52014PC0267

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (zināma arī kā CMS jeb Bonnas konvencija) mērķis ir aizsargāt migrējošās dzīvnieku sugas visā to sauszemes, jūras un gaisa areālā. Šī konvencija ir starpvalstu nolīgums, kurš noslēgts ANO Vides programmas aizgādībā un kura mērķis ir aizsargāt savvaļas dzīvniekus un to dabiskos biotopus pasaules mērogā. Eiropas Savienība ir CMS Līgumslēdzēja puse kopš 1983. gada 1. novembra[1].

2. Aizsargājamās migrējošās sugas ir uzskaitītas konvencijas I pielikumā (apdraudētās sugas) un II pielikumā (sugas, kas var būt līgumu subjekts).

3. Līgumslēdzēju pušu konference ir Konvencijas lēmējinstitūcija, kura ir pilnvarota novērtēt migrējošo sugu aizsardzības statusu un pēc tam labot konvencijas I un II pielikumu.

4. Saskaņā ar konvencijas XI pantu priekšlikumus par labojumiem var iesniegt jebkura Līgumslēdzēja puse. Pielikumu labojumi visām Līgumslēdzējām pusēm stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc Līgumslēdzēju pušu konferences sanāksmes, kurā tie tikuši pieņemti, izņemot tās Līgumslēdzējas puses, kuras ieviesušas atrunu.

5. Konvencijas Līgumslēdzēju pušu konferences vienpadsmitā sanāksme notiks Kito (Ekvadora) 2014. gada 4.–9. novembrī. Tiek ierosināts Savienībai uz šo sanāksmi sagatavot priekšlikumu par konvencijas I pielikuma labošanu, lai pastiprinātu Ziphius cavirostris sugas vaļu Vidusjūras subpopulācijas un Coracias garrulus sugas putnu aizsardzību visā to areālā, arī ārpus Savienības, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem: 1) minēto sugu iekļaušana ir zinātniski pamatota; 2) šāda iekļaušana ir saskaņā ar ES tiesību aktiem; 3) Savienība ir uzņēmusies starptautiskas sadarbošanās saistības bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā. Šā priekšlikuma dēļ nebūtu jāveic izmaiņas Savienības tiesību aktos, jo tas attiecas uz sugām, kuras jau tiek atbilstoši aizsargātas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, proti, Putnu direktīvu[2] un Biotopu direktīvu[3].

6. Turklāt tiek ierosināts Savienībai uz šo sanāksmi sagatavot priekšlikumu par konvencijas II pielikuma labošanu, lai pastiprinātu triju lapshaizivju sugu, proti, Alopias superciliosus, Alopias vulpinus un Alopias pelagicus, aizsardzību visā to areālā, arī ārpus Savienības, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem: 1) minēto sugu iekļaušana ir zinātniski pamatota; 2) šāda iekļaušana ir saskaņā ar ES tiesību aktiem; 3) Savienība ir uzņēmusies starptautiskas sadarbošanās saistības bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā. Tādēļ nebūtu vajadzīgas nekādas izmaiņas Savienības tiesību aktos, un priekšlikums dotu papildu pamatojumu, lai attiecībā uz šīm sugām ieviestu kopīgas pārvaldības praksi gan pašas CMS satvarā, gan saistībā ar minēto sugu iespējamo iekļaušanu CMS vispārējā Saprašanās memorandā par migrējošo haizivju saglabāšanu, kur Savienība ir viena no Pusēm. Tas turklāt papildinātu un sekmētu zvejniecības pārvaldības centienus reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās.

7. Tāpēc Padomei ir jāpieņem lēmums par to, kāda nostāja attiecībā uz labojumu priekšlikumiem paužama Savienības vārdā, ņemot vērā Līgumslēdzēju pušu konferences vienpadsmito sanāksmi.

8. Konvencijas sekretariāta noteiktais labojumu priekšlikumu iesniegšanas termiņš saskaņā ar XI panta 3. punktu ir 2014. gada 6. jūnijs.

9. Konvencijas sekretariāts pirms Līgumslēdzēju pušu konferences vienpadsmitās sanāksmes var izziņot citu Līgumslēdzēju pušu ierosinātos priekšlikumus par Konvencijas I un II pielikuma labojumiem, un rezultātā var būt vajadzīgs pieņemt lēmumu arī par to, kāda nostāja Savienības vārdā būtu paužama attiecībā uz šiem priekšlikumiem.

2014/0139 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko nosaka, kāda nostāja Eiropas Savienības vārdā paužama attiecībā uz priekšlikumiem par labojumiem pielikumos Konvencijā par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību, ņemot vērā Līgumslēdzēju pušu konferences vienpadsmito sanāksmi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Eiropas Savienība ir Līgumslēdzēja puse Konvencijā par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību ("Konvencija"), kas noslēgta ar Padomes Lēmumu 82/461/EEK[4], un tāpēc Savienība var ierosināt labojumus Konvencijas pielikumos, kuros uzskaitītas aizsargājamās sugas.

(2)       Līgumslēdzēju pušu konference ir Konvencijas lēmējinstitūcija, un tai piešķirtās pilnvaras ietver tiesības novērtēt migrējošo sugu aizsardzības statusu un attiecīgi labot Konvencijas I un II pielikumu.

(3)       Šķiet, ka sugas Coracias garrulus un sugas Ziphius cavirostris Vidusjūras subpopulācijas iekļaušana I pielikumā ir zinātniski pamatota, ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ar Savienības saistībām bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā sadarboties starptautiskā līmenī.

(4)       Šķiet, ka sugu Alopias superciliosus, Alopias vulpinus un Alopias pelagicus iekļaušana II pielikumā ir zinātniski pamatota, ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ar Savienības saistībām bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā sadarboties starptautiskā līmenī.

(5)       Ņemot vērā Līgumslēdzēju pušu konferences vienpadsmito sanāksmi, kas notiks Kito (Ekvadora) 2014. gada 4.–9. novembrī, Savienībai būtu jāierosina I pielikuma labojums, lai iekļautu sugu Coracias garrulus un sugas Ziphius cavirostris Vidusjūras subpopulāciju, un II pielikuma labojums, lai iekļautu sugas Alopias superciliosus, Alopias vulpinus un Alopias pelagicus.

(6)       Šie priekšlikumi būtu jāpaziņo Konvencijas sekretariātam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ņemot vērā Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Līgumslēdzēju pušu konferences vienpadsmito sanāksmi, Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā iesniegt priekšlikumu par Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību pielikumu labošanu, iekļaujot I pielikumā sugu Coracias garrulus un sugas Ziphius cavirostris Vidusjūras subpopulāciju un II pielikumā – sugas Alopias superciliosus, Alopias vulpinus un Alopias pelagicus.

Komisija šos priekšlikumus paziņo Konvencijas sekretariātam.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               Padomes 1982. gada 24. jūnija Lēmums 82/461/EEK, ar ko noslēdz Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību, OV L 210, 24.6.1982., 10. lpp.

[2]               Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību, OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.

[3]               Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

[4]               Padomes 1982. gada 24. jūnija Lēmums 82/461/EEK, ar ko noslēdz Konvenciju par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (OV L 210, 24.6.1982., 10. lpp.).