EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.4.2016

COM(2016) 176 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

IKT standartizācijas prioritātes digitālajam vienotajam tirgum

1.IKT standarti kā digitālā vienotā tirgus stūrakmens

Pasaules ekonomikas pāreja uz digitālo ekonomiku skar visas rūpniecības un pakalpojumu nozares. Eiropas konkurētspēja un produktivitāte ir ļoti lielā mērā atkarīga no tās spējas radīt digitālās inovācijas, tās uzlabot un efektīvi izmantot visās ekonomikas nozarēs, tostarp Eiropas tradicionāli spēcīgajās nozarēs, kā autobūve, automatizācija, mašīniekārtas vai finanšu pakalpojumi. Lai atbalstītu Eiropas lomu pasaules digitālajā ekonomikā, Eiropas Komisija ir pieņēmusi paziņojumu par digitālā vienotā tirgus stratēģiju un noteikusi to par vienu no savām galvenajām prioritātēm.

Kopīgi standarti nodrošina digitālo tehnoloģiju sadarbspēju un ir efektīva digitālā vienotā tirgus pamats. Tie garantē tehnoloģiju raitu un uzticamu sadarbību, nodrošina apjomradītus ietaupījumus, veicina pētniecību un inovāciju un saglabā tirgu atvērtību. Efektīva sadarbspēja nodrošina, ka savienotās ierīces, tādas kā automobiļi, telefoni, mājsaimniecības ierīces un rūpniecības iekārtas, spēj netraucēti cita ar citu sazināties neatkarīgi no ražotāja, operētājsistēmas vai citiem tehniskiem komponentiem. Šādu sadarbspēju nodrošina atklātie standarti, kuri veicina inovāciju un samazina šķēršļus ienākšanai digitālajā vienotajā tirgū, tostarp piekļuvei mediju, kultūras un izglītojošajam saturam. Atšķirīgie valstu standarti 1 var būtiski palēnināt inovāciju un nostādīt Eiropas uzņēmumus neizdevīgākā stāvoklī attiecībā pret uzņēmumiem citur pasaulē.

ES standartizācijas politikas jaunākās pārskatīšanas rezultātā tika pieņemta Regula Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju 2 un izveidots regulējums pārredzamākai, efektīvākai un iedarbīgākai Eiropas standartizācijas sistēmai attiecībā uz visām rūpniecības nozarēm. Minētajā regulā ir uzsvērta IKT straujā attīstība un tas, kā jauni ražojumi un pakalpojumi, piemēram, viedās vai savienotās ierīces (t. s. “lietiskais internets” jeb IoT) vai mākonis, pārveido tirgus.

Lai risinātu ar IKT standartizāciju saistītās problēmas, Komisija paziņoja, ka tā “sāks integrētu standartizācijas plānu, lai apzinātu un definētu standartizācijas galvenās prioritātes, īpašu uzmanību pievēršot tehnoloģijām un jomām, kas tiek uzskatītas par ārkārtīgi svarīgām digitālā vienotā tirgus veidošanā”. Eiropadome 2015. gada 25. un 26. jūnija secinājumos “vienojās, ka (...) ir jārīkojas saistībā ar Komisijas paziņojuma galvenajiem elementiem, jo īpaši, lai apzinātu un ātri īstenotu galvenās IKT standartizācijas prioritātes” 3 .

Šis paziņojums ir balstīts uz Regulu Nr. 1025/2012 un saistīts ar plašākā vienotā tirgus stratēģijā 4 plānoto kopīgo standartizācijas iniciatīvu.

2.IKT standartu noteikšana: strauji mainīgs un sarežģīts globālais konteksts

IKT standartu izstrāde ir saistīta ar vairākām jaunām problēmām, kam ir nepieciešams mērķtiecīgs un ilgtspējīgs Eiropas līmeņa risinājums.

Pirmkārt, visas ekonomikas nozares ir arvien vairāk atkarīgas no digitālajām tehnoloģijām, kuras mainās aizvien straujāk, bieži vien ievērojami pārsniedzot pārmaiņu tempu tradicionālākos sektoros un nozarēs. IKT standartu savlaicīga un saskaņota noteikšana radīs Eiropas novatoriem iespēju konkurēt un pasaules tirgū piedāvāt jaunus produktus. Elastīgi, koordinēti un pietiekami ātri standartizācijas procesi ir Eiropas digitālā vienotā tirgus pamatprasība.

Otrkārt, digitālo sistēmu vērtība aizvien lielākā mērā izriet no starpnozaru lietotņu, datu un tehnoloģiju konverģences. Šis faktors un fiziskās un digitālās pasaules konverģence savukārt sapludina robežas starp tradicionālajām nozarēm un rūpniecību, produktiem un pakalpojumiem, patēriņu un ražošanu, tiešsaisti un bezsaisti un līdz ar to apgrūtina standartu noteikšanas procesus. Sadarbspējīgi risinājumi, kuri balstīti uz atklātām sistēmām un saskarnēm, saglabā tirgu atvērtību, veicina inovāciju un nodrošina pakalpojumu pārnesamību digitālajā vienotajā tirgū.

Piemēram, mobilās veselības lietotnes patlaban ir atkarīgas no vairākām IKT jomām, tai skaitā drošuma, datu apmaiņas un drošības un privātuma. Šīs jomas pārvalda dažādas standartizācijas struktūras, un tajās ir iesaistītas dažādas ieinteresētās personas 5 , kā rezultātā tiek patērēts vairāk laika un resursu. Tādēļ ir nepieciešams dažādās ieinteresētās personas pulcēt vienkopus un rast līdzsvaru starp rūpniecības un pakalpojumu nozarēm.

