52016AR5838

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52016AR5838 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52016AR5838

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Finanšu noteikumi, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam”

OV C 306, 15.9.2017, p. 64–80 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

HTML

PDF

Official Journal

15.9.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 306/64

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Finanšu noteikumi, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam”

(2017/C 306/12)

Ziņotājs:

Michiel Rijsberman (NL/ALDE), Flevolandes provinces reģionālais ministrs

Atsauces dokuments:

priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2012/2002, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013, (ES) Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1308/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un (ES) Nr. 652/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 541/2014/ES

COM(2016) 605 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

27. pants

Grozīt 1. punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Jebkura iestāde, izņemot Komisiju, savā budžeta iedaļā apropriācijas var pārvietot:

a)	no vienas sadaļas uz citu – ne vairāk kā 10 % apmērā no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu;

a)	no vienas sadaļas uz citu – ne vairāk kā 10 % apmērā no gada apropriācijām, kas paredzētas pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu;

b)	no vienas nodaļas uz citu – bez ierobežojumiem.

b)	no vienas nodaļas uz citu – bez ierobežojumiem;

c)	no n gada uz n + 1 gadu, nepārsniedzot 10 % no iestādes budžeta kopējām apropriācijām, lai pārvietotu neizmantotās apropriācijas no visām budžeta pozīcijām uz konkrētām budžeta pozīcijām, kas ir paredzētas iestādes ēku projektu finansēšanai, kā noteikts 258. panta 5. punktā .

Pamatojums

Nolūkā izmantot visus līdzekļus, kas pieejami budžetā, neizmantotās apropriācijas vajadzētu atļaut pārnest uz nākamo gadu, lai maksātu īri vai aizdevumus par ēkām vai iestādes ēkas uzturēšanai (ēku projektu definīcija atrodama 258. panta 5. punktā).

2. grozījums

39. pants

Grozīt 3. punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(..) Budžeta projektam Komisija pievieno:

a )	pamatojumu, kāpēc budžeta projektā ietvertas tāmes, kas atšķiras no citu iestāžu sagatavotajām tāmēm;

a)	salīdzinošu tabulu, tostarp Komisijas sagatavoto budžeta projektu pārējām iestādēm un pārējo iestāžu sākotnējos finanšu pieprasījumus, kas nosūtīti Eiropas Komisijai;

b )	darba dokumentus, ko tā uzskata par noderīgiem saistībā ar iestāžu štatu sarakstiem. Ikvienā šādā darba dokumentā, kurā iekļauts jaunākais apstiprinātais štatu saraksts, norāda:

b )	pamatojumu, kāpēc budžeta projektā ietvertas tāmes, kas atšķiras no citu iestāžu sagatavotajām tāmēm;

c )	darba dokumentus, ko tā uzskata par noderīgiem saistībā ar iestāžu štatu sarakstiem. Ikvienā šādā darba dokumentā, kurā iekļauts jaunākais apstiprinātais štatu saraksts, norāda:

(..)

Pamatojums

Šajā grozījumā izvirzītais jautājums ir svarīgs RK kā iestādei. Šā grozījuma mērķis ir noteikt Komisijai pienākumu pievienot budžeta priekšlikumam sākotnējo budžetu, ko pieņēmušas dažādās iestādes (piemēram, RK plenārsesijā), lai Komisijas izdarītie vienpusējie grozījumi kļūtu redzami un pārredzami. Tas palielinātu RK rezervi sarunām ar Parlamentu un Padomi budžeta procedūras ietvaros.

3. grozījums

123. pants

Grozīt šādi:

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
123. pants	123. pants
Savstarpēja paļaušanās uz revīzijām	Savstarpēja paļaušanās uz revīzijām
Ja neatkarīgs revidents ir veicis uz starptautiski pieņemtiem standartiem balstītu revīziju, kas sniedz pamatotu pārliecību par finanšu pārskatiem un ziņojumiem, kuros izklāstīts Savienības iemaksas izlietojums, minētā revīzija veido pamatu vispārējam ticamības apliecinājumam, kā attiecīgā gadījumā sīkāk precizēts nozares noteikumos.	Ja neatkarīgs revidents ir veicis uz starptautiski pieņemtiem standartiem balstītu revīziju, kas sniedz pamatotu pārliecību par finanšu pārskatiem un ziņojumiem, kuros izklāstīts Savienības iemaksas izlietojums, minētā revīzija veido pamatu vispārējam ticamības apliecinājumam, kā attiecīgā gadījumā sīkāk precizēts nozares noteikumos. Informāciju, kas jau pieejama pārvaldības iestādei, būtu jāizmanto, lai, cik vien iespējams, neprasītu labuma guvējiem sniegt vienu un to pašu informāciju vairākas reizes .

Pamatojums

Pārmērīgu revīzijas prasību dēļ rodas lieli riski gan reģionālajām iestādēm, gan MVU. Ar vienkāršošanu būtu jāsamazina revīzijas slogs labuma guvējiem un revīzija jāierobežo, lai to veiktu tikai viena revīzijas iestāde. Būtu jāizvēlas pirmā līmeņa pārbaude, nevis labuma guvēja pārbaude, radot kontroles torņa vietā piramīdu.

4. grozījums

125. pants

Grozīt šādi:

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
125. pants	125. pants
Resursu pārvietojums uz instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar šo regulu vai nozares regulām	Resursu pārvietojums uz instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar šo regulu vai nozares regulām
Resursus, kas piešķirti dalībvalstīm saskaņā ar dalīto izpildi, pēc to pieprasījuma var pārvietot uz instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar šo regulu vai saskaņā ar nozares regulām. Komisija apgūst šos resursus saskaņā ar 61. panta 1. punkta a) vai c) apakšpunktu, ja iespējams, par labu attiecīgajai dalībvalstij . Turklāt resursus, kas piešķirti dalībvalstīm saskaņā ar dalīto izpildi, pēc to pieprasījuma var izmantot, lai uzlabotu ESIF spēju uzņemties risku. Šādos gadījumos piemēro ESIF noteikumus.	Resursus, kas piešķirti dalībvalstīm saskaņā ar dalīto izpildi, pēc to pieprasījuma un ar vietējo un reģionālo pašvaldību un attiecīgo vadošo iestāžu nepārprotamu piekrišanu var pārvietot uz instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar šo regulu vai saskaņā ar nozares regulām. Komisija apgūst šos resursus saskaņā ar 61. panta 1. punkta a) vai c) apakšpunktu, ja iespējams, par labu attiecīgās dalībvalsts attiecīgajām teritorijām (reģioniem un/vai vietējam līmenim) . Turklāt resursus, kas piešķirti dalībvalstīm saskaņā ar dalīto izpildi, pēc to pieprasījuma var izmantot, lai uzlabotu ESIF spēju uzņemties risku. Šādos gadījumos piemēro ESIF noteikumus.

