9.8.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 289/65

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu un 6. pantu,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 9., 10., 12.,14., 16., 26. un 36. pantu, kā arī 114. panta 3. punktu un 169. panta 1. punktu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un it īpaši tās 7., 8., 11., 21., 38. un 52. pantu,

—

ņemot vērā koplēmuma procedūru 2013/0309 par priekšlikumu Regulai, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu (COM(2013)0627),

—

ņemot vērā Komisijas dienestu 2013. gada 23. aprīļa darba dokumentu “Elektroniskās tirdzniecības rīcības plāns 2012.–2015. gadam — stāvoklis 2013. gadā” (SWD(2013)0153),

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. februāra iekšējā tirgus izveides rezultātu 26. apkopojumu,

—

ņemot vērā Komisijas sagatavotos Digitālās programmas 2014. gada rezultātu apkopojumu ziņojumus,

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. janvāra paziņojumu “Vienota sistēma uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgum” (COM(2011)0942),

—

ņemot vērā 2013. gada 11. jūnija rezolūciju par jaunu programmu attiecībā uz patērētāju aizsardzības politiku (1),

—

ņemot vērā 2014. gada 4. februāra rezolūciju par Direktīvas 2005/29/EK (Negodīgas komercprakses direktīvas) īstenošanu (2),

—

ņemot vērā 2013. gada 10. decembra rezolūciju par mākoņdatošanas potenciāla atraisīšanu Eiropā (3),

—

ņemot vērā 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu (4),

—

ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšanu (5),

—

ņemot vērā 2012. gada 22. maija rezolūciju par stratēģiju neaizsargāto patērētāju tiesību stiprināšanai (6),

—

ņemot vērā 2012. gada 20. aprīļa rezolūciju par konkurētspējīgu digitālo vienoto tirgu: e-pārvalde kā virzītājspēks (7),

—

ņemot vērā 2011. gada 15. novembra rezolūciju par jaunu stratēģiju attiecībā uz patērētāju aizsardzības politiku (8),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Politikas departamenta A 2013. gada pētījumu par vispārēji digitalizētas sabiedrības veidošanu ES,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Politikas departamenta A 2013. gada pētījumu “Izklaide x.0 — stimuls platjoslas sakaru ieviešanai”,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2009. gada 26. marta ieteikumu Padomei par drošības un pamatbrīvību stiprināšanu internetā (9),

—

ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par ASV Nacionālās drošības aģentūras novērošanas programmu, novērošanas struktūrām dažādās dalībvalstīs un ietekmi uz ES pilsoņu pamattiesībām un transatlantisko sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā (10),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Politikas departamenta (A departaments) 2013. gada pētījumu par patērētāju diskrimināciju digitālajā vienotajā tirgū,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 8. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C-293/12 un C-594/12, kurā Direktīva par datu saglabāšanu tika pasludināta par spēkā neesošu,

—

ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.

tā kā digitālais vienotais tirgus ir viena no nākotnes attīstības jomām un, neraugoties uz problēmām, paver lielas efektivitātes pieauguma iespējas, kas var sasniegt līdz pat EUR 260 miljardiem gadā un tādējādi sekmēt Eiropas atgūšanos no krīzes;

B.

tā kā Eiropas digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšana radītu miljoniem darbvietu un, iespējams, ļautu Eiropas Savienībai līdz 2020. gadam palielināt IKP par 4 %;

C.

tā kā ir paredzams, ka lietotņu nozare vien laikposmā no 2013. līdz 2018. gadam trīskāršos savus ienākumus un radīs 3 miljonus darbvietu;

D.

tā kā Eiropas Parlaments ir pasūtījis pētījumu, kurā paredzēts analizēt Eiropas integrācijas trūkuma izmaksas digitālajā vienotajā tirgū, un kura secinājumi vēlreiz apstiprina to, ka ir svarīgi digitālos risinājumus uzskatīt par iespēju patērētājiem, iedzīvotājiem un uzņēmumiem, nevis par apdraudējumu;

E.

tā kā Eiropas Savienībai ir jāveicina masveidīga mākoņdatošanas tehnoloģiju izmantošanas izplatība, jo šīs tehnoloģijas ir nozīmīgs Eiropas ekonomikas izaugsmes virzītājs; tā kā minētajā pētījumā ir gūti pierādījumi nozīmīgiem ieguvumiem, kas saistīti ar šo tehnoloģiju strauju attīstību;

F.

