29.8.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 285/71

—

ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu “Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšana” (COM(2013)0150),

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (COM(2013)0462),

—

ņemot vērā ESAO institucionālo ieguldītāju veiktas ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanas augsta līmeņa principus,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu ““Vispirms domāt par mazākajiem” — “Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts”” (COM(2008)0394), kurā atzīta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) svarīgā loma ES ekonomikā un kura mērķis ir palielināt MVU nozīmi un veicināt to izaugsmes un darbvietu radīšanas potenciālu, mazinot virkni problēmu, kas tiek uzskatītas par MVU attīstības kavēkļiem,

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Rīcības plāns, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam” (COM(2011)0870),

—

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam) (COM(2011)0834),

—

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. februāra paziņojumu “Pārskats par “Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu”” (COM(2011)0078) un Parlamenta 2011. gada 12. maija rezolūciju par šo jautājumu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regulu (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (3),

—

ņemot vērā Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības sarunas,

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

—

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A7-0065/2014),

A.

tā kā saskaņā ar Komisijas sniegot informāciju komercbankas ir galvenais finansējuma avots Eiropas Savienībā –– tās nodrošina vairāk nekā 75 % finanšu starpniecības pakalpojumu;

B.

tā kā globālā finanšu krīze un valsts parāda krīze, ņemot vērā vājo makroekonomisko vidi, Eiropas Savienībā ir būtiski traucējusi finanšu starpniecības procesam un mazinājusi Eiropas finanšu nozares spēju novirzīt uzkrājumus ilgtermiņa ieguldījumu vajadzībām;

C.

tā kā publiskajiem ieguldījumiem ir galvenā nozīme ilgtermiņa ieguldījumu veicināšanā; tā kā saskaņā ar Komisijas nesenajiem pētījumiem (4) fiskālās konsolidācijas politikai ir ļoti spēcīga ietekme uz ilgtermiņa ieguldījumiem, jo īpaši tad, ja tā tiek saskaņota ES līmenī, plašākās ietekmes un pozitīvas fiskālās ietekmes pastiprināšanas dēļ;

D.

tā kā ES starptautiskie konkurenti, piemēram, ASV vai Japāna, ir saglabājuši augstus publisko ieguldījumu līmeņus, savukārt ES politikas rezultātā minēto ieguldījumu līmeņi ir ļoti zemi;

E.

tā kā gan privātajiem, gan institucionālajiem ieguldītājiem joprojām trūks pārliecības un ir liela nevēlēšanās uzņemties risku;

F.

tā kā zemās procentu likmes un zemās izaugsmes prognozes, vismaz tuvākajā nākotnē, kā arī ekonomiskā nenoteiktība ir būtiski samazinājušas ilgtermiņa finansējuma piedāvājumu, kā arī gatavību uzņemties risku saistībā ar ilgtermiņa projektiem,

G.

tā kā ierobežotais valsts finansējums dalībvalstīs ir mazinājis publiskā sektora spēju ieguldīt infrastruktūrā;

H.

tā kā Parlaments jau vairākas reizes ir prasījis sagatavot leģislatīvo aktu par uzņēmuma pārstrukturēšanu (iepriekš 2013. gada janvārī), lai uzņēmumi darbību varētu plānot ilgtermiņā;

I.

tā kā aizvien pieaugošais kopējais bezdarba līmenis, jo īpaši jauniešu bezdarbs, joprojām nopietni apdraud ekonomikas un sociālo konverģenci Savienībā kopumā,

1.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu rosināt plašas diskusijas par to, kā veicināt ilgtermiņa finansējumu un uzlabot un dažādot finanšu starpniecības sistēmu ilgtermiņa ieguldījumiem Eiropas Savienībā; tomēr uzsver, ka steidzamā kārtā ir jāveic konkrētas darbības, lai atjaunotu ilgtermiņa ieguldījumus un darbvietu radīšanu Savienībā; uzsver, ka ilgtermiņā finansēšanas definīcijai vajadzētu būt līdzsvarotai un tajā būtu jāiekļauj stabilie pasīvi, lai ar ilgtermiņa aktīviem rīkotos bez jebkāda pārmērīgas likviditātes riska;

