EIROPAS KOMISIJA

Brisel?, 8.5.2015

COM(2015) 206 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ziņojums par 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām

1.    Ievads

Eiropas Parlamenta 2014. gada vēlēšanas bija pirmās, kas notika pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā un kas būtiski atšķīrās no iepriekšējām vēlēšanām. Šī bija pirmā reize, kad tika izveidota tieša saikne starp vēlēšanu rezultātiem un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja iecelšanu. Eiropas politiskās saimes pirmo reizi nominēja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja kandidātus, un tas kandidāts, kuram izdevās savākt balsu vairākumu jaunizveidotajā Eiropas Parlamentā, kļuva par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Eiropadome nominēja tās partijas kandidātu, kurai bija vislielākais balsu skaits Eiropas Parlamentā, un šo kandidātu Eiropas Parlaments pēc tam ievēlēja par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju.

Šajā ziņojumā sniegts pārskats par 2014. gada vēlēšanām, tai skaitā par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu to pārredzamību, demokrātisko norisi un Eiropas dimensiju. Tajā vērtēta pilsoņu informētība par vēlēšanām un ar tām saistītajām tiesībām, dalībvalstu un ES institūciju veiktie pasākumi šajā jomā un vēlētāju faktiskā aktivitāte. Aplūkota arī ES pilsoņu vēlēšanu tiesību ievērošana.

Ziņojums ir balstīts uz jaunākajiem Eirobarometra un citiem pētījumiem, kā arī dalībvalstu informāciju, kas sniegta, atbildot uz Komisijas aptaujas anketām, un Komisijas atbalstīto pētījumu 1 , kurā tika apkopoti un analizēti kvalitatīvie un kvantitatīvie dati, tostarp tādi dati, kas iegūti, veicot intervijas ar Eiropas politiskajām partijām, valstu iestādēm, plašsaziņas līdzekļiem un citām ieinteresētajām personām.

2014. gada vēlēšanas mazināja vispārējās vēlētāju aktivitātes nemainīgo samazināšanās tendenci, kas bija novērojama kopš pirmajām tiešajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 1979. gadā. Šīs vēlēšanas lika pamatus nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām un ieviesa skaidru saikni starp Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izraudzīšanu. Ir radīts nozīmīgs precedents 2019. gada un turpmākajām vēlēšanām un ir izveidots Eiropas līmeņa politisko debašu forums.

2.    Pārredzams vēlēšanu process

2.1.    Tieša saikne starp pilsoņu balsojumu un Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu

Lisabonas līgumā paredzēta jauna Eiropas Savienības konstitucionālā kārtība, kas nosaka Eiropas Parlamenta tiesības ievēlēt Eiropadomes piedāvāto Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus. Domājot par šo jauno situāciju, Komisija 2013. gada 12. martā publicēja Ieteikumu par Eiropas Parlamenta vēlēšanu demokrātiskas un efektīvas norises veicināšanu 2 . Tajā Eiropas politiskās partijas tika aicinātas izvirzīt kandidātus Komisijas priekšsēdētāja amatam, ievērojot Lisabonas līguma nosacījumus, ar ko tika stiprināta Parlamenta loma attiecībā pret Komisiju 3 .

Šī ieteikuma mērķis bija padarīt redzamāku saikni starp ES pilsoņu balsojumu par potenciālajiem Eiropas Parlamenta deputātiem un viņu partijas piedāvāto Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu. Komisija arī aicināja valstu politiskās partijas izmantot savas politiska rakstura pārraides, lai virzītu savus kandidātus un to programmas. Parlaments šajā saistībā arī pieņēma rezolūcijas par 2014. gada vēlēšanām 4 .

Piecas Eiropas politiskās partijas izvirzīja savus Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātus:

Eiropas Tautas partija (ETP) nominēja Žanu-Klodu Junkeru (Jean-Claude Juncker);

Eiropas Sociālistu partija (ESP) nominēja Martinu Šulcu (Martin Schulz);

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE) nominēja Giju Ferhofštadu (Guy Verhofstadt);

Eiropas Zaļā partija nominēja Žozē Bovē (José Bové) un Francisku Kelleri (Franziska Keller);

Eiropas Kreiso partija nominēja Aleksi Cipru (Alexis Tsipras).

Šīs partijas īstenoja ES līmeņa vēlēšanu kampaņas un organizēja publiskus pasākumus visā Eiropā ar nolūku uzlabot informētību par to vadošajiem kandidātiem un politiskajām programmām Eiropā. 5 Kandidāti apmeklēja 246 dalībvalstu pilsētas. Turpmāk redzamajā tabulā uzskaitītas apmeklētās dalībvalstis: 6

Papildus šiem klātienes pasākumiem dalībvalstīs vadošie kandidāti arī piedalījās desmit televīzijā pārraidītās debatēs dažādās dalībvalstīs un dažādās valodās 7 , daloties savos uzskatos par Eiropas nākotni un vēlētājiem īpaši aktuālām problēmām, tādām kā nodarbinātība un izaugsme 8 .

Debates tika plaši atspoguļotas ES. Jo īpaši pēdējās 15. maija debates starp vadošajiem kandidātiem, kas tika tiešraidē translētas 28 valstīs, tika pārraidītas vismaz 152 plašsaziņas līdzekļos (ieskaitot 55 TV kanālus un 88 vietnes) un tika plaši apspriestas sociālajos tīklos 9 .

15 % no pēcvēlēšanu aptaujas respondentiem 10 15 ES dalībvalstīs norādīja, ka ir skatījušies pēdējās TV debates.

2.2.    Redzamāka saikne starp valstu un Eiropas politiskajām partijām

Ņemot vērā Eiropas politisko partiju vislabākās iespējas „veicināt Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu” 11 , Komisija sniedza divus ieteikumus 12 nolūkā padarīt redzamāku saikni starp politiskajām saimēm Eiropas un valstu līmenī: 13

I)dalībvalstīm savā vēlēšanu sistēmā būtu jāveicina un jāatvieglo informācijas sniegšana par saikni starp valstu partijām un Eiropas politiskajām partijām, cita starpā atļaujot šādu norāžu iekļaušanu vēlēšanu zīmēs; un

II)valstu politiskajām partijām būtu pirms šīm vēlēšanām publiski jāpaziņo par savu saikni ar Eiropas politiskajām partijām un uzskatāmi tā jāparāda visos kampaņas materiālos, paziņojumos un politiska rakstura pārraidēs.

