EIROPAS KOMISIJA

Brisel?, 8.5.2015

COM(2015) 199 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Trešais progresa ziņojums par to, kā Gruzija īsteno Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu

{SWD(2015) 103 final}

1. IEVADS

Eiropas Savienība 2012. gada jūnijā sāka dialogu par vīzu režīma liberalizāciju ar Gruziju. Eiropas Komisija 2013. gada februārī iepazīstināja Gruzijas valdību ar Vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu (“VRLRP”). Rīcības plānā ir noteikti kritēriji, kas Gruzijai jāizpilda, lai tās pilsoņi, kuri ir biometrisko pasu turētāji, varētu īslaicīgi ieceļot Šengenas zonā bez vīzas.

Komisija 2013. gada novembrī pieņēma pirmo progresa ziņojumu par VRLRP īstenošanu Gruzijā 1 un sniedza vairākus ieteikumus VRLRP pirmā posma (likumdošana un plānošana) kritēriju īstenošanas pabeigšanai. Komisija 2014. gada oktobrī pieņēma otro progresa ziņojumu 2 , kurā secināja, ka Gruzija ir izpildījusi VRLRP pirmā posma kritērijus un ir gatava novērtējumam par otrā posma kritēriju izpildi. Savos 2014. gada 17. novembra secinājumos Padome piekrita Komisijas novērtējumam.

Gruzija 2014. gada decembrī iesniedza atjauninātu progresa ziņojumu. Laikposmā no 2014. gada decembra līdz 2015. gada martam norisinājās Komisijas vadītas novērtējuma misijas, kuras izvērtēja visus četrus VRLRP blokus un kurās bija iesaistīti eksperti no ES dalībvalstīm, kuriem palīdzēja Komisija, Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) un ES delegācija Gruzijā.

Šis ir pirmais progresa ziņojums par VRLRP otrā posma īstenošanu Gruzijā. Tajā ieskicēts līdz šim panāktais progress, izklāstīts, kāds risinājums lietots otrā posma kritērijiem, un ieteikti pasākumi, kas Gruzijai būtu jāveic, lai efektīvi un ilgtspējīgi īstenotu atlikušos otrā posma kritērijus.

Ziņojumam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments 3 , kurā sīkāk aplūkotas šeit aprakstītās tendences. Komisijas dienestu darba dokumenta pielikumā atbilstīgi VRLRP metodikas prasībām Komisija sniedz faktu analīzi un statistikā balstītu informāciju par gaidāmās vīzu režīma liberalizācijas paredzamo ietekmi uz migrāciju un drošību. Pieejamie dati un informācija iezīmē paredzamās pamata tendences migrācijas un drošības jomās, parādot, ka ES ir pievilcīgs galamērķis migrantiem no Gruzijas, kas rada potenciālus drošības riskus, kas ir jāuzrauga.

2. PASĀKUMU NOVĒRTĒJUMS, PAMATOJOTIES UZ ČETRIEM BLOKIEM VĪZU REŽĪMA LIBERALIZĀCIJAS RĪCĪBAS PLĀNĀ

2.1. Pirmais bloks. Dokumentu, arī biometrisko datu, drošība

Valsts pakalpojumu attīstības aģentūra (VPAA) veic civilstāvokļa reģistra funkcijas, izsniedz personu apliecinošus dokumentus un veic ar pilsonību saistītās procedūras. Tā ir labi pārvaldīta institūcija, kuras augstākā vadība ir kompetenta, zinoša un ar skaidri noteiktiem pienākumiem un atbildību.

Darbā pieņemšanas process ir saprātīgs, un tāda ir arī izvēlētā pieeja, lai nodrošinātu nepieciešamo apmācību darbiniekiem, tostarp turpinātu apmācību, lai viņi savus pienākumus varētu pildīt efektīvi un produktīvi.

Gruzijas dokumentu pieņemšanas un izsniegšanas sistēma ir efektīva un droša un nodrošina pienākumu nodalīšanu starp dokumentu pieņēmējiem, lēmējiem un dokumentu izsniedzējiem. Gruzijā un ārpus tās robežām ir veiksmīgi īstenota tādu biometrisko pasu pakāpeniska ieviešana, kas atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas prasībām.

Tiek uzskatīts, ka dokumentu drošības kritērijs ir izpildīts.