tā kā šķēršļi patērētāju dalībai digitālajā vienotajā tirgū ir saistīti ar diskriminējošu praksi, piemēram, prasība pakalpojumu sniedzējiem strādāt tikai konkrētās valstīs vai teritorijās, vienkāršs atteikums pārdot, automātiska datu maršruta maiņa un pārdošanas nosacījumu nepamatota diversificēšana;

G.

tā kā drošiem, efektīviem, konkurētspējīgiem un inovatīviem mobilajiem maksājumiem un e-maksājumiem ir izšķiroša nozīme, lai patērētāji pilnībā varētu izmantot vienotā tirgus priekšrocības;

H.

tā kā personas datu un privātās dzīves aizsardzība, kā arī kiberdrošība un elektronisko sakaru un tīklu drošība ir digitālā vienotā tirgus prioritāte, jo tie ir būtiski priekšnoteikumi, lai šis tirgus darbotos un varētu panākt iedzīvotāju un patērētāju uzticēšanos tam;

I.

tā kā piekļuve plaša pārklājuma, ātrgaitas, drošam un ātram internetam visā Eiropā un digitālie pakalpojumi sabiedrības labā ir būtiski svarīgi sociālajai un ekonomikas izaugsmei, konkurētspējai, sociālai iekļaušanai un vienotajam tirgum;

J.

tā kā pētniecība, izstrāde un inovācijas digitālajā ekonomikā palīdzēs nodrošināt Eiropas konkurētspējas saglabāšanu vidējā un ilgākā laikposmā;

K.

tā kā strauja ātrgaitas platjoslas pakalpojumu ieviešana ir izšķiroša Eiropas produktivitātes attīstībai un tam, lai rastos jauni un mazie uzņēmumi, kas varētu ieņemt vadošo pozīciju dažādās nozarēs, piemēram, veselības aprūpes, ražošanas un pakalpojumu nozarēs;

L.

tā kā privātajam sektoram būtu jāuzņemas vadošā loma platjoslas tīklu izvēršanā un modernizēšanā, kas būtu jāatbalsta ar konkurētspējīgu un ieguldītājiem labvēlīgu regulējumu;

M.

tā kā digitālais vienotais tirgus ir viena no visnovatoriskākajam tautsaimniecības nozarēm, kas ar e-tirdzniecības attīstību gan būtiski sekmē Eiropas ekonomikas konkurētspēju un veicina ekonomikas izaugsmi, gan arī palīdz nodrošināt uzņēmumu administratīvo un finanšu atbilstību un piedāvā patērētājiem arvien pieaugošu preču un pakalpojumu klāstu;

N.

tā kā digitālais vienotais tirgus dod ne tikai ekonomisku labumu, bet tam ir arī milzīga ietekme uz ES patērētāju un iedzīvotāju ikdienas politisko, sociālo un kultūras dzīvi;

O.

tā kā konkurētspējīgs digitālais vienotais tirgus nevar pastāvēt, ja visos ES reģionos, tostarp attālos rajonos, nav pieejams ātrs platjoslas pieslēgums ar palielinātu jaudu un telekomunikāciju tīkli;

P.

tā kā jau pastāvošā un arvien pieaugošā digitālā plaisa tieši negatīvi ietekmē digitālā vienotā tirgus attīstību, un tā attiecas gan uz piekļuvi internetam, gan uz e-prasmju līmeni;

Q.

tā kā personas datu un privātās dzīves aizsardzība, kā arī elektronisko sakaru un tīklu drošība ir digitālā vienotā tirgus prioritāte, jo tie ir būtiski priekšnoteikumi, lai šis tirgus darbotos un varētu panākt iedzīvotāju un patērētāju uzticēšanos tam;

R.

tā kā tiešsaistes tirgiem jābūt vienlaikus gan elastīgiem, gan ērtiem patērētājiem, lai nodrošinātu šo tirgu izaugsmi un attīstību;

S.

tā kā e-tirdzniecība ir bezsaistes tirdzniecības būtisks papildinājums un patērētāju izvēles, konkurences un tehnoloģisko inovāciju svarīgs virzītājspēks, tādējādi sekmējot Eiropas Savienības pāreju uz ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām;

T.

tā kā neierobežota konkurence un uzņēmumu līdzvērtīgi konkurences apstākļi, kas veicinās ieguldījumus, ir ļoti svarīgi šai ekonomikas nozarei, nodrošinot tās ilgtermiņa ilgtspējīgu attīstību par labu galalietotājiem; tā kā reāla konkurence ir efektīvu ieguldījumu virzītājspēks un var nodrošināt priekšrocības patērētājiem izvēles, cenas un kvalitātes ziņā;

