzēta juridiskā palīdzība pilnā apmērā.

— Prasības iesniegšana tiešsaistē —

Prasību elektroniska iesniegšana un elektroniska saziņa starp tiesām un advokātiem ir vēl viens pamatelements tiesu pieejamības veicināšanai un kavēšanās un izmaksu samazināšanai. Tiesu IKT sistēmām arvien lielāka nozīme ir arī tiesu iestāžu pārrobežu sadarbībā, un tādējādi tās atvieglo ES tiesību aktu īstenošanu.

21. diagramma: Elektroniska prasību iesniegšana* (0 = pieejama 0 % tiesu; 4 = pieejama 100 % tiesu 43 ) (avots: CEPEJ pētījums)

*Polija: Elektroniska prasības iesniegšana iespējama tikai lietām, kas skar maksājumu orderus. Rumānija: Lietu var iesniegt tiesā ar e-pasta starpniecību. Iesniegums tiek izdrukāts un pievienots lietai.

22. diagramma: Maza apmēra prasību tiešsaistes procedūru salīdzinošā novērtēšana (avots: 13th eGovernment Benchmarking Report, pētījums, kas tiek gatavots Eiropas Komisijai un Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ģenerāldirektorātam) 44

Vienkārša valsts vai Eiropas mēroga maza apmēra prasību iesniegšana ir veids, kā uzlabot iedzīvotāju piekļuvi tiesiskumam un ļaut viņiem labāk izmantot savas patērētāju tiesības. Arī pārrobežu tiešsaistes maza apmēra prasību procedūru nozīme palielinās pārrobežu e-komercijas dēļ. Tādēļ viens no Eiropas Komisijas politikas mērķiem ir vienkāršot un paātrināt maza apmēra prasību procedūras, uzlabojot tiesu iestāžu savstarpējo saziņu un gudri izmantojot IKT. Galīgais mērķis ir administratīvā sloga samazināšana visām lietotāju grupām, proti, tiesām, tiesu sistēmas dalībniekiem un tiešajiem lietotājiem. Eiropas Komisijas pasūtītā 13th eGovernment Benchmarking Report ietvaros pētnieku grupa (tā saucamie “kontrolpircēji”) veica maza apmēra prasību procedūras novērtējumu. 45 Pētījuma mērķis bija noteikt, vai sabiedrisko pakalpojumu nosacījumi tiešsaistē ir strukturēti atbilstīgi lietotāju vajadzībām. 46

* Dalībvalstis attiecīgajā kategorijā saņēma 100 punktu tikai tad, ja pakalpojums bija pilnīgi pieejams tiešsaistē ar galvenā portāla starpniecību. Tās saņēma 50 punktu, ja tiešsaistē bija pieejama vienīgi informācija par pakalpojumu.

Salīdzinot ar pagājušā gada datiem, diagrammā redzams pieejamības uzlabojums septiņās kategorijās. 19 dalībvalstis uzrādīja labākus rādītājus, salīdzinot ar pagājušo gadu, vienlaikus nevienā dalībvalstī rādītāji nepasliktinājās.

— Saziņa starp tiesām un advokātiem —

23. diagramma: Elektroniska prasību iesniegšana (0 = pieejama 0 % tiesu; 4 = pieejama 100 % tiesu 47 ) (avots: CEPEJ pētījums)

— Saziņa ar plašsaziņas līdzekļiem —

Saņemot un publicējot saprotamu un savlaicīgu informāciju, plašsaziņas līdzekļi kalpo kā tiesu sistēmas un tiesu darba pieejamību veicinošs kanāls.

24. diagramma: Tiesu un drukātās preses / plašsaziņas līdzekļu attiecības* (avots: Eiropas Komisija 48 )

*Katrā instancē (pirmajā, otrajā un trešajā) var tikt piešķirti divi punkti, ja tiek aptvertas civillietas/komerclietas un administratīvās lietas. Ja ir ietverta tikai viena lietu kategorija (piem., vai nu civillietas/komerclietas, vai administratīvās lietas), piešķir tikai vienu punktu. Vācija: Katrā federālajā zemē tiesnešiem ir savas vadlīnijas saziņai ar presi un mēdijiem. Zviedrija: Tiesneši tiek aktīvi mudināti paši darīt mēdijiem zināmus savus nolēmumus. Turklāt ir izveidota mēdiju grupa, kuras sastāvā ir tiesneši no visām trim instancēm.

— Spriedumu pieejamība —

Spriedumu pieejamības tiešsaistē nodrošināšana veicina tiesu sistēmas pārredzamību un izpratni par to, palīdzot iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieņemt kompetentākus lēmumus saskarē ar tiesu varu. Tas varētu arī veicināt judikatūras konsekvenci.

25. diagramma: Piekļuve publicētiem spriedumiem tiešsaistē* (civillietas un komerclietas, visas instances) (avots: Eiropas Komisija 49 )

*Civillietām, komerclietām un administratīvajām lietām tika attiecīgi katrai piešķirts viens punkts par katru instanci, kurā visai sabiedrībai tiešsaistē ir pieejami visu tiesu spriedumi (0,5 punkti, ja tikai dažu tiesu spriedumi ir pieejami tiešsaistē). Gadījumos, kad dalībvalstī ir tikai divas instances, punkti tiek piešķirti par trim instancēm, atspoguļojot neesošās instances attiecīgo augstāko instanci. Piemēram, ja dalībvalstij ir tikai pirmā un augstākā instance, un pēdējai tiek piešķirti divi punkti, (neesošajai) otrajai instancei arī tiek piešķirti divi punkti. Dalībvalstīs, kuras nenošķir administratīvās un civillietas/komerclietas, vienāds punkti skaits tiek piešķirts abās tiesību jomās. Dažās dalībvalstīs ne visi spriedumi ir pieejami tiešsaistē. Čehijas Republika: Daži pirmās instances administratīvo tiesību spriedumi ir pieejami Augstākās administratīvo lietu tiesas tīmekļa vietnē. Vācija: Katra federālā zeme lemj federālajā līmenī par attiecīgo tiesu spriedumu pieejamību tiešsaistē. Itālija: Pirmās un otrās instances spriedumi civillietās/komerclietās tiešsaistē ir pieejami tikai iesaistītajām pusēm. Zviedrija: Sabiedrībai ir tiesības lasīt visus spriedumus un nolēmumus, kuri nav klasificēti. Rumānija: Kopš 2015. gada decembra spriedumi ir pieejami tiešsaistē visai sabiedrībai.

26. diagramma: Pasākumi visu instanču spriedumu publicēšanai tiešsaistē* – civillietas/komerclietas un administratīvās lietas (avots: Eiropas Komisija 50 )

* Katrai instancei (pirmajai, otrajai un trešajai) var piešķirt divus punktus, ja tiek nodrošināta civillietu/komerclietu un administratīvo lietu pieejamība. Ja ir pieejamas tikai vienas kategorijas lietas (piemēram, vai nu civillietas/komerclietas, vai administratīvās lietas), par katru instanci piešķir tikai vienu punktu. Dažās dalībvalstīs (Īrijā, Maltā, Igaunijā) tiesneši pieņem lēmumu par spriedumu anonimitāti. Īrija: Lietas, kas skar ģimenes tiesības, bērnu aprūpi, kā arī citas likumā noteiktās tiesvedības, ir anonīmas. Malta: Visas ar ģimenes tiesībām saistītās lietas ir anonīmas. Vācija: Atlasītu spriedumu publicēšana tiešsaistē lielākajā daļā federālo zemju; spriedumu iezīmēšana ar atslēgas vārdiem lielākajā daļā federālo zemju; ECLI sistēma Federālajā Konstitucionālajā tiesā, Federālajā Administratīvajā tiesā un Federālajā Darba tiesā. Itālija: Pirmās un otrās instances spriedumi civillietās/komerclietās tiešsaistē ir pieejami tikai iesaistītajām pusēm. Rumānija: Kopš 2015. gada decembra spriedumi ir pieejami tiešsaistē visai sabiedrībai, un nolēmumi tiek pamazām augšupielādēti, sākot ar 2007. gadu.

— Strīdu alternatīvas izšķiršanas metožu pieejamība —

Tiesu pieejamība attiecināma ne tikai uz tiesām, bet arī uz ārpustiesas risinājumiem. Visās dalībvalstīs, kuras iesniedza datus, ir ieviestas strīdu alternatīvas izšķiršanas metodes. To brīvprātīgas izmantošanas veicināšana un sekmēšana informēšanas un izpratnes veicināšanas nolūkā uzlabo tiesu pieejamību. 27. diagrammā atspoguļotas visas strīdu ārpustiesas izšķiršanas metodes. Mediācija, samierināšana un arbitrāža ir biežāk sastopamie strīdu alternatīvas izšķiršanas veidi.

27. diagramma: Strīdu alternatīvas izšķiršanas metožu veicināšana un stimuli* (avots: Eiropas Komisija 51 )

*Kopējo rādītāju pamatā ir šādi dati: 1) tīmekļa vietnes, kas sniedz informāciju par SAI; 2) publicitātes kampaņas plašsaziņas līdzekļos; 3) brošūras plašai sabiedrībai; 4) pēc pieprasījuma tiesas sniedz speciālas informācijas sesijas par SAI; 5) SAI/mediācijas koordinators tiesās; 6) SAI izmantošanas novērtējumu publicēšana; 7) SAI izmantošanas statistikas datu publicēšana; 8) juridiskā palīdzība sedz ar SAI saistītās izmaksas (pilnībā vai daļēji); 9) tiesas nodevu, tostarp zīmognodevu, pilnīga vai daļēja atmaksa, ja SAI ir sekmīgs rezultāts; 10) SAI procedūrai nav nepieciešams advokāts; 11) tiesnesis var darboties kā mediators; 12) citi. Par katru no šiem 12 rādītājiem tiek piešķirts viens punkts. Katrā tiesību jomā iespējams iegūt ne vairāk kā 12 punktus. Dažās dalībvalstīs (Francijā, Lietuvā, Spānijā) darba tiesību strīdos samierināšanās procedūra pirms tiesvedības ir obligāta. Turklāt Spānijā tiesu mediācija ir obligāta, uzsākot tiesvedību. Īrija: Veicināšana un stimuli attiecas tikai uz tiesvedību, kas saistīta ar ģimenes tiesībām. Itālija: Tiesneši var darboties tiesvedībā kā samierinātāji un tādā gadījumā samierināšanos var īstenot. Latvija: Darba tiesību strīdos tiesu nodevas netiek ieturētas.

