21.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 19/9

1.

uzskata, ka kohēzijas politika ir viena no tām politikas jomām, kas vislabāk raksturo Eiropas modeli. Ņemot vērā tās ekonomikas un pārvaldības reformēšanas potenciālu, kā arī visaptverošu daudzlīmeņu ietekmi, šī politika ir vispiemērotākā, lai sekmētu priekšnoteikumus, kuri ļauj ES un tās reģioniem risināt pašreizējos svarīgos uzdevumus, sākot no globalizācijas, klimata pārmaiņām un energoapgādes līdz pat ilgtspējīgai attīstībai;

2.

uzsver, ka ekonomikas krīzes apstākļos kohēzijas politika sekmēja, izmantojot atlases mehānismus, kas nodrošina tās saskaņotību ar Eiropas stratēģijām, publisko ieguldījumu līmeņa saglabāšanu dažādās dalībvalstīs kā šo ieguldījumu daudzuma, tā kvalitātes ziņā;

3.

uzskata, ka daudzos gadījumos uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām gulstas galvenā administratīvā atbildība par publiskajiem izdevumiem ieguldījumiem un ka kohēzijas politikai, kas ir svarīgs instruments pašvaldību lomas īstenošanai Eiropā, jāpalielina to spēja sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus;

4.

uzskata, ka sakarā ar finanšu un ekonomikas krīzes negatīvo ietekmi uz publiskajām finansēm visā Eiropā arvien vairāk ir vajadzīgs ieplānot ilgtspējīgus publiskos un privātos ieguldījumus un lielāka vērība jāpievērš izdevumiem, lai nodrošinātu to efektivitāti, pareizību un savlaicīgumu;

5.

uzsver nepieciešamību kohēzijas politiku labāk saskaņot ar stratēģiju “Eiropa 2020”, kuras starpposma pārskatīšanu sāks 2015. gadā. Konkrēti, tas varētu izpausties šādi: gada izaugsmes pētījumā, ko ik gadus septembrī iesniedz Eiropas semestra sākumā, izveidot ekonomikas, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai veltītu sadaļu, kas aizstātu progresa ziņojumus par kohēziju, kurus agrāk publicēja starp kohēzijas ziņojumiem;

6.

uzskata, ka kohēzijas politikai ir svarīga loma brīdī, kad galvenie jautājumi Eiropas programmā ir līdzsvars starp taupības pasākumiem un izaugsmes pasākumiem, kā arī tāda jauna attīstības modeļa definēšana, kas reaģētu uz globalizācijas spiedienu; Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, kā arī publisko finanšu deficītu, Eiropas mēroga pasākumos jāturpina atbalstīt izaugsmi, novirzīt līdzekļus attiecīgo reģionu un Eiropas ekonomikas stratēģiskiem mērķiem, veidot efektīvu pārvaldības sistēmu, lai risinātu globalizācijas radītās problēmas. Uzskata, ka šajā nolūkā tieši 2014.–2020. gada plānošanas perioda sākumā būtu lietderīgi pārdomāt veidu, kā kohēzijas politikai nodrošināt maksimāli nozīmīgu lomu, izmantot sinerģiju ar citiem instrumentiem un uzlabot ES iedzīvotāju zināšanas par šo jautājumu;

7.

atzinīgi vērtē Sesto ziņojumu un uzskata, ka tas ir svarīgs instruments, lai informētu par kohēzijas politikas īstenošanu, tās rezultātiem un operatīvajām grūtībām, kā arī problēmjautājumiem, kas tai jārisina turpmākajos gados, un iespējām saistībā ar šīs politikas veiksmīgu piemērošanu.

8.

uzsver, ka daudzlīmeņu pārvaldības pienācīga darbība līdz ar efektīvu struktūru, kas sniedz atbildes uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem aktuāliem jautājumiem, kā arī pārredzamu un inovatīvu publiska iepirkuma sistēmu ir būtiska, lai uzlabotu kohēzijas politikas iedarbību. Tādēļ saskaņā ar Sesto ziņojumu Komiteja iesaka izmantot kohēzijas politikas resursus un zināšanas, lai apņēmīgi stiprinātu administratīvās spējas, tostarp plašāk izmantojot jaunās tehnoloģijas un tiecoties mazināt birokrātiju;

9.