U.

tā kā dažās digitālā vienotā tirgus jomās ir problēmas, kuras radījusi pārmērīga tirgus koncentrācija un dažu uzņēmumu dominējošais stāvoklis;

V.

tā kā tirgus sadrumstalotība un sadarbspējas trūkums Eiropas Savienībā ir šķērslis digitālā vienotā tirgus straujai attīstībai;

W.

tā kā saistībā ar digitālo vienoto tirgu parasti rodas augsti kvalificētas un labi atalgotas darbavietas un tādējādi tas dod nozīmīgu ieguldījumu kvalitatīvas un stabilas nodarbinātības radīšanā;

X.

tā kā Komisija nedrīkstētu pieļaut, ka konkurenci kropļojoša darbība ietekmē viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos, turklāt gan attiecībā uz saturu, gan īpašumtiesībām, jo piekļuve informācijai ir svarīga demokrātijas nostiprināšanai,

1.

aicina dalībvalstis un Eiropas Komisiju kā daļu no visaptverošas stratēģijas neatlaidīgi censties īstenot spēkā esošos noteikumus un panākt to izpildi, lai novērstu visus esošos šķēršļus, kas kavē digitālā vienotā tirgus attīstību, vienlaikus nodrošinot, ka ir veikts pasākumu ietekmes novērtējums, ka tie būs lietderīgi arī nākotnē un ka tie ir piemēroti digitālajā laikmetā; uzskata, ka šādām darbībām vajadzētu būt pamatā ES centieniem panākt ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, kā arī stiprināt ES konkurētspēju un noturību pasaules ekonomikā;

2.

uzsver, ka visiem likumdošanas priekšlikumiem saistībā ar digitālo vienoto tirgu ir jāatbilst ES Pamattiesību hartai, lai digitālajā jomā tiktu pilnībā aizsargātas hartā nostiprinātās tiesības;

3.

jo īpaši uzsver e-tirdzniecības potenciālu, jo tiek lēsts, ka ar to patērētāji varētu ietaupīt vairāk nekā EUR 11,7 miljardus gadā, ja, iepērkoties tiešsaistē, viņi varētu izvēlēties no pilna ES preču un pakalpojumu klāsta;

4.

atzinīgi vērtējot e-komercijas pieaugumu, norāda uz dominējošo stāvokli, ko fizisku preču tiešā tirdzniecībā vai tirdzniecības platformas nodrošināšanā, kur citiem tirgot fiziskas prces, dažās dalībvalstīs ieņem neliels skaits tirgus dalībnieku; uzsver vajadzību Eiropas līmenī veikt šāda dominējoša stāvokļa uzraudzību un novērst tā ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā uz preču pieejamību patērētājiem un maksu, kādu prasa no MVU par šādu tirdzniecības platformu izmantošanu;

5.

uzsver nepieciešamību risināt ar digitālo plaisu saistītos jautājumus un censties panākt tās novēršanu, lai pilnībā izmantotu digitālā vienotā tirgus potenciālu un dotu visiem iedzīvotājiem iespēju iekļauties digitālā laikmeta sabiedrībā neatkarīgi no viņu ienākumiem, sociālā stāvokļa, ģeogrāfiskās atrašanās vietas, veselības vai vecuma;

6.

jo īpaši atzīmē nepieciešamību novērst šķēršļus, kas patērētājus un uzņēmumus vēl arvien kavē e-tirdzniecības jomā, tostarp attiecībā uz tiešsaistes pakalpojumiem, digitālā satura pieejamību, krāpšanas novēršanu, tīmekļa vietņu reģistrāciju, pārdošanas veicināšanu un marķēšanu;

7.

aicina Komisiju nodrošināt pakalpojumu vienotā tirgus raitu ieviešanu un nodrošināt saistīto noteikumu, piemēram, Patērētāju tiesību direktīvas, alternatīvas strīdu izšķiršanas un strīdu izšķiršanas tiešsaistē noteikumu, īstenošanu un izpildi;

8.

