52014DC0633

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā tiek piemērota Regula (ES) Nr. 1007/2011 par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem

1. IEVADS

Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 27. septembra Regulas (ES) Nr. 1007/2011 par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem (“Tekstilizstrādājumu regula” vai „Regula”)[1] 23. pantā ir noteikts, ka Komisija līdz 2014. gada 8. novembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs Regulas piemērošanu, kurā īpašu vērību pievērš jaunu tekstilšķiedru nosaukumu pieprasījumiem un to pieņemšanai. Minētajā pantā arī paredzēts, ka Komisija vajadzības gadījumā iesniedz likumdošanas priekšlikumu.

Šajā ziņojumā ir sniegts pārskats par Tekstilizstrādājumu regulas piemērošanu Eiropas Savienībā no 2012. gada 8. maija līdz 2014. gada jūnija beigām. Ziņojumā ietverti jaunu tekstilšķiedru nosaukumu pieprasījumi un citi svarīgākie ar piemērošanu saistītie jautājumi, par kuriem dalībvalstis un attiecīgās ieinteresētās personas informējušas Komisiju. Ziņojumā sniegts arī ieinteresēto personu viedoklis par Regulas ietekmi. Visbeidzot, tajā atspoguļota iespējamā turpmākā attīstība.

Ziņojums ir sagatavots, pamatojoties uz apspriedēm ar dalībvalstu ekspertiem, nozares pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām, jo īpaši ar Ekspertu grupu par tekstilizstrādājumu nosaukumiem un etiķetēšanu (turpmāk tekstā — “Tekstilizstrādājumu ekspertu grupa” vai “TEG”)[2]. Ziņojumā ņemta vērā arī informācija, ko, atbildot uz anketas jautājumiem, sniegušas dalībvalstu kompetentās iestādes un citas ieinteresētās personas.

2. PARSKATS PAR REGULU 

2.1. Tekstilizstrādājumu regulas mērķi un jauni elementi

No 2012. gada 8. maija ar Tekstilizstrādājumu regulu atcēla un aizstāja trīs “Tekstila direktīvas”: Direktīvu 2008/121/EK par tekstilmateriālu nosaukumiem, Direktīvu 96/73/EK par dažām metodēm divkāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvai analīzei un Direktīvu 73/44/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trīskāršu tekstilšķiedras maisījumu kvantitatīvo analīzi. Tekstilizstrādājumus, kuri atbilst Direktīvas 2008/121/EK prasībām un ir laisti tirgū pirms 2012. gada 8. maija, var turpināt laist tirgū līdz pārejas perioda beigām (2014. gada 9. novembrim).

Regulas vispārējie mērķi ir tādi paši kā iepriekšējām Tekstila direktīvām, proti, novērst iespējamos šķēršļus pareizai iekšējā tirgus darbībai un sniegt patērētājiem atbilstošu un svarīgu informāciju. Tās mērķis ir arī ieviest lielāku elastību, lai tiesību aktus varētu pielāgot atbilstoši tehnoloģiju attīstībai šajā nozarē. Turklāt Regula deva iespēju vienkāršot un uzlabot tiesisko regulējumu par jauno šķiedru izstrādi un ieviešanu, kā arī uzlabot procesa pārredzamību, tekstilšķiedru nosaukumu sarakstu papildinot ar jauniem nosaukumiem.

Regula saskaņā ar pašreizējiem likumdošanas standartiem pārskatīja Tekstila direktīvu galvenos noteikumus, lai vienkāršotu tās tiešu piemērojamību un nodrošinātu iedzīvotājiem, tirgus dalībniekiem un valsts iestādēm iespēju skaidri apzināt savus pienākumus un tiesības. Noteikumi lielākoties pēc būtības nav grozīti, bet dažos gadījumos ir mainīta redakcija vai pantu numerācija (skatīt Regulas IX pielikumu).

Tomēr Regulā ir ietverti daži jauni, nozīmīgi elementi:

· vispārējs pienākums norādīt pilnu tekstilizstrādājumu šķiedru sastāvu un precizēt noteikumus attiecībā uz etiķetēm un marķējumiem, kurās norādīts šķiedru sastāvs;

· tehnisko prasību minimums jaunu šķiedru nosaukumu pieteikumiem;  

· prasība norādīt dzīvnieku izcelsmes komponentus, kas nav tekstilmateriāls;

· atbrīvojuma precizēšana attiecībā uz tekstilizstrādājumiem, ko pēc individuāla pasūtījuma izgatavo pašnodarbināti drēbnieki, kā arī

· Komisijas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza Regulas tehniskos pielikumus.

2.2. Darbības joma, priekšmets un ziņošanas noteikumi

Tekstilizstrādājumu regulu piemēro tekstilizstrādājumiem[3] un izstrādājumiem vai tekstilkomponentiem, kuros tekstilšķiedras veido vismaz 80 % no izstrādājuma kopējā svara.[4] Tajā ietverti noteikumi par:

- tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu;

- tādu tekstilizstrādājumu etiķetēšanu vai marķēšanu, kuros ietilpst dzīvnieku izcelsmes komponenti, kā arī

- tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva noteikšanu, veicot tekstilšķiedru divkomponentu un trīskomponentu maisījumu kvantitatīvo analīzi.

