EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 23.11.2015
COM(2015) 805 final
2015/0271(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāpieņem attiecībā uz lēmumiem, kuri jāpieņem Eirokontroles Pastāvīgajā komisijā par Eirokontroles lomu un uzdevumiem un par centralizētajiem pakalpojumiem
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Vispārīga informācija
Šis priekšlikums attiecas uz nostāju, kas jāpieņem Eirokontroles Pastāvīgajā komisijā, pirmkārt, attiecībā uz Eirokontroles lomas un pienākumu definēšanu un, otrkārt, attiecībā uz Eirokontroles darbību centralizēto pakalpojumu jomā. Plānots, ka Pastāvīgās komisijas sanāksme, kurā tiks apspriesti abi minētie jautājumi, notiks 8. un 9. decembrī.
Jāņem vērā īpatnība, ka Eirokontroles darbība zināmā mērā pārklājas ar Savienības darbību jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti.
Pēdējo desmit gadu laikā ir veikti pasākumi ar mērķi novērst šādu darbības pārklāšanos un panākt pēc iespējas labākus rezultātus ar abām pusēm pieejamajiem resursiem. Tā rezultātā Eirokontrole veic uzdevumus saskaņā ar Eiropas vienotās gaisa telpas (SES) tiesību aktiem. Organizācijai ir uzticēti trīs nozīmīgi uzdevumi/lomas:
(1)palīdzēt Komisijai un EASA regulatīvajā darbā, sniedzot tehnisko atbalstu, saskaņā ar 2012. gada 29. oktobra ES un Eirokontroles augsta līmeņa nolīgumu;
(2)darboties kā darbības izvērtēšanas iestādei, palīdzot Komisijai izstrādāt un īstenot darbības uzlabošanas sistēmu (Komisija to šajā statusā iecēlusi līdz 2016. gada beigām);
(3)darboties kā tīkla pārvaldniekam attiecībā uz gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkcijām (Komisija to šajā statusā iecēlusi līdz 2019. gada beigām).
Turklāt Eirokontrole kopā ar Savienību ir kopuzņēmuma SESAR dibinātājas (nodibināts 2007. gadā).
2012. gada augsta līmeņa nolīgumā ir atzīts katras organizācijas iespējamais devums Eiropas gaisa satiksmes pārvaldībā. Minētajā nolīgumā bija atkārtoti apstiprinātas abu organizāciju attiecīgās lomas, proti, Savienība darbojas kā regulators Eiropas mērogā, bet Eirokontrole sniedz tehnisko atbalstu, kas nepieciešams SES politikas mērķu sasniegšanai.
Iepriekš minētie aspekti jāskata saistībā ar organizācijas lomas un uzdevumu vispārīgo regulējumu, kas ir pirmais punkts, ko izskatīs minētajā Pastāvīgās komisijas sanāksmē.
Patlaban Eirokontroles darbību principā reglamentē Starptautiskā konvencija par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, kas grozīta ar Protokolu, kurš parakstīts 1981. gada 12. februārī Briselē (turpmāk “grozītā konvencija”). Tomēr līgumslēdzējas puses 1997. gada 27. jūnijā parakstīja konsolidācijas protokolu, kurš cita starpā paredzēja organizācijas uzdevumu definīcijas grozīšanu. Ar minēto protokolu grozītā konvencija ir pazīstama kā “pārskatītā konvencija”. Tomēr konsolidācijas protokols vēl nav stājies spēkā.
1997. gada 9. decembrī Eirokontroles Pastāvīgā komisija pieņēma lēmumu Nr. 71 par pārskatītās konvencijas 2. panta 1. punkta — kas nosaka organizācijas uzdevumus — agrīnu īstenošanu.
Eirokontroles izpētes grupa, kas izvērtē organizācijā veicamās reformas, cita starpā izskata arī šo aspektu. Savā 6. sanāksmē, kas notika 2015. gada 19. oktobrī, izpētes grupa uzdeva Eirokontroles Aģentūrai sagatavot Pastāvīgās komisijas akta projektu, kurā būtu noteikta organizācijas turpmākā loma, uzdevumi un funkcijas; lēmuma projekts jāiesniedz un jāpieņem Pastāvīgās komisijas nākamajā sanāksmē 2015. gada 8. un 9. decembrī.
Minētajam Pastāvīgās komisijas lēmumam būs juridisks spēks. Saskaņā ar piemērojamo organizācijas institucionālo regulējumu, kas noteikts grozītajā konvencijā, Pastāvīgā komisija ir atbildīga par “vispārējās politikas izstrādi”.
Savukārt definētā loma un uzdevumi noteiks Eirokontroles turpmāko darbību un tādā veidā neapšaubāmi atspoguļos to, ko organizācija uzskata par likumīgu darbību. Tas būs saistošs visām Eirokontroles dalībvalstīm, tostarp Savienības dalībvalstīm.