aicina ātri pieņemt jauno modernizēto datu aizsardzības tiesību aktu kopumu, lai panāktu pienācīgu līdzsvaru starp personas datu aizsardzības augstu līmeni, lietotāju drošību un kontroli pār saviem personas datiem, kā arī stabilu un prognozējamu tiesisko vidi, kurā uzņēmumi galalietotāju interesēs varētu attīstīties pilnvērtīgā vienotajā tirgū, tiktu izveidoti līdzvērtīgi konkurences apstākļi, kas veicinātu ieguldījumus, un tādējādi veidotos vide, kas sekmē ES kā uzņēmējdarbības veikšanas vietas pievilcību; aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt nepieciešamos līdzekļus, lai ar likumdošanas pasākumiem un tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību apkarotu kibernoziedzību gan valstu, gan ES līmenī;

9.

uzsver nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus uzņēmumiem, kas darbojas vienotajā digitālajā tirgū, lai tie spētu konkurēt; tāpēc aicina Komisiju pienācīgi īstenot ES konkurences noteikumus, lai novērstu pārmērīgu tirgus koncentrāciju un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un pārraudzīt konkurenci gadījumos, kad saturs un pakalpojumi ir saistīti;

10.

atzīmē, ka ir jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi uzņēmumiem digitālajā vienotajā tirgū, lai tādējādi panāktu dinamisku digitālo ekonomiku Eiropas Savienībā; uzsver, ka ES konkurences noteikumu pilnvērtīga piemērošana vienotajā digitālajā tirgū būs noteicoša, lai panāktu izaugsmi tirgū, nodrošinātu patērētāju piekļuvi un izvēles iespējas un konkurētspēju ilgtermiņā; uzsver, ka ir svarīgi patērētājiem tiešsaistē nodrošināt tādu pašu aizsardzību, kāda tiem ir tradicionālajos tirgos;

11.

mudina Padomi rīkoties aktīvāk un sākt sarunas ar Parlamentu par priekšlikumu Regulai, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu, jo ar to patiesi varēto novērst izdevumus, kas saistīti ar viesabonēšanas tarifiem Eiropas Savienībā, nodrošināt lielāku tiesisko noteiktību attiecībā uz tīkla neitralitāti un uzlabot patērētāju aizsardzību digitālajā vienotajā tirgū; uzskata, ka šī regula varētu būt izšķirošs solis virzībā uz vienotu Eiropas mobilo sakaru tirgu;

12.

uzskata, ka Komisijai vajadzētu rīkoties, lai izveidotu un nodrošinātu tiesiski un juridiski noteiktu vidi, kas uzņēmējdarbības uzsācējiem, mikrouzņēmumiem un MVU palīdzētu veicināt radošumu un inovācijas;

13.

prasa Komisijai iesniegt iniciatīvu par digitālo uzņēmējdarbību, jo tai ir izšķiroša nozīme darbvietu un inovatīvu ideju radīšanā, ietverot pasākumus, ar kuriem uzlabot jauno digitālās nozares uzņēmēju piekļuvi finansējumam (piemēram, izmantojot kolektīvo finansēšanu), un mudināt vēlreiz sākt darbību uzņēmējiem, kuriem pirmo reizi uzņēmējdarbība nav izdevusies;

14.

uzsver, ka pret visu interneta datplūsmu būtu jāattiecas vienlīdzīgi un neatkarīgi no sūtītāja, saņēmēja, veida, satura, ierīces, pakalpojuma vai lietojumprogrammas nav pieļaujama diskriminācija, ierobežojumi vai iejaukšanās;

15.

atzīmē, ka tiešsaistes meklēšanas tirgus ir īpaši svarīgs, lai nodrošinātu konkurenci veicinošus apstākļus digitālajā vienotajā tirgū, ņemot vērā gan to, ka meklētājprogrammas var izmantot meklēšanas rezultātu ietekmēšanai, gan to rīcībā esošās iespējas komercializēt iegūtās informācijas sekundāro izmantošanu; tādēļ aicina Komisiju izlēmīgi īstenot ES konkurences noteikumus, pamatojoties uz visu ieinteresēto personu ieguldījumu un ņemot vērā digitālā vienotā tirgus struktūru kopumā, lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas patiesi dod labumu patērētājiem, interneta lietotājiem un tiešsaistes uzņēmumiem, turklāt aicina Komisiju apsvērt priekšlikumus, kuru mērķis būtu nošķirt meklētājprogrammas no citiem komercpakalpojumiem, kas varētu būt iespējams ilgtermiņa risinājums minēto mērķu sasniegšanai;

16.

