22.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 443/58

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas kaimiņattiecību politiku, par Austrumu partnerību (AP) un par Ukrainu, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Ukrainā (1) un 2014. gada 13. marta rezolūciju par Krievijas iebrukumu Ukrainā (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta nostāju, kas pieņemta pirmajā lasījumā 2014. gada 3. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. …/2014 par muitas nodokļu samazināšanu vai atcelšanu Ukrainas izcelsmes precēm (3),

—

ņemot vērā 2014. gada 3. marta Ārlietu padomes ārkārtas sanāksmes secinājumus par Ukrainu un 2014. gada 17. marta un 2014. gada 14. aprīļa Ārlietu padomes sanāksmju secinājumus,

—

ņemot vērā 2014. gada 6. martā Eiropadomes sanāksmē pieņemto valstu un valdību vadītāju paziņojumu par Ukrainu,

—

ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 20. marta secinājumus par Ukrainu,

—

ņemot vērā 2013. gada 28. un 29. novembrī notikušajā Viļņas augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtos secinājumus,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2014. gada 9. aprīlī pieņemto rezolūciju par notikumu attīstību un draudiem demokrātisku institūciju darbībai Ukrainā,

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 27. marta rezolūciju par Ukrainas teritoriālo integritāti (4),

—

ņemot vērā G7 valstu vadītāju kopīgo paziņojumu, kas pieņemts Hāgā 2014. gada 24. martā,

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā 2014. gada 16. martā Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē Krievijas karaspēka kontrolē notika nelikumīgs un neleģitīms referendums; tā kā Krievijas iestādes un likumdevēji nekavējoties sāka šīs Ukrainas pussalas aneksiju pretēji starptautisko tiesību normām, lai gan starptautiskā sabiedrība minēto referendumu nosodīja;

B.

tā kā Ukrainas austrumu un dienvidu daļā dažās pēdējās dienās ir notikušas dažas prokrieviskas demonstrācijas; tā kā prokrieviskie separātisti, ko vairumā gadījumu vada Krievijas īpašie spēki, ir iebrukuši pašvaldības ēkās Harkovā, Luhanskā un Doņeckā; tā kā minētie separātisti tā sauktā “Krievu sektora” vadībā ir sagrābuši pašvaldības ēku Doņeckā, pasludinājuši suverēnu, no Kijevas neatkarīgu “Doņeckas Tautas Republiku” un paziņojuši, ka ne vēlāk kā 2014. gada 11. maijā notiks referendums par reģiona atdalīšanos;

C.

tā kā 2014. gada 12. un 13. aprīlī policijas iecirkņiem un valdības ēkām Slovjanskā, Kramatorskā, Krasnijlimanā, Mariupolē, Jenakijevē un citās pilsētās Doņeckas reģionā uzbruka un tās ieņēma labi bruņoti, neidentificēti un maskējušies kaujinieki, kuri veica virkni koordinētu uzbrukumu un kurus, šķiet, vada Krievijas īpašie spēki; tā kā sadursmēs gāja bojā vismaz viens virsnieks un vairāki tika ievainoti;

D.

tā kā vardarbīgās destabilizācijas turpmāku saasināšanos Ukrainas austrumu un dienvidu daļā Krievija var izmantot kā nepamatotu ieganstu, lai turpinātu militāru agresiju, izjauktu prezidenta vēlēšanas un panāktu piespiedu federalizāciju, ko vēlāk var izmantot Ukrainas sadalīšanas nolūkā;

E.

tā kā Krievija pie robežas ar Ukrainu ir izvietojusi lielu kaujasspējīgu karaspēka kontingentu, neraugoties uz solījumiem to atvilkt saspīlējuma samazināšanai; tā kā pastāv nopietna iespēja, ka Krievija varētu censties atkārtot “Krimas scenāriju”;

F.

tā kā Krievija turpina pārkāpt savas starptautiskās saistības, kas noteiktas, piemēram, ANO Statūtos, Helsinku Nobeiguma aktā, Eiropas Padomes statūtos un jo īpaši 1994. gada Budapeštas memorandā par drošības garantijām Ukrainai;

G.

tā kā ES ir pieņēmusi ekonomisku pasākumu kopumu Ukrainas atbalstam, kas ietver arī makrofinansiālu palīdzību un autonomus tirdzniecības pasākumus; tā kā Ukraina gatavojas noslēgt vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu par palīdzības plānu; tā kā šīs vienošanās nosacījumi līdz šim ir turēti slepenībā;