Regula nereglamentē citus etiķetēšanas veidus, piemēram, attiecībā uz tekstilizstrādājumu izmēriem vai to kopšanu. Tomēr Regulas 24. pantā noteikts, ka Komisija līdz 2013. gada 30. septembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iespējamām jaunām etiķetēšanas prasībām, kas būtu jāievieš visā Savienībā, lai sniegtu patērētājiem precīzu, būtisku, saprotamu un salīdzināmu informāciju par tekstilizstrādājumu īpašībām. Turklāt 25. pantā noteikts, ka Komisija veic pētījumu, lai izvērtētu iespējamās cēloņsakarības starp alerģiskām reakcijām un ķīmisku vielu vai maisījumu izmantojumu tekstilizstrādājumos.

Tāpēc Komisija 2013. gada 25. septembrī pieņēma ziņojumu[5] par iespējamām jaunām tekstilizstrādājumu etiķetēšanas prasībām un pētījumu par alergēnām vielām tekstilizstrādājumos. Tajā secināts, ka pašreizējās tekstilizstrādājumu etiķetēšanas prasības ir atbilstošas. Attiecībā uz tekstilizstrādājumu ražošanā izmantoto alergēno vielu etiķetēšanas prasībām Komisija secināja, ka ir svarīgi turpināt alternatīvu un nealergēnu vielu izpēti un ieviešanu, un norādīja iespējamos pasākumus šajā jomā.

2.3. Deleģētie akti, lai grozītu dažus Regulas pielikumus

Lai ņemtu vērā tehnikas attīstību, Komisija ar Regulas 21. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, nolūkā grozīt II, IV, V, VI, VII, VIII un IX pielikumu. Deleģētos aktus var pieņemt arī, lai grozītu I pielikumu un iekļautu jaunu šķiedru nosaukumus tekstilšķiedru nosaukumu sarakstā. Deleģētos aktus var pieņemt piecu gadu laikposmā no 2011. gada 7. novembra, ar nosacījumu, ka ir ievēroti tehniskie kritēriji un 22. pantā paredzētie procedūras noteikumi.

Saskaņā ar 22. pantu Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām proti, līdz 2016. gada 7. februārim. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz pieciem gadiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt deleģētās pilnvaras.

3. REGULAS DARBĪBA

3.1. Šajā ziņojumā izmantotā pieeja un metodoloģija

Sagatavojot šo ziņojumu, Komisija novērtēja šīs Regulas darbību praksē un tās galveno mērķu sasniegšanu. Tā centās arī apzināt jomas, kurās varētu uzlabot Regulas piemērošanu.

Tika rīkots apsekojums un tika veiktas arī mērķorientētas konsultācijas ar ekspertiem no dalībvalstīm, nozares un mazumtirdzniecības asociācijām, arodbiedrībām, patērētāju organizācijām, Eiropas standartizācijas iestādēm un citām ieinteresētajām personām, jo īpaši, konsultācijas ar TEG.

Komisijas pētījums informācijas iegūšanai no dalībvalstu iestādēm un ieinteresētajām personām tika veikts, pamatojoties uz divām anketām, kas bija publicētas tās tīmekļa vietnē un izplatītas, izmantojot Eiropas Biznesa atbalsta tīklu un MVU sadarbības tīklus[6]. Viena no anketām bija adresēta valsts iestādēm, otra — citām ieinteresētajām personām. Atbildes tika iesniegtas un apspriestas TEG.[7]

Pilnīgas vai daļējas atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no 27 dalībvalstīm un Norvēģijas.[8] Uz otrās anketas jautājumiem tika saņemtas 29 atbildes no 15 dažādām dalībvalstīm (un viena no Šveices), tostarp deviņas no uzņēmumiem un 14 — no rūpniecības asociācijām. Atbilžu skaits ir uzskatāms par pozitīvu, ņemot vērā ļoti specifisko aptaujas priekšmetu.

Izrādījās, ka ir grūti iegūt informāciju par izmaksām, kas radušās kompetentajām iestādēm vai uzņēmumiem, īstenojot tiesību aktu prasības, iespējams tāpēc, ka tos ir grūti izskaitļot.

Turpmāk ir izklāstīti novērtējuma galvenie secinājumi, kuru pamatā ir apspriešanās ar valsts iestādēm un ieinteresētajām personām un abās anketās apkopotā informācija, kā arī Komisijas galīgais novērtējums.

3.2. Jaunā tiesiskā regulējuma pielāgošana

3.2.1. Valsts tiesību aktu pielāgošana 

Tā kā Tekstilizstrādājumu regula ir tieši piemērojama, tās noteikumi nav jātransponē. Tomēr dalībvalstīm ir jānodrošina, ka to valsts tiesību sistēmas atbilst jaunajiem tiesību aktiem, piemēram, ir jāatceļ valsts pasākumi, ar ko transponē iepriekšējās Tekstila direktīvas.