Treškārt, aizvien pieaugošā sarežģītība, kuru rada daudzie atšķirīgie standarti, un standartizācijas procesā iesaistīto tehnisko kopienu daudzveidība var palēnināt inovāciju. Piemēram, IoT jomā jau ir vairāk nekā 600 cieši saistītu standartu. Tāpēc vispirms ir svarīgi visus attiecīgos standartus skaidri sistematizēt, lai palīdzētu pētniekiem, novatoriem un standartu noteicējiem orientēties šajā dažādībā. Standartu noteikšanu sarežģītajās tehnoloģiju vidēs var uzlabot arī kopīga pētniecība un inovācija, kas tiek īstenota ar eksperimentālu platformu vai plaša mēroga izmēģinājuma projektu starpniecību. Turklāt šāda pētniecība var palīdzēt noteikt atsauces arhitektūras, kuru nozīme aizvien palielinās, un apzināt un novērst standartizācijas trūkumus, vienlaikus samazinot šķēršļus iekļūšanai tirgū.

Šī lielā sarežģītība ietekmē arī tiesības piekļūt standartiem. Konverģence un no tās izrietošā vairāku tehnoloģiju sarežģītība var radīt grūtības identificēt attiecīgo standartam būtisko patentu īpašnieku kopienu, uzkrāto intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) izmaksas un licencēšanas noteikumu vērtības aprēķināšanai izmantoto metodi 6 .

Ceturtkārt, standartu vai tehnisko specifikāciju noteikšanā visā pasaulē piedalās daudz struktūru un organizāciju un to skaits arvien pieaug. Lai nodrošinātu, ka ES standartizācijas prioritātes un digitālais vienotais tirgus ir pietiekami pārstāvēti visā pasaulē, Eiropai ir vajadzīga vadošā loma, un to varētu panākt ar labāku sadarbību, ciešāku līdzdalību un mērķtiecīgāku rīcību.

Piektkārt, Eiropas standartizācijas darbu nevar aplūkot nošķirti. Lielākā daļa ES galveno tirdzniecības partneru, tai skaitā dažas lielas jaunietekmes ekonomikas, ir atzinušas, ka standartizācija ir nozīmīga, lai piekļūtu tirgum un palielinātu savas valsts rūpniecības konkurētspēju, tāpēc tās daudz iegulda standartizācijas un sertifikācijas infrastruktūrās. Tomēr Komisija uzskata, ka Eiropas Savienībā standartizācija nav guvusi nepieciešamo politisko atbalstu.

Visbeidzot, standartizācija var ietekmēt pamattiesības, tāpēc darbības, ar kurām risina iepriekš minētās problēmas, ir pienācīgi jālīdzsvaro, lai šīs tiesības tiktu ievērotas. Piemēram, ir jānodrošina, ka darbībās tiek ievērotas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību 7 , un būtu jāņem vērā arī citas pamattiesības, tostarp darījumdarbības brīvība un tiesības uz īpašumu 8 .

IKT standartizācija arī turpmāk būs galvenokārt nozares virzīta, brīvprātīga, orientēta uz vienprātību un balstīta uz pārredzamības, atvērtības, objektivitātes un konsensa, efektivitātes un aktualitātes, kā arī saskaņotības principiem. Tomēr skaidrāk noteiktas IKT standartizācijas prioritātes apvienojumā ar augsta līmeņa politisko atbalstu stimulēs konkurētspēju un dos būtisku ieguldījumu digitālo vienotā tirgus mērķu sasniegšanā.

Nosakot galvenās prioritārās jomas digitālā vienotā tirgus kontekstā, ir iespējams ietekmēt to, lai IKT standartizācijas organizācijas izmantotu jaunas darba metodes un vairāk iesaistītos starpnozaru partnerībās, stiprinātu sadarbību ar Eiropas standartizācijas organizācijām (ESO) un citām standartu izstrādes organizācijām (SIO), kā arī vairāk standartu apstiprinātu, izmantojot eksperimentus pētniecības un izstrādes jomā.

Komisija uzskata, ka šīs darbības iegūs no pastiprinātā dialoga ar standartizācijas organizācijām, jo īpaši Eiropas standartizācijas organizācijām, kurš paredzēts kopīgajā Eiropas standartizācijas iniciatīvā, kas jānoslēdz ar visiem dalībniekiem, lai uzlabotu ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 izveidotās Eiropas standartizācijas sistēmas efektivitāti un lietderību.

3. Eiropas pieeja: divu pīlāru plāns IKT standartizācijas prioritāšu noteikšanai un izpildei digitālā vienotā tirgus vajadzībām

Ņemot vērā jaunos uzdevumus, šajā paziņojumā ir izklāstītas prioritārās rīcības plāns nākamajai tehnoloģiju standartizācijai digitālajā ekonomikā 9 .

3.1.Piecas prioritārās jomas: IKT standartizācijas pamatelementi

Šīs jomas tika izvēlētas, pamatojoties uz ieteikumu, kas saņemts no Eiropas daudzpusējā ieinteresēto personu foruma par IKT standartizāciju 11 , kurš apvieno nozares ieinteresētās personas, standartu noteicējus, valdības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Sabiedriskajā apspriešanā 12 apstiprinājās plaša vienprātība attiecībā uz šeit izklāstītajām prioritātēm.

Ņemot vērā tehnoloģiju konverģenci, pastiprināta Eiropas vadošā loma standartu noteikšanā minētajās prioritārajās jomās ievērojami ietekmēs arī daudzas citas tehnoloģiju jomas. Tāpēc šajā paziņojumā izklāstītās IKT standartizācijas darbības neaprobežojas ar vienu jomu.