uzskata: lai uzlabotu publisko izdevumu kvalitāti, resursu sadalē papildus efektivitātes profiliem jāņem vērā teritoriālās atšķirības un īpatnības, kas var apgrūtināt izaugsmi, kā arī jāanalizē to ietekme uz līdzekļu izmantojumu un jācenšas pielāgot līdzekļu izmantojumu ar mērķi palielināt kohēzijas politikas ietekmi (1);

10.

uzsver, ka, ņemot vērā daudzu ekonomiku īpašo vājumu pašreizējā krīzes situācijā, publiskajām politikām jākoncentrējas uz spēju ātri un efektīvi reaģēt uz ekonomikas satricinājumiem. Komiteja uzskata, ka struktūrfondi, kas paredzēti strukturālai un ekonomikas pielāgošanai ilgtermiņā, jāpapildina ar īstermiņa stimulēšanas pasākumiem;

11.

uzsver, ka saskaņā ar Sestajā ziņojumā norādīto jaunas uzņēmējdarbības izvēršana daļēji ir atkarīga no tā, cik viegli ir dibināt uzņēmumus, un ka šis aspekts ir ievērojami atšķirīgs katrā dalībvalstī. Šajā sakarā Komiteja uzskata, ka ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai vienkāršotu noteikumus un instrumentus, samazinātu administratīvo slogu, uzlabotu ieguldījumu pamatnosacījumus, kā arī izglītības un apmācības ietvaros veicinātu uzņēmējdarbības prasmes;

12.

piekrīt, ka gudra izaugsme ir svarīga, jo tā ir iespēja veicināt konkurētspējīgāku reģionālo ekonomiku, kas ir izturīgāka pret ārējiem satricinājumiem. Tādēļ Komiteja mudina reģionus un pilsētas konsekventi un pastāvīgi izvērst iniciatīvas, lai stimulētu uzņēmējdarbību inovatīvos sektoros un koncentrētu savus ieguldījumus tādās nākotnes nozarēs kā lauksaimniecības pārtikas ražošana (lauksaimniecības, veterinārās un pārtikas tehnoloģijas), zaļā ekonomika, radošā industrija, e-veselības iniciatīvas, tūrisms un sociālie pakalpojumi jeb t.s. senioru ekonomika. Šajā sakarā Komiteja aicina Komisiju atbalstīt reģionālās iestādes, lai pārdomātas specializācijas stratēģijas (Smart specialisation strategies), ko tās izstrādājušas saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm, reģionālajā līmenī tiktu efektīvi īstenotas;

13.

uzskata, ka ar globalizēto ekonomiku saistītās pārmaiņas ļoti nopietni ietekmē nodarbinātību un ka uzmanība jāpievērš darba tirgus modernizācijai, lai palīdzētu iedzīvotājiem darba meklējumos, kā arī apmācībai, kas vērsta uz prasmju veidošanu atbilstoši jaunajiem ekonomikas uzdevumiem. Šajā sakarā Komiteja uzsver Eiropas Sociālā fonda (turpmāk – ESF) svarīgo lomu, lai atbalstītu aktīvu politiku un jo īpaši politikas jomas, kas paredzētas darba ņēmēju zināšanu pilnveidošanai un pielāgošanai sociālajām, tehnoloģiskajām un kultūras pārmaiņām;

14.

uzsver, ka kohēzijas politika noteiktu finansējuma daļu paredz apmācības un izglītības iniciatīvu atbalstam, un atgādina, ka viena no krīzes sekām ir ievērojams jauniešu bezdarba pieaugums. Komiteja uzsver reģionālo un vietējo pašvaldību lielo darbu šajā jomā un uzskata, ka vajag stiprināt saikni starp Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvām (2) un ESF finansētajiem pasākumiem, sevišķu uzmanību veltot garantijai jauniešiem un piekļuvei darbam;

15.

uzskata, ka, ņemot vērā nabadzības un sociālās atstumtības pieaugumu, kas vērojams Eiropas sabiedrībā, publiskajām politikām ir jāstiprina instrumenti vistrūcīgāko personu atbalstam, piemērojot arī Eiropas līmeņa iniciatīvas un izmantojot kohēzijas resursus;

16.

pozitīvi vērtē pilsētvides attīstības plāna svarīgo vietu Sestā ziņojuma par kohēziju analīzē, ņemot vērā lielpilsētu teritoriju nozīmi globalizētajā ekonomikā un iespējamo ietekmi uz ilgtspēju, bet pauž sarūgtinājumu, ka plašāk nav iztirzātas būtiskās atšķirības starp pilsētu un lauku attīstību; tāpēc turpina prasīt, lai tiktu veicināta dažādu teritoriju ģeogrāfiski līdzsvarota un policentriska izaugsme, īstenojot arī apņēmīgus pasākumus digitālās plaisas samazināšanas un ilgtspējīgas transporta politikas jomā, kuras pamatā būtu diferencēta, teritoriālajām īpatnībām pielāgota stratēģija;