Saskaņā ar sniegto informāciju, dalībvalstis, kuras nosūtīja atbildes uz aptauju, kas ir šā ziņojuma pamatā, ir veikušas pasākumus, lai nodrošinātu minētās Regulas pareizu piemērošanu. Galvenokārt tie ir bijuši pasākumi, lai atceltu vai grozītu spēkā esošos valsts noteikumus, dekrētus un lēmumus, un/vai pieņemtu jaunus tiesību aktus. Izmaiņu mērķis galvenokārt ir bijis pilnvarot kompetentās iestādes, tostarp tirgus uzraudzības iestādes, un noteikt sodus par maldinošas vai nepietiekamas informācijas sniegšanu attiecībā uz šīs Regulas prasībām. Vairums dalībvalstu laikus pabeidza vajadzīgo pielāgošanu, bet dažas to izdarīja tikai pēc Regulas stāšanās spēkā (2012. gada 8. maijs). Dokumenta sagatavošanas laikā dažas dalībvalstis vēl tikai strādāja pie savu tiesību aktu pielāgošanas vai gatavojās ieviest grozījumus tuvākajā nākotnē.

3.2.2. Informācijas izplatīšana par Tekstilizstrādājumu regulu

Lai gan Regulā nav prasības veikt informācijas kampaņas, lielākajā daļā dalībvalstu tika īstenoti pasākumi, lai informētu attiecīgos uzņēmējus un ieinteresētās personas par tās ietekmi. Vai nu valsts iestādes vai profesionālās organizācijas, tirdzniecības palātas un patērētāju organizācijas, bieži vien sadarbībā ar valsts iestādēm, rīkoja informēšanas kampaņas. Informācija bieži vien no ministrijām tika pakāpeniski nosūtīta profesionālajām apvienībām un to locekļiem. Informācija tika izplatīta semināros un cirkulāros, informācijas materiālos, tīmekļa vietnēs, profesionālajos žurnālos un valsts galvenajā laikrakstā, un radio intervijās. Vairākas ieinteresētās personas uzskatīja, ka ir nepieciešami papildu pasākumi, jo īpaši MVU, lai uzlabotu zināšanas par šo Regulu. Informēšanas kampaņa tika organizēta ES līmenī.

Lielākā daļa dalībvalstu respondentu norādīja, ka pēc Regulas pieņemšanas[9] pieaudzis informācijas pieprasījumu skaits, galvenokārt no uzņēmumiem. Vislielākais jautājumu skaits tika iesniegts par 12. pantu, ar kuru ir ieviesta prasība norādīt dzīvnieku izcelsmes komponentus, kas nav tekstilmateriāls. Jautājumi bija ne tikai par jaunajiem, bet arī par vecajiem noteikumiem, iespējams, informēšanas kampaņu rezultātā vai tādēļ, ka ieinteresētās personas (dažas no tām vēl nebija pilnībā informētas par spēkā esošajiem tiesību aktiem) no jauna ieinteresējās par tekstilizstrādājumu marķēšanu, vai tādēļ, ka daži vecie noteikumi bija formulēti un numurēti savādāk un tāpēc tika uztverti citādi. Tas, iespējams, atspoguļo arī jaunu tirgus dalībnieku klātbūtni, jaunus ražojumu veidus vai arī jaunus uzņēmējdarbības modeļus un izplatīšanas/pārdošanas stratēģijas, tostarp tiešsaistes mazumtirdzniecību tikai ar e-tirdzniecību.

Tika arī konstatēts, ka katra izmaiņa tiesību aktos, izraisa pieprasījumu skaita pieaugumu, neatkarīgi no tā, cik daudzi noteikumi ir grozīti. Komisija un dažas dalībvalstis novēroja, ka vairākus mēnešus pēc Regulas stāšanās spēkā, samazinājās pieprasījumu pēc informācijas skaits.

3.3. Galvenā konstatētā ietekme

Tekstilizstrādājumu regulas tieša piemērošana palīdzēja nodrošināt, ka uzņēmējiem (ražotāji, importētāji, mazumtirgotāji utt.) ir jāievēro saskaņotas un pārredzamas pārbaudes prasības, kā arī to, ka patērētāji ir pienācīgi informēti un tādējādi tiem ir lielāka paļāvība lēmumu pieņemšanā. Gan dalībvalstis, gan ieinteresētajās personas uzskatīja, ka Regulas tiešā piemērojamība visās dalībvalstīs racionalizēja arī bieži vien ilgo un sarežģīto Savienības tiesību aktu īstenošanas procesu.

Lielākā daļa no dalībvalstu iestādēm neziņoja par ievērojamām grūtībām vai īpašām problēmām, iespējams tāpēc, ka Regula tikai nesen stājās spēkā. Citas dalībvalstis un ieinteresētās personas pauda bažas, no kurām dažas bija saistītas ar negrozītajiem noteikumiem.

Dažas dalībvalstis un daudzas ieinteresētās personas norādīja, ka prasība norādīt dzīvnieku izcelsmes komponentus, kas nav tekstilmateriāls (12. pants) un prasība informāciju etiķetē vai marķējumā norādīt tās dalībvalsts valsts valodā, kuras teritorijā tekstilizstrādājumi tiek darīti pieejami patērētājiem (16. panta 3. punkts) rada visvairāk problēmu (sajaukšanas iespēju, nevajadzīgu sarežģītību un izmaksas).