2.2. Otrais bloks. Integrēta robežu pārvaldība, migrācijas pārvaldība un patvēruma politika

2.2.1.    Integrēta robežu pārvaldība

Vispārējais progress tiesiskā regulējuma izstrādes jomā pēdējo 10 gadu laikā un efektīvā tiesību aktu īstenošana ir panākuši Gruzijas integrētās robežu pārvaldības atbilstību Eiropas standartiem. Gruzijas iestādes demonstrē savu skaidro apņemšanos arī turpmāk attīstīt valsts robežas drošību. Integrētas robežu pārvaldības stratēģija ir atjaunināta, un visu iesaistīto pušu starpā dominē kopīga izpratne par robežu pārvaldības pilnveidi. Rīcības plāns paredz stratēģijas īstenošanu, veicot konkrētas darbības, pienākumus un ievērojot termiņus.

Robežpārkāpumu skaits ir neliels, un pārrobežu satiksmes pārkāpumu ir maz salīdzinājumā ar satiksmes apjomu. Robežpārbaudes sauszemes, jūras un gaisa robežšķērsošanas vietās tiek organizētas saskaņoti. Sadarbība starp patruļpoliciju un Ieņēmumu dienestu ir izcila. Robežšķērsošanas vietu iekārtas pārrobežu satiksmes kontrolēšanai ir mūsdienīgas un praktiskas.

Tiek uzskatīts, ka integrētas robežu pārvaldības kritērijs ir izpildīts.

2.2.2.    Migrācijas pārvaldība

Likums par ārvalstnieku un bezvalstnieku juridisko statusu funkcionē labi, un ir pieņemti visi nepieciešamie sekundārie tiesību akti. Gruzijas migrācijas stratēģija un rīcības plāns 2013.–2015. gadam ir tās galvenie pasākumi migrācijas pārvaldībai. Ir sākta darbību īstenošana. Valsts komisija migrācijas jautājumos, kas ir valdības padomdevēja struktūra, efektīvi koordinē attiecīgo ministriju, valsts aģentūru, nevalstisko organizāciju un starptautisko organizāciju migrācijas jomā darbības un lomas. Gruzijas administrācijas spējas un cilvēkresursu pārvaldība kopumā ir pietiekama un efektīva. Visās attiecīgajās jomās un ministrijās ir nodrošināts pienācīgs darbinieku apmācības līmenis. Ir izveidotas un labi funkcionē atpakaļuzņemšanas procedūras un atpakaļuzņemšanas lietu pārvaldības elektroniskā sistēma.

To likuma par ārvalstnieku un bezvalstnieku juridisko statusu daļu īstenošana, kas attiecas uz aizturēšanu un atgriešanos, tika atlikta līdz 2015. gada 1. jūlijam. Iestādes ir izveidojušas visus nepieciešamos mehānismus un instrumentus. Būtu jāveic pamatīga analīze, lai noteiktu iespējamos trūkumus un juridiskas problēmas, ko varētu būt nepieciešams risināt.

Tiek uzskatīts, ka migrācijas pārvaldības kritērijs ir gandrīz sasniegts. Gruzijas iestādēm tiek ieteikts:

paplašināt Iekšlietu ministrijā pieņemto riska analīzes koncepciju, lai aptvertu visas attiecīgās migrācijas politikas jomas, tostarp patvēruma politiku, likumīgas migrācijas politiku un integrācijas un reintegrācijas jautājumus;

pakļaut reintegrācijas pasākumus vienai pārvaldības struktūrai, lai nodrošinātu to stratēģisku pārvaldību un skaidrus politikas virzienus. Iestādēm būtu jāturpina nodrošināt mobilitātes centrus ar ilgtspējīgiem finanšu un cilvēku resursiem un jāpalielina to spēja atbilstīgi riska analīzes rezultātiem. Būtu jāizveido analītiska ziņošanas sistēma, lai novērtētu kopējo to Gruzijas pilsoņu skaitu, kuri atgriežas Gruzijā (brīvprātīgi, deportācijas vai atpakaļuzņemšanas ceļā);

pastiprināt reģionālā līmeņa, vietējā līmeņa un visu citu līmeņu informācijas kampaņas par Gruzijas pilsoņu tiesībām un pienākumiem gaidāmā bezvīzu režīma ietvaros.