Tādas jomas kā e-veselība, viedā enerģētika, intelektiskas transporta sistēmas un savienoti un automatizēti transportlīdzekļi, progresīva ražošana, viedie mājokļi un pilsētas un viedā lauksaimniecība gūs ievērojamu labumu no ierosinātajām standartu prioritātēm, jo tās ir atkarīgas no noteiktajiem būtiskajiem pamatelementiem. Lai reaģētu uz tehnoloģiju un sabiedrības pārmaiņām, prioritātes ir plānots regulāri pārskatīt.

Minētais konteksts, tostarp dažādie tehnoloģiju jomu slāņi, veicinātājfaktori, pakalpojumi un lietotnes, ir parādīti šajā attēlā.

Šajā paziņojumā norādīto darbību mērķis ir, reaģējot uz pieaugošo globālo konkurenci, palielināt IKT standartizācijas kā būtiska digitālā vienotā tirgus elementa politisko un stratēģisko nozīmi. To mērķis ir uzlabot IKT standartizācijas sistēmas fokusu, reaģētspēju un efektivitāti. Ar darbībām tiek sekmētas jaunas standartizācijas pieejas, piemēram, kopienu izveides veicināšana, jaunu nozaru piesaiste, atklātu standartu un platformu veicināšana (ja vajadzīgs), saiknes starp pētniecību un standartizāciju stiprināšana, tostarp standartu testēšana, standartu konsekventas piemērošanas un to ieviešanas tirgū veicināšana, un attiecīgā gadījumā — sertifikācijas sistēmu izstrāde.

Izvēlētās prioritātes papildinās citus standartizācijas instrumentus, ar kuriem īsteno Eiropas standartizācijas politiku. Papildus plānotajai kopīgajai Eiropas standartizācijas iniciatīvai šie instrumenti ir IKT standartizācijas mainīgais plāns un Savienības gada darba programma.

Turklāt daži prioritāšu plāna aspekti papildina un pilnveido īpašas publiskā sektora prasības, kas noteiktas Eiropas sabiedrisko pakalpojumu Eiropas sadarbspējas satvara 13 pārskatītajā redakcijā, ņemot vērā Eiropas valstu pārvaldes iestāžu vajadzības standartizācijas jomā.

3.1.1.Mākoņdatošana

Mākoņdatošana atbalsta jaunus digitālos pakalpojumus, nodrošinot lielu datu glabāšanas un datošanas jaudu, kas vajadzīga Eiropas rūpniecības nozares un zinātnes digitalizācijai. Tas ir atzīts Komisijas paziņojumā par Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu 14 , kurā uzsvērts, cik vērtīgi ir paplašināt pētniecības un izglītības tīklu lietotāju bāzi. Šie tīkli ir ļoti noderīgi standartu izstrādei, precizēšanai, testēšanai un ieviešanai.

Individuāli izstrādāti risinājumi, valsts individuālas pieejas un standarti, kuri ierobežo sadarbspēju, var būtiski kavēt digitālā vienotā tirgus potenciālu. Lai uzņēmumi, patērētāji, valsts pārvaldes iestādes un zinātnes nozare izmantotu mākoņdatošanas pakalpojumus, ir vajadzīga ne tikai netraucēta un lietotājdraudzīga piekļuve, bet arī paļāvība un uzticamība, jo īpaši tam, ka mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēji nodrošina pienācīgu datu aizsardzības, drošības un pakalpojumu līmeni. Paziņojumā par Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu ir uzsvērta nepieciešamība izmantot pašreizējo attiecīgo sertifikāciju un standartus, kā arī vajadzības gadījumā izveidot Eiropas līmeņa sertifikācijas un marķēšanas sistēmu.

Kopīgi atvērtie standarti palīdzēs lietotājiem, īpaši MVU, publiskajam sektoram un zinātnieku aprindām, piekļūt jauniem inovatīviem pakalpojumiem. Konkrētāk, lai izvairītos no piesietības, būtiska nozīme ir lietotņu un datu pārnesamībai starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem. Šim nolūkam būs nepieciešams sistematizēt mākoņdatošanas standartus un ieviest vadlīnijas galalietotājiem (jo īpaši MVU un publiskajam sektoram).

3.1.2.Lietiskais internets (IoT)

IoT 16 ir jauna tehnoloģija, kas ar internetu savieno vairāk objektu, tai skaitā mājsaimniecības ierīces, valkājamās elektroierīces, transportlīdzekļus un sensorus. Paredzams, ka līdz 2020. gadam šādu savienoto ierīču skaits pārsniegs 20 miljardus. IoT ne tikai rada inovācijas potenciālu vairākās rūpniecības nozarēs, bet arī var palīdzēt risināt vairākas sabiedrības problēmas, tostarp klimata pārmaiņas, resursu izmantošanas efektivitāti, energoefektivitāti un novecošanos.

Tomēr IoT ainava šobrīd ir sadrumstalota, jo līdzās daudzajiem spēkā esošajiem standartiem pastāv ļoti daudz individuālu vai daļēji slēgtu risinājumu. Tas var ierobežot inovācijas vairākās lietojuma jomās. Sadarbspēja, uzticamība un drošība ES un citur pasaulē ir būtiski atkarīga no transversālu risinājumu un standartu plaša mēroga īstenošanas un apstiprināšanas.