Saskaņā ar 12. pantu, dzīvnieku izcelsmes komponenti, kas nav tekstilmateriāls, jānorāda, uz attiecīgo izstrādājumu etiķetes vai marķējumā iekļaujot norādi „Izstrādājumā ietilpst dzīvnieku izcelsmes komponenti, kas nav tekstilmateriāls”. Gan Komisija, gan attiecīgās dalībvalstu iestādes saņēma vairākus pieprasījumus no uzņēmumiem, kas lūdza paskaidrot, vai ir jānorāda pat ļoti sīki dzīvnieku izcelsmes komponenti, piemēram, kaula, pērļu vai raga gabaliņi (tie patiešām ir jānorāda).

Regulas 16. panta 3. punktā noteikta prasība informāciju etiķetē vai marķējumā norādīt tās dalībvalsts valsts valodā vai valodās, kuras teritorijā tekstilizstrādājumi tiek darīti pieejami patērētājiem, ja vien attiecīgajā dalībvalstī nav noteikts citādi. Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka šī prasība palielina izmaksas, bet domas dalījās par palielinājuma lielumu — daži apgalvoja, ka izmaksas ir būtiskas, kamēr citi uzskatīja, ka tās ir ierobežotas.

Tika konstatētas grūtības arī attiecībā uz citu noteikumu piemērošanu vai izpratni, piemēram: Regulas 14. panta 2. punkts paredz, ka etiķetes vai marķējumus var aizstāt ar tirdzniecības pavaddokumentiem, ja izstrādājumus piegādā uzņēmējiem piegādes ķēdē; atsauce 19. pantā uz VII pielikumu (pozīciju saraksts, kuras neņem vērā, nosakot šķiedru sastāvu); “izņēmumi” V pielikumā (tekstilizstrādājumi, kuriem etiķete vai marķējums nav obligāts); un īpašie noteikumi attiecībā uz konkrētiem tekstilizstrādājumiem IV pielikumā. 

Tai pat laikā daži jauni noteikumi, jo īpaši 12. panta un 16. panta 3. punkta noteikumi, tika uzskatīti par ieinteresētajām personām neprecīziem, apgrūtinošiem un dārgiem, tie tika arī atzīti par tādiem, kas vislabāk nodrošina patērētājus ar plašāku informāciju. Ir pamatoti arī nodrošināt, ka patērētāji saņem informāciju dzimtajā valodā. Turklāt uzņēmumi var brīvi sniegt jebkuru papildu informāciju, ko tie uzskata par derīgu, ja tā nemaldina patērētājus.

3.4.  Tirgus uzraudzības pasākumi

Tekstilizstrādājumu tirgus uzraudzības pamatā ir tie paši principi kā visās citās ražošanas jomās. Tekstilizstrādājumu regulā nav ietverti tirgus uzraudzības mehānismi, kas papildinātu vispārīgos mehānismus, ko piemēro dalībvalstīs. Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu personāla, aprīkojuma un transporta un testēšanas resursus, iestādes strādā saskaņā ar gada inspekcijas programmām, par kurām paziņots Komisijai un kurās ņemta vērā gūtā pieredze un konstatētie fakti, produkti, kas bieži paziņoti, izmantojot RAPEX sistēmu[10], un patērētāju sūdzības. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no patērētājiem, uzņēmumiem un citiem avotiem, programmas nosaka prioritārās patērētāju produktu grupas, kurās bieži sastopams apdraudējums patērētāju veselībai un drošībai. Prioritātes vai mainīties katru gadu vai tad, ja rodas jaunas problēmu jomas. Turklāt, ja nepieciešams (piemēram, ārkārtas situācijās) dalībvalsts iestādes veic kontroles un testus, kas var arī nebūt paredzēti to programmās.

Tikai dažas valstis[11] tekstilizstrādājumus ir nepārprotami iekļāvušas valsts tirgus uzraudzības programmās. Kopumā, pat tieši atsaucoties uz tekstilizstrādājumiem, tirgus uzraudzības kontrolē ietvertas atbilstības pārbaudes, kas neietilpst Regulas darbības jomā, piemēram, tādi drošuma jautājumi kā auklu garums, pogas un sīku detaļu atdalīšanās, kas var izraisīt aizrīšanos.

Neatkarīgi no vispārējām tirgus uzraudzības iestādēm, eksistē citas struktūras, kuru mērķis ir aizsargāt uzņēmumus un patērētājus no negodīgas konkurences un maldinošas reklāmas[12]. Ar šīm iestādēm var tieši sazināties jebkurš, kam ir aizdomas par šādu praksi.

Saistībā ar Tekstilizstrādājumu regulu nav vienotas pieejas attiecībā uz dažāda veida pārbaudēm, jo dalībvalstu piešķirtā nozīme katram pārbaudes veidam zināmā mērā atšķiras. Apsekojuma rezultāti starp valsts iestādēm liecina, ka regulāras pārbaudes un ad hoc kontroles ir visizplatītākais pārbaužu veids dalībvalstu lielākajā daļā. Mazāk svarīga ir tieša saziņa ar ražotājiem un citiem uzņēmējiem. 