H.

tā kā sociālā un ekonomiskā situācija valstī aizvien vairāk pasliktinās, cita starpā Krievijas īstenotās destabilizācijas un tirdzniecības ierobežojumu dēļ; tā kā plaši izplatīta nabadzība joprojām ir viena no visakūtākajām sociālekonomiskajām problēmām Ukrainā; tā kā saskaņā ar neseno ANO ziņojumu patlaban nabadzības līmenis Ukrainā ir aptuveni 25 %, un 11 miljoni iedzīvotāju pelna mazāk nekā paredzēts vietējos sociālajos standartos;

I.

tā kā ES un Ukraina 2014. gada 21. martā parakstīja asociācijas nolīguma politiskos noteikumus, apņemoties iespējami drīz parakstīt atlikušo vienošanos, tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu;

J.

tā kā ir vajadzīga stingra starptautiska diplomātiskā rīcība un sarunu process visos līmeņos, lai panāktu situācijas deeskalāciju, mazinātu saspīlējumu, novērstu krīzi, kamēr to vēl var kontrolēt, un nodrošinātu mierīgu situācijas atrisinājumu; tā kā ES ir jāreaģē efektīvi, lai ļautu Ukrainai un visām citām kaimiņvalstīm ES austrumos pilnībā un bez nepamatota ārējā spiediena realizēt savu suverenitāti un teritoriālo integritāti;

K.

tā kā nekavējoties pēc Krimas aneksijas separātiskā Moldovas Piedņestras reģiona Augstākā padome nosūtīja Krievijas Federācijai oficiālu lūgumu apsvērt Piedņestras aneksiju;

L.

tā kā Krievija turpina Gruzijas reģionu Abhāzijas un Chinvali/Dienvidosetijas okupāciju, pārkāpjot starptautisko tiesību pamatnormas un principus; tā kā apgabalos, kurus faktiski kontrolē okupācijas spēki, kas ir vainojami cilvēktiesību pārkāpumos šajos apgabalos, notikusi etniskā tīrīšana un vardarbīgas demogrāfiskas izmaiņas;

M.

tā kā Krievija no 2014. gada 1. aprīļa palielināja Ukrainai gāzes cenas no USD 268 līdz USD 486 par tūkstoti kubikmetru, vienpusēji pārtraucot piemērot atlaidi, kas Ukrainai tika piešķirta kā daļa no Harkovas vienošanās, ar ko reglamentē Sevastopoles jūras karabāzes nomu, un dažās pēdējās dienās ir aizliegusi ievest Ukrainas piena produktus Krievijas teritorijā; tā kā Krievijas Federācija ir arī patvaļīgi piemērojusi vienpusējus tirdzniecības ierobežojumus produktiem no Gruzijas un Moldovas;

N.

tā kā Krievija, īstenojot Krimas pussalas aneksiju, bez šaubām, ir smagi pārkāpusi starptautiskās tiesības, tādējādi graujot uzticēšanos starptautiskiem instrumentiem, tostarp nolīgumiem par atbruņošanos un kodolieroču neizplatīšanu; tā kā jauna bruņošanās sacensība var situāciju saasināt vēl vairāk; tā kā šādu bīstamu situāciju, kas varētu ātri kļūt nekontrolējama, nekādā ziņā nedrīkst pieļaut,

1.

pauž visasāko nosodījumu attiecībā uz aizvien pieaugošo destabilizāciju un provokācijām Ukrainas austrumu un dienvidu daļā; noraida jebkādu gatavošanos referendumiem, kas līdzinās tam referendumam, kas notika Krimā; brīdina par to, ka destabilizācijas pastiprināšanos un sabotāžu, ko izraisa bruņoti, apmācīti un labi koordinēti separātisti, kurus vada Krievijas īpašie spēki, Krievija varētu izmantot par nepamatotu ieganstu, lai militāri iejauktos, izjauktu prezidenta vēlēšanas un panāktu Ukrainas piespiedu federalizāciju, ko vēlāk var izmantot Ukrainas sadalīšanas nolūkā;

2.

pauž dziļas bažas par to, ka Ukrainas austrumdaļā un dienviddaļā krasi pasliktinās stāvoklis un pastiprinās asinsizliešana; mudina Krieviju nekavējoties pārtraukt atbalstu vardarbīgajiem separātistiem un bruņotajiem grupējumiem, kas sagrābuši valdības ēkas Slovjanskā, Doņeckā un citās pilsētās, izbeigt jebkādas provokatīvas darbības, kuru mērķis ir nemiera uzkurināšana un dziļāka situācijas destabilizācija, atvilkt karaspēku no robežas ar Austrumukrainu un censties panākt krīzes atrisinājumu miermīlīgā veidā ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem; pilnībā atbalsta Ukrainas valdību un solidarizējas ar to, jo tā cenšas atjaunot autoritāti okupētajās pilsētās; atzinīgi vērtē Ukrainas valdības savaldīgo un nosvērto izturēšanos, risinot līdzšinējo krīzes posmu, un atgādina, ka Ukrainas iestādes ir pilntiesīgas veikt visus nepieciešamos pasākumus, tostarp īstenot tiesības uz pašaizsardzību, kā noteikts ANO Statūtu 51. pantā; brīdina Krieviju par to, ka Ukrainas leģitīmās tiesības aizstāvēt savu teritoriālo integritāti nedrīkst izmantot par ieganstu, lai sāktu plašā mēroga militāru iebrukumu;

3.

atkārtoti pauž stingru atbalstu Ukrainas un visu Austrumu partnerības valstu suverenitātei, teritoriālajai integritātei un politiskajai neatkarībai; uzskata, ka Krievijas agresijas izpausmes ir smags starptautisko tiesību pārkāpums un ka tā pārkāpj savas starptautiskās saistības, kas noteiktas ANO Statūtos, Helsinku Nobeiguma aktā, Eiropas Padomes statūtos un 1994. gada Budapeštas memorandā par drošības garantijām, kā arī divpusējās saistības, kas noteiktas 1997. gada divpusējā Draudzības, sadarbības un partnerattiecību līgumā;

4.

uzsver, ka uzticami starptautiskie novērotāji, piemēram, ANO, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Eiropas Padome, ir apstiprinājuši, ka Ukrainā pēdējā laikā nav nekādu ziņu par uzbrukumiem, iebiedēšanas gadījumiem vai jebkāda veida diskrimināciju, kas būtu vērsta pret Krievijas pilsoņiem, etniskajiem krieviem vai citu minoritāšu pārstāvjiem;

5.

ir pārliecināts, ka prezidenta V. Putina 2014. gada 18. marta runā piesauktās Krievijas tiesības ar visiem līdzekļiem aizsargāt krievu minoritātes citās valstīs ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un 21. gadsimta starptautiskas rīcības pamatprincipiem, kā arī apdraud Eiropas pēckara kārtību; prasa Krievijas Federālajai padomei nekavējoties atsaukt atļauju izmantot karaspēku Ukrainas teritorijā;

6.

atkārtoti uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm, sarunās ar Krieviju, jābūt vienotām; uzskata, ka pašreizējā stāvokļa dēļ Padomei ir jāpastiprina sankciju otrais posms un jāsagatavojas trešajam sankciju posmam (ekonomiskajām sankcijām), kas nekavējoties jāīsteno; turklāt atgādina par savu aicinājumu Padomei nekavējoties īstenot ieroču un duālās tehnoloģijas embargo;

7.

prasa īstenot pasākumus pret Krievijas uzņēmumiem un to filiālēm, jo īpaši enerģētikas jomā, kā arī pret Krievijas ieguldījumiem un līdzekļiem ES, un pārskatīt visus nolīgumus ar Krieviju, lai lemtu par to iespējamu atcelšanu;

8.

mudina ES atbalstīt Ukrainas dalību starptautiskās struktūrās, jo īpaši starptautiskajās tiesu struktūrās, ja Ukraina pieņemtu lēmumu pret Krieviju ierosināt lietu par tās suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpšanu;

9.

uzsver, ka Krievijai steidzami jāiesaistās konstruktīvā dialogā ar pašreizējo Ukrainas likumīgo valdību, un atbalsta ES aktīvu dalību diplomātiskos centienos mazināt saspīlējumu; gaida ES Augstās pārstāves, ASV valsts sekretāra, Krievijas un Ukrainas ārlietu ministru četrpusējo tikšanos un cer, ka tā palīdzēs mazināt spriedzi un rast visaptverošu un ilgtermiņa diplomātisko risinājumu minētajai krīzei; tomēr uzsver, ka par Ukrainas nākotni var lemt tikai pati Ukrainas tauta demokrātiskā, iekļaujošā un pārredzamā procesā;

10.

norāda, ka Krievijas delegācijas pārstāvju balsstiesību apturēšana Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, kā arī ANO Ģenerālās asamblejas pieņemtā rezolūcija, kurā pausts nosodījums Krievijai saistībā ar Krimas aneksiju, ir nepārprotamas pazīmes Krievijas Federācijas aizvien lielākai izolācijai starptautiskā mērogā, kurām Krievijas varas iestādēm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība, ja Krievija vēlas palikt uzticams starptautisks partneris;

11.

prasa noteikt ekonomikas, tirdzniecības un finanšu ierobežojumus attiecībā uz Krimu un tās separātistu vadītājiem; uzskata, ka minētos ierobežojumus vajadzētu nekavējoties īstenot, pamatojoties uz Komisijas analīzi par Krimas aneksijas juridiskajām sekām;

12.

atkārtoti pauž bažas par to, kāda nākotne sagaida tatāru kopienu Krimā, un par to iedzīvotāju drošību un iespējām izmantot savas tiesības, kuri runā ukraiņu valodā; uzsver, ka Krievijas Federācija saskaņā ar Ceturto Ženēvas konvenciju ir atbildīga par visu civiliedzīvotāju aizsardzību okupētajās teritorijās;

13.

atzinīgi vērtē EDSO īpašās novērošanas misijas nosūtīšanu, lai iegūtu informāciju par netipisku militāro aktivitāti un provokatīvām darbībām, kuru mērķis ir destabilizēt situāciju, kā arī lai novērotu cilvēktiesību un minoritāšu tiesību ievērošanu Ukrainā, un prasa paplašināt šo misiju; taču pauž nožēlu par to, ka misijai nav izdevies iekļūt Krimā, kur ir konstatēti dažādi cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp pret žurnālistiem un viņu ģimenēm vērsta vardarbība; pauž nožēlu par to, ka tagad ir arī ziņots par uzbrukumiem žurnālistiem Austrumukrainā;

14.

turklāt prasa izveidot rūpīgas vēlēšanu novērošanas misiju, kurā būtu EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO/DICB) pārstāvji, kā arī Parlamenta un ES pārstāvji, lai nodrošinātu vēlēšanu visaptverošu pārraudzību; prasa, lai 2014. gada 25. maija vēlēšanas pilnībā atbilstu starptautiskajiem standartiem; nosoda jebkādu ārēju spiedienu, kas īstenots, lai aizkavētu šīs vēlēšanas;

15.

atzinīgi vērtē Ukrainas valdības nodomu rīkot pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas;

16.

principā atzinīgi vērtē priekšlikumu rīkot valsts mēroga referendumu par Ukrainas turpmāko statusu un teritoriālo struktūru, ko televīzijas uzrunā 2014. gada 14. aprīlī izteica prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandr Turchynov;

17.

atzinīgi vērtē nesen pieņemto Ukrainas parlamenta rezolūciju, kurā tiek aicināts nekavējoties atbruņot visus nelegālos pašaizsardzības spēkus, un sagaida tās īstenošanu.

18.

atzinīgi vērtē Padomes gatavību palīdzēt Ukrainai veikt reformas civilās aizsardzības jomā, sniegt atbalstu policijai un tiesiskuma nodrošināšanai un izskatīt visas iespējas, tostarp KDAP misiju iespējamu izveidi, kā arī iespēju izveidot ES īstenotu pārraudzības misiju;

19.

pauž stingru atbalstu Ukrainai un tās tautai šajā grūtajā laikā; atzinīgi vērtē asociācijas nolīguma politisko sadaļu parakstīšanu un tai sekojošo vienpusējo tirdzniecības pasākumu pieņemšanu; prasa pēc iespējas drīz un pirms vienpusējo tirdzniecības pasākumu darbības beigām parakstīt pilnu AN/PVBTN tekstu;

20.

atzinīgi vērtē Ukrainas valdības paziņojumu īstenot vērienīgu reformu programmu sociālajā un ekonomikas jomā un uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi šo programmu īstenot, lai valstī stabilizētu stāvokli un pārvarētu sarežģījumus finanšu jomā; atzinīgi vērtē starptautisko finanšu iestāžu un ES lēmumu piešķirt Ukrainai ievērojamu īstermiņa un ilgtermiņa finansiālo atbalstu; atgādina, ka nepieciešams organizēt un koordinēt starptautisku līdzekļu devēju konferenci, kura būtu jāsasauc Komisijai un kurai būtu jānotiek pēc iespējams drīz;

21.

atbalsta ES paredzētos nosacījumus par vajadzīgajām strukturālajām reformām, kas palīdzēs izveidot labvēlīgākus apstākļus ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, uzlabot valsts finanšu pārvaldību, izveidot sociālās drošības tīklu un mazināt korupciju; aicina ES līdzekļus lietot pārredzami un Komisijai to lietojumu efektīvi uzraudzīt;

22.

vērš uzmanību uz nopietno ekonomisko un sociālo situāciju valstī; aicina veikt strukturālās reformas pavadošus pasākumus, kas vērsti uz esošās situācijas atvieglināšanu jo īpaši iedzīvotāju vismazāk aizsargātajai daļai;

23.

aicina Ukrainu turpināt politiskās reformas, jo īpaši konstitucionālās reformas virzību, kurai nepieciešama plaša un padziļināta apspriešana visos Ukrainas sabiedrības slāņos; atzinīgi vērtē Ukrainas valdības vēlmi pildīt saistības, lai nodrošinātu valdības struktūru reprezentativitāti, kas atspoguļo reģionālo daudzveidību, nodrošinātu arī mazākumtautību pārstāvju tiesību pilnīgu aizsardzību, saskaņotu valsts pret diskrimināciju vērsto tiesību aktu noteikumus ar ES standartiem, izmeklētu visus cilvēktiesību pārkāpumus un vardarbības gadījumus un cīnītos pret ekstrēmismu;

24.

atzinīgi novērtē Komisijas lēmumu izveidot Ukrainas atbalsta grupu, kas nodarbosies ar Eiropas reformu plāna īstenošanu;

25.

atkārtoti uzsver, ka Ukrainas valdībai ciešā sadarbībā ar EDSO un Eiropas Padomi steidzami jānodrošina, ka tiek pienācīgi ievērotas krievvalodīgo iedzīvotāju un citu kultūras, nacionālo un lingvistisko minoritāšu likumīgās tiesības saskaņā ar Eiropas reģionālo un minoritāšu valodu hartu un Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību;

26.

atkārtoti aicina izveidot neatkarīgu komisiju Maidana traģisko notikumu un apšaudes izmeklēšanai Kijevā, tajā iesaistot spēcīgu starptautisku komponentu un Eiropas Padomes Starptautiskās konsultatīvās komitejas uzraudzībā; atzinīgi novērtē trešās puses izraudzīšanos šajā darba grupā un tās pirmās sanāksmes sarīkošanu 2014. gada 9. aprīlī;

27.

atzinīgi novērtē asociācijas nolīguma politisko noteikumu parakstīšanu un sagaida drīzu ES pieņemto autonomo tirdzniecības preferenču ieviešanu kā pagaidu pasākumu līdz laikam, kamēr tiek parakstīta nolīguma pārējā daļa, kurā ietilpst DCFTA;

28.

atzinīgi novērtē sākotnējos pasākumus, kurus Komisija pieņēmusi, lai Ukrainai radītu iespējas pārvarēt enerģētiskas krīzi gadījumam, ja Krievija pārtrauks gāzes piegādes šai valstij un mudina Padomi un Komisiju palīdzēt Kijevai un atbalstīt tās pūliņus atrisināt ilgstošo strīdu ar Maskavu attiecībā uz gāzi; uzsver, ka ir nepieciešams steidzami izveidot spēcīgu kopējo enerģētikas drošības politiku (Enerģētikas savienību), lai mazinātu ES atkarību no Krievijas naftas un gāzes, tostarp dažādojot energoapgādi, pilnībā īstenojot Trešo enerģētikas tiesību aktu kopumu un paredzot iespēju vajadzības gadījumā pārtraukt gāzes importu; uzskata, ka “South Stream” gāzesvads nav jābūvē un ka jādara pieejami citi piegādes avoti; pauž pārliecību par to, ka ES palīdzība Ukrainai piegāžu plūsmas nodrošināšanai pretējā virzienā, turpinot dažādošanu, uzlabojot energoefektivitāti un efektīvus savienojumus ar ES, ļaus Ukrainai nostiprināties pret politisku un ekonomisku spiedienu; šajā sakarībā atgādina par to, ka Enerģētikas kopienai, kurā Ukraina 2014. gadā ir prezidējošā valsts, ir stratēģiska nozīme;

