This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52014DC0413
Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on Italy’s 2014 national reform programme and delivering a Council opinion on Italy’s 2014 stability programme
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Itālijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas 2014. gada stabilitātes programmu
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Itālijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas 2014. gada stabilitātes programmu
/* COM/2014/0413 final */
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Itālijas 2014. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas 2014. gada stabilitātes programmu /* COM/2014/0413 final */
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Itālijas 2014. gada valsts
reformu programmu
un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas 2014. gada
stabilitātes programmu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta
2. punktu un 148. panta 4. punktu, ņemot vērā Padomes
1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta
stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un
koordinācijas stiprināšanu[1]
un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta
un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES)
Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt
makroekonomisko nelīdzsvarotību[2],
un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
ieteikumu[3], ņemot vērā Eiropas Parlamenta
rezolūcijas[4], ņemot vērā Eiropadomes
secinājumus, ņemot vērā
Nodarbinātības komitejas atzinumu, ņemot vērā Ekonomikas un
finanšu komitejas atzinumu, ņemot vērā Sociālās
aizsardzības komitejas atzinumu, ņemot vērā Ekonomikas politikas
komitejas atzinumu, tā kā: (1)
Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita
Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības
stratēģiju – “Eiropa 2020” –, kam pamatā ir ciešāka
ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties pievēršot
uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai
palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un
konkurētspēju. (2)
Padome 2010. gada 13. jūlijā,
pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, pieņēma ieteikumu par
dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas
politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.) un 2010. gada
21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu
nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kas kopā
veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika
aicinātas ņemt vērā šīs integrētās
pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības
politikā. (3)
Valstu vai to valdību vadītāji
2012. gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu par
Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir saskaņots pamats
rīcībai valstu, ES un eurozonas līmenī, izmantojot visas
iespējamās sviras, instrumentus un politikas jomas. Viņi
pieņēma lēmumu par dalībvalstu līmenī veicamo
rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu apņemšanos sasniegt
stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un īstenot
konkrētai valstij adresētos ieteikumus. (4)
Padome 2013. gada 9. jūlijā
pieņēma ieteikumu par Itālijas 2013. gada valsts reformu programmu
un sniedza savu atzinumu par Itālijas stabilitātes programmu
2012.-2017. gadam. Komisija
2013. gada 15. novembrī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 473/2013[5]
sniedza atzinumu par Itālijas budžeta plāna
projektu 2014. gadam[6]. (5)
Komisija 2013. gada 13. novembrī
pieņēma gada izaugsmes pētījumu[7], iezīmējot
2014. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada
sākumu. Komisija tajā pašā dienā, pamatojoties uz Regulu
(ES) Nr. 1176/2011, pieņēma brīdināšanas
mehānisma ziņojumu[8],
kurā tā identificēja Itāliju kā vienu no
dalībvalstīm, par kurām tiks izstrādāts
padziļināts pārskats. (6)
Eiropadome 2013. gada 20. decembrī
apstiprināja prioritātes, lai nodrošinātu finanšu
stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un rīcību izaugsmes
sekmēšanai. Tā uzsvēra vajadzību īstenot diferencētu,
uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju, atjaunot normālus
aizdevumu nosacījumus ekonomikai, sekmēt izaugsmi un
konkurētspēju, risināt bezdarba problēmu, novērst
krīzes sociālās sekas un modernizēt valsts pārvaldi. (7)
Komisija 2014. gada 5. martā
publicēja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011
5. pantu sagatavotā padziļinātā pārskata
rezultātus par Itāliju[9].