Lai radītu konkurētspējīgas IoT ekosistēmas, Eiropas Savienībai ir jāievieš atvērtas platformas pieeja, kas atbalsta vairākas lietojuma jomas un mazina sadrumstalotību. Šim nolūkam ir nepieciešami atvērti standarti, kas atbalsta visu vērtības veidošanas ķēdi, kurā integrētas vairākas tehnoloģijas, un kas balstīti uz racionalizētu starptautisko sadarbību, kuras pamatā ir IĪT regulējums, kas nodrošina vieglu un godīgu piekļuvi standartam būtiskiem patentiem (SEP).

3.1.3.5G sakaru tīkli

5G sakaru tīkli nodrošina netraucētus globālus sakarus starp dažādu veidu “mezgliem”, kas savieno datus, transportlīdzekļus un citus objektus, viedsensorus vai balss ierīces. Sagaidāms, ka 5G kļūs par būtiski svarīgu globāla mēroga sakaru infrastruktūru.

Ņemot vērā tās globālo raksturu un veidotos savienojumus starp IKT nozari un ar IKT nozari nesaistītām nozarēm, 5G infrastruktūra ir ļoti lielā mērā atkarīga no standartiem, kas nodrošina sadarbspēju un drošību, privātumu un datu aizsardzību. Komisija plāno izstrādāt rīcības plānu 5G tīklu izvēršanai visā ES pēc 2020. gada, tādējādi sekmējot 5G standartu izmantošanu.

Viena no Komisijas prioritātēm ir nodrošināt, ka nozares virzītos 5G standartizācijas procesos jau no paša sākuma tiek atbalstīti inovatīvi vertikālā tirgus 19 digitālās darījumdarbības modeļi. Tas nozīmē, ka standartizācijas process un prioritātes aptvers ne tikai jaunas jaunas radiopiekļuves tehnoloģijas, bet arī citas tehnoloģijas, ko atbalstījušas dažas trešās valstis. Attiecībā uz jauniem radiopiekļuves standartiem prioritāte ir risinājumiem, kas nodrošina atpakaļsaderību ar esošajām xG 20 ekosistēmām un ievērojami uzlabo spektra izmantošanas efektivitāti atbilstīgi ES frekvenču spektra politikai. Globāla vienošanās un standartu ceļvežu saskaņošana tiks veicināta, īstenojot sadarbību ar galvenajiem tirdzniecības partneriem. To papildinās ar kopēju pieeju, lai atvieglotu pasaulē pieejamo 5G frekvenču joslu, tostarp jaunu augstas frekvences diapazonu, turpmāko izmantošanu.

3.1.4.Kiberdrošība

Kiberdrošība sniedz uzticamību un paļāvību, kas būs digitālā vienotā tirgus pamatā. Tā kā savienoto objektu un sakaru kanālu skaits arvien pieaug, Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi sagaida, ka visas jaunās tehnoloģijas vai pakalpojumi atbilst ļoti augstiem drošības standartiem.

Kiberdrošību var panākt ar kopīgiem centieniem. Piegādes ķēdes kļūst arvien sarežģītākas, un galvenie tirgus operatori un digitālo pakalpojumu sniedzēji ir aizvien vairāk savstarpēji saistīti un savstarpēji atkarīgi. No visām lielām un mazām, publiskām vai privātām organizācijām tiek sagaidīts, ka tās pienācīgi pārvalda kiberdrošības riskus un attiecīgā gadījumā spēj pierādīt, ka tās šādu pārvaldību īsteno sekmīgi.

Inovatīvas komunikācijas tehnoloģijas, viedobjektu plaša izmantošana, dalītās datošanas ierīces un datu pakalpojumi pavērs vēl lielākas uzņemējdarbības un izaugsmes iespējas, ja tie būs pilnīgi integrēti digitālajā vienotajā tirgū. Tāpēc, lai nodrošinātu drošu un pārredzamu piekļuvi un datu apmaiņu, ir vajadzīga netraucēta un sadarbspējīga droša autentificēšana visiem objektiem, ierīcēm, personām un vienībām. Lai veidotu uzticēšanos netraucētai elektroniskai identifikācijai un autentifikācijai, varētu būt nepieciešami jauni autentifikācijas protokoli, kurus papildina globāli starpnozaru sadarbspējas standarti, kuri balstīti uz salīdzināmām autentifikācijas shēmām.

Integrētās drošības principu iekļaušana ir būtiska, lai kiberdrošības apsvērumus integrētu visos jaunajos IKT standartos un atsauces arhitektūrās. Ir jāveic īstenošanas izmēģinājumi, kuru mērķis ir reālos apstākļos pārbaudīt un apstiprināt minēto standartu darbību saistībā ar koordinētu pieeju kiberdrošības marķējumam un sertifikācijai.

3.1.5.Dati

Dati ir digitālās ekonomikas “degviela”. Efektīvai datu kopīgošanai un apmaiņai pāri valstu robežām “datu vērtības ķēdēs” (piem., datu apmaiņa starp transportlīdzekļa ražotāju un sekundāro tirgu par rezerves daļām, transportlīdzekļa datu pieejamība pakalpojumu sniedzējiem vai enerģijas pārrobežu tirdzniecības nodrošināšana) un dažādās nozarēs (piem., satiksmes datu kopīgošana ar paku piegādes uzņēmumiem) būs izšķiroša nozīme attiecībā uz digitālo vienoto tirgu. Vienlīdz svarīgi ir uzlabot zinātniskās pētniecības datu savstarpēju izmantojamību, lai nodrošinātu, ka pētniecības un izstrādes datu ekosistēma pilnvērtīgi sekmē turpmāku ekonomisko izaugsmi.

