21.5.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 153/14

---

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2014/C 153/06)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

JAMBON DE VENDEE

EK Nr.: FR-PGI-0005-01135 – 30.7.2013.

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums

Jambon de Vendée

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

Jambon de Vendée ir pagatavots vienīgi no svaiga cūkas (pakaļkāju) šķiņķa bez lecamās locītavas.

Nesadalītā veidā produkts Jambon de Vendée ir bez kauliem, tam ir ieapaļa forma, kura (šķērsgriezumā) atgādina taisnstūra paralēlskaldni. Tā virsma ir gaišā kastaņkrāsā, jo klāta ar garšvielu maisījumu.

Kad produkts ir sagriezts, tā iekšpuse ir sarkanā krāsā ar baltām caurauguša speķa joslām. Šī krāsa ir gaiša kā jēlai gaļai. Šķēļu ārmala garšvielu dēļ ir kastaņbrūnā krāsā.

Šķiņķis Jambon de Vendée ir mīksts, maigs un sulīgs.

Aromāta ziņā Jambon de Vendée raksturīga augļaina, degvīnu atgādinoša smarža ar to garšvielu niansēm, ar kurām tas ierīvēts (kanēlis, pipari, timiāns, lauru lapas u. c.). Jambon de Vendée sāļā garša ir tik tikko manāma. Tam piemīt raksturīga izsmalcinātu aromātu dažādība, kas jo pilnīgāk izpaužas tāpēc, ka tauku proteolīzes un oksidēšanās procesos izdalījušās aromāta nianses ir maz izteiktas.

Attaukotam produktam Jambon de Vendée mitruma saturs ir zemāks par 76 %.

Produkta kopējais cukuru (laktoze, dekstroze, saharoze, glikoze) saturs ir zemāks par 1 %.

Vesels šķiņķis pagatavošanas beidzamajā posmā sver 4,5–7,5 kg.

Tirdzniecībā produktu Jambon de Vendée piedāvā veselu, pārgrieztu uz pusēm, sadalītu ceturtdaļās, sagrieztu porcijās, šķēlēs, kubiņos vai strēmelēs.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Par izejvielu izmanto vienīgi svaigu un nesaldētu gaļu, kas iegūta no gaļas cūkām, kuru liemeņi atdzesēti sver 80–95 kg.

Cūku nokaušanai, liemeņu izciršanai un šķiņķu atkaulošanai kopumā patērētajam laikam jābūt iespējami īsam, un tas nedrīkst pārsniegt 6 dienas.

Svaigajiem šķiņķiem, ko izmanto Jambon de Vendée ražošanā, ir šādas raksturīgās īpašības:

—	svars svaigā veidā 8–12 kg,

—	speķa kārtas biezums mazāks par 25 mm,

—	speķis balts un stingrs, gaļa sārta,

—	pH 5,5–6,2,

—	temperatūra šķiņķa viducī 0 līdz +5 °C.

Pārējās izejvielas, ko izmanto Jambon de Vendée ražošanā, ir šādas:

—	sauss rupjais jūrassāls,

—	vīna degvīns, kurā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 40°,

—	garšvielas un aromātiskas vielas, kurās kopumā ir vismaz 60 % kanēļa, piparu, timiāna un lauru lapu,

—	atļautās piedevas: cukuri (dekstroze, saharoze, laktoze, glikoze), salpetris (E252), nātrija nitrāts (E251), nitrītsāls, kālija nitrīts, fermenti.

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Pirms produkts Jambon de Vendée tiek sagriezts un iepakots, visiem tā ražošanas posmiem, sākot ar svaigu šķiņķu saņemšanu un beidzot ar gatavā izstrādājuma nosūtīšanu, jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Tirdzniecībā produktu Jambon de Vendée var piedāvāt veselu, pārgrieztu uz pusēm vai sadalītu ceturtdaļās, vai sagrieztu dažāda biezuma šķēlēs, kubiņos vai strēmelēs.