2.2.3.    Patvēruma politika

Salīdzinoši īsā laika posmā Gruzija ir pieņēmusi stingru tiesisko regulējumu patvēruma jomā. Likums par bēgļiem un humanitāro statusu nodrošina nepieciešamo iestāžu sistēmu, juridiskās procedūras un principus un lielā mērā atbilst starptautiskajiem un Eiropas standartiem. Kopumā likuma īstenošana ir apmierinoša. Bēgļa statusa noteikšanas procedūras kvalitāte kopumā ir pietiekama.

Kopš 2014. gada 15. novembra ir ieviesta pagaidu personas apliecība, kas tiek piešķirta visiem patvēruma meklētājiem. Ir izveidota Izcelsmes valsts informācijas nodaļa, un tā labi funkcionē. Ir panākts ievērojams progress ārvalstu pilsoņu integrācijas jomā, piemēram, garantējot viņiem tādu pašu attieksmi kā Gruzijas pilsoņiem veselības aprūpes un nodarbinātības jomā.

Tiek uzskatīts, ka patvēruma kritērijs ir daļēji sasniegts, bet ar labām izredzēm uz turpmāku progresu. Gruzijas iestādēm tiek ieteikts:

turpināt darbu pie procedūru izstrādes, lai izsniegtu vīzas humānu apsvērumu dēļ;

izveidot sistēmu, lai uzraudzītu lēmumu pieņemšanas kvalitāti attiecībā uz patvēruma pieteikumiem, izmantojot skaidrus kvalitātes rādītājus;

izstrādāt stratēģiju, lai pārvaldītu uzkrātās neizskatītās lietas, un ārkārtas situāciju plānu pēkšņa patvēruma meklētāju pieplūduma gadījumam. Būtu jānodrošina pietiekami cilvēku un finanšu resursi;

gan likumā, gan praksē garantēt Iekšzemē pārvietoto personu no okupētajām teritorijām, izmitināšanas un bēgļu ministrijas spēju neatkarīgi pieņemt motivētus lēmumus, vadoties tikai pēc katras lietas individuālās būtības. Nodrošināt personām, kuru pieteikumi ir noraidīti, vai to likumīgajiem pārstāvjiem vismaz minimālu piekļuvi Iekšlietu ministrijas informācijai, kas bijusi par pamatu negatīvajam drošības atzinumam, lai to varētu apstrīdēt taisnīgā tiesā;

izstrādāt valsts apmācības standartprogrammu gan jaunajiem, gan pieredzējušajiem darbiniekiem;

ieviest Izcelsmes valsts informācijas nodaļas datubāzi un ziņojumus, kas būtu pieejami visiem lietu izskatītājiem. Apmācīt izskatītājus par Izcelsmes valsts informācijas nodaļas pamatprincipiem. Skaidri nodalīt Izcelsmes valsts informācijas nodaļas darbu no politikas produktiem. Izveidot sadarbības režīmu ar Izcelsmes valsts informācijas nodaļas vienībām citās valstīs;

veikt pasākumus, lai novērtētu iespējas saīsināt apstrādes laiku pārsūdzības posmā un ieviestu saprātīgāku termiņu pārsūdzības iesniegšanai tiesā, jo pašreizējais 10 dienu termiņš ir pārāk īss;

izveidot viegli pieejamu, neatkarīgu un kvalitatīvu valsts finansētu bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmu pārsūdzības procedūrām;

turpināt darbu, lai garantētu naturalizācijas kārtības praktisku pieejamību bēgļiem, kas vēlas kļūt par Gruzijas pilsoņiem;

papildus panāktajam progresam izstrādāt vietējo integrācijas stratēģiju ar rīcības plānu, kurā būtu skaidri noteikti pakāpeniski pasākumi. Nodrošināt pietiekamu valsts finansējumu un efektīvu koordinācijas mehānismu.

2.3. Trešais bloks. Sabiedriskā kārtība un drošība

2.3.1.    Organizētās noziedzības, terorisma un korupcijas novēršana un apkarošana

2.3.1.1. Organizētās noziedzības novēršana un apkarošana

Tiesību aktu grozījumi, organizatoriskās reformas un pasākumi, kas veikti tiesībaizsardzības iestāžu spēju stiprināšanai, kā arī sadarbība un koordinācija starp tiesībaizsardzības iestādēm ir ļāvušas efektīvi rīkoties, lai vērstos pret organizēto noziedzību. Mūsdienīgie tiesību akti par organizēto noziedzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, ir ļāvuši vērsties pret visievērojamākajiem organizētās noziedzības grupējumiem. Sabiedrības informētības programma par organizēto noziedzību ir pavērsusi sabiedrisko domu pret organizēto noziedzību.