Pamatojums

Šis papildinājums saskaņo 125. pantu ar 6. grozījumu RK atzinumā par šo punktu.

5. grozījums

265. pants

Grozīt 6. punktu

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
iekļauj šādu 30.a pantu:	iekļauj šādu 30.a pantu:
“30.a pants	“30.a pants
1. Dalībvalsts ESI fondu piešķīruma daļu pēc šīs dalībvalsts pieprasījuma un vienojoties ar Komisiju var pārvietot uz vienu vai vairākiem instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Finanšu regulu vai saskaņā ar nozares regulām, vai lai uzlabotu ESIF spēju uzņemties risku saskaņā ar Finanšu regulas 125. pantu. Pieprasījums pārvietot ESI fondu piešķīrumu jāiesniedz līdz 30. septembrim.	1. Dalībvalsts ESI fondu piešķīruma daļu pēc šīs dalībvalsts pieprasījuma saskaņā ar šās regulas 5. panta 1. punktu un vienojoties ar Komisiju var pārvietot uz vienu vai vairākiem instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Finanšu regulu vai saskaņā ar nozares regulām, vai lai uzlabotu ESIF spēju uzņemties risku saskaņā ar Finanšu regulas 125. pantu. Šādu pieprasījumu var iesniegt pēc attiecīgo vietējo un reģionālo pašvaldību un vadošo iestāžu iniciatīvas. Pieprasījums pārvietot ESI fondu piešķīrumu jāiesniedz līdz 30. septembrim.
2. Var pārvietot tikai nākamo gadu finanšu apropriācijas programmas finanšu plānā.	2. Var pārvietot tikai nākamo gadu finanšu apropriācijas programmas finanšu plānā.
3. Pieprasījumam pievieno priekšlikumu grozīt programmu vai programmas, no kurām pārvietojums tiks veikts. Attiecīgos grozījumus programmā un partnerības nolīgumā izdara saskaņā ar 30. panta 2. punktu, kuros norāda Komisijai pārvietoto kopējo summu par katru attiecīgo gadu.”;	3. Pieprasījumam pievieno priekšlikumu grozīt programmu vai programmas, no kurām pārvietojums tiks veikts. Attiecīgos grozījumus programmā un partnerības nolīgumā izdara saskaņā ar 30. panta 2. punktu, kuros norāda Komisijai pārvietoto kopējo summu par katru attiecīgo gadu.
	4. Komisija veic pārbaudi un līdzekļu pārvietojumu atļauj tikai tad, ja dalībvalsts iesniegto pieprasījumu atbalsta attiecīgās vietējās un reģionālās pašvaldības un vadošās iestādes.
	5. Daļa no viena vai vairākiem finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar Finanšu regulu, vai piešķīrumi saskaņā ar nozaru regulām, vai piešķīrumi ar mērķi palielināt ESIF riska uzņemšanās spēju saskaņā ar Finanšu regulas 125. pantu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šā panta pirmajā pantā minētie var tikt pārvietoti uz ESI fondiem.”

Pamatojums

RK atbalsta aicinājumu panākt lielāku elastīgumu, taču atzīst ar 30.a pantu saistīto risku, proti, attiecībā uz centralizāciju un subsidiaritāti. Tāpēc vietējās un reģionālās pašvaldības trialoga gaitā varētu atbalstīt 30.a panta svītrošanu. Ja tomēr 30.a pantu saglabā, Reģionu komitejai ir ļoti svarīgi, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām un vadošajām iestādēm ir jāizsaka skaidra piekrišana visiem resursu pārvietojumiem, kam vajadzīgs apstiprinājums. Pārvietojumus nevajadzētu stimulēt subsidiaritātes apsvērumu un strukturālo ieguldījumu nepieciešamības dēļ.

6. grozījums

265. pants

Grozīt 13. punktu [attiecībā uz 39.a panta 2. punktu]

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
13. iekļauj šādu 39.a pantu:	13. iekļauj šādu 39.a pantu:
(..)	(..)
2. 1. punktā minētais ieguldījums nedrīkst pārsniegt 25 % no galasaņēmējiem sniegtā kopējā atbalsta. Šīs regulas 120. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajos mazāk attīstītajos reģionos finansiālais ieguldījums var pārsniegt 25 %, ja tas pienācīgi pamatots ar ex ante novērtējumu, bet nedrīkst pārsniegt 50 %. Šajā punktā minētais kopējais atbalsts ietver jaunu aizdevumu un garantēto aizdevumu kopsummu, kā arī galasaņēmējiem veiktas pašu kapitāla un kvazikapitāla investīcijas. Šajā punktā minētos garantētos aizdevumus ņem vērā tikai tad, ja ESI fondu līdzekļi tiek piesaistīti garantijas līgumiem, ko aprēķina, pamatojoties uz piesardzīgu ex ante riska novērtējumu, ieskaitot jaunu aizdevumu bez atlikuma dalāmu summu.	2. 1. punktā minētais ieguldījums nedrīkst pārsniegt 25 % no galasaņēmējiem sniegtā kopējā atbalsta. Šīs regulas 120. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajos mazāk attīstītajos un pārejas reģionos finansiālais ieguldījums var pārsniegt 25 %, ja tas pienācīgi pamatots ar ex ante novērtējumu, bet nedrīkst pārsniegt 50 %. Šajā punktā minētais kopējais atbalsts ietver jaunu aizdevumu un garantēto aizdevumu kopsummu, kā arī galasaņēmējiem veiktas pašu kapitāla un kvazikapitāla investīcijas. Šajā punktā minētos garantētos aizdevumus ņem vērā tikai tad, ja ESI fondu līdzekļi tiek piesaistīti garantijas līgumiem, ko aprēķina, pamatojoties uz piesardzīgu ex ante riska novērtējumu, ieskaitot jaunu aizdevumu bez atlikuma dalāmu summu.
(..)	(..)

Pamatojums

Šis līdzeklis kopotajā (Omnibus) regulā paredzēts, lai struktūrfondu līdzekļus varētu izmantot ESIF investīciju platformu atbalstīšanai. Ar šo priekšlikumu tiek paplašināts papildu elastīguma ģeogrāfiskais aptvērums, lai ar ex ante novērtējumu pamatotos gadījumos nodrošinātu ESI fondu ieguldījumu vairāk nekā 25 % apmērā no kopējā atbalsta.