17.

atgādina, ka svarīga ir izaugsme, kas rada jaunas ekonomiskas iespējas, attīstot tīru un efektīvu enerģiju. Komiteja pozitīvi vērtē faktu, ka pēdējos gados vietējās pašvaldības ir palielinājušas publiskos ieguldījumus vides sektorā, un uzsver Eiropas pilsētu un reģionu iesaistīšanos pārejā uz zaļāku izaugsmi. Šajā sakarā Komiteja vēlreiz prasa nostiprināt Pilsētas mēru paktu, lai palielinātu un uzlabotu vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalību cīņā pret klimata pārmaiņām.

18.

iesaka, ka ES kohēzijas politikai, kuras mērķis ir nodrošināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, būtu arī turpmāk būtiski jāsekmē stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšana. Ciešāk saistot izaugsmes un konverģences mērķus, kohēzijas politika veicinās Eiropas Savienībā vērojamo atšķirību mazināšanu, kas saistīta ar centieniem sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķus, un tādā veidā palīdzēs pastāvīgi vairot labklājību visā Eiropā. Šis potenciāls ir konsekventi jāizmanto, ar kohēzijas politikai raksturīgo partnerības pieeju panākot, ka reģionos izstrādātās stratēģijas konkrēti pievēršas vietējiem apstākļiem un iespējām;

19.

atkārtoti aicina strukturālajos, publiskajos vai tiem pielīdzinātajos izdevumos, kā tie definēti Stabilitātes un izaugsmes paktā, neietvert publiskos līdzekļus, ko dalībvalstis un pašvaldības piešķir kā strukturālo un investīciju fondu līdzfinansējumu. Faktiski šādas izmaiņas rezultātā tiktu atbrīvoti resursi ieguldījumiem, kas izvēlēti, pamatojoties uz Eiropas interešu kritērijiem, un paātrināti izdevumu procesi;

20.

uzsver, kā norādīts sestajā ziņojumā, ka pamatnostādnēs Eiropas transporta tīkla attīstīšanai ir noteikts mērķis izveidot ES mēroga multimodālu tīklu, kurā iekļauts arī dzelzceļu tīkls, šajā nolūkā veidojot jaunu un modernizējot esošo infrastruktūru. Šajā sakarā Komiteja uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt ilgtspējīgus, konkurētspējīgus, energoefektīvus un videi draudzīgākus transporta veidus, veicināt intermodalitāti, dažādu transporta veidu izmantošanu papildinošā veidā un īstenot infrastruktūras projektus mazāk attīstītos reģionos (piemēram, tālākajos un kalnu reģionos), kas saskaras ar fiziskiem šķēršļiem piekļuvē iekšējam tirgum un kuros vērojamas teritoriālās kohēzijas problēmas;

21.

cer, ka tiks uzlabota dažādu valsts pārvaldības līmeņu budžeta instrumentu un ES finanšu instrumentu sinerģija, lai palielinātu un pilnveidotu izaugsmei paredzētos ieguldījumus. Šajā sakarā Komiteja par prioritāti uzskata rūpīgu Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Investīciju fonda lomas izvērtēšanu, lai paplašinātu to pilnvaras un nostiprinātu kapitālu. Komiteja norāda, ka plānošanas perioda sākums varētu būt piemērots brīdis, lai paredzētu EIB finansējumu, kas būtu konkrēti orientēts reģionālajai attīstībai un kura ilgums un nosacījumi būtu pielāgoti par izdevumiem atbildīgo administrāciju vajadzībām. Papildus tam ir jāizskata iespēja uzticēt EIB uzraudzības funkciju pār noteiktiem ieguldījumiem, kurus atbalsta teritoriālās pārvaldības iestādes. ES finanšu iestāde jo īpaši varētu izvērtēt to kvalitāti un atbilstību ES galvenajiem stratēģiskajiem lēmumiem, ņemot vērā arī aizdevumu preferenciālo režīmu, kas vajadzīgs minēto ieguldījumu veikšanai Stabilitātes pakta ietvaros;

22.