Attiecībā uz pirmo ieteikumu (i) punkts) 16 dalībvalstis 14 norādīja, ka tās ir veikušas pasākumus, lai informētu valstu politiskās partijas par ieteikumu, kas paredz, ka tām būtu publiski jāpaziņo par savu saikni ar Eiropas politiskajām partijām. Lielākoties tas bija saistīts ar iestādēm, kuras par Komisijas Ieteikumu paziņoja politiskajām partijām. Dažos gadījumos tika veikti plašāki pasākumi. Grieķijā valsts iestādes organizēja tikšanos valsts parlamentā, lai informētu par Ieteikumu. Itālijā un Somijā, lai informētu valstu partijas par Ieteikumu un mudinātu tās ievērot to, tika izmantotas vadlīnijas.

Deviņās dalībvalstīs valstu partijām atļāva norādīt savu saikni ar Eiropas partijām vēlēšanu zīmēs, un tas tika īstenots, ieviešot tiesību aktus 15 (ja šādi tiesību akti vēl nebija spēkā 16 ), kas pieļauj Eiropas partijas nosaukuma vai logo iekļaušanu vēlēšanu zīmē.

Sešas dalībvalstis 17 norādīja, ka nav veikušas nekādas šādas darbības vai nu tādēļ, ka šādas informācijas sniegšanu vēlētājiem uzskata par politisko partiju jautājumu, vai arī tādēļ, ka jebkādu darbību veikšana no varas iestāžu puses būtu uzskatāma par to vēlēšanu tiesību aktos aizliegtu iejaukšanos.

Attiecībā uz otro ieteikumu (ii) punkts) valstu politiskās partijas veica dažādus pasākumus, lai publiski apliecinātu savu saikni ar Eiropas politiskajām partijām. Pētījuma gaitā atklātā kopaina 18 ar vairāk nekā 500 valstu partijām, kam ir saikne ar Eiropas partijām, ir šāda:

lielākā daļa no izlasē iekļautajām valstu partijām savu saikni parādīja tikai ierobežotā veidā, t. i., pamatā tikai savos drukātajos vēlēšanu materiālos 19 . Tas nozīmē, ka saikne bija labāk redzama tikai informētiem pilsoņiem, nevis vispārējai sabiedrībai;

pētījuma ietvaros tika konstatēts, ka tikai neliela daļa no partijām veica visaptverošas darbības, minot savu saikni ar Eiropas partijām gan drukātajos materiālos, tādos kā manifesti, plakāti, vietnes un sociālie tīkli, gan runās, TV debatēs un kampaņas pasākumos; 20

pētījuma ietvaros arī tika konstatēts, ka tikai dažas no partijām publiski nepaziņoja savu saikni ar Eiropas politisko partiju vai nu tādēļ, ka tās vēl nebija izlēmušas par saiknes veidošanu, vai tādēļ, ka bija nolēmušas neveidot saikni 21 .

Ieteikums par saiknes ar Eiropas partijām norādīšanu vēlēšanu zīmēs tika ievērots tikai izņēmuma gadījumos, pat tajās dalībvalstīs, kur tas bija iespējams 22 .

3.    Lielāka uzmanība ES jautājumiem

Gan Komisija, gan Parlaments pirms vēlēšanu kampaņas un tās laikā veica pasākumus, lai uzlabotu pilsoņu informētību par to, kā vēlēšanas ietekmēs viņu dzīvi. Bija vērojami centieni, lai uzsvērtu ES jautājumu nozīmīgumu, kas citādi varētu būt mazāk akcentēti, dalībvalstīs apspriežot nacionālās un vietējās problēmas. Salīdzinājumā ar 2009. gada vēlēšanu rezultātu nedaudz palielinājās to ES pilsoņu īpatsvars, kuri atzina, ka tiem ir bijusi pieejama balsošanai nepieciešamā informācija (57 % salīdzinājumā ar 53 % 2009. gadā) 23 .

3.1.    Pilsoņu dialogi

2013. un 2014. gada laikā Komisijas locekļi kopā ar vietējiem vai valstu politiķiem un Eiropas Parlamenta deputātiem kopumā organizēja 51 atvērtās zāles publisko dialogu ar pilsoņiem visā Eiropā par savu nākotnes Eiropas redzējumu un to, kas nepieciešams Savienības demokrātisko struktūru stiprināšanai.

Pilsoņu dialogos tika uzsvērta vietējo problēmu Eiropas dimensija un Eiropas politikas jautājumu vietējā dimensija un tas, kā Eiropas Parlamenta vēlēšanas ietekmē pilsoņu ikdienas dzīvi. 87 % no dalībniekiem teica, ka viņi balsotu Eiropas Parlamenta vēlēšanās 24 .

3.2.     Komisijas finansējums

Komisija savā rīcībā esošos finansēšanas rīkus izmantoja, lai atbalstītu pilsonisko sabiedrību un dvīņu pilsētu projektus, kuru mērķis ir ES pilsoņu demokrātiskās līdzdalības veicināšana. No programmas „Eiropa pilsoņiem” un Pamattiesību un pilsonības programmas tika finansēti vairāki projekti, kuru mērķis bija pilsoņu informētības un ieinteresētības palielināšana par to līdzdalības iespējām ES demokrātiskajā dzīvē.

3.3.    Eiropas Parlamenta rīkotā izpratnes veicināšanas kampaņa

Eiropas Parlaments 2013. gada 11. septembrī uzsāka informācijas kampaņu ar nosaukumu Nāc. Runā. Panāc (Act. React. Impact). Viens no galvenajiem uzdevumiem bija uz ES vērstu debašu veidošana par ES līmeņa aktuālajām problēmām, tādām kā ekonomika, nodarbinātība, dzīves kvalitāte un ES loma pasaulē 25 .

Šai kampaņai bija plašs atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos 26 . Laikā starp 2013. gada decembri un 2014. gada maiju vēlēšanām veltītā Parlamenta vietne tika apmeklēta 7,1 miljons reižu. Eiropas Parlamenta vēlēšanu video tika izveidots 34 valodās un pārraidīts 173 TV kanālos vairāk nekā 7 400 reižu. Tas tiešsaistē tika skatīts 11 miljons reižu. Apmēram viens no pieciem Eiropas vēlētājiem tika sasniegts, izmantojot vietni Facebook. Paziņojums „Es nobalsoju” (I voted) vietnē Facebook tika izplatīts vairāk nekā 2,7 miljons reižu, un to redzēja gandrīz 90 miljoni cilvēku.