3.2.2.Resursi

Labai tiesu sistēmas darbībai ir nepieciešami atbilstoši resursi, attiecīgi apstākļi tiesās un augsti kvalificēti darbinieki. Tiesvedības un nolēmumu kvalitāti var apdraudēt nepietiekams darbinieku ar nepieciešamajām kvalifikācijām un prasmēm skaits.

— Finanšu līdzekļi —

Turpmāk sniegtie dati parāda tiesām faktiski iztērēto budžetu — pirmajā diagrammā uz iedzīvotāju (28. diagramma) un otrajā — kā daļu no IKP (29. diagramma). 52

28. diagramma: Vispārējās valdības kopējie izdevumi tiesām* (EUR uz iedzīvotāju) (avots: Eurostat)

* Dati par Spāniju, Lietuvu, Luksemburgu, Nīderlandi un Slovākiju ir provizoriski.

29. diagramma: Vispārējās valdības izdevumi tiesām* (procentos no IKP) (avots: Eurostat)

* Dati par Spāniju, Lietuvu, Luksemburgu, Nīderlandi un Slovākiju ir provizoriski.

— Cilvēkresursi —

Cilvēkresursi ir svarīgs tiesu sistēmas aktīvs. Tiesnešu dzimumu līdzsvars nodrošina papildu zināšanas, prasmes un pieredzi, kā arī atspoguļo reālo situāciju.

30. diagramma: Tiesnešu skaits* (uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: CEPEJ pētījums)

*Atbilstoši CEPEJ metodikai, šajā kategorijā ietilpst tiesneši, kuri strādā pilnu slodzi. Tā neaptver tiesas ierēdņus (Rechtspfleger), kas darbojas dažās dalībvalstīs. Grieķija: Profesionālu tiesnešu kopējais skaits gadu gaitā ietver dažādas kategorijas, kā norādīts iepriekš, kas daļēji izskaidro skaita svārstības.

31. diagramma: Profesionālu tiesnešu-sieviešu īpatsvars pirmās un otrās instances tiesās, kā arī augstākajās tiesās (avots: Eiropas Komisijas (augstākās tiesas) 53 un CEPEJ pētījums (pirmās un otrās instances tiesas))

Septiņas dalībvalstis ziņoja par dzimumu līdzsvarotu 54 tiesnešu rādītāju abās instancēs, kamēr 14 dalībvalstīs tiesnešu-sieviešu skaits pārsniedza dzimumu līdzsvaru vismaz vienā no divām instancēm. Tomēr augstāko tiesu līmenī 19 dalībvalstīs profesionālo tiesnešu-sieviešu skaits bija zem — dažos gadījumos pat būtiski zem — 40 %.

32. diagramma: Profesionālu tiesnešu-sieviešu īpatsvara mainība gan pirmās, gan otrās instances tiesās no 2010. gada līdz 2014. gadam, kā arī augstākajās tiesās no 2010. gada līdz 2015. gadam* (atšķirība procentpunktos) (avots: Eiropas Komisijas (augstākās tiesas) 55 un CEPEJ pētījums (pirmās un otrās instances tiesas))

*Luksemburgā profesionālo tiesnešu-sieviešu skaits Augstākajā tiesā samazinājās no 100 % 2010. gadā līdz 50 % 2015. gadā.

33. diagramma: Advokātu skaits* (uz 100 000 iedzīvotāju) (avots: CEPEJ pētījums)

*Advokāts ir persona, kura ir kvalificēta un pilnvarota saskaņā ar valsts tiesību aktiem vērsties tiesā un darboties savu klientu interesēs, nodarboties ar juridisko praksi, piedalīties tiesas sēdēs vai sniegt juridiskus padomus un pārstāvēt savus klientus juridiskos jautājumos (Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Nr. Rec(2000)21 par tiesībām brīvi strādāt advokāta profesijā).

— Mācības —

Apmācības veicināšana kā daļa no cilvēkresursu politikas ir svarīgs elements, lai nodrošinātu tiesu sistēmas kvalitāti. Tiesnešu apmācība, tostarp tiesnešu prasmju jomā, ir svarīga tiesas nolēmumu, kā arī iedzīvotājiem sniegto tiesu pakalpojumu kvalitātei. Turpmāk sniegtie dati aptver tiesnešu apmācību plaša spektra jomās, tostarp saziņā ar pusēm un presi.

34. diagramma: Tiesnešu obligātā apmācība* (avots: CEPEJ pētījums 56 )

*Šīs dalībvalstis nepiedāvā apmācību noteiktās kategorijās: Malta (sākotnējā apmācība); Dānija (specializētās funkcijas); Grieķija, Īrija, Malta, Spānija (pārvaldes funkcijas); Bulgārija, Igaunija, Malta (datorapmācība). Citos gadījumos apmācība var tikt nodrošināta, taču tā nav obligāta.

35. diagramma: Tiesneši, kuri piedalās pastāvīgās apmācību aktivitātēs ES tiesību vai citas dalībvalsts tiesību jomā* (procentos no kopējā tiesnešu skaita) (avots: Eiropas Komisija, Eiropas Tiesiskā apmācība, 2014. gads 57 )

*Dažos gadījumos, par kuriem ziņojušas dalībvalstis, dalībnieku koeficients attiecībā pret esošajiem juridisko profesiju pārstāvjiem pārsniedz 100 %, kas nozīmē, ka dalībnieki ir piedalījušies vairāk nekā vienā apmācību aktivitātē par ES tiesībām.

36. diagramma: Pastāvīgas tiesiskās apmācības aktivitātes procentos dažādos tiesnešu prasmju veidos* (avots: Eiropas Komisija 58 )

*Tabulā redzams pastāvīgo tiesnešu apmācības aktivitāšu sadalījums (t. i., aktivitātes, kuras norisinās pēc tiesnešu sākotnējās apmācības) katrā no apzinātajām četrām jomām izteikts procentos no kopējā. Nav ņemta vērā juridiskā apmācība. Tiesnešu apmācības iestādes Dānijā, Luksemburgā, Apvienotajā Karalistē (Ziemeļīrijā) nenodrošināja īpašu apmācību izvēlētajām prasmēm.

37. diagramma: Tiesnešu piekļuve apmācībai par saziņu ar iesaistītajām pusēm un drukāto presi* (avots: Eiropas Komisija 59 )

3.2.3.Novērtējuma rīki

Tiesu sistēmu kvalitātes uzlabojumam nepieciešami tās darbības novērtējuma rīki. Tiesu darbību uzraudzība un novērtējums palīdz uzlabot tiesu sniegumu, atklājot trūkumus un vajadzības un ļaujot tiesu sistēmām operatīvāk atbildēt uz esošajiem un nākotnes izaicinājumiem. Atbilstoši IKT rīki var nodrošināt lietu pārvaldību reāllaikā, standartizētu tiesu statistiku, lietu uzkrāšanās pārvaldību un automatizētu agrīnās brīdināšanas sistēmu. Arī aptaujas ir obligāti nepieciešamas tiesu sistēmas darbības izvērtējumam no praktizējošo juristu un tiesu pakalpojumu lietotāju viedokļa. Rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā 2016. gada izdevumā papildus aptauju veikšanai tēmas tiek aplūkotas padziļināti, kā arī ir veiktas turpmākās praktizējošu juristu un tiesu pakalpojumu lietotāju aptaujas.

38. diagramma: Tiesu darbības uzraudzības un novērtējuma pieejamība* (avots: CEPEJ pētījums 60 )

*Uzraudzības sistēmas mērķis ir novērtēt tiesu ikdienas darbības, jo īpaši izmantojot datu vākšanu un statistisko analīzi. Novērtējuma sistēma attiecas uz tiesu sistēmas veiktspēju, parasti izmantojot rādītājus un mērķus. 2014. gadā visas dalībvalstis paziņoja par sistēmu, kas ļauj pārraudzīt jauno lietu skaitu un pieņemto nolēmumu skaitu, tāpēc šīs kategorijas vairs nav aktuālas. Līdzīgi 2015. gadā veiktais padziļinātais darbs aizstājis skaidru atsauci uz kvalitātes standartiem kā novērtējuma kategoriju. Tādēļ bija iespējams apvienot atlikušās kategorijas vienā pārraudzības un novērtēšanas diagrammā. Dati par “citiem elementiem” ietver, piemēram, datus par pārsūdzētajām lietām (Igaunija, Spānija, Latvija), nopratināšanām (Zviedrija) vai to lietu skaitu, kas pabeigtas konkrētajā termiņā (Dānija).

39. diagramma: Lietu pārvaldībā un tiesu darbības statistikā izmantotās IKT* (svērtais rādītājs: min. = 0, maks. = 4 61 ) (avots: CEPEJ pētījums)

*Īrija: Lietu iesniegšana elektroniski ir obligāta personīgās maksātnespējas lietās, kas nav bankrota lietas, un ir izvēles iespēja jebkurā maza apmēra prasības lietā.

