PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Vispārējais konteksts, priekšlikuma pamatojums un mērķi

Direktīvu 2000/9/EK par trošu ceļu iekārtām cilvēku pārvadāšanai[1] pieņēma 2000. gada 20. martā, un tā stājās spēkā 2002. gada 3. maijā.

Ar Direktīvu 2000/9/EK trošu ceļu iekārtu lietotājiem, darbiniekiem un trešām personām nodrošina augstu drošības līmeni. Tajā ir noteiktas trošu ceļu iekārtu, to infrastruktūras, apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu būtiskās prasības, kurām jāatbilst, lai iekārta būtu droša.

Direktīva 2000/9/EK ir viens no Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, kas nodrošina brīvu apriti ES vienotajā tirgū, piemēram, tā nodrošina trošu ceļu iekārtu apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu brīvu apriti. Tā saskaņo noteikumus tādu apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu laišanai tirgū un nodošanai ekspluatācijā, kurus paredzēts iekļaut trošu ceļu iekārtās. Ražotājiem ir jāpierāda, ka to apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas ir projektētas un ražotas atbilstīgi būtiskajām prasībām, jāuzliek CE zīme un jāsniedz instrukcijas to uzstādīšanai trošu ceļu iekārtās.

Direktīvas 2000/9/EK pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk "Līgums") 114. pants. Tā ir pilnīgās saskaņošanas direktīva, kas balstās uz "jaunas pieejas" principiem un nosaka, ka ražotājiem jānodrošina savu ražojumu atbilstība leģislatīvajā aktā paredzētajām obligātajām veiktspējas un drošības prasībām, tomēr šajā saistībā netiek noteikti konkrēti tehniskie risinājumi vai specifikācijas.

Direktīva 2000/9/EK attiecas uz trošu ceļu iekārtām cilvēku pārvadāšanai.

Vilkme ar trosi un pasažieru pārvadāšanas funkcija ir galvenie kritēriji, kas nosaka Direktīvas 2000/9/EK darbības jomu.

Galvenie trošu ceļu iekārtu tipi, uz kuriem attiecas Direktīva 2000/9/EK, ir funikuleri, pusvagoni, noņemami pacēlājkrēsli, nostiprināti pacēlājkrēsli, gaisa tramvaji, noņemami gaisa pacēlāji, kombinētās iekārtas (kurās apvienoti vairāki trošu ceļu tipi, piemēram, pusvagoni un pacēlājkrēsli) un slēpotāju vilcēji-pacēlāji.

Trošu ceļu iekārtas ir definētas kā visu sistēmu kopums, kas atrodas noteiktā vietā un sastāv no infrastruktūras, apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām.

Trošu ceļu iekārtas un to infrastruktūru tieši ietekmē tā reģiona īpatnības, kurā tās atrodas, apvidus un tā fiziskās īpašības, apkārtne, atmosfēriskie un meteoroloģiskie faktori, kā arī struktūras un šķēršļi, kas var atrasties iekārtu tuvumā uz zemes vai gaisā.

Šajā sistēmā uz trošu ceļu iekārtu celtniecību un nodošanu ekspluatācijā attiecas valsts atļaujas piešķiršanas procedūras.

Ar Direktīvu 2000/9/EK noteiktas saskaņotās būtiskās prasības, kurām trošu ceļu iekārtām ir jāatbilst, tajā pat laikā dalībvalstis saglabā savu kompetenci noteikt citus aspektus, piemēram, zemes izmantojumu, reģionālo plānošanu un vides aizsardzību.

Drošības sastāvdaļas un apakšsistēmas ir pakļautas brīvās preču aprites principam. Drošības sastāvdaļām ir CE zīme, kas norāda atbilstību Direktīvas 2000/9/EK prasībām, tostarp atbilstības novērtēšanas procedūrām.

Šā priekšlikuma nolūks ir atbilstīgi Komisijas pieņemtajiem vienkāršošanas mērķiem aizstāt Direktīvu 2000/9/EK ar regulu.

Priekšlikumā paredzēts saskaņot Direktīvu 2000/9/EK ar 2008. gadā pieņemto preču tiesību aktu kopumu un jo īpaši ar Lēmumu Nr. 768/2008/EK (JTR lēmums).

Ar JTR lēmumu tiek izveidots vienota ES sistēma saskaņošanas tiesību aktiem ražojumu jomā. Šo sistēmu veido noteikumi, kurus parasti izmanto ES tiesību aktos par produktiem (piem., definīcijas, uzņēmēju pienākumi, paziņotās struktūras, drošības mehānismi u. c.). Minētie kopējie noteikumi ir pastiprināti, lai nodrošinātu direktīvu efektīvāku piemērošanu un izpildi praksē. Ir ieviesti jauni elementi, piemēram, importētāju pienākumi, kas ļauj ievērojami uzlabot ražojumu drošību tirgū.

Komisija 2011. gada 21. novembrī pieņemtajā JTR īstenošanas tiesību aktu kopumā jau ierosināja JTR lēmumam pielāgot deviņas citas direktīvas. Tā arī ierosināja JTR lēmumam pielāgot Direktīvu 97/23/EK par spiediena iekārtām[2].

Nolūkā nodrošināt konsekvenci starp Savienības saskaņošanas tiesību aktiem attiecībā uz rūpnieciskajiem izstrādājumiem saskaņā ar politisko apņemšanos, kas izriet no JTR lēmuma pieņemšanas un juridiskajām saistībām, kas paredzētas JTR lēmuma 2. pantā, šim priekšlikumam ir jāatbilst JTR lēmuma noteikumiem.

Priekšlikuma mērķis ir arī risināt problēmas, kas radušās Direktīvas 2000/9/EK īstenošanas gaitā. Proti, atšķiras iestāžu, paziņoto struktūru un ražotāju viedoklis par to, vai uz noteiktiem iekārtu tipiem attiecas Direktīva 2000/9/EK un līdz ar to, vai tās ir jāražo un jāsertificē atbilstīgi direktīvas prasībām un procedūrām. Tāpat arī atšķīrās viedoklis par to, vai noteikts aprīkojums būtu jāuzskata par apakšsistēmām, infrastruktūru vai drošības sastāvdaļu. Tāpat direktīvā nav precīzi noteikts, kura no atbilstības novērtēšanas procedūrām ir piemērojama attiecībā uz apakšsistēmām.

Šīs dažādās pieejas rada tirgus traucējumus un atšķirīgu attieksmi pret uzņēmējiem. Attiecīgo trošu ceļu iekārtu ražotajiem un uzņēmējiem bija jāveic izmaiņas aprīkojumā vai jāveic papildu sertifikācija, kas radīja papildu izmaksas un kavējumus šo iekārtu atļauju piešķiršanā un ekspluatācijā.

Regulas priekšlikuma mērķis tādēļ ir uzlabot juridisko skaidrību par Direktīvas 2000/9/EK darbības jomu un ar to uzlabot attiecīgo tiesību normu īstenošanu.

Turklāt Direktīvā 2000/9/EK ir noteikumi par apakšsistēmu atbilstības novērtēšanu. Tomēr tajā nav noteiktas konkrēta procedūra, kura ražotājam un paziņotajai struktūrai jāievēro. Turklāt tajā ražotājiem nav precizēts atbilstības novērtēšanas procedūru kopums, kas attiecas uz drošības sastāvdaļām. Regulas priekšlikums tādējādi apakšsistēmu atbilstības novērtēšanai pieejamās procedūras pieskaņo jau attiecībā uz drošības sastāvdaļām izmantotajām procedūrām, pamatojoties uz atbilstības novērtēšanas moduļiem, kas noteikti Lēmumā Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu (JTR lēmums). Šajā saistībā tajā arī nosaka CE zīmes uzlikšanu, kas norāda atbilstību šiem noteikumiem saskaņā ar pastāvošo drošības sastāvdaļu sistēmu.

Priekšlikumā ir ņemta vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas Standartizāciju[3].

Priekšlikumā ņemts vērā arī Komisijas 2013. gada 13. februāra priekšlikums regulai par ražojumu tirgus uzraudzību[4], kurā paredzēts izveidot vienotu tiesību instrumentu tirgus uzraudzības darbībām attiecībā uz nepārtikas precēm, patēriņa vai nepatēriņa precēm un precēm, uz kurām attiecas vai neattiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti. Nolūkā uzlabot tirgus uzraudzības pasākumus Savienībā šis priekšlikums paredz apvienot noteikumus par tirgus uzraudzību, kas iekļauti Direktīvā 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību[5], Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību[6], un īpaši attiecīgajai nozarei paredzētos saskaņošanas tiesību aktos. Ierosinātajā regulā par ražojumu tirgus uzraudzību ir ietverti arī attiecīgi nosacījumi par tirgus uzraudzību un drošības klauzulas. Tāpēc no minētajiem saskaņošanas tiesību aktiem būtu jāsvītro spēkā esošo nozares saskaņošanas tiesību aktu noteikumi, kas saistīti ar tirgus uzraudzību un drošības klauzulām. Ierosinātās regulas par ražojumu tirgus uzraudzību pamatmērķis ir pašos pamatos vienkāršot Savienības tirgus uzraudzības sistēmu, lai to varētu labāk izmantot galvenie lietotāji: tirgus uzraudzības iestādes un uzņēmēji. Direktīvā 2000/9/EK ir paredzēta drošības klauzulas procedūra attiecībā uz apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām. Saskaņā ar sistēmu, ko paredzēts izveidot ar ierosināto regulu par ražojumu tirgus uzraudzību, šajā priekšlikumā nav iekļauti noteikumi par apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu tirgus uzraudzību un drošības klauzulas procedūrām, kas noteiktas JTR lēmumā. Tomēr, lai nodrošinātu juridisko skaidrību, tajā ir atsauce uz ierosināto regulu par ražojumu tirgus uzraudzību.

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Šī iniciatīva atbilst Vienotā tirgus aktam[7], kurā uzsvērta nepieciešamība atjaunot patērētāju uzticību ražojumu kvalitātei tirgū un pastiprinātas tirgus uzraudzības svarīgums.

Turklāt ar to tiek atbalstīta Komisijas politika labāka regulējuma un normatīvās vides vienkāršošanas jomā.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Par Direktīvas 2000/9/EK pārskatīšanu ir ilgi un plaši diskutēts kopš 2010. gada. Proti, to apsprieda dalībvalstu trošu ceļu iekārtu darba grupā, ar valsts ekspertiem, kas ir atbildīgi par direktīvas īstenošanu, pastāvīgajā komitejā, kas izveidota ar Direktīvu 2000/9/EK, trošu ceļu iekārtu tirgus uzraudzības administratīvās sadarbības grupā (AdCo) un paziņoto struktūru Eiropas koordinācijas trošu ceļu iekārtu nozares grupā (CSG), kā arī ar ražošanas nozari un lietotāju asociācijām.

Dalībvalstis un ieinteresētās personas, tostarp ražotāju organizācijas, paziņotās struktūras un standartizācijas struktūru pārstāvji, ietekmes novērtēšanas procesā ir iesaistīti jau no paša sākuma. Pastāvīgajā komitejā, kas izveidota ar Direktīvu 2000/9/EK, notika regulāras diskusijas par direktīvas darbību un aspektiem, kuros, iespējams, būtu nepieciešami uzlabojumi ar leģislatīviem un neleģislatīviem līdzekļiem.

Trīs reizes notika īpašas apspriešanas.

Pirmā apspriešana notika 2010. gada pirmajā pusē, sagatavojot ziņojumu par Direktīvas 2000/9/EK īstenošanu, kas paredzēts tās 21. panta 4. punktā.

Komisija savā pirmajā ziņojumā par Direktīvas 2000/9/EK[8] īstenošanu atzīmēja, ka ar direktīvu veiksmīgi izveidots apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu iekšējais tirgus, nodrošinot augstu un vienādu drošības līmeni. Tajā arī minēti vairāki jautājumi, kas būtu jāpārskata.

Izskatāmie jautājumi bija šādi:

– Direktīvas 2000/9/EK darbības jomas paplašināšana jo īpaši attiecībā uz jauniem trošu ceļu iekārtu tipiem;

– piemērotu apakšsistēmu atbilstības novērtēšanas procedūru trūkums, kas radījis atšķirīgu izpratni un apakšsistēmu atbilstības nodrošināšanas īstenošanas dažādību;

– nepieciešamība Direktīvu 2000/9/EK saskaņot ar JTR lēmumu.

Otrā un trešā apspriešana notika 2012. gadā saistībā ar ietekmes novērtējumu, viena apspriešana attiecās uz pašreizējo situāciju, otra - uz politiskajiem risinājumiem. Ar galīgo ziņojumu par ietekmes novērtējumu oficiāli iepazīstināja un to apsprieda pastāvīgās komitejas sanāksmēs, kas notika 2012. gada 25. septembrī un 2013. gada 8. aprīlī, to laikā dalībvalstīm un nozares ieinteresētajām personām bija iespēja paust savus dažādos viedokļus, sniegt savu ieguldījumu un nostājas dokumentus par pētījumā iekļautajiem politikas risinājumiem.

Ieinteresētās personas aktīvi palīdzēja identificēt problēmas, kurām nepieciešami risinājumi, lai uzlabotu Direktīvas 2000/9/EK darbību. Lielākā daļa ieinteresēto personu piekrita identificētajām problēmām. Liela daļa respondentu, kas piedalījās ietekmes novērtējuma apspriešanā, bija saskārušies ar problēmām saistībā ar trošu ceļu iekārtu definīciju un robežu ar Direktīvas 95/16/EK par liftiem[9] darbības jomu.

Ņemot vērā apkopotās informācijas apjomu un to, ka šis ir salīdzinoši tehnisks jautājums, netika uzsākta sabiedriskā apspriešana, jo tika uzskatīts, ka attiecībā uz šo salīdzinoši tehnisko iniciatīvu piemērotākas ir apspriešanās ar ekspertiem.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana ― ietekmes novērtējums

Ir veikts ietekmes novērtējums par Direktīvas 2000/9/EK pārskatīšanu.

Pamatojoties uz savākto informāciju, Komisija veica ietekmes novērtējumu, kurā izskatīja un salīdzināja trīs variantus.

1. variants — Līdzšinējā situācija bez izmaiņām

Šajā variantā Direktīvu 2000/9/EK nav paredzēts grozīt.

2. variants – Rīcība, izmantojot neleģislatīvus pasākumus

Otrajā variantā aplūkota iespēja sniegt izsmeļošākas norādes par Direktīvas 2000/9/EK īstenošanu attiecībā uz tās darbības jomu un ieteikumu apakšsistēmu novērtēšanā izmantot specifiskas atbilstības novērtēšanas procedūras, galvenokārt pārstrādājot Direktīvas 2000/9/EK piemērošanas rokasgrāmatu.

3. variants – Rīcība, izmantojot leģislatīvus pasākumus

Šajā variantā paredzēts grozīt Direktīvu 2000/9/EK.

Konstatēts, ka 2. un 3. varianta kombinācija ir labākais risinājums, jo:

– tas vislabāk risina problēmas, jo sniedz darbības jomas definīciju skaidrojumu un apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas procedūru atbilstību un izvēles iespēju,

– tas nerada ievērojamas izmaksas uzņēmējiem un paziņotajām struktūrām, un tiem, kuri jau darbojas atbildīgi, neradīsies būtiska ekonomiska vai sociāla ietekme,

– tas uzlabos apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu iekšējā tirgus darbību, nodrošinot vienādu attieksmi pret visiem uzņēmējiem, jo īpaši importētājiem un izplatītājiem, kā arī paziņotajām struktūrām,

– 1. variants nerisina juridiskās nenoteiktības problēmu, kas radusies dažu Direktīvas 2000/9/EK noteikumu dēļ, un tādējādi tas nevar uzlabot tās īstenošanu.

Priekšlikumā ietverti šādi aspekti:

· Darbības jomas precizējums attiecībā uz trošu ceļu iekārtām, kuras paredzētas gan transportēšanai, gan izklaidei.

· Vairāku apakšsistēmu atbilstības novērtējuma procedūru ieviešana drošības sastāvdaļām, pamatojoties uz esošajiem atbilstības novērtēšanas moduļiem, saskaņoti ar JTR lēmumu.

· Saskaņošana ar JTR lēmumu.

Priekšlikums nodrošinās uzņēmējiem vienlīdzīgus nosacījumus un uzlabos pasažieru un citu lietotāju, darbinieku un trešo personu drošības aizsardzību.

3.           Priekšlikuma juridiskie aspekti

3.1. Darbības joma un definīcijas

Regulas priekšlikuma darbības joma atbilst Direktīvas 2000/9/EK darbības jomai un attiecas uz trošu ceļu iekārtām, tostarp to infrastruktūru, kā arī trošu ceļu iekārtu apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām.