turklāt aicina Komisiju strauji rīkoties, lai apsvērtu iespējamos risinājumus, tiecoties izveidot līdzsvarotu, taisnīgu un atklātu interneta meklētājprogrammu struktūru;

17.

uzsver, ka meklētājprogrammu darbībā meklēšanas procesam un rezultātiem lietotājiem jābūt objektīviem, lai interneta meklēšana būtu nediskriminējoša, lai tiktu nodrošināta lielāka konkurence un izvēle lietotājiem un patērētājiem un lai tiktu saglabāta informācijas avotu daudzveidība; tāpēc norāda, ka meklētājprogrammu veiktajai indeksācijai, novērtēšanai, rezultātu uzrādīšanai un to kārtībai ir jābūt objektīvai un pārredzamai; aicina Komisiju novērst jebkādus gadījumus, kad meklētājprogrammu operatori rīkojas ļaunprātīgi, pārdodot ar meklēšanas rezultātiem saistītus pakalpojumus;

18.

atzinīgi vērtē paziņojumu par to, ka Komisija turpinās izmeklēšanu par meklētājprogrammu darbībām un par digitālo tirgu kopumā;

19.

uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt efektīvu un līdzsvarotu autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību regulējumu, kas pielāgots digitālās ekonomikas realitātei;

20.

mudina ātri pieņemt starptautiskus noteikumus, ar kuriem lietotājiem ar invaliditāti tiktu atvieglota piekļuve digitālajam saturam un iespieddarbiem pēc to digitalizācijas, un nodrošināt šādu noteikumu stāšanos spēkā;

21.

atzinīgi vērtē Marrākešas līguma noslēgšanu, kura mērķis ir cilvēkiem ar redzes traucējumiem atvieglot piekļuvi grāmatām, un mudina visas parakstītājas valstis ratificēt līgumu; uzskata, ka Marrākešas līgums ir ievērojams sasniegums, tomēr ir vēl daudz darāmā, lai ne tikai cilvēkiem ar redzes traucējumiem, bet arī pārējiem invalīdiem nodrošinātu piekļuvi saturam; uzsver, cik svarīgi ir vēl vairāk veicināt pieejamību ļoti daudzās jomās, sākot ar autortiesībām un meklētājprogrammām un beidzot ar telekomunikāciju operatoriem;

22.

aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt attīstīt un īstenot ES un valstu tiesisko regulējumu, kas ļautu veidot integrētu un drošu tiešsaistes un mobilo maksājumu tirgu, vienlaikus nodrošinot patērētāju un viņu datu aizsardzību; šajā sakarībā uzsver, cik nepieciešami ir skaidri un prognozējami noteikumi tiesību aktos;

23.

atgādina, ka mākoņdatošana var kļūt par spēcīgu instrumentu digitālā vienotā tirgus attīstībai un var nodrošināt ekonomiskus ieguvumus jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo ar to samazina IT infrastruktūras un citas izmaksas; šajā sakarībā uzsver, ka gadījumā, ja mākoņdatošanas pakalpojumus sniedz tikai ierobežots skaits lielu uzņēmumu, šo pakalpojumu sniedzēju rokās koncentrējas arvien pieaugošs informācijas daudzums; turklāt atgādina, ka mākoņdatošana ir saistīta arī ar risku lietotājiem, jo īpaši attiecībā uz jutīgiem datiem; aicina pienācīgi īstenot Eiropas stratēģiju konkurētspējīgas un drošas mākoņdatošanas nodrošināšanai;

24.

aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu, veicinot starptautiskos standartus un specifikācijas mākoņdatošanas jomā, kas ļautu veidot privātumu nodrošinošus, uzticamus, pieejamus, ļoti sadarbspējīgus, drošus un energoefektīvus mākoņdatošanas pakalpojumus kā Savienības nākotnes rūpniecības politikas neatņemamu daļu; uzsver, ka uzticamība, drošība un datu aizsardzība ir nepieciešama, lai iegūtu patērētāju uzticību un sekmētu konkurētspēju;

25.

uzsver nepieciešamību panākt interneta drošību tiešsaistē, jo īpaši bērnu drošību, un novērst bērnu izmantošanu, nodrošinot, ka ir gan līdzekļi, kas ļauj konstatēt un izskaust nelegālus bērnu ļaunprātīgas izmantošanas attēlus internetā, gan arī veidi, lai novērstu bērniem un pusaudžiem iespēju piekļūt saturam, kas viņu vecumā nav atļauts;

26.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.