To var iesaiņot vakuumiepakojumā vai modificētas atmosfēras iepakojumā.

Gaisa temperatūra telpā, kurā notiek šķiņķa sagriešana šķēlēs un/vai iepakošana, nedrīkst pārsniegt 12 °C.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Neatkarīgi no tiesību aktos paredzētās informācijas, kas jānorāda attiecībā uz gaļas kulinārijas izstrādājumiem, šā produkta marķējumā iekļauj šādu informāciju:

—	aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde – Jambon de Vendée,

—	pārstrādātāja kontaktinformācija.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā ražo produktu Jambon de Vendée, ir ģeogrāfisks apvidus, kam raksturīgas līdzīgas pazīmes dabas vides, pagatavošanas prasmju un ražošanas un patērēšanas ziņā, kā arī šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes pazīstamības ziņā.

Ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Jambon de Vendée apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfisko apgabalu veido:

—	viss Vendée departaments,

—	Loire-Atlantique departamentā šādi kantoni: Aigrefeuille-sur-Maine, Bouaye, Bourgneuf-en-Retz, Carquefou, Clisson, Legé, Le Loroux-Bottereau, Machecoul, Nantes (1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. kantons), Rezé, Saint-Philbert-de-Grand-Lieu, Vallet, Vertou un Vertou-Vignoble,

—	Maine-et-Loire departamentā šādi kantoni: Cholet (1. un 3. kantons, 2. kantons daļēji), Montfaucon-Montigné.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Dabas faktori

Tā kā ģeogrāfiskais apgabals ir izvietots Atlantijas okeāna piekrastē, tas ir pakļauts okeāna klimatiskajai ietekmei. Rudeņi un ziemas parasti ir maigas un mitras; vidēji ir tikai 40 dienas gadā, kurās iestājas sals; līst bieži, bet lietus nav stiprs.

Ģeogrāfiskā apgabala augsnes veidojušās uz Armorikas augstienes cietā un skābā klintāja, un uz tām izveidojusies koku puduriem izraibināta lauku ainava ar lēzenas pauguraines reljefu; raksturīga tās sastāvdaļa ir visur esošie žogi, jo lauksaimnieciskā ražošana tur orientēta visu veidu lopkopības virzienā – daudzās savrupās un nelielās lauku saimniecības spiestas dzīvot daļējas pašapgādes apstākļos.

Cilvēkfaktori

Jambon de Vendée ražošanas ģeogrāfiskais apgabals no apkārtējiem apgabaliem atšķiras ar dažādiem sālītas gaļas izstrādājumu ražošanas uzņēmumiem, kas sastopami visā teritorijā un jo īpaši lauku apvidū, kur tie ir kontaktā ar tradicionālo lauku pasauli, kurā saglabājusies un joprojām prasmīgi tiek likta lietā zemnieku zinātība. Tā kā cūkkopība apgabalā ir labi nostiprinājusies un reģionā sastopamas sāls māršas, sālītas gaļas izstrādājumu un šķiņķu gatavošanai jau izsenis ir liela nozīme Vandejas iedzīvotāju pārtikā.

Īpaša zinātība

Jambon de Vendée gatavošanas procesa pirmā specifiskā darbība, kas prasa īpašu zinātību, ir atkaulošana, kas nevārītu šķiņķu ražošanas nozarē nav bieži sastopama prakse. Produkta Jambon de Vendée gatavošanai šo atkaulošanu veic ar rokām pēc metodes, ko sauc par “kaula izslīdēšanas paņēmienu” – ciskas kaulu izņem, neizgriežot to no šķiņķa. Pēc aplīdzināšanas šķiņķus ar rokām ierīvē ar sausu sāli. Tad tos ieberž ar degvīnu un garšvielu un aromātisku vielu maisījumu. Uzreiz pēc tam šķiņķus ietin audekla gabalā, lai spirts un garšvielas paliktu saskarē ar produktu visu tā nogatavināšanas laiku. Tikpat specifisks ir arī Jambon de Vendée nogatavināšanas posms, jo tajā produktu notecina un pēc tam mehāniski presē starp diviem dēļiem; abi šie posmi kopā aizņem vismaz 28 dienas. Tad seko žāvēšana, kas ilgst vismaz 5 dienas. Šī žāvēšana nav ilga, jo produkta gatavošanas kopējais ilgums nedrīkst pārsniegt 80 dienas. Šķiņķis netiek nekādā veidā kūpināts.

