29.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 285/147

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 77. pantu,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Kopējās vīzu politikas īstenošana un pilnveide nolūkā sekmēt izaugsmi ES” (COM(2012)0649),

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu par vietējās Šengenas sadarbības darbību Vīzu kodeksa īstenošanas pirmajos divos gados (COM(2012)0648),

—

ņemot vērā Komisijas “Septīto ziņojumu par vīzas prasības spēkā uzturēšanu, ko, pārkāpjot savstarpības principu, veic atsevišķas trešās valstis” (COM(2012)0681),

—

ņemot vērā jaunākos grozījumus (1) Padomes 2001. gada 15. marta Regulā (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (2),

—

ņemot vērā jaunākos nolīgumus ar Gruziju (3), Ukrainu (4), Moldovu (5), Kaboverdi (6), Armēniju (7) un Azerbaidžānu (8) par vīzu režīma atvieglojumiem,

—

ņemot vērā jautājumu Komisijai par ES turpmāko vīzu politiku (O-000028/2014 – B7-0108/2014),

—

ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu un 110. panta 2. punktu,

A.

tā kā iekšējo robežkontroļu atcelšana Šengenas līguma zonā ir neizbēgami saistīta ar kopējo vīzu politiku;

B.

tā kā galvenie kopējās vīzu politikas elementi ir šādi — Regulas (EK) Nr. 539/2001 pielikumā pievienoti kopējie to valstu saraksti, kuru pilsoņiem tiek prasītas vīzas, un to valstu saraksti, kuru pilsoņi no šīs prasības ir atbrīvoti, Vīzu kodeksā izklāstītie kopējie noteikumi par vīzu izdošanu, vienotais vīzu formāts, apmainīšanās ar informāciju Vīzu informācijas sistēmā un vairāki starptautiskie nolīgumi ar trešām valstīm par vīzu režīma atcelšanu un vīzu režīma atvieglojumiem;

C.

tā kā Lisabonas līgums paredz parastās likumdošanas procedūras izmantošanu visiem kopējās vīzu politikas aspektiem un to, ka visiem starptautiskajiem nolīgumiem šajā jomā nepieciešama Parlamenta piekrišana;

D.

tā kā ir svarīgi dot impulsu pārdomām un iestāžu diskusijām par kopējās ES vīzu politikas nākotni, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem tālākai vīzu procedūru saskaņošanai, ieskaitot kopējos vīzu izdošanas noteikumus;

1.

atzinīgi vērtē gūtos panākumus vīzu acquis jomā, tomēr arī aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot pašreizējā vīzu acquis īstenošanu; jo īpaši aicina uzlabot vietējo Šengenas sadarbību, lai drīzumā uzlabotu Vīzu kodeksa īstenošanu;

2.

uzskata, ka turpmāk būtu jāveic pasākumi, lai turpinātu vīzu procedūru saskaņošanu, ieskaitot patiesi kopējus vīzu izdošanas noteikumus;

3.

uzskata, ka daudzās trešās valstīs pašreizējais konsulārais nodrošinājums pilnīgi noteikti nav pietiekošs;

4.

uzskata, ka kopējie vīzu pieteikumu centri ir apliecinājuši sevi par noderīgu instrumentu, kas nākotnē varētu kļūt par normu;

5.

pauž nožēlu, ka Komisija nav iepazīstinājusi ar pētījumu par iespēju izveidot “kopēju Eiropas mehānismu īstermiņa vīzu izsniegšanai”, ieskaitot pārbaudi “ciktāl individuāla riska izvērtēšana varētu papildināt riska prezumpciju, kurš saistīts ar pieteikuma iesniedzēja valstspiederību”, kā to aicināja Stokholmas programma (5.2. punkts);

6.

uzskata, ka bona fide ceļošana un regulāro ceļotāju braucieni būtu vēl vairāk jāatvieglo, jo īpaši — biežāk izmantojot vairākkārtējas ieceļošanas vīzas ar ilgāku derīguma laiku;

7.

aicina dalībvalstis izmantot pašreizējos Vīzu kodeksa noteikumus un Šengenas Robežu kodeksu, kas ļauj izdot humanitāras vīzas, un atvieglot pagaidu patvēruma nodrošināšanu cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri trešās valstīs ir apdraudēti;

8.

cer saņemt gaidīto priekšlikumu Vīzu kodeksa pārskatīšanai, bet pauž nožēlu, ka tā pieņemšanu Komisija atkārtoti ir atlikusi uz vēlāku laiku;

9.