Parlaments arī organizēja ReACT konferences 27 Parīzē, Frankfurtē, Varšavā, Romā un Madridē, iesaistot pilsoņus, ekspertus un Eiropas politiķus. Šo pasākumu laikā ES pilsoņiem bija iespēja dalīties viedokļos par galvenajiem kampaņā skartajiem jautājumiem.

3.4.    Vienota balsošanas diena

Lai stiprinātu vēlētāju kā Eiropas kopējo centienu īstenotāju apziņu, Komisija mudināja dalībvalstis vienoties par vienotu Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienu, kurā vēlēšanu iecirkņi tiktu slēgti vienā laikā.

Šajā ziņā nebija notikušas nekādas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām. 21 dalībvalstī vēlēšanas notika 25. maijā, un septiņās dalībvalstīs 28 tās notika laikā starp 22. un 24. maiju. Visas dalībvalstis rezultātus izziņoja apmēram vienā laikā — 25. maija vakarā, kad visā Eiropā tika slēgti vēlēšanu iecirkņi.

4.    Piedalīšanās vēlēšanās

4.1.    Vispārējā vēlētāju aktivitāte

Kopš pirmajām 1979. gadā notikušajām tiešajām vēlēšanām vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir nepārtraukti mazinājusies: no 61,99 % 1979. gadā līdz 42,97 % 2009. gadā, tomēr vispārējā vēlētāju aktivitāte 2014. gada vēlēšanās bija tikai nedaudz mazāka nekā 2009. gadā, nokrītot par 0,36 % (līdz 42,61 %) salīdzinājumā ar straujākajiem kritumiem par 2,5 % laikā no 2004. gada līdz 2009. gadam un 4 % laikā no 1999. līdz 2004. gadam. Tādējādi lejupslīdes tendence ir tikusi būtiski mazināta. Salīdzinājumam: 2008. gadā vēlētāju aktivitāte ASV prezidenta vēlēšanās bija 57,1 % un 2012. gadā — 54,9 %.

Turpmāk redzamajā tabulā parādīta vispārējā ES vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās: 29

28 dalībvalstu starpā vēlētāju aktivitātes līmenis bija ļoti atšķirīgs. Beļģijā tas bija pat 89,64 %, Grieķijā — 59,97 % (tajās abās balsošana ir obligāta) un Itālijā — 57,22 %, bet ievērojami zemāks citās valstīs, tādās kā Čehija (18,20 %) un Slovākija (13,05 %).

Turpmāk redzamajā tabulā parādīta vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta 2009. gada un 2014. gada vēlēšanās ES kopumā un dalībvalstīs: 30

Vīriešu vidū aktivitāte bija lielāka nekā sieviešu vidū (attiecīgi 45 % un 41 %) 31 , starpībai nedaudz palielinoties salīdzinājumā ar 2009. gadu (44 % pret 42 %) 32 .

Jaunieši bija lielākā nebalsotāju grupa: bija nobalsojuši tikai 27,8 % no 18–24 gadus veciem vēlētājiem salīdzinājumā ar 51,3 % vēlētāju 55+ gadu vecuma grupā 33 .

Turpmāk redzamajā tabulā ir salīdzināts katrā dalībvalstī balsojušo jauniešu (vecumā no 18 līdz 24 gadiem) īpatsvars: 34

Erasmus projekta novērtēšanas pētījumā tika atklāta spēcīga saikne starp pieredzi, kas gūta, studējot ārvalstīs, un balsošanas izvēli 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās: Erasmus absolventi, visticamāk, balsoja biežāk — 81 % no respondentiem teica, ka ir balsojuši 35 .

Parlamenta pēcvēlēšanu aptaujas respondenti atzina, ka galvenie iemesli, kādēļ viņi ir balsojuši, bijuši šādi: viņi vienmēr piedalās (41 %), tas ir viņu „pilsoņa pienākums” (41 %) vai viņi „atbalsta politisko partiju, kuras uzskati ir tuvi” (22 %). Tika minēti arī šādi trīs faktori: „Es esmu par ES” (14 %), „Es jūtos eiropietis/ ES pilsonis” (13 %) un „Piedaloties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, es varu radīt pārmaiņas” (12 %). 5 % norādīja, ka ir balsojuši, lai ietekmētu Komisijas priekšsēdētāja izraudzīšanos 36 .

Attiecībā uz nebalsošanas iemesliem vispopulārākie atbilžu varianti bija šādi: „ticības trūkums politikai kopumā” (23 %), „neinteresē politika kā tāda” (19 %) un „balsošana neko nemainīs”(14 %). 7 % atsaucās uz faktu, ka tie „neko daudz nezina par ES vai Eiropas Parlamentu vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām”. Tādu vēlētāju īpatsvars, kuri nebalsoja abu veidu iemeslu dēļ, t. i., tie, kuri uzskatīja, ka viņu balsojums neko nemaina, un tie, kuri atzina zināšanu trūkumu par ES vai Eiropas Parlamenta vēlēšanām, bija salīdzināms ar iepriekšējām vēlēšanām. 37 Arī to pilsoņu skaits, kuri nebalsošanu pamatoja ar sabiedrisko diskusiju vai priekšvēlēšanu kampaņu trūkumu, bija samazinājies uz pusi 38 . Galīgais lēmums — balsot vai nebalsot — tradicionāli ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, no kuriem daži ir personīgi un nav saistīti ar kampaņas kvalitāti vai uzskatiem par Eiropas Parlamenta vēlēšanām 39 .

Valstīs, kurās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika vienlaicīgi ar citām nacionālajām vai valsts mēroga vēlēšanām (Beļģija, Lietuva, Grieķija, Vācija, Īrija, Itālija, Malta un AK), vēlētāju aktivitāte bija lielāka nekā cituviet 40 , bet politiskajās debatēs tomēr dominēja nacionālie jautājumi. Lietuvā Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika vienā dienā ar prezidenta vēlēšanām un aktivitāte pieauga līdz 47 % no tikai 21 % 2009. gadā 41 .

4.2.    Ārpus savas dalībvalsts dzīvojošo ES pilsoņu līdzdalība

Ārpus savas dalībvalsts dzīvojošajiem ES pilsoņiem (mobilajiem ES pilsoņiem) ir tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās savā mītnes dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem. Šīm LESD 22. pantā un ES Pamattiesību hartas 39. pantā ietvertajām tiesībām ar Direktīvu 93/109/EK piešķirtas konkrētas aprises 42 .