Šī zinātība, kaut arī produkts pagājušā gadsimta 80. gados reģistrēts Gaļas izstrādājumu kodeksā (Code des Usages de la Charcuterie), joprojām tiek izmantota tikai Vandejas (Vendée) departamentā un Nantes (Nantes) un Šolē (Cholet) pilsētas apkaimē. Visi pazīstamie ražotāji, kas produktu Jambon de Vendée pastāvīgi ražo pēc pieņemtajiem gatavošanas noteikumiem, darbojas ģeogrāfiskajā apgabalā.

5.2.   Produkta specifika

Produkts Jambon de Vendée no citiem sausajiem šķiņķiem atšķiras ar savu ieapaļo formu, kura (šķērsgriezumā) atgādina taisnstūra paralēlskaldni, kā arī ar viendabīgo kastaņbrūno krāsu, ko tam piešķir izmantotās garšvielas. Sagrieztam šķiņķim ir gaiši sarkana krāsa, bet šķēļu ārmalas tumšo krāsu veido šķiņķa virsā ieberzētās garšvielas.

Jambon de Vendée piemīt savdabīgas organoleptiskās īpašības: produkts izdala augļainas smaržas nianses, kas saistītas ar izmantoto degvīnu, kā arī bagātīgu aromātu, ko produktam piešķir garšvielu maisījums, kas izmantots tā apstrādei.

Ēdot šķiņķis ir mīksts un maigs. Tā garšai stipri vien mazāk piemīt proteolīzes un oksidēšanās procesos radušās aromāta nianses, kā tas ir vairumam nevārīto šķiņķu. Pretstatā lielākajai daļai īslaicīgi žāvēto nevārīto šķiņķu šis produkts nav dūmots. Tā garšas sāļums ir maz izteikts.

Tā kā samērā mīkstās konsistences dēļ Jambon de Vendée slikti padodas griešanai plānās šķēlēs, to tradicionāli patērēja biezās uz restēm apceptās šķēlēs. Tādā veidā to joprojām ievērojamā mērā patērē arī šodien ģeogrāfiskā apgabala lielākajā daļā, kaut arī tā tirgošana plānās šķēlēs kļūst aizvien izplatītāka.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Produkta Jambon de Vendée saikni ar ģeogrāfisko apgabalu veido vienlaikus tā specifiskās īpašības, kas saistītas ar ģeogrāfiskā apgabala gaļas sālīšanas meistaru zinātību, un atzīta reputācija.

Produkta specifiskās īpašības ir saistītas ar dzīves apstākļiem pielāgotu un pārmantotu amatprasmi.

Šī gaļas sālīšanas meistaru amatprasme ir izkopta apstākļos, kad ar ģeogrāfisko apgabalu saistītie ierobežojumi būtiski ietekmējuši šā šķiņķa ražošanu, kurai raksturīgs īss gatavošanas posms, lai nerastos problēmas ar žāvēšanu un uzglabāšanu. Maigās ziemas un biežais lietus spiedis ražotājus attīstīt alternatīvus paņēmienus, lai nodrošinātu, ka šie šķiņķi labi uzglabājas.