pauž nožēlu, ka Komisija joprojām nav iepazīstinājusi ar kopējo Vīzu kodeksa novērtējumu; pauž nožēlu par Komisijas nodomu prezentēt šo novērtējumu kopā ar priekšlikumu Vīzu kodeksa pārskatīšanai; uzskata, ka būtu pareizāk, ja Komisija vispirms iepazīstinātu ar novērtējuma ziņojumu un tādējādi ļautu iestādēm risināt diskusiju, kas balstīta uz šo ziņojumu;

10.

aicina attiecīgā gadījumā noslēgt turpmākus nolīgumus par vīzu režīma atvieglojumiem un uzraudzīt un uzlabot jau esošos nolīgumus;

11.

aicina regulāri izvērtēt esošos nolīgumus par vīzu režīma atvieglojumiem, lai novērtētu, vai tie sasniedz iecerēto mērķi;

12.

atzinīgi vērtē nesen veikto atjaunināšanu Regulas (EK) Nr. 539/2001 sarakstos, kur iekļautas trešās valstis, kuru pilsoņiem nepiemēro vīzas prasības, un jo īpaši — papildu atbrīvojumus no vīzas prasības; atgādina, ka iespēja ceļot bez vīzas ir ļoti svarīga trešām valstīm un jo īpaši to pilsoniskajai sabiedrībai, bet arī — pašas ES interesēm;

13.

Šajā saistībā uzskata, ka nolīgums par bezvīzu režīmu starp ES un Ukrainu ir veids, kā reaģēt uz Ukrainas pilsoniskās sabiedrības un studentu, kuri demonstrēja dažu pēdējo dienu laikā, aicinājumiem; norāda, ka šāds nolīgums palielinātu apmaiņu un personiskos kontaktus starp pilsoniskajām sabiedrībām, tādējādi uzlabojot savstarpējo saprašanos, un veicinātu saimniecisko apmaiņu; aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu, lai iekļautu Ukrainu to trešo valstu sarakstā, kuru pilsoņiem nepiemēro vīzas prasību; aicina arī dalībvalstis pilnībā īstenot pašreizējo nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem, lai atvieglotu iekļūšanu ES, jo īpaši — studentiem un zinātniekiem;

14.

atzinīgi vērtē vīzu režīma atbrīvojumu kritēriju atjaunināšanu, iekļaujot pamattiesību apsvērumus, bet arī ekonomiskās priekšrocības, jo īpaši attiecībā uz tūrismu un ārējo tirdzniecību, un to iekļaušanu regulas pantā;

15.

uzsver, ka tālākai vīzi režīma liberalizācijai nepieciešams vairāk zināšanu par to, kā tiek piemērotas pašreizējās atteikšanās no vīzu režīma, tostarp ES ceļošanas atļauju elektroniskajā sistēmā (EU-ESTA); aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai Parlaments saņem pilnīgāku informāciju par apspriesto trešo valstu situāciju, tā lai varētu veikt pienācīgu demokrātisko kontroli;

16.

aicina Komisiju pārdomāt, kā turpmāk varētu paralēli nodrošināt izmaiņas regulā un divpusējos nolīgumos par atteikšanos no vīzām, ja tādus uzskata par nepieciešamiem, — tā lai novērstu risku, ka pielikumu grozīšanai neseko tūlītējs nepieciešamais nolīgums par atteikšanos no vīzas prasības;

17.

pieņem zināšanai nolīgumu par apturēšanas mehānismu; sagaida, ka dalībvalstis šo mehānismu iedarbinās godprātīgi un tikai kā pēdējo līdzekli ārkārtas situācijā, kad nepieciešams strauji reaģēt, lai atrisinātu grūtības, kas radušās Savienībai kopumā, un tad, ja atbilst attiecīgie kritēriji;

18.

uzskata, ka pilnīgs vīzu savstarpīgums ir mērķis, kuru Savienībai vajadzētu sasniegt, ieņemot proaktīvu nostāju attiecībās ar trešām valstīm, tādējādi starptautiskā mērogā sekmējot uzticību Savienības ārpolitikai un uzlabojot tās konsekvenci;

19.

aicina diskutēt par saikni starp tālāku vīzu režīma liberalizāciju un atsevišķu dalībvalstu aicinājumiem palielināt drošības pasākumus un pastiprināt robežkontroli ceļotājiem, kuriem nepiemēro vīzas prasības;

20.

aicina EU-LISA iesniegt gaidīto VIS novērtējuma ziņojumu, cik drīz vien iespējams;

21.

aicina Padomi un Komisiju uzlabot Parlamenta informēšanu par sarunām saistībā ar starptautiskajiem nolīgumiem vīzu jomā saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu un pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām;

22.

paziņo par savu nodomu izveidot Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā kontaktgrupu vīzu politikas jautājumos; aicina šīs kontaktgrupas sanāksmēs piedalīties Padomes prezidējošo valsti un dalībvalstis, kā arī Komisiju;

23.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.