Attiecībā uz Regulas piemērošanu pētījums izcēla divu veidu problēmas, par ko bija ziņojušas tirgus uzraudzības iestādes. Tās bija šādas:

- uzņēmumi neievēro Regulas prasības, proti, tiek izmantoti tekstilšķiedru nosaukumi, kas nav norādīti I pielikumā; tekstilšķiedru sastāvs nav norādīts tās valsts valodā, kurā produktu laiž tirgū; kļūdaina norāde par tekstilšķiedru sastāvu uz etiķetes vai marķējumā; etiķetes vai marķējuma vispār nav, kā arī

- līdzekļi un instrumenti: valsts iestāžu tirgus uzraudzības un testēšanas darbības ietekmē ierobežota cilvēku un finanšu resursu pieejamība, kuras rezultātā var tikt testēts mazāks paraugu skaits.

Neskatoties uz to, ka statistika Savienības līmenī par tekstilizstrādājumu atbilstību Regulai nav pieejama, kopumā, šķiet, ka tirgus uzraudzības un muitas iestādes nav konstatējušas nopietnas problēmas, varbūt tāpēc, ka tās neuzskata tekstilšķiedru sastāvu par augsta riska prioritāti. Tomēr šķiet, ka atbilstības līmenis ne vienmēr ir apmierinošs.[13] Tādējādi, ja tekstilizstrādājumu šķiedru sastāvs netiek pietiekami pārbaudīts un kontrolēts, pastāv risks, ka patērētāji iegādājas ražojumus, kuru etiķetē norādītas dārgas šķiedras (piemēram, kašmirs, zīds), bet kuri faktiski ir ražoti no lētākām šķiedrām. Tāpēc Komisija mudina dalībvalstis vairāk piedalīties kopīgās izpildes darbībās, kas valsts iestādēm dod iespēju dalīties ar resursiem, zināšanām un rezultātiem, nodrošinot koordinētu un saskaņotu pieeju attiecībā uz izpildi. Komisijai ir iespēja līdzfinansēt šādu kopīgu darbību, tostarp arī tekstilšķiedru sastāva jomā.[14]

3.4.1. Sankcijas par Tekstilizstrādājumu regulas pārkāpumiem

Par Tekstilizstrādājumu regulas pārkāpumiem dalībvalstīs ir paredzēts plašs sankciju klāsts, tostarp administratīvie sodi un tiesas sankcijas. Smagākais administratīvais sods, šķiet, ir  prasībām neatbilstoša izstrādājuma izņemšana no tirgus, bet tas acīmredzot tiek izmantots tikai izņēmuma gadījumos. Sodu līmenis dalībvalstīs ievērojami atšķiras, un dažas ieinteresētās personas ierosināja, ka saskaņā ar šo Regulu būtu jāievieš saskaņota Eiropas sodu sistēma. (Komisija paziņojumā Redzējums par rūpniecības ražojumu iekšējo tirgu[15], ziņoja par nodomu apsvērt likumdošanas priekšlikumu par saskaņotu pieeju ekonomiskām sankcijām rūpniecības produktu iekšējā tirgū).

Saskaņā ar Komisijas apsekojumu, ieinteresēto personu zināšanu un informētības līmenis par sankcijām ir samērā ierobežots. Daži uzskata, ka sankcijas nav pietiekami bargas, jo naudas sodi neattur no noteikumu pārkāpšanas.

3.5. Komisijas praktiskās vadlīnijas

Lai papildinātu šo Regulu, Komisija ir izveidojusi sarakstu ar visbiežāk uzdotajiem jautājumiem (FAQ), lai sniegtu uzņēmumiem atbildes uz jautājumiem, kas radušies, to piemērojot. Saraksts tiek regulāri atjaunināts un ir publiski pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē.[16] Tomēr atbildes nav sniegtas, lai interpretētu Regulu, jo ES tiesību aktu saistoša interpretācija ir Eiropas Savienības Tiesas ekskluzīvā kompetencē.

Ņemot vērā pieredzi ar “Bieži uzdotajiem jautājumiem” un apspriežoties ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm, ir secināts, ka sarakstu ar “Bieži uzdotajiem jautājumiem” varētu aizstāt vai papildināt ar labāk strukturētu un visaptverošu vadlīniju dokumentu, kurā sniegts pārskats par galvenajiem jautājumiem saistībā ar Regulas izpratni. Tas tomēr neinterpretētu Regulas noteikumus, jo, kā iepriekš minēts, ES tiesību aktu saistoša interpretācija ir Eiropas Savienības Tiesas ekskluzīvā kompetencē. Šo dokumentu varētu apspriest un sīki izstrādāt, ar TEG palīdzību.

TEG ir būtiska nozīme Regulas piemērošanā. Tā pārņēma iepriekšējās darba grupas uzdevumus, izņemot tos, kas saistīti ar transponēšanu, kura vairs netiek piemērota šai (tieši piemērojamajai) Regulai. TEG apspriežas un apmainās ar viedokļiem par šīs Regulas piemērošanu, vācot informāciju, lai labāk izprastu problēmas un nāktu klajā ar vienotu tās noteikumu interpretāciju. Tajā ietilpst dalībvalstu pārstāvji un vajadzības gadījumā sanāksmēs kā novērotāji piedalās ieinteresēto personu eksperti.