Komisijas veiktā analīze liek tai secināt, ka Itālijā
ir pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība,
kurai nepieciešama īpaša uzraudzība un stingra politiskā
rīcība. Jo īpaši nemainīgi lielais valsts parāda
līmenis apvienojumā ar vājo ārējo
konkurētspēju ilgstoši lēnā produktivitātes pieauguma
dēļ, ko vēl vairāk saasina joprojām vājā
izaugsme, ir noteicošie faktori, kādēļ ir nepieciešama
izšķiroša politiskā rīcība un uzmanība. (8)
Itālija 2014. gada
22. aprīlī iesniedza savu 2014. gada valsts reformu
programmu un 2014. gada stabilitātes programmu. Abas programmas
izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo
saistību. (9)
Stabilitātes programmā izklāstītās
budžeta stratēģijas mērķis ir līdz 2016. gadam
sasniegt vidējā termiņa mērķi, proti, līdzsvarotu
budžeta stāvokli strukturālā izteiksmē, vienlaikus ievērojot
šo parāda noteikumu 2013.-2015. gada pārejas posmā.
Programmā apstiprināts vidējā termiņa
mērķis, proti, līdzsvarots budžeta stāvoklis
strukturālā izteiksmē, kas atbilst Stabilitātes un
izaugsmes pakta prasībām. Programmā plānotās
(pārrēķinātās) strukturālās korekcijas
2014. gadā ir 0,2 procentu punkti un 2015. gadā
0,4 procentu punkti no IKP. Saskaņā ar programmu šādas
ierobežotas korekcijas vidēja termiņa mērķa sasniegšanai
pamato skarbie ekonomiskie nosacījumi un vērienīgas
strukturālo reformu programmas īstenošanai nepieciešamais darbs.
Konkrēti, ir plānotas vairākas strukturālās reformas,
kurām būtu labvēlīga ietekme uz potenciālo ekonomisko
izaugsmi un kuras ar laiku turpmākajos gados samazinātu valdības
parāda attiecību pret IKP. Programmā plānotās
strukturālās korekcijas ļautu Itālijai ievērot
parāda samazināšanas kritēriju 2013.-2015. gada
pārejas posmā, daļēji pateicoties vērienīgam
privatizācijas plānam, kurš jāīsteno
2014.-2017. gadā (ik gadu par līdz pat 0,7 procentu
punktiem no IKP). Programmas budžeta prognožu pamatā esošais
makroekonomiskais scenārijs, ko nav apstiprinājusi neatkarīga
struktūra, ir diezgan optimistisks, jo īpaši programmas
vēlākajiem gadiem. Novirzīšanās no korekcijām
vidēja termiņa mērķa sasniegšanai ir plānota
2014. gadā. Ja tā turpināsies arī nākamajā
gadā, to varētu novērtēt kā būtisku, arī
pamatojoties uz izdevumu kritēriju. Turklāt budžeta mērķu
sasniegšana netiek pilnībā atbalstīta ar pietiekami
konkrētiem pasākumiem, jo īpaši 2015. gadā. Komisijas
2014. gada pavasara prognozē norādīts uz parāda
samazināšanas kritērija neievērošanu 2014. gadā, jo
plānotās strukturālās korekcijas (tikai 0,1 procentu
punkts no IKP) nesasniedz prasītās strukturālās korekcijas
(0,7 procentu punkti no IKP). Pamatojoties uz programmas
izvērtējumu un Komisijas prognozi, Padome saskaņā ar
Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 uzskata, ka ir vajadzīgi papildu
pasākumi, arī 2014. gadā, lai nodrošinātu
atbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. (10)
Nesen veiktie pasākumi, lai atvieglotu ar
ražošanas faktoriem saistītos nodokļus, ir bijuši diezgan ierobežoti.
Tādējādi ir iespējams vēl vairāk
pārvirzīt nodokļu slogu uz patēriņu, īpašumu un
vidi, stingri ievērojot budžeta mērķus. Attiecībā uz
patēriņu nodokļu sistēmas struktūras uzlabošanai ir
arī būtiski nepieciešams pārskatīt samazinātās
PVN likmes un tiešo nodokļu izdevumus, pievēršot vajadzīgo
uzmanību nepieciešamībai samazināt šīs
pārskatīšanas ietekmi uz izmaksu/ieguvumu sadali. Īpašuma
jomā kadastrālās vērtības pārskatīšana
saskaņā ar pašreizējo tirgus vērtību nodrošinātu
taisnīgākus regulāros nekustamā īpašuma nodokļus.