Tā kā Savienības tiesību akti aptver svarīgas jomas, kurās darbojas Eirokontrole, jāņem vērā, ka Pastāvīgās komisijas lēmums var ietekmēt ES tiesību aktu piemērošanu, jo īpaši ES kompetences integritāti. Dažos gadījumos Eirokontroles loma un darbības ir atkarīgas no Savienības līmenī pieņemamajiem lēmumiem (sk. iepriekš). Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka definētā Eirokontroles loma un uzdevumi nav pretrunā ES tiesību aktiem, jo īpaši ES kompetencei, un ka tie neietekmēs turpmāko Savienības rīcību.
Otrais jautājums, kas tiks apskatīts minētajā Pastāvīgās komisijas sanāksmē, skar Eirokontroles darbību centralizēto pakalpojumu jomā. Konkrētāk, sagaidāms, ka tiks pieņemts lēmums par dažu centralizēto pakalpojumu finansēšanu. Centralizēto pakalpojumu jautājums jāskata, ņemot vērā Savienības darbību jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas (SESAR) projektā un tīkla pārvaldības funkcijas, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 677/2011. Šajā sakarā ir svarīgi uzsvērt, ka šo centralizēto pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešama piekļuve centrāla, reģionāla vai vietēja līmeņa ATM infrastruktūrai (atkarībā no vajadzības). Minēto infrastruktūru izveide ir atkarīga no lēmumiem, ko pieņem Savienības līmenī saistībā ar SESAR, un tas jo īpaši attiecas uz gaisa-zemes un zemes-zemes komunikācijas sistēmām. Minētos lēmumus pieņem pēc tam, kad ir padziļināti analizēti tādi aspekti kā izmaksas un ieguvumi, pārvaldība, investīcijas, drošība un aizsardzība un apzināta pievienotā vērtība, ko sniedz šādu pakalpojumu centralizācija, tostarp tādu pakalpojumu centralizācija, kas jau pieejami ierobežotā mērogā. Turklāt sakarā ar centralizēto pakalpojumu sniegšanu var būt vajadzība pieņemt Savienības līmeņa lēmumus par tīkla pārvaldnieka kā šādu centralizēto pakalpojumu sniedzēja lomu. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apstākļus, šajā posmā ir pāragri pieņemt Eirokontroles lēmumu par dažu centralizēto pakalpojumu finansēšanu, un tas var ietekmēt Eirokontroles turpmāko darbību, kas savukārt varētu kaitēt Savienības darbībai šajā jomā, konkrēti, ciktāl runa ir par SESAR. Tāpēc, ņemot vērā faktu, ka Savienības rīcībā pašlaik nav pietiekamas informācijas, kas ļautu izvērtēt šādu lēmumu pēc būtības, minētā lēmuma pieņemšanu vajadzētu atlikt.
Eirokontroles struktūras liedz Savienībai piedalīties Pastāvīgajā komisijā, bet dalībvalstīm, tostarp visām ES dalībvalstīm, tas ir atļauts. Tādējādi paredzēts, ka šajā priekšlikumā izklāstīto nostāju ieņems dalībvalstis, piedaloties Pastāvīgajā komisijā.
Saskaņā ar LES 4. panta 3. punktu dalībvalstīm, tāpat kā Savienības iestādēm, ir pienākums to pašu nostāju ieņemt arī Eirokontroles Pagaidu padomē, kas ir kompetentā sagatavošanās struktūra.
Vispārīga informācija par Eirokontroles lomu un uzdevumiem
2013. gadā Eirokontrole sāka diskusiju par organizācijas reformēšanu. 2013. gada 4. decembrī Eirokontroles Pastāvīgā komisija izveidoja iekšēju izpētes grupu, lai noskaidrotu, kādos aspektos varētu būt vajadzīgs grozīt Eirokontroles konvenciju nolūkā pielāgot to jaunajiem apstākļiem gaisa satiksmes pārvaldības jomā Eiropā.
Diskusijas ir risinājušās pēdējos divus gadus. Pēdējā Eirokontroles izpētes grupas sanāksmē 2015. gada 19. oktobrī grupas priekšsēdētājs secināja, ka Eirokontroles Aģentūrai vajadzētu sagatavot priekšlikumu par Eirokontroles pakalpojumiem, lomu un uzdevumiem, kā aprakstīts 4. nodaļā dokumentā, ko iesniedza dažas Eirokontroles dalībvalstis (Eirokontroles aizstājēju izpētes grupas diskusiju dokuments CN-SG-6-2015-2 “Future role and tasks of the Organisation”) un ko izpētes grupas priekšsēdētāja ieskatā atzīst pietiekami liela daļa grupas.
Plānots, ka Pastāvīgās komisijas aktu par organizācijas lomu un uzdevumiem pieņems Pagaidu padomes 44. sanāksmē (PC44) 2015. gada 9. decembrī. Ar minēto aktu tiks precizēts esošais 1997. gada 9. decembra lēmums Nr. 71 par pārskatītās konvencijas 2. panta 1. punkta agrīnu īstenošanu.