Salīdzinoši mazs skaits mobilo ES pilsoņu izmantoja savas balsstiesības savā mītnes dalībvalstī 43 . Līdzdalības līmeni, iespējams, ietekmēja fakts, ka tiem bija jāizvēlas starp balsošanu savā izcelsmes dalībvalstī vai mītnes dalībvalstī, uz kuru tie bija pārcēlušies (t. i., atšķirīgi kandidāti). 2012. gada Eirobarometra aptaujā tika atklāts, ka cilvēku domas par kandidātiem un sarakstiem, par kuriem tie vēlētos balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, atšķīrās. Apmēram 48 % teica, ka, dzīvojot ārpus savas dalībvalsts, tie izvēlētos balsot tur, savukārt 42% tomēr dotu priekšroku savu balsstiesību izmantošanai izcelsmes valstī 44 .

Turpmāk redzamajā tabulā parādīts Eiropas Parlamenta 2009. un 2014. gada vēlēšanās balsošanai reģistrēto ārzemnieku (kuri ir mobilie ES pilsoņi) īpatsvars ES un pa dalībvalstīm: 45

Lai arī tas vēl joprojām ir mazs, savās mītnes zemēs par kandidātiem pieteikto mobilo ES pilsoņu skaits ir vairāk nekā dubultojies no 81 kandidāta 2009. gadā līdz 170 kandidātiem 2014. gadā 46 . Tas varētu būt saistīts ar Direktīvas 2013/1/ES ieviestajām vienkāršotajām procedūrām, kas nozīmē to, ka vairs nav nepieciešami pierādījumi tam, ka pilsonim tā mītnes valstī nav atņemtas vēlēšanu tiesības, tagad pietiek tikai ar attiecīgu deklarāciju, ko apliecinājušas uzņēmējas dalībvalsts iestādes.

4.3.    ES pilsoņu informētība un iesaistīšanās

Dalībvalstīs valda atšķirīga attieksme pret izpratnes veicināšanas kampaņām: dažās ir veiktas vispārējas kampaņas, ietverot visus vēlētājus, savukārt citas ir vērsušās arī tieši pie ES pilsoņiem, nodalot tos no citiem to teritorijā dzīvojošajiem.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas aktīvi iesaistījās vēlētāju mobilizācijā, piem., informējot pilsoņus par līdzdalības Eiropas Parlamenta vēlēšanās nozīmi un ieguvumiem, piedāvājot vēlētājiem e-rīkus, kas palīdzēja tiem izvēlēties saviem uzskatiem atbilstošu kandidātu 47 , vai pievēršoties iekļaujošākai politikai, nodrošinot personu ar invaliditāti līdzdalību 48 .

Īpaši pievēršoties tieši mobilajiem ES pilsoņiem, vairākas NVO veica kampaņas ar mērķi mobilizēt tos un kopumā veicināt izpratni par to balsstiesībām. Citos projektos uzmanība bija vērsta uz sieviešu mudināšanu visā ES balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās 49 .

Politiķiem un vēlētājiem bija iespēja tieši sadarboties, pateicoties ar vēlēšanām saistītajai palielinātajai plašsaziņas līdzekļu aktivitātei attiecībā uz vadošajiem kandidātiem un to programmām. #EP2014 un #EU14 digitālo kampaņu analīzē tika konstatēti aptuveni trīs miljoni ar vēlēšanām saistīti tvīti 50 . Vairāk nekā miljons no tiem bija nosūtīti pašā vēlēšanu nedēļā 51 . Paaugstinātā plašsaziņas līdzekļu izmantošanas intensitāte deva kandidātiem papildu iespēju sasniegt pilsoņus un sniegt vēlētājiem iespēju aktīvāk iesaistīties debatēs, nevis tikai vienkārši nobalsot.

5.    ES pilsoņu balsstiesību izmantošana un vienoto principu ievērošana

5.1    Ārpus savas dalībvalsts dzīvojošo ES pilsoņu vēlēšanu tiesību nodrošināšana

Mobilo ES pilsoņu tiesības balsot un kandidēt to mītnes dalībvalstī

Pirms vēlēšanām Komisija vispusīgi rīkojās, lai nodrošinātu pareizu un pilnīgu Direktīvas 93/109/EK transponēšanu un piemērošanu, novēršot iespējamos šķēršļus, kas varētu rasties ES pilsoņiem, izmantojot savas balsstiesības, un jo īpaši nodrošinot to, lai valstu tiesību aktos citu dalībvalstu ES pilsoņiem netiktu noteiktas nekādas papildu prasības. Līdz 2014. gada maijam visas transponēšanas problēmas, ko Komisija tika konstatējusi pirms vēlēšanām 52 , bija veiksmīgi atrisinātas un nepieciešamības gadījumā valstu tiesību aktos bija veikti attiecīgi grozījumi.

Kopš tā laika Komisija vēl risina dialogu ar AK iestādēm saistībā ar vairākām problēmām, par ko tika ziņojuši AK dzīvojošie ES pilsoņi, kuri vēlējās reģistrēties balsošanai AK 53 . Pārstāvju palāta 2014. gada 14. novembrī publicēja ziņojumu 54 , kurā tika skaidrota AK Vēlēšanu komisijas nostāja attiecībā uz konkrētiem šķēršļiem, ar ko ES pilsoņi ir saskārušies, piedaloties vēlēšanās. Ziņojumā ieteikts vienkāršot sistēmu un organizēt kampaņu ES pilsoņu informēšanai par attiecīgajiem reģistrācijas nosacījumiem un kārtību.

Gandrīz visas problēmas, kas bija saistītas ar Direktīvas 2013/1/ES par mobilo ES pilsoņu tiesībām būt par kandidātiem vēlo transponēšanu, līdz vēlēšanām bija veiksmīgi atrisinātas 55 . Komisija turpina divpusējās sarunas ar dažām no dalībvalstīm 56 par vairākām minētās direktīvas nepareizas vai nepilnīgas transponēšanas problēmām.

Tiesības dibināt politiskās partijas vai kļūt par to biedru

Tika izveidots dialogs ar tām 11 dalībvalstīm, kurās ES pilsoņiem ārzemniekiem nebija atļauts dibināt politiskās partijas vai kļūt par to biedru, lai ļautu piedalīties vēlēšanās saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā to mītnes dalībvalsts pilsoņiem.