40. diagramma: Tiesas pakalpojumu lietotāju vai praktizējošu juristu aptaujas* (avots: Eiropas Komisija 62 )

*Dažas dalībvalstis, kuras neveica aptaujas 2014. gadā, to izdarīja 2015. gadā (Itālija) vai arī plānoja darīt 2016. gadā (Apvienotā Karaliste).

41. diagramma: Tiesas pakalpojumu lietotāju vai praktizējošu juristu aptaujas* (avots: Eiropas Komisija 63 )

(1)    Pieejami tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/scoreboard/index_lv.htm.

(2)    Lai sagatavotu ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā un sekmētu apmainīšanos ar paraugpraksēm par tiesu sistēmu efektivitāti, Komisija lūdza dalībvalstis norīkot divas kontaktpersonas, proti, vienu personu no tiesu sistēmas un vienu no tieslietu ministrijas. Šīs neformālās grupas dalībnieku sanāksmes notiek regulāri.

(3)    Konkrētai valstij adresētu ieteikumu iemeslus Komisija ir norādījusi ikgadējos ziņojumos par konkrētām valstīm dienestu darba dokumentu veidā, kas pieejami tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/europe2020/making-it-happen/country-specific-recommendations/index_en.htm.

(4)    Dati tika apkopoti sadarbībā ar 26 dalībvalstu valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu. Vācija un Apvienotā Karaliste nav iesniegušas datus. Vācija norādīja, ka 16 federālajās zemēs patlaban noris dažāda tvēruma un apjoma tiesu sistēmas reformas.

(5)    Gada izaugsmes pētījums par 2016. gadu, Komisijas 2015. gada 26. novembra paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai (COM(2015) 690 final, 13. lpp.

(6)    Komisijas dienestu darba dokuments (2015. gada 18. decembris) “Dalībvalstu ieguldījumu izaicinājumi”, SWD(2015) 400 final/2.

(7)    Beļģija, Bulgārija, Īrija, Spānija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Slovākija.

(8)    Horvātija, Itālija, Latvija, Slovēnija: sk. Padomes Ieteikumu (2015. gada 14. jūlijs) par Horvātijas 2015. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Horvātijas 2015. gada konverģences programmu (2015/C 272/15); Padomes Ieteikumu (2015. gada 14. jūlijs) par Itālijas 2015. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas 2015. gada stabilitātes programmu (2015/C 272/16); Padomes Ieteikumu (2015. gada 14. jūlijs) par Latvijas 2015. gada valsts reformu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2015. gada stabilitātes programmu (2015/C 272/17); Padomes Ieteikumu (2015. gada 14. jūlijs) par Slovēnijas 2015. gada valsts reformu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Slovēnijas 2015. gada stabilitātes programmu (2015/C 272/02).

(9)    2015. gada ziņojumi par valstīm pieejami šeit: http://ec.europa.eu/economy_finance/eu/index_lv.htm

(10)    Kipra un Grieķija.

(11)    Bulgārija, Spānija, Horvātija, Itālija, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija: sk. Komisijas dienestu darba dokumentu (2015. gada 18. decembris) “Dalībvalstu ieguldījumu izaicinājumi” SWD(2015) 400 final/2.

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, OV L 347, 20.12.2013.

(13)    Bulgārija Čehijas Republika, Grieķija, Spānija (tikai ERAF), Horvātija, Itālija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.

(14)      2015. gada rezultātu apkopojums par intelektuālā īpašuma (IP) jomā strādājošiem MVU, sagatavots Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centram (būs pieejams).

(15)    Alves Ribeiro Correia / Antas Videira, “Troika’s Portuguese Ministry of Justice Experiment: An Empirical Study on the Success Story of the Civil Enforcement Actions”, International Journal for Court Administration, Krāj. 7, Nr. 1, 2015. gada jūlija izdevumā apliecina Portugālē ieviesto reformu veiksmi.

(16)    IMF, “Fostering Growth in Europe Now”, 2012. gada 18. jūnijs.

(17)    Pieejami tīmekļa vietnē: http://www.ecb.europa.eu/press/key/date/2013/html/sp130516.en.html

(18)    Sk., piemēram, ESAO Ekonomikas departamenta 2013. gada jūnija politikas paziņojumu Nr. 18 “What makes civil justice effective?” un ESAO Ekonomikas departamenta darba dokumentu Nr. 1060 “The Economics of Civil Justice: New Cross-Country Data and Empirics”.

(19)    Pasaules ekonomikas forums, “The Global Competitiveness Report 2013-2014”, pieejams tīmekļa vietnē: http://www3.weforum.org/docs/WEF_GlobalCompetitivenessReport_2013-14.pdf

(20)    Pieejami tīmekļa vietnē: http://www.doingbusiness.org/reports/global-reports/~/media/GIAWB/Doing%20Business/Documents/Annual-Reports/English/DB14-Chapters/DB14-Enforcing-contracts.pdf

(21)    2015. gada Pētījums par tiesu sistēmu darbību ES dalībvalstīs, ko Komisijas uzdevumā veicis CEPEJ sekretariāts pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/scoreboard/index_en.htm

(22)    Tiesvedības ilgums, lietu pabeigšanas koeficients un nepabeigto lietu skaits ir standarta rādītāji, ko definējusi CEPEJ: http://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/default_en.asp.

(23)    CEPEJ informācija par otrās instances tiesām un augstāko tiesu tiesvedību, kā arī atsevišķām lietu kategorijām (piemēram, maksātnespējas procesiem) nav pieejama no pietiekami daudz dalībvalstīm.

(24)    Datos iekļauti CEPEJ veiktie atjauninājumi pēc tās pētījuma publicēšanas (saskaņā ar Komisijai nosūtīto informāciju).

(25)    Konkrētās jomās rezultātu apkopojumā galvenā uzmanība pievērsta datiem par pirmās instances lietām trīs gadu laikā (elektroniskajai komunikācijai — divu gadu laikā). Dati par otrās instances tiesām un, kad iespējams, arī par trešās instances tiesām ir apkopoti, taču nav iekļauti rezultātu apkopojumā, jo datus sniegušo dalībvalstu skaits ir pārāk mazs.

(26)    Sk. http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12012E/TXT&from=LV

(27)    Šāda pieeja sniedz līdzsvarotāku ieskatu par lietu vidējo izskatīšanas ilgumu, ļaujot norādīt svārstības dažādos gados dalībvalstīs, kur lietu skaits ir mazs.

(28)    Aprēķins ir veikts, balstoties pārsūdzības lietu ilgumu, pārsūdzot valstu regulatīvo iestāžu lēmumus, kuros piemēroti valsts tiesību akti, ar kuriem tiek īstenoti reglamentējošie noteikumi attiecībā uz elektronisko komunikāciju (Direktīva 2002/19/EK (piekļuves direktīva), Direktīva 2002/20/EK (atļauju izsniegšanas direktīva), Direktīva 2002/21/EK (pamatdirektīva), Direktīva 2002/22/EK (vispārējā pakalpojumu direktīva), kā arī citus atbilstošos tiesību aktus, tādus kā radiofrekvenču spektra politikas programmu, Komisijas spektra lēmumi, izņemot Direktīvu 2002/58/EK par privātumu un elektroniskajām komunikācijām).

(29)    Kopienas Preču zīmju regula (207/2009/EK).

(30)    Diagrammā attēlots vidējais patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu lēmumu pārsūdzības ilgums tiesvedībā, kas skar Negodīgu līguma noteikumu direktīvu (93/13/EEK), Patēriņa preču pārdošanas un garantiju direktīvu (1999/44/EK), Negodīgas komercprakses direktīvu (2005/29/EK), Patērētāju tiesību direktīva (2011/83/EK) un tās īstenojošās valstu tiesību normas.

(31)    Beļģijā, Austrijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē noteiktām administratīvajām patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm nav pilnvaru pieņemt lēmumus, pasludinot attiecīgo patērētāju tiesību noteikumu pārkāpumu, tādēļ 17 . diagrammas scenārijs uzskatāms par nepiemērojamu. Dažu patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu kompetencē ietilpst tikai daļa no aptvertajiem ES patērētāju tiesību aktiem (piem., Portugāles dati attiecas tikai uz Direktīvu 2005/29/EK un Direktīvu 99/44/EK).

(32)    Direktīva 89/665/EEK un Direktīva 92/13/EEK (pārskatīšanas direktīvas), kuras groza turpmākie tiesību akti, jo īpaši Direktīva 2007/66/EK.

(33) Šie dati neatspoguļo tiesvedības ilgumu zemākas instances tiesās pirms pārsūdzības iesniegšanas.

(34)    Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Grieķija, Spānija, Īrija, Francija, Horvātija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Slovēnija, Somija, Zviedrija. Dati aptver prasību pēc būtības publiskā iepirkuma lietās augstākajās administratīvajās tiesās un pēdējās instances tiesās laikposmā no pārsūdzības iesniegšanas dienas līdz nolēmuma pieņemšanas dienai (izteikts darbdienās).

(35)    Atbilstoši CEPEJ metodoloģijai tajā ietilpst visas civillietas un komerclietas (strīdīgas un bezstrīdus), bezstrīdus ar zemes un uzņēmumu reģistrāciju saistītās lietas, administratīvo tiesību lietas un citas lietas, kas nav krimināllietas.