Tas sniegs lielāku elastīgumu fondu izveidē, lai atspoguļotu nozares un vietējos apstākļus, vienlaikus saglabājot pietiekamu kontroli pār ļaunprātīgi izmantotu elastīgumu, nosakot prasību, ka īpatsvars, kas pārsniedz 25 %, jāpamato ar ex ante novērtējumu.

7. grozījums

265. pants

Grozīt 13. punktu [attiecībā uz 39.a panta 6. punktu]

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
13. iekļauj šādu 39.a pantu:	13. iekļauj šādu 39.a pantu:
(..)	(..)
6. Īstenojot 38. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos finanšu instrumentus, šā panta 2. punktā minētās struktūras nodrošina, ka tiek ievēroti piemērojamie tiesību akti, tostarp noteikumi par ESI fondiem, valsts atbalstu, publisko iepirkumu, kā arī attiecīgie standarti un piemērojamie tiesību akti par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, cīņu pret terorismu, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Minētās struktūras neizmanto nodokļu apiešanas struktūras un neiesaistās tajās, jo īpaši agresīvas nodokļu plānošanas shēmas vai praksi, kas neatbilst labas pārvaldības kritērijiem nodokļu jomā, kā noteikts ES tiesību aktos, tostarp Komisijas ieteikumos un paziņojumos vai jebkurā tās oficiālā rīkojumā . Tās neveic uzņēmējdarbību un saistībā ar finanšu darbību īstenošanu neuztur darījuma attiecības ar struktūrām, kas dibinātas jurisdikcijās, kuras nesadarbojas ar Savienību attiecībā uz starptautiski saskaņotu nodokļu standartu par pārredzamību un informācijas apmaiņu piemērošanu. Minētās struktūras uz savu atbildību var noslēgt nolīgumus ar finanšu starpniekiem finanšu darbību īstenošanai. Tās transponē šajā daļā noteiktās prasības līgumos, ko noslēdz ar finanšu starpniekiem, kuri izraudzīti piedalīties finanšu darbību izpildē saskaņā ar šiem nolīgumiem.	6. Īstenojot 38. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos finanšu instrumentus, šā panta 2. punktā minētās struktūras nodrošina, ka tiek ievēroti piemērojamie tiesību akti, tostarp noteikumi par ESI fondiem, valsts atbalstu, publisko iepirkumu, kā arī attiecīgie standarti un piemērojamie tiesību akti par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, cīņu pret terorismu, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Minētās struktūras neizmanto nodokļu apiešanas struktūras un neiesaistās tajās, jo īpaši agresīvas nodokļu plānošanas shēmas vai praksi, kas neatbilst labas pārvaldības kritērijiem nodokļu jomā, kā noteikts ES tiesību aktos , tostarp Padomes secinājumos vai Komisijas ieteikumos un paziņojumos un visos Komisijas oficiālajos rīkojumos, pamatojoties uz iepriekš minēto . Tās neveic uzņēmējdarbību un saistībā ar finanšu darbību īstenošanu neuztur darījuma attiecības ar struktūrām, kas dibinātas jurisdikcijās, kuras nesadarbojas ar Savienību attiecībā uz starptautiski saskaņotu nodokļu standartu par pārredzamību un informācijas apmaiņu piemērošanu. Minētās struktūras uz savu atbildību var noslēgt nolīgumus ar finanšu starpniekiem finanšu darbību īstenošanai. Tās transponē šajā daļā noteiktās prasības līgumos, ko noslēdz ar finanšu starpniekiem, kuri izraudzīti piedalīties finanšu darbību izpildē saskaņā ar šiem nolīgumiem.

Pamatojums

RK uzskata, ka vajadzīgo juridisko noteiktību attiecībā uz noteikumiem par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas nodrošinās tikai saistoši tiesību akti. Pēc apspriedēm starp BUDGET ĢD un ziņotāju direktorāts atzina RK izteikto prasību par juridisko noteiktību un piekrita saskaņot formulējumu un izmantot terminu “formal instruction” (neattiecas uz tulkojumu latviešu valodā).

8. grozījums

265. pants

Grozīt 16. punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

regulas 42. panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

regulas 42. pantu groza šādi:

(..)

3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Tādu uz uzņēmumu pašu kapitālu balstītu instrumentu gadījumā, kuri minēti 37. panta 4. punktā, par kuriem 38. panta 7. punkta b) apakšpunktā minētais finansēšanas nolīgums ir parakstīts pirms 2018. gada 31. decembra un kuri līdz atbilstības perioda beigām investēja vismaz 55 % no programmas līdzekļiem, par ko uzņemtas saistības attiecīgajā finansēšanas nolīgumā, ierobežotu maksājumu summu investīcijām galasaņēmējos, kas jāsamaksā attiecībā uz laikposmu, kurš nav ilgāks par četriem gadiem pēc atbilstības perioda beigām, var uzskatīt par atbilstīgiem izdevumiem, ja tos iemaksā īpaši šim nolūkam atvērtā darījuma kontā, ar noteikumu, ka ir ievēroti valsts atbalsta noteikumi un ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi.”;

b)	5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: (..)

Pamatojums

Vienīgais grozījums paredz mainīt ir 2017. gadu uz 2018. gadu. Lai atskaitītos par šiem finanšu instrumentiem, neraugoties uz to, ka to pieejamības periods ir 2023. gada beigas, KNR bija paredzēts, ka noteiktos izklāstītos gadījumos līdzekļus varētu iezīmēt izmantošanai pēc noteiktā perioda beigām ar nosacījumu, ka attiecīgais finansēšanas nolīgums noslēgts līdz 2017. gada 31. decembrim.

Ņemot vērā sagatavošanās laiku līdz finansējuma nolīgumu parakstīšanai ar fondu pārvaldītājiem, termiņš 2017. gada beigās uzskatāms par neizpildāmu, un tas daudzas vadošās iestādes attur no savu ESIF piešķīrumu jēgpilnas virzīšanas uz īpaši daudzsološām jomām, kas ir pašu kapitāla fondu mērķis.

Rūpīga tirgus izpēte liecina, ka Eiropā varētu veikt ievērojami daudz EFSI kapitālieguldījumu, kas jūtami ietekmētu nodarbinātību un izaugsmi – ja termiņu pagarinātu līdz 2018. gada 31. decembrim, negrozot nevienu citu parametru, kas ESIF nodrošina pret “līdzekļu pagaidu novietošanas” risku.