Vispārīga informācija par centralizētu ATM pakalpojumu izveidi
Kopš 2012. gada, kad Eirokontroles Aģentūra sāka darbu centralizēto pakalpojumu jautājumā, ir panākts būtisks progress. Eirokontroles Pastāvīgā komisija 2014. gada februārī pilnvaroja Aģentūru sākt ierosināto centralizēto pakalpojumu izmantojamības un tehniskās un finansiālās īstenojamības pakāpenisku novērtējumu un demonstrējumus, atzīstot, ka šie pakalpojumi ir dažādās attīstības stadijās. Pa šo laiku Eirokontroles Aģentūra ir noturējusi vairākus darbseminārus un attiecībā uz vairākiem centralizētajiem pakalpojumiem ir izstrādājusi operāciju koncepcijas (CONOPS). Tā ir sagatavojusi vispārēju izmaksu un ieguvumu analīzi, ko apstiprinājis neatkarīgs konsultants; tomēr jāpiebilst, ka šajā analīzē ietvertā informācija nav nodota sabiedriskajam vērtējumam.
Plānots, ka Pastāvīgās komisijas aktu par centralizēto pakalpojumu finansēšanu pieņems Pagaidu padomes 44. sanāksmē (PC44) 2015. gada 9. decembrī. Ar minēto aktu tiktu sākti dažu centralizēto pakalpojumu demonstrējumi.
2.PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto informāciju un pamatojoties uz LESD 100. panta 2. punktu un 218. panta 9. punktu, ir ierosināts pieņemt nostāju, kas Savienības vārdā ieņemama Eirokontroles Pastāvīgajā komisijā attiecībā uz lēmumiem par Eirokontroles lomu un uzdevumiem un par centralizētajiem pakalpojumiem.
2015/0271 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāpieņem attiecībā uz lēmumiem, kuri jāpieņem Eirokontroles Pastāvīgajā komisijā par Eirokontroles lomu un uzdevumiem un par centralizētajiem pakalpojumiem
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu un 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Eirokontroles Pastāvīgā komisija ar 2013. gada 4. decembra lēmumu Nr. 123 izveidoja izpētes grupu, kuras mērķis ir izpētīt, kādos aspektos varētu būt vajadzīgs grozīt Eirokontroles konvenciju nolūkā pielāgot to jaunajiem apstākļiem gaisa satiksmes pārvaldības jomā Eiropā.
(2)Izpētes grupa 2015. gada 19. oktobrī Eirokontroles Aģentūrai uzdeva izstrādāt projektu Pastāvīgās komisijas aktam, kurā būtu noteikta organizācijas turpmākā loma, uzdevumi un funkcijas.
(3)Pastāvīgās komisijas lēmuma par organizācijas lomu un uzdevumiem projekta apstiprināšana ir iekļauta komisijas sanāksmes (2015. gada 8. un 9. decembris) darba kārtībā.
(4)Minētajam lēmumam būs juridisks spēks. Saskaņā ar piemērojamo organizācijas institucionālo regulējumu, kas noteikts Eirokontroles Starptautiskajā konvencijā, kas grozīta ar Protokolu, kurš parakstīts 1981. gada 12. februārī Briselē (turpmāk “grozītā konvencija”), Pastāvīgā komisija ir atbildīga par “vispārējās politikas izstrādi”. Savukārt definētā loma un uzdevumi noteiks Eirokontroles turpmāko darbību un tādā veidā neapšaubāmi atspoguļos to, ko organizācija uzskata par likumīgu darbību. Tas būs saistošs visām Eirokontroles dalībvalstīm, tostarp Savienības dalībvalstīm.
(5)Tā kā Savienības tiesību akti aptver svarīgas jomas, kurās darbojas Eirokontrole, organizācijas lomas un uzdevumu definīcija, kas ir Eirokontroles Pastāvīgās komisijas lēmuma priekšmets, var ietekmēt Savienības tiesību aktu piemērošanu, jo īpaši Savienības kompetences integritāti. Dažos gadījumos Eirokontroles loma un darbības ir atkarīgas no Savienības līmenī pieņemtajiem lēmumiem.
(6)Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka definētā Eirokontroles loma un uzdevumi nav pretrunā Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Savienības kompetencei, un ka tie neietekmēs turpmāko Savienības rīcību.
(7)Tajā pašā sanāksmē Pastāvīgā komisija, iespējams, pieņems lēmumu par centralizētajiem pakalpojumiem.
(8)Paredzams, ka šis lēmums skars dažu centralizēto pakalpojumu finansēšanu. Savienības rīcībā pašlaik nav pietiekamas informācijas, kas ļautu izvērtēt šādu lēmumu pēc būtības. Šāds lēmums var ietekmēt Eirokontroles turpmāko darbību, kas savukārt varētu kaitēt Savienības darbībai šajā jomā, konkrēti, ciktāl runa ir par jaunas paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR). Šajā sakarā lēmuma pieņemšana šajā jautājumā būtu jāatliek.
(9)Tāpēc būtu jānosaka nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Eirokontroles Pastāvīgajā komisijā,
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Dalībvalstis Savienības vārdā Eirokontoles Pastāvīgajā komisijā nostāju par Eirokontroles lomu un uzdevumiem un centralizētajiem pakalpojumiem ieņem, ievērojot pielikumā noteikto.
Dalībvalstis rīkojas kopīgi Savienības interesēs.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs