18.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 177/35

Ziņotājs:

Thomas DELAPINA

Līdzziņotājs:

David CROUGHAN

1.1.

EESK analizē, cik lielā mērā eurozonas valstīs izveidotās konkurētspējas valdes, būdamas saistītas eurozonas tīklā, var sekmēt centienus panākt vajadzīgos ekonomikas politikas pārvaldības uzlabojumus, mazinot ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) dalībvalstu atšķirības un novēršot šādu atšķirību veidošanos nākotnē, atspoguļojot ekonomikas un sociālo politiku un stiprinot Eiropas interešu ievērošanu.

1.2.

Konkurētspēja nav pašmērķis. Tas ir jēgpilns mērķis tikai tad, ja tas reāli uzlabo iedzīvotāju labklājību. EESK uzskata, ka pašreizējās politikas turpināšana nav risinājums. “Vienpusējā” stratēģija, kuras mērķis bija, samazinot izmaksas un palielinot eksportu, uzlabot EMS dalībvalstu konkurētspēju, vienīgi palielināja krīzes negatīvo ietekmi, jo stratēģijas pamatā ir pārāk šaura konkurētspējas definīcija.

1.3.

Tādēļ komiteja iesaka turpmāk izmantot atjauninātu konkurētspējas definīciju (“konkurētspēja 2.0”) un ņemt vērā principus, kas tika ierosināti, īstenojot Eiropas Komisijas finansēto projektu “WWWforEurope”. Šāda pārskatīta definīcija ir saderīga ar stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem (viens no tiem ir arī mērķis progresa vērtēšanā līdztekus IKP izmantot citus rādītājus). Atjauninātā konkurētspējas definīcija paredz, ka tā ir valsts (reģiona, teritorijas) spēja sasniegt iedzīvotājiem nozīmīgus mērķus, kas neaprobežojas vienīgi ar IKP. Šī pieeja paredz, ka konkurētspējas pamatu veido trīs pīlāri: ienākumi, sociālie faktori un ilgtspēja. Tādēļ EESK uzsver, ka turpmākajās debatēs jārunā nevis par “konkurētspējas valdēm”, bet gan par “konkurētspējas, sociālās kohēzijas un ilgtspējas valdēm”.

1.4.

EESK arī lūdz Komisiju sniegt skaidrojumus par vairākiem punktiem, lai nodrošinātu iespēju novērtēt šo konkurētspējas, sociālās kohēzijas un ilgtspējas valžu darbību. Atbildes jāsniedz arī uz vairākiem tehniskiem jautājumiem, piemēram, saistībā ar locekļu iecelšanu, pārskatatbildības noteikumiem utt.

1.4.1.

EESK atbalsta Komisijas pieeju, kas ļauj dalībvalstīm veidot valdes, izveidojot jaunas struktūras vai pielāgojot jau pastāvošu struktūru pilnvaras, taču ar noteikumu, ka tās ir neatkarīgas un to mērķis nav nedz iejaukties darba samaksas noteikšanas procesā un sociālo partneru darbībā, nedz saskaņot valstu ieviestās sistēmas darba samaksas noteikšanai. Tā kā jāizvairās no pašreizējā darba un struktūru dublēšanās, EESK lūdz Komisiju rūpīgi apkopot informāciju (par SVF, ESAO, izveidoto komiteju, kā arī valstu un citu iespējami lietderīgu struktūru darbību). Šāds visaptverošs pārskats ir svarīgs, jo ļautu noteikt ierosināto valžu pievienoto vērtību, veikt izmaksu un ieguvumu analīzi un novērtēt nepieciešamību veidot papildu struktūras, un tādēļ būtu lietderīgs lēmumu pieņemšanā.

1.4.2.

EESK rosina Komisiju iesniegt konkrētus priekšlikumus, kā var nodrošināt:

1.5.

Pirms Komisijas jaunākā tiesību aktu kopuma publicēšanas EESK jau bija izvirzījusi konkrētus priekšlikumus par EMS padziļināšanu, un šie priekšlikumi būtu jāīsteno.

2.1.

Paziņojumā par pasākumiem ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai Komisija ierosina līdz 2017. gada sākumam turpināt eurozonas konsolidāciju (1. posms “padziļināšana darot”, kas sākās 2015. gada 15. jūlijā), un pēc tam, pamatojoties uz kritērijiem atjaunotai, augšupvērstai eurozonas tautsaimniecību konverģencei, būtu jāveic pamatīgākas reformas, pārejot uz vidēja termiņa un ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz jaunām izaugsmes perspektīvām (2. posms – “EMS izveides pabeigšana”). Viens no galvenajiem 1. posma elementiem ir uzlaboti ekonomikas pārvaldības instrumenti, tostarp priekšlikums, ka Padome iesaka eurozonas dalībvalstīm izveidot valstu konkurētspējas valdes (kā arī mudina citas dalībvalstis izveidot līdzīgas struktūras).

2.2.

Komisija uzskata, ka neatkarīgas zinātības mobilizēšana valstu līmenī mudinās dalībvalstis pašām uzņemties atbildību par valstīs vajadzīgo pasākumu un reformu īstenošanu. Ieteikuma mērķis ir izveidot valstu konkurētspējas valdes, kuras uzraudzītu veikumu un pasākumus visaptveroši definētas konkurētspējas jomā, tādā veidā sekmējot pastāvīgas tautsaimniecību konverģences stiprināšanu un centienus palielināt valstu ieinteresētību veikt vajadzīgās reformas. Dalībvalstis rosinātas ievērot minētajā ieteikumā noteiktos principus, un Komisijai lūgts pēc 12 mēnešiem sagatavot progresa ziņojumu par minētā ieteikuma īstenošanu un piemērotību, tostarp par to, vai būtu jāpieņem saistoši noteikumi.

2.3.

Valdēm būtu jāuzrauga konkurētspējas attīstības tendences dalībvalstīs, it īpaši faktori, kas īstermiņā var ietekmēt preču un pakalpojumu cenas un kvalitāti salīdzinājumā ar konkurentiem pasaulē. Šo valžu kompetencē būtu jāietilpst “darba samaksas dinamikai, kā arī ar darba samaksu nesaistītiem faktoriem, ražīgumu ietekmējošajiem faktoriem un dinamiskiem parametriem saistībā ar ieguldījumiem, inovāciju un ekonomikas pievilcību uzņēmējiem”. Valdes analizētu un novērtētu attiecīgos pasākumus un izstrādātu ieteikumus politikas jomā, ņemot vērā valstu īpašās iezīmes un iedibināto praksi. Valdes arī sniegtu attiecīgu informāciju, lai dotu ieguldījumu valstu līmenī notiekošajā darba samaksas noteikšanas procesā. Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 28. pantu valžu darbība neietekmēs tiesības uz kolektīvām sarunām un kolektīvu rīcību.

2.4.

Valdēm vajadzētu būt strukturāli un funkcionāli neatkarīgām no dalībvalsts pārvaldes iestādēm. Valdēm būtu jākonsultējas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām (piemēram, valstu iesaistītajām personām vai to grupām, tostarp sociālajiem partneriem, kas regulāri iesaistās dalībvalstu ekonomikas un sociālajā dialogā), taču tās nedrīkstētu paust vienīgi vai galvenokārt konkrētas ieinteresēto personu grupas uzskatus un intereses.

2.5.

Valdēm būtu katru gadu jāsagatavo ziņojums. Lai nodrošinātu eurozonas un Eiropas Savienības mērķu ievērošanu, Komisija plāno koordinēt valžu darbu, abām pusēm apspriežoties ziņojumu sagatavošanas un faktu vākšanas misiju laikā dalībvalstīs. Minētie ziņojumi tiks ņemti vērā analīzē, ko Komisija veic saistībā ar Eiropas pusgadu un makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru.

3.1.

EESK ir vienisprātis ar Komisiju, ka EMS ir jāuzlabo un jāpadziļina; daudzos atzinumos EESK uz to ir norādījusi un sniegusi konkrētus priekšlikumus. Komiteja arī atzinīgi vērtē Komisijas veiktos lietderīgos pasākumus un piekrīt tās viedoklim, ka dalībvalstu ekonomikas politikas ciešāka koordinācija ir ļoti būtiska, lai novērstu pastāvošo nelīdzsvarotību un samazinātu tās rašanās iespēju nākotnē. Būtiska šo dalībvalstīs izveidoto valžu pievienotās vērtības daļa varētu būt to sadarbība šādu eurozonas valžu tīklā, kas stiprinātu Eiropas interešu ievērošanu dalībvalstu un Komisijas politiskajās debatēs.

3.2.

Tomēr pašreizējā politikā šī problēma netiek pienācīgi risināta, un, lai novērstu makroekonomikas nelīdzsvarotību, vajadzīgi labāki instrumenti. Tādēļ EESK ļoti atzinīgi vērtē to, ka Komisija beidzot ir atzinusi nepieciešamību gan pievērst lielāku uzmanību dalībvalstu veikumam nodarbinātības jomā un sociālo mērķu sasniegšanā, gan palielināt to ieinteresētību reformu īstenošanā. Komisija arī pamatoti rosina dalībvalstu reformu programmu izstrādē vairāk iesaistīt sociālos partnerus un ar Komisijas pārstāvniecību starpniecību iesaistīt tos Eiropas pusgada norisēs valstu līmenī. Dalībvalstīs, pilnībā iesaistot visas ieinteresētās personas, izveidotās valdes varētu kļūt par lietderīgu struktūru, kas atspoguļotu pašreizējo un iespējamo politikas pasākumu ekonomisko un sociālo ietekmi.

3.3.

Dalībvalstis, kas īsteno vienotu monetāro politiku (vienota valūta, viena procentu likme) un kas diezin vai vidējā termiņā vai kādreiz izveidos pilnvērtīgu ekonomikas, sociālo un fiskālo savienību, kura būtu pilnībā federāla savienība, vairs nevar nelīdzsvarotību novērst, devalvējot nacionālo valūtu. Līdz šim centieni uzlabot konkurētspēju eurozonā galvenokārt aprobežojās ar šauri definētu mērķi, proti, uzlabot eksporta rādītājus un norēķinu kontu stāvokli, bieži vien samazinot izmaksas, un šāda pieeja var būt destruktīva. Pašreizējā politika nav spējusi mazināt nelīdzsvarotību un krīzes negatīvo ietekmi. Tieši otrādi, dažos gadījumos veiktie pasākumi patiesībā ir to ir palielinājuši (1), jo pārāk liels uzsvars tika likts uz piedāvājuma jomā īstenotu taupības politiku, kas samazina pieprasījumu, vēl vairāk palielinot bezdarbu, valsts budžeta deficītu un sociālo nevienlīdzību. Ja rodas nelīdzsvarotība un tā netiek laicīgi novērsta, tai var būt ļoti smagas sekas, un tādēļ ir vajadzīgi jauni politikas instrumenti, lai nepieļautu, ka pielāgošanās notiek tikai uz darba samaksas un darba tirgus rēķina.

3.4.

Lai gan Komisija ieteikumā atbalsta vispusīgu priekšstatu par konkurētspēju, EESK vēlas norādīt, ka Komisija 2002. gadā publicēja daudz plašāku šā jēdziena definīciju, proti, konkurētspēja ir ekonomikas spēja ilgtermiņā nodrošināt iedzīvotājiem augstu un pieaugošu dzīves līmeni un augstu nodarbinātības līmeni (2). Īstenojot Eiropas Komisijas finansēto projektu WWWforEurope  (3), šī definīcija tika paplašināta, līdztekus IKP minot citus mērķus, piemēram, sociālo iekļaušanu un vides ilgtspēju saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” (4). Šī paplašinātā konkurētspējas definīcija paredz, ka tā ir valsts (reģiona, teritorijas) spēja sasniegt iedzīvotājiem nozīmīgus mērķus, kas neaprobežojas vienīgi ar IKP (5). Konkurētspējas vērtējuma pamatā ir trīs pīlāri: ienākumu pīlārs (tostarp mājsaimniecību tīrie ienākumu un patēriņa izdevumi), sociālais pīlārs (tiek noteikta sistēmas sociāli ekonomiskā ietekme, piemēram, nabadzības draudi, nevienlīdzība un jauniešu bezdarbs) un vides pīlārs (tiek noteikta resursu produktivitāte, siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte, energointensitāte un atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvars elektroenerģijas ražošanā). Jāņem vērā arī digitalizācijas programma. Tas nenozīmē, ka nelīdzsvarotību (piemēram, maksājumu tekošā konta bilanci) var ignorēt, kā tas bija vērojams pēc finanšu krīzes sākšanās.