9. grozījums

265. pants

Grozīt 17. punktu

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
17. iekļauj šādu 43.a pantu:	17. iekļauj šādu 43.a pantu:
“43.a pants	“43.a pants
Atšķirīga attieksme pret investoriem	Atšķirīga attieksme pret investoriem
1. Atbalstu no ESI fondiem finanšu instrumentiem, kas investēts galasaņēmējos, un ieņēmumus un cita veida ienākumus vai peļņu, piemēram, procentus, garantijas maksu, dividendes, kapitāla ieņēmumus vai jebkurus citus šo investīciju radītus ieņēmumus, kas ir attiecināmi uz atbalstu no ESI fondiem, var izmantot atšķirīgai attieksmei pret privātiem investoriem, kā arī EIB, izmantojot ES garantiju saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1017. Šo atšķirīgo attieksmi pamato ar vajadzību piesaistīt privātu darījuma partneru līdzekļus.	1. Atbalstu no ESI fondiem finanšu instrumentiem, kas investēts galasaņēmējos, un ieņēmumus un cita veida ienākumus vai peļņu, piemēram, procentus, garantijas maksu, dividendes, kapitāla ieņēmumus vai jebkurus citus šo investīciju radītus ieņēmumus, kas ir attiecināmi uz atbalstu no ESI fondiem, var izmantot atšķirīgai attieksmei pret privātiem investoriem, kā arī EIB, izmantojot ES garantiju saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1017. Šo atšķirīgo attieksmi pamato ar vajadzību piesaistīt privātu darījuma partneru līdzekļus. (..)”
2. Šā panta 1. punktā minētās atšķirīgās attieksmes nepieciešamību un līmeni nosaka ex ante novērtējumā. (..)”

Pamatojums

Šāds punkts ir lieks, jo 37. panta 2. punkta c) apakšpunktā jau minēts, ka: “Šādā ex ante novērtējumā iekļauj: c) aplēsi (..), tostarp attiecīgā gadījumā izvērtējot nepieciešamību pēc preferenciālas atlīdzības un šādas atlīdzības līmeni, lai piesaistītu partneru resursus no privātajiem investoriem.” Tāpēc šis punkts būtu jāsvītro.

10. grozījums

265. pants

Grozīt 24. punktu

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
regulas 61. pantu groza šādi:	regulas 61. pantu groza šādi:
panta 3. punktā iekļauj šādu jaunu aa) apakšpunktu pēc a) apakšpunkta:	panta 3. punktā iekļauj šādu jaunu aa) apakšpunktu pēc a) apakšpunkta:
“dalībvalsts noteiktas vienotas likmes neto ienākumu procentuālās daļas piemērošana nozarei vai apakšnozarei, uz kuru neattiecas a) apakšpunkts. Pirms vienotās likmes piemērošanas atbildīgā revīzijas iestāde pārliecinās , ka vienotā likme ir noteikta saskaņā ar taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu metodi, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem vai objektīviem kritērijiem.”;	“dalībvalsts noteiktas vienotas likmes neto ienākumu procentuālās daļas piemērošana nozarei vai apakšnozarei, uz kuru neattiecas a) apakšpunkts. Pirms vienotās likmes piemērošanas atbildīgā vadošā iestāde ar revīzijas iestādes iepriekšēju piekrišanu nodrošina , ka vienotā likme ir noteikta saskaņā ar taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu metodi, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem vai objektīviem kritērijiem.”

Pamatojums

Būtu vajadzīgs vienotas likmes (metodes) iepriekšējs apstiprinājums, citādi šis noteikums nenodrošina tiesisko noteiktību.

11. grozījums

265. pants

Grozīt 26. punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

26. regulas 67. pantu groza šādi:

(..)

ii)	iekļauj e) apakšpunktu:

ii)	iekļauj e) apakšpunktu:

“e)

finansējums, kas nav saistīts ar attiecīgo darbību izmaksām, bet ir balstīts uz to nosacījumu izpildi, kuri ir saistīti ar īstenošanā gūto progresu vai programmu mērķu sasniegšanu. Sīki izstrādātus noteikumus par finansēšanas nosacījumiem un to piemērošanu izklāsta deleģētajos aktos, ko pieņem saskaņā ar 5. punktā paredzēto pilnvarojumu.”;

“e)

finansējums, kas nav saistīts ar attiecīgo darbību izmaksām, bet ir balstīts uz to nosacījumu izpildi, kuri ir saistīti ar īstenošanā gūto progresu vai programmu mērķu sasniegšanu. Sīki izstrādātus noteikumus par finansēšanas nosacījumiem un to piemērošanu , kā arī revīzijas prasības izklāsta deleģētajos aktos, ko pieņem saskaņā ar 5. punktā paredzēto pilnvarojumu.”;

Pamatojums

Revīzijas prasību iekļaušana deleģētajos aktos, kas attiecas uz budžeta plānošanu, pamatojoties uz rezultātiem, sniegs lielāku iepriekšēju juridisko drošību.

12. grozījums

265. pants

Grozīt 27. punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

27. regulas 68. pantu aizstāj ar šādu:

“68. pants

Vienotas likmes finansējums netiešajām izmaksām par dotācijām un atmaksājamo palīdzību

Ja darbības īstenošanā rodas netiešas izmaksas, tās var aprēķināt kā vienotu likmi vienā no šiem veidiem:

vienota likme līdz 25 % no atbilstīgajām tiešajām izmaksām ar noteikumu, ka likmi aprēķina, pamatojoties uz taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu aprēķina metodi vai metodi, ko saskaņā ar shēmām attiecībā uz dotācijām, kuras pilnībā finansē dalībvalsts, piemēro līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam;

b)	vienota likme līdz 15 % no atbilstīgajām tiešajām personāla izmaksām, neprasot dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu, lai noteiktu piemērojamo likmi;

b)	vienota likme līdz 15 % no atbilstīgajām tiešajām personāla izmaksām, neprasot dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu, lai noteiktu piemērojamo likmi;

c)	vienota likme, ko piemēro atbilstīgajām tiešajām izmaksām, pamatojoties uz pašreizējām metodēm un atbilstošajām likmēm, kas citos Savienības politikas virzienos piemērojamas līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam.

c)	vienota likme, ko piemēro atbilstīgajām tiešajām izmaksām, pamatojoties uz pašreizējām metodēm un atbilstošajām likmēm, kas citos Savienības politikas virzienos piemērojamas līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šī punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētās vienotās likmes definīciju un saistītajām metodēm.”;

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu šī punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētās vienotās likmes definīciju un saistītajām metodēm.”;

Pamatojums

Deleģētie akti nedrīkst atņemt juridisko noteiktību.

13. grozījums

265. pants

Grozīt 28. punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

28. iekļauj šādu 68.a un 68.b pantu:

(..)

28. iekļauj šādu 68.a un 68.b pantu:

(..)

1.	Tiešās personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 20 % no tiešajām izmaksām, kas neaptver minētās darbības personāla izmaksas.

1.	Tiešās personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 20 % no tiešajām izmaksām, kas neaptver minētās darbības personāla izmaksas, neprasot dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu, lai noteiktu piemērojamo likmi .