2.

uzsver, ka ilgtermiņa ieguldījumiem ir jābūt saskaņā ar reālās ekonomikas vajadzībām, lai nodrošinātu nepieciešamo pamatu noturīgai un ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un sociālajai labklājībai, kas ir vajadzīga, lai veidotu konkurētspējīgu, ilgtspējīgu, sociāli iekļaujošu un inovatīvu ES;

3.

norāda uz vietējā un reģionālā līmeņa īpatnībām un aicina nodrošināt efektīvu sadarbību starp ES iestādēm, dalībvalstīm un vietējām un reģionālām iestādēm, lai veicinātu transnacionālus projektus un veidotu ilgtermiņa ieguldījumu kultūru visā Eiropā;

4.

uzsver, ka ilgtermiņa ieguldījumiem ir jābūt saskaņā ar mērķiem, kas noteikti “Eiropa 2020” izaugsmes stratēģijā, 2012. gadā atjaunināto rūpniecības politiku, Inovācijas savienības iniciatīvu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu;

5.

uzsver, ka apmācību un izglītības izmaksas būtu jāuztver kā ilgtermiņa ieguldījumi;

6.

atzīmē, ka ekonomikas spēja nodrošināt finansējumu ilgtermiņa ieguldījumiem ir atkarīga no publiskā un privātā pieprasījuma, kura līmenis ES ir ļoti zems, ieguldījumu kultūras, kā arī spējas veidot finansēšanas jaudas un piesaistīt un noturēt vietējo un ārvalstu tiešo ieguldījumu kapitālu;

7.

uzsver, ka ilgtermiņa ieguldījumiem ir būtiski svarīga nozīme finanšu tirgu stabilizācijā, nodrošinot pretcikliskus ieguldījumus un tādējādi veicinot ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi;

8.

atzīmē, ka Eiropas Savienībā bankas nodrošina vairāk nekā 75 % no ilgtermiņa finansējuma apjoma, kas rada būtisku atkarību no šā finansējuma avota, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs bankas nodrošina mazāk nekā 20 % no visa ilgtermiņa finansējuma, turpretī lielāko daļu –– labi attīstīts kapitāla tirgus;

9.

norāda, ka ES finanšu sistēma kļūs noturīgāka, ja tajā būs plašāks to nebanku finanšu resursu un instrumentu klāsts, kas domāti uzkrājējiem un uzņēmumu ilgtermiņa finansēšanas vajadzībām;

10.

norāda –– lai sasniegtu ES mērķus klimata un enerģētikas jomā, līdzekļu piešķiršana ir jānovirza ilgtermiņa “zaļajiem” ieguldījumiem;

11.

uzsver, ka fiskālā konsolidācija ir publisko budžetu prioritāte, lai nodrošinātu un atjaunotu atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam un divu tiesību aktu kopumam; tāpēc atbalsta iniciatīvu ilgtermiņa finansēšanā veicināt privātos ieguldījumus;

12.

atzīmē, ka valsts finansējums ir ierobežots ekonomikas lēnās izaugsmes un valsts budžeta sliktās pārvaldības dēļ, kā arī tādēļ, ka valsts atbalsts tiek piešķirts finanšu iestāžu glābšanai;

13.

atzīmē, ka dažas valstis saskaras ar būtiskiem šķēršļiem kapitāla tirgos vai pat tām ir liegta piekļuve tiem, jo iepriekšējos gados tās ir uzņēmušās līgumsaistības, radot pārmērīgus parādus, turklāt kapitāla tirgi bija nesenās krīzes galvenais cēlonis; norāda arī uz to, ka MVU piekļuve kapitālam daudzās dalībvalstīs ir ievērojami apgrūtināta, jo komercbankas kredītus izsniedz, tikai pamatojoties uz nesamērīgiem nosacījumiem;