atkārtoti pauž bažas par risku, ka makroekonomisko nosacījumu dēļ dalībvalstu makroekonomiskā politika varētu apdraudēt strukturālo un investīciju fondu efektivitāti un lietderību;

23.

prasa Komisijai izvērtēt, cik lielā mērā ex ante nosacījumi ir palielinājuši būtisko kavēšanos ar partnerattiecību nolīgumu un darbības programmu noslēgšanu;

24.

norāda, ka rādītāji, kas tiek izmantoti makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā un kuri tika ieviesti ar t.s. sešu tiesību aktu kopumu, ir tikai un vienīgi ekonomiska rakstura. Komiteja iesaka, ka novērtēšanas sistēmā, kuru Komisija izmanto, lai lemtu par preventīva ieteikuma pieņemšanu attiecībā uz kādu dalībvalsti vai, nopietnākos gadījumos, lai sāktu makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, jāņem vērā arī sociālie, vides un teritoriālie rādītāji atbilstīgi stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķiem. Komiteja uzskata, ka ciešā saikne starp finanšu un fiskālajiem mērķiem un kohēzijas politiku varētu vājināt teritoriālās kohēzijas pasākumu īstenošanu;

25.

aicina labāk ievērot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. panta noteikumus attiecībā uz teritoriālo kohēziju, it īpaši lauku apvidos, apvidos, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī apvidos, kuros ir būtiski vai pastāvīgi nelabvēlīgi dabas apstākļi vai demogrāfiskas problēmas, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni. Turklāt jāņem vērā arī citas demogrāfiskās problēmas, kas būtiski ietekmē reģionus; šādas problēmas ir, piemēram, iedzīvotāju skaita samazināšanās, sabiedrības novecošana un izkliedēta iedzīvotāju struktūra. Reģionu komiteja mudina Komisiju, īstenojot kohēzijas politiku, ģeogrāfiski un demogrāfiski visneizdevīgākā situācijā esošajiem apvidiem pievērst īpašu uzmanību;

26.

uzsver, ka kohēzijas politika kā izaugsmes un pārmaiņu virzītājspēks sniedz būtisku atbalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, kuros vajadzīgi pastāvīgi un ilgtermiņa centieni;

27.

prasa arī kohēzijas politikas izstrādē un īstenošanā labāk ņemt vērā tālāko reģionu īpatnības un ierobežojumus, kas noteikti LESD 349. pantā;

28.

uzskata, ka sakarā ar atšķirībām attiecībā uz inovācijas pakāpi stratēģijas “Eiropa 2020” izstrādē un īstenošanā ir pilnībā jāņem vērā teritoriālā dimensija. Šajā nolūkā uzskata, ka, piešķirot lielāku nozīmi vietējām un reģionālajām pašvaldībām, tiktu palielināts to atbildības līmenis un veicināta efektīvāka lēmumu pieņemšana par prioritārajiem ieguldījumiem, un iesaka izstrādāt reģionālus rādītājus sasniegtā progresa pārraudzībai;

29.

pauž sarūgtinājumu, ka Sestajā ziņojumā par kohēziju nav iekļauts skaidrs novērtējums par ES nozaru politikas teritoriālo ietekmi uz kohēzijas politiku. Ņemot vērā kohēzijas politikas mijiedarbību ar politiku citās nozarēs, Komiteja iesaka Komisijai ziņojumā iekļaut īpašu sadaļu par šo aspektu, kā tas bija agrāk un kā tas paredzēts LESD noteikumos, kuros ES politikai izvirzīta prasība Eiropā atbalstīt kohēziju;

30.

atgādina, ka ir svarīgi pieņemt politikas teritoriālās ietekmes novērtēšanas instrumentus, kuru galvenais mērķis ir izpētīt ES politikas teritoriālo ietekmi uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām un palielināt šīs ietekmes atpazīstamību likumdošanas procesā;

31.

tāpēc cer, ka darbības programmās tiks noteikta prioritāra teritoriālā ass, kurā būtu iekļauti temati saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, lai teritoriālā kohēzija varētu nodrošināt līdzsvarotu teritorijas struktūru, kas var nodrošināt reģionu savstarpējo atkarību;

32.

atgādina Eiropas Komisijai par tās iepriekšējo darbu pie iniciatīvas “IKP un ne tikai” un to, ka reģionālās problēmas jārisina akūtāk (piemēram, kā varētu atbalstīt IKT un ātrgaitas platjoslas projektus, izmantojot ERAF); uzskata, ka paļaušanās uz reģiona IKP ir saistīta ar vairākiem trūkumiem, kas mazina kohēzijas politikas uzticamību, jo īpaši attiecībā uz reģionu klasificēšanu un ESIF līdzekļu piešķiršanu;