Koordinācija starp tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm ir laba un veiksmīgi funkcionē. Tas tiek darīts, līdztekus citiem kanāliem izmantojot Organizētās noziedzības apkarošanas starpiestāžu koordinācijas padomi, kas ir efektīvs forums informācijas apmaiņai un pienākumu sadalei. Šī padome nodrošina arī valsts stratēģijas un rīcības plāna organizētās noziedzības apkarošanai pareizu īstenošanu. Spēja, ko Gruzija ir izveidojusi ar noziegumiem saistītas informācijas vākšanai un analīzei, ļauj pamatīgi izvērtēt draudus.

Tiek uzskatīts, ka organizētās noziedzības kritērijs ir izpildīts.

2.3.1.2. Cilvēku tirdzniecība

Gruzija ir panākusi nozīmīgu progresu cilvēku tirdzniecības problēmas risināšanā. Tiesību akti ir visaptveroši, un ir izveidota infrastruktūra svarīgāko pušu sadarbībai un ievērojamu līdzekļu piešķiršanai. Ir apņemšanās nodrošināt turpmāku apmācību jomas profesionāļiem un īstenot plašu programmu, lai veicinātu sabiedrības informētību valsts līmenī. Taču ir vērojami būtiski trūkumi attiecībā uz neaizsargātu cietušo, īpaši bērnu, vajadzību risināšanu. Nav darba inspekcijas sistēmas ar likumā noteiktām pilnvarām, un tas ierobežo iespējas risināt problēmu saistībā ar cilvēku tirdzniecību piespiedu darba veikšanai. Nelielais, bet augošais gadījumu skaits ir iemesls bažām, tāpat kā nespēja piemērot tiesību aktus, kas attiecas uz cilvēku tirdzniecības upuriem pieejamo pakalpojumu lietotājiem.

Tiek uzskatīts, ka cilvēku tirdzniecības kritērijs ir daļēji izpildīts, ar labām izredzēm uz turpmāku progresu. Gruzijas iestādēm tiek ieteikts:

pārskatīt pakalpojumu sniegšanu cilvēku tirdzniecības upuriem, īpaši esošo patvēruma mītņu organizāciju un darbību, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi apmierinātas to cietušo vajadzības, kuri ir kopā ar bērniem;

pārskatīt psiholoģiskā, medicīniskā un juridiskā atbalsta sniegšanu, lai tie būtu maksimāli pieejami visiem apzinātajiem un iespējamajiem upuriem;

pārskatīt Darba inspekcijas departamenta statusu, atbildības jomu un pilnvaras, lai nodrošinātu, ka tam ir iespējas atklāt darbaspēka ekspluatāciju un piespiedu darbu un reaģēt uz to;

veikt pasākumus, lai veicinātu proaktīvu, uz izlūkdatiem balstītu izmeklēšanu par visām ekspluatācijas formām;

izstrādāt noturīgu pieeju, lai vērstos pret personām, kas pērk sievietes, kuras pakļautas cilvēku tirdzniecībai, nolūkā tās iesaistīt komerciāla rakstura seksuālā un darbaspēka ekspluatācijā. Kopējais mērķis ir nodrošināt, ka šīs sievietes var sniegt liecības, un vērsties pret šādu pakalpojumu pieprasījumu;

pārskatīt un pilnveidot datu vākšanu un analīzi starp organizācijām, kas valstī darbojas šajā jomā, lai precīzāk atspoguļotu upuru skaitu, dzimumu, vecumu, etnisko izcelsmi un ekspluatācijas veidu;

pārskatīt dažādo uzticības tālruņu darbu, lai maksimāli palielinātu iespēju sabiedrībai un upuriem sniegt ziņojumus;

palielināt koordināciju un partnerību ar valstīm, kuras Eiropols ir identificējis kā galvenās cilvēku tirdzniecības izcelsmes vietas un galamērķus, tādām kā Turcija, Azerbaidžāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna un Armēnija.

2.3.1.3. Korupcijas novēršana un apkarošana

Ir pieņemts vai arī pieņemšanu gaida ievērojams skaits pasākumu, kuru mērķis ir stiprināt korupcijas apkarošanas iestāžu sistēmu un tiesisko regulējumu. Valdība 2014. gada novembrī pieņēma civildienesta reformēšanas plānu. Gruzija 2015. gada februārī pieņēma Valsts korupcijas apkarošanas stratēģiju un rīcības plānu 2015.–2016. gadam. 2015. gada janvārī Ģenerālprokurora birojā tika izveidota specializēta pretkorupcijas nodaļa. Nodaļa ir pilnvarota izmeklēt augsta līmeņa korupcijas lietas un veikt kriminālvajāšanu šādās lietās. Ģenerālprokurora iecelšanai un atlaišanai jānotiek atklāti, pēc lietas būtības, objektīvi un caurskatāmi, bez neatļautas politiskas ietekmes. Jāturpina īstenot pašreizējos pilnveidotos aizsardzības pasākumus, lai novērstu arestētu personu parakstīto vienošanos par soda samazināšanu potenciālu ļaunprātīgu izmantošanu, īpaši ņemot vērā ļaunprātīgās izmantošanas gadījumus, kas notikuši pirms 2012. gada. Ir cieši jāuzrauga jautājums par pašreizējo tiesnešu atkārtotas iecelšanas kārtību, kuriem beidzas 10 gadus ilgais pilnvaru termiņš, jo tam varētu būt plašāka ietekme uz tiesiskuma īstenošanu. Šādai atkārtotai iecelšanai būtu jānotiek, ja vien nav faktisku iemeslu, kas attaisnotu šobrīd amatā esoša tiesneša atcelšanu no amata.

Tiek uzskatīts, ka pretkorupcijas kritērijs ir daļēji sasniegts, ar labām izredzēm uz turpmāku progresu. Gruzijas iestādēm tiek ieteikts:

turpināt civildienesta reformu, pieņemot Civildienesta likumu atbilstīgi starptautiskajai praksei un nosakot profesionāla un depolitizēta civildienesta darbības jomu un standartus. Likumā būtu jāietver papildu aizsardzības mehānismi, kas attiecas uz Civildienesta biroja vadītāja atlaišanu;

izveidot sistemātisku īpašuma deklarāciju pārbaudi, ko papildinātu sodu sistēma, lai atturētu no neizskaidrotas iedzīvošanās, interešu konfliktiem un darbību nesavienojamības. Jaunajos tiesību aktos, kas reglamentē īpašuma deklarāciju pārbaudi, būtu jāietver padziļinātas pārbaudes procedūras, kas ļautu atklāt neattaisnotu bagātību, interešu konfliktus un darbību nesavienojamību. Būtu jāietver atbilstošas atturošas sankcijas. Ir svarīgi izveidot aģentūru, kas kontrolē pārbaudes, vai arī uzdot šo uzdevumu kādai jau pastāvošai aģentūrai;

nodrošināt, ka normās, kas nosaka kritērijus konkursa procedūras nepiemērošanai publiskā iepirkuma līgumiem, ir skaidri atrunāti konkrētie apstākļi, kādos to var darīt, un ievērojamā kārtība. Šajā kārtībā jāparedz publisks paziņojums un iebildumu iesniedzēju tiesības tikt uzklausītiem. Lēmumam par konkursa procesa nepiemērošanu būtu nepieciešama Valsts iepirkumu aģentūras neatkarīga piekrišana;

turpināt ziņotāju praktiskās aizsardzības stiprināšanu, ieviešot normas un procedūras, kas nodrošinātu drošu ziņošanu; turpināt palielināt ierēdņu informētību par ziņošanas praksi;

turpināt visu Eiropas Padomes valstu grupas ieteikumu par korupcijas novēršanu īstenošanu.

2.3.1.4. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana

Pēdējā gada laikā Gruzija ir panākusi vērā ņemamu progresu. Tiesiskais regulējums tagad lielākoties atbilst ES un starptautiskajiem standartiem, un kopumā ir izveidota iestāžu sistēma, starpiestāžu sadarbība un administratīvās spējas. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas stratēģijas un rīcības plāna īstenošana būtu jāturpina, kā plānots. Praktiskā pieredze terorisma finansēšanas jomā joprojām ir neliela, bet šķiet, ka Gruzijas iestādes nepieciešamības gadījumā ir gatavas risināt šos jautājumus. Plaši izmantotā iespēja vienoties par soda samazināšanu ietver risku, ka noziedznieki var atrast veidu, kā izvairīties no nelikumīgi iegūta īpašuma konfiskācijas.

Tiek uzskatīts, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas kritērijs ir gandrīz sasniegts. Gruzijas iestādēm tiek ieteikts:

stiprināt tiesisko regulējumu par naudas līdzekļu pārrobežu kustību un pilnveidot tā īstenošanu;

labāk izmantot esošo tiesisko regulējumu, lai konfiscētu noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus;

aizpildīt pēdējās brīvās vietas Finanšu uzraudzības dienestā;

nodrošināt, ka Gruzijas Nacionālās bankas Metodikas un attālināto pārbaužu nodaļa sāk savu darbību ar pilnībā nokomplektētu personālu un ka Apdrošināšanas valsts uzraudzības dienestā tiek izveidota atsevišķa attālinātās uzraudzības nodaļa;

veikt plašāku saziņu ar ziņotājstruktūrām, kas sagatavo ļoti maz ziņojumu vai tādus vispār nesagatavo, un veicināt informētību šo struktūru vidū.

2.3.1.5. Narkotikas

Ir panākts būtisks progress, īstenojot Narkomānijas apkarošanas valsts stratēģiju un rīcības plānu, ko pieņēmusi Starpiestāžu koordinācijas padome narkomānijas apkarošanas jautājumos. Jo īpaši panākumi ir gūti saistībā ar pieprasījuma pēc narkotikām un to nodarītā kaitējuma samazināšanu, kā arī ārstniecības un rehabilitācijas jomā. Dažādi projekti un programmas ir veicinājuši jaunatnes informētību par narkotiku kaitīgumu un to radītajām briesmām. Lai samazinātu narkotiku piedāvājumu, liela uzmanība pievērsta tiesībaizsardzības pasākumiem un labākai sadarbībai starp aģentūrām. Ir panākts ievērības cienīgs progress, galvenokārt izveidojot tiesībaizsardzības iestāžu darba režīmu, procesus un datubāzes un nodrošinot nepieciešamo aprīkojumu un apmācību.

Neraugoties uz šo progresu, valsts narkotiku apkarošanas politikas pamatā joprojām vairāk ir soda pasākumi, nevis atjaunojošie pasākumi.

Tiek uzskatīts, ka narkotiku kritērijs ir daļēji sasniegts, ar labām izredzēm uz turpmāku progresu. Gruzijas iestādēm tiek ieteikts:

turpināt uz piedāvājuma samazināšanās vērstās valsts narkotiku apkarošanas politikas stiprināšanu, tostarp pabeidzot tiesību aktu grozījumus, kuru mērķis ir ieviest atšķirīgu tiesisko regulējumu narkotiku glabāšanai personiskai lietošanai un narkotiku glabāšanai pārdošanai citiem;

apsvērt tiesu iestāžu kontroles ieviešanu pār neplānotām narkotiku pārbaudēm, ko veic policija.

2.3.2.    Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

Gruzijas veiktā tiesiskā regulējuma un iestāžu sistēmas īstenošana ir pietiekami nopietna, lai Gruzija kļūtu par stabilu un uzticamu partneri starptautiskajā tiesiskajā sadarbībā krimināllietās. Šā regulējuma juridiskie instrumenti — gan valsts, gan starptautiskie — ir aktualizēti un tiek piemēroti tā, lai nodrošinātu arī starptautisku sadarbību smagu noziegumu apkarošanā. Uz priekšu ir pavirzījusies gatavošanās operatīvās sadarbības nolīguma noslēgšanai ar Eurojust.

Tiek uzskatīts, ka tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās kritērijs ir izpildīts.

2.3.3.    Sadarbība tiesībaizsardzības jomā

Tiesībaizsardzības iestādes kopīgi darbojas, lai apkarotu noziedzību, šo uzdevumu veicot iekļaujošā un multidisciplinārā veidā (izmantojot Padomi, komitejas un starpiestāžu sadarbību). Ir laba mijiedarbība starp izmeklētājiem un prokuroriem, un ir nodrošināta atbilstoša sadarbība starp aģentūrām. Gruzijas iestāžu rīcībā ir moderns aprīkojums, lai palīdzētu veikt izmeklēšanu un celtu apsūdzību. Iekšlietu ministrijas Kriminālistikas galvenās pārvaldes un Valsts kriminālistikas biroja kriminālistikas spēja ir ievērojama. Divpusējā starptautiskā sadarbība ar ES tiek padziļināta, parakstot sadarbības līgumus ar dalībvalstīm.