Nesen pieņemtais likums, kurš reglamentē nodokļu reformu,
nodrošina iespēju īstenot šādas vajadzīgas reformas.
Ņemot vērā problēmas apmērus, rīcība
attiecībā uz nodokļu sistēmas struktūru
jāpapildina ar papildu pasākumiem, lai uzlabotu nodokļu
administrāciju un nodokļu saistību izpildi, un
izlēmīgiem pasākumiem, lai cīnītos pret
izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ēnu ekonomiku un
nedeklarētu darbu, kas joprojām nelabvēlīgi ietekmē
gan publiskā sektora finanses, gan nodokļu slogu
likumpaklausīgiem nodokļu maksātājiem. Šajā
ziņā nodokļu reformu reglamentējošais likums paredz
vairākus pasākumus, lai stiprinātu nodokļu
administrāciju: nesamaksāto nodokļu visaptverošu
vērtēšanas un pārraudzības sistēmu,
vienkāršošanas pasākumus, darbības, lai uzlabotu attiecības
ar nodokļu maksātājiem, pasākumus, lai uzlabotu
vietējā mēroga nodokļu parādu piedziņu, un
nodokļu kontroles nostiprināšanu. Lēmums no 2015. gada
ieviest iepriekš aizpildītas nodokļu deklarācijas ir vēl
viens pozitīvs pasākums, lai veicinātu nodokļu
saistību izpildi. (11)
Minēto pasākumu rūpīga un
ātra īstenošana vēl aizvien ir svarīgs uzdevums
Itālijai gan pašreizējo īstenošanas trūkumu novēršanas
ziņā, gan, lai novērstu turpmākas kavēšanās
uzkrāšanos. Viens no galvenajiem virzītājspēkiem, lai
uzlabotu Itālijas īstenošanas rādītājus un kopumā
nodrošinātu vienmērīgāku politisko rīcību, ir
labāka koordinācija un efektīvāka kompetences jomu sadale
starp dažādiem valdības līmeņiem. Tas savukārt
varētu labvēlīgi ietekmēt ES līdzekļu
pārvaldību, kuras jomā līdz šim ir veikta tikai
daļēja un nepabeigta rīcība, jo īpaši dienvidu
reģionos. Tāpat ES līdzekļu pārvaldību
joprojām nelabvēlīgi ietekmē nepietiekamas
administratīvās spējas un pārredzamības,
izvērtējuma un kvalitātes kontroles trūkums. Valsts
dienestu kvalitāte arī iegūtu, ja tie kļūtu
iedarbīgāki un vairāk vērsti uz pakalpojumu sniegšanu un
ieviestu atbilstošas izmaiņas personāla vadībā. Korupcija
joprojām ievērojami nelabvēlīgi ietekmē Itālijas
ražošanas sistēmu un uzticēšanos politiķiem un
iestādēm. Ir nepieciešams pārskatīt noilguma termiņus.
Lai efektīvi cīnītos pret korupciju, nepieciešams arī
atbilstoši pilnvarot Itālijas korupcijas apkarošanas iestādi
attiecībā uz valsts pārvaldes iestāžu novērtēšanu
un pārredzamību. Joprojām ir vērojams efektivitātes
trūkums civiltiesību jomā, un ir rūpīgi jāuzrauga
pieņemto pasākumu ietekme. (12)
Pamatojoties uz Itālijas Bankas
pagājušajā gadā veikto mērķtiecīgo aktīvu
kvalitātes pārskatīšanu, joprojām ir svarīgi uzlabot
samazinātas vērtības aktīvu pārvaldību un
veicināt to atsavināšanu, lai atjaunotu bankas spēju
paplašināt kredītu piedāvājumu reālajai ekonomikai.