14.

atzīmē, ka dažiem ieguldītājiem, kas pārstāv banku un apdrošināšanas nozares, ir jāpielāgo savi uzņēmējdarbības modeļi jaunākajām un stingrākām normatīvajām prasībām; norāda, ka ar minētājām prasībām ir plānots stiprināt reālās ekonomikas finansēšanu un būtu jāveicina ES mērķu ilgtpējīgai, integrējošai un gudrai ekonomikai visaptveroša sasniegšana;

15.

norāda, ka, ņemot vērā normatīvo izmaiņu risku, kas var būtiski ietekmēt projekta ekonomiskos aprēķinus, ieguldītāji var izvēlēties neieguldīt atsevišķās nozarēs;

16.

aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju novērtēt sistēmiskos riskus, ko kapitāla tirgiem un sabiedrībai kopumā rada nesadedzināmu oglekļa aktīvu pārpalikums; prasa Komisijai Zaļās grāmatas turpinājumā sniegt ziņojumu par šo novērtējumu;

17.

norāda, ka pašreizējie bankrota kodeksi Savienībā ir sadrumstaloti un atsevišķos gadījumos var kavēt pārrobežu ieguldījumus un ierobežot ieguldītāju spējas atgūt savu kapitālu, ja projekts izrādās neveiksmīgs; brīdina, ka ir jānovērš pēc iespējas zemāku standartu noteikšana attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību; atzīst, ka bankrota noteikumi ir dalībvalstu kompetencē;

18.

atzīmē, ka komercbankas varētu nemainīgi būt finansējuma galvenais avots un ka ir svarīgi, lai dalībvalstis ieviestu jaunus avotus, papildinot jau izveidotos mehānismus un novēršot finansējuma trūkumu, vienlaikus nodrošinot pienācīgas normatīvās un uzraudzības pamatnostādnes, kas pielāgotas reālās ekonomikas vajadzībām; pauž nožēlu par to, ka publiskais piedāvājums pēdējo divdesmit gadu laikā ES ir samazinājies, kavējot izaugsmi, darbvietu radīšanu, inovāciju un stabilitāti; norāda, ka biržas sarakstā iekļautie MVU rada ievērojamo daļu kopējo jauno darbvietu Savienībā, un pauž nožēlu par nelabvēlīgo ietekmi, ko rada tas, ka šādiem augošiem uzņēmumiem tiek ierobežota piekļuve kapitālam;

19.

ierosina pētīt ieguldījumu iedaļas izveidi Eiropas Savienības budžetā;

20.

atzinīgi vērtē Komisijas tiesību akta priekšlikumu par ilgtermiņa ieguldījumu fondiem; atzīmē, ka tos paredzēts veidot tā, lai tie kalpotu galvenokārt institucionālajiem ieguldītājiem; norāda, ka ES režīms alternatīviem ieguldījumu fondiem, riska kapitāla un sociālo ieguldījumu fondiem arī nodrošina piemērotus ieguldījumu instrumentus;

21.

uzsver jauno inovatīvo finanšu instrumentu pastiprināto nozīmi visās darbības jomās un visā Eiropas strukturālo un investīciju fondu finansējumā; uzsver –– tā kā reālajā ekonomikā aizdevumi ieguldījumu veikšanai gandrīz nav pieejami, kohēzijas politikas piedāvāto finanšu instrumentu nozīme pieaug; aicina Komisiju nodrošināt jauno standarta finanšu instrumentu tiesisko skaidrību un pārredzamību, kā arī izveidot ciešāku saikni ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumu iespējām;

22.

aicina Komisiju ierosināt uzlabotu Eiropas regulējumu mazāk likvīdiem ieguldījumu fondiem, lai privāto mājsaimniecību nodrošināto īstermiņa likviditāti novirzītu ilgtermiņa ieguldījumiem un nodrošinātu papildu risinājumu pensijas uzkrāšanai;

23.

mudina ieinteresētās personas vēl vairāk pilnveidot ES un Eiropas Investīciju bankas projektu obligāciju iniciatīvu, lai palielinātu finansējumu lieliem Eiropas infrastruktūras projektiem transporta, enerģētikas un informācijas tehnoloģiju nozarē; aicina dalībvalstis izstrādāt valsts projektu obligāciju iniciatīvas, kuru pamatā ir garantiju shēmas; atgādina, ka publiskās garantijas būtu jāpiešķir, tikai ievērojot stingrus nosacījumus, un ar mērķi nodrošināt atbilstošu sabiedrisko labumu;

24.

uzskata, ka publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) var būt efektīvs un rentabls instruments publiskā un privātā sektora sadarbības atvieglošanai attiecībā uz atsevišķiem ieguldījumiem, jo īpaši infrastruktūras projektiem; norāda, ka ir ļoti vajadzīgs augsts zināšanu līmenis, lai būtu iespējama šādu projektu pienācīga atlase, novērtēšana, izstrāde un ilgtermiņa plānošana, kā arī finansēšanas mehānismu izstrāde šādiem projektiem;

25.

uzskata, ka ilgtermiņa publiskie ieguldītāji (valsts, reģionālās vai daudzpusējās attīstības bankas un publiskās finanšu iestādes) ir spēcīgi instrumenti, lai stimulētu privātos ieguldījumus un tādējādi nodrošinātu MVU piekļuvi finansējumam, un veicinātu ilgtermiņa finansējumu pasākumiem, kas kalpo plašākām sabiedrības interesēm un ir stratēģiski svarīgi, kā arī un jo īpaši pasākumiem, kas pievienotu vērtību ar ekonomikas izaugsmi, sociālo kohēziju un vides aizsardzību saistītajiem sabiedriskās politikas mērķiem; uzsver, ka ir svarīga vēlamo ilgtermiņa ieguldījumu mērķu un atvieglošanas mehānismu pārskatatbildība, pārredzamība un demokrātiska pārvaldība;

26.

aicina Komisiju pārraudzības ziņojumā pētīt un izstrādāt saskaņotu pieeju tādu vispārējas nozīmes projektu ilgtermiņa novērtēšanai, kas tiek atbalstīti ar publiskajiem resursiem ES un dalībvalstu līmenī;

27.

aicina dalībvalstis izveidot atbilstīgus sadarbības un informācijas apmaiņas tīklus un valsts vai reģionālos ilgtermiņa publiskos ieguldītājus, kas var mācīties no esošo iestāžu paraugprakses; šajā sakarībā uzsver, ka šādas valsts vai reģionālās attīstības bankas, kas bieži ir strukturētas kooperatīvā veidā, pašreizējās krīzes laikā turpināja sniegt uzticamu finansējumu reģionāla un vietēja mēroga ekonomikai; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt savu atbalstu šāda veida finanšu iestādēm;

28.

aicina Komisiju meklēt risinājumus, kā atbalstīt dalībvalstis, kurām valsts un reģionālo ilgtermiņa publisko ieguldītāju izveidē ir vajadzīga finansiāla un tehniska palīdzība, un izpētīt iespēju ieviest ES garantiju mehānismu valstu ilgtermiņa publiskajiem ieguldītājiem;

29.

aicina Komisiju un dalībvalstis pētīt agregēšanas un savstarpējas izmantošanas paņēmienu iespējas un tādējādi uzlabot izredzes piesaistīt nepieciešamos ieguldījumus mazāka mēroga sociālajiem un citiem infrastruktūras projektiem;

30.

norāda uz daudzu anonīmu ieguldījumu (“crowd funding”) straujo pieaugumu un uzskata, ka tas var radīt jaunas iespējas; tomēr uzsver, ka ir jāsaglabā ieguldītāju aizsardzība un pārredzamība;

31.

