52014DC0263

1. Ievads 1.1. Privātā sektora nozīme attīstības veicināšanā

Vispārzināms, ka pienācīgas kvalitātes darbs ir vislabākais veids, kā izkļūt no nabadzības. Privātais sektors jaunattīstības valstīs nodrošina aptuveni 90 procentus darbavietu, tāpēc tas ir svarīgs partneris cīņā pret nabadzību. Tas ir arī vajadzīgs kā ieguldītājs ilgtspējīgā lauksaimniecībā, lai 2050. gadā spētu nodrošināt pārtiku 9 miljardiem iedzīvotāju. Pateicoties inovācijām un ieguldījumiem zema oglekļa satura un resursu ziņā efektīvos risinājumos, privātajam sektoram būs liela nozīme pārveides virzībā uz iekļaujošu un ekoloģisku ekonomiku. Ņemot vērā privātā sektora potenciālu, lai jaunattīstības valstīs radītu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, privātās ieinteresētās personas — tostarp uzņēmumi, finanšu starpnieki, apvienības, kā arī darba ņēmēju un darba devēju organizācijas — arvien aktīvāk darbojas attīstības jomā gan kā finanšu avots, gan partneri valdībām, nevalstiskajām organizācijām (NVO) un atbalsta sniedzējiem.

1.2. Eiropas Savienības atbalsts privātā sektora attīstībai — panākumi un gūtā mācība

Eiropas Komisija cieši sadarbojas ar jaunattīstības valstu valdībām, lai tām palīdzētu izstrādāt un ieviest politiku, kas atbalsta privātā sektora attīstību. Komisija nodrošina ievērojamu finansējumu daudzās un dažādās jomās, tai skaitā attiecībā uz normatīvām reformām, kapacitātes palielināšanu un uzņēmējdarbības attīstības pakalpojumu sniegšanu, īpašu uzmanību pievēršot vietējo mikrouzņēmumu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu stiprināšanai. Pēdējā desmitgadē Komisija privātajam sektoram ir piešķīrusi vidēji EUR 350 miljonus gadā. Šis atbalsts kopā ar attīstības palīdzību un privātiem ieguldījumiem no dalībvalstīm ļauj ES būt par svarīgu atbalsta sniedzēju, kas atbalsta vietējā privātā sektora attīstību partnervalstīs. Izveidojot reģionālos finansējuma apvienošanas mehānismus, Komisija ir arī sākusi attīstīt jaunus instrumentus privātā sektora attīstības mērķu īstenošanai. Dotāciju stratēģisks lietojums Komisijai ļauj piesaistīt papildu attīstības finansējumu infrastruktūras ieguldījumiem un finansējuma pieejamības atvieglošanai mikrouzņēmumiem, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. ES arī sāk izmantot novatoriskus finanšu instrumentus (piemēram, garantijas), lai stimulētu komercbanku aizdevumu izsniegšanu MVU, kā arī riska kapitāla ieguldījumus fondos, kas izsniedz aizdevumus vai iegulda MVU īstenotos energoefektivitātes projektos. Privātā sektora kā finanšu avota līdzdalību sekmē arī finansējuma apvienošana plašākā mērogā sadarbībā ar attīstības finansēšanas iestādēm. Šajā paziņojumā ir aprakstīti veiksmīgi ES privātā sektora attīstības atbalsta piemēri, kas varētu iedvesmot turpmākus pasākumus.

Nesenā ES privātā sektora attīstības atbalsta novērtējumā laikposmam no 2004. līdz 2010. gadam[1] tika apstiprināts Komisijas nozīmīgais ieguldījums privātā sektora attīstībā partnervalstīs un norādīti veidi, kā uzlabot turpmākās programmas un stratēģijas: i) lielāka uzmanības pievēršana pienācīgas kvalitātes darbavietu radīšanai; ii) privātā sektora līdzdalības iekļaušana visā ES atbalsta pasākumu kopumā; iii) efektīvāka dažādu transversālu jautājumu risināšana, piemēram, programma pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai, sieviešu un jauniešu bezdarbs un cilvēktiesības, kā arī iv) sadarbības efektivitātes un privātā sektora attīstības atbalsta ietekmes uzlabošana, pilnveidojot diagnostiku un rezultātu mērīšanu.

2. Stratēģiska programma privātā sektora nozīmes stiprināšanai, lai panāktu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi

Pamatojoties uz pagātnes sasniegumiem un gūto mācību, kā arī ņemot vērā atsauksmes, kas saņemtas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām[2], šajā paziņojumā ir ierosināta stratēģiska programma privātā sektora nozīmes stiprināšanai, lai panāktu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi. To veido divi līmeņi, kuri saskaņā ar ES viedokli var radīt pievienoto vērtību un efektīvi papildināt dalībvalstu, attīstības finansēšanas iestāžu un citu attīstības partneru īstenotos pasākumus.