Pamatojums

Reāla vienkāršošana, kas sniedz juridisko noteiktību.

14. grozījums

265. pants

Grozīt 52. punktu

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

regulas 127. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punkta trešajā daļā atsauci uz “Finanšu regulas 59. panta 5. punkta otro daļu” aizstāj ar “Finanšu regulas 62. panta 5. punkta otro daļu”;

a)	panta 1. punkta trešajā daļā atsauci uz “Finanšu regulas 59. panta 5. punkta otro daļu” aizstāj ar “Finanšu regulas 62. panta 5. punkta otro daļu”;

aa)	1. punktam pievieno šādu tekstu: “Proporcionalitātes princips būtu jāievēro, līdz minimumam samazinot revīziju skaitu.”;

b)	panta 5. punkta a) apakšpunktā atsauci uz “Finanšu regulas 59. panta 5. punkta otro daļu” aizstāj ar “Finanšu regulas 62. panta 5. punkta otro daļu”;

b)	panta 5. punkta a) apakšpunktā atsauci uz “Finanšu regulas 59. panta 5. punkta otro daļu” aizstāj ar “Finanšu regulas 62. panta 5. punkta otro daļu”;

c)	7. punktu svītro.

Pamatojums

Revīziju apjoms ir jāierobežo līdz minimumam, kas nepieciešams, lai izpildītu kontroles sloga samazināšanas prasības.

15. grozījums

265. pants

Pēc 57. punkta pievienot šādu jaunu punktu:

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	142. panta 1. punkta b) apakšpunktu papildina ar šādu tekstu: “un ir vairāk nekā 5 % no maksājuma pieprasījumā minētās kopējās attiecināmo izmaksu summas.”

Pamatojums

Šis jautājums tika izvirzīts ieinteresēto personu sanāksmē un ziņotājs saņēma arī ieinteresēto personu rakstveida paskaidrojumus, ko par šo jautājumu snieguši CPMR, LGA un Nouvelle-Aquitaine. Noteikumos par maksājumu apturēšanu būtu jāparedz lielāka elastība.

16. grozījums

265. pants

Grozīt 60. punktu

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
60. regulas 152. pantā pievieno jaunu 4. punktu:	60. regulas 152. pantā pievieno jaunu 4. punktu:
“Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus izsludina, pirms stājas spēkā Regula XXX/YYY, ar ko groza pašreizējo regulu, vadošā iestāde (vai uzraudzības komiteja programmām saskaņā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība”) var nolemt nepiemērot 67. panta 2.a punktā noteikto pienākumu ne ilgāk kā 6 mēnešus, sākot no Regulas XXX/YYY spēkā stāšanās datuma. Ja dokuments, kurā noteikti atbalsta nosacījumi, atbalsta saņēmējam tiek iesniegts 6 mēnešu laikā, sākot no Regulas XXX/YYY spēkā stāšanās datuma, vadošā iestāde var nolemt nepiemērot šos grozītos noteikumus.”	“Ja uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus izsludina, pirms stājas spēkā Regula XXX/YYY, ar ko groza pašreizējo regulu, vadošā iestāde (vai uzraudzības komiteja programmām saskaņā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība”) var nolemt nepiemērot 67. panta 2.a punktā noteikto pienākumu. Ja dokuments, kurā noteikti atbalsta nosacījumi, atbalsta saņēmējam tiek iesniegts 6 mēnešu laikā, sākot no Regulas XXX/YYY spēkā stāšanās datuma, vadošā iestāde var nolemt nepiemērot šos grozītos noteikumus.”

Pamatojums

Šis pārejas perioda pagarinājums nolūkā ieviest jaunas vienotās likmes ļautu vadošajām iestādēm labāk sagatavoties (jo īpaši attiecībā uz datu analīzi) drošākā juridiskajā vidē.

17. grozījums

267. pants

Pēc 3. punkta pievienot šādu jaunu punktu:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 11. panta pirmās daļas a) punktu aizstāj ar šādu:

Lauku attīstības programmu grozīšana

Dalībvalstu lūgumus veikt grozījumus programmās apstiprina saskaņā ar šādām procedūrām:

“a)	Komisija ar īstenošanas aktiem lemj par lūgumiem izdarīt programmā grozījumus, kas attiecas uz vienam vai vairākiem pasākumiem paredzētās ELFLA ieguldījuma likmes paaugstinājumu.”

Pamatojums

Grozījuma galvenais mērķis ir vienkāršot līdzekļu pārvaldību un nodrošināt zināmu elastību. Komisijas priekšlikums savukārt nostiprina reģionālo un vietējo pašvaldību pārvaldības un administratīvos noteikumus. Tāpēc šis punkts ir jāgroza.

18. grozījums

267. pants

7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

regulas 36. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktu groza šādi:

a)	panta 1. punktu groza šādi:

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	ienākumu stabilizācijas instrumentu, kas izpaužas kā finansiāli ieguldījumi kopfondos, lai sniegtu kompensāciju visu nozaru lauksaimniekiem saistībā ar ienākumu ievērojamu samazināšanos;”;

ii)

pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d)	ienākumu stabilizācijas instrumentu, kas izpaužas kā finansiāli ieguldījumi kopfondos, lai sniegtu kompensāciju konkrētas nozares lauksaimniekiem saistībā ar ienākumu ievērojamu samazināšanos.”;

pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d)	ienākumu stabilizācijas instrumentu, kas izpaužas kā finansiāli ieguldījumi kopfondos, lai sniegtu kompensāciju konkrētas nozares lauksaimniekiem saistībā ar ienākumu ievērojamu samazināšanos.”;

Pamatojums

Ja tiek veicināta risku pārvaldības instrumentu, īpaši apdrošināšanas, izmantošana, lielāka ieguvēja ir apdrošināšanas sistēma, nevis lauksaimnieki. Ja tiktu stiprināti šie instrumenti, varētu ciest lauku attīstības fondi, kas ir nepieciešami lauku teritoriju kohēzijai.

19. grozījums

267. pants

Pēc 7. punkta pievienot šādu jaunu punktu:

Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Regulas (ES) Nr. 1305/2013 37. pantu svītro.

Pamatojums

Apdrošināšanas līdzekļos varētu tikt izmantoti visi pieejamie lauku attīstības fondi, un tie nav tādi pārvaldības līdzekļi, ar kuriem pietiktu lauksaimnieku ienākumu uzturēšanai. ASV no šīs prakses novēršas.

20. grozījums

269. pants

2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

“8.	Dalībvalstis var nolemt pārtraukt šā panta noteikumu piemērošanu no 2018. gada. Tās šo lēmumu paziņo Komisijai līdz 2017. gada 1. augustam.”