Attiecībā uz finansējuma pieejamību galvenā līdz
šim veiktā rīcība ir bijusi vērsta uz to, lai
uzņēmumiem būtu vieglāk saņemt kredītu, taču
joprojām ierobežota ir finansēšanas instrumentu izstrāde,
izņemot banku aizdevumus, jo īpaši maziem un vidējiem
uzņēmumiem. Ir apsveicamas banku korporatīvās
pārvaldības jomā veiktās iniciatīvas, jo īpaši
Itālijas Bankas nesen publicētie jaunie principi. Vienlaikus to
ietekme būs atkarīga no tā, cik pareizi bankas tās
īstenos un kā tiks nodrošināta izpilde. Konkrēti,
joprojām ir nepieciešama dažu lielāko kooperatīvo banku (banche
popolari) rūpīga pārraudzība. (13)
2013. gadā vēl vairāk
pasliktinājās situācija Itālijas darba tirgū, —
bezdarbs pieauga līdz 12,2 % un jauniešu bezdarbs sasniedza
40 %. Ir svarīgi gādāt par pieņemto darba tirgus un
algu noteikšanas reformu pareizu īstenošanu un to ietekmes uzmanīgu
pārraudzību, lai garantētu, ka īstenotos paredzamie
ieguvumi, nodrošinot elastīgāku aiziešanu, labāk regulētu
elastīgu ienākšanu, visaptverošāku bezdarbnieku pabalstu
sistēmu un algu labāku saskaņošanu ar ražīgumu. Ir
aizkavējušies plāni uzlabot darbā iekārtošanas pakalpojumu
efektivitāti, stiprinot valsts nodarbinātības dienestus, un šos
plānus nepieciešams paātrināt. Pasākumi, kuru
mērķis ir sekmēt darbavietu veidošanu īstermiņā,
jāpapildina ar pasākumiem sadrumstalotības novēršanai.
Kopumā Itālijas darba tirgū joprojām ir izteikta
sadrumstalotība un zemi līdzdalības rādītāji, kas
jo īpaši ietekmē sievietes un jauniešus. Tāpēc ir
jāpaplašina līdz šim veiktie ierobežotie pasākumi, ņemot
vērā arī jaunatnes garantijas shēmas mērķus.
Itālijā ir vērojama mājsaimniecību izmantojamo
ienākumu samazināšanās apvienojumā ar augošu nabadzību
un sociālo atstumtību, kas jo īpaši ietekmē ģimenes ar
bērniem. Sociālie izdevumi Itālijā joprojām ir
lielākoties vērsti uz vecāka gadagājuma
iedzīvotājiem, bet netiek pievērsta liela uzmanība
aktivizācijai, tādējādi ierobežojot iespējas
novērst sociālā atstumtības un nabadzības risku. Nesen
sāktās sociālās palīdzības
izmēģinājuma shēmas mērķis ir nodrošināt
visaptverošu sociālās drošības sistēmu. Lai, kā
plānots, piemērotu šo shēmu visā valstī, būs
nepieciešams uzlabot sociālo izdevumu un pakalpojumu lietderīgumu
visā valsts teritorijā. (14)
Jācenšas uzlabot rezultāti un
cilvēkkapitāla spējas visos izglītības sistēmas
līmeņos, t. i., pamatizglītībā, vidējā
un augstākajā izglītībā. Skolotāja profesijai ir
raksturīgs vienots karjeras izaugsmes modelis, kas piedāvā tikai
ierobežotas perspektīvas profesionālās attīstības
ziņā. Dažādojot skolotāju karjeras izaugsmes iespējas
un veiksmīgāk sasaistot skolotāju karjeras trajektoriju ar
profesionālajiem panākumiem un darba rezultātiem
apvienojumā ar skolu novērtējuma vispārināšanu,
varētu uzlabot skolu darbības rādītājus. Lai
nodrošinātu vienmērīgu pāreju no izglītības uz
darba tirgu, vidējās un augstākās izglītības
līmenī varētu būt ļoti svarīgi nostiprināt
un paplašināt praktisko apmācību, plašāk nodrošinot
apmācību darbā un profesionālo izglītību un
apmācību. Pēc tam, kad 2013. gadā pieņemts
likumdošanas rīkojums šajā jomā, ir svarīgi izveidot valsts
kvalifikāciju reģistru, lai nodrošinātu prasmju atzīšanu
visā valstī. Pamatojoties uz sākotnējo rīcību
šajā virzienā, ierosinājums piešķirt valsts
finansējumu augstskolām, pamatojoties uz to pētniecības un
mācību darba rādītājiem, nāktu par labu gan
augstskolu kvalitātes celšanas ziņā, gan, iespējams, celtu
pētniecības un inovācijas spējas valstī, jo šajās
jomās tā atpaliek. (15)
Ir veikti daži pasākumi, lai izveidotu uz
uzņēmumiem un pilsoņiem vērstu vidi, taču šo
pasākumu ietekmi traucē kavēšanās ar to galīgo
apstiprināšanu un trūkumi to īstenošanā. Joprojām ir
vairākas vājās vietas attiecībā uz konkurenci
(rezervētas darbības jomas, koncesiju/atļauju shēmas utt.)