Tāpēc ģeogrāfiskā apgabala lopkopji sākuši šķiņķi atkaulot, jo kauls, kurā vairojas mikroorganismi, šķiņķim ir potenciāls infekcijas avots, un šķiņķu ieberzēšana ar garšvielu maisījumu un degvīnu kļuvusi par vispārēju praksi. Šķiņķa atkaulošanai labums ir arī tāds, ka tā ļauj sālim iesūkties līdz pat produkta viducim.

Vajadzība pagatavot šķiņķi īsā laikā arī rosināja šķiņķu ražotājus ieviest paņēmienu šķiņķa presēšanai starp diviem koka dēļiem, lai paātrinātu sulas notecināšanu un tātad arī saīsinātu žāvēšanas laiku.

Arī mūsu dienās Jambon de Vendée ir saglabājis tam raksturīgo maigumu un mīkstumu, kā arī nelielā žāvēšanas ilguma dēļ iegūto gaiši sarkano krāsu – tradicionālās ražošanas metodes mantojumu. Tam raksturīgā garša, kas ir apstrādē izmantotā degvīna un garšvielu rezultāts, ir būtiska atšķirības iezīme salīdzinājumā ar pārējo veidu nevārītu šķiņķi.

Tā kā Jambon de Vendée rūpīgi sāla ar rokām, precīzi izraugoties vajadzīgo sāls daudzumu, tā sāļā garša ir maz izteikta.

Sākot no pagājušā gadsimta 60. un 70. gadiem, patērētāju pieprasījums pieauga. Tradīciju cienošajiem patērētājiem kļūstot prasīgākiem, šis pieprasījums bija par iemeslu straujai specializētu amatniecības uzņēmumu attīstībai lauksaimniecības un pārtikas produktu ražošanas jomā, jo īpaši gaļas izstrādājumu nozarē, un veicināja to, ka produkta īpašības izveidojās tādas, kādas tam piemīt patlaban, – it sevišķi tā izsmalcinātais aromāts un nelielais sāls saturs.

Reputācija, kas saistīta ar nosaukumu Jambon de Vendée

Nosaukums Jambon de Vendée, lai apzīmētu produktu, radās pagājušā gadsimta 70. gadu vidū, un turpmākajās desmitgadēs tā lietošana vērsās plašumā.

Agrāk tas bija pašu saimniecībā gatavots produkts, kas paredzēts ģimenes patēriņam vai vietējam tirgum. Tāpēc pirmās rakstiskās liecības par Jambon de Vendée parādās tikai XIX gadsimta otrajā pusē. Tolaik vairākos darbos minēts Vandejā gatavotais nevārītais šķiņķis, kas sālīts ar jūrassāli, aromatizēts ar garšaugiem un degvīnu un žāvēts neilgu laiku.

Pagājušā gadsimta 70. un 80. gados attīstījās plaša mēroga tirdzniecība ar šo produktu, apzīmējot to ar pārdošanas nosaukumu Jambon de Vendée. Līdztekus divos Vandejas gastronomijai veltītos darbos produkta definīcija parādījās arī 1982. gadā izdotajā Gaļas izstrādājumu enciklopēdijas (Encyclopédie de la Charcuterie) pirmizdevumā, ko Soussana publicēja Jean-Claude Frentz vadībā.

Kad 1989. gadā Puzožas (Pouzauges]) pilsētiņā noorganizēja pirmo īsto Jambon de Vendée konkursu, tad plašsaziņas līdzekļi nodrošināja tam tālu skanējumu. Drīz pēc tam Jambon de Vendée reputācija pārsniedza reģiona robežas un kļuva par valsts mēroga atsauci.

Grupas AC Nielsen 2003. gadā veiktajos pētījumos Jambon de Vendée gan apjoma, gan vērtības ziņā ierindots trešajā vietā starp Francijas pašapkalpošanās veikalos tirgotiem sausajiem šķiņķiem.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 (3) 5. panta 7. punkts)

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCIGPJambondeVendeeV1.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3)  Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

---