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir nodrošināt, lai KLP fondi arī turpmāk būtu vērsti uz aktīvajiem lauksaimniekiem, kuri vienīgie ir tiesīgi uz tiešajiem maksājumiem, jo šādā veidā ir iespējams novērst finanšu resursu izkliedēšanu.

21. grozījums

269. pants

Pēc 3. punkta pievienot šādu jaunu punktu:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. panta 1. punktu grozīt šādi:

Kultūraugu dažādošana

1. Ja lauksaimnieka aramzemes platība ir no 10 līdz 30 hektāriem un ja visā šajā platībā netiek audzēti tādi kultūraugi, kas ievērojami ilgu laiku gadā vai ievērojami lielu šīs kultūraugu rotācijas daļu atrodas zem ūdens, tad šajā aramzemē audzē vismaz trīs dažādus kultūraugu veidus. Galvenā kultūrauga platība nepārsniedz 50 % no minētās aramzemes.

Augsekā var iekļaut āboliņa un divgadīgu augu maisījumu un citus starpkultūru un pasējas veidus, jo tie pozitīvi ietekmē augsnes auglību un produktivitāti.

Pamatojums

Papildus vienkāršošanai tiek likti pamati KLP reformai. Kultūraugu rotācija ir būtiski svarīga. [Regula (ES) Nr. 1307/2013.]

22. grozījums

270. pants

Pēx 3. punkta pievienot šādu jaunu punktu:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.d Regulas 152. pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a Neskarot LESD 101. panta 1. punkta piemērošanu, ražotāju organizācija, kas atzīta saskaņā ar šā panta 1. punktu, var plānot lauksaimniecības produktu ražošanu un laišanu tirgū un piedalīties sarunās par līgumiem par lauksaimniecības produktu piegādi savu dalībnieku vārdā attiecībā uz visu viņu produkciju vai tās daļu.”

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir panākt, lai vienotās TKO paredzētie konkurences tiesību piemērošanas izņēmumi tiktu piemēroti, pamatojoties uz 152. pantu, atbilstīgi 157.a ieteikumam AGRI tirgus darba grupas ziņojumā un 8. punktam AGRI komitejas atzinumā par ikgadējo ziņojumu par Eiropas konkurences politiku.

23. grozījums

270. pants

Pēc 3. punkta pievienot šādu jaunu punktu:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.k Regulā (ES) Nr. 1308/2013 iekļauj šādu pantu:

“152.b pants

Vērtības sadale

Neskarot 125. panta piemērošanu cukura nozarē, lauksaimniecības produktu ražotāji kādā no konkrētajām nozarēm, kuras uzskaitītas 1. panta 2. punktā, ar savu organizāciju starpniecību un uzņēmumi, kuri tirgo vai pārstrādā šādus produktus, var vienoties par vērtības — tostarp tirgus guvumu un zaudējumu — sadales klauzulām, nosakot, ka jebkādas izmaiņas attiecīgajās tirgus cenās vai citu preču tirgos sadalāmas to starpā.”

Pamatojums

Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai lauksaimniecības produktu ražotāji ar savu organizāciju starpniecību var vienoties ar uzņēmumiem, kuri tirgo vai pārstrādā to produktus, par vērtības sadali, izmantojot cukura nozares modeli.

24. grozījums

270. pants

Pēc 3. punkta pievienot šādu jaunu punktu:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.z Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II sadaļā iekļauj jaunu nodaļu:

“IIIa NODAĻA

Attiecības ar piegādes ķēdi

175.a pants

Negodīga tirdzniecības prakse

Eiropas Komisija līdz 2018. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu par ES līmeņa regulējumu, lai cīnītos pret praksi, kas būtiski atšķiras no labas komercdarbības prakses un ir pretrunā labai ticībai un godīgai attieksmei darījumos starp lauksaimniekiem, tostarp viņu organizācijām un MVU, kuri veic apstrādi, no vienas puses, un to tirdzniecības partneriem zemāk piegādes ķēdē, no otras puses.”

Pamatojums

Šādi noteikumi būtu jāierosina Eiropas Komisijai, uzliekot tai pienākumu līdz 2018. gada vidum pieņemt Eiropas regulējumu cīņai pret negodīgu komercdarbības praksi atbilstīgi Eiropas Parlamenta 2016. gada 12. decembra nostājai un saskaņā ar 113. ieteikumu AGRI tirgus darba grupas ziņojumā.

25. grozījums

270. pants

Pēc 4. punkta pievienot šādu jaunu punktu:

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

4.c Regulas 219. panta 1. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Šādi pasākumi var tādā mērā un uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams, lai novērstu tirgus traucējumus vai to draudus, paplašināt vai grozīt citu šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanas jomu, ilgumu vai citus aspektus, paredzēt eksporta kompensācijas, pilnībā vai daļēji, tostarp vajadzības gadījumā arī noteiktiem apjomiem vai uz noteiktu laikposmu, apturēt ievedmuitas piemērošanu vai ierosināt jebkādus atbilstīgus piedāvājuma pārvaldības pasākumus.”

Pamatojums

Lai uzlabotu 219. panta piemērošanas efektivitāti, ir lietderīgi paredzēt iespēju Komisijai izmantot līdzekļus, kas tai skaidri paredzēti Regulā (ES) Nr. 1308/2013, kā arī citus atbilstīgus piegādes pārvaldības pasākumus.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA (RK)

atzīmē, ka Finanšu regulā ir izklāstīti principi un procedūras, kas nosaka, kā izlietojams ES budžets visās tā jomās un kā kontrolējami ES fondi un programmas. Tāpēc priekšlikumā ir ietverti visi ES izdevumu veidi, sākot ar finansējuma apvienošanas instrumentiem, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), un beidzot ar dalīti pārvaldītiem instrumentiem, piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) un centralizēti pārvaldītām ES programmām, piemēram, “Apvārsnis 2020”. ES Finanšu regula attiecas arī uz ES iestāžu administratīvajiem izdevumiem, un kā ES struktūrai tā jāievēro arī RK.

ierosina, ka, veicot tāda mēroga pārskatīšanu – kad groza 15 tiesību aktus, – pirms iepazīstināšanas ar priekšlikumu būtu jāveic ietekmes novērtējums. Šajā ietekmes novērtējumā būtu jāņem vērā teritoriālā dimensija un izvirzīto priekšlikumu ietekme. Šobrīd ir grūti izvērtēt priekšlikuma ietekmi uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām un tā atbilstību proporcionalitātes principam; turklāt RK apšauba Eiropas Komisijas novērtējumu, ka likumdošanas priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, ņemot vērā to, ka priekšlikumi nozaru tiesību aktiem neaprobežojas tikai ar attiecīgā dokumenta saskaņošanu ar Savienībā piemērojamajiem jaunajiem finanšu noteikumiem;

uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir vairākkārt aicinājušas pieņemt vienkāršākus un elastīgākus noteikumus, lai paātrinātu ES fondu izmantošanu un saņēmējiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un vadošajām iestādēm atvieglotu ikdienas darbību;

atzinīgi vērtē to, ka, pateicoties labai RK un Eiropas Komisijas sadarbībai, virkne vienkāršošanas priekšlikumu, kas izstrādāti kopīgos kohēzijas politikas vienkāršošanai veltītos darbsemināros, kuri rīkoti sadarbībā ar Padomes prezidentvalsti, ir iekļauti likumdošanas priekšlikumā, piemēram, pāreja uz tādu pieeju Komisijas maksājumu veikšanai, kas vairāk balstīta uz rezultātiem;

Atzinīgi vērtē faktu vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespēju paplašināšanu. Tomēr daži jautājumi vēl jāpilnveido, tāpēc Reģionu komiteja ierosina paplašināt vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējas projektiem, kas saistīti ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem tieši tāpat kā projektiem, uz kuriem attiecas valsts atbalsts. Arī uz standarta likmju izmantošanu nebūtu jāattiecas pienākumam vispirms saņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu vai arī tas būtu jāierobežo, lai dotu iespēju pārvaldības iestādēm būtiski vienkāršot pārvaldību.

norāda, ka ar ierosinātajiem vienkāršošanas pasākumiem attiecībā uz revīzijām varētu panākt būtisku vienkāršošanu visās ES politikas jomās, kuras saistītas ar ES izdevumiem. Ar Finanšu regulā ietvertajiem priekšlikumiem par budžeta plānošanu, kopā ar vienkāršošanu un savstarpēju paļaušanos (viena revīzija), ir iespējams gūt ievērojamus panākumus, proti, samazināt revīziju skaitu, kļūdas un administratīvo slogu un panākt labāku iespaidu par rezultātiem, uzlabot to izmantošanu un to mērķa plānošanu. Savstarpējās paļaušanās pasākumu mērķis ir cik vien iespējams sekmēt paļaušanos uz tikai vienu revīziju, ja revīzija ir uzticama saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem;

pauž nožēlu par to, ka ne visi priekšlikumi par revīziju ir ņemti vērā tiesību akta priekšlikumā. Pārmērīgu revīzijas prasību dēļ rodas lieli riski gan reģionālajām iestādēm, gan MVU. Tāpēc daudzi uzskata, ka ESI fondu atbalsts vienkārši nav ieguldīto pūļu vērts. Turpmākai vienkāršošanai vajadzētu atvieglot slogu saņēmējiem. Tāpēc būtu jāapsver priekšlikums par revīzijas iestāžu savstarpēju paļaušanos attiecībā uz vadošo iestāžu veiktu pārvaldības pārbaudi un tajā jāparedz pirmā līmeņa kontrole, nevis atgriešanās pie saņēmēja;

aicina atvieglot prasības revīzijas jomā un palielināt to pārredzamību. Vispirmām kārtām komiteja iesaka samazināt digitālo datu glabāšanas ilgumu, jo glabāšanas izmaksas var būt tikpat lielas kā pašlaik konstatētās arhivēšanas izmaksas;

iesaka ieviest iespēju paredzēt tādu pielāgotu revīzijas stratēģiju attiecībā uz darbības programmu, kuras pamatā ir metodes un principi, kas revīzijas iestādēm jāizmanto dalībvalstīs, piemēram, proporcionalitātes principi, iepriekšējās revīzijās apliecināto labu rezultātu atzīšana un valsts revīzijas metožu izmantošana;

10.

atzinīgi vērtē Finanšu regulā minēto priekšlikumu finansējumu nesaistīt ar attiecīgās darbības izdevumiem, bet balstīt uz atbilstību nosacījumiem, kas saistīti ar panākto progresu īstenošanā vai programmas mērķu sasniegšanu. Iesaka plašāk izmantot uz rezultātiem balstīta budžeta plānošanu;

11.

pauž gandarījumu, ka tiesību akta priekšlikumā paredzēta komitejas lūgtā līguma slēgšanas tiesību tiešā piešķiršana valstu/reģionālajām publiskās attīstības iestādēm, kad tās darbojas kā finanšu starpnieks finanšu instrumentu īstenošanā;

12.

atzinīgi vērtē ierosināto kopīgo rīcības plānu (KRP) vienkāršošanu, bet norāda, ka KRP līdz šim tikpat kā nav izmantoti, jo vadošās iestādes baidījās, ka revidenti KRP noteikumus skaidrotu atšķirīgi un prasītu veikt finanšu korekcijas. Turklāt KRP izmantošanai vajadzīgi papildu vadības slāņi. Tāpēc ierosina izpētīt KRP izmantošanas pieredzi un novērtēt to īstenošanas mehānismu; prasa informāciju par to, kādus praktiskus pasākumus Komisija ir veikusi, lai risinātu uzticēšanās trūkuma un nenoteiktības problēmu; aicina Eiropas Komisiju nodrošināt KRP paraugu, attiecībā uz ko tai būtu jākonsultējas ar Eiropas Revīzijas palātu; noteikti iesaka jau tagad visās dalībvalstīs uzsākt virkni pilotprojektu, lai tie būtu izmēģinājums KRP, kas tiks plaši izmantoti pēc 2020. gada;

13.

atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumi uzlabot ESI fondu un ESIF līdzekļu apvienošanu (Kopīgo noteikumu regulas par ESI fondiem (KNR) 38. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 39. panta a) punkts), īpaši attiecībā uz finanšu instrumentiem, šķiet ļoti labi un atbilst Reģionu komitejas prasībām palielināt ESI fondu un ESIF sinerģiju. Tomēr joprojām ir zināmas šaubas par papildvērtību, ko sniedz divi īstenošanas mehānismi, kuru mērķis ir apgrozīt fondu līdzekļus, ko var īstenot gan ar ESIF, gan ESI fondu starpniecību. Administratīvo slogu, kas saistīts ar diviem īstenošanas mehānismiem, var novērst, izmantojot ESI fondu un ESIF kombinētas īstenošanas ex-ante novērtējumu attiecībā uz katru konkrēto gadījumu. RK vērš uzmanību arī uz to, ka salīdzinājumā ar ESI fondiem ESIF īstenošana un ar to saistītie nosacījumi uzskatāmi par vienkāršākiem. ES tieši pārvaldīto fondu, piem., ESIF un “Apvārsnis 2020”, un dalīti pārvaldīto ESI fondu atšķirīgais statuss attiecībā uz valsts atbalstu palielina administratīvo slogu un apgrūtina sinerģiju starp instrumentiem;

14.

pauž nožēlu, ka tiesību akta priekšlikums paver iespēju pārvietot resursus no kohēzijas politikas uz citām centralizēti pārvaldītām programmām vai palielināt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) riska uzņemšanās spēju. No vietējā un reģionālā skatpunkta šķiet, ka šī iespēja rada problēmas, jo šāda pārvietojuma pieprasījums jāiesniedz dalībvalstij, kam nav obligāti jāapspriežas ar vietējām un reģionālām pašvaldībām. Tāpēc vietējās un reģionālās varas iestādes noraida iesniegto priekšlikumu tā pašreizējā redakcijā; RK ierosina, ka Komisija pārbauda un apstiprina līdzekļu pārvietošanu tikai tad, ja pieprasījuma iniciatore ir vadošā iestāde un/vai ja pieprasījums ir ieguvis vadošās iestādes vai attiecīgo vietējo un reģionālo pašvaldību atbalstu. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jābūt iespējai rosināt šādu pieprasījumu;

15.

iesaka izskatāmajā tiesību akta priekšlikumā paredzēt arī iespēju resursus no centralizēti pārvaldītajām programmām un ESIF pārvietot uz kohēzijas politiku. Šie jautājumi tiek risināti 1. grozījumā;

16.

uzsver, ka daudzi sarežģītības iemesli atrodami deleģētajos un īstenošanas aktos, kā arī Komisijas norādījumos. Realitātē šis sekundārais regulējums ir cēlonis daudziem neskaidriem jautājumiem un papildpienākumiem pārvaldības, revīzijas un kontroles jomā. Būtu nepieciešams to vienkāršot;

17.

atzīmē, ka Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014 27. panta 2. punktā noteiktā normas retroaktivitāte darbību kontroles un revīzijas brīdī rada atbalsta saņēmējiem nepieņemamu juridisko nenoteiktību. Šis retroaktivitātes princips nebūtu jāpiemēro, ja vien tās nav izdevīgākas labuma guvējiem;

Vienkāršošanas priekšlikumi plānošanas periodam pēc 2020. gada

18.

prasa ar priekšlikumiem plānošanas periodam pēc 2020. gada turpināt kohēzijas politikas vienkāršošanu. Tādēļ prioritāri jāatrisina šādi jautājumi:

—	Izveidot vienlīdzīgus nosacījumus dažādiem ES finansēšanas instrumentiem, ieviešot kopējas definīcijas, lai varētu salīdzināt rezultātus un apvienot līdzekļus.

—	Izpētīt, kā kohēzijas politikas ex ante nosacījumi (KNR 19. pants) varētu veicināt turpmāku vienkāršošanu.

—	Pārdomāt daudzlīmeņu pieeju kopīgās īstenošanas programmās; atkarībā no programmas ģeogrāfiskā aptvēruma būtu efektīvāk sadarboties vai nu ar reģionālajām/vietējām pašvaldībām vai ar valsts iestādi.

—	Lai uzlabotu pārredzamību un samazinātu tiesību aktu sarežģītību, attiecībā uz dažādajiem ESI fondiem būtu jāpiemēro vienādi noteikumi. To varētu panākt, izveidojot vienas pieturas aģentūru ESI fondu saņēmēju pieteikumu iesniegšanai, lai darītu iespējamu vieglu un vienlīdzīgu piekļuvi.

—

Nosacījumus aprobežot ar šo vienīgo vispārējo noteikumu kopumu. Finanšu noteikumos nedrīkst būt papildu nosacījumi par fondiem paredzētiem revīzijas un izdevumu atbilstības noteikumiem konkrētiem fondiem un programmām. Konkrētu fondu noteikumi būtu jāaprobežo ar noteikumiem par programmas saturu un ziņošanu. Šāda pārmērīgas reglamentēšanas novēršana būtu jāattiecina arī uz visiem partneriem kopīgas īstenošanas programmās.

—	Ierobežot ikgadējo īstenošanas ziņojumu saturu, paredzot sniegt būtisku informāciju par programmas īstenošanu un neradot nevajadzīgu papildu slogu vadošajām iestādēm.

—	Atteikties no birokrātiskām procedūras, kam ir ierobežota papildu vērtība un ko īsteno pilnīgi atšķirīgi, piemēram, izraudzīšanas procedūrām (KNP 124. pants).

—	Izstrādāt diferencētas revīzijas un pārskatu sniegšanas prasības, izmantojot “uzticēšanās līgumus” starp ES un dalībvalstu revīzijas un vadošajām iestādēm.

—

Lai mazinātu kontroles slogu, pants par revīzijas iestādes funkcijām (KNP 127. pants) būtu jāpapildina šādi: “Šo revīzijas stratēģiju iepriekš precizē ar vadošo iestādi un to novērtē Komisija, lai nodrošinātu proporcionalitātes principa ievērošanu un ņemtu vērā konkrētās darbības programmas riskus.”

—	Ņemt par piemēru 2007.–2013. gada plānošanas perioda ex ante vērtēšanas un izraudzīšanas procedūru, ar kuru saskaņā Komisija pārbaudīja un apstiprināja visas vadošo iestāžu ieviestās sistēmas, lai panāktu, ka finansējumu var nodrošināt ātrāk plānošanas perioda sākumā.

—	Noteikumos par maksājumu apturēšanu (KNR 142. pants) būtu jānodrošina lielāks elastīgums.

—	Būtu jānošķir krāpšanas nolūkā izdarītas kļūdas no netīšām kļūdām.

—	Jāveido lielāka uzticēšanās starp dalīti pārvaldītajiem ESI fondiem un Eiropas Komisiju.

—

Regulas (ES) Nr. 480/2014 28. pantā ietverta atsauce uz pieņemamo kļūdas līmeni 2 % apmērā. Pieredze ir apliecinājusi, ka šāds līmenis kohēzijas politikas ietvaros nav piemērots. Tā kā starptautiskajos revīzijas standartos skaitliski izteikti noteikumi nav paredzēti, vajadzētu būt iespējai šo līmeni palielināt līdz 5 %.

19.

uzsver, ka likumdošanas priekšlikumi par “finanšu noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam”, un attiecīgie nozaru noteikumi, kuri izklāstīti 15 tiesību aktos, attiecas uz visām RK komisijām, un šā atzinuma sagatavošanas posmā ir notikusi apspriešanās ar tām. Šo atzinumu ir palīdzējusi izstrādāt arī COTER darba grupa ES budžeta jautājumos.

Briselē, 2017. gada 11. maijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Markku MARKKULA

Top

Choose the experimental features you want to try