3.5.

Lai nodrošinātu izpratni par šo daudzpusīgo konkurētspējas definīciju (“konkurētspēja 2.0”), EESK ierosina turpmākajās debatēs runāt nevis par “konkurētspējas valdēm”, bet gan par “konkurētspējas, sociālās kohēzijas un ilgtspējas valdēm”.

4.1.

Starptautiskajā līmenī ir daudz iestāžu (tostarp SVF un ESAO, kā arī Eiropas Komisija) un procedūru, kas vērtē konkurētspēju un sniedz ieteikumus attiecīgajā politikas jomā. Valstu līmenī arī ir daudz struktūru, piemēram, neatkarīgi ekonomikas pētniecības institūti, statistikas biroji un ekonomikas un sociālo lietu padomes, kas pievēršas šādiem jautājumiem. Komisija norāda, ka konkurētspējas valžu veidošanā var izmantot jau pastāvošās struktūras un paveikto darbu, jo dažās valstīs šādas struktūras jau izveidotas un citās valstīs varētu izmantot pastāvošās struktūras. Tomēr ir svarīgi, lai valdes būtu neatkarīgas un, pildot padomdevēju funkcijas, sniegtu lietpratīgus atzinumus, kas atspoguļo vispārējās intereses.

4.2.

EESK norāda, ka Komisija iesaka 12 mēnešos pēc ieteikuma pieņemšanas, izmantojot dalībvalstu sniegto attiecīgo informāciju, izstrādāt progresa ziņojumu par ieteikuma attiecībā uz valsts konkurētspējas valžu izveidi īstenošanu un piemērotību. Pirms valžu izveides būtu jāapkopo informācija un jāizvērtē pašreizējo un, iespējams, turpmāk izveidojamu struktūru darbība un efektivitāte. Šāds visaptverošs pārskats, tostarp sociālo partneru zinātība būtu noderīgi lēmumu pieņemšanā, ļaujot noteikt minēto valžu pievienoto vērtību, veikt izmaksu un ieguvumu analīzi un novērtēt, vai ir vajadzīgas papildu struktūras.

4.3.

Komisija joprojām pamatoti uzsver, ka jāuzlabo politikas pārredzamība un demokrātiskā leģitimitāte, pilnībā iesaistot Eiropas Parlamentu, dalībvalstu parlamentus un arī attiecīgās ieinteresētās personas no pilsoniskās sabiedrības, it īpaši sociālos partnerus. Tādēļ EESK rosina demokrātiski kontrolētas struktūras pienācīgi iesaistīt šādu vēl pirms valžu izveides precizējamu jautājumu apspriešanā: valžu locekļu izvirzīšana un apstiprināšana, valžu pilnvaras, darba programmu izstrāde, ziņojumu un pārskatu sniegšana utt.

4.4.

Lai kliedētu visas bažas par zinātības neatkarību un neitralitāti, pirms konkurētspējas valžu apstiprināšanas Komisijai jānorāda kritēriji, kas ļauj novērtēt to neatkarību un objektīvas zinātības, kura atspoguļo dažādus, tostarp sociālo partneru viedokļus, līdzsvarotu pārstāvību. Jāprecizē arī tāds jautājums kā valžu atbildība par aplamu analīzi vai prognozēm.

4.5.

EESK, apzinoties, ka valdes ir konsultatīvas struktūras, vēlētos, lai Komisija skaidri norādītu uz konkurētspējas valžu ieteikumu nesaistošo raksturu. Jautājums par nesaistošo raksturu rodas it īpaši saistībā ar nepieciešamību aizsargāt darba samaksas noteikšanā iesaistīto pušu autonomiju. Komisija ieteikumā norāda, ka tiesības apspriest un slēgt koplīgumus netiks ietekmētas, tomēr šīs apgalvojums, kas attiecas tikai uz Līgumā garantētajām tiesībām (6), ir pārāk nepārliecinošs. Mēģinājumi tieši ietekmēt darba samaksas noteikšanu nav pieļaujami, jo tas nav konkurētspējas valžu kompetencē.

4.6.

EESK norāda, ka jēdziens “konkurētspēja” neapzīmē tikai izmaksu konkurētspēju. Citos ar nelīdzsvarotības rašanās novēršanu saistītos apsvērumos jāņem vērā darba samaksas divējādais raksturs (tā rada izmaksas uzņēmumiem un ietekmē iekšējo pieprasījumu; sk. 5.5. punktu). Turklāt, lai varētu patiešām novērst nelīdzsvarotību, vajadzīga simetriska pieeja attiecībā uz pārpalikumu un deficītu (7).

5.1.

EESK uzskata, ka EMS ir jāpadziļina. Ņemot vērā, ka komiteja iepriekš minētajā Komisijas priekšlikuma novērtējumā ir konstatējusi daudzus neatbildētus jautājumus, kas turpmāk būtu jāanalizē un jāizskaidro, kopsavilkuma pamatā ir tās līdz šim iesniegtie attiecīgie priekšlikumi. Pēdējos gados EESK ir pieņēmusi vairākus atzinumus par tematu “EMS padziļināšana” (8), no kuriem jaunākais ir atzinums ECO/380 par tematu “Kopienas metode demokrātiskai un sociālai ekonomiskai un monetārai savienībai”, kas pieņemts 2015. gadā (9).

5.2.

EESK atzinumā ECO/380 izvirzīti priekšlikumi turpmākām Komisijas iniciatīvām, kas saistītas ar EMS. EESK ir pārliecināta, ka šie pasākumi palīdzēs novērst atšķirības darba tirgu, kā arī darba samaksas noteikšanas sistēmu un sociālo sistēmu darbībā, proti, to sistēmu darbībā, kas vajadzīgas, lai varētu stabilizēt un demokrātiski un sociāli padziļināt ekonomisko un monetāro savienību. EESK pieejas pamatā ir priekšstats, ka kopējā monetārās, budžeta un darba samaksas politikas kontekstā ir iespējams veidot uzticēšanos un panākt lielāku konverģenci, neietekmējot darba koplīguma slēgšanas sarunu neatkarību.

5.3.

Tādēļ būs jāveic pasākumi, lai veicinātu makroekonomikas dialogu un, pats galvenais, izveidotu makroekonomikas dialogu eurozonā (MED-EURO). Makroekonomikas dialogu sāka 1999. gadā, lai izveidotu ilgtspējīgu, uz izaugsmi un stabilitāti vērstu makroekonomikas politikas pasākumu kopumu, t. i., panākt vienmērīgu mijiedarbību starp darba samaksas pieaugumu un monetāro un fiskālo politiku. Šis trīs lielāko makroekonomikas politikas dalībnieku koordinēšanas forums, tieši iesaistot sociālos partnerus, varētu sniegt svarīgu ieguldījumu, lai nodrošinātu vajadzīgo koordināciju, atbilstību kopējam EMS stabilitātes mērķim un demokrātiskas un sociālas EMS izveidi. Foruma atziņas un secinājumi būtu jāņem vērā gada izaugsmes pētījumā un konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos.

5.4.

Komiteja atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi palielināt sociālo partneru nozīmi un līdzdalību politikas veidošanā. Sava veida makroekonomikas dialogs būtu lietderīgs arī valstu līmenī. Konkurētspējas un ražīguma spēcīga izaugsme vērojama galvenokārt tajās valstīs, kurās ir stabils sociālais dialogs un sociālo partneru attiecības un tiek nodrošināts augsts sociālās aizsardzības līmenis un sociālā kohēzija.

5.5.