(36)    Sk., piemēram, CEPEJ kontrolsarakstu tiesiskuma un tiesu kvalitātes sekmēšanai [“Checklist for promoting the quality of justice and the courts”], 6. atzinumu (2004. gads) “Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes (ETKP) atzinums”, kas pieejams tīmekļa vietnē https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?Ref=CCJE(2004)OP6&Sector=secDGHL&Language=lanEnglish

(37)    Dati attiecas uz 2015. gadu un tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

(38)    Dati attiecas uz 2015. gadu un ir apkopoti, izmantojot CCBE biedru sniegtās atbildes aptaujas anketā, balstoties uz šādu konkrētu scenāriju: Privātpersonas strīds pret uzņēmumu (prasības apjoms ir EUR 3000). Ņemot vērā, ka juridiskās palīdzības nosacījumi ir atkarīgi no personas situācijas, tika izmantots šāds scenārijs: neprecējies 35 gadus vecs darbinieks, kura apgādībā nav nevienas personas, ir pastāvīgi ienākumi un īrēts dzīvoklis.

(39)    Atbilstības sliekšņa noteikšanai dalībvalstis izmanto dažādas metodes, piemēram, atšķirīgus atskaites periodus (mēneša/gada ienākumi). Vismaz puse dalībvalstu papildus ienākumu slieksnim piemēro dažādus finansiāla un nefinansiāla kapitāla sliekšņus. Dalībvalstu noteiktie kapitāla sliekšņi nav ņemti vērā. Dažu dalībvalstu juridiskās palīdzības sistēmas ļauj ar atpakaļejošu spēku pieprasīt atgriezt piešķirto juridisko palīdzību, ja juridiskās palīdzības saņēmēja ienākumi/kapitāls pārsniedz noteiktu slieksni noteiktu gadu laikā pēc juridiskās palīdzības saņemšanas. Beļģijā, Bulgārijā, Īrijā, Spānijā, Francijā, Horvātijā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā un Apvienotajā Karalistē (Skotijā) noteiktām personu grupām (piem., personām, kuras saņem bezdarbnieka, invaliditātes vai veselības aprūpes pabalstus) ir automātiski piešķirtas tiesības uz juridisko palīdzību civillietu un komerclietu strīdu gadījumā un nav nepieciešams uzrādīt finansiālos līdzekļus.

(40)    Citi kritēriji, kurus dalībvalstis var piemērot juridiskās palīdzības piešķiršanā privātpersonām, piemēram, lietas būtība, šajā scenārijā netiek aplūkoti.

(41)    Dati attiecas uz ienākumu sliekšņiem, kuri ir spēkā 2015. gadā.

(42)    Avots: Eiropas aptauja par ienākumiem un dzīves apstākļiem, Eurostat tabula ilc_li01, http://ec.europa.eu/eurostat/web/income-and-living-conditions/data/database

(43)

   Dati attiecas uz 2014. gadu. Aprīkojuma rādītājs no 100 % (ierīce pilnībā izmantota) līdz 0 % (nav ierīces) norāda uz diagrammā ietvertās ierīces funkcionālo klātesamību tiesās, izmantojot šādu vērtējuma skalu: (100 % = 4 punkti, ja piemērojama visās lietās / 1,33 punkti par specifisku lietu; 50-99 % = 3 punkti, ja piemērojama visās lietās / 1 punkts par specifisku lietu; 10-49 %= 2 punkti, ja piemērojama visās lietās / 0,66 punkti par specifisku lietu; 1-9 % = 1 punkts, ja piemērojama visās lietās / 0,33 punkti par specifisku lietu. Lieta attiecas uz izskatāmās tiesvedības veidu (civillietas, komerclietas, administratīvās vai citas lietas).

(44)    Dati attiecas uz 2015. gadu. Tiks publicēts vietnē: http://ec.europa.eu/digital-agenda/en/news/

(45)

   Kontrolpircēji tiek apmācīti un instruēti tā, lai viņi novērotu, izmēģinātu un novērtētu (sabiedriskā pakalpojuma) procesu, rīkojoties kā iespējamie pircēji.

(46)

   Šai nolūkā katrs pētnieks rīkojās kā parasts iedzīvotājs un viņa rīcībai tika piemērots laika ierobežojums, t. i., viena reāla notikuma izvērtēšanai ikviena kontrolpircēja rīcībā bija viena diena. Tas nozīmē, ka tad, ja šajā laikposmā nav iespējams atrast konkrēto iespēju, atbilde par tās esību ir noliedzoša.

(47)

   Dati attiecas uz 2014. gadu. Aprīkojuma rādītājs no 100 % (ierīce pilnībā izmantota) līdz 0 % (nav ierīces) norāda uz diagrammā ietvertās ierīces funkcionālo klātesamību tiesās, izmantojot šādu vērtējuma skalu: (100 % = 4 punkti, ja piemērojama visās lietās / 1,33 punkti par specifisku lietu; 50-99 % = 3 punkti, ja piemērojama visās lietās / 1 punkts par specifisku lietu; 10-49 % = 2 punkti, ja piemērojama visās lietās / 0,66 punkti par specifisku lietu; 1-9 % = 1 punkts, ja piemērojama visās lietās / 0,33 punkti par specifisku lietu. Lieta attiecas uz izskatāmās tiesvedības veidu (civillietas, komerclietas, administratīvās vai citas lietas).

(48)    Dati attiecas uz 2015. gadu un tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

(49)    Dati attiecas uz 2015. gadu un tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

(50)    Dati attiecas uz 2015. gadu un tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

(51)    Dati attiecas uz 2015. gadu un tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

(52)    Avots: Vispārējie valsts kopējie (faktiskie) izdevumi par administratīvo tiesu, civiltiesu, krimināltiesu un tiesu sistēmas pārvaldi, darbību vai atbalstīšanu, tostarp tiesu noteikto sodu un mierizlīgumu izpildi, probācijas sistēmu darbību un juridisko palīdzību — juridisko pārstāvību un konsultācijām, ko valsts vai citu pušu vārdā valsts sniedz skaidras naudas vai pakalpojumu veidā; izņemot cietumu pārvaldību (nacionālo kontu dati, valdības funkciju klasifikācija (COFOG), grupa 03.3), Eurostat tabula gov_10a_exp, http://ec.europa.eu/eurostat/data/database

(53) Datu par augstākajām tiesām avots: Eiropas Komisija, Datubāze par sieviešu un vīriešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, pieejama vietnē: http://ec.europa.eu/justice/gender-equality/gender-decision-making/database/index_en.htm

(54)    Dzimumu proporcija starp 40-60 % tiek uzskatīta par līdzsvarotu. Eiropas Komisija, Stratēģiska iesaistīšanās dzimumu līdztiesības veicināšanā 2016.–2019. gadā, SWD(2015) 278 final), 2015. gada 3. decembris, pieejams vietnē: http://ec.europa.eu/justice/gender-equality/document/files/strategic_engagement_lv.pdf

(55) Datu par augstākajām tiesām avots: Eiropas Komisija, Datubāze par sieviešu un vīriešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, pieejama vietnē: http://ec.europa.eu/justice/gender-equality/gender-decision-making/database/index_en.htm

(56) Dati attiecas uz 2014. gadu.

(57)    Eiropas Komisija 2011. gadā izvirzīja mērķi, ka pusei no visiem praktizējošajiem juristiem ES līdz 2020. gadam būtu jāapmeklē mācības Eiropas tiesībās vai kādas citas dalībvalsts tiesībās, t. i., vidēji 5 %. 2015. gada Eiropas tiesiskās apmācības ziņojumā (pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/justice/criminal/files/final_report_2015_en.pdf ) aprakstīta virzība uz šo mērķi. Dati attiecas uz 2014. gadu.

(58)    Dati attiecas uz 2014. gadu un tika apkopoti sadarbībā ar Eiropas Tiesiskās apmācības tīklu, kas pārstāv ES tiesu sistēmas darbinieku mācību iestādes. Pastāvīga “tiesneša aroda” apmācība ietver tādas aktivitātes kā sēžu vadīšana, nolēmumu formulēšana un retorika.

(59)    Dati attiecas uz 2015. gadu un tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

(60) Dati attiecas uz 2014. gadu.

(61)    Dati attiecas uz 2014. gadu. Aprīkojuma rādītājs no 100 % (ierīce pilnībā izmantota) līdz 0 % (nav ierīces) norāda uz diagrammā ietvertās ierīces funkcionālo klātesamību tiesās, izmantojot šādu vērtējuma skalu: (100 % = 4 punkti, ja piemērojama visās lietās / 1,33 punkti par specifisku lietu; 50-99 % = 3 punkti, ja piemērojama visās lietās / 1 punkts par specifisku lietu; 10-49 % = 2 punkti, ja piemērojama visās lietās / 0,66 punkti par specifisku lietu; 1-9% = 1 punkts, ja piemērojama visās lietās / 0,33 punkti par specifisku lietu. Lieta attiecas uz izskatāmās tiesvedības veidu (civillietas, komerclietas, administratīvās vai citas lietas).

(62)    Dati attiecas uz 2014. gadu un tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

(63)    Dati attiecas uz 2014. gadu un tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 11.4.2016

COM(2016) 199 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAU UN REĢIONU KOMITEJAI

2016. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā

3.2.4.Kvalitātes standarti

Standarti var palielināt tiesu sistēmu kvalitāti. 1 2015. gadā Komisija kopā ar kontaktpersonu grupu sāka īpašu darbu pie tiesu sistēmas darbības standartiem. Kvalitātes standartos ir ietverts plašs tēmu loks par tiesu sistēmas izveidi un darbu. Šādu standartu izveidē var piedalīties vairāki dalībnieki. 2 42. diagrammā sniegts vispārējs ieskats par esošajiem standartiem. Tajā redzams, ka lielā daļā dalībvalstu tiek definēti standarti, kas aptver daudzus tiesu sistēmas aspektus. Iegūtā informācija liecina arī, ka standartus pamatā definē likumā. Tomēr ar tiesu operatīvo darbību tieši saistīti jautājumi tiek lemti tiesu līmenī, tostarp ar vispāratzītas prakses palīdzību. Tas jo īpaši attiecināms uz lietu uzkrāšanās pārvaldību, lietu pārraudzību, tiesu noslodzi, tiesu pakalpojumu lietotājiem sniegtajiem pakalpojumiem, tiesu telpām un pusēm sniegto informāciju.