3.6. Standartizācija

Regulas 19. pantā ir noteikts, ka tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva noteikšanai veic pārbaudes saskaņā ar VIII pielikumā izklāstītajām tekstilšķiedru divkomponentu un trīskomponentu maisījumu kvantitatīvās analīzes metodēm vai ar saskaņotajiem standartiem. Attiecībā uz standartu iespējamo izmantošanu, Komisija apsver iespēju iesniegt standartizācijas pieprasījumu Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN). Pagaidām, šajā pieprasījumā varētu ietvert:

- (VII pielikuma un EN ISO standartu) kvantitatīvās noteikšanas metožu pārbaudi;

- atšķirības prasībās un iespējamas korektīvas rīcības noteikšanu, kā arī

- saskaņotu standartu izstrādi tādu tekstilizstrādājumu analīzei, kas sastāv no divkomponentu un trīskomponentu maisījumiem.

Vairākas dalībvalstis ir norādījušas, ka nav vienas vispāratzītas šķiedru identifikācijas metodes. Pastāv atšķirīgi viedokļi par optisko, ķīmisko un infrasarkano šķiedru identifikācijas metožu priekšrocībām un trūkumiem.

4. JAUNI TEKSTILŠĶIEDRU NOSAUKUMI

4.1. Regulas noteikumi

Lai iepriekšējo Tekstila direktīvu pielikumos iekļautu jaunu šķiedru, bija jāiziet gara procedūra, kurā no sākotnējā jaunas šķiedras pieteikuma iesniegšanas līdz tās juridiskajai pieņemšanai Eiropas līmenī,[17] bija paredzēta prasība, ka ES dalībvalstis pēc tam pielāgo savus tiesību aktus. Tas valsts iestādēm radīja administratīvo slogu, uzņēmumiem — ieņēmumu zaudējumus un jaunās šķiedras novēlotu ienākšanu tirgū, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumu, kas šo šķiedru bija izstrādājis. Šāda kavēšanās tika uztverta kā šķērslis ar negatīvu ietekmi uz inovāciju.

Saskaņā ar Tekstilizstrādājumu regulu jaunus šķiedru nosaukumus var pievienot, izmantojot Komisijas deleģētos aktus, kas ir tieši piemērojami, un dalībvalstīm nav jāveic nekādas īstenošanas procedūras. 

Saskaņā ar minētās Regulas 5. pantu šķiedru sastāva aprakstā tekstilizstrādājumu etiķetēs un marķējumos ir jālieto tikai tie tekstilšķiedru nosaukumi, kas noteikti I pielikumā. Pašlaik I pielikumā ir norādītas divas šķiedru nosaukumu grupas: 1. tabulā ir iekļautas dabīgās šķiedras (1.–18. nosaukums), piemēram, vilna, zīds, kokvilna un lini; bet 2. tabulā ir iekļautas mākslīgās šķiedras (19.–49. nosaukums),[18] piemēram, viskoze, neilons, poliesteris un elastāns. Kopā ar katras šķiedras nosaukums sniegts tās apraksts.

Ar Tekstilizstrādājumu regulu arī ieviesa jaunu noteikumu (6. pants), saskaņā ar kuru ikviens ražotājs vai persona, kas rīkojas ražotāja vārdā, var iesniegt pieteikumu Komisijai par I pielikumā iekļautā saraksta papildināšanu ar jaunu tekstilšķiedras nosaukumu. Pieteikumā ir jākļauj tehniskā dokumentācija[19], kurā sniegta vismaz:

- informācija par ierosināto nosaukumu un tekstilšķiedras definīcija;

- tekstilšķiedras identifikācija un kvantitatīvās noteikšanas metodes;

- konkrēti šķiedras parametri un īpašības; kā arī

- ražošanas process un nozīmīgums patērētājiem.

Komisijas dienestiem pieteikuma iesniedzējs iesniedz jaunās tekstilšķiedras gan vienveida, gan attiecīgo tekstilšķiedru maisījumu reprezentatīvus paraugus, kas ir vajadzīgi, lai novērtētu ierosināto identifikāciju un kvantitatīvās noteikšanas metodes.

4.2. Jaunie tekstilšķiedru nosaukumi

Šā ziņojuma vajadzībām tika ņemti vērā trīs pieprasījumi par jaunu šķiedru nosaukumu pieņemšanu. Divi tika iesniegti pirms stājās spēkā Tekstilizstrādājumu regula, bet attiecīgās tehniskās dokumentācijas novērtējums tika pabeigts pēc tam, kad Regula jau bija piemērojama. Tomēr šajās lietās sniegtās informācijas apjoms tika uzskatīts par pietiekamu, lai varētu pieņemt lēmumu saskaņā ar prasībām, kas noteiktas ar šo Regulu.