Piecos gadījumos risinājums tika atrasts: divos gadījumos valstu tiesību aktos tika veikti grozījumi 57 , un pārējos trīs gadījumos situācija tika precizēta 58 . Trīs citas dalībvalstis paziņoja par plānotiem tiesību aktu grozījumiem nākotnē 59 . Pārējos trīs gadījumos Komisija attiecīgi rīkojās 60 .

5.2.    Vienotu principu ievērošanas nodrošināšana Eiropas Parlamenta vēlēšanās

Organizējot Eiropas Parlamenta vēlēšanas, dalībvalstīm ir jāievēro noteikti ES tiesību aktos iestrādātie vienotie principi 61 .

Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir brīvas un aizklātas, un tajās ir tiešas vispārēju vēlēšanu tiesības 62

Lai nodrošinātu brīvu balsstiesību principa pamatelementu, ES tiesībās ir aizliegta rezultātu publicēšana jebkurā no dalībvalstīm, pirms balsošana ir beigusies visās dalībvalstīs 63 . Tas nepieciešams, lai vēl nenobalsojušo personu izvēli balsojumā neietekmētu citu dalībvalstu rezultāti. Komisijai pirms vēlēšanām izdevās šo jautājumu veiksmīgi atrisināt visās dalībvalstīs, nodrošinot šī principa ievērošanu visā ES teritorijā.

Persona nedrīkst vienās un tajās pašās vēlēšanās piedalīties vairāk nekā vienu reizi 64

i)    Mobilo ES pilsoņu gadījumā

Lai neļautu mobilajiem ES pilsoņiem balsot gan savā mītnes dalībvalstī, gan to izcelsmes dalībvalstī, tie, kuri ir reģistrējušies balsojumam savā mītnes dalībvalstī, tiek izsvītroti no izcelsmes dalībvalsts vēlētāju sarakstiem.

Direktīva 93/109/EK nosaka mehānismu ES balsotāju datu apmaiņai šajā nolūkā. Lai risinātu ar šāda mehānisma darbību saistītās problēmas, īpaši valstu pārvaldes iestādēm uzlikto smago administratīvo slogu, Komisija ieteica vairākus pasākumus, tai skaitā vienas kontaktiestādes izveidi katrā dalībvalstī ES balsotāju personas datu apmaiņai un kopīgu IT rīku izmantošanai datu pārsūtīšanā.

Lielākajā daļā dalībvalstu ieteikumi tika atzinīgi novērtēti un tika ziņots par ievērojamu pozitīvo ietekmi birokrātijas samazināšanas jomā, jo vēlētāju dati lielākajā daļā gadījumu vairs nebija jāsaņem no dažādām decentralizētām vēlēšanu iestādēm. Dažas dalībvalstis 65 uzskatīja, ka saskaņotu vēlēšanu kalendāru un balsotāju identifikācijas metožu trūkums liecināja par to, ka mehānisms tomēr nebija tik efektīvs, kā tas varētu būt bijis. Viena no dalībvalstīm uzskatīja, ka mehānisms ir nesamērīgs, ņemot vērā dubultās balsošanas problēmas apmērus. Komisija kopā ar dalībvalstīm turpinās meklēt ceļus dubultās balsošanas novēršanas mehānisma lietderības uzlabošanai.

ii)    ES pilsoņi ar vairākām pilsonībām

Plašsaziņas līdzekļos tika daudzpusīgi atspoguļots gadījums, kad Vācijas pilsonim bija arī citas dalībvalsts pilsonība un tādējādi arī tiesības balsot divreiz.

Lai arī neviena persona nevienās Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanās nedrīkst balsot vairāk nekā vienu reizi 66 , Direktīvas 93/109/EK dubultās balsošanas novēršanas mehānisms pēc savas būtības nevar tikt piemērots attiecībā uz personām ar dubultu vai vairāku valstu pilsonību. Ņemot vērā to, ka dalībvalstīm parasti nav informācijas par to, kuriem no pilsoņiem ir arī citas dalībvalsts pilsonība, personas ar dubulto pilsonību var reģistrēties balsojumam abās dalībvalstīs. Tomēr visās dalībvalstīs ir ieviestas pret divkāršu balsojumu vērstas sankcijas. Minētais gadījums apliecina, ka dalībvalstīm ir jānodrošina plašāka iedzīvotāju informēšana par divkāršā balsojuma aizliegumu un iespējamajām sankcijām.

6.    SECINĀJUMI

Galvenais Eiropas Parlamenta 2014. gada vēlēšanu jaunais elements bija tiešā saikne starp Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izraudzīšanu saskaņā ar Lisabonas līgumu. Šī tiešā saikne nozīmēja, ka Eiropas politiskās partijas nominēja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātus („vadošie kandidāti”) ar dažādām politiskajām programmām un tie piedalījās Eiropas līmeņa vēlēšanu kampaņās.

Šajā jaunajā sistēmā vēlētājiem bija iespēja vienkāršāk veidot saikni starp balsojumu, kas nodots par valsts partiju, un ietekmi, kāda šai balsij būs uz Eiropas Savienības politisko virzību nākamo piecu gadu laikā. Tas vēlētājiem deva iespēju izdarīt labāk motivētu izvēli starp dažādajām Eiropas politiskajām platformām, nevis tikai valsts politikas līmenī. Tas vēlēšanām nodrošināja lielākas informētības un izvēles iespējas, ko pastiprināja Eiropas Komisijas demokrātiskā leģitimitāte un kam ir iespējas palielināt sabiedrības ieinteresētību un uzlabot politisko atbildību nākotnē.

Vadošie kandidāti piedalījās ES līmeņa politiskajos pasākumos un debatēs ar plašu atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos nolūkā iepazīstināt pilsoņus ar Eiropas jautājumiem, kam ir tieša ietekme uz to dzīvi, tādējādi „eiropeizējot” vēlēšanas.

Interaktīvo plašsaziņas līdzekļu izmantošana kampaņās vienkāršoja vēlētāju tiešu iesaistīšanos kampaņās. Dažādu politisko partiju sociālo plašsaziņas līdzekļu kampaņas sasniedza simtiem miljonu Eiropas pilsoņu.

Direktīva 2013/1/ES nodrošināja iespēju mobilajiem ES pilsoņiem efektīvāk izmantot savas politiskās tiesības, tajā pašā laikā samazinot valsts iestāžu administratīvo slogu. Kā Līgumu uzraudzītājai Komisijai ir izpildes uzraudzīšanas loma, nodrošinot mobilo ES pilsoņu tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kā arī veicinot informācijas apmaiņu par labākās prakses piemēriem šādu tiesību īstenošanas nodrošināšanā.

Jārīkojas ne tikai īsi pirms vēlēšanu kampaņas sākuma, bet arī savlaicīgi pirms vēlēšanām; tas nozīmē, ka ir jādomā par to, kā uzturēt nezūdošu interesi par ES politiku un uzlabot informētību par Eiropas Parlamenta vēlēšanu tiešo ietekmi uz pilsoņu dzīvi.

Domājot par 2019. gada vēlēšanām, ir svarīgi apzināt veidus, kā turpināt akcentēt Eiropas dimensiju un ES lēmumu pieņemšanas procesa demokrātisko leģitimitāti, kā arī turpināt pētīt nemainīgi zemā vēlētāju aktivitātes līmeņa iemeslus dažās dalībvalstīs, meklējot iespējamās tā celšanas iespējas.

Tas norāda uz vajadzību apzināt papildu veidus, kā veicināt līdzdalību nākamajās vēlēšanās, īpaši savlaicīgi atbalstot valstu, reģionālās un vietējās izpratnes veicināšanas kampaņas.

Viens no veidiem, kā pilnībā izmantot visas 2014. gada vēlēšanās ieviestās jaunās iespējas, būtu dialogs ar visām ieinteresētajām personām, piemēram, attīstot vadošo kandidātu koncepciju, tādējādi veicinot politisko atbildību.

Viens no politiskās atbildības uzlabošanas faktoriem ir valstu un Eiropas partiju starpā esošās saiknes akcentēšana. To varētu veidot diskusijās starp dalībvalstīm, politiskajām partijām un Eiropas Parlamentu.

Pilsoņu dialogi un pilsoņu piedalīšanās Eiropas partiju reklāmas kampaņās un tiešsaistes diskusijās liecina, ka pilsoņi pieprasa lielāku atgriezenisko saikni ar ES, valstu un vietējiem politiķiem tos interesējošajos jautājumos. Šādai sadarbības formai ir reālas iespējas kļūt par ilgtspējīgu Eiropas projektu, ko apliecina fakts, ka dažās dalībvalstīs tas vainagojies ar informācijas tīklu un debašu uzturēšanas iniciatīvu izveidi. Pilsoņu dialogu turpmāka atbalstīšana varētu būt viens no veidiem, kā veicināt pilsoņu aktīvāku līdzdalību Eiropas politikā, izmantojot Komisijas mandātu. Eiropas līmeņa debašu un jauno 2014. gada vēlēšanās ieviesto elementu veicināšana atbilst priekšsēdētāja Ž. K. Junkera Demokrātisko pārmaiņu savienības akcentam Politiskajās vadlīnijās.

(1)

   „Study on the Conduct of the 2014 Elections to the European Parliament”, Centre for Strategy & Evaluation Services (CSES), 2015. gada marts.

(2)

   2013. gada 12. marta Ieteikums 2013/142/ES par Eiropas Parlamenta vēlēšanu demokrātiskas un efektīvas norises veicināšanu (OV L 79, 21.3.2013., 29. lpp.). 2014. gada 27. martā Komisija publicēja provizorisku ziņojumu (COM(2014) 196 final) par Ieteikuma īstenošanas nolūkā veiktajām ieinteresēto personu darbībām.

(3)

   LES 17. panta 7. punkts nosaka Parlamenta uzdevumu ievēlēt Komisijas priekšsēdētāju, balstoties uz Eiropadomes piedāvājumu, kas izteikts, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus.

(4)

   2012. gada 22. novembra rezolūcija par Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gadā (2012/2829(RSP)); 2013. gada 4. jūlija rezolūcija par Eiropas Parlamenta 2014. gada vēlēšanu norises praktisko aspektu uzlabošanu (2013/2102(INI)).

(5)

   Žans-Klods Junkers: http://juncker.epp.eu/my-priorities ;    
Martins Šulcs: http://www.pes.eu/martin_schulz_programme_launch_and_campaign_tour ;    
Gijs Verhofštads: http://www.guyverhofstadt.eu/uploads/pdf/Plan%20for%20Europe.pdf ;    
Franciska Kellere un Žozē Bovē: http://europeangreens.eu/news/proposals-green-Komisija-european-alternative-we-greens-fight ;    
Aleksis Cipras: http://alexistsipras.eu/PROGRAMMATIC_DECLARATION_OF_ALEXIS_TSIPRAS.pdf .

(6)

   CSES pētījums (sk. 1. zemsvītras piezīmi), 3. iedaļa, 3.2. tabula.

(7)

   Aprīlī un maijā tās notika Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā, Itālijā un Francijā. Piecas no tām bija divu vadošo Eiropas politisko partiju pārstāvju debates, un četrās varēja piedalīties visi vadošie kandidāti. Pārējās debatēs piedalījās Eiropas Zaļās partijas vadītājs un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības kandidāts.

(8)

   Eiropas Parlaments, Pēcvēlēšanu aptauja 2014, 9. lpp.; sk.:    
http://www.europarl.europa.eu/pdf/eurobarometre/2014/post/post_2014_survey_analitical_overview_lv.pdf

(9)

   Kopumā tika publicēti 112 595 tvīti, izmantojot atsauci #TellEUROPE:    
http://www3.ebu.ch/contents/news/2014/05/ebu-makes-history-with-the-eurov.html .

(10)

    http://www.aecr.eu/media/AECRAMR-European-election-poll.pdf (10. lpp.).

(11)

   LES 10. panta 4. punkts un ES Pamattiesību hartas 12. panta 2. punkts.

(12)

   Komisijas provizoriskais ziņojums (sk. 2. zemsvītras piezīmi), 2. lpp.

(13)

   Komisija arī piedāvāja jaunus noteikumus Eiropas politisko partiju pamanāmības un ES līmeņa atpazīstamības palielināšanai. Uz šī priekšlikuma pamata Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (OV L 317, 4.11.2014., 1. lpp.).

(14)

   Saskaņā ar atbildēm uz Komisijas aptaujas anketām: Beļģija, Igaunija, Somija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Spānija, Zviedrija un AK; sk. CSES pētījumu (sk. 1. zemsvītras piezīmi), 3. iedaļa, 3.1. tabula.

(15)

   Grieķija un Slovēnija.