42. diagramma: Definētie ar tiesu sistēmu saistīto aspektu standarti* (avots: Eiropas Komisija 3 )

*Ievērojiet, ka neesošo atbilžu attiecībā uz administratīvo lietu standartiem pamatā var būt specifiskas “administratīvo lietu” kategorijas neesamība (piem., Īrijā) Polija un Apvienotā Karaliste neiesniedza informāciju par standartiem. Izceltajās jomās standartus pamatā nosaka tiesa, tostarp ar vispāratzītas prakses palīdzību. Visās citās jomās standartus pamatā definē likums.

Turpmāk norādītā 43. diagramma apskata sešus noteiktus aspektus: apstrādes laiks (laika ierobežojumi 4 un termiņi 5 ), lietu uzkrāšanās pārvaldība, aktīva lietu pārraudzība, pusēm sniegtā informācija, spriedumi un cilvēkresursu piešķiršana. Redzams, ka, lai arī lielākajā daļā dalībvalstu jomas, uz kurām attiecināti standarti, ir vienādas, to saturs var nedaudz atšķirties.

Piemēram, dažās dalībvalstīs lietu uzkrāšanās pārvaldības standarti paredz neizskatīto lieto maksimālo vecumu vai īpašus pasākumus lietu uzkrāšanās risināšanai. 6 Standarti par informācijas sniegšanu pusēm aptver, sākot ar pušu informēšanu par lietu tiesas telpās līdz pat informācijas pieejamībai tiešsaistē vai automātiskai informācijas saņemšanai. 7  Lietu pārraudzības un agrīnās brīdināšanas sistēmas reti kad ir automatizētas, tomēr lielākajā daļā dalībvalstu ir tehniski iespējams saņemt reāllaika informāciju ar lietu pārvaldības sistēmas palīdzību. Vairākās dalībvalstīs tiesnešiem ir pieejamas standartizētas elektroniskās veidnes, kas var būt gan vienkārši veidlapu paraugi, gan arī vairāk izstrādāts materiāls ar mērķi atvieglot nolēmumu rakstīšanu.

Visbeidzot, šķiet, daži standarti ir tikuši definēti un īstenoti valsts mērogā, savukārt citi attiecas tikai uz noteiktām tiesām un teritorijām vai arī lietu veidiem, vai tiesību jomām. 8

43. diagramma: Ar tiesu sistēmu saistītu izvēlētu aspektu specifiskie standarti* (avots: Eiropas Komisija 9 )

*Kipra un Īrija neziņoja par standartiem izvēlētajās jomās. Polija un Apvienotā Karaliste neiesniedza informāciju par standartiem. Vācija: Struktūras ir decentralizētas, tādēļ standarti var atšķirties gan federālo zemju, gan atsevišķu tiesu starpā. Gaišākā aile atbilst kopējam to dalībvalstu skaitam, kuras definējušas citus standartus izvēlētajās jomās. Lietu apstrādes laika standarti aptver civillietas, komerclietas un administratīvās lietas.

3.3.    Neatkarība

Tiesu iestāžu neatkarība ir prasība, kas izriet no ES Pamattiesību hartā nostiprinātajām tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību (47. pants). 11 Tas ir svarīgi arī, lai radītu pievilcīgu ieguldījumu vidi, jo nodrošina tās tiesību sistēmas, kurā darbojas uzņēmumi, godīgumu, paredzamību un noteiktību.

Papildus informācijai par priekšstatu attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību, rezultātu apkopojumā tika sniegts pārskats par to, kā tiek organizētas tiesu sistēmas, lai aizsargātu tiesu sistēmas neatkarību konkrēta veida situācijās, kurās to neatkarība var būt apdraudēta. Sadarbojoties ar Eiropas tiesiskās sadarbības tīkliem, it sevišķi ar Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīklu (ENCJ), 2016. gada rezultātu apkopojumā sniegti aktuālie dati par strukturālo neatkarību. 12

Pirmo reizi rezultātu apkopojumā tiek piedāvāti Eirobarometra aptauju par iedzīvotāju un uzņēmumu priekšstatu par tiesu neatkarību rezultāti.

3.3.1.Priekšstats par tiesu sistēmas neatkarību

44. diagramma: Vispārējās sabiedrības priekšstats par tiesu un tiesnešu neatkarību (avots: Eirobarometrs 13 )

45. diagramma: Galvenie iemesli vispārējās sabiedrības priekšstatam par neatkarības trūkumu (respondentu īpatsvars — augstāka vērtība nozīmē lielāku ietekmi) (avots: Eirobarometrs 14 )

Šajā diagrammā ir parādīti priekšstata par tiesu un tiesnešu neatkarības trūkumu galvenie iemesli. Vispārējās sabiedrības respondenti, kas novērtēja tiesu sistēmas neatkarību kā “diezgan mazu” vai “ļoti mazu”, varēja pamatot savu vērtējumu, izvēloties no trim iemesliem. Dalībvalstu secība ir tāda pati kā 44. diagrammā.

No tiem vispārējās sabiedrības respondentiem, kas tiesu sistēmas neatkarību novērtēja kā “ļoti lielu” vai “diezgan lielu”, gandrīz trīs ceturtdaļas (atbilst 39 % visu respondentu) sniegto vērtējumu pamatoja ar tiesnešu statusa un amata nodrošinātajām garantijām. 15

46. diagramma: Uzņēmumu priekšstats par tiesu un tiesnešu neatkarību (avots: Eirobarometrs 16 )

47. diagramma: Galvenie iemesli uzņēmumu priekšstatam par neatkarības trūkumu (visu respondentu vērtējums — augstāka vērtība nozīmē lielāku ietekmi) (avots: Eirobarometrs 17 )

Šajā diagrammā ir parādīti priekšstata par tiesu un tiesnešu neatkarības trūkumu galvenie iemesli. Tie aptaujātie uzņēmumi, kas tiesu sistēmas neatkarību novērtēja kā “diezgan mazu” vai “ļoti mazu”, savu vērtējumu varēja pamatot, izvēloties no trim iemesliem. Dalībvalstu secība ir tāda pati kā 46. diagrammā.

No tiem uzņēmumiem, kas tiesu sistēmas neatkarību novērtēja kā “ļoti lielu” vai “diezgan lielu”, trīs ceturtdaļas (atbilst 36 % no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem) sniegto vērtējumu pamatoja ar tiesnešu statusa un amata nodrošinātajām garantijām. 18

48. diagramma: PEF: uzņēmumu priekšstats par tiesu neatkarību* (priekšstats — augstāka vērtība nozīmē labāku vērtējumu) (avots: Pasaules Ekonomikas forums 19 )

*Skaitļi iekavās atspoguļo aktuālāko vietu starp 140 pasaules valstīm.

3.3.2.Strukturāla neatkarība

Strukturālās neatkarības nodrošināšanai ir vajadzīgi tiesiskās aizsardzības pasākumi. Lielākajā daļā dalībvalstu tiesu iestāžu padomes atbild par tiesu neatkarības aizsardzību. 49. un 50. diagramma atspoguļo paplašinātu un atjauninātu esošo tiesu iestāžu padomju sastāva (saskaņā ar iecelšanas procesu) un galveno pilnvaru salīdzinājumu ES. Šie salīdzinošie pārskati varētu palīdzēt dalībvalstīm pieņemt reformas, kas nodrošinās tiesu iestāžu padomju kā tādu neatkarīgu valsts iestāžu efektivitāti, kuru galīgais pienākums būtu atbalstīt tiesu sistēmu tiesiskuma neatkarīgā nodrošināšanā, ņemot vērā arī tiesu sistēmu tradīcijas un specifiku.

Rezultātu apkopojumā arī sniegts pārskats par to, kā ir organizētas tiesvedības sistēmas, lai aizsargātu tiesu sistēmas neatkarību dažāda veida situācijās, kad tā var tikt apdraudēta. Četri rādītāji atspoguļo aizsardzības pasākumus saistībā ar tiesnešu pārcelšanu bez viņu piekrišanas (52. diagramma), tiesnešu atlaišanu (53. diagramma), jauno lietu sadali tiesā (54. diagramma) un tiesnešu atstatīšanu un noraidīšanu (55. diagramma). Attiecībā uz šādām situācijām Eiropas Padomes 2010. gada Ieteikums jautājumā par tiesnešu neatkarību, efektivitāti un pienākumiem (turpmāk — Ieteikums) ietver standartus, kas nodrošina, ka tiek ievērota tiesu iestāžu neatkarība. 20 Dati ir atjaunināti gadījumos, ja dalībvalstīs kopš 2015. gada rezultātu apkopojuma publicēšanas ir izmainījies tiesiskais regulējums vai prakse. Diagrammas sniedz pārskatu par tiesiskajām garantijām konkrētās situācijās. Tomēr netiek veikts novērtējums vai sniegti kvantitatīvi dati par garantiju rezultativitāti un lielāks garantiju skaits pats par sevi nenodrošina tiesu sistēmas efektivitāti. 21 Jānorāda arī tas, ka būtiska nozīme tiesu sistēmas neatkarības garantēšanā ir arīdzan īstenošanas politikai un praksei, ar ko veicina tiesu iestāžu objektivitāti un novērš to korupciju.