Tiek uzskatīts, ka sadarbības tiesībaizsardzības jomā kritērijs ir gandrīz sasniegts. Gruzijas iestādēm tiek ieteikts:

sākt regulāru novērtējuma ziņojumu par visaptverošiem draudiem sagatavošanu, tostarp nākotnes tendencēm un jauniem draudiem, izmantojot uz izlūkdatiem balstītu policijas darbību un nepārtrauktu izvērtējumu;

īstenot informētības veicināšanas programmu policijā un Ģenerālprokuroratūrā, tostarp reģionos, par starptautiskās sadarbības apjomu operatīvā līmenī.

2.3.4.    Datu aizsardzība

Gruzija apmierinoši ievieš tiesību aktus par personas datu aizsardzību publiskajā un privātajā sektorā, nodrošinot neatkarīgās datu uzraudzības iestādes efektīvu darbību. Valsts ir atvēlējusi nepieciešamos cilvēku un finanšu resursus, ir īstenojusi apmācību programmas un ir veicinājusi informētību par datu aizsardzību. Uz priekšu ir pavirzījusies gatavošanās operatīvās sadarbības nolīguma noslēgšanai ar Eurojust. 

Tiek uzskatīts, ka personas datu kritērijs ir sasniegts.

2.4. Ceturtais bloks. Ārējās attiecības un pamattiesības

Īsā laika posmā Gruzija ir panākusi ievērojamu progresu šajā jomā. 2014. gadā tika pieņemts nepieciešamais tiesiskais regulējums pilsonības, pārvietošanās brīvības (migrācijas) un nediskriminēšanas jomā.

2.4.1.    Pārvietošanās brīvība Gruzijā

2014. gadā tika pieņemts jauns tiesiskais regulējums, kas ieviesa lielas pārmaiņas ārvalstnieku un bezvalstnieku statusā. Tiesību aktu pārmaiņas dod iespēju Gruzijā dzīvojošajiem ārvalstu pilsoņiem likumīgi uzturēties valstī. Tiek uzskatīts, ka Gruzijā ir nodrošināta pārvietošanās brīvība tās valstspiederīgajiem, ārvalstniekiem, kas valstī uzturas likumīgi, un bezvalstniekiem un ka netiek piemēroti ne nepamatoti ierobežojumi, ne diskriminējoša rakstura pasākumi.

Tiek uzskatīts, ka pārvietošanās brīvības kritērijs ir izpildīts.

2.4.2.    Ceļošanas un personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas nosacījumi un kārtība

Visiem Gruzijas valstspiederīgajiem, tostarp sievietēm, bērniem, personām ar invaliditāti, iekšzemē pārvietotajām personām un minoritātēm un citām neaizsargātām grupām piederīgām personām ir nodrošināta pilna un efektīva piekļuve ceļošanas un personu apliecinošiem dokumentiem.

Tiek uzskatīts, ka ceļošanas un personu apliecinošu dokumentu izsniegšanas kritērijs ir izpildīts.

2.4.3.    Pilsoņu tiesības, tostarp minoritāšu aizsardzība

Diskriminācijas novēršanas tiesību aktu un politiku efektīvai īstenošanai aizvien vairāk tiek izmantota judikatūra un precedenti, pat ja šobrīd nav daudz diskriminācijas novēršanas prāvu. Šīs norises vērojamas pēc Diskriminācijas novēršanas likuma stāšanās spēkā, kas nosaka tiesisko regulējumu vienlīdzības un nediskriminēšanas nodrošināšanai, un pēc tā īstenošanai veiktajiem pasākumiem, kuros būtiska loma atvēlēta Tiesībsarga birojam.

Runājot par diskriminācijas novēršanas likuma atsevišķām normām, šāda modrība ir nepieciešama, lai praksē nodrošinātu atbilstīgu un efektīvu aizsardzību pret diskrimināciju un lai atkāpes tiktu piemērotas atbilstīgi nepieciešamības un proporcionalitātes principam un starptautiskajiem un Eiropas standartiem.