uzskata –– tā kā institucionālo ieguldītāju (apdrošināšanas sabiedrību, pensiju fondu, mājsaimniecību, kopieguldījumu fondu un nodibinājumu) uzņēmējdarbības modeļi ir paredzēti ilgākam laikam, tie ir piemērots un uzticams ilgtermiņa finansējuma avots; uzsver, ka ir jāuzlabo un jāpielāgo piemērotas uzraudzības un piesardzības prasības saistībā ar minētajiem institucionālajiem ieguldītājiem, lai veicinātu ilgtermiņa ieguldījumus gudrā, ilgtspējīgā un integrējošā reālajā ekonomikā;

32.

uzsver, ka ir jāuzlabo piekļuve kapitāla tirgiem, izmantojot jaunus finansējuma avotus — tādus kā sākotnējais publiskais piedāvājums, finansējums no daudziem anonīmiem ieguldītājiem (“crowd funding”), vienādranga aizdevumi un (segtās) obligācijas vai jauni tirgus segmenti; aicina ES apzināt veiksmīgas valstu iniciatīvas un izmantot tās par pamatu, lai konstatētu un novērstu šķēršļus sākotnējam publiskajam piedāvājumam; atbalsta MVU kā tirgus ieviešanu izaugsmes tirgu klasifikācijā saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgu direktīvu; aicina Komisiju atbalstīt to izstrādi, pārskatot Prospektu direktīvu; aicina Komisiju arī apsvērt starpdirektorātu pieeju, lai pētītu iespējas, kā veicināt publiskos tirgus MVU vajadzībām, un to, kā finanšu pakalpojumu rīcības plāna direktīvas var dažādot ieguldītāju kopumu;

33.

atbalsta regulatīvos centienus nodrošināt vērtspapīroto aktīvu augsto kvalitāti, vienlaikus novēršot ļoti sarežģītu struktūru veidošanos, pārmērīgu atkārtoto vērtspapīrošanu un vērtspapīru izlaišanu vairāk nekā trīs kārtās; atzīmē, ka pastāv iespēja panākt lielāku standartizāciju un pārredzamību pakārtoto risku jomā; aicina Komisiju un Eiropas Centrālo banku rūpīgi sekot līdzi Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas un Finanšu stabilitātes padomes vērtspapīrošanas darba grupas darbībai un aktīvi līdzdarboties tajā; norāda, ka trūkst saskaņotas pieejas, tādēļ aicina izstrādāt vispārēju regulējumu un definēt jēdzienu “kvalitatīva vērtspapīrošana”; uzskata, ka gan ilgtermiņa, gan īstermiņa aktīvu finanšu starpniecībā augstas kvalitātes vērtspapīrošana var būt noderīga, un tā var būt īpaši labvēlīga maziem un vidējiem aizņēmējiem;

34.

norāda, ka vērtspapīrošana bija viens krīzi veicinošais faktors, jo ilgtermiņa atbildība par risku tika izplatīta visā vērtspapīrošanas ķēdē; tāpēc aicina Komisiju arī turpmāk stiprināt banku sistēmu, tostarp kooperatīvās un publiskās krājbankas, un banku spējas piekļūt ilgtermiņa refinansēšanai, lai segtu savus ilgtermiņa ieguldījumus;

35.

atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju fonda (EIF) kredītu kvalitātes uzlabošanas darbības un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, kuras mērķis ir nodrošināt papildu finansējumu MVU;

36.

aicina Komisiju samazināt lieko administratīvo un regulatīvo slogu un jo īpaši ņemt vērā MVU un uzņēmēju īpatnības; atzinīgi vērtē Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta un Uzņēmumu konkurētspējas un MVU (COSME) regulas pieņemšanu un pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”; norāda, ka finanšu tirgu sadrumstalotība ir padarījusi MVU nozares finansēšanu sarežģītāku un apgrūtinošāku;

37.

iesaka EIB izveidot īpašu nozari MVU finansēšanai ar pielāgotiem aizdevuma nosacījumiem;

38.