Priekšlikums precizē un atjaunina esošo darbības jomu.

Proti, tā kā tiek izstrādāti jauni trošu ceļu iekārtu tipi, ir skaidrots, ka to trošu ceļu iekārtu izslēgšana, ko izmanto gadatirgos vai atrakciju parkos, neattiecas uz trošu ceļu iekārtām, kuras paredzētas divējādam mērķim, t.i., cilvēku pārvadāšanai un izklaidei.

Priekšlikumā saglabāta tādu noteiktu trošu ceļu iekārtu izslēgšana, kuras paredzētas lauksaimniecības vai rūpniecības mērķiem, bet tiek precizēts, ka regula piemērojama trošu ceļu iekārtām, kuras paredzētas kalnu patvērumu vai būdu apkalpošanai, bet ne cilvēku pārvadāšanai.

Tāpat ir atjaunināts pašlaik spēkā esošais trošu piedziņas prāmju izslēgums, un tas attiecināts uz visām trošu piedziņas iekārtām, kuru lietotāji vai pārvadātāji atrodas uz ūdens, piemēram, trošu piedziņas ūdensslēpošanas iekārtas.

Direktīvā 2000/9/EK iekļautā izslēgšana attiecībā uz dzelzceļiem ar zobrata piedziņu un iekārtām ar ķēdes piedziņu nav atkārtoti iekļauta, jo šīs iekārtas neatbilst trošu ceļu iekārtu definīcijai.

Ir iekļautas vispārīgās definīcijas, kas izriet no saskaņošanas ar JTR lēmumu.

3.2. Uzņēmēju pienākumi

Priekšlikumā attiecībā uz apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām ir ietverti tipiski ar ražojumiem saistītu Savienības saskaņošanas tiesību aktu noteikumi un noteikti attiecīgo uzņēmēju (ražotāju, pilnvaroto pārstāvju, importētāju un izplatītāju) pienākumi saskaņā ar JTR lēmumu.

3.3. Saskaņotie standarti

Nodrošinot atbilstību saskaņotajiem standartiem, tiek izdarīts pieņēmums par atbilstību būtiskajām prasībām. Regulā (ES) Nr. 1025/2012 ir noteikts horizontālais tiesiskais regulējums Eiropas standartizācijai. Minētajā regulā cita starpā ir iekļauti noteikumi par Komisijas sagatavotajiem standartizācijas pieprasījumiem Eiropas Standartizācijas organizācijai, par procedūru, kā celt iebildumus pret saskaņotajiem standartiem, un par ieinteresēto personu līdzdalību standartizācijas procesā. Tāpēc tiesiskās noteiktības labad Direktīvas 2000/9/EK noteikumi, kuri attiecas uz šiem aspektiem, nav atkārtoti iekļauti šajā priekšlikumā.

3.4. Atbilstības novērtēšana

Priekšlikumā ietvertas tās pašas drošības sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas procedūras, kas paredzētas Direktīvā 2000/9/EK. Tomēr attiecīgie moduļi tiek atjaunināti saskaņā ar JTR lēmumu.

Jo īpaši jāmin, ka tiek saglabāta prasība, ka paziņotajai struktūrai jāveic darbības visu apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu projektēšanas un ražošanas posmā.

Priekšlikums ievieš virkni apakšsistēmu atbilstības novērtēšanas procedūru, pamatojoties uz JTR lēmuma atbilstības novērtēšanas moduļiem. Šajā saistībā ar priekšlikumu arī ievieš CE zīmi apakšsistēmām, jo nav pamatota iemesla tām šajā ziņā piemērot savādākus noteikumus nekā drošības sastāvdaļām, kurām jau Direktīvā 2000/9/EK noteikta CE zīmes uzlikšana, lai norādītu to atbilstību minētās direktīvas noteikumiem.

3.5. Paziņotās struktūras

Lai tiktu nodrošināts augsts veselības un drošības aizsardzības līmenis un lai visas ieinteresētās personas uzticētos jaunās pieejas sistēmai, ļoti svarīga ir paziņoto struktūru pienācīga darbība.

Tāpēc saskaņā ar JTR lēmumu priekšlikumā ir noteikti stingrāki paziņoto struktūru paziņošanas kritēriji un ieviestas īpašas prasības paziņojošām iestādēm.

3.6. Īstenošanas akti

Šis priekšlikums pilnvaro Komisiju attiecīgos gadījumos pieņemt īstenošanas aktus, lai nodrošinātu šīs regulas vienotu piemērošanu attiecībā uz paziņotajām struktūrām, kuras neatbilst vai kuras vairs neatbilst paziņošanas prasībām.

Minētie īstenošanas akti tiks pieņemti saskaņā ar noteikumiem par īstenošanas aktiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

3.7. Nobeiguma noteikumi

Ierosināto regulu sāks piemērot divus gadus pēc tās stāšanās spēkā, lai ražotājiem, paziņotajām struktūrām, dalībvalstīm būtu laiks pielāgoties jaunajām prasībām.

Tomēr paziņoto struktūru izraudzīšanai saskaņā ar jaunajām prasībām un procesu ir jāsākas drīz pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Tas nodrošinās, ka līdz ierosinātās regulas piemērošanas datumam saskaņā ar jaunajiem noteikumiem būs izraudzīts pietiekami liels skaits paziņoto struktūru tā, ka neradīsies problēmas ar ražošanas nepārtrauktību un piegādi tirgum.

Attiecībā uz sertifikātiem, ko paziņotās struktūras izdod saskaņā ar Direktīvu 2000/9/EK attiecībā uz apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām, ir paredzēts pārejas noteikums, lai tiktu izlietoti krājumi un nodrošināta vienmērīga pāreja uz jaunajām prasībām.

Ir paredzēti pārejas noteikumi atbilstīgi Direktīvai 2000/9/EK izbūvēto trošu ceļu iekārtu nodošanai ekspluatācijā, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz jaunajām prasībām.

Direktīva 2000/9/EK tiks atcelta un aizstāta ar jauno regulu.

3.8. Savienības kompetence, juridiskais pamats, subsidiaritātes princips un juridiskā forma

Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma 114. pants.

Subsidiaritātes princips

Subsidiaritātes principu ņem vērā jo īpaši saistībā ar jaunpievienotajiem noteikumiem, kuru mērķis ir efektīvāk izpildīt Direktīvu 2000/9/EK, proti, saistībā ar uzņēmēju pienākumiem, izsekojamības noteikumiem un noteikumiem par atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas noteikumiem.

Pieredze, kas gūta, izpildot tiesību aktus, liecina, ka dalībvalstu līmenī veikto pasākumu rezultātā ir radušās atšķirīgas pieejas un atšķirīga attieksme pret uzņēmējiem Savienībā, un tas apdraud Direktīvas 2000/9/EK mērķu sasniegšanu. Ja pasākumi problēmu risināšanai tiek veikti dalībvalstu līmenī, tas var apgrūtināt preču brīvu apriti. Turklāt rīcība dalībvalstu līmenī attiecas uz kompetenci tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Ar saskaņotu rīcību Savienības līmenī iespējams daudz labāk sasniegt izvirzītos mērķus, un tā jo īpaši padarīs efektīvāku tirgus uzraudzību. Tādējādi ir piemērotāk rīkoties Savienības līmenī.

Proporcionalitāte

Saskaņā ar proporcionalitātes principu ierosinātie grozījumi paredz vienīgi to, kas ir nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Jaunie vai grozītie pienākumi neradīs nevajadzīgu slogu un izmaksas nozarei (jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) vai pārvaldes iestādēm. Ja tika konstatēts, ka grozījumiem ir negatīva ietekme, attiecīgā varianta ietekmes analīze palīdzēja rast vissamērīgāko risinājumu konstatētajām problēmām. Virkne grozījumu vērsti uz to, lai uzlabotu spēkā esošās direktīvas skaidrību, neieviešot jaunas prasības, kuras radītu papildu izmaksas.

Izmantotā likumdošanas metode

Priekšlikums ir veidots regulas formā.

Ierosinot direktīvu aizstāt ar regulu, ir ņemts vērā Komisijas vispārīgais mērķis vienkāršot normatīvo vidi un nepieciešamība nodrošināt, ka ierosinātie tiesību akti visā Savienībā tiek īstenoti vienādi.

Regulas priekšlikums pamatojas uz Līguma 114. pantu, un tā mērķis ir nodrošināt apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu, kuras iekļaujamas trošu ceļu iekārtās, iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tajā pat laikā saglabājot dalībvalstu pašreizējo lomu attiecībā uz trošu ceļu iekārtām. Tajā ir noteikti skaidri un detalizēti noteikumi, kuru piemērošana visā Savienībā tiks uzsākta vienlaikus un vienādā veidā.

Saskaņā ar pilnīgās saskaņošanas principiem dalībvalstis nedrīkst noteikt stingrākas vai papildu prasības valsts tiesību aktos par apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu laišanu tirgū. Jo īpaši visās dalībvalstīs identiskām ir jābūt obligātajām būtiskajām prasībām un atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas jāievēro ražotājiem.

Tas pats attiecas uz noteikumiem, kas ir ieviesti saskaņošanas ar JTR lēmumu rezultātā. Minētie noteikumi ir skaidri un pietiekami precīzi, lai tos varētu tieši piemērot tie, uz kuriem tie attiecas.

Dalībvalstīm paredzētie pienākumi, piemēram, pienākums novērtēt, iecelt un paziņot atbilstības novērtēšanas struktūras, jebkurā gadījumā netiek kā tādi transponēti valsts tiesību aktos, bet dalībvalstis tos īsteno, izmantojot nepieciešamos regulatīvos un administratīvos pasākumus. Tas nemainīsies, kad attiecīgie pienākumi tiks noteikti regulā.

Tāpēc dalībvalstīm nav gandrīz nekādu izvēles iespēju, kā transponēt direktīvu valsts tiesību aktos. Savukārt regula ļaus tām ietaupīt izdevumus, kas saistīti ar direktīvas transponēšanu.

Turklāt, izmantojot regulu, tiek novērsts risks, ka dažādas dalībvalstis direktīvu varētu transponēt dažādi, kas novestu pie atšķirīgiem drošības aizsardzības līmeņiem un šķēršļu radīšanas iekšējam tirgum, tādējādi apdraudot tās efektīvu īstenošanu.

Pāreja no direktīvas uz regulu neradīs nekādas izmaiņas regulatīvajā pieejā.

Jaunās pieejas raksturīgās iezīmes tiks pilnībā saglabātas, jo īpaši ražotājiem dotās izvēles iespējas, izraugoties līdzekļus, ko tie izmanto būtisko prasību ievērošanai, un izraugoties kādu no pieejamajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, lai pierādītu apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstību. Juridiskā instrumenta veids neietekmēs spēkā esošos mehānismus, kas atbalsta tiesību aktu īstenošanu (standartizācijas process, darba grupas, administratīvā sadarbība, vadlīniju dokumentu izstrāde u. c.).

Turklāt regulas izvēlēšanās nenozīmē, ka lēmumu pieņemšanas process tiek centralizēts. Dalībvalstis saglabā kompetenci attiecībā uz trošu ceļu iekārtām un saskaņoto noteikumu īstenošanu, piemēram, paziņoto struktūru izraudzīšanu un akreditāciju, tirgus uzraudzību un un izpildes pasākumiem (piemēram, sankcijām).

Visbeidzot, regulu izmantošana iekšējā tirgus tiesību aktu jomā saskaņā arī ar ieinteresēto personu pausto vēlmi ļauj izvairīties no pārmērīgas reglamentēšanas riska. Tas arī ļauj ražotājiem izmantot tieši regulas tekstu, nevis atrastt un izpētīt 28 transponēšanas tiesību aktus.

Pamatojoties uz minēto, tiek uzskatīts, ka regula ir vispiemērotākais un vislētākais risinājums visām iesaistītajām personām, jo tā ļaus ātrāk un konsekventāk piemērot ierosinātos tiesību aktus un ļaus radīt precīzāk noteiktu normatīvo vidi uzņēmējiem, tajā pat laikā izvairoties no transponēšanas izdevumiem dalībvalstīm.

4.           Ietekme uz budžetu

Šis priekšlikums neietekmē ES budžetu.

5.           Papildu informācija

Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana

Pieņemot šo priekšlikumu, tiks atcelta Direktīva 2000/9/EK.

Eiropas Ekonomikas zona

Priekšlikums attiecas uz EEZ, tāpēc tā piemērošanas jomā jāiekļauj Eiropas Ekonomikas zona.

2014/0107 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par trošu ceļu iekārtām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[10],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/9/EK[11] par trošu ceļu iekārtām ir paredzēti noteikumi attiecībā uz trošu ceļu iekārtām, kuras ir projektētas, konstruētas un ekspluatētas cilvēku pārvadāšanai.

(2)       Direktīvas 2000/9/EK pamatā ir jaunās pieejas principi, kā izklāstīts Padomes 1985. gada 5. maija Rezolūcijā par jaunu pieeju tehniskai saskaņošanai un standartiem[12]. Tādējādi tajā ir noteiktas tikai būtiskās prasības, ko piemēro trošu ceļu iekārtām, turpretim tehniskās detaļas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju[13] pieņem Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (Cenelec). Var uzskatīt, ka atbilstība Direktīvas 2000/9/EK prasībām ir nodrošināta tad, ja ir nodrošināta atbilstība šādi pieņemtajiem saskaņotajiem standartiem, kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Pieredze liecina, ka minētie pamatprincipi labi darbojas šajā nozarē, un tie būtu jāsaglabā un jāpopularizē.

(3)       Direktīvas 2000/9/EK īstenošanā gūtā pieredze liecina, ka ir nepieciešams grozīt dažus tās noteikumus, lai tos precizētu un atjauninātu un tādējādi nodrošinātu tiesisko noteiktību, galvenokārt attiecībā uz darbības jomu un apakšsistēmu atbilstības novērtēšanu.

(4)       Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu[14] ir noteikta vispārējo principu un atsauces noteikumu vienots sistēma, kuru paredzēts piemērot, tiesību aktos saskaņojot produktu tirdzniecības nosacījumus, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu šo tiesību aktu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Tāpēc Direktīva 2000/9/EK būtu jāpielāgo minētajam lēmumam.

(5)       Skaidrības labad tā būtu jāatceļ un jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt daudzus grozījumus. Darbības jomai, būtiskajām prasībām un atbilstības novērtēšanas procedūrām jābūt identiskām visās dalībvalstīs, tāpēc, transponējot uz jaunās pieejas principiem balstītu direktīvu valstu tiesību aktos, nav gandrīz nekādu izvēles iespēju. Lai vienkāršotu tiesisko regulējumu, Direktīva 2000/9/EK būtu jāaizstāj ar regulu, kas ir piemērots tiesiskais instruments, jo nosaka precīzus un detalizētus noteikumus, kas nepieļauj, ka dalībvalstis to transponē atšķirīgi, un tādējādi nodrošina vienādu īstenošanu visā Savienībā.

(6)       Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību[15], ir noteikti horizontāli noteikumi par atbilstības novērtēšanas struktūru akreditāciju [ražojumu tirgus uzraudzība un trešo valstu ražojumu kontrole] un CE zīmi.

(7)       Regulā (ES) Nr. […/…] [par ražojumu tirgus uzraudzību][16] ir sīki izstrādāti noteikumi par tirgus uzraudzību un par to ražojumu kontroli, kuri Savienībā ienāk no trešām valstīm, tostarp par apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu kontroli. Tajā ir noteikta arī drošības klauzulas procedūra. Dalībvalstīm jāorganizē un jāveic tirgus uzraudzība, jāieceļ tirgus uzraudzības iestādes un jānosaka to pilnvaras un pienākumi. Tāpat tām arī jāizveido vispārīgas un nozarei pielāgotas tirgus uzraudzības programmas.

(8)       Direktīvas 2000/9/EK darbības joma būtu jāsaglabā. Šī regula būtu jāpiemēro trošu ceļu iekārām, kuras projektētas cilvēku pārvadāšanai augstkalnu kūrortos vai pilsētas sabiedriskajā transportā. Trošu ceļu iekārtas galvenokārt ir liftu sistēmas, piemēram, funikuleru dzelzceļi, trošu vilkmes gaisa ceļi, trošu vagoni, pusvagoni, pacēlājkrēsli un slēpotāju vilcēji-pacēlāji.  Vilkme ar trosi un pasažieru pārvadāšanas funkcija ir galvenie kritēriji, kas nosaka, vai uz trošu ceļu iekārtām attiecas šīs regulas noteikumi.