Pirmais pieprasījums attiecās uz “polipropilēna/poliamīda divkomponentu šķiedru” un Komisijai tika iesniegts 2005. gadā saskaņā ar vecajām Tekstila direktīvām. Šis nosaukums tika iekļauts I pielikuma sarakstā saskaņā ar nesen pieņemto Tekstilizstrādājumu regulu atbilstīgi Komisijas Deleģētajai regulai (ES) Nr. 286/2012;[20]

      Otrais pieprasījums attiecībā uz sugas nosaukumu “triexta” (poliestera šķiedras veids) Komisijai tika iesniegts 2011. gada sākumā. Pēc tehniskās dokumentācijas izskatīšanas sadarbībā ar TEG Komisija uzskatīja, ka pieteikums ir pieņemams. Pēc tam, lai apstiprinātu ierosināto definīciju, tika veikta padziļināta tehniskā analīze, tika pārbaudītas šķiedras īpašības un parametri, uz kuru pamata to varētu atšķirt no citām šķiedrām. Analītiskā darba rezultāti tika iesniegti un apspriesti ar dalībvalsts un ieinteresēto personu ekspertiem, un tie ir publiski pieejami.[21] Šāda veida šķiedru, ko komerciālos un tehniskos dokumentus apzīmē ar PTT (politrimetilēna tereftalāts), pirmo reizi patentēja 1940. gados un tirdzniecībā tā ir pieejama kā poliesteris. Turklāt šīs šķiedras ķīmiskās īpašības būtiski neatšķiras no citām poliestera šķiedrām, un tādēļ to var saukt par poliesteri. Pēc galīgā novērtējuma 2014. gada maija beigās Komisija informēja pieteikuma iesniedzēju, ka “triexta” šķiedra netiks iekļauta minētās Regulas I pielikuma sarakstā.

      Trešo pieprasījumu par sugas nosaukumu “poliakrilāts” Komisija saņēma 2014. gada janvārī, t.i., pēc tam, kad Regula bija pieņemta. Pēc tehniskās dokumentācijas pārbaudes pieteikumu atzina par pieņemamu. Procedūra vēl nav pabeigta, un galīgais lēmums vēl nav pieņemts, paredzams, ka to pieņems nākošgad.

4.3. Jaunu šķiedru nosaukumu pieteikumu apstrāde

Neviens no iepriekš minētajiem pieprasījumiem par jaunu šķiedru nosaukumu pieņemšanu neizgāja visu novērtēšanas procedūru, kas paredzēta Tekstilizstrādājumu regulā, t.i., no sākotnējā pieteikuma iesniegšanas līdz juridiskajai pieņemšanai Eiropas līmenī.

Tādēļ uz to pamata nevar pilnībā novērtēt Regulas efektivitāti un lietderību attiecībā uz I pielikuma grozīšanas procedūras vienkāršošanu un paātrināšanu jaunu tekstilšķiedru nosaukumu iekļaušanai. Tomēr ir sagaidāms, ka Komisijas regulas izmantošana nevis direktīvu un komiteju procedūras izmantošana ir būtiski sekmējusi jaunas šķiedras nosaukuma iekļaušanu I pielikuma sarakstā.

Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti kopš 2011. gada, iesniegtā informācija atbilst II pielikuma obligātajām prasībām, un turklāt prasītāji tika aicināti iesniegt šķiedru īpašības TEG sanāksmē un vajadzības gadījumā sniegt papildu informāciju Komisijas dienestiem.  

Neraugoties uz jaunās pieteikumu procedūras un jaunu šķiedru nosaukumu pieņemšanas nelielo pieredzi, Komisija uzskata, ka pagaidām līdzsvarotas un atbilstošas ir abas procedūras un kritēriji. Tomēr, ievērojot spēkā esošo tiesisko regulējumu, ir iespējami praktiski uzlabojumi, jo īpaši lai nodrošinātu plašāku apspriešanos ar ieinteresētajām personām.

5. SECINĀJUMI UN TURPMĀKĀS PERSPEKTĪVAS

Termiņš, kas paredzēts Regulā tās piemērošanas novērtējuma veikšanai, bija īss (2012.-2014.g.) un nepietiekams, lai līdz šim konstatētu visas tiesību akta stiprās un vājās puses.

Pētījuma vispārīgie rezultāti un apspriešanās ar dalībvalstu un citu ieinteresēto personu ekspertiem, šķiet, liecina, ka Regula kopš tās stāšanās spēkā darbojas labi. Regulā paredzēti piemēroti pasākumi, lai sasniegtu tās mērķus, proti, iekšējā tirgus pienācīgu darbība, precīzas informācijas sniegšana patērētājiem, lielākas elastības ieviešana, lai pielāgotu tiesību aktus tehnoloģiju attīstībai, un regulatīvās sistēmas vienkāršošana. Pārejot no trim direktīvām uz vienu regulu, ir samazināts administratīvais slogs un radīta lielāka noteiktība uzņēmumiem. Praktiskos jautājumus un neskaidrības saistībā ar atbilstības nodrošināšanu, kas joprojām nodarbina ar Tekstilizstrādājumu regulu saistītos speciālistus, var noskaidrot dažādos veidos, jo īpaši izstrādājot tehniskās vadlīnijas. Jaunie noteikumi, iespējams, ir izraisījuši izmaksu pieaugumu uzņēmumiem, bet  var uzskatīt, ka šo pieaugumu ir kompensējusi labāka informācija patērētājiem. 