norāda uz Komisijas aicinājumu kā alternatīvu finansējuma avotu izmantot privāto kapitālu vai riska kapitālu, jo īpaši uzņēmumiem dibināšanas un izaugsmes posmā, saskaņā ar direktīvu par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un regulu par Eiropas riska kapitāla fondiem; atzīmē, ka pašreizējā nodokļu sistēma ir ļoti labvēlīga aizņēmumu finansēšanai; uzskata, ka privātā kapitāla un riska kapitāla uzņēmumi var sniegt vērtīgu nefinansiālu atbalstu, tostarp konsultatīvos pakalpojumus, finanšu konsultācijas, atbalstu tirgvedības stratēģiju un apmācības jomā; aicina Komisiju turpināt novērtēt šādu firmu nozīmi ES ekonomikas finansēšanā; aicina Komisiju veikt darbu, lai izskaustu jebkādu neobjektīvu attieksmi pret pašu kapitālu dažādo valstu, Eiropas un pasaules ekonomikā;

39.

uzsver, ka ieguldītājiem labvēlīga uzņēmējdarbības vide, kas aktīvi veicina tehnoloģisko progresu, ir priekšnosacījums tam, lai Eiropas Savienību padarītu par pievilcīgu galamērķi ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem; uzsver vajadzību veicināt brīvu kapitāla apriti gan ES, gan starp ES un trešām valstīm, lai Eiropai būtu pieejami globālie kapitāla kopfondi; šajā sakarībā jo īpaši norāda, ka ir svarīgi nodrošināt AIFP direktīvas īstenošanu tā, lai tiktu veicināti ārvalstu ieguldījumi Eiropas Savienībā;

40.

atgādina, ka ieguldītājiem ir svarīga iespēja izvēlēties starp daudziem pievilcīgiem ieguldījumu produktiem, lai tie varētu dažādot savus ieguldījumus;

41.

uzsver vajadzību izskaust pārmērīgu īstermiņa domāšanu ieguldītāju rīcībā un pāriet uz atbildīgu ieguldījumu kultūru ilgtermiņa ieguldījumu veidošanai Savienībā;

42.

uzsver vajadzību veicināt kopīgu izpratni par to, ka finanšu stabilitāte un izaugsme nav savstarpēji izslēdzošas, bet gan viena ar otru saistītas un nodrošina būtisku pamatu ieguldītāju paļāvības veidošanai un stiprināšanai ilgtermiņā;

43.

uzsver, ka izglītība finanšu jomā un ieguldītāju izpratne par to ir svarīga ilgtermiņa ieguldījumu kultūras veidošanai Savienībā, un uzsver ES regulējuma iespējamo nozīmi šajā jomā;

44.

uzsver, ka funkcionālam finanšu pakalpojumu vienotajam tirgum ir vajadzīgs konsekvents tiesiskais regulējums un juridiskā noteiktība; uzskata, ka būtu rūpīgi jānovērtē pašreizējā un turpmākā normatīvās sistēmas reforma un cieši jāuzrauga tās sekas; aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt banku savienības veidošanu, lai mazinātu finanšu tirgu sadrumstalotību; aicina Komisiju pabeigt vienotā pakalpojumu tirgus izveidi, lai pilnībā atraisītu tā potenciālu;

45.

aicina īstenot iniciatīvas, lai veicinātu akciju paketes ilgtermiņa turēšanu, piemēram, papildu balsošanas tiesības valdēs, papildu akcijas un augstākas dividendes;

46.

aicina Komisiju rūpīgi novērtēt jau pabeigtās un notiekošās ilgtermiņa ieguldījumu finansiālās regulēšanas kumulatīvo ietekmi;

47.

atzinīgi vērtē pašlaik notiekošās sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību; norāda uz šo sarunu nozīmi politikas un pasākumu stiprināšanā, lai palielinātu ASV un ES ieguldījumus, ar kuriem atbalsta darbvietu radīšanu, ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un starptautisko konkurētspēju;

48.

uzskata, ka visos tiesību aktu priekšlikumos par attiecīgo finanšu pakalpojumu regulējumu būtu jāietver īpašs novērtējums par ietekmi uz ilgtermiņa finansēšanu;