Atvērtie standarti un tādas iniciatīvas kā atvērto datu portāls var palīdzēt novērst šķēršļus datu kopīgošanai starp tehnoloģijām, zinātnes disciplīnām un valstīm. Nākamajām datu infrastruktūrām — tostarp Eiropas datu infrastruktūrai, kas minēta paziņojumā par Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvu — būs vajadzīgi ne tikai drošības un privātuma standarti, bet arī metadatu, datu saglabāšanas, semantikas, datu vērtību un citi standarti. Saistībā ar zinātniskās pētniecības datiem Komisija atbalsta Pētniecības datu aliansi (RDA) 23 sociālās un tehniskās saiknes veidošanā, kas nodrošina iespēju atvērti kopīgot pētniecības datus, lai varētu efektīvi veikt darbu dažādās disciplīnās un noteikt datu uzglabāšanas iespējas datu ilgtspējīgai izmantošanai un atkalizmantošanai. Saistībā ar publiskā sektora informāciju un atklātiem pārvaldības datiem Komisija atbalsta to datu standartu izmantošanu, kuri ir veicināti saskaņā ar programmu “ISA” 24 .

3.1.6.Digitālās pārveides plašākā ietekme uz nozari un patērētājiem

IKT standartizācijas prioritārās tehnoloģiju jomas iekļaujas vairākās rūpniecības nozarēs un veido pamatu Eiropas rūpniecības nozares, tai skaitā ražošanas nozares, lauksaimniecības nozares un patēriņa preču turpmākajai digitālajai pārveidei. Attiecībā uz digitālo vienoto tirgu ir būtiski, lai jaunās savienotās ierīces varētu netraucēti un uzticami sadarboties gan rūpniecības kontekstā, gan attiecībā uz patēriņa precēm. Tam jānotiek neatkarīgi no ražotāja, operētājsistēmas vai citiem tehniskiem aspektiem un jāietver iespējas datu savstarpējai izmantojamībai un pārnesamībai starp platformām.

Turpmāk izklāstītajos piemēros atspoguļota prioritāro tehnoloģiju paredzamā ietekme konkrētās nozarēs.

-e-veselības sistēmām ir būtiska nozīme pacientu cerību attaisnošanā, pacientu drošības uzlabošanā un veselības aizsardzības sistēmu reaģētspējas palielināšanā. Turklāt ar sadarbspējīgām e-veselības sistēmām tiks atbalstīta direktīvā par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē 27 paredzēto Eiropas references tīklu īstenošana, kuru ietvaros, lai faktiski nodrošinātu ārstēšanu, plašā mērogā būs jāievieš telemedicīna. Labāka sadarbspēja palielinās efektivitāti, sekmēs veselības datu gudrāku izmantošanu un uzlabos drošības un drošuma pieejamību medicīnas jomā, vienlaikus izvairoties no maza mēroga īstenošanas pasākumiem sadrumstalotos tirgos.

Labāka sadarbspēja darīs iespējamu apmainīties ar elektroniskiem veselības datiem (sākot ar pacienta veselības pārskatiem un e-receptēm), ievērojot personas datu prasības. Tas pavērs jaunas iespējas digitāliem straujas izaugsmes uzņēmumiem un sekmēs e-veselības risinājumu ieviešanu un izmantošanu plašā mērogā. Lai gūtu panākumus, izšķiroša nozīme ir tādiem faktoriem kā plaša ieinteresēto personu loka līdzdalība, pastiprināta galalietotāju iesaistīšanās un atvērta starptautiska sadarbība.

Komisija turpinās veicināt ciešu sadarbību starp dalībvalstīm e-veselības tīklā un pētniecības kopienā, lai risinātu jautājumus par veselības aizsardzības sistēmu sadarbspēju. Tas ļaus pacientiem un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem pilnībā izmantot vienotā digitālā tirgus priekšrocības veselības jomā. Turklāt Komisija rosinās veikt darbības, lai veicinātu m-veselības lietotņu drošību, drošumu un sadarbspēju, paātrinātu telemedicīnas un teleuzraudzības ieviešanu un izvēršanu un atbalstītu starptautisko standartu un terminoloģijas izstrādi un pieņemšanu.

-Pastāv lielas iespējas uzlabot transporta sistēmas rādītājus, drošību un efektivitāti, atbalstot un veicinot savienotu un automatizētu transportlīdzekļu saskaņotu ieviešanu visā Eiropā. Tiks radīti arī jauni darījumdarbības modeļi, kuru pamatā ir digitālie pakalpojumi, ko sniedz ar transportlīdzekļu starpniecību. Ievērojamu daļu no automobiļa vērtības jau veido digitālā tehnoloģija, kas tajā iebūvēta. Savienoti transportlīdzekļi jau tagad rada lielus un aizvien pieaugošus datu daudzumus un ar bezvadu tīklu starpniecību sazinās ar citiem transportlīdzekļiem un satiksmes infrastruktūru.

Attiecīgo ieinteresēto pušu pārstāvji, kuri piedalās kooperatīvo ITS platformā, apaļā galda sanāksmē par automobiļu telesakariem un augsta līmeņa grupā “Gear 2030”, ir apņēmusies strādāt kopā, lai izstrādātu un īstenotu nepieciešamos standartus. Tie ietver i) savienojamības un drošības standartus; ii) progresīvu un drošu saskarni, kas nodrošina godīgu un nediskriminējošu piekļuvi transportlīdzekļa datiem, kas dara iespējamus savienotas un automatizētas transportlīdzekļa vadīšanas pakalpojumus; iii) testēšanas standartu izstrādi un standartu profilēšanu, lai nodrošinātu sadarbspēju īstenošanā. Ļoti svarīga nozīme ir arī sadarbībai ar ESO un starp SIO, kuras darbojas minētajās jomās.