profesionālo pakalpojumu, apdrošināšanas, degvielas izplatīšanas,
mazumtirdzniecības un pasta pakalpojumu jomā. Jānovērš
arī virkne nepilnību, kuras ietekmē publiskā iepirkuma
sistēmu. Vēl viena prioritāte ir palielināt konkurenci
vietējo sabiedrisko pakalpojumu jomā. Jo īpaši
jāīsteno spēkā esošie tiesību akti, kuri paredz, ka
spēkā esoši līgumi, kas neatbilst ES tiesību aktiem par
iekšējiem kritērijiem, ir jāizlabo līdz 2014. gada 31.
decembrim. (16)
Vājās vietas infrastruktūrā
kavē pienācīgu enerģijas tirgus darbību. Īpašu
uzmanību un rīcību transporta jomā prasa intermodālas
infrastruktūras trūkums un nepietiekoša sinerģija un savienojumi
ar Itālijas ostu aizzonām. Itālija ir ārpuspilsētu
teritorijas, kurās platjoslas aptvērums nav pietiekams. (17)
Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir
vispusīgi izanalizējusi Itālijas ekonomikas politiku. Tā ir
izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu.
Vērtējumā Komisija ņēma vērā ne tikai
programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās
politikas izveidē Itālijā, bet arī atbilstību ES
noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir
jānostiprina Eiropas Savienības vispārējā ekonomikas
pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valsts lēmumos
nodrošinot ES līmeņa ieguldījumu. Komisijas ieteikumi saskaņā ar Eiropas pusgadu ir atspoguļoti
1.–8. ieteikumā. (18)
Ņemot vērā šo izvērtējumu,
Padome ir izskatījusi Itālijas stabilitātes programmu, un
tās atzinums[10]
ir atspoguļots jo īpaši turpmāk izklāstītajā
1. ieteikumā. (19)
Ņemot vērā Komisijas
padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu, Padome ir
izskatījusi valsts reformu programmu un stabilitātes programmu.
Tās ieteikumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011
6. pantu ir atspoguļoti 1. līdz 8. ieteikumā. (20)
Eiropas pusgada kontekstā Komisija ir
vispusīgi izanalizējusi arī visas eurozonas ekonomikas politiku.
Pamatojoties uz minēto analīzi, Padome ir sniegusi konkrētus
ieteikumus dalībvalstīm, kuru valūta ir euro. Itālijai
būtu arī jānodrošina šo ieteikumu pilnīga un
savlaicīga īstenošana, AR ŠO IESAKA Itālijai
laikposmā no 2014. līdz 2015. gadam rīkoties šādi. 1. Pastiprināt
budžeta pasākumus 2014. gadam, ņemot vērā radušos
atšķirību attiecībā pret Stabilitātes un izaugsmes
pakta prasībām, proti, parāda samazināšanas noteikumu,
pamatojoties uz Komisijas 2014. gada pavasara prognozi.