29.

aicina Padomi tūlīt pilnvarot Komisiju paātrināt dialogu ar Ukrainu par vīzu režīma liberalizāciju, lai atbilstoši Moldovas paraugam censtos panākt bezvīzu režīma ieviešanu; vienlaikus aicina nekavējoties ieviest ļoti vienkāršu pagaidu kārtību ES un dalībvalstu līmenī, kādā par nelielu maksu būtu iespējams saņemt vīzu;

30.

uzsver, ka Krievijas bažas par ES asociācijas procesu ar Ukrainu un citām Austrumu kaimiņvalstīm ir pienācīgi jānoskaidro un jāizskaidro, lai mazinātu bažas par jaunām Eiropas kontinenta ģeopolitiskā dalījuma līnijām; uzsver, ka katrai valstij ir tiesības izdarīt savas politiskās izvēles, taču ES pastāvīga saistīšanās ar Austrumu partnervalstīm ir vērsta uz labklājības izplatīšanu un politiskās stabilitātes paaugstināšanu, no kuras ieguvēja būs arī Krievijas Federācija;

31.

atkārtoti pauž savu nostāju, ka asociācijas nolīgumi ar Ukrainu un citām Austrumu partnerības valstīm nav galīgais mērķis to attiecībās ar ES; turklāt šajā sakarā norāda, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības 49. pantu Gruzijai, Moldovai un Ukrainai gluži tāpat kā jebkurai citai Eiropas valstij, ir Eiropas perspektīva un tā var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par Savienības dalībvalsti, ja tā ievēro demokrātijas principus, pamatbrīvības, kā arī cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un nodrošina tiesiskumu;

32.

aicina Padomi parakstīt asociācijas/DCFTA nolīgumu starp ES un tās dalībvalstīm un attiecīgi Moldovu un Gruziju; pauž atbalstu Padomes lēmuma priekšlikumam par ES un Moldovas un ES un Gruzijas asociācijas nolīgumu pagaidu piemērošanu tūlīt pēc to parakstīšanas; mudina Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātu samazināt pēc asociācijas nolīguma parakstīšanas nepieciešamās paziņošanas procedūras, lai pagaidu piemērošana varētu stāties spēkā iespējami drīz pēc nolīgumu parakstīšanas; norāda uz to, ka ir paredzējis gadījumā, kad visas prasības ir ievērotas un asociācijas nolīgumi attiecīgi tiek parakstīti, pilnībā ratificēt ES un Moldovas un ES un Gruzijas asociācijas nolīgumus, tiklīdz tas būs iespējams un vēl pirms pašreizējās Komisijas pilnvaru termiņa beigām; prasa piešķirt šīm valstīm nepieciešamo papildu finansiālo palīdzību; tāpēc aicina uz atklātu un vaļsirdīgu dialogu ar Krievijas Federāciju, darot visu iespējamo, lai izveidotu sinerģiju, kuras mērķis ir dot labumu Austrumu partnerības valstīm;

33.

pauž īpašas bažas par nestabilitātes atjaunošanos separātiskajā Piedņestras reģionā Moldovā; uzskata, ka nesenais lūgums, ko 2014. gada 16. aprīlī izteica pašpasludinātās Tiraspoles iestādes, prasot, lai Krievija atzīst to par neatkarīgu valsti, ir bīstams un bezatbildīgs solis; atgādina par to, ka tā dēvētais referendums Gagauzijas autonomajā teritoriālajā vienībā ir pretrunā ar Moldovas konstitūciju un tādēļ uzskatāms par nelikumīgu; vēlreiz pauž pilnīgu atbalstu Moldovas teritoriālajai integritātei un aicina visas puses steidzami atsākt dialogu sadarbības struktūrā “5+2” un aicina pastiprināt ES statusu, padarot to par sarunu partneri, lai panāktu mierīgu un ilgtspējīgu šā jautājuma risinājumu;

34.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām, Ukrainas, Gruzijas un Moldovas prezidentiem, valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.