(9)       Ir izstrādāti jauni trošu ceļu iekārtu tipi, kuri ir paredzēti gan pārvadāšanai, gan izklaidei. Šādām iekārtām būtu jāpiemēro šī regula.

(10)     Dažas trošu ceļu iekārtas būtu atbilstīgi izslēgt no šīs regulas darbības jomas, jo uz tām attiecas citi īpaši Savienības saskaņošanas tiesības akti vai arī tāpēc, ka tām ir atbilstīgs regulējums dalībvalstu līmenī.

(11)     Trošu piedziņas liftiem, vai tie būtu vertikāli vai slīpi, kuri pastāvīgi apkalpo noteiktus ēku un būvju stāvus, kas nav stacijas, piemēro īpašus Savienības tiesību aktus un tie būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(12)     Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, trošu piedziņas prāmju izslēgšanai būtu jāattiecas uz visām trošu piedziņas iekārtām, kuru lietotāji vai pārvadātāji atrodas uz ūdens, piemēram, trošu piedziņas ūdensslēpošanas iekārtas.

(13)     Lai nodrošinātu, ka trošu ceļu iekārtas un to infrastruktūra, apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas garantē augta līmeņa cilvēku veselības un drošības aizsardzību, ir nepieciešams noteikt trošu ceļu iekārtu projektēšanas un būvniecības noteikumus.

(14)     Dalībvalstīm būtu jānodrošina trošu ceļu iekārtu drošība to celtniecības, nodošanas ekspluatācijā un izmantošanas laikā.

(15)     Šī regula neskar dalībvalstu tiesības noteikt prasības, kuras tās uzskata par nepieciešamām attiecībā uz zemes izmantošanu, reģionālo plānošanu un lai nodrošinātu vides un cilvēku, jo īpaši darbinieku, kas lieto trošu ceļu iekārtas, veselības un drošības aizsardzību.

(16)     Šī regula neskar dalībvalstu tiesības noteikt atbilstīgas procedūras plānoto trošu ceļu iekārtu atļaujas piešķiršanai, trošu ceļu iekārtu inspekcijai pirms to nodošanas ekspluatācijā un to uzraudzībai ekspluatācijas laikā.

(17)     Šajā regulā būtu jāņem vērā, ka trošu ceļu iekārtu drošība ir vienlīdz atkarīga no apkārtējiem apstākļiem, piegādāto rūpniecības ražojumu kvalitātes un no tā, kā noris to montāža, uzstādīšana uz vietas un ekspluatācijas uzraudzība. Nopietnu avāriju cēloņi var būt saistīti ar vietas izvēli, ar pašu transporta sistēmu, uzbūvi vai ar to, kā šo sistēmu izmanto un uztur kārtībā.

(18)     Lai gan šī regula neattiecas uz jau darbībā esošajām trošu ceļu iekārtām, tai būtu jānosaka vispārējs pamats, lai dalībvalstu teritorijā nodrošinātu šo iekārtu darbību tādā veidā, kas lietotājiem, apkalpojošam personālam un trešām personām nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni.

(19)     Trošu ceļu iekārtu gadījumā tehnoloģiskus jauninājumus var pārbaudīt un vispusīgus testus var veikt vienīgi jaunu trošu ceļu iekārtu būvniecības gadījumā. Šajā gadījumā būtu jānosaka procedūra, kura nodrošinot, ka tiek izpildītas būtiskās prasības, arī ļautu ņemt vērā konkrētās trošu ceļu iekārtas īpašos apstākļus.

(20)     Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka trošu ceļu iekārtas nodod ekspluatācijā vienīgi tad, ja tās atbilst šai regulai un, ja pareizi uzstādot, apkopjot un ekspluatējot atbilstoši paredzētajam izmantojumam, tās neapdraud cilvēku veselību un drošību vai īpašuma drošību.

(21)     Dalībvalstīm būtu jānosaka paredzēto trošu ceļu iekārtu būvniecības un pārveidošanas, kā arī nodošanas ekspluatācijā atļaujas izsniegšanas procedūra, lai nodrošinātu, ka trošu ceļu iekārtas uz vietas ir droši izbūvētas un saliktas atbilstīgi drošības novērtējumam un drošības pārskatam, kā arī visām attiecināmajām normatīvajām prasībām.

(22)     Plānoto trošu ceļu iekārtu drošības novērtējumā būtu jāidentificē sastāvdaļas, no kurām ir atkarīga trošu ceļu iekārtu drošība.

(23)     Plānoto trošu ceļu iekārtu drošības novērtējumā būtu jāņem vēra ierobežojumi saistībā ar trošu ceļu ekspluatāciju, bet tā, lai tas neapdraudētu apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu brīvas preču aprites principu vai pašu trošu ceļu iekārtu drošību.

(24)     Šīs regulas mērķim vajadzētu būt nodrošināt trošu ceļu iekārtu apakšsistēmu un trošu ceļu iekārtu drošības sastāvdaļu iekšējā tirgus darbību. Apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām, kas atbilst šīs regulas noteikumiem, būtu jāgūst priekšrocības no preču brīvas aprites principa.

(25)     Apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas būtu jāatļauj uzstādīt trošu ceļu iekārtās vienīgi tad, ja tās ļauj izbūvēt trošu ceļu iekārtas, kas atbilst šai regulai un, ja pareizi uzstādot, apkopjot un ekspluatējot atbilstoši paredzētajam izmantojumam, neapdraud cilvēku veselību un drošību vai īpašuma drošību.

(26)     Būtiskās prasības būtu jāsaprot un jāpiemēro tā, lai projektēšanas un ražošanas laikā ņemtu vērā jaunākos tehnikas sasniegumus, kā arī tehniskos un saimnieciskos apsvērumus, kas nodrošina augsta līmeņa veselības un drošības aizsardzību.

(27)     Lai augstā līmenī aizsargātu sabiedrības intereses, piemēram, garantētu lietotāju un citu personu veselību un drošību un īpašumu drošību, kā arī lai garantētu taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, uzņēmējiem vajadzētu būt atbildīgiem par apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstību šīs regulas prasībām, ņemot vērā viņu attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē.

(28)     Visiem uzņēmējiem, kas piedalās piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka viņi dara pieejamas tirgū tikai tādas apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kas atbilst šīs regulas noteikumiem. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja lomai piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(29)     Apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu ražotājs, kas sīki pārzina ražojuma projektēšanas un ražošanas procesu, var vislabāk veikt pilnīgu atbilstības novērtēšanas procedūru. Atbilstības novērtēšanai tāpēc vajadzētu būt vienīgi apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas ražotāja pienākumam.

(30)     Lai veicinātu saziņu starp uzņēmējiem un valsts tirgus uzraudzības iestādēm, dalībvalstīm būtu jāmudina uzņēmēji papildus pasta adresei norādīt arī tīmekļa vietnes adresi.

(31)     Jānodrošina, lai trešo valstu apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kas tiek ievesta Savienības tirgū, atbilstu šīs regulas prasībām un jo īpaši lai ražotāji šīm apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām būtu veikuši pienācīgas atbilstības novērtēšanas procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētājiem būtu jāpārliecinās, vai apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, ko viņi laiž tirgū, atbilst šīs regulas prasībām, un vai viņi nelaiž tirgū apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kuras šādām prasībām neatbilst vai kuras rada apdraudējumu. Būtu arī jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai ir veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras un vai apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas marķējums un ražotāju sagatavotā dokumentācija ir pieejama kompetentajām uzraudzības iestādēm pārbaudes veikšanai.

(32)     Izplatītājs apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu dara pieejamu tirgū pēc tam, kad šo ražojumu tirgū ir laidis ražotājs vai importētājs, un izplatītājam ir jārīkojas pietiekami rūpīgi, lai, rīkojoties ar apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, netiktu nelabvēlīgi ietekmēta tā atbilstība.

(33)     Laižot tirgū apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, ikvienam importētājam vajadzētu uz apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas norādīt savu vārdu, reģistrēto nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, ko izmantot saziņai. Izņēmumi būtu jāparedz gadījumos, kad drošības sastāvdaļas izmērs vai veids to neatļauj. Tas ietver arī gadījumus, kad importētājam būtu jāatver iepakojums, lai uz drošības sastāvdaļas norādītu savu nosaukumu un adresi.

(34)     Ikviens uzņēmējs, kurš vai nu laiž tirgū apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ar savu vārdu vai preču zīmi, vai izmaina apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām, būtu jāuzskata par ražotāju, un viņam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(35)     Izplatītāji un importētāji ir cieši saistīti ar tirgu, tāpēc tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic kompetentās valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt sagatavotiem aktīvai rīcībai, lai sniegtu kompetentajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu.

(36)     Nodrošinot apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglina tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atrast uzņēmējus, kas darījuši pieejamas tirgū neatbilstīgas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas.

(37)     Šajā regulā būtu jāparedz noteikt vienīgi būtiskās prasības. Lai veicinātu atbilstības novērtēšanu minētajām prasībām, ir jāparedz to trošu ceļu iekārtu atbilstības prezumpcija, kuras atbilst saskaņotajiem standartiem, ko nolūkā formulēt detalizētas šo prasību tehniskās specifikācijas jo īpaši attiecībā uz trošu ceļu iekārtu projektēšanu, būvniecību un darbību pieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012.

(38)     Regulā (ES) Nr. 1025/2012 paredzēta procedūra iebildumu izteikšanai pret saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti tikai daļēji atbilst šīs regulas prasībām.

(39)     Lai uzņēmēji varētu pierādīt un kompetentās iestādes nodrošināt, ka apakšsistēma un drošības sastāvdaļa, kas darīta pieejama tirgū, atbilst būtiskajām prasībām, ir jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūras. Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzēti atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi, kuros iekļautas procedūras atkarībā no stingrības pakāpes proporcionāli attiecīgajam apdraudējuma līmenim un nepieciešamajam drošības līmenim. Lai nodrošinātu saskaņotību starp nozarēm un izvairītos no ad hoc variantiem, atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāizvēlas no minētajiem moduļiem.

(40)     Apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu ražotājiem būtu jāsagatavo ES atbilstības deklarācija, kurā sniedz šajā regulā prasīto informāciju par apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību šīs regulas un citu attiecīgo Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām. Apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai būtu jāpievieno ES atbilstības deklarācija.

(41)     Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai tirgus uzraudzības nolūkiem, informācijai, kas vajadzīga, lai noteiktu visus apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai piemērojamos Savienības aktus, vajadzētu būt pieejamai vienotā ES atbilstības deklarācijā.

(42)     CE zīme, kas norāda apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību, ir redzamais rezultāts veselam procesam, kas plašākā nozīmē ietver arī atbilstības novērtēšanu. Vispārējie principi, kas reglamentē CE zīmi un tās saistību ar citiem marķējumiem ir noteikti Regulā (EK) Nr. 765/2008. CE zīmes uzlikšanas noteikumi būtu jānosaka šajā regulā.

(43)     Lai lietotājiem un trešām personām nodrošinātu efektīvu aizsardzību, ir nepieciešams pārbaudīt apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstību šajā regulā paredzētajām būtiskajām prasībām.

(44)     Lai nodrošinātu apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstību būtiskajām prasībām, ir jānosaka piemērotas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas jāievēro ražotājiem. Šādas procedūras būtu jānosaka, pamatojoties uz atbilstības novērtēšanas moduļiem, kas noteikti Lēmumā Nr. 768/2008/EK.

(45)     Šajā regulā noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz to atbilstības novērtēšanas struktūru iesaistīšanos, par kurām dalībvalstis paziņojušas Komisijai.

(46)     Pieredze liecina, ka Direktīvā 2000/9/EK noteiktie kritēriji, kuriem atbilstības novērtēšanas struktūrām jāatbilst, lai par tām paziņotu Komisijai, nav pietiekami, lai nodrošinātu šo struktūru vienlīdz augsta līmeņa sniegumu visā Savienībā. Tomēr ir svarīgi, lai visas atbilstības novērtēšanas struktūras veiktu savas funkcijas vienādā līmenī un taisnīgas konkurences apstākļos. Tādēļ jānosaka obligātās prasības atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras vēlas tikt paziņotas, lai varētu sniegt atbilstības novērtēšanas pakalpojumus.

(47)     Lai nodrošinātu saskaņotu atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, ir arī svarīgi noteikt prasības paziņojošām iestādēm un citām struktūrām, kas piedalās paziņoto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un uzraudzībā.

(48)     Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda atbilstību kritērijiem, kas noteikti saskaņotajos standartos, būtu jāpieņem, ka tā atbilst atbilstīgajām prasībām, kuras noteiktas šajā regulā.

(49)     Šajā regulā noteiktā sistēma būtu jāpapildina ar akreditācijas sistēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 765/2008. Akreditācija ir svarīgs līdzeklis, kā verificēt atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, tāpēc tā arī būtu jāizmanto paziņošanas vajadzībām.

(50)     Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzētā pārredzamā akreditācija, kas nodrošina nepieciešamo uzticamības līmeni attiecībā uz atbilstības sertifikātiem, valsts publiskā sektora iestādēm visā Savienībā būtu jāuzskata par vēlamāko līdzekli, kā pierādīt atbilstības novērtēšanas struktūru tehnisko kompetenci. Tomēr valstu iestādes var uzskatīt, ka tām ir piemēroti līdzekļi, ar ko pašām veikt minēto novērtēšanu. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu citu valsts iestāžu veiktās novērtēšanas pienācīgu ticamības līmeni, valsts iestādēm būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm vajadzīgie dokumentārie pierādījumi, ka izvērtētās atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst attiecīgajām normatīvajām prasībām.

(51)     Atbilstības novērtēšanas struktūras bieži piešķir apakšlīgumus par kādām to darbības daļām saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto filiāles. Lai nodrošinātu aizsardzības līmeni, kāds nepieciešams Savienības tirgū laižamajām apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām, ir ļoti svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai apakšlīgumu slēdzēji un filiāles atbilstu tādām pašām prasībām, kādām atbilst paziņotās struktūras. Tādēļ ir svarīgi, lai paziņojamo pilnvaroto struktūru kompetences un snieguma novērtēšana un jau paziņoto pilnvaroto struktūru uzraudzība attiektos arī uz darbībām, kuras veic apakšlīgumu slēdzēji un filiāles.

(52)     Jāpalielina paziņošanas procedūras efektivitāte un pārredzamība, un jo īpaši tā jāpielāgo jaunajām tehnoloģijām, lai paziņošanu varētu veikt elektroniski.

(53)     Atbilstības novērtēšanas struktūras var piedāvāt savus pakalpojumus visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi dot dalībvalstīm un Komisijai iespēju iebilst pret paziņoto struktūru. Tādēļ ir svarīgi noteikt laikposmu, kurā var novērst visas šaubas vai bažas par atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, pirms tās sāk darboties kā paziņotās struktūras.

(54)     Konkurētspējas labad ir svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas struktūras piemērotu atbilstības novērtēšanas procedūras, neradot lieku slogu uzņēmējiem. Tā paša iemesla dēļ un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret uzņēmējiem, jānodrošina konsekventa atbilstības novērtēšanas procedūru tehniskā piemērošana. Vislabāk to var panākt ar atbilstīgu koordinēšanu un sadarbību starp atbilstības novērtēšanas struktūrām.

(55)     Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011[17].

(56)     Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar kuriem paziņojušajai dalībvalstij prasa veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus attiecībā uz paziņotajām struktūrām, kas neatbilst vai vairs neatbilst to paziņošanas prasībām.

(57)     Jāparedz pārejas pasākumi, kas ļautu darīt pieejamas tirgū vai nodot ekspluatācijā apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kas jau ir laistas tirgū saskaņā ar Direktīvu 2000/9/EK.

(58)     Ir jāparedz pārejas pasākumi, kas nodrošinātu tādu trošu ceļu iekārtu pieejamību tirgū, kas jau ir izbūvētas saskaņā ar Direktīvu 2000/9/EK.

(59)     Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tie tiktu īstenoti. Sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(60)     Tā kā šīs regulas mērķi — proti, nodrošināt, ka trošu ceļu iekārtas atbilst prasībām, kuras nodrošina augstu lietotāju aizsardzības un drošības līmeni, vienlaikus garantējot apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu iekšējā tirgus darbību, — nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, un tādējādi rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

            VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz noteikumus par trošu ceļa iekārtu, kas paredzētas cilvēku pārvadāšanai, projektēšanu un būvniecību, darīšanu pieejamu tirgū un šādu iekārtu apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu brīvu apriti.

2. pants

Darbības joma

(1) Šo regulu piemēro cilvēku pārvadāšanai paredzētām trošu ceļu iekārtām un šādu iekārtu apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām.