2015. gadā ievērojami stiprināt budžeta
stratēģiju, lai izpildītu prasību par parāda
samazināšanu. Pēc tam nodrošināt, lai vispārējās
valdības parāds pietiekoši sāktu samazināties; īstenot
vērienīgo privatizācijas plānu; īstenot izaugsmi
veicinošu fiskālo korekciju, pamatojoties uz paziņotajiem
būtiskajiem ietaupījumiem, kas gūti, pateicoties publiskā
sektora izdevumu lietderības un kvalitātes ilgstošai uzlabošanai
visos valdības līmeņos, vienlaikus saglabājot izaugsmi
veicinošus izdevumus, piemēram, pētniecībā un
izstrādē, inovācijā, izglītībā un
svarīgos infrastruktūras projektos. Pēc iespējas
ātrāk un ne vēlāk kā 2014. gada septembrī
garantēt fiskālās padomes neatkarību un pilnībā
nodrošināt tās darbību, lai paspētu to paveikt līdz
2015. gada budžeta plāna projekta novērtēšanai. 2. Vēl vairāk
pārvirzīt nodokļu slogu no produktīviem faktoriem uz
patēriņu, īpašumu un vidi, ievērojot budžeta
mērķus. Šajā sakarā novērtēt, cik efektīvs
bijis nesenais nodokļu īpatsvara samazinājums darbaspēka
izmaksās, un nodrošināt tam finansējumu 2015. gadam,
pārskatīt tiešo nodokļu izdevumu piemērošanas jomu un
paplašināt nodokļu bāzi, jo īpaši patēriņa
jomā. Apsvērt dīzeļdegvielas un benzīna akcīzes
nodokļu saskaņošanu un to indeksēšanu atbilstoši inflācijai,
un atcelt videi kaitīgas subsīdijas. Līdz 2015. gada martam
īstenot nodokļu reformu reglamentējošo likumu, pieņemot
arī rīkojumus, kuru rezultāts būs kadastrālās
sistēmas reforma, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma
nodokļu reformas efektivitāti. Turpināt uzlabot nodokļu
saistību izpildi, palielinot nodokļu sistēmas paredzamību,
vienkāršojot procedūras, uzlabojot nodokļu parādu
piedziņu un modernizējot nodokļu administrāciju.
Turpināt cīņu pret izvairīšanos no nodokļu
maksāšanas un veikt papildu pasākumus pret ēnu ekonomiku un
nedeklarētu darbu. 3. Plašāku pasākumu
ietvaros uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, precizēt
kompetences jomas visos valdības līmeņos. Nodrošināt
labāku ES līdzekļu pārvaldību, veicot
izlēmīgu rīcību, lai uzlabotu administratīvās
spējas, pārredzamību, izvērtēšanu un kvalitātes
kontroli reģionālā līmenī, jo īpaši dienvidu
reģionos. Turpināt palielināt pretkorupcijas pasākumu
efektivitāti, cita starpā, līdz 2014. gada beigām
pārskatot noilguma termiņus un nostiprinot valsts korupcijas
apkarošanas iestādes pilnvaras. Laikus pārraudzīt pieņemto
reformu ietekmi, lai gūtu lielāku atdevi civiltiesību jomā,
ar mērķi nodrošināt minēto reformu efektivitāti un
vajadzības gadījumā veikt papildu rīcību. 4. Stiprināt banku nozares
izturētspēju un nodrošināt nozares spēju
pārvaldīt un atsavināt samazinātas vērtības
aktīvus, lai atjaunotu aizdevumus reālajai ekonomikai. Veicināt
nebanku finansējuma pieejamību uzņēmumiem, jo īpaši
maziem un vidējiem uzņēmumiem. Turpināt veicināt un
pārraudzīt efektīvas korporatīvās
pārvaldības praksi visā banku nozarē, pievēršot
īpašu uzmanību lielām kooperatīvām bankām (banche
popolari) un nodibinājumiem, lai uzlabotu finanšu starpniecības
efektivitāti. 5. Līdz 2014. gada
beigām novērtēt darba tirgus un algu noteikšanas reformu ietekmi
uz darbavietu veidošanu, atlaišanas procedūrām, darba tirgus
duālismu un izmaksu konkurētspēju, un novērtēt papildu
rīcības nepieciešamību. Strādāt, lai panāktu