49.

atbalsta Komisijas aicinājumu Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei izskatīt iespēju ieviest gradāciju atsevišķu kapitāla prasību noteikumos, kas paredzēti direktīvā “Maksātspēja II”, lai izvairītos no iespējamiem šķēršļiem ilgtermiņa finansējumam; aicina Komisiju pilnībā apspriest ierosināto gradāciju un izdarīt turpmākus grozījumus pašreizējos tiesību aktos;

50.

atkārto aicinājumu, kas tika izteikts priekšlikumā regulai par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvās uzraudzības prasībām, riska darījumiem, kas pilnībā nodrošināti ar hipotēku uz kritiskās infrastruktūras projektiem transporta, enerģētikas un sakaru jomā, piešķirt atbilstošu riska svērumu; uzskata, ka turpmākajos tiesību aktos būtu jāņem vērā ilgtermiņa ieguldītāju prasības, jānovērtē ar finanšu aktīviem saistītais risks, iekļaujot pasīvu veidu un ilgumu, un jāatzīst stabilo pasīvu labvēlīgā ietekme;

51.

mudina Komisiju tiekties uz labāku starptautisko sadarbību un konverģenci ilgtermiņa ieguldījumu jomā, risinot plašu dialogu gan G20, gan Finanšu stabilitātes padomes (FSP) līmenī;

52.

uzskata, ka ieguldījumiem ilgtermiņa aktīvos ir nepieciešamas ļoti labas zināšanas un ar tiem saistīto ilgtermiņa risku novērtēšana; tāpēc uzsver, ka ieguldītājiem ir jāiegūst padziļinātas zināšanas un labas riska pārvaldības spējas, lai spētu pildīt savas ilgtermiņa saistības;

53.

uzskata, ka pamatoti grāmatvedības principi atbilstoši ilgtermiņa mērķiem, ko piemēro institucionālajiem ieguldītājiem, piemēram, pāreja uz klimatam nekaitīgu ekonomiku, var veicināt finanšu informācijas pārredzamību un saskaņotību un tiem būtu sistemātiski jāatspoguļo ilgtermiņa ieguldītāju izmantotais ekonomikas modelis; tomēr uzsver, ka šādu grāmatvedības principu īstenošana nedrīkst ietekmēt prociklisku stratēģiju stimulēšanu; mudina Starptautisko grāmatvedības standartu padomi, pārskatot novērtēšanas pēc tirgus cenas un pēc modeļa praksi, ņemt vērā riska procikliskumu un sava konceptuālā satvara pārskatīšanā atzīt piesardzības svarīgo nozīmi; uzskata, ka skaidras, standartizētas lielo uzņēmumu ar finansēm nesaistītās informācijas atklāšana var uzlabot pārredzamību un veicināt ieguldītājiem labvēlīgākus apstākļus;

54.

mudina Komisiju cieši pārraudzīt G20 priekšlikumu izstrādi, lai izveidotu daudzpusēju ieguldījumu satvaru, kurā noteikti minimālie standarti un pārveidoti atsevišķi ilgtermiņa ieguldījumu noteikumi un patiesās vērtības grāmatvedības noteikumi, lai novērstu īstermiņa svārstības un nestabilitāti, tādējādi veicinot pārrobežu ieguldījumus;

55.

uzskata, ka ir ļoti vajadzīga stabila nodokļu vide, kas novērš šķēršļus ilgtermiņa ieguldījumiem; atzīmē, ka noteiktiem nodokļu stimuliem un koncesijām var būt liela nozīme ieguldījumu veicināšanā; mudina veikt paraugprakses apmaiņu un uzsver, ka iekšējam tirgum ir vajadzīga pārredzamība un stingrāka valsts nodokļu politikas koordinēšana, lai veicinātu pārrobežu ieguldījumus un izvairītos no nodokļu dubultas uzlikšanas, kā arī no nodokļu dubultas neuzlikšanas; mudina dalībvalstis un Komisiju izvērtēt iespēju ilgtspējīgiem infrastruktūras projektiem noteikt peļņas nodokļa atvieglojumus vai citus nodokļu atvieglojumus un koncesijas nolūkā veicināt ilgtermiņa ieguldījumus;