Turklāt nākotnes automatizētajiem transportlīdzekļiem ir vajadzīgi ļoti kvalitatīvi standarti, kas izstrādāti, balstoties uz savienoto transportlīdzekļu standartu jomā paveikto darbu, un nodrošina uzticamas un drošas automatizēto transportlīdzekļu funkcijas. Digitālās tehnoloģijas jau ir viens no dzelzceļa transporta galvenajiem elementiem, un ES uzņēmumi ir vieni no vadošajiem piegādātājiem. No IKT standartizācijas iegūs arī dzelzceļa nozare, tostarp intermodālā transporta kontekstā.

Komisija apsver iespēju izveidot liela mēroga pārrobežu un vienotu ieviešanas projektu, kura ietvaros tiks apstiprināta standartos balstītu risinājumu sadarbspēja, darījumdarbības modeļi un jautājumi par datiem, kas vajadzīgi, lai ieviestu savienotus un automatizētus transportlīdzekļus.

Turklāt kravu pārvadājumu nozarē daudzas sistēmas nav sadarbspējīgas, jo uzņēmēju loks ir ļoti plašs un pieejas digitalizācijai atšķiras. Šā iemesla dēļ nav iespējams atkārtoti izmantot datus dažādos transporta veidos un valstīs un tiek kavēta jaunu un uzticamu multimodālu digitālo lietotņu un pakalpojumu izstrāde.

Ir nepieciešams izstrādāt standartus datu apmaiņai loģistikas jomā, tostarp standartus saskaņot starp dažādiem transporta veidiem, noteikt kopēju terminoloģiju un attiecībā uz dažādiem transporta veidiem vienoties par transporta dokumentu standartvēstījumu un saturu.

-Viedās enerģētikas jomā vairāk nekā 70 % standartu ir IKT standarti. To īstenošana paplašinās patērētāju iespējas un uzlabos vispārējo sistēmu, mazumtirdzniecības tirgos nodrošinot lielāku pārredzamību un konkurētspēju un atbalstot jaunus pakalpojumus un uzņēmumus. Viedo energotīklu risinājumi radīs sistēmas izmaksu ietaupījumus un, tos izmantojot apvienojumā ar viedajām ierīcēm, ļaus patērētājiem pārvaldīt un samazināt savu enerģijas patēriņu. Augstas kvalitātes drošības standarti garantē mūsu energosistēmu drošību. Komisijas Viedo tīklu darba grupa 28 ir guvusi nozīmīgus panākumus attiecībā uz viedajām ierīcēm, taču joprojām notiek jauns standartizācijas darbs, tostarp attiecībā uz viedajiem mājokļiem un ēkām.

Šajā jomā ir jāveic papildu darbs, lai novērstu dalībvalstu īstenoto risinājumu sadarbspējas trūkumu, vienotos par funkcionālajām specifikācijām, izprastu jaunus pakalpojumu modeļus un pastāvīgi uzlabotu sadarbību starp SIO.

-Progresīvu ražošanas tehnoloģiju izmantošana Eiropas rūpniecības nozarē, tostarp lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozarē, ietvers viedas ražošanas un viedas apstrādes vadību un integrāciju, tostarp optimizācijas risinājumus, kas ļaus palielināt produktivitāti un elastīgumu, samazināt atkritumus un piesārņojumu un/vai samazināt izmaksas visā ražošanas ciklā.

Standartizācija ir uzdevums, kas jārisina, lai progresīva ražošana būtu sekmīga, jo tā prasa līdz šim nepieredzēti augstu sistēmas integrācijas līmeni dažādās disciplīnās, hierarhijās un aprites cikla posmos. Komisija sekmēs ciešu sadarbību starp pētniekiem, nozari un standartizācijas struktūrām, lai radītu nosacījumus, kas nepieciešami inovācijai, metožu piemērotībai un darbībai, investīciju stabilitātei un drošībai, īstenojamībai un atbilstībai tirgus vajadzībām.

Plašākā rūpniecības digitalizācijas kontekstā, pateicoties vairākām valsts un reģionālā līmeņa iniciatīvām, kā Industrie 4.0 (DE), Smart Industry (NL), Catapults (UK) un Industrie du Futur (FR), ir izstrādāts visaptverošs standartizācijas plāns un sākts darbs pie atsauces arhitektūrām 29 . Tomēr, tā kā tirgi un vērtību ķēdes ir globālas, valstu iniciatīvas ir jāpaceļ Eiropas un pasaules līmenī.

Pateicoties publiskā un privātā sektora partnerībām un citām vērienīgām, rūpniecības nozares virzītām pētniecības iniciatīvām, Eiropas uzņēmumi savas pētniecības darbības var sasaistīt ar standartizāciju. Ņemot vērā saistīto paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā”, ir jāturpina sadarbība starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas rūpniecības nozari, Eiropas un starptautiskajām SIO un forumiem, kā AIOTI 30 un IIC 31 , ar mērķi izstrādāt visaptverošu standartizācijas ceļvedi.

3.2.Augsta līmeņa apņemšanās ar standartu starpniecību panākt un saglabāt vadošo lomu

Ar prioritāšu noteikšanu attiecībā uz IKT standartiem digitālā vienotā tirgus vajadzībām vien nepietiks. Panākumi ir atkarīgi no plaša ieinteresēto personu loka, tai skaitā nozares, standartizācijas organizāciju un pētniecības kopienas, kā arī ES iestāžu un valstu pārvaldes iestāžu, augsta līmeņa apņemšanās sekmēt standartizāciju. Ar īpašu stratēģisku pasākumu starpniecību var risināt problēmas, kas saistītas ar globālo pāreju uz digitālo ekonomiku.