Tāpēc, neraugoties uz praktiskām problēmām, kuras rodas, piemērojot atsevišķus noteikumus spēkā esošajos tiesību aktos, nav konstatēti nozīmīgi trūkumi, neatbilstība vai administratīvais slogs, uz kuru pamata būtu jāgroza minētā Regula. 

Ņemot vērā iepriekš minēto un lai uzlabotu pašreizējo tiesisko regulējumu, Komisija secina, ka varētu paredzēt šādas darbības: 

- izdot vadlīnijas, pamatojoties uz pašreizējo FAQ, lai precizētu vairākus aspektus Tekstilizstrādājumu regulā;

- izvērtēt praktiskās iespējas, lai uzlabotu procesu saistībā ar jaunu šķiedru nosaukumu pieteikumiem, kā arī

- izskatīt standartizācijas pieprasījumu no attiecīgajām Eiropas standartizācijas organizācijām, jo īpaši CEN.

Kopā ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām Komisija arī veiks Regulas papildu un pašreizējo uzraudzību. Turklāt dalībvalstis tiks aicinātas apsvērt tekstilizstrādājumu papildu pārbaužu un kontroles veikšanu saskaņā ar savām tirgus uzraudzības valsts programmām.

[1]     Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 27. septembra Regula (ES) Nr. 1007/2011 par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem (OV L 272, 18.10.2011., 1. lpp.).

[2]     Vairāk informācijas par TEG var atrast tīmekļa vietnē        http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/textiles/documents/index_en.htm.

[3]     “Tekstilizstrādājums” ir definēts Regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā kā “jebkurš neapstrādāts, pusapstrādāts, apstrādāts, daļēji pārstrādāts, rūpnieciski ražots, pusgatavs vai gatavs izstrādājums, kas pilnībā sastāv no tekstilšķiedrām, neatkarīgi no izmantotās maisīšanas vai savienošanas metodes”.

[4]     Tekstilijas, kas iestrādātas citos izstrādājumos un ir to neatņemama sastāvdaļa, ja ir norādīts to sastāvs, arī ir uzskatāmas par tekstilizstrādājumiem (2. panta 2. punkta d) apakšpunkts).

[5]     Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par iespējamām jaunām tekstilizstrādājumu etiķetēšanas prasībām un pētījumu par alergēnām vielām tekstilizstrādājumos, COM(2013) 656 final, 25.9.2013.

[6]     Dalībvalstu eksperti un Komisija bija vienojušies par anketu saturu.

[7]     Atbilžu kopsavilkums ir pieejams  http://ec.europa.eu/DocsRoom/documents/5710 un http://ec.europa.eu/DocsRoom/documents/5711.

[8]     Nīderlande aptaujā nepiedalījās.

[9]     Vairāki jautājumi bija ārpus Regulas darbības jomas, piem., etiķetēšana attiecībā uz tekstilizstrādājumu izmēriem vai to kopšanu.

[10]    RAPEX sistēma tika izveidota, pamatojoties uz Vispārējās produktu drošības direktīvas (VPDD) patērētāju saskaņotiem un nesaskaņotiem ražojumiem, un tika attiecināta uz visiem saskaņotiem ražojumiem, uz ko attiecas Regula (ES) Nr. 765/2008. Komisijas dienesti visus RAPEX paziņojumus katru nedēļu publicē internetā tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/consumers/safety/rapex/index_en.htm.

[11]    Septiņas dalībvalstis (Bulgārija, Francija, Horvātija, Latvija, Lietuva, Portugāle un Rumānija) un Norvēģija.

[12]    Piemēram, Wettbewerbszentrale Vācijā — neatkarīga un nekomerciāla novērošanas iestāde.

[13]    Vienā dalībvalstī, aptuveni 35 % testēto produktu bija norādīts kļūdains šķiedru saturs un aptuveni 33 % testēto produktu — kļūdains marķējums.

[14]    Sīkāka informācija:  www.prosafe.org.

[15]    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai Redzējums par rūpniecības ražojumu iekšējo tirgu (COM (2014), 25 galīgā redakcija, 2014. gada 22. augustā).

[16]    http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/textiles/files/regulation-1007-2011-faq_en.pdf.

[17]    Saskaņā ar iepriekšējo sistēmu jaunie šķiedru nosaukumi tika pievienoti, izmantojot komiteju procedūru.

[18]    Atbilstoši pirmajam deleģētajam aktam, kas tika pieņemts saskaņā ar šo Regulu.

[19]    Prasību minimums attiecībā uz tehnisko dokumentāciju, kas pievienojama pieteikumam, ir norādīts minētās Regulas II pielikumā.

[20]    Komisijas 2012. gada 27. janvāra Deleģētā regula (ES) Nr. 286/2012, ar ko groza I pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1007/2011 par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem, lai iekļautu jaunu tekstilšķiedras nosaukumu, un VIII un IX pielikumu nolūkā ņemt vērā tehnikas attīstību (OV L 95, 31.3.2012., 1. lpp.).

[21]    Pētījums pieejams:       https://ec.europa.eu/jrc/sites/default/files/ptt_final_report_revision_1_v_14_03_05.pdf.