Attiecībā uz privātā sektora attīstības atbalstu Komisija vēlas arī turpmāk būt par svarīgu partneri valdībām un uzņēmējdarbības starpniekorganizācijām jaunattīstības valstīs, lai palīdzētu veidot uzņēmējdarbību veicinošu vidi un attīstīt vietējos uzņēmumus, kas var radīt pienācīgas kvalitātes darbavietas, palielināt valsts ienākumus un izmantot globāli integrētu tirgu sniegtās iespējas[3]. To darot, Komisija meklēs jaunus veidus, kā izmantot privātā sektora kā finansēšanas partnera, īstenošanas dalībnieka, konsultanta un starpnieka potenciālu, lai efektīvāk un lietderīgāk sniegtu ES atbalstu ne vien vietējā privātā sektora attīstības jomā, bet arī citās ES attīstības sadarbības jomās, piemēram, ilgtspējīgas enerģijas, ilgtspējīgas lauksaimniecības un lauku uzņēmējdarbības, digitālās un fiziskās infrastruktūras, kā arī ekoloģijas un sociālajā nozarē.

Uztverot privāto sektoru daudz plašāk nekā tikai attīstības sadarbības partneri, ierosinātajā stratēģiskajā programmā tiks arī iekļauti pasākumi un instrumenti, lai privātajam sektoram palīdzētu sasniegt pozitīvus attīstības rezultātus, īstenojot savas uzņēmējdarbības pamatstratēģijas. Tas nozīmē, ka Komisija plāno aktīvāk veicināt pašu uzņēmumu iesaistīšanos attīstībā, piemēram, mudinot jaunattīstības valstīs veikt atbildīgus ieguldījumus, vai nodrošināt ilgtspējīgas piegādes ķēdes un ražošanas modeļus.

Šī stratēģiskā programma ir atspoguļota ES attīstības palīdzības programmā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam attiecībā uz valstu un reģionālajām privātā sektora attīstības stratēģijām, piemēram, kopīgo ĀKK un ES darbu pie jaunas sadarbības programmas privātā sektora attīstībai ĀKK valstīs, tematisko programmu līmenī, kas risina privātā sektora līdzdalību kā transversālu jautājumu, kā arī saistībā ar nozaru intervenci, kas paredzēta, lai privātā sektora līdzdalības aspektu iekļautu lauksaimniecības, ilgtspējīgu energoresursu, infrastruktūras, kā arī ekoloģijas un sociālajās nozarēs.

2.1. Privātā sektora nozīmes stiprināšanas principi ES attīstības sadarbības jomā

ES atbalsts privātā sektora attīstībai, kā arī vietējā un starptautiskā privātā sektora līdzdalība balstīsies uz skaidriem principiem, kas papildinās atbalsta efektivitātes principus un kas būs arī paredzēti, lai iedvesmotu ES dalībvalstu, finansēšanas iestāžu un citu ES attīstības partneru centienus.

– Uzmanības pievēršana darbavietu radīšanai, iekļautībai un nabadzības mazināšanai. Programmas un partnerības jāveido tā, lai tās veicinātu nabadzības mazināšanu, piemēram, nodrošinot pienācīgas kvalitātes darbavietu radīšanu, labākus darba apstākļus, pakāpenisku pāreju no neoficiālas uz oficiālu ekonomiku, kā arī ekonomisko iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm, jauniešiem un neaizsargātām grupām.

– Diferencēta pieeja privātajam sektoram. Privātais sektors darbības ziņā ir ļoti daudzveidīgs, un tas dažādi ietekmēs ekonomikas attīstību. Privātais sektors ir ļoti dažāds — tie ir gan individuālie komersanti, gan lielas starptautiskas korporācijas un finanšu iestādes, tie ir gan uzņēmumi, kas dod labumu akciju turētājiem, gan sociāli uzņēmumi, kuru darbība vērsta uz iedzīvotājiem, gan kooperatīvi un darba ņēmēju un darba devēju organizācijas. Tie var darboties vietējā, valsts, reģionālā vai starptautiskā mērogā gan lauku, gan pilsētu teritorijās, gan oficiālā, gan neoficiālā sektorā un ļoti atšķirīgos valstu kontekstos. Katram no šiem privātā sektora dalībniekiem ir vajadzīgi atšķirīgi nosacījumi un stimuli attīstības sekmēšanai, un tas paredz diferencētas pieejas gan attiecībā uz to atbalstu, gan līdzdalību attīstības procesā.

– Iespēju radīšana, izmantojot tirgus risinājumus. Lai gan atbalsta sniedzēju iesaistīšanās nedrīkst radīt tirgus kropļojumus, lielāka uzmanība jāpievērš attīstības palīdzības potenciālai izmantošanai, lai sekmētu tirgus attīstību partnervalstīs. Pastāv vēl neizmantots potenciāls radīt uzņēmējdarbības iespējas vietējiem uzņēmējiem saskaņā ar