(16)

   Tiesību akti jau bija spēkā Austrijā, Beļģijā, Kiprā, Francijā, Īrijā, Nīderlandē un AK.

(17)

   Saskaņā ar atbildēm uz Komisijas anketas aptaujām: Čehija, Dānija, Horvātija, Latvija, Polija un Slovākija.

(18)

   CSES pētījums (sk. 1. zemsvītras piezīmi). Izlase aptvēra katras dalībvalsts divas politiskās partijas ar vislielāko vietu skaitu Eiropas Parlamentā. Lielākajā daļā gadījumu tās bija arī attiecīgo dalībvalstu vairākuma politiskās partijas. Tomēr, tā kā situācija dažviet bija atšķirīga, izlasē tika iekļautas arī dažas mazākas partijas, kas palīdzēja nodrošināt pārstāvību nacionālajā līmenī.

(19)

   Piemēram, Vācijā gan abas vairākuma partijas, t. i., Sociāldemokrātu partija (Sozialdemokratische Partei Deutschlands) un Kristīgo demokrātu savienība (Christlich Demokratische Union Deutschlands), gan mazākās partijas savu saikni ar Eiropas partijām atklāja tikai savos manifestos un dažos gadījumos arī TV debatēs un kampaņas pasākumos, bet ne kampaņas plakātos. Čehijā visas trīs aplūkotās partijas, t. i., Čehijas Sociāldemokrātiskā partija (Česká strana sociálně demokratická), ANO 2011 un TOP09, ļoti nedaudz akcentēja savu saikni. Ungārijā Ungārijas Sociālistu partija (Magyar Szocialista Párt) uz savu saikni ar Eiropas partijām tikai nedaudz atsaucās publiskajās debatēs, bet ne vispārējos kampaņas materiālos, lai gan Ungārijas pilsoņu alianse (Fidesz — Magyar Polgári Szövetség) savu saikni norādīja pasākumos un publiskajās debatēs, bet ne drukātajos materiālos, ne plakātos skaidra saistība nebija norādīta. Dānijā Venstre, sociāldemokrāti un Dānijas Tautas partija savu saikni lielākoties minēja tikai savos manifestos. Maltā Nacionālistu un Darba partijas savas saiknes ar Eiropas partijām minēja tikai dažos no vēlēšanu literatūras materiāliem.

(20)

   Piemēros tika minētas lielākās valstu partijas Latvijā, vairākas partijas (ieskaitot vienu no valdošās koalīcijas partijām) Grieķijā, Tautas partija (Partido Popular) Spānijā, Demokrātiskā alianse (Δημοκρατικός Συναγερμός) Kiprā, Kreisā spārna bloks (Bloco de Esquerda) Portugālē, lielākās Luksemburgas partijas un trīs no 19 Nīderlandes partijām.

(21)

   Piemēri bija Kustība par labāku Ungāriju (Jobbik) Ungārijā, 5 zvaigžņu kustība (Movimento 5 stelle) Itālijā un AK Neatkarības partija Apvienotajā Karalistē.

(22)

   Tikai dažas no Francijas partijām, viena koalīcijas partija Grieķijā, četras Itālijā un trīs Nīderlandē izmantoja šo tiesību. Beļģijā, Austrijā, Kiprā un Spānijā neviena no partijām savās vēlēšanu zīmēs neminēja saikni ar kādu no Eiropas politiskajām partijām.

(23)

   EP pēcvēlēšanu aptauja (sk. 8. zemsvītras piezīmi), 75. lpp.

(24)

   Komisijas ziņojums „Pilsoņu dialogi kā ieguldījums Eiropas publiskās telpas veidošanā”, 2014. gada 24. marts (COM(2014) 173 final), 13. lpp.; sk.:    
http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2014/LV/1-2014-173-LV-F1-1.Pdf .

(25)

    http://www.europarl.europa.eu/news/lv/news-room/content/20130906IPR18827/html/Eiropas-Parlaments-s%C4%81k-inform%C4%81cijas-kampa%C5%86u-pirms-2014.-gada-v%C4%93l%C4%93%C5%A1an%C4%81m .

(26)

    http://www.europarl.europa.eu/news/lv/news-room/content/20140603sto48801/html/Soci%C4%81lo-mediju-loma-Parlamenta-v%C4%93l%C4%93%C5%A1anu-kampa%C5%86%C4%81 .

(27)

    http://www.europarl.europa.eu/news/en/news-room/content/20140123STO33618/html/ReACT-Rome-improving-the-quality-of-life-in-Europe ; http://audiovisual.europarl.europa.eu/Page.aspx?id=1119 .

(28)

   Čehija, Īrija, Latvija, Malta, Nīderlande, Slovākija un AK. Šajās valstīs vēlēšanas netiek organizētas svētdienās.

(29)

   Avots: TNS/Scytl sadarbībā ar Eiropas Parlamentu „European un national elections figured out”, Eiropas Parlamenta pārskats (īpašais 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu izdevums), 2014. gada novembris, 41. lpp.; sk.:
http://www.europarl.europa.eu/pdf/elections_results/review.pdf .

(30)

   Saskaņā ar EP 2014. gada pārskata datiem (sk. 30. zemsvītras piezīmi), 49. lpp.

(31)

   EP pēcvēlēšanu aptauja (sk. 8. zemsvītras piezīmi), pielikums par sociāli demogrāfiskajiem aspektiem, 11. lpp.

(32)

   Eiropas Parlaments „2009. gada pēcvēlēšanu aptauja — pirmie rezultāti: vidējie rādītāji Eiropā un galvenās tendences dalībvalstīs”, 2. lpp.; sk.: http://www.europarl.europa.eu/pdf/eurobarometre/28_07/FR_LV.pdf .

(33)

   Salīdzinājumam: saskaņā ar 2013. gada publisko pētījumu („Flash Eurobarometer 375, European Youth: Participation in Democratic Life”, 11. lpp.; sk.: http://ec.europa.eu/youth/library/reports/flash375_en.pdf ) 73 % no jauniešiem iepriekšējo trīs gadu laikā vēlēšanās bija balsojuši citādi, nekā balsojot par Eiropas Parlamentu (t. i., vietējā, reģionālā vai valstu līmenī).

(34)

   Saskaņā ar EP 2014. gada pārskata datiem (sk. 29. zemsvītras piezīmi), 43. lpp.

(35)

   „Erasmus Voting Assessment Project, Generation Europe Foundation, Brussels”, 2014.; sk.:    
http://erasmusvoting.eu/news/press-release-erasmus-studying-abroad-increases-political-participation-young-people .