56.

aicina dalībvalstis sadarbībā ar vietējām un reģionālajām iestādēm pārskatīt savus budžeta plānošanas instrumentus un izstrādāt un publicēt savus valsts infrastruktūras plānus, lai sniegtu ieguldītājiem un citām ieinteresētajām personām sīku informāciju un radītu lielāku noteiktību un tālākas plānošanas iespējas saistībā ar turpmākajiem projektiem; aicina Komisiju radīt iespējas dalībvalstīm izstrādāt instrumentus, lai standartizētu infrastruktūras projektu datus, un darīt tos pieejamus, izmantojot centralizētu datu glabātavu;

57.

uzskata, ka stabils reglamentējošs nozares satvars ir svarīgs tādu lielu transporta infrastruktūru koncesionāriem, kuras finansē bez publisko fondu atbalsta, lai, izmantojot piemērotas tarifu noteikšanas prasības, tie varētu piekļūt nepieciešamajam finansējumam, ilgtermiņā atgūt izmaksas un nodrošināt pietiekamu ieguldījumu atdevi;

58.

aicina Komisiju novērtēt dalībvalstu izmantoto nodokļu stimulu ietekmi uz ilgtermiņa finansēm un politikas maiņu enerģētikas jomā un noteikt paraugpraksi, lai nošķirtu zemākas kapitāla izmaksas “zaļajiem” ieguldījumiem un augstākas kapitāla izmaksas ieguldījumiem projektos, kas neatbilst prasībām par pāreju uz ilgtspējīgu enerģētiku;

59.

aicina nodrošināt MVU prioritāru piekļuvi Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fonda (EIIF) līdzekļiem, jo MVU veido pamatu izaugsmei un darbvietu radīšanai Savienībā; uzskata, ka šāda piekļuve būtu jānodrošina, vienlaikus vienkāršojot pieteikuma procedūru; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt vieglāku piekļuvi finansējumam visā uzņēmuma dzīves cikla laikā, lai radītu un saglabātu ilgtspējīgas darbvietas;

60.

aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt pensiju fondus pieņemt sociāli atbildīgus ieguldījumu lēmumus, ievērojot ES un starptautiskās cilvēktiesības, kā arī sociālos un vides standartus, tostarp attiecīgās ESAO un ANO pamatnostādnes un principus; atgādina, ka Komisijas plāni pārskatīt Direktīvu par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (IORP direktīvu) nedrīkst mazināt ilgtspējīgas ilgtermiņa finansēšanas pievilcību;

61.

uzsver, ka ir vajadzīgs labāks finanšu regulējums un uzraudzība, lai aizsargātu darbiniekus, nodokļu maksātājus un reālo ekonomiku pret turpmākiem tirgus darbības traucējumiem;

62.

aicina Komisiju stiprināt sakarus un attiecības ar EIB atbilstošu aizdevumu un garantiju shēmu veidošanai; mudina EIB cieši sadarboties ar dalībvalstīm un reģioniem, lai tie varētu ieviest jaunus un inovatīvus finanšu instrumentus, ko piedāvā Eiropas struktūrfondi un investīciju fondi, un turpināt īstenot savu ieguldījumu stratēģiju, kas vērsta uz sociālās ekonomikas jomu; turklāt aicina EIB arī apsvērt iespēju elastīgāk definēt šādu atbilstoši vajadzībām veidoto aizdevumu un citu ar to saistīto shēmu lielumu un noteikumus, lai tie būtu pēc iespējas labāk pieskaņoti finanšu instrumentiem, ko piedāvā Eiropas struktūrfondi un investīciju fondi, jo īpaši atbilstoša finansējuma nodrošināšanai jaunajiem uzņēmējiem un sociālajiem uzņēmumiem;

63.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.