Tāpēc Komisija ierosina augsta līmeņa procesu prioritāro pasākumu īstenošanai. Minētais process balstīsies uz Eiropas daudzpusēju ieinteresēto personu forumu, IKT standartizācijas mainīgo plānu un Savienības gada darba programmu kā standartu sniegšanas un standartizācijas nodevumu mehānismiem un tos papildinās. Šā procesa jaunie elementi ir šādi.

1) Apstiprināt prioritātes un optimizēt standartu noteikšanas procesu Eiropā

Komisija strādās ar Eiropas standartizācijas organizācijām, jo īpaši ESO, lai saskaņā ar plānoto kopīgo standartizācijas iniciatīvu visiem šajā paziņojumā minētajiem sasniedzamajiem rezultātiem sagatavotu gada izpildes grafikus un ceļvežus. Turklāt Komisija kopā ar ESO un to locekļiem strādās, lai identificētu veidus, kā aktīvāk reaģēt uz IKT standartizācijas vajadzībām Eiropā, tostarp uz Eiropas publiskā sektora vajadzībām.

Lai risinātu ar tehnoloģiju konverģenci saistītos jautājumus un standartu izstrādes darbā sistemātiskāk ņemtu vērā vajadzības, kādas ir nozarēm, kuras nav IKT, Eiropas standartizācijas organizācijām vajadzētu balstīties uz nesen gūtajiem panākumiem tādās jomās kā intelektiskas transporta sistēmas un mājsaimniecības ierīces. Tām jāpanāk līdzsvars starp digitālās un ražošanas kopienas interesēm un jābalstās uz darbu, kas veikts, lai apzinātu ar pētniecību un inovāciju saistītas standartizācijas darbības.

2) Regulāri pārskatīt un uzraudzīt progresu

Pamatojoties uz Regulas Nr. 1025/2012 24. pantā Eiropas standartizācijas organizācijām noteikto pienākumu sniegt ziņojumu, Komisija regulāri informēs Eiropas Parlamentu un Padomi, īpaši izceļot digitālā vienotā tirgus izveides vajadzībām noteiktās IKT standartu prioritātes. Komisija, pienācīgi ņemot vērā ziņojuma sniegšanas pienākumus, katrā prioritārajā jomā gūtā progresa uzraudzīšanā iesaistīs nozares pārstāvjus, citas ieinteresētās personas un Eiropas standartizācijas organizācijas. Komisija ir iecerējusi šādu regulāru dialogu iekļaut plānotajā kopīgajā standartizācijas iniciatīvā.

3) Palielināt ES atbalstu attiecībā uz IKT standartizācijas prioritātēm

Sākot no 2016. gada, Komisija ir iecerējusi izmantot pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļus, lai stiprinātu esošās un izvērstu tālredzīgas standartizācijas darbības. Pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” īpaša uzmanība tiks pievērsta atvērto standartu veicināšanai. Komisija turpinās atbalstīt efektīvu zināšanu pārnesi starp pētniecības, attīstības un inovācijas projektiem un standartizācijas organizācijām. Turklāt Komisija ar tās Kopīgā pētniecības centra starpniecību sniegs aktīvu zinātnisku un tehnisku atbalstu prioritārajās standartizācijas jomās. Komisija arī finansēs vērienīgus izmēģinājuma projektus, kuru mērķis ir apstiprināt un uzlabot standartu izmantošanu noteiktajās prioritārajās jomās.

Piešķirot dotācijas Eiropas standartizācijas organizācijām, Komisija ņems vērā IKT standartizācijas prioritātes. Paredzams arī, ka plānotā kopīgā standartizācijas iniciatīva palīdzēs sasniegt šajā prioritāšu plānā paredzēto darbību mērķus.

4) Nodrošināt godīgu un nediskriminējošu piekļuvi 

IKT standartizācijai ir vajadzīga līdzsvarota IĪT politika, kas balstīta uz godīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem licencēšanas (FRAND) noteikumiem. Eiropas un starptautiskā līmenī patlaban notiek dažādas debates, kurās tiek apsvērtas atšķirīgas pieejas. Līdzsvarotai politikai būtu jāņem vērā dažādas vajadzības: taisnīgs ienākumus no ieguldījumiem, lai stimulētu pētniecību un izstrādi un inovāciju, ilgtspējīgs standartizācijas process, plaša tehnoloģiju pieejamība atvērtā un konkurētspējīgā tirgū un MVU līdzdalības problēmas.

Tā kā digitālo vērtības ķēžu īstenošana, īpaši IoT jomā, ir saistīta ar daudzām tehnoloģijām, patlaban nav skaidrības par šādiem jautājumiem: i) kura ir attiecīgā standartam būtisku patentu īpašnieku kopiena; ii) standarta īstenošanai nepieciešamo uzkrāto IĪT izmaksas; iii) licencēšanas noteikumu vērtības aprēķināšanai izmantotā metode; iv) strīdu izšķiršanas kārtība. Šajā sakarā lietderīga būtu būtu ātra, paredzama, efektīva un visiem pieņemama licencēšanas pieeja, kas standartam būtiska patenta (SEP) īpašniekiem nodrošina taisnīgu ienākumu no ieguldījumiem un visiem vērtības ķēdes dalībniekiem, jo īpaši MVU, nodrošina godīgu piekļuvi SEP.