(2) Šo regulu nepiemēro:

(a) liftiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/16/ES par liftiem[18];

(b) tradicionālās uzbūves trošu piedziņas tramvajiem,

(c) iekārtām, kuras izmanto lauksaimniecības mērķiem vai kuras paredzētas kalnu patvērumu vai būdu apkalpošanai, bet ne cilvēku pārvadāšanai;

(d) stacionārām vai pārvietojamām iekārtām, ko izmanto gadatirgos un/vai atrakciju parkos, kas ir paredzētas vienīgi izklaidēšanai un nevis kā līdzeklis cilvēku pārvadāšanai,

(e) kalnrūpniecības iekārtām vai citām stacionārām rūpniecības iekārtām, ko izmanto rūpniecības mērķiem,

(f) iekārtām, kurās lietotāji vai to pārvadātāji atrodas uz ūdens.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1) “trošu ceļu iekārta” ir visu sistēmu kopums, kas atrodas noteiktā vietā un kas sastāv no infrastruktūras un apakšsistēmām, kuras paredzētas uzstādīšanai un sastāv no vairākām sastāvdaļām, projektēta, būvēta, montēta un nodota ekspluatācijā ar mērķi pārvadāt cilvēkus, iekārtas vilkmi visā trases garumā novietotas troses;

(2) “apakšsistēma” ir I pielikumā uzskaitītās sistēmas vai to kombinācija;

(3) “infrastruktūra” ir noteiktai vietai projektētu un izbūvētu trošu ceļu iekārtu izkārtojums, sistēmas dati, stacijas elementi un trošu ceļu elementi, tā ir nepieciešama iekārtas būvniecībai un ekspluatācijai, tostarp pamati;

(4) “drošības sastāvdaļa” ir jebkura pamatsastāvdaļa, sastāvdaļu kopa, iekārtas montāžas mezgls vai aprīkojums kopumā, kā arī jebkura ierīce, ko iekļauj apakšsistēmā vai trošu ceļu iekārtā ar mērķi panākt drošu lietošanu un kuras defekts var apdraudēt cilvēku, lietotāju, apkalpojošā personāla un trešo personu drošību vai veselību;

(5) “lietošanas prasības” ir trošu ceļu iekārtu tehniskie noteikumi un pasākumi, kas jāievēro, projektējot un izbūvējot attiecīgo iekārtu, lai nodrošinātu tās drošu darbību;

(6) “apkopes prasības” ir trošu ceļu iekārtas apkopes tehniskie noteikumi un pasākumi, kas jāievēro, projektējot un izbūvējot attiecīgo iekārtu, lai nodrošinātu tās drošu darbību;

(7) “trošu vagons” ir trošu ceļu iekārta, kurā pārvadātājs ir iekārts vienā vai vairākās trosēs;

(8) “slēpotāju vilcējs-pacēlājs” ir trošu ceļu iekārta, ar kuru lietotājus, izmantojot attiecīgu aprīkojumu, velk pa sagatavotu trasi;

(9) “trošu dzelzceļš” ir trošu ceļu iekārta, kurā pārvadātājs pārvietojas pa sliedēm, kuras atrodas uz zemes vai balstās uz fiksētām struktūrām;

(10) “darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par maksu vai bez maksas jebkādas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas piegādāt izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū;

(11) “laist tirgū” nozīmē apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

(12) “nodošana ekspluatācijā” ir pirmreizēja trošu ceļu iekārtas iedarbināšana;

(13) “ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu vai uzdod projektēt vai ražot šādu apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu un tirgo šādu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ar savu vārdu vai preču zīmi;

(14) “pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

(15) “importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu;

(16) “izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu pieejamu tirgū;

(17) “uzņēmēji” ir apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

(18) “tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kurām iekārtai, infrastruktūrai, apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai ir jāatbilst;

(19) “saskaņotais standarts” ir saskaņotais standarts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

(20) “akreditācija” ir akreditācija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

(21) “valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

(22) “atbilstības novērtēšana” ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas ar apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu saistītās būtiskās prasības, kas noteiktas šajā regulā;

(23) “atbilstības novērtēšanas struktūra" ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības saistībā ar apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un inspekciju;

(24) “atsaukšana” ir jebkāds pasākums ar mērķi saņemt atpakaļ apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, kas jau uzstādīta trošu ceļu iekārtā;

(25) “izņemšana” ir jebkāds pasākums, kas paredzēts, lai novērstu, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa no piegādes ķēdes tiek darīta pieejama tirgū;

(26) “CE zīme” ir marķējums, ar ko ražotājs norāda, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa atbilst piemērojamajām prasībām, kuras ir noteiktas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tā uzlikšanu;

(27) “Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo ražojumu tirdzniecības nosacījumus.

4. pants

Apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu pieejamība tirgū

(1) Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas tiek darītas pieejamas tirgū tikai tad, ja tās atbilst šīs regulas prasībām.

(2) Dalībvalstis saskaņā ar 9. pantu veic visu nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu procedūras, kas nodrošina, ka apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas trošu ceļu iekārtās iebūvē vienīgi tad, ja tie ļauj izbūvēt trošu ceļu iekārtas, kuras atbilst šīs regulas prasībām un, ja pareizi uzstādot, apkopjot un ekspluatējot atbilstoši paredzētajam izmantojumam, tās neapdraud cilvēku veselību un drošību vai īpašuma drošību.

5. pants

Trošu ceļu iekārtu nodošana ekspluatācijā

(1) Dalībvalstis saskaņā ar 9. pantu veic visu attiecīgos pasākumus, lai noteiktu procedūras, kas nodrošina, ka trošu ceļu iekārtas nodod ekspluatācija vienīgi tad, ja tās atbilst šīs regulas prasībām un, ja pareizi uzstādot, apkopjot un ekspluatējot atbilstoši paredzētajam izmantojumam, tās neapdraud cilvēku veselību un drošību vai īpašuma drošību.

(2) Tiek pieņemts, ka trošu ceļu iekārtas, kuras atbilst saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst II pielikumā minētajām būtiskajam prasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

(3) Šī regula neskar dalībvalstu tiesības noteikt prasības, ko tās uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu cilvēku un jo īpaši apkalpojošā personāla aizsardzību trošu ceļu iekārtu lietošanas laikā, ar noteikumu, ka tas nenozīmē, ka šīs trošu ceļu iekārtas ir pārveidotas tā, kā šajā regulā nav paredzēts.

6. pants

Būtiskās prasības

Trošu ceļu iekārtas un to infrastruktūra, apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas atbilst tām piemērojamām būtiskajām prasībām, kas noteiktas II pielikumā.

7. pants

Apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu brīva aprite

Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē tādu apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu pieejamību tirgū, kas atbilst šīs regulas prasībām.

8. pants

Plānoto trošu ceļu iekārtu drošības novērtējums un drošības pārskats

(1) Visām plānotajām iekārtām veic III pielikumā noteikto drošības novērtējumu, kas skar visus trošu ceļas iekārtas un tās apkārtnes drošības aspektus attiecībā uz projektēšanu, izbūvi un nodošanu ekspluatācijā un ļauj, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, noskaidrot, kāda ir apdraudējuma iespējamība trošu ceļu iekārtas ekspluatācijas laikā.

(2) Drošības novērtējumu iekļauj drošības pārskatā. Šajā pārskatā iekļauj paredzētos pasākumus šo apdraudējumu novēršanai un ietver arī trošu ceļu iekārtā iekļaujamo apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu sarakstu.

9. pants

Atļaujas piešķiršana trošu ceļu iekārtām

(1) Dalībvalstis nosaka kārtību, kādā veicama tās teritorijā esošo trošu ceļu iekārtu būvniecības un nodošanas ekspluatācijā.

(2) Dalībvalstis nodrošina, ka drošības novērtējumu, drošības pārskatu, ES atbilstības deklarāciju un citus dokumentus attiecībā uz apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstību, kā arī dokumentācija attiecībā uz trošu ceļu iekārtu raksturlielumiem iesniedz iestādei, kas atbild par trošu ceļu iekārtas apstiprināšanu. Trošu ceļu iekārtas dokumentācijā iekļauj arī vajadzīgos priekšnosacījumus, tostarp ekspluatācijas ierobežojumus, un sīku informāciju par trošu ceļu iekārtas apkalpošanas uzraudzību, regulēšanu un apkopi. Šo dokumentu kopiju glabā trošu ceļu iekārtā.

(3) Ja būtiskajos raksturlielumos, esošo trošu ceļu iekārtu apakšsistēmās vai drošības sastāvdaļās veic pārveidojumus, attiecībā uz kuriem konkrētajā dalībvalstī ir nepieciešams saņemt jaunu atļauju nodošanai ekspluatācijā, šie pārveidojumi un to ietekme uz visu trošu ceļu iekārtu atbilst II pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām.

(4) Dalībvalstis 1. punktā minētos noteikumus neizmanto, lai, pamatojoties uz šīs regulas aspektiem, aizliegtu, ierobežotu vai kavētu tādu trošu ceļu iekārtu būvniecību un nodošanu ekspluatācijā, kuras atbilst šīs regulas prasībām un, ja pareizi uzstādot, apkopjot un ekspluatējot atbilstoši paredzētajam izmantojumam, tās neapdraud cilvēku veselību un drošību vai īpašuma drošību.

(5) Dalībvalstis 1. punktā minētos noteikumus neizmanto, lai aizliegtu, ierobežotu vai kavētu tādu apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu brīvu apriti, kuras atbilst šīs regulas prasībām.

10. pants

Trošu ceļu iekārtu darbība

(1) Dalībvalstis nodrošina, lai trošu ceļu iekārta tiktu izmantota tikai tikmēr, kamēr tā atbilst drošības pārskatā izklāstītajiem nosacījumiem.

(2) Ja dalībvalsts konstatē, ka apstiprinātā trošu ceļu iekārta, ko lieto atbilstīgi paredzētajam mērķim, var apdraudēt cilvēku drošību un veselību un, atkarībā no apstākļiem, īpašuma drošību, tā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu trošu ceļu iekārtas izmantošanu.

II NODAĻA

APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU UZŅĒMĒJU PIENĀKUMI

11. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R2. pants]

Ražotāju pienākumi

(1) Laižot tirgū savas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, ražotāji nodrošina, ka tās ir projektētas un izgatavotas saskaņā ar II pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām.

(2) Apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ražotāji sagatavo V pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un veic 18. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina tās veikšanu.

Ja, veicot pirmajā daļā minēto procedūru, ir pierādīta apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstība piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi.

(3) Ražotāji pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju glabā 30 gadus.

(4) Ražotāji nodrošina, lai būtu izveidotas procedūras, ar ko tiek nodrošināta sērijveida ražošanas pastāvīga atbilstība šai regulai. Pienācīgi ņem vērā apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas projekta vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstība.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas radīto apdraudējumu, ražotāji patērētāju un citu galalietotāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā veic tirgū pieejamo apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības par neatbilstīgām apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām un atsauc šādas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, kā arī pastāvīgi informē izplatītājus par šādu uzraudzību.

(5) Ražotāji nodrošina, ka to apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām ir pievienota ES atbilstības deklarācija un ka tām ir piestiprināts tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits identifikācijas elements.

Ja apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas izmēri vai veids to nepieļauj, ražotāji nodrošina, ka nepieciešamā informācija ir norādīta uz iepakojuma vai instrukcijā, kas pievienota drošības sastāvdaļai.

(6) Ražotāji uz apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai drošības sastāvdaļai pievienotajā instrukcijā. Adresē norāda vienu kontaktpunktu, kurā var sazināties ar ražotāju. Kontaktinformāciju norāda valodā, ko lietotāji un tirgus uzraudzības iestādes spēj viegli saprast, un to nosaka attiecīgā dalībvalsts.

(7) Ražotāji nodrošina, lai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai būtu pievienota ES atbilstības deklarācija un instrukcijas, un drošības informācija lietotājiem saprotamā valodā, kā to noteikusi attiecīgā dalībvalsts. Šādas instrukcijas un drošības informācija ir skaidra, saprotama un nepārprotama.

(8) Ražotāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa, ko tie laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties īsteno nepieciešamos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību vai pēc vajadzības to atsauktu vai izņemtu no tirgus. Turklāt, ja apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa rada apdraudējumu, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

(9) Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību šai regulai. Minēto informāciju un dokumentāciju var sniegt papīra vai elektroniskā veidā. Ražotāji pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, ko viņi laiduši tirgū.

12. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R3. pants]

Pilnvarotie pārstāvji

(1) Ražotājs ar rakstisku pilnvaru drīkst iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 11. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un tehniskās dokumentācijas sagatavošana.

(2) Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Pilnvara pilnvarotajam pārstāvim ļauj veikt vismaz šādas darbības:

(a) pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū 30 gadus glabāt valsts uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

(b) pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma sniegt tai visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību;

(c) pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarbojoties ar tām visos pasākumos, kas tiek veikti, lai likvidētu apdraudējumus, ko rada apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, uz kurām attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvaras.

13. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R4. pants]

Importētāju pienākumi

(1) Importētāji laiž tirgū tikai atbilstīgas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas.

(2) Pirms apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru, kā noteikts 18. pantā. Tie nodrošina, lai ražotājs būtu sagatavojis tehnisko dokumentāciju, lai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai būtu pievienota ES atbilstības deklarācija, lai tai būtu CE zīme un pievienota instrukcija un drošības informācija, un lai ražotājs būtu izpildījis attiecīgi 11. panta 5. un 6. punkta prasības.

Ja importētājs uzskata vai ja viņam ir iemesls uzskatīt, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa neatbilst II pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām, importētājs nelaiž apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu tirgū, pirms nav nodrošināta tās atbilstība. Turklāt, ja apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

(3) Importētāji uz apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas vai, ja tas nav iespējams, uz tās iepakojuma un drošības sastāvdaļai pievienotajās instrukcijās norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi saziņas vajadzībām. Kontaktinformāciju norāda lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts.

(4) Importētāji nodrošina, lai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai būtu pievienotas instrukcijas un drošības informācija lietotājiem saprotamā valodā, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts.

(5) Importētāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļu, uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi neapdraudētu tās atbilstību II pielikuma prasībām.

(6) Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas radīto apdraudējumu, importētāji lietotāju veselības un drošības aizsardzības nolūkā un pēc pienācīgi pamatota kompetento iestāžu pieprasījuma veic tirgū pieejamo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības par neatbilstīgām apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām un atsauc šādas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, kā arī pastāvīgi informē izplatītājus par šādu uzraudzību.

(7) Importētāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa, ko tie laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību vai pēc vajadzības to atsauktu vai izņemtu no tirgus. Turklāt, ja apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa rada apdraudējumu, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

(8) Importētāji pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū 30 gadus glabā tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarācijas kopiju un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

(9) Pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma importētāji šai iestādei viegli saprotamā valodā sniedz visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību. Minēto informāciju un dokumentāciju var sniegt papīra vai elektroniskā veidā. Importētāji pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, ko viņi laiduši tirgū.

14. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R5. pants]

Izplatītāju pienākumi

(1) Darot apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs regulas prasības.

(2) Pirms apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa tiek darīta pieejama tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai ir CE zīme, ka tai ir pievienota ES atbilstības deklarācija, kā arī instrukcijas un drošības informācija lietotājiem saprotamā valodā, ko noteikusi attiecīgā dalībvalsts, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši 11. panta 5. un 6. punkta un 13. panta 3. punkta prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai ja viņam ir iemesls uzskatīt, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa neatbilst II pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām, izplatītājs apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu nedara pieejamu tirgū, pirms nav nodrošināta tās atbilstība. Turklāt, ja apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa rada apdraudējumu, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

(3) Izplatītāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi neapdraudētu tās atbilstību II pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām.

(4) Izplatītāji, kuri uzskata vai kuriem ir iemesls uzskatīt, ka apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa, ko tie darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, pārliecinās, ka ir veikti korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību vai pēc vajadzības to atsauktu vai izņemtu no tirgus. Turklāt, ja apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa rada apdraudējumu, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

(5) Pēc kompetentas valsts iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji sniedz tai visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību. Minēto informāciju un dokumentāciju var sniegt papīra vai elektroniskā veidā. Viņi pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa, ko viņi darījuši pieejamu tirgū.

15. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R6. pants]

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Šīs regulas īstenošanas vajadzībām importētāju vai izplatītāju uzskata par ražotāju un viņam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam saskaņā ar 11. pantu, ja viņš laiž tirgū kādu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi vai modificē jau tirgū laistu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šīs regulas prasībām.

16. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R7. pants]

Uzņēmēju identifikācija

Pēc pieprasījuma uzņēmēji tirgus uzraudzības iestādēm sniedz šādu informāciju:

(a) ikviens uzņēmējs, kas tiem piegādājis apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu;

(b) ikviens uzņēmējs, kam tie piegādājuši apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu.

Uzņēmēji spēj sniegt pirmajā daļā minēto informāciju 30 gadus pēc tam, kad apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa tiem piegādāta un 30 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu.

III NODAĻA

APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU ATBILSTĪBA

17. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R8. pants]

Pieņēmums par atbilstību

Tiek pieņemts, ka apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas, kuras atbilst saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst II pielikumā minētajām būtiskajām prasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

18. pants

Atbilstības novērtēšana

(1) Pirms apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū ražotājs to pakļauj atbilstības novērtēšanas procedūrai saskaņā ar 2. punktu.

(2) Apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstības sertificēšanu veic pēc ražotāja izvēles ar vienu no šādām atbilstības novērtēšanas procedūrām:

(a) ES tipa pārbaude (B modulis - produkcijas tips), kā izklāstīts IV pielikumā, kopā ar kādu no turpmāk minētajām:

i) atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu (D modulis), kā izklāstīts V pielikumā,

ii) atbilstība tipam, pamatojoties uz apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas verificēšanu (F modulis), kā izklāstīts VI pielikumā,

(b) atbilstība, pamatojoties uz iekārtas verificēšanu (G modulis), kā izklāstīts VII pielikumā,

(c) atbilstība, pamatojoties uz kvalitātes nodrošināšanu (H modulis), kā izklāstīts VIII pielikumā.

(3) Pēc 2. punktā minēto procedūru veikšanas ražotājs saskaņā ar 21. pantu apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai, kura atbilst šai regulai, uzliek CE zīmi.

(4) Šā panta 1., 2. un 3. punkts piemērojams arī apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām, kas paredzētas ražotāja vajadzībām.

(5) Dokumentu sagatavošanu un saraksti saistībā ar atbilstības novērtēšanu veic tās dalībvalsts valsts valodā(-ās), kurā struktūra, kas veic 2. punktā noteiktās procedūras, veic uzņēmējdarbību vai šai struktūrai pieņemamā valodā.

19. pants

ES atbilstības deklarācija

(1) Apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas ES atbilstības deklarācija norāda, ka ir pierādīta atbilstība II pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām.

(2) ES atbilstības deklarācijai ir X pielikumā norādītā parauga struktūra, tajā ir elementi, kas norādīti attiecīgajās atbilstības novērtēšanas procedūrās, kas noteiktas IV līdz VIII pielikumā, un tā tiek pastāvīgi atjaunināta. To pievieno apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai un tulko valodā vai valodās, ko pieprasījusi dalībvalsts, kurā apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu laiž tirgū vai dara pieejamu tirgū.

(3) Ja uz apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurā ir pieprasīta ES atbilstības deklarācija, attiecībā uz visiem šiem Savienības tiesību aktiem sagatavo vienu ES atbilstības deklarāciju. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp arī atsauces uz to publikācijām.

(4) Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību šīs regulas prasībām.

20. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R11. pants]

CE zīmes vispārējie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

21. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R12. pants]

CE zīmes uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

(1) CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai vai iekļauj tās datu plāksnē.

(2) CE zīmi uzliek pirms apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū.

(3) CE zīmei seko tās paziņotās struktūras identifikācijas numurs, kura piedalās ražošanas kontroles posmā.

(4) Aiz CE zīmes un 3. punktā minētā identifikācijas numura var norādīt kādu citu marķējumu par konkrētu apdraudējumu vai izmantojumu.

IV NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU PAZIŅOŠANA

22. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R13. pants]

Paziņošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kuras ir pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības novērtēšanas uzdevumus saskaņā ar 18. pantu.

23. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R14. pants]

Paziņojošās iestādes

(1) Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras vajadzīgas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 26. pantam.

(2) Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

(3) Ja paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzīšanu struktūrai, kura nav valsts iestāde, šī struktūra ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 26. panta 1. līdz 6. punkta prasībām. Turklāt šāda struktūra ir spējīga uzņemties saistības, kas izriet no tās darbībām.

(4) Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

24. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R15. pants]

Prasības paziņojošajām iestādēm

(1) Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu interešu konfliktu ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

(2) Paziņojošā iestāde ir organizēta un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un taisnīgumu.

(3) Paziņojošā iestāde ir organizēta tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

(4) Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, un nesniedz konsultāciju pakalpojumus komerciālā nolūkā vai par konkurētspējīgu samaksu.

(5) Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

(6) Paziņojošās iestādes rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās uzdevumu pienācīgai veikšanai.

25. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R16. pants]

Paziņojošo iestāžu pienākums sniegt informāciju

Dalībvalstis informē Komisiju par atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru uzraudzības procedūrām, kā arī par visām izmaiņām šajā informācijā.

Komisija dara šo informāciju publiski pieejamu.

26. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R17. pants]

Prasības paziņotajām struktūrām

(1) Lai paziņoto struktūru varētu paziņot, tai jāatbilst šā panta 2. līdz 11. punktā noteiktajām prasībām.

(2) Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

(3) Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, kuru tā novērtē.

Struktūru, kas pieder uzņēmēju asociācijai vai profesionālajai federācijai, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti novērtējamo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu projektēšanā, ražošanā, piegādē, uzstādīšanā, lietošanā vai apkalpošanā, var uzskatīt par šādu struktūru, ja ir pierādīta tās neatkarība un ja nepastāv interešu konflikts.

(4) Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav vērtējamo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkopes veicēji, ne arī to pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtētās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, kas ir nepieciešamas atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav tieši saistīti ar šo apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu projektēšanu, ražošanu vai izbūvi, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai apkopi, kā arī nepārstāv šajās darbībās iesaistītās personas. Viņi neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā viņu lēmuma neatkarībai vai integritātei attiecībā uz tām novērtēšanas darbībām, kuras viņi ir pilnvaroti veikt. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

(5) Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

(6) Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti IV līdz VIII pielikumā un saistībā ar kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra, vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu veidiem vai kategorijām, attiecībā ar ko tā ir paziņota, ir:

(a) darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

(b) to procedūru apraksti, kuras tiek ievērotas, veicot atbilstības novērtēšanu, nodrošinot pārredzamību un spēju minētās procedūras atkārtot. Tai ir izstrādāta pienācīga politika un procedūras, ar ko uzdevumi, ko tā veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no citām darbībām;

(c) procedūras to darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

(7) Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas darbību veikšanu, ir:

a)      laba tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visu to atbilstības novērtēšanas darbību jomu, saistībā ar kuru atbilstības novērtēšanas struktūra ir paziņota;

b)      pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un atbilstīgas pilnvaras veikt šo novērtēšanu;

c)      atbilstīgas zināšanas un izpratne par II pielikumā noteiktajām būtiskajām prasībām, par piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un par attiecīgajiem noteikumiem Savienības saskaņošanas tiesību aktos un valstu tiesību aktos;

d)      spēja sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un pārskatus, kas pierāda, ka novērtēšana ir veikta.

(8) Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākā līmeņa vadības un darbinieku, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

(9) Atbilstības novērtēšanas struktūrām ir apdrošināta civiltiesiskā atbildība, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

(10) Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kura iegūta, veicot savus pienākumus, uz kuriem attiecas IV līdz VIII pielikums vai valstu tiesību aktu noteikumi, kuri to īsteno, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

(11) Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, ka darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar šo regulu izveidotās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbībām, vai pašas piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

27. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R18. pants]

Pieņēmums par atbilstību

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 26. panta prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz šīm prasībām.

28. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R20. pants]

Paziņoto struktūru filiāles un apakšlīgumu slēgšana

(1) Ja paziņotā struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto filiāli, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai filiāle atbilst 26. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

(2) Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai filiāļu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

(3) Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt filiāle tikai tad, ja klients tam piekrīt.

(4) Paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai filiāles kvalifikāciju novērtēšanu un to veikto darbu atbilstīgi IV līdz VIII pielikumam.

29. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R22. pants]

Paziņošanas pieteikums

(1) Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

(2) Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, atbilstības novērtēšanas moduli(-ļus) un apakšsistēmas(-)/drošības sastāvdaļas(-u) veidus, par ko struktūra paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izsniegusi valsts akreditācijas struktūra, apliecinot, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 26. panta prasībām.

(3) Ja attiecīgajai atbilstības novērtēšanas struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai apstiprinātu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 26. panta prasībām.

30. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R23. pants]

Paziņošanas procedūra

(1) Paziņojošās iestādes drīkst paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 26. panta prasībām.

(2) Tās paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

(3) Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgo apakšsistēmu/drošības sastāvdaļu vai apakšsistēmām/drošības sastāvdaļām un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

(4) Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 29. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, pilnvarojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka minētā struktūra tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst 26. panta prasībām.

(5) Attiecīgā struktūra drīkst veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav izteikušas iebildumus divu nedēļu laikā no paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divu mēnešu laikā no paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas procedūru.

Šajā regulā tikai šādu struktūru uzskata par paziņoto struktūru.

(6) Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par visām attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

31. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R24. pants]

Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

(1) Komisija paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja struktūra ir paziņota atbilstīgi vairākiem Savienības tiesību aktiem.

(2) Komisija dara publiski pieejamu sarakstu ar atbilstīgi šai regulai paziņotajām struktūrām, tām piešķirtajiem identifikācijas numuriem un darbībām, kurām tās ir paziņotas.

Komisija nodrošina minētā saraksta atjaunināšanu.

32. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R25. pants]

Izmaiņas paziņojumos

(1) Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 26. panta prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā paziņotā struktūra neatbilst prasībām vai nespēj pildīt savus pienākumus. Tā nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

(2) Ja pilnvaras tiek ierobežotas, atceltas vai anulētas vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņojošā dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumenti tiek nodoti citai paziņotajai struktūrai vai arī pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

33. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R26. pants]

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

(1) Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās atbilstību prasībām, vai spēju joprojām izpildīt tai uzticētos uzdevumus.

(2) Paziņotāja dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņojuma pamatojumu vai paziņotās struktūras kompetences saglabāšanu.

(3) Komisija gādā, lai visa aizsargājamā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

(4) Ja Komisija pārliecinās, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņošanas prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, pieprasot paziņojušajai dalībvalstij veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus, tostarp paziņojuma atsaukšanu, ja tas ir nepieciešams.

Pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

34. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R27. pants]

Paziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā

(1) Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar IV līdz VIII pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

(2) Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, neradot lieku slogu uzņēmējiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras veic savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošana notiek masveidīgi vai sērijveidā.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kāds vajadzīgs, lai apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa atbilstu šīs regulas noteikumiem.

(3) Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs nav izpildījis II pielikumā vai atbilstīgajos saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās noteiktās būtiskās prasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus korektīvos pasākumus, un neizdod atbilstības sertifikātu.

(4) Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta izdošanas, paziņotā struktūra atklāj, ka kāda apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa vairs nav atbilstīga, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus korektīvos pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai anulē sertifikātu.

(5) Ja korektīvie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē sertifikātus.

35. pants

Paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzība

Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejama pārsūdzības procedūra attiecībā uz paziņoto struktūru lēmumiem.

36. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R28. pants]

Paziņoto struktūru pienākums sniegt informāciju

(1) Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

a)      sertifikātu atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

b)      jebkādiem apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu, vai nosacījumiem, uz kuriem pamatojas paziņošana;

c)      informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d)      pēc pieprasījuma – par atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas paziņojuma jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumu slēgšanu.

(2) Paziņotās struktūras sniedz pārējām struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo regulu regulai un veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras aptver tās pašas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, arī pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

37. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R29. pants]

Pieredzes apmaiņa

Komisija paredz organizēt pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

38. pants [Lēmuma Nr. 768/2008/EK R30. pants]

Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo regulu, un lai tā pienācīgi tiktu īstenota nozares paziņoto struktūru grupas vai grupu veidā.

Dalībvalstis nodrošina, lai to paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību piedalītos minētās grupas vai grupu darbā.

V NODAĻA

KOMITEJU PROCEDŪRA, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

39. pants

Komiteju procedūra

(1) Komisijai palīdz Trošu ceļu iekārtu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

(2) Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

40. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas uzņēmējiem par šīs regulas noteikumu pārkāpšanu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Šādi noteikumi par nopietniem pārkāpumiem var paredzēt kriminālsodus.

Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas.

Dalībvalstis par šiem noteikumiem Komisiju informē vēlākais līdz [3 mēneši pirms 43. panta 2. punktā minētās dienas] un nekavējoties informē Komisiju par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.

41. pants

Pārejas noteikumi

Dalībvalstis nekavē to, ka tirgū tiek darītas pieejamas tādas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, uz ko attiecas Direktīva 2000/9/EK, kuras atbilst minētās direktīvas prasībām un ir laistas tirgū līdz [43. panta 2. punktā minētajam datumam].

Dalībvalstis nekavē to, ka tiek nodota ekspluatācijā trošu ceļu iekārtas, uz ko attiecas Direktīva 2000/9/EK, kuras atbilst minētās direktīvas prasībām un ir izbūvētas līdz [43. panta 2. punktā minētajam datumam].

42. pants

Atcelšana

Direktīvu 2000/9/EK atceļ no [43. panta 2. punktā minētā datuma].

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar X pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

43. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

(1) Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(2) To piemēro no [divi gadi pēc stāšanās spēkā].

(3) Atkāpjoties no 2. punkta, 22. līdz 38. pantu piemēro no [seši mēneši pēc stāšanās spēkā].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

[1]               OV L 106, 3.5.2000., 21. lpp.

[2]               COM(2013)471 final.

[3]               OV L 316, 14.11.2012.

[4]               Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, kas attiecas uz ražojumu tirgus uzraudzību un ar ko groza Padomes Direktīvu 89/686/EEK un Direktīvu 93/15/EEK, un Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 1999/5/EK, 2000/9/EK, 2000/14/EK, 2001/95/EK, 2004/108/EK, 2006/42/EK, 2006/95/EK, 2007/23/EK, 2008/57/EK, 2009/48/EK, 2009/105/EK, 2009/142/EK, 2011/65/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 305/2011, Regulu (EK) Nr. 764/2008 un Regulu (EK) Nr. 765/2008, (COM(2013) 75 final).

[5]               OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

[6]               OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

[7]               Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, (COM(2011) 206 galīgā redakcija).

[8]               Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, (COM(2011) 123, galīgā redakcija), 16.3.2011.

[9]               OV L 213, 7.9.1995., 1. lpp.

[10]             OV C […], […], […]. lpp.

[11]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/9/EK par trošu ceļu iekārtām cilvēku pārvadāšanai (OV L 106, 3.5.2000., 21. lpp.).

[12]             OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.

[13]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

[14]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmums Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).

[15]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

[16]             OV L [….].

[17]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

[18]             Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 29. jūnija Direktīva Nr. 95/16/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz liftiem (OV L 213, 7.9.1995., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMAS

Trošu ceļu iekārtu iedala infrastruktūrā un turpmāk norādītajās apakšsistēmās, katrā gadījumā atkarībā no to lietošanas un apkopes prasībām:

1.         Troses un trošu savienojumi

2.         Piedziņas un bremžu mehānismi

3.         Mehāniskās ierīces:

3.1.      Trošu tīšanas ierīces

3.2.      Stacijas mehānismi

3.3.      Līnijas aprīkojums

4.         Transportlīdzekļi

4.1.      Kabīnes, sēdekļi vai vilcējierīces

4.2.      Piekarierīces

4.3.      Vadības ierīces

4.4.      Savienojumi ar trosi

5.         Elektrotehniskās ierīces:

5.1.      Uzraudzības, kontroles un drošības ierīces

5.2.      Saziņas un informācijas ierīces

5.3.      Zibensaizsardzības ierīces

6.         Glābšanas ierīces

6.1.      Stacionāras glābšanas ierīces

6.2.      Pārvietojamas glābšanas ierīces

II PIELIKUMS

BŪTISKĀS PRASĪBAS

1. Mērķis

Ar šo pielikumu nosaka būtiskās prasības, tostarp apkopes un lietošanas prasības, kas attiecas uz trošu ceļu iekārtu projektēšanu, izbūvi un nodošanu ekspluatācijā.

2. Vispārīgās prasības

2.1. Cilvēku drošība

Projektējot, izgatavojot un lietojot trošu ceļu iekārtas, būtiskā prasība ir lietotāju, apkalpojošā personāla un citu personu drošība.