Darba samaksas noteikšanas sistēmai būtu jāpaliek koplīguma partneru ziņā bez jebkādas ārējas iejaukšanās. Pilnībā jārespektē un jāgarantē šo partneru autonomija. Šie partneri vislabāk izprot faktisko stāvokli saistībā ar darba samaksas noteikšanu un darba tirgu. Koplīgumu partneri ņem vērā, ka izmaiņas darba samaksā ietekmē gan izmaksas, gan pieprasījumu. Viņi labi apzinās, ka darba samaksas paaugstināšanai, ņemot vērā produktivitātes pieaugumu, kas attiecīgajā valstī vērojams vidējā termiņā, un ECB izvirzīto mērķi attiecībā uz inflācijas līmeni, ir neitrāla ietekme uz cenām, konkurētspēju, iekšzemes pieprasījumu un ienākumu sadali (10). Nepieciešamību pastiprināt makroekonomikas dialogu palielina tas, ka šī izpratne katrā dalībvalstī ir atšķirīga un dažkārt praksē neizpaužas, tādējādi radot nelīdzsvarotību.

5.6.

Vajadzīga dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta aktīvāka līdzdalība eurozonas pārvaldībā. EESK rosina izveidot plašu Eiropas Parlamenta komiteju, kurā piedalītos deputāti no visas eurozonas, kā arī no valstīm, kas vēlas tai pievienoties, un ciešāk koordinēt eurozonas parlamentāriešu darbību, kura saistīta ar ekonomisko un monetāro savienību (COSAC+).

5.7.

EESK norāda, ka ekonomikas politikas mērķi, ievērojot LESD 4. panta 2. punktu, labāk jāsaskaņo ar ES sociālās politikas mērķiem un jānovērš iespējamie ekonomisko un sociālo mērķu konflikti. Saskaņā ar horizontālo sociālo klauzulu ir jāveic visu Eiropas pusgada pasākumu sociālās ietekmes novērtējums (11).

5.8.

EESK arī uzskata, ka būtiska nozīme ir pieprasījuma īstermiņa pārvaldībai un efektīvai ieguldījumu programmai, kas, veicinot izaugsmi, sociālo kohēziju un solidaritāti, radītu ienākumus. Tādēļ ir vajadzīga budžeta politika, kas labvēlīgi ietekmē izaugsmi un nodarbinātību. Nodokļu jomā ir jāpanāk efektīva koordinācija, lai nodrošinātu, ka valstīm ir atbilstoša ieņēmumu bāze. Turklāt apņēmīgi jārīkojas, lai ierobežotu krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu oāzes un agresīvu nodokļu plānošanu.

5.9.

Komiteja uzskata, ka arī izdevumu jomā var īstenot budžeta politikas pasākumus, kas vairāk veicina izaugsmi. Publiskie ieguldījumi ir svarīgs līdzeklis, kas sekmē ekonomikas atveseļošanos. Ieguldījumi progresīvo tehnoloģiju jomās un sociālajā jomā (pētniecība, izglītība, bērnu aprūpe, sociālie pakalpojumi, publiskie mājokļi utt.) ne vien veicina izaugsmi un nodarbinātību īstermiņā, bet arī palielina iespējamo ražošanas apjomu ilgākā laikposmā. Ieguldījumiem un izaugsmei, it īpaši krīzes skartajās valstīs, ir liela nozīme atgūšanās procesā un tādējādi arī nelīdzsvarotības novēršanā.

5.10.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu budžeta deficīta aprēķinos neiekļaut dalībvalstu iemaksas Eiropas Stratēģisko investīciju fondā. Tā kā šis jautājums skar izdevumus, kas palielina izaugsmes iespējas un kas radīs ienākumus arī nākamajām paaudzēm, šo izdevumu finansēšanā būtu jāpiedalās vairākām paaudzēm. Tādēļ komiteja vēlreiz jautā (12), kāpēc, izmantojot šo pamatojumu un piemērojot “līdzsvarota budžeta normu”, nevar nodrošināt šādu attieksmi arī pret vispārējā budžeta līdzekļu atvēlēšanu ieguldījumiem, kas vērsti uz nākotni.