Runājot par Valsts cilvēktiesību stratēģiju un rīcības plānu, Premjerministra biroja Cilvēktiesību sekretariāta personāls ir pilnībā nokomplektēts un visi 2014. gadā ieplānotie pasākumi ir īstenoti. Pēdējo gadu laikā panākts arī ievērojams progress etnisko minoritāšu aizsardzības un to pilsoniskās integrācijas jomā.

Gruzija ir sākusi sagatavošanos Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartas parakstīšanai un Gruzijas tiesību aktu saskaņošanai ar hartas normām. Turklāt ir sākta gatavošanās valsts valodas likuma pieņemšanai.

Tiek uzskatīts, ka pilsoņu tiesību kritērijs ir gandrīz izpildīts. Gruzijas iestādēm tiek ieteikts:

palielināt un uzturēt centienus veicināt valsts pārstāvju un plašās sabiedrības informētību par līdztiesības, iecietības un daudzveidības jautājumiem; intensīvāk veicināt minoritāšu kopienu informētību par viņu pilsoņu tiesībām un pieejamiem valsts pakalpojumiem un pabalstiem; pieņemt jaunu stratēģiju un rīcības plānu, lai veicinātu iecietību un pilsonisko integrāciju, pilnībā ņemot vērā pieredzi, kas gūta iepriekšējā plāna īstenošanā, un piešķirot pienācīgu finansējumu tā efektīvai īstenošanai, kā arī izveidojot efektīvus uzraudzības mehānismus ar kritērijiem un rādītājiem;

turpināt juridiskās nozares profesionāļu apmācību ciešā sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību un starptautiskajām organizācijām, un līdzekļu devējiem, kā arī pienācīgi ņemot vērā tiesībsarga iesniegtos tiesību aktu priekšlikumus.

3. VISPĀRĒJS NOVĒRTĒJUMS UN TURPMĀKIE PASĀKUMI

Komisija ir novērtējusi Gruzijas VRLRP otrā posma kritēriju īstenošanu saskaņā ar iedibināto metodiku un pamatojoties uz novērtējuma misiju sniegto informāciju, datiem un dokumentiem, ko Gruzija iesniegusi. 

ES ir turpinājusi uzraudzīt Gruzijas progresu jomās, kas saistītas ar VRLRP, ES un Gruzijas Vīzu režīma atvieglošanas apvienotajā komitejā, ES un Gruzijas Atpakaļuzņemšanas apvienotajā komitejā, ES un Gruzijas Tiesiskuma, brīvības un drošības apakškomitejā, kā arī cilvēktiesību dialogā. Uzskatāms, ka katrā no šīm komitejām dialogs un sadarbība starp ES un Gruziju ir ievērojami virzījusies uz priekšu.

Gruzijas progress visos četros VRLRP blokos ir ievērojams. Tas liecina par valsts stingro apņemšanos un tās veikto centienu apmēru. Ir pamatīgi analizēta Gruzijas veikto reformu īstenošana un rezultāti. Tādējādi ir konstatēts, ka visu četru bloku tiesiskā regulējuma un politikas satvara darbība un institucionālo un organizatorisko principu un procedūru integritāte kopumā atbilst labākajiem Eiropas un starptautiskajiem standartiem. Tādējādi Komisija uzskata, ka Gruzija kopumā ir izpildījusi VRLRP otrā posma kritērijus.

Ņemot vērā būtisko progresu, ko Gruzija panākusi dažu pēdējo mēnešu laikā, Komisija ir gatava ātrāk iesniegt nākamo ziņojumu, ja turpināsies straujais progress kritēriju jomā un pašreizējā situācija, kas sīkāk aprakstīta šajā ziņojumā un Komisijas dienestu darba dokumentā. Taču Gruzijai joprojām jāturpina centieni atbilstīgi šajā ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem. Ir arī būtiski, lai tā turpinātu organizēt informatīvas mērķkampaņas, iepazīstinot ar bezvīzu režīma tiesībām un pienākumiem un ar noteikumiem, kas reglamentē piekļuvi ES darba tirgum.

Šajā ziņojumā pieprasīto pasākumu izpilde ļautu Gruzijai pabeigt visu VRLRP otrā posma kritēriju īstenošanu. Komisija turpinās veikt uzraudzību un darīs visu iespējamo, lai atbalstītu Gruziju, un sniegs progresa ziņojumu līdz 2015. gada beigām.

(1)

COM(2013) 808 final.

(2)

COM(2014) 681 final.

(3)

COM(2015) 103 final.