(36)

   EP pēcvēlēšanu aptauja (sk. 8. zemsvītras piezīmi), analītiskais pārskats, 25. lpp.

(37)

   EP pēcvēlēšanu aptauja (sk. 8. zemsvītras piezīmi), analītiskais pārskats, 35. lpp.: 14 % (salīdzinājumā ar 17 % 2009. gadā) atzina, ka jūtot, ka balsošanai nav nekādas jēgas vai ka balsošana neko nemainīs. 7 % (pret 10 % 2009. gadā) atzina, ka neko daudz nezinot ne par EP, ne par EP vēlēšanām.

(38)

   EP pēcvēlēšanu aptauja (sk. 8. zemsvītras piezīmi), analītiskais pārskats, 35. lpp.: 3 % no nebalsotājiem norādīja uz to kā nebalsošanas iemeslu salīdzinājumā ar 6 % nebalsotāju 2009. gadā.

(39)

   EP pēcvēlēšanu aptauja (sk. 8. zemsvītras piezīmi), analītiskais pārskats, 35. lpp.: 13 % no nebalsotājiem atzina, ka ir bijuši pārāk aizņemti, tiem nav bijis laika vai tie bijuši aizņemti darbā, 7 % bija slimi, 6 % bija iesaistīti ģimenes vai atpūtas pasākumā, un vēl 7 % minēja citus iemeslus.

(40)

   EP pēcvēlēšanu aptauja (sk. 8. zemsvītras piezīmi), analītiskais pārskats, 3. lpp.

(41)

   EP pēcvēlēšanu aptauja (sk. 8. zemsvītras piezīmi), analītiskais pārskats, 20. lpp.

(42)

   Padomes 1993. gada 6. decembra Direktīva 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (OV L 329, 30.12.1993., 34. lpp.). Šī direktīva tika grozīta ar Direktīvu 2013/1/ES, kuras mērķis bija veicināt mobilo ES pilsoņu tiesību izmantošanu būt par EP vēlēšanu kandidātiem.

(43)

   No visiem Čehijā dzīvojošajiem, kas nav Čehijas ES pilsoņi balsstiesīgā vecumā, balsošanai reģistrējās tikai 0,4 % (682 no 164 644). Mobilo ES pilsoņu reģistrācijas līmenis bija zems arī Ungārijā — 1,5 % (1 605 no 104 822), Vācijā — 5,4 % (172 110 no 3 168 638) un Kiprā — 6,9 % (7 712 no 112 012). No otras puses, reģistrēto mobilo ES pilsoņu skaits salīdzinoši liels bija Īrijā — 22,2 % (71 735 no 323 460), Francijā — 17,4 % (245 063 no 1 199 818), Maltā — 17,1 % (7 868 no 45 917) un Zviedrijā — 19,8 % (49 092 no 247 426).

(44)

   „Flash Eurobarometer 364, Electoral rights”, 2013. gada marts; sk.:    
http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_364_en.pdf , 34. lpp.

(45)

   Saskaņā ar CSES pētījuma datiem (sk. 1. zemsvītras piezīmi), 5. iedaļa, 5.6. tabula.

(46)

   CSES pētījums (sk. 1. zemsvītras piezīmi), 5. iedaļa, 5.8. tabula.

(47)

   Piem., Eiropas Jaunatnes forums — Jauno vēlētāju līgas tiešsaistes informācijas platforma; VoteWatch e-rīks; Eiropas Universitātes institūta euandi vēlētāja profils; WeCitizens vēlētāja profila veidotājs.

(48)

   Piem., Eiropas Invaliditātes forumā tika apzināti šķēršļi, ar ko personām ar invaliditāti ir jāsaskaras, izmantojot savas vēlēšanu tiesības. Piemēram, Vidusjūras reģiona Dzimumu pētījumu institūta Eiropas demokrātijas paritātes un aktīvās Eiropas pilsonības kampaņa: bez dzimumu vienlīdzības nebūs modernās Eiropas demokrātijas.

(49)

   Piem., Vidusjūras reģiona Dzimumu pētījumu institūta Eiropas demokrātijas paritātes un aktīvās Eiropas pilsonības kampaņa: bez dzimumu vienlīdzības nebūs modernās Eiropas demokrātijas.

(50)

   „Social media un the elections — did it have an impact?”, Marek Zaremba-Pike, 2014.; sk.:    
http://europedecides.eu/2014/06/social-media-and-the-elections-did-it-have-an-impact .

(51)

   Turpat.

(52)

   Ziņojums par 2011.–2013. gadā panākto virzībā uz reālu ES pilsonību, saskaņā ar LESD 25. pantu (COM(2013) 270).

(53)

   Komisijas uzmanība tika vērsta uz tām vēlēšanu iestādēm, kuras nebija nosūtījušas atsevišķu reģistrācijas veidlapu vai nebija apstrādājušas veidlapu, lai gan tā bija pareizi aizpildīta un iesniegta.

(54)

   AK parlamenta Pārstāvju palāta „Voter engagement in the UK”, ceturtais sesijas ziņojums, 2014.–2015.; sk.    
http://www.publications.parliament.uk/pa/cm201415/cmselect/cmpolcon/232/232.pdf.

(55)

   Vienā gadījumā (Čehija) Komisija izdeva pamatotu atzinumu. Visos citos gadījumos dalībvalstis informēja Komisiju par tiesību aktu transponēšanu pēc oficiālā paziņojuma saņemšanas.

(56)

   Austrija, Beļģija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Lietuva, Nīderlande un Slovēnija.

(57)

   Bulgārija un Somija.

(58)

   Vācija, Grieķija un Malta.

(59)

   Lietuva, Slovākija un Spānija.

(60)

   Čehija, Latvija un Polija.

(61)

   1976. gada akts par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, kas papildināts ar 1976. gada 20. septembra EEK Lēmumu Nr. 76/787/ECSC, Euratom un kas pēdējoreiz grozīts ar Padomes Lēmumu Nr. 2002/772/EC, Euratom (OV L 283, 21.10.2002., 1. lpp.).

(62)

     1976. gada akta 1. panta 3. punkts.

(63)

   1976. gada akta 10. pants.

(64)

   1976. gada akta 9. pants; Direktīvas 93/109/EK 4. pants.

(65)

   Piem., Austrija, Kipra, Slovēnija un Portugāle.

(66)

   1976. gada akta 9. pants.