49. diagramma: Tiesu iestāžu padomju sastāvs saskaņā ar iecelšanas procesu* 22

Diagramma atspoguļo tiesu iestāžu padomju sastāvu 23 , raksturojot ENCJ locekļus saskaņā ar iecelšanas procesu atkarībā no tā, vai locekļi ir tiesneši/prokurori, kurus izraudzījušies/ieteikuši viņu līdzbiedri, locekļi, kurus iecēlusi izpildstruktūra vai likumdošanas struktūra, vai locekļi, kurus iecēlušas citas struktūras un iestādes. Ne mazāk kā pusei no tiesu iestāžu padomju sastāva locekļiem ir jābūt tiesnešiem, kurus ir izraudzījušies viņu līdzbiedri no visiem tiesu sistēmas līmeņiem, ņemot vērā tiesu sistēmas plurālismu. 24

*Beļģija: tiesu iestāžu locekļi ir vai nu tiesneši, vai prokurori; Bulgārija: kategorija “Prokurori” ietver vienu vēlētu izmeklēšanas tiesnesi; Dānija: visus locekļus oficiāli ieceļ tieslietu ministrs; kategorija “Iecēlušas citas struktūras/iestādes” ietver divus tiesas pārstāvjus (iecēlusi administratīvā personāla apvienība un policijas apvienība); Spānija: padomes locekļus no tiesu sistēmas ir iecēlis parlaments — padome parlamentam nosūta to kandidātu sarakstu, kuri ir saņēmuši tiesnešu asociācijas vai 25 tiesnešu atbalstu; Francija: padomei ir divas struktūras, vienas jurisdikcijā ietilpst tiesneši, otras — prokurori; padomes sastāvā ir viens loceklis no Francijas Augstākās tiesas (Conseil d'Etat), ko ir ievēlējusi Conseil d'Etat ģenerālā asambleja; Itālijas CSM: Consiglio Superiore della Magistratura (aptver civillietas un krimināllietas); kategorija “Tiesneši” ietver divus tiesnešu veidus (tiesnešus un/vai prokurorus), ko ievēlējusi Augstākā tiesa; Itālijas CPGA: Consiglio di presidenza della giustizia amministratva (aptver administratīvās lietas); Malta: opozīcijas līderis ieceļ vienu tiesas locekli; Nīderlande: locekļus formāli ieceļ ar karaļa dekrētu pēc drošības un tieslietu ministra ierosinājuma; Rumānija: ievēlēti tiesneši, kurus apstiprinājis Senāts; Slovēnija: locekļus ievēl Valsts asambleja pēc republikas prezidenta ierosinājuma.

50. diagramma: Tiesu iestāžu padomju pilnvaras* 25

Diagramma atspoguļo tiesu iestāžu padomju, ENCJ locekļu, konkrētas galvenās pilnvaras, piemēram, pilnvaras saistībā ar tiesnešu iecelšanu un viņu karjeru ietekmējošām pilnvarām. Diagramma ir papildināta, iekļaujot tiesnešu novērtējuma veikšanas un noteiktas pārvaldības pilnvaras, piemēram, tiesības noteikt tiesu darbinieku skaitu, piešķirt noteiktām tiesām budžetu, kā arī IKT izmantošanu tiesās.

*Diagrammā ir atainotas tikai atsevišķas tiesu iestāžu padomju pilnvaras, un tā nav pilnīga. Padomēm ir arī papildu pienākumi, kuri šeit nav minēti. Itālija: ailē uzrādītas abas tiesu iestāžu padomes (CSM: civillietas/krimināllietas; CPGA: administratīvās lietas), bet tikai CPGA ir tiesības lemt par IKT izmantojumu tiesās un tā darbojas kā padomdevēja struktūra. Latvijā: citām pašpārvaldes tiesu iestādēm ir noteikta pilnvaras, piem., attiecībā uz disciplīnu un ētiku. Dažās valstīs izpildvarai ir vai nu ar tiesību aktiem, vai saskaņā ar iedibināto praksi noteikts pienākums ievērot tiesu iestāžu padomes priekšlikumu par tiesneša iecelšanu vai atlaišanu (piem., Spānijā).

51. diagramma: Kritēriji tiesu sistēmai paredzēto finanšu resursu noteikšanai* 26

Diagramma parāda, kurš valsts varas atzars (tiesu vara, likumdevējs vai izpildvara) paredz kritērijus tiesu sistēmai paredzēto finanšu resursu noteikšanai. Diagramma parāda arī, kādi šie kritēriji ir katrā valstī, proti, vai nu balstīti uz summu, pamatojoties uz vēsturiskām/reālām izmaksām, kas ir visbiežāk sastopamais kritērijs, vai (retāk sastopams) balstīti uz jauno/iztiesāto lietu skaitu, paredzamajām izmaksām vai tiesu vajadzībām/pieprasījumiem.

*Grieķija un Kipra: 2015. gada rezultātu apkopojuma dati; Dānija: tiek ņemts vērā jauno un iztiesāto lietu skaits pirmās instances tiesā; Vācija: tikai Augstākās tiesas budžetam — pirmās un otrās instances tiesu gadījumā tiesu sistēmas dažādās federālajās valstīs ir atšķirīgas; Igaunija: tikai pirmās un otrās instances tiesām; Francija: jauno un pabeigto lietu skaits visās instancēs; Itālija: tieslietu ministrija nosaka kritērijus civillietu un krimināllietu tiesām, savukārt tiesu iestāžu padome (CPGA) nosaka kritērijus administratīvajām tiesām; Ungārija: tiesību aktos ir noteikts, ka tiesnešu algas tiek noteiktas likumā par centrālo budžetu tā, lai summa nebūtu mazāka par to, kāda tā bija iepriekšējā gadā; Nīderlande: ņem vērā iztiesāto lietu skaitu, pamatojoties uz tiesu izmaksu novērtējumu.

52. diagramma: Aizsardzības pasākumi saistībā ar tiesnešu pārcelšanu bez viņu piekrišanas* 27  (tiesnešu neatceļamība)

Diagramma parāda, vai tiesnešu pārcelšana bez viņu piekrišanas ir atļauta un, ja ir, kuras iestādes pieņem lēmumu par šādiem jautājumiem, kā arī parāda iemeslus, kuru dēļ šāda pārcelšana ir atļauta, un to, vai ir iespējams lēmumu pārsūdzēt. Dati norāda, cik bez viņu piekrišanas organizatorisku, disciplināru vai citu iemeslu dēļ pārcelto tiesnešu skaitu 2014. gadā un to, cik tiesneši ir lēmumu pārsūdzējuši (ja skaits nav dots, tas nozīmē, ka dati nav pieejami). 28

* Beļģija: pārcelšana tikai organizatorisku iemeslu dēļ tiesas ietvaros; Čehijas Republika: tiesnesi var pārcelt tikai uz tādas pašas instances tiesu vai arī uz vienu līmeni augstāku vai zemāku tiesu (visas tiesas atrodas tajā pašā jurisdikcijas apgabalā); Vācija: pārcelšana uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, un tikai pārstāvības gadījumos; Francija: tieslietu ministrs var pārcelt tiesnesi organizatorisku iemeslu dēļ retos gadījumos, piemēram, ja tiesa tiek slēgta, vai tādu likumīgu iemeslu dēļ kā iecelšana amatā uz noteiktu laiku (tiesu priekšsēdētāji vai īpašu funkciju veikšanai); Itālija: sešus tiesnešus pārcēla CSM (civillietu un krimināllietu padome), no kuriem trīs lēmumu pārsūdzēja; abi CPGA (administratīvo tiesu padome) pārceltie tiesneši lēmumu pārsūdzēja; Lietuva: pārcelšana uz laiku, ja ir neatliekama nepieciešamība nodrošināt tiesas pienācīgu darbību; Polija: pēc tiesu reorganizācijas aptuveni 500 tiesneši no slēgtajām tiesām tika pārcelti uz citām tiesām; Rumānija: var pārcelt tikai īslaicīgi, ne ilgāk kā uz vienu gadu, disciplināru sankciju gadījumā; Somija: pārcelšana sabiedriskās pārvaldes funkciju reorganizācijas gadījumā.

53. diagramma: Pirmās un otrās instances tiesas tiesnešu atlaišana* 29

Šajā diagrammā ir atainotas iestādes, kam ir tiesības ierosināt pirmās un otrās instances tiesas tiesnešu atlaišanu un lemt par to. 30 Katra stabiņa augšējā daļa parāda, kura iestāde pieņem galīgo lēmumu, 31 un apakšējā daļa (attiecīgā gadījumā) parāda, kura iestāde ierosina atlaišanu vai ar ko ir jāapspriežas pirms lēmuma pieņemšanas. Dati norāda, 2014. gadā attiecīgās struktūras atlaisto tiesnešu (no visām tiesu instancēm) skaitu un šo lēmumu pārsūdzību skaitu (ja skaits nav dots, tas nozīmē, ka dati nav pieejami).

* Itālija: CSM (civillietu un krimināllietu tiesu padome) atlaida trīs tiesnešus, kuri iesniedza pārsūdzību; CPGA (administratīvo tiesu padome) neatlaida nevienu tiesnesi; Portugāle: neviens tiesnesis netika atlaists, taču tika nolemts par trīs tiesnešu obligātu pensionēšanos, un visi trīs iesniedza pārsūdzību; Apvienotā Karaliste (Anglija un Velsa): netika atlaists neviens štata tiesnesis; tika atlaisti tikai tiesneši, kuri strādāja nepilnu darba dienu (saņemot honorāru), proti, viens tribunāla tiesnesis, pieci tiesas un desmit tribunāla locekļi; Zviedrija: apelācija par apgabaltiesas nolēmumu, pārskatot nacionālās disciplināro pārkāpumu pārvaldes 2011. gada lēmumu; dažās valstīs izpildvarai ir vai nu ar likumu noteikts, vai praksē iedibināts pienākums ievērot tiesu iestāžu padomes priekšlikumu par tiesneša atlaišanu (piem., Spānijā, Lietuvā).

54. diagramma: Lietu sadale tiesā 32

Diagrammā ir parādīts, kādā līmenī tiek definēti lietu sadales kritēriji tiesā, kā lietas tiek iedalītas un kura iestāde uzrauga sadali. 33 Būtisks ir arī veids, kādā sistēmas, piemēram, lietu nejauša sadale, tiek īstenotas praksē. 34

55. diagramma: Tiesneša lēmums par sevis atstatīšanu un noraidījums 35

Diagrammā ir parādīts, vai uz tiesnešiem var attiecināt sankcijas, ja viņi neievēro pienākumu atstatīt sevi no tādas lietas iztiesāšanas, kurā pastāv šaubas par viņu objektivitāti vai kurā viņu objektivitāte tiek apdraudēta, vai ja ir pamatots pieņēmums par neobjektivitāti. Diagrammā ir parādīts arī, kura iestāde 36 lemj par kādas puses iesniegtu noraidījuma pieteikumu, kas vērsts pret tiesnesi. 37

3.3.3.Tiesu iestāžu tīklu darbs tiesu neatkarības jomā

Rezultātu apkopojumā ir sniegts salīdzinošs pārskats par konkrētiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kuru mērķis ir aizsargāt tiesu neatkarību, taču apkopojumā netiek novērtēta to rezultativitāte. Iepriekšējos rezultātu apkopojuma izdevumos Komisija mudināja tiesu iestāžu tīklus veikt šo tiesiskās aizsardzības līdzekļu padziļinātu efektivitātes izvērtējumu un norādīja, ka apsvērs, kā konstatējumus varētu izklāstīt turpmākajos rezultātu apkopojuma izdevumos.

Sperot pirmo soli šajā virzienā, ENCJ 2015. gadā veica pētījumu 38 par tiesu iestāžu neatkarību un atbildību, kurā izskatīja tiesību aktos oficiāli paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Pētījumā izvērtēta situācija dalībvalstīs, kuru tiesu iestāžu padomes bija ENCJ dalībnieces. Papildus aptaujai par tiesnešu priekšstatu par neatkarību pētījumā ir iekļauti vairāki ar tiesu neatkarību saistīti rādītāji, piemēram, organizatoriskā autonomija, tiesu iestāžu finansējums, tiesu pārvaldība, cilvēkresursi, lēmums par tiesnešiem, nepārceļamība, sūdzību procedūra, periodisko pārskatu iesniegšana, attiecības ar presi, tiesu ētika, atstādīšana un noraidīšana. Daži no šiem rādītājiem attiecas uz iepriekšējās diagrammās atspoguļotajām situācijām, piemēram, tiesnešu nepārceļamības un tiesnešu atstādīšanas un noraidīšanas rādītāji.

56. diagramma: ENCJ izskatīto tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemēri 39

Nākamajā diagrammā ir atspoguļota tiesnešu atstādīšana un noraidīšana un tiesnešu nepārceļamība. Tajā sniegts ieskats tiesību aktos paredzētajos oficiālajos pasākumos, ar ko reaģēt uz šīm situācijām, bet netiek mērīta to efektivitāte praksē vai novērtēta to izmantošana. Konkrētāk, diagrammā ir attēloti brīvprātīgas atstādināšanas, atkāpšanās pienākuma pārkāpuma, noraidīšanas pieprasījuma, lēmējiestādes pasākumi un tas, vai ir iespējams pārsūdzēt lēmumu par noraidīšanas pieprasījumu.

57. diagramma: ENCJ aptauja par tiesnešu priekšstatu par neatkarību (uztvere — augstāka vērtība nozīmē labāku novērtējumu) 40

4.SECINĀJUMI

ES rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā ceturtais izdevums sniedz vispārēju priekšstatu par valstu tiesību sistēmu panākto progresu to efektivitātes, kvalitātes un neatkarības jomā. Lai arī situācija būtiski atšķiras atkarībā no attiecīgās dalībvalsts un rādītāja, rezultātu apkopojuma 2016. gada izdevumā vērojamas pozitīvas iezīmes, kas liecina, ka tiesu sistēmas uzlabošanas centieni ir devuši rezultātus. Rezultātu apkopojums turpinās sekot līdzi šai attīstībai un padziļināt salīdzinošo pārskatu. Tiesu sistēmas pamatuzdevums — tiesiskuma uzturēšana — liek šos centienus īstenot ar patiesu apņēmību.

(1)

   Gada izaugsmes pētījumā par 2016. gadu (sk. COM(2015) 690 final) minēta nepieciešamība uzlabot tiesu sistēmu, “tostarp ar kvalitātes standartu izmantošanu”.

(2)

   Standartus var noteikt tiesību aktos, to var darīt arī tiesas (tajā skaitā ar pietiekami iedibinātu tiesu praksi), tiesu iestāžu padomes (vai cita neatkarīga struktūra) un citas iestādes (piemēram, Čehijas Republikā standartus lielākoties formulē Tieslietu ministrija).    

(3)

   Dati attiecas uz 2015. gadu un tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

(4)

   Laika ierobežojumi ir kvantitatīvi procesuālie termiņi, kas parasti noteikti procesuālajās tiesībās, noteiktiem lietu veidiem vai procesuālajiem pasākumiem.

(5)

   Termiņi ir izmērāmi mērķi/prakses tiesu tiesvedības savlaicīguma veicināšanai, piemēram, pirmās instances tiesnešiem jāaprēķina tiesāšanās paredzamais ilgums tiesvedības sākumā; termiņus nosaka pārrunu ceļā starp tiesām un tieslietu ministriju; tiesas nosaka termiņu standartus dažādām lietu kategorijām.

(6)

   Piemēram, noteiktās dalībvalstīs lietas, kas trīs gadu laikā nav izskatītas un kurās puses nav veikušas nekādas darbības, var tikt noņemtas no tiesas lietu uzskaites, vai arī lietas, kas vairāk nekā divu gadu laikā nav izskatītas, tiek uzskatītas par vecām un tām tiek pievērsta ciešāka uzmanība. Korektīvie pasākumi var ietvert īpašas tiesnešu vienības sniegtu pagaidu palīdzību.

(7)

   Piemēram, puses var iegūt informāciju par savām lietām tiesu informācijas centros vai arī saņemt automātiski informāciju par būtisku to attīstību ar e-pasta, SMS vai automatizēta e-datņu sistēmas lietotāju procesa palīdzību. Vācijā tiesas informē attiecīgās puses arī tad, ja nav saņēmušas informēšanas pieprasījumu.

(8)

   Piemēram, dažās dalībvalstīs tiešsaistē pieejamās informācijas apjoms ir noreducēts līdz noteiktam lietu vai tiesu veidam vai arī netiek konsekventi īstenots.

(9)

   Dati attiecas uz 2015. gadu un tika apkopoti sadarbībā ar valstu tiesu sistēmu kontaktpersonu grupu.

(10)

   Patērētāju SAI direktīva nodrošina patērētājiem un tirgotājiem iespēju vērsties SAI vienībā par visiem no līguma izrietošajiem strīdiem praktiski visās ekonomikas nozarēs, neskatoties uz to, kur (iekšzemē vai pāri robežām) un kādā veidā (tiešsaistē/bezsaistē) pirkums ticis veikts. Patērētāju strīdu izšķiršanas tiešsaistē (SIT) regulas mērķis ir sekmēt SAI izmantošanu strīdos, kas radušies par tiešsaistē veiktiem pirkumiem.

(11)

      http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:12012P/TXT&from=LV

(12)

   Dati balstīti ENCJ ceļvedī un atbildēs, kas sniegtas atjauninātajā aptaujas anketā, kuru Komisija izstrādāja ciešā sadarbībā ar ENCJ. Tajās dalībvalstīs, kurās nav tiesu iestāžu padomes vai arī kuras nav ENCJ dalībnieces (Čehijas Republikā, Vācijā, Igaunijā, Grieķijā, Kiprā, Luksemburgā, Austrijā un Somijā), atbildes uz atjauninātās anketas jautājumiem tika iegūtas sadarbībā ar Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu. Sk. Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkla norādījumus, 2015. gada oktobris, pieejams:

http://www.encj.eu/images/stories/pdf/workinggroups/guide/encj_guide_version_oct_2015.pdf  

(13)

     Eirobarometra aptauja FL435, veikta 2016. gada 24. un 25. februārī; atbildes uz jautājumu: “Ņemot vērā savas zināšanas, lūdzu, novērtējiet (mūsu valsts) tiesu sistēmu no tiesu un tiesnešu neatkarības aspekta. Vai jūs teiktu, ka tā ir ļoti liela, diezgan liela, diezgan maza vai ļoti maza?”, pieejamas vietnē: http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/scoreboard/index_en.htm

(14)

     Eirobarometra aptauja FL435, atbildes uz jautājumu: “Lūdzu, norādiet, cik lielā mērā katrs no turpmāk uzskaitītajiem iemesliem izskaidro jūsu vērtējumu par (mūsu valsts) tiesu sistēmas neatkarību: ļoti, nedaudz, ne pārāk, nemaz.”

(15)

     Eirobarometra aptauja FL435.