visaptverošu sociālo aizsardzību bezdarbniekiem, vienlaikus
ierobežojot algu piemaksas shēmu izmantošanu, lai atvieglotu
darbaspēka pārdali. Nostiprināt saikni starp aktīvo un
pasīvo darba tirgus politiku, sākot ar detalizēta
rīcības plāna izstrādi līdz 2014. gada
septembrim, un nostiprināt valsts nodarbinātības dienestu
koordināciju un darbības rādītājus visā
valstī. Veikt efektīvu rīcību, lai sekmētu sieviešu
nodarbinātību, līdz 2015. gada martam pieņemot
pasākumus ar mērķi samazināt fiskālos faktorus, kas
nestimulē otro pelnītāju nodarbinātību, un nodrošinot
atbilstošus aprūpes pakalpojumus. Līdz 2014. gada beigām
nodrošināt atbilstošus pakalpojumus nereģistrētiem jauniešiem
visā valstī un nodrošināt spēcīgāku
privātā sektora iesaistīšanos, lai piedāvātu
kvalitatīvas mācekļu programmas un prakses vietas, ņemot
vērā jaunatnes garantijas shēmas mērķus. Mazināt
pakļautību nabadzības un sociālās atstumtības riskam,
fiskāli neitrālā veidā izvērst sociālās
palīdzības izmēģinājuma shēmu, garantējot
atbilstošu mērķu noteikšanu, stingrus nosacījumus un
teritoriālu vienmērīgumu un nostiprinot saikni ar
aktivizācijas pasākumiem. Uzlabot atbalsta shēmas
ģimenēm un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu, dodot priekšroku
mājsaimniecībām ar maziem ienākumiem, kurās dzīvo
bērni. 6. Īstenot valsts skolu
novērtējuma sistēmu, lai savukārt uzlabotu skolu
darbības rādītājus un samazinātu priekšlaicīgas
mācību pārtraukšanas rādītājus. Vidējā
profesionālajā izglītībā un apmācībā
plašāk izmantot apmācību darbā un stiprināt
profesionālas ievirzes augstāko izglītību. Izveidot valsts
kvalifikāciju reģistru, lai nodrošinātu plašu prasmju
atzīšanu. Nodrošināt labāku valsts finansējuma pieejamību
kvalitatīvai augstākajai izglītībai un
pētniecībai. 7. Apstiprināt vēl
nepieņemtos tiesību aktus, kuru mērķis ir
normatīvās vides vienkāršošana uzņēmumiem un
pilsoņiem, un novērst trūkumus spēkā esošo
tiesību aktu īstenošanā. Veicināt tirgus atvēršanu un
novērst atlikušos šķēršļus un konkurences ierobežojumus
profesionālo un vietējo publisko pakalpojumu, apdrošināšanas,
degvielas izplatīšanas, mazumtirdzniecības un pasta pakalpojumu
jomā. Palielināt publiskā iepirkuma efektivitāti, jo
īpaši uzlabojot procedūras, cita starpā izmantojot e-iepirkumu,
racionalizējot centralizēto iepirkumu struktūras un nodrošinot
pareizu noteikumu piemērošanu pirms un pēc līguma slēgšanas
tiesību piešķiršanas. Vietējo sabiedrisko pakalpojumu jomā
līdz 2014. gada 31. decembrim strikti īstenot tiesību
aktus, kas paredz tādu līgumu labošanu, kuri neatbilst
prasībām par iekšēju līguma slēgšanas tiesību
piešķiršanu. 8. Ātri un
pilnībā līdz 2014. gada septembrim nodrošināt
transporta iestādes darbību. Apstiprināt
stratēģiskās nozīmes infrastruktūras sarakstu
enerģētikas jomā un uzlabot ostu pārvaldību un
savienojumus ar to aizzonām. Briselē, Padomes
vārdā – priekšsēdētājs [1] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. [2] OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp. [3] COM(2014) 413 final. [4] P7_TA(2014)0128 un P7_TA(2014)0129. [5] OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp. [6] C(2013) 8005 final. [7] COM(2013) 800 final. [8] COM(2013) 790 final. [9] SWD(2014) 83 final. [10] Saskaņā ar Padomes Regulas (EK)
Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.