33.

nolūkā nodrošināt programmu ātru īstenošanu mudina pieņemt pasākumus, kas paredzēti, lai vienkāršotu un racionalizētu procedūras attiecībā uz piekļuvi ES finansējumam, projektu pārvaldību un kontroles mehānismus, ar mērķi panākt lielāku efektivitāti;

34.

aicina atbildīgās struktūras veltīt īpašas pūles tam, lai saskaņotu un pareizi transponētu horizontālos pamatnoteikumus, uz kuriem balstīta kohēzijas politikas resursu pārvaldība, jo īpaši, noteikumus publiskā iepirkuma jomā (3);

35.

uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina, lai lieka birokrātija nemazinātu pasākumu efektivitāti; mudina Komisiju pārskatīt praksi, ar kuru saskaņā efektīvākām darbības programmām piemēro tikpat lielu administratīvo slogu kā programmām, kam raksturīgas biežas kļūdas vai krāpšanās. Turklāt, lai jauno plānošanas periodu varētu uzsākt pēc iespējas ātrāk, Reģionu komiteja aicina Eiropas Komisiju pieņemt pasākumus, kas nepieciešami darbības programmu ātrai apstiprināšanai;

36.

piekrīt ziņojumā uzsvērtajai nepieciešamībai koncentrēt strukturālos un investīciju fondus uz ierobežotu mērķu skaitu, lai maksimāli palielinātu to ietekmi uz teritoriju. Komiteja tomēr pauž bažas par elastības trūkumu tematisko mērķu izvēlē, kurus vajadzētu noteikt, pamatojoties uz dažādu teritoriju īpatnībām un vajadzībām;

37.

izsaka bažas par papildināmības principa vājināšanos laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, jo pārbaude tiek pieprasīta tikai 14 dalībvalstīs, un aicina Komisiju izvērtēt minētā principa piemērošanu visā ES, lai izvairītos no tā, ka ESIF līdzekļus izmanto dalībvalstu ieguldījumu aizstāšanai;

38.

neatbalsta Kopienas snieguma rezerves izveidi valsts līmenī, jo uzskata, ka šis mehānisms var veicināt tādu mērķu noteikšanu, kuru rezultāti ir pieticīgi un viegli sasniedzami. Komiteja uzskata, ka viens no lielākajiem uzdevumiem, kas attiecas uz darbības rezultātu kopumu, ir formulēt kvantitatīvus mērķus un vērienīgus rādītājus, kas vienlaikus būtu arī īstenojami;

39.

atgādina, ka pēdējos gados publiskā un privātā sektora ieguldījumi ir samazinājušies, dažās valstīs sasniegdami negatīvus rādītājus. Budžeta ierobežojumi un izdevumu samazinājumi ir būtiski kaitējuši ieguldījumiem nozarēs, kas var stimulēt ekonomisko izaugsmi. Šajā sakarā Komiteja vēlreiz aicina Eiropas Komisiju rūpīgi izvērtēt, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz nodarbinātību un izaugsmi, finanšu korekciju vai apturētu maksājumu gadījumus.

40.

rosina Komisiju un dalībvalstis paātrināt sarunas un partnerības nolīgumu un darbības programmu apstiprināšanas procedūras; uzsver, ka Eiropas strukturālo un investīciju fondu līdzekļiem ir liela ietekme uz ieguldījumu līmeni vietējās un reģionālajās pašvaldībās, un tādēļ rosina Komisiju un dalībvalstis cieši un organizēti sadarboties, lai nodrošinātu procedūru kvalitāti un ierobežotu negatīvo ietekmi, ko varētu radīt vēl ilgāka kavēšanās jaunā finansēšanas perioda sākumā;

41.

aicina Komisiju definēt administratīvās palīdzības veidus attiecībā uz svarīgākajiem jautājumiem: pasākumu mērķu izvirzīšanu, to rezultātu novērtēšanu ar attiecīgiem rādītājiem un turpmāku pasākumu noteikšanu. Mērķis ir nodrošināt, lai dažādas iesaistītās iestādes šīs darbības īstenotu konsekventi, un palīdzēt izveidot visā Eiropas Savienībā administratīvu kultūru, kuras pamatā ir darbības pārraudzība un izvērtēšana. Tāpat Komiteja uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt palīdzību vietējām un reģionālajām pašvaldībām saistībā gan ar t.s. finanšu inženierijas iniciatīvām, kas ir būtiski nepieciešamas, lai palielinātu resursus un ieguldījumus, gan publiskā iepirkuma jomā, jo tam arvien vairāk jākļūst par publiskās administrācijas instrumentu, ar ko stimulē inovāciju un radošumu;