5) Nostiprināt ES dalību starptautiskajā dialogā un sadarbībā attiecībā uz IKT standartiem

Ņemot vērā digitālo tehnoloģiju attīstības globālo raksturu, Komisija turpinās aktīvi sadarboties ar galvenajiem starptautiskajiem partneriem (piemēram, ASV, Ķīnu, Japānu, Dienvidkoreju), lai nodrošinātu IKT jomas prioritāšu saskaņošanu pasaules mērogā un rastu konsekventu pieeju standartu noteikšanā. Komisija ir iecerējusi līdz 2016. gada vidum izpētīt iespējas izveidot un finansēt atbalsta mehānismu, kas paredzēts, lai uzraudzītu notiekošo darbu un atbalstītu Eiropas ekspertu dalību attiecīgajos starptautiskajos standartizācijas un citos forumos, kuri strādā prioritārajās IKT jomās.

ES iestādēm, dalībvalstīm un nozarei ir labāk jāizprot, kurā standartizācijas darbā ieguldīt, un ciešā sadarbībā ar ES dalībvalstīm jāpalielina un jāoptimizē Eiropas dalība un koordinācija starptautiskajās standartizācijas struktūrās.

Regulārs dialogs starp starptautiskajām SIO un ESO, kuras darbojas šajā paziņojumā noteiktajās prioritārajās jomās, ļaus izvairīties no darbību dublēšanās un palīdzēs veikt darbu pie starptautiski saskaņotiem standartiem.

(1)

Regulā (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju ir definēti termini “standarts” un “tehniskā specifikācija”. Šajā dokumentā termins “standarts” īsuma labad ir lietots abās minētajās nozīmēs.

(2)

Regula (ES) Nr. 1025/2012 (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(3)

http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2015/06/26-euco-conclusions/.

(4)

COM(2015) 550. Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmumiem.

(5)

Minētajā ilustratīvajā piemērā ir vienlaikus iesaistīti CEN/CENELEC, ETSI, ITU-T, HL7, IHE un ISO.

(6)

Sk. JRC-IPTS ziņojumu Intellectual Property and Innovation in Information Communication Technology (ICT). Stefano Comino un Fabio Maria Manenti. Redaktors Nikolaus Thumm, 2015. Ziņojums pieejams adresē http://is.jrc.ec.europa.eu/pages/ISG/EURIPIDIS/EURIPIDIS.index.html, un tajā tuvāk aplūkots intelektuālā īpašuma jautājums IKT nozarē.

(7)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pants.

(8)

Hartas 16. un 17. pants.

(9)

Iespējamie tiesību aktu priekšlikumi būs pakļauti Komisijas labāka regulējuma prasībām saskaņā ar Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēm, SWD(2015) 111.

(10)

Savienības gada darba programma, kas pieņemta saskaņā ar Regulas Nr. 1025/2012 8. pantu, IKT standartizācijas mainīgais plāns, Standartu komiteja un Eiropas daudzpusējs ieinteresēto personu forums.

(11)

https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/european-multi-stakeholder-platform-ict-standardisation    

(12)

  https://ec.europa.eu/digital-single-market/news/contributions-and-preliminary-trends-public-consultation-standards-digital-single-market  

(13)

Pašreizējo Eiropas sadarbspējas satvara versiju sk.  http://ec.europa.eu/isa/documents/isa_annex_ii_eif_en.pdf .    

(14)

COM (2016)178

(15)

   Piemēri atvērtā pirmkoda kopienām, kas aktīvi darbojas mākoņdatošanas jomā, ir OpenStack Foundation, Cloud Foundry un Eclipse Foundation. 

(16)

Komisijas dienestu darba dokuments par lietiskā interneta veicināšanu Eiropā sniedz papildu pierādījumus attiecībā uz šo iedaļu.

(17)

http://www.aioti.eu/.

(18)

Jo īpaši semantiskās sadarbspējas starpnozaru jomā.

(19)

Piemēram, automobiļu, veselības aprūpes, ražošanas nozares.

(20)

2G, 3G, 4G atpakaļsaderība.

(21)

 3GPP ir Trešās paaudzes partnerības projekts, sk. http://www.3gpp.org/about-3gpp; ITU ir Starptautiskā Telesakaru savienība; OPNFV ir Atvērta platforma tīkla funkcijas virtualizācijai, sk. https://www.opnfv.org/.

(22)

Jo īpaši īstenošanas aktiem par sadarbspējas un uzticamības līmeņiem (t. i., (ES) 2015/1501 un (ES) 2015/1502).

(23)

Pētniecības datu alianse ir stratēģiska iniciatīva, kuru atbalsta Eiropas Komisija, ASV NSF/NIST un Austrālijas Pētniecības ministrija, atsaucoties uz pētniecības kopienu un pētniecības infrastruktūru operatoru vajadzību pēc savstarpēji izmantojamas globālas pētniecības datu infrastruktūras.[replace it by hyperlink]

(24)

Piemēram, DCAT-AP un Core Vocabularies.

(25)

Tas cita starpā ietvers INSPIRE ģeotelpisko metadatu izmantošanu dažādās ES politikas jomās.

(26)

Piemēram, RDA.

(27)

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2011:088:0045:0065:LV:PDF.

(28)

  https://ec.europa.eu/energy/en/topics/markets-and-consumers/smart-grids-and-meters/smart-grids-task-force

(29)

Skatīt, piemēram, Vācijas standartizācijas ceļvedi: https://www.dke.de/de/std/documents/rz_roadmap%20industrie%204-0_engl_web.pdf .

(30)

 Alliance for Internet of Things Innovation [Lietiskā interneta inovācijas alianse]. https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/alliance-internet-things-innovation-aioti.

(31)

 Industrial Internet Consortium [Rūpnieciskā interneta konsorcijs] http://www.iiconsortium.org/.