(16)

   Eirobarometra aptauja FL436, veikta laikposmā no 2016. gada 25. februāra līdz 4. martam; atbildes uz jautājumu: “Ņemot vērā savas zināšanas, lūdzu, novērtējiet (mūsu valsts) tiesu sistēmu no tiesu un tiesnešu neatkarības aspekta. Vai jūs teiktu, ka tā ir ļoti liela, diezgan liela, diezgan maza vai ļoti maza?”, pieejamas vietnē: http://ec.europa.eu/justice/effective-justice/scoreboard/index_en.htm

(17)

     Eirobarometra aptauja FL436; atbildes uz jautājumu: “Lūdzu, norādiet, cik lielā mērā katrs no turpmāk uzskaitītajiem iemesliem izskaidro jūsu vērtējumu par (mūsu valsts) tiesu sistēmas neatkarību: ļoti, nedaudz, ne pārāk, nemaz.”

(18)

     Eirobarometra aptauja FL436.

(19)

   PEF rādītāja pamatā ir aptaujas atbildes uz jautājumu: “Cik lielā mērā tiesu sistēma jūsu valstī ir neatkarīga no valdības, privātpersonu un uzņēmumu ietekmes? [1 = nepavisam nav neatkarīga; 7 = pilnībā neatkarīga]’ Aptaujas anketu atbildēm atlasīti uzņēmumi, kuri pārstāv galvenās ekonomikas nozares (lauksaimniecību, pārstrādes rūpniecību, ar pārstrādi nesaistītu rūpniecību un pakalpojumu sfēru) visās iesaistītajās valstīs. Aptaujas formāti ir dažādi, tostarp intervijas ar uzņēmumu vadītājiem klātienē vai pa telefonu, pa pastu sūtītas vai tiešsaistes anketas, kas pieejamas tīmekļa vietnē: http://www.weforum.org/reports/global-competitiveness-report-2015-2016

(20)

   Ministru komitejas Ieteikums Nr. CM/Rec(2010) 12 dalībvalstīm “Judges: independence, efficiency and responsibilities”.

(21)

   Pārskatā parādīta tiesu sistēmu organizācija. Tajā nav paredzēts atspoguļot to sarežģītību vai detalizētāku informāciju.

(22)

   Pamatojoties uz ENCJ 2015. gada oktobra norādījumiem.

(23)

     Tiesu iestāžu padomes ir neatkarīgas struktūras, kuras tiek izveidotas ar tiesību aktiem vai saskaņā ar konstitūciju un kuras aizsargā tiesu sistēmas un atsevišķu tiesnešu neatkarību un tādējādi veicina tiesu sistēmas efektīvu darbību. Pārskatā iekļautas visas trīs Apvienotās Karalistes padomes: Apvienotā Karaliste (Anglija un Velsa) — Anglijas un Velsas tiesnešu padome, Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) — Ziemeļīrijas tiesnešu padome; Apvienotā Karaliste (Skotija) — Skotijas tiesnešu padome.

(24)

   Sk. ieteikuma 26.-27. punktu.

(25)

   Pamatojoties uz ENCJ 2015. gada oktobra norādījumiem.

(26)

   Dati tika apkopoti, izmantojot atjauninātu anketu, ko Komisija izstrādāja ciešā sadarbībā ar ENCJ. Dalībvalstu, kurās nav tiesu iestāžu padomes, atbildes tika iegūtas sadarbībā ar Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu. Dalībvalstis ir norādītas alfabētiskā secībā atbilstoši to ģeogrāfiskajiem nosaukumiem oriģinālvalodā. Stabiņu augstums ne vienmēr ataino aizsardzības pasākumu efektivitāti.

(27)

     Dati tika apkopoti, izmantojot atjauninātu anketu, ko Komisija izstrādāja ciešā sadarbībā ar ENCJ. Dalībvalstu, kurās nav tiesu iestāžu padomes, atbildes tika iegūtas sadarbībā ar Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu. Dalībvalstis ir norādītas alfabētiskā secībā atbilstoši to ģeogrāfiskajiem nosaukumiem oriģinālvalodā. Stabiņu augstums ne vienmēr ataino aizsardzības pasākumu efektivitāti.

(28)

   Ieteikuma 52. punktā ir ietvertas tiesnešu neatceļamības garantijas. Tiesnešus nevajadzētu pārcelt uz citu tiesas iestādi, nesaņemot viņa piekrišanu, izņemot disciplināru sankciju gadījumus vai gadījumus, kad tiek īstenota tiesu sistēmas organizācijas reforma.

(29)

   Dati tika apkopoti, izmantojot atjauninātu anketu, ko Komisija izstrādāja ciešā sadarbībā ar ENCJ. Dalībvalstu, kurās nav tiesu iestāžu padomes, atbildes tika iegūtas sadarbībā ar Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu. Dalībvalstis ir norādītas alfabētiskā secībā atbilstoši to ģeogrāfiskajiem nosaukumiem oriģinālvalodā. Stabiņu augstums ne vienmēr ataino aizsardzības pasākumu efektivitāti.

(30)

   Ieteikuma 46. un 47. punktā ir prasīts, lai valstu sistēmas nodrošinātu aizsardzības pasākumus saistībā ar tiesnešu atlaišanu.

(31)

   Tā var būt viena vai divas atšķirīgas struktūras atkarībā no atlaišanas iemesla vai tiesneša veida (piem., priekšsēdētājs).

(32)

   Dati tika apkopoti, izmantojot atjauninātu anketu, ko Komisija izstrādāja ciešā sadarbībā ar ENCJ. Dalībvalstu, kurās nav tiesu iestāžu padomes, atbildes tika iegūtas sadarbībā ar Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu. Dalībvalstis ir norādītas alfabētiskā secībā atbilstoši to ģeogrāfiskajiem nosaukumiem oriģinālvalodā. Stabiņu augstums ne vienmēr ataino aizsardzības pasākumu efektivitāti.

(33)

   Ieteikuma 24. punktā prasīts, lai lietu iedalīšanas sistēmu ietvaros tiesā tiktu ievēroti objektīvi, iepriekš noteikti kritēriji, aizsargājot tiesības, lai lietu izskatītu neatkarīgs un objektīvs tiesnesis.

(34)

     Piemēram, jaunākajā Komisijas ziņojumā par Bulgārijas panākumiem saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu Bulgārija tika aicināta: “Izveidot kapacitāti [Augstākajā tiesas padomē] un [Tiesu inspekcijā], lai uzraudzītu jaunās sistēmas lietu sadalei tiesās pēc nejaušības principa piemērošanu un drošību. Šīm iestādēm jābūt pārredzamām attiecībā uz inspekciju rezultātiem un konstatēto problēmu pēcpasākumiem,” COM(2016) 40 final, pieejams vietnē: http://ec.europa.eu/cvm/docs/com_2016_40_en.pdf

(35)

   Dati tika apkopoti, izmantojot atjauninātu anketu, ko Komisija izstrādāja ciešā sadarbībā ar ENCJ. Dalībvalstu, kurās nav tiesu iestāžu padomes, atbildes tika iegūtas sadarbībā ar Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklu. Dalībvalstis ir norādītas alfabētiskā secībā atbilstoši to ģeogrāfiskajiem nosaukumiem oriģinālvalodā. Stabiņu augstums ne vienmēr ataino aizsardzības pasākumu efektivitāti.

(36)

   Dažos gadījumos šādu lēmumu var pieņemt vairāk nekā viena iestāde atkarībā no tās tiesas līmeņa, kurā strādā noraidītais tiesnesis.

(37)

   Ieteikuma 59., 60. un 61. punktā ir noteikts, ka tiesnešiem būtu jādarbojas neatkarīgi un objektīvi visās lietās un būtu sevi jāatstata no lietas izskatīšanas vai jāatsakās rīkoties, ja tiesību aktos ir definēti pamatoti iemesli, nevis citādi.

(38)

   ENCJ 2014.-2015. gada Ziņojums par tiesu iestāžu un prokuratūras neatkarību un atbildību. Ziņojumā izmantotie rādītāji attiecas uz juridiskiem un citādi objektīvi novērojamiem tiesu sistēmas aspektiem, kuri ir būtiski neatkarībai un atbildībai. Attiecībā uz šo objektīvo aspektu mērījumiem padomes, vai ja tādu nav — citas pārvaldes struktūras, kuras ir atbildīgas par vērtēšanu un sistematizēšanu, izmantoja standartizētas anketas. Tas ir pašnovērtējums, taču tā aspektus var pārbaudīt ikviens, kurš pārzina attiecīgās tiesību sistēmas. Rādītāji atspoguļo ENCJ viedokli par to, kā būtu jāizskatās tiesību aktos noteiktiem oficiāliem tiesu neatkarības aizsardzības pasākumiem. Sk., ENCJ Ziņojuma 16. un 23. lpp., pieejams vietnē: http://www.encj.eu/images/stories/pdf/workinggroups/independence/encj_report_ independence_accountability_2014_2015_adopted_ga_corr_2016.pdf

(39)

   Diagramma izriet no ENCJ 2014.-2015. gada Ziņojuma par tiesu iestāžu un prokuratūras neatkarību un atbildību rezultātiem (rezultāts ir paradīts procentos no standartizēta maksimālā rādītāja).

(40)

   Diagrammas pamatā ir aptaujas atbildes uz jautājumu: “Vērtējumu skalā no 0-10 (kur 0 nozīmē “nepavisam nav neatkarīgs” un 10 nozīmē “augstākā iespējamā neatkarības pakāpe”) es kā tiesnesis vispār nejūtos neatkarīgs vai jūtos pilnīgi neatkarīgs.” Aptaujā, kas tika veikta 2015. gada martā, pavisam piedalījās 4874 tiesneši. Šīs ENCJ dalībnieces nepiedalījās aptaujā: Francija, Malta, Horvātija un Ungārija. Zviedrijai ir ENCJ novērotājas statuss.