42.

ir pārliecināta, ka teritorijās rīcības kodekss attiecībā uz partnerību metodes un būtības ziņā palielinās līdzdalību plānošanā un ka tas ir būtisks, lai paplašinātu kohēzijas politikas ietekmi un to nostiprinātu. Komiteja aicina Eiropas Komisiju kontrolēt kodeksa īstenošanas kārtību dažādās tiesību sistēmās, lai nodrošinātu vietējo ieinteresēto personu plašu un pārredzamu līdzdalību, jo jāņem vērā tas, ka bez minēto personu pilnīgas iesaistīšanās plānošanas dokumentu sagatavošanā, viņu līdzdalība būs mazāk efektīva īstenošanas posmā, īpaši saistībā ar instrumentiem, kuri paredz plānošanu ar dažādu pārvaldības līmeņu līdzdalību;

43.

norāda, ka periodā, kad jāpalielina iedzīvotāju izpratnes līmenis un informētība par struktūrfondu finansēto projektu rezultātiem un par ES politikas ietekmi attiecīgajās teritorijās, lai pilnībā nodrošinātu politikas leģitimitāti un padziļinātu Eiropas veidošanu, Sestajā ziņojumā nav atsevišķi apskatīta komunikācijas un informācijas joma. Tāpēc, lai maksimāli paplašinātu iedzīvotāju zināšanas par kohēzijas politiku, Komiteja aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis plašāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības informēšanas kampaņās; Vienlaikus Komiteja atbalsta to, ka, tostarp maksimāli izmantojot informātikas līdzekļus, efektīvi jāievieš noteikumi par piešķirto līdzekļu un pasākumu plānoto rezultātu pārredzamību un ka apkopotā informācija (Open Data) plašāk jāizmanto mērķiem, kas atzīti par sabiedrībai vislietderīgākajiem un efektīvākajiem;

44.

ņemot vērā to, ka Eiropas teritoriālā sadarbība kopš 2007.–2013. gada plānošanas perioda ir kohēzijas politikas pastāvīgs mērķis, uzskata, ka ziņojumā par kohēziju tam ir pievērsta pārāk maza uzmanība. Pārrobežu reģionu kohēziju pirmām kārtām ietekmē šīs politikas sadaļa par pārrobežu sadarbību. Tāpēc ierosina minētajā ziņojumā turpmāk paredzēt Eiropas pārrobežu reģionu kohēzijas novērtējumu, kurā būtu iekļauta galveno problēmu analīze, kā arī pārrobežu sadarbības darbības programmu ietekmes novērtējums. Šim instrumentam vajadzētu pievērst vairāk uzmanības, īpaši tāpēc, ka tas veicina dažādu dalībvalstu administrāciju sadarbību un nodrošina pieredzes apmaiņu un tas ir vērsts uz tādu pārvaldības sistēmu, kura arvien vairāk balstītos uz kopējām vērtībām un darbības metodēm;

45.

pauž sarūgtinājumu, ka Sestajā ziņojumā par kohēziju lielāka uzmanība nav veltīta kohēzijas politikas būtiskajai nozīmei makroreģionālo stratēģiju atbalstīšanā;

46.

aicina ciešāk koordinēt kohēzijas politiku un Eiropas Savienības kaimiņattiecību politiku, kā arī labāk novērtēt un izplatīt projektu rezultātus;

47.

iesaka izveidot Kohēzijas politikas padomi, kuras sastāvā būtu par kohēzijas politiku atbildīgie ministri, kas pārstāv attiecīgo pārvaldības līmeni dalībvalstīs. Komiteja uzskata, ka šī padome var palielināt atpazīstamību un nodrošināt politiskās diskusijas par kohēziju nepārtrauktību. Šajā sakarā Komiteja norāda, ka tā ir gatava aktīvi piedalīties politiskajās diskusijās par minētās struktūras izveidošanu, lai nodrošinātu vietējo un reģionālo pašvaldību viedokļa pilnīgu ievērošanu (4).