2.2. Drošības principi

Projektējot, lietojot un apkalpojot trošu ceļu iekārtas, veic šādus pasākumus, kas ir piemērojami norādītajā kārtībā:

– projektēšanas un izgatavošanas laikā novērš vai, ja tas nav iespējams, samazina apdraudējumu,

– nosaka un īsteno visus nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no apdraudējuma, ja to nevar novērst projektēšanas un izgatavošanas laikā,

– nosaka un norāda drošības pasākumus, kas jāveic, lai izvairītos no apdraudējuma, ja apdraudējumu nevar pilnībā novērst, veicot pirmajā un otrajā ievilkumā minētos pasākumus.

2.3. Ārējo faktoru ņemšana vērā

Trošu ceļu iekārtas projektē un izgatavo, ņemot vērā trošu ceļu iekārtas tipu, attiecīgās teritorijas raksturu un īpatnības, apkārtni, atmosfēras un meteoroloģiskos faktorus, kā arī iespējamos objektus un šķēršļus, kas atrodas trošu ceļu iekārtas tuvumā uz zemes vai gaisā, lai būtu iespējams iekārtu droši lietot.

2.4. Izmēri

Trošu ceļu iekārtu, apakšsistēmu un visu drošības sastāvdaļu izmēri, konstrukcija un uzbūve ir tāda, lai varētu ar pietiekamu drošības rezervi izturēt jebkuru slodzi visos iespējamos apstākļos (arī tad, kad trošu ceļu iekārtu, tās apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas neizmanto), ņemot vērā paredzamās ārējās ietekmes, dinamisko slodzi un materiāla nogurumu, kā arī ievērojot vispāratzītos tehnikas atzinumus, īpaši attiecībā uz materiālu izvēli.

2.5. Montāža

2.5.1. Trošu ceļu iekārtas, apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas projektē un izgatavo tā, lai tās varētu droši samontēt un uzstādīt noteiktā vietā.

2.5.2. Drošības sastāvdaļas projektē tā, lai to uzbūve vai atbilstīgs marķējums uz sastāvdaļas nepieļautu montāžas kļūmes.

2.6. Trošu ceļu iekārtas veselums

2.6.1. Drošības sastāvdaļas projektē, izgatavo un lieto tā, lai būtu nodrošināts to funkcionālais veselums un/vai trošu ceļu iekārtas drošība, kā noteikts drošības novērtējumā III pielikumā, lai tādējādi defektu rašanās iespēja būtu minimāla un būtu atbilstīga drošības rezerve.

2.6.2. Trošu ceļu iekārtu projektē un būvē tā, lai jebkura elementa defektu, kas atklājas tās lietošanas laikā un varētu (arī netieši) ietekmēt drošību, būtu iespējams laikus novērst.

2.6.3. Šā pielikuma 2.6.1. un 2.6.2. punktā minēto drošības prasību izpildi nodrošina visā laikposmā starp attiecīgās sastāvdaļas divām plānveida pārbaudēm. Lietošanas instrukcijā skaidri nosaka drošības sastāvdaļu plānveida pārbaužu periodiskumu.

2.6.4. Drošības sastāvdaļas, kas iekļautas trošu ceļu iekārtās kā rezerves daļas, atbilst šīs regulas būtiskajām prasībām, kā arī nosacījumiem par saskaņotu mijiedarbību ar pārējām trošu ceļu iekārtas daļām.

2.6.5. Veic pasākumus, lai pārvadājamie cilvēki un darbinieki netiktu apdraudēti, ja trošu ceļu iekārtā izceļas ugunsgrēks.

2.6.6. Veic īpašus pasākumus, lai pasargātu trošu ceļu iekārtas un cilvēkus no zibens iespējamās iedarbības.

2.7. Aizsargierīces

2.7.1. Aizsargierīce, kad tas iespējams, atklāj jebkuru trošu ceļu iekārtas defektu, kas var radīt draudus drošībai, brīdina par to un uz to reaģē. Tas pats attiecas arī uz jebkuru paredzamo ārējo norisi, kas var apdraudēt drošību.

2.7.2. Jebkurā laikā iespējams trošu ceļu iekārtu atvienot, izmantojot rokas vadību.

2.7.3. Pēc tam, kad aizsargierīce atvienojusi trošu ceļu iekārtu, to nevar iedarbināt no jauna, kamēr nav veikti nepieciešamie drošības pasākumi.

2.8. Apkope

Trošu ceļu iekārtu projektē un būvē tā, lai būtu iespējams droši veikt kārtējās vai ārpuskārtas apkopes un remonta darbības vai procedūras.

2.9. Traucējumi

Trošu ceļu iekārtu projektē un būvē tā, lai nodrošinātu, ka jebkura iekšēja vai ārēja kaitīga ietekme, ko rada indīgas gāzes, trokšņu emisija vai vibrācijas, nepārsniedz noteiktās robežvērtības.

3. Prasības attiecībā uz infrastruktūru

3.1. Izkārtojums, ātrums, atstatums starp transportlīdzekļiem

3.1.1. Trošu ceļu iekārtas projektē drošai darbībai, ņemot vērā attiecīgās teritorijas raksturu un īpatnības, apkārtni, atmosfēras un meteoroloģiskos faktorus, kā arī iespējamos objektus un šķēršļus, kas atrodas trošu ceļu iekārtas tuvumā uz zemes vai gaisā, lai tie nekādos darbības vai apkalpošanas apstākļos vai cilvēku glābšanas operācijas laikā neradītu traucējumus vai apdraudējumu.

3.1.2. Starp trošu ceļu iekārtas transportlīdzekļiem, vilcējierīcēm, sliedēm, trosēm, kā arī iespējamajiem objektiem un šķēršļiem, kas atrodas trošu ceļu iekārtas tuvumā, uz zemes vai gaisā, nepieciešams ievērot drošības attālumus, ņemot vērā trošu un transportlīdzekļu vertikālo, garenisko un sānisko kustību visnelabvēlīgākajos paredzamajos lietošanas apstākļos.

3.1.3. Izvēloties maksimālo attālumu starp trošu ceļu iekārtas transportlīdzekļiem un zemi, ņem vērā trošu ceļu iekārtas īpatnības, transportlīdzekļa tipu un glābšanas procedūras. Vaļējiem vagoniem ņem vērā arī pasažieru izkrišanas risku, kā arī psiholoģiskos apsvērumus saistībā ar attālumu starp transportlīdzekļiem un zemi.

3.1.4. Transportlīdzekļu vai vilcējierīču maksimālo ātrumu, minimālo attālumu starp transportlīdzekļiem vai vilcējierīcēm, kā arī paātrinājuma un bremzēšanas režīmu nosaka tādu, lai garantētu cilvēku drošību un drošu trošu ceļu iekārtas lietošanu.

3.2. Stacijas un trases objekti

3.2.1. Trošu ceļu iekārtas stacijas un trases objektus projektē, uzstāda un aprīko tā, lai tiktu nodrošināta to stabilitāte. Attiecīgie objekti jebkuros lietošanas apstākļos garantē trošu, transportlīdzekļu un vilcējierīču drošu vadību un apkopi.

3.2.2. Trošu ceļu iekārtas ieejas un izejas projektē tā, lai garantētu transportlīdzekļu, vilcējierīču un cilvēku kustības drošību. Transportlīdzekļu un vilcējierīču kustība stacijās notiek tā, lai nepakļautu riskam cilvēkus, ņemot vērā viņu iespējamo aktīvo ietekmi uz transportlīdzekļu un vilcējierīču kustību.

4. Prasības attiecībā uz trosēm, piedziņas mehānismiem un bremzēm, kā arī mehāniskajām un elektriskajām ierīcēm

4.1. Troses un to balsti

4.1.1. Veic visus pasākumus, ņemot vērā jaunāko tehnoloģiju attīstību, lai:

– nepieļautu trošu vai to stiprinājumu pārtrūkšanu,

– troses iekļautos trošu minimālās un maksimālās slodzes robežās,

– troses varētu droši novietot uz balstiem un nepieļautu trošu noslīdēšanu,

– nodrošinātu trošu uzraudzību.

4.1.2. Tā kā trošu noslīdēšanas risku nav iespējams novērst pilnībā, veic pasākumus, lai nerastos draudi cilvēkiem un būtu nodrošināta trošu atbloķēšana un trošu ceļu iekārtas apstādināšana, ja notikusi trošu noslīdēšana.

4.2. Mehāniskās ierīces

4.2.1. Piedziņas mehānismi

Trošu ceļu iekārtas piedziņas sistēmas ir ar pietiekamu veiktspēju un jaudu, piemērotas izmantošanai dažādās funkcionālajās sistēmās un režīmos.

4.2.2. Rezerves piedziņa

Trošu ceļu iekārta ir aprīkota ar rezerves piedziņu, kuras enerģijas avots ir neatkarīgs no galvenās piedziņas sistēmas. Rezerves piedziņa nav nepieciešama, ja trošu ceļu iekārtas drošības novērtējums liecina, ka cilvēki var viegli, ātri un droši atstāt transportlīdzekļus, īpaši vilcējierīces, pat tad, ja nav rezerves piedziņas.

4.2.3. Bremzēšana

4.2.3.1. Ārkārtējā situācijā ir nodrošināta iespēja jebkurā brīdī apstādināt trošu ceļu iekārtu un/vai transportlīdzekļus visnelabvēlīgākajos lietošanas apstākļos attiecībā uz pieļaujamo slodzi un trīšu saķeres spējām. Bremzēšanas ceļš ir tik īss, cik nepieciešams trošu ceļu iekārtas drošībai.

4.2.3.2. Palēninājuma vērtību robežas ir tādas, kas garantē cilvēku drošību, kā arī transportlīdzekļu, trošu un pārējo trošu ceļu iekārtas daļu apmierinošu funkcionēšanu.

4.2.3.3. Visām trošu ceļu iekārtām ir divas vai vairākas bremžu sistēmas, un katra no tām var apstādināt trošu ceļu iekārtu, bremžu sistēmu darbība ir saskaņota, lai automātiski aizstātu aktīvo sistēmu, ja tās darbība ir nepietiekama. Velkošās troses pēdējā bremžu sistēma iedarbojas tieši uz piedziņas trīsi. Šis nosacījums neattiecas uz slēpotāju vilcējiem.

4.2.3.4. Trošu ceļu iekārta ir aprīkota ar iedarbīgu bloķēšanas un slēgierīces mehānismu, kas nodrošina pret priekšlaicīgu gaitas atsākšanu.

4.3. Vadības ierīces

Vadības ierīces projektē un izgatavo tā, lai tās būtu drošas, izturētu normālo lietošanas slodzi un ārējo faktoru (piemēram, mitrums, augsta vai zema temperatūra vai elektromagnētiskie traucējumi) iedarbība neradītu bīstamas situācijas arī tad, ja notikusi kļūme lietošanā.

4.4. Saziņas iekārtas

Iekārtai ir nodrošinātas piemērotas saziņas iekārtas, kas ļauj apkalpojošam personālam pastāvīgi savstarpēji sazināties, kā arī informēt lietotājus ārkārtējās situācijās.

5. Transportlīdzekļi un vilcējierīces

5.1. Transportlīdzekļus un/vai vilcējierīces projektē un aprīko tā, lai paredzamos lietošanas apstākļos nepieļautu cilvēku izkrišanu vai pakļaušanu citām briesmām.

5.2. transportlīdzekļu un vilcējierīču izmērus nosaka un izgatavo tā, lai tie:

–  nesabojātu trosi vai

– neslīdētu, izņemot gadījumus, kad slīdēšana neietekmē transportlīdzekļa, vilcējierīces vai iekārtas drošību

pat visnelabvēlīgākajos apstākļos.

5.3. Transportlīdzekļa (vagonu, kabīņu) durvis projektē un izgatavo tā, lai tās varētu aizvērt un nobloķēt. Transportlīdzekļa grīdu un sienas projektē un izgatavo tā, lai tās jebkādos apstākļos izturētu pasažieru radīto spiedienu un slodzi.

5.4. Ja ekspluatācijas drošības labad paredzēts, ka transportlīdzekli vada vadītājs, transportlīdzekli nodrošina ar aprīkojumu, kas nepieciešams vadītāja pienākumu veikšanai.

5.5. Transportlīdzekļus un/vai vilcējierīces, īpaši to piekares mehānismus, projektē un uzstāda tā, lai garantētu apkalpojošā personāla drošību saskaņā ar atbilstīgajiem noteikumiem un instrukcijām.

5.6. Ja transportlīdzekļi ir aprīkoti ar atvienojamām sakabes ierīcēm, trošu ceļu iekārtu projektē un izgatavo tā, lai, neradot draudus lietotājiem, apstādinātu jebkuru transportlīdzekli, kam atiešanas brīdī sakabes ierīce ir nepareizi savienota ar trosi, un jebkuru transportlīdzekli, kam pienākšanas brīdī sakabes ierīce nav atvienojusies, un lai nepieļautu transportlīdzekļa krišanu.

5.7. Ja tiek pieļauta cēlājtroses pārtrūkšanas iespēja, funikulera tipa transportlīdzekļus un divkabeļu trošu vagonus (ja to ļauj trošu ceļu iekārtas konfigurācija) aprīko ar trases automātisko bremzēšanas ierīci.

5.8. Ja ar citiem paņēmieniem nevar pilnīgi novērst transportlīdzekļa noslīdēšanu, to aprīko ar aizsargierīci pret noslīdi, kas ļauj transportlīdzekli apstādināt, neradot draudus cilvēkiem.

6. Aprīkojums pasažieriem

Pieeju iekāpšanas vietām un izeju no izkāpšanas vietām ierīko, kā arī pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu organizē, ņemot vērā transportlīdzekļu kustību un apstāšanos, lai garantētu cilvēku drošību, īpaši vietās, kur ir nokrišanas risks.

Ja trošu ceļu iekārta paredzēta bērnu un cilvēku ar kustību traucējumiem pārvadāšanai, iekārtu nodrošina ar viņiem piemērotām ierīcēm.

7. Lietošanas prasības

7.1. Drošība

7.1.1. Nodrošina visu tehnisko prasību un pasākumu izpildi, kuri nodrošina trošu ceļu iekārtas izmantošanu paredzētajam mērķim saskaņā ar tehnisko specifikāciju un konkrētiem lietošanas nosacījumiem, kā arī atbilstību drošas lietošanas un apkopes instrukcijām. Lietošanas instrukcijas un attiecīgos norādījumus sagatavo lietotājiem saprotamā valodā, kā to noteikusi attiecīgā dalībvalsts, kuras teritorijā ir uzbūvēta trošu ceļu iekārta.

7.1.2. Nosaka, kāda kvalifikācija un darba aprīkojums nepieciešams par trošu ceļu iekārtas lietošanu atbildīgajām personām.

7.2. Drošības pasākumi, trošu ceļu iekārtai neparedzēti apstājoties

Pieņem visus tehniskos noteikumus un pasākumus (atkarībā no trošu ceļu iekārtas tipa un apkārtnes), kas garantē pasažieru nogādāšanu drošā vietā noteiktā laikā, ja trošu ceļu iekārta neparedzēti apstājas un to īsā laikā nevar iedarbināt.

7.3. Citi īpašie noteikumi attiecībā uz drošību

7.3.1. Darba telpas un darba teritorijas

Trošu ceļu iekārtu staciju kustīgās daļas projektē, izgatavo un uzstāda tā, lai novērstu jebkuru risku, bet, ja tas nav iespējams, stacijas aprīko ar aizsargierīcēm, lai nepieļautu saskari ar trošu ceļu iekārtas daļām, kuras var izraisīt negadījumu. Aizsargierīces ir tādas, ko nevar viegli noņemt vai padarīt nederīgas.

7.3.2. Krišanas risks

Darba telpas un darba teritorijas (arī tādas, kas netiek izmantotas pastāvīgi), kā arī pieejas tām projektē un izbūvē tā, lai pasargātu no nokrišanas cilvēkus, kuri tur strādā vai pārvietojas. Ja konstrukcija nav pienācīgi nodrošināta, paredz individuālo aizsardzības līdzekļu stiprinājumu pievienošanu, kas pasargā no nokrišanas.

III PIELIKUMS

DROŠĪBAS NOVĒRTĒJUMS

Katras trošu ceļu ierīces drošības novērtējumā, kas noteikts 8. pantā, iekļauj visus paredzētos iekārtas lietošanas veidus. Novērtējumu veic pēc atzītas vai ierastas metodes un ņem vērā jaunākos sasniegumus un attiecīgās trošu ceļu iekārtas sarežģītību. Tā mērķis ir nodrošināt, ka trošu ceļu iekārtas projektā un konfigurācijā ir ņemti vērā vietējie apstākļi un visnelabvēlīgākās situācijas, lai garantētu pienācīgu drošību.

Drošības novērtējums attiecas arī uz aizsargierīcēm un to ietekmi uz trošu ceļu iekārtu un ar to saistītajām apakšsistēmām, lai pārliecinātos, ka:

– drošības ierīces var reaģēt uz sākotnēji konstatēto traucējumu vai kļūmi un saglabā stāvokli, kas garantē drošību, ja nepieciešams pāriet uz darbošanos mazāk aktīvā režīmā vai bezatteices stāvoklī,

– drošības ierīces ir ar divkāršu aizsardzību un uzraudzību vai

– drošības ierīces ļauj novērtēt to traucējumu varbūtību un atbilst drošības līmenim, kas ir līdzvērtīgs tam, ko var panākt ar drošības ierīcēm, kuras atbilst pirmā un otrā ievilkuma prasībām.

Drošības novērtējumu izmanto, lai sagatavotu riska situāciju un apdraudējumu sarakstu saskaņā ar 8. panta 1. punktu un 8. panta 2. punktā minēto drošības sastāvdaļu sarakstu. Drošības novērtējuma rezultātu kopsavilkumu iekļauj drošības ziņojumā.

IV PEILIKUMS

APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS B MODULIS: ES TIPA PĀRBAUDE - PRODUKCIJAS TIPS

1. ES tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kurā paziņotā struktūra pārbauda apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas tehnisko projektu un verificē un apstiprina, ka tas atbilst šīs regulas prasībām.

2. ES tipa pārbaudi veic ar apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas tehniskā projekta atbilstības novērtējumu, pārbaudot 3. punktā minēto tehnisko dokumentāciju un apstiprinošus pierādījumus, kā arī paraugu, kas ir reprezentatīvs paredzētās produkcijas, visas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas paraugs (produkcijas tips).

3. Ražotājs iesniedz ES tipa pārbaudes pieteikumu vienotajai paziņotajai struktūrai pēc paša izvēles.

Pieteikumā iekļauj:

(a) ražotāja nosaukumu un adresi, bet ja iesniegumu iesniedz ražotāja pilnvarotais pārstāvis, — arī tā nosaukumu un adresi,

(b) rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā struktūrā,

(c) apakšsistēmas un/vai drošības sastāvdaļas tehnisko dokumentāciju saskaņā ar IX pielikumu,

(d) apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas reprezentatīvu paraugu vai informāciju par vietu, kur to var pārbaudīt. Paziņotā struktūra var pieprasīt papildu paraugus, ja tie vajadzīgi, lai veiktu testa programmu.

4. Paziņotā struktūra:

4.1. pārbauda tehnisko dokumentāciju un pierādījumus, lai novērtētu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas tehniskā projekta atbilstību;

4.2. verificē, ka paraugs(-i) ir ražots(-i) saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, un nosaka tos elementus, kas projektēti saskaņā ar attiecīgo saskaņoto standartu un tehnisko specifikāciju piemērojamajiem noteikumiem, kā arī elementus, kas projektēti, nepiemērojot minēto standartu attiecīgos noteikumus;

4.3. gadījumos, kad ražotājs ir piemērojis attiecīgo saskaņoto standartu specifikācijas, veic atbilstīgas pārbaudes un testus (vai nodrošina to veikšanu), lai konstatētu, vai tās ir pareizi piemērotas;

4.4. veic atbilstošas pārbaudes un testus (vai nodrošina to veikšanu), lai noskaidrotu, vai gadījumos, kad ražotājs ir izvēlējies attiecīgo saskaņoto standartu risinājumus un/vai tehniskās specifikācijas, tie ir pareizi piemēroti;

4.5. veic attiecīgās pārbaudes un testus (vai nodrošina to veikšanu), lai pārbaudītu, ka gadījumos, kad nav tikuši piemēroti attiecīgajos saskaņotajos standartos un/vai tehniskajās specifikācijās paredzētie risinājumi, ražotāja pieņemtie risinājumi atbilst attiecīgajām šīs regulas būtiskajām prasībām;

4.6. vienojas ar ražotāju par vietu, kur tiks veiktas šīs pārbaudes.

5. Paziņotā struktūra izstrādā novērtējuma ziņojumu, kurā norāda pasākumus, kas veikti saskaņā ar 1.4. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Neskarot savus pienākumus pret paziņojošajām iestādēm, paziņotā struktūra drīkst pilnīgi vai daļēji izpaust šā ziņojuma saturu tikai ar ražotāja piekrišanu.

6. Ja tips atbilst šīs regulas prasībām, paziņotā struktūra izsniedz ražotājam ES tipa pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā iekļauj ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, sertifikāta derīguma nosacījumus, (apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas) apstiprinātā tipa identifikācijai nepieciešamos datus un, attiecīgajā gadījumā, tās darbības aprakstu. Sertifikātam var būt viens vai vairāki pielikumi.

Sertifikātā un tā pielikumos ir visa attiecīgā informācija, kas ļauj novērtēt izgatavoto apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstību pārbaudītajam tipam un kas ļauj veikt pārbaudi ekspluatācijas laikā.

Sertifikāta minimālais derīguma termiņš ir trīsdesmit gadi no tā izdošanas dienas. Ja tips neatbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām, paziņotā struktūra atsakās izsniegt ES tipa pārbaudes sertifikātu un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, precīzi norādot šāda atteikuma iemeslus.

7. Paziņotā struktūra apzina vispārpieņemtos tehniskos sasniegumus, kas norāda, ka apstiprinātais tips varētu neatbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām, un nosaka, vai šādu pārmaiņu rezultātā ir nepieciešama sīkāka izmeklēšana. Ja šāda izmeklēšana ir nepieciešama, paziņotā struktūra par to informē ražotāju.

Ražotājs informē paziņoto struktūru, kurā glabājas tehniskā dokumentācija par ES tipa pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā tipa izmaiņām, kas var ietekmēt apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu atbilstību šīs regulas būtiskajām prasībām vai sertifikāta derīguma nosacījumus.

Paziņotā struktūra pārbauda izmaiņas un informē ražotāju, vai ES tipa pārbaudes sertifikāts paliek spēkā, vai arī ir vajadzīgas papildu pārbaudes, verifikācijas vai testi. Attiecīgā gadījumā paziņotā struktūra izdod sākotnējā ES tipa pārbaudes sertifikāta papildinājumu vai lūdz iesniegt jaunu pieteikumu ES tipa pārbaudei.

8. Paziņotā struktūra informē to paziņojošās iestādes un pārējās paziņotās struktūras par ES tipa pārbaudes sertifikātiem un to papildinājumiem, ko tā ir izdevusi.

Paziņotā struktūra, kura atsakās izsniegt vai atsauc, aptur vai citādi ierobežo ES tipa pārbaudes sertifikātu, attiecīgi informē to paziņojošās iestādes un pārējās paziņotās struktūras, sniedzot sava lēmuma pamatojumu.

Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās struktūras, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt ES tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas. Iesniedzot pieprasījumu, Komisija un dalībvalstis var saņemt tehnisko dokumentāciju un paziņotās struktūras veikto pārbaužu rezultātu kopijas. Paziņotā struktūra glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, tehniskās dokumentācijas, arī ražotāja iesniegtās dokumentācijas, kopijas līdz sertifikāta derīguma termiņa beigām.

9. Ražotājs glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopiju kopā ar tehnisko dokumentāciju pieejamas valsts iestādēm 30 gadus pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū.

10. Ražotāja pienākumus, kā noteikts 7. un 9. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir precizēti pilnvarā.

V PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS D MODULIS: ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ RAŽOŠANAS PROCESA KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU

1. Atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2.2. un 2.5. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas prasībām, kas ir tiem piemērojamas.

2. Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecīgo apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu ražošanai, galīgajai inspekcijai un testēšanai, kā noteikts 2.3. punktā, un tas ir pakļauts 2.4. punktā noteiktajai uzraudzībai.

3. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1. Ražotājs iesniedz paša izvēlētai paziņotajai struktūrai pieteikumu novērtēt kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Pieteikumā iekļauj:

(a) ražotāja nosaukumu un adresi, bet ja iesniegumu iesniedz ražotāja pilnvarotais pārstāvis, — arī tā nosaukumu un adresi,

(b) rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā struktūrā,

(c) visu atbilstīgo informāciju par apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām, kas apstiprinātas ar B moduli,

(d) kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju,

(e) tehnisko dokumentāciju, kas attiecas uz apstiprināto tipu, un ES tipa pārbaudes sertifikāta(-u) kopiju,

(f) sīkāku informāciju par vietu, kur ražo apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas.

3.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina, ka apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas atbilst tipam(-iem), kā aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā(-os), un tām šīs regulas prasībām, kuras uz tiem attiecas.

Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un pienācīgi rakstiski dokumentē, norādot veiktos pasākumus, pieņemtās procedūras un instrukcijas. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, lietošanas instrukcijas un dokumentāciju.

Tajā jo īpaši ietver atbilstīgu aprakstu par:

(a) kvalitātes nodrošināšanas mērķiem un vadības organizatorisko struktūru, pienākumiem un pilnvarām attiecībā uz ražojumu kvalitāti,

(b) attiecīgajām ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodēm, procesiem, kā arī izmantojamiem sistemātiskajiem pasākumiem,

(c) pārbaudēm un testiem, kas ir veicami pirms un pēc ražošanas, kā arī tās laikā, un to biežumu,

(d) datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. tml.,

(e) uzraudzības līdzekļiem, kas ļauj pārliecināties, kā tiek panākta paredzētā ražojuma kvalitāte un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīva darbība.

3.3. Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punkta prasībām.

Tā pieņem, ka šīm prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām valsts standarta specifikācijām, ar kurām īstenots attiecīgais piemērojamais saskaņotais standarts un/vai tehniskā specifikācija.

Auditā iekļauj vismaz vienu novērtējuma apmeklējumu apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu izgatavošanas, inspekcijas un testēšanas vietā.

Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam audita komandas loceklim ir pieredze trošu ceļu iekārtu novērtēšanas jomā un attiecīgo apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu tehnoloģiju jomā, kā arī zināšanas par šīs regulas piemērojamajām prasībām. Auditā iekļauj arī novērtēšanas apmeklējumu ražotāja telpās. Audita grupa izskata 3.1. punkta e) apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt attiecīgās šīs regulas prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstību minētajām prasībām.

Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj audita secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

3.4. Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās atbilstīgu un efektīvu darbu.

3.5. Ražotājs informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pārmaiņām.

Paziņotā struktūra novērtē jebkuras ierosinātās pārmaiņas un izlemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām būs atbilstīga 3.2. punkta prasībām vai arī ir vajadzīga pārvērtēšana.

Tā informē ražotāju par novērtēšanas rezultātu. Pārvērtēšanas gadījumā paziņotā struktūra informē ražotāju par savu lēmumu. Paziņojumā iekļauj pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

4. Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

4.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2. Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotās struktūras pārstāvjiem pieeju ražošanas, inspekcijas, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

(a) kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

(b) datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. tml.

4.3. Paziņotā struktūra vismaz reizi divos gados veic periodisku auditu, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un izmanto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam audita ziņojumu.

4.4. Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji drīkst bez brīdinājuma ierasties pie ražotāja. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā struktūra vajadzības gadījumā drīkst veikt ražojumu testus vai nodrošināt to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā struktūra iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi – testa ziņojumu.

5. CE zīme un ES atbilstības deklarācija

5.1. Katrai atsevišķai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamajām prasībām, ražotājs uzliek CE zīmi un 3.1. punktā minētās paziņotās struktūras identifikācijas numuru, tai uzņemoties par to atbildību. Ja paziņotā struktūra tam piekrīt un uzņemas par to atbildību, ražotājs drīkst uzlikt apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām paziņotās struktūras identifikācijas numuru ražošanas gaitā.

5.2. Ražotājs rakstiski sagatavo katras apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 30 gadus pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas modeli, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

6. Ražotājs 30 gadus pēc pēdējās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū valsts iestāžu vajadzībām glabā:

(a) 3.1. punktā minēto dokumentāciju,

(b) 3.5. punktā minētās apstiprinātās izmaiņas,

(c) paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.5., 4.3. un 4.4. punktā.

7. Katra paziņotā struktūra informē to paziņojošās iestādes par visiem izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu to paziņojošām iestādēm informāciju attiecībā uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir atteikusi, apturējusi, anulējusi vai citādi ierobežojusi, sniedzot sava lēmuma pamatojumu.

8. Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 3.1., 3.5., 5. un 6. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir precizēti pilnvarā.

VI PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS F MODULIS: ATBILSTĪBA TIPAM, PAMATOJOTIES UZ APAKŠSISTĒMAS VAI DROŠĪBAS SASTĀVDAĻAS VERIFIKĀCIJU

1. Atbilstība tipam, pamatojoties uz apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas verificēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 3.2., 3.5.1. un 3.6. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, uz kurām attiecas 3.3. punkta noteikumi, atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas prasībām.

2. Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavoto apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas prasībām.

3. Verificēšana

3.1. Ražotājs iesniedz paša izvēlētai paziņotajai struktūrai pieteikumu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas verifikācijai.

Pieteikumā iekļauj:

(a) ražotāja nosaukumu un adresi, bet ja iesniegumu iesniedz ražotāja pilnvarotais pārstāvis, — arī tā nosaukumu un adresi,

(b) rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā struktūrā,

(c) visu atbilstīgo informāciju par apakšsistēmām vai drošības sastāvdaļām, kas apstiprinātas ar B moduli,

(d) tehnisko dokumentāciju, kas attiecas uz apstiprināto tipu, un ES tipa pārbaudes sertifikāta(-u) kopiju,

(e) sīkāku informāciju par vietu, kur apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas var pārbaudīt.

3.2       Paziņotā struktūra veic atbilstošās pārbaudes un testus (vai nodrošina to veikšanu), lai pārbaudītu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un attiecīgajām šīs regulas prasībām.

Pārbaudes un testus, lai pārbaudītu apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu atbilstību attiecīgajām prasībām, pēc ražotāja izvēles veic, pārbaudot un testējot katru apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu, kā tas ir norādīts 4. punktā, vai arī pārbaudot un testējot apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas uz statistikas pamata, kā norādīts 5. punktā.

4. Atbilstības verifikācija, pārbaudot un testējot katru apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu

4.1. Pārbauda visas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas un veic atbilstīgos testus, kas norādīti attiecīgajā(-os) saskaņotajā(-os) standartā(-os), vai līdzvērtīgus testus, lai verificētu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un attiecīgajām šīs regulas prasībām.

Ja šāda saskaņotā standarta nav, attiecīgā paziņotā struktūra lemj par to, kādi testi jāveic.

4.2. Paziņotā struktūra izdod atbilstības sertifikātu saistībā ar veiktajām pārbaudēm un testēšanu un uzliek savu identifikācijas numuru katrai apstiprinātajai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai vai nodrošina tā uzlikšanu, uzņemoties par to atbildību.

Ražotājs glabā atbilstības sertifikātus pieejamus valsts iestādēm inspekcijai 30 gadus pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū.

5. Atbilstības statistiskā verificēšana

5.1. Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas procesā un tā pārraudzībā nodrošinātu katras izgatavotās partijas viendabīgumu, un iesniedz apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu verificēšanai viendabīgu partiju veidā.

5.2. No katras partijas ņem izlases paraugus saskaņā ar šīs regulas prasībām. Visas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas paraugā pārbauda katru atsevišķi, un attiecīgos testos, kas izklāstīti attiecīgajā(-os) saskaņotajā(-os) standartā(-os) un/vai tehniskajās specifikācijās, vai veic līdzvērtīgus testus, lai pārliecinātos, ka ražojumi atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamām prasībām, un lai noteiktu, vai partija ir apstiprināma vai noraidāma. Ja šāda saskaņotā standarta nav, attiecīgā paziņotā struktūra lemj par to, kādi testi jāveic.

5.3. Ja partija ir akceptēta, visas šīs partijas apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas uzskata par apstiprinātām, izņemot tās izlases paraugu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas, kuri ir izbrāķēti testos.

Paziņotā struktūra izdod atbilstības sertifikātu saistībā ar veiktajām pārbaudēm un testēšanu un uzliek savu identifikācijas numuru katrai apstiprinātajai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai vai nodrošina tā uzlikšanu, uzņemoties par to atbildību.

Ražotājs glabā atbilstības sertifikātus pieejamus valsts iestādēm 30 gadus pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū.

5.4. Ja partija tiek izbrāķēta, paziņotā struktūra vai kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus, lai nepieļautu attiecīgās partijas laišanu tirgū. Ja partiju izbrāķēšana notiek bieži, paziņotā struktūra var apturēt statistisko verificēšanu un veikt attiecīgus pasākumus.

6. CE zīme un ES atbilstības deklarācija

6.1. Katrai atsevišķai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamām prasībām, ražotājs uzliek CE zīmi un 3. punktā minētās paziņotās struktūras identifikācijas numuru, tai uzņemoties par to atbildību.

6.2. Ražotājs rakstiski sagatavo katras apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 30 gadus pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, kurai tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu.

Ja 3. punktā minētā paziņotā struktūra tam piekrīt un uzņemas par to atbildību, ražotājs drīkst uzlikt apakšsistēmām un drošības sastāvdaļā paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

7. Ja paziņotā struktūra tam piekrīt un uzņemas par to atbildību, ražotājs drīkst uzlikt apakšsistēmām un drošības sastāvdaļā paziņotās struktūras identifikācijas numuru ražošanas gaitā.

8. Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 2. un 5.1. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību drīkst pildīt viņa pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir precizēti pilnvarā.

VII PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS G MODULIS: ATBILSTĪBA, PAMATOJOTIES UZ VIENĪBAS VERIFICĒŠANU

1. Atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 4.2., 4.3. un 4.5. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgā apakšsistēma vai drošības sastāvdaļa, uz kuru attiecas 4.4. punkta noteikumi, atbilst šīs regulas prasībām.

2. Ražošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavotās apakšsistēmas atbilstību šīs regulas piemērojamajām prasībām.

3. Verificēšana

3.1. Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai pieteikumu apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas verifikācijai.

Pieteikumā iekļauj:

(a) ražotāja nosaukumu un adresi, bet ja iesniegumu iesniedz ražotāja pilnvarotais pārstāvis, — arī tā nosaukumu un adresi,

(b) rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā struktūrā,

(c) apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas tehnisko dokumentāciju saskaņā ar IX pielikumu,

(d) sīkāku informāciju par vietu, kur apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas var pārbaudīt.

3.2       Paziņotā struktūra pārbauda apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas tehnisko dokumentāciju un veic atbilstīgas pārbaudes un testus, kā noteikts attiecīgajos saskaņotajos standartos un/vai tehniskajās specifikācijās, vai līdzvērtīgus testus, kas ļauj pārliecināties par ražojuma atbilstību šīs regulas piemērojamajām prasībām, vai uztic to veikšanu citiem. Ja šāda saskaņotā standarta un/vai tehniskās specifikācijas nav, attiecīgā paziņotā struktūra lemj par to, kādi testi jāveic.

Paziņotā struktūra izdod atbilstības sertifikātu saistībā ar veiktajām pārbaudēm un testēšanu un uzliek savu identifikācijas numuru katrai apstiprinātajai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai vai nodrošina tā uzlikšanu, uzņemoties par to atbildību.

Ja paziņotā struktūra atsakās izdot atbilstības sertifikātu, tā sīki paskaidro atteikuma iemeslus un norāda, kādi korektīvi pasākumi jāveic.

Ja ražotājs atkārtoti iesniedz pieteikumu attiecīgās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas vienības verifikācijai, tas vēršas tajā pašā paziņotajā struktūrā.

Pēc pieprasījuma paziņotā struktūra iesniedz Komisijai un dalībvalstīm atbilstības sertifikāta kopiju.

Ražotājs glabā tehnisko dokumentāciju un atbilstības sertifikāta kopiju pieejamus valsts iestādēm 30 gadus pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū.

4. CE zīme un ES atbilstības deklarācija

4.1. Ražotājs uzliek CE zīmi un uz 4. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katrai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai, kura atbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām.

4.2. Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 30 gadus pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, kurai tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

5. Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 3.1. un 4. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību drīkst pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir precizēti pilnvarā.

VIII PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS H MODULIS: ATBILSTĪBA, PAMATOJOTIES UZ VISAPTVEROŠU KVALITĀTES NODROŠINĀŠANU

1.         Atbilstība, pamatojoties uz visaptverošu kvalitātes nodrošināšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 5. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgās apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas atbilst šīs regulas prasībām.

2. Ražošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecīgo apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu ražošanai, galīgajai inspekcijai un testēšanai, kā noteikts 3. punktā, un tas ir pakļauts 4. punktā noteiktajai uzraudzībai.

3. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1. Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai paziņotajai struktūrai pieteikumu novērtēt attiecīgo apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Pieteikumā iekļauj:

(a) ražotāja nosaukumu un adresi, bet ja iesniegumu iesniedz ražotāja pilnvarotais pārstāvis, — arī tā nosaukumu un adresi,

(b) visu nepieciešamo informāciju par ražojamajām apakšsistēmām un drošības sastāvdaļām,

(c) tehnisko dokumentāciju atbilstīgi IX pielikumam katras ražojamās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas kategorijas reprezentatīvam tipam,

(d) kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju,

(e) sīku informāciju par telpām, kurās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas projektē, ražo, inspicē un testē,

(f) rakstisku paziņojumu, ka šāds pieteikums nav iesniegts nevienā citā paziņotajā struktūrā

3.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību šīs regulas tām piemērojamajām prasībām.

Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un pienācīgi rakstiski dokumentē, norādot veiktos pasākumus, pieņemtās procedūras un instrukcijas. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, instrukcijas un dokumentāciju.

Tajā jo īpaši ietver atbilstīgu aprakstu par:

(a) kvalitātes nodrošināšanas mērķiem un vadības organizatorisko struktūru, pienākumiem un pilnvarām attiecībā uz apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu projektu un kvalitāti,

(b) projekta tehniskajām specifikācijām, tostarp standartiem, ko piemēros, un, ja netiks pilnībā piemēroti attiecīgie saskaņotie standarti, izmantojamiem paņēmieniem, ar kādiem nodrošinās šīs regulas būtisko prasību ievērošanu,

(c) projekta vadību un verifikācijas tehniku, kā arī procesiem un sistemātiskajiem pasākumiem, ko paredzēts izmantot, projektējot apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas,

(d) attiecīgajām ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodēm, procesiem, kā arī izmantojamiem sistemātiskajiem pasākumiem,

(e) pārbaudēm un testiem, kas ir veicami pirms un pēc ražošanas, kā arī tās laikā, un to biežumu,

(f) datiem par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumiem un testu datiem, kalibrēšanas datiem, ziņojumiem par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. tml.,

(g) uzraudzības līdzekļiem, kas ļauj pārliecināties, kā tiek panākta paredzētā projekta un ražojuma kvalitāte un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīva darbība.

3.3. Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punkta prasībām. Tā pieņem, ka šīm prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām valsts standarta specifikācijām, ar kurām īstenots attiecīgais piemērojamais saskaņotais standarts un/vai tehniskā specifikācija.

Auditā iekļauj vismaz vienu novērtējuma apmeklējumu apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu projektēšanas, izgatavošanas, inspekcijas un testēšanas vietā.

Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam audita komandas loceklim ir pieredze kā novērtētajam trošu ceļu iekārtu jomā un attiecīgo apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu tehnoloģiju jomā, kā arī zināšanas par šīs regulas piemērojamajām prasībām.

Audita grupa izskata 3.1. punktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt šīs regulas piemērojamās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu atbilstību minētajām prasībām.

Paziņotā struktūra informē ražotāju par savu lēmumu. Paziņojumā iekļauj audita secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

3.4. Ražotājs apņemas pildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās atbilstīgu un efektīvu darbu.

3.5.      Ražotājs informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām kvalitātes nodrošināšanas sistēmas pārmaiņām.

Paziņotā struktūra novērtē jebkuras ierosinātās pārmaiņas un lemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām būs atbilstīga 3.2. punktā minētajām prasībām vai arī ir vajadzīga pārvērtēšana.

Tā informē ražotāju par novērtēšanas rezultātu. Pārvērtēšanas gadījumā paziņotā struktūra informē ražotāju par savu lēmumu. Paziņojumā iekļauj novērtējuma secinājumus un novērtējuma lēmumu pamatojumu.

4. Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

4.1. Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2. Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotās struktūras pārstāvjiem pieeju projektēšanas, ražošanas, inspekcijas, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

(a) kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju,

(b) datus par kvalitāti, ko paredz tā kvalitātes nodrošināšanas sistēmas projekta daļa, piemēram, analīžu, aprēķinu, testu rezultāti u. tml.,

(c) datus par kvalitāti, ko paredz tā kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ražošanas daļa, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju.

4.3. Paziņotā struktūra periodiski veic auditu, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam audita ziņojumu. Pārbaudes periodiski veic tik bieži, lai pilnīga pārvērtēšana tiktu veikta reizi trīs gados.

4.4. Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji var ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma.

Šādu apmeklējumu laikā paziņotā struktūra vajadzības gadījumā drīkst veikt ražojumu testus vai nodrošināt to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Tā iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi, arī testu ziņojumu.

5.         CE zīme un ES atbilstības deklarācija

5.1.      Katrai atsevišķai apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas piemērojamām prasībām, ražotājs uzliek CE zīmi un 3.1. punktā minētās paziņotās struktūras identifikācijas numuru, tai uzņemoties par to atbildību.

Ja paziņotā struktūra tam piekrīt un uzņemas par to atbildību, ražotājs var uzlikt apakšsistēmām un drošības sastāvdaļā paziņotās struktūras identifikācijas numuru ražošanas gaitā.

5.2.      Ražotājs rakstiski sagatavo katras apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas ES atbilstības deklarāciju un glabā tās kopiju pieejamu valsts iestādēm 30 gadus pēc apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē apakšsistēmu vai drošības sastāvdaļu, kurai tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

6. Ražotājs vismaz 30 gadus pēc pēdējās apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas laišanas tirgū valsts iestāžu vajadzībām glabā:

(a) 3.1. punkta c) apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju,

(b) dokumentāciju par 3.1. punktā minēto kvalitātes nodrošināšanas sistēmu,

(c) dokumentāciju, kas attiecas uz 3.5. punktā minētajām apstiprinātajām izmaiņām,

(d) paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.3., 3.5., 4.3. un 4.4. punktā.

7. Katra paziņotā struktūra informē to paziņojošās iestādes par izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu to paziņojošām iestādēm tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir atteikusi, apturējusi vai anulējusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

8.         Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 3.1., 3.5., 5. un 6. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību drīkst pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir precizēti pilnvarā.

IX PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU TEHNISKĀ DOKUMENTĀCIJA

(1) Tehniskā dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas atbilstību šīs regulas piemērojamajām prasībām, un tā ietver atbilstīgu riska analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, tā aptver apakšsistēmas un drošības sastāvdaļas projektēšanu, ražošanu un ekspluatāciju.

(2) Tehniskajā dokumentācijā ir vismaz šādi elementi:

(a) vispārīgs apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas apraksts,

(b) projekta un ražošanas rasējumi un sastāvdaļu, mezglu montāžas, shēmu u. tml. diagrammas, kā arī šo rasējumu un diagrammu, un apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas darbības izpratnei nepieciešamais apraksts un skaidrojumi,

(c) to saskaņoto standartu un/vai citu attiecīgo tehnisko specifikāciju saraksts, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un kurus piemēro pilnībā vai daļēji, un to risinājumu apraksti, kuri pieņemti, lai izpildītu šīs regulas būtiskās prasības, ja minētie saskaņotie standarti nav piemēroti. Ja saskaņotie standarti tiek piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas,

(d) projekta atbilstības pierādījumi, tostarp ražotāja vai ražotājam veikto jebkādu projekta aprēķinu, pārbaužu vai testu rezultāti un saistītie ziņojumi,

(e) apakšsistēmu un drošības sastāvdaļu instrukciju kopija,

(f) attiecībā uz apakšsistēmām, apakšsistēmā iekļauto drošības sastāvdaļu ES atbilstības deklarācija.

X PIELIKUMS

APAKŠSISTĒMU UN DROŠĪBAS SASTĀVDAĻU ES ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA

(1) Apakšsistēmai vai drošības sastāvdaļai pievieno ES atbilstības deklarāciju. To sagatavo tajā pašā valodā vai valodās, kādā (kādās) ir II pielikuma 7.1.1. punktā minētā lietošanas instrukcija.

(2) ES atbilstības deklarācijā iekļauj:

(a) apakšsistēmas/drošības sastāvdaļas modelis (ražojuma, partijas, tipa vai sērijas numurs),

(b) ražotāja un attiecīgā gadījumā viņa pilnvarotā pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese,

(c) šī atbilstības deklarācija ir izdota vienīgi uz ražotāja atbildību,

(d) deklarācijas priekšmets (apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas identifikācija, kas nodrošina tās izsekojamību. Ja tas nepieciešams apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas identifikācijai, var iekļaut attēlu.):

– apakšsistēmas vai drošības sastāvdaļas apraksts (tips, u. tml.),

– veiktā atbilstības novērtēšanas procedūra,

– paziņotās struktūras, kas veikusi atbilstības novērtējumu, nosaukums un adrese,

– atsauce uz ES tipa pārbaudes sertifikātu ar sīkāku informāciju, ieskaitot tā datumu, un attiecīgajā gadījumā informācija par sertifikāta derīguma termiņu un nosacījumiem,

– visi atbilstīgie noteikumi, kuriem sastāvdaļai ir jāatbilst un jo īpaši ekspluatācijas nosacījumi.

(e) Iepriekš aprakstītais deklarācijas priekšmets atbilst attiecīgajam Savienības saskaņošanas tiesību aktam: ……………. (norāde uz citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem):

(f) Atsauces uz izmantotajiem attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem vai atsauces uz specifikācijām, saistībā ar kurām ir deklarēta atbilstība:

(g) Paziņotā iestāde vai iestādes… (nosaukums, adrese, numurs) … ir veikusi … (darbības apraksts) … un izsniegusi sertifikātu(s): …

(h) Ziņas par personu, kurai piešķirtas pilnvaras parakstīties ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja vārdā:

(i) Papildu informācija:

Parakstīts šādas personas vārdā: …………………….

(izdošanas vieta un datums)

(vārds un uzvārds, amats) (paraksts)

XI PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 2000/9/EK || Šī regula

___ || 1. pants

1. panta 1. punkts || 2. panta 1. punkts

1. panta 2. punkts || 3. panta 1. punkts

1. panta 3. punkts || 3. panta 7. līdz 9. punkts

1. panta 4. punkta pirmā un otrā daļa || ___

1. panta 4. punkta trešā daļa || 8. panta 3. punkts

1. panta 5. punkts || 3. panta 1., 3.–6. punkts

2. pants || ___

3. pants || 6. pants

___ || 3. panta 10. līdz 27. punkts

4. pants || 8. pants

5. panta 1. punkts || 4. panta 1. un 2. punkts

5. panta 2. punkts || 3. pants

6. pants || 7. pants

7. pants || ___ pants

8. pants || 4. panta 1. un 2. punkts

9. pants || 4. panta 1. un 2. punkts

10. pants || ___

11. panta 1. punkts || 9. panta 1. punkts

11. panta 2. punkts || 4. panta 2. punkts

11. panta 3. punkts || ___

11. panta 4. punkts || ___

11. panta 5. punkts || ___

11. panta 6. punkts || ___

11. panta 7. punkts || ___

___ || 11. pants

___ || 12. pants

___ || 13. pants

___ || 14. pants

___ || 15. pants

___ || 16. pants

12. pants || 9. panta 4. punkts

13. pants || 10. panta 1. punkts

14. pants || ___ pants

15. pants || 10. panta 2. punkts

16. pants || ___

___ || 17. pants

___ || 18. pants

___ || 19. pants

___ || 20. pants

___ || 21. pants

___ || 22. pants

___ || 23. pants

___ || 24. pants

___ || 25. pants

___ || 26. pants

___ || 27. pants

___ || 28. pants

___ || 29. pants

___ || 30. pants

___ || 31. pants

___ || 32. pants

___ || 33. pants

___ || 34. pants

___ || 35. pants

___ || 36. pants

___ || 37. pants

___ || 38. pants

17. pants || 39. pants

18. pants || ___

19. pants || ___

20. pants || ___

21. pants || ___

22. pants || ___

23. pants || ___

___ || 40. pants

___ || 41. pants

___ || 42. pants

___ || 43. pants

I pielikums || I pielikums

II pielikums || II pielikums

III pielikums || III pielikums

IV pielikums || IX pielikums

V pielikums || IV līdz VIII pielikums

VI pielikums || IX pielikums

VII pielikums || IV līdz VIII pielikums

VIII pielikums || __

IX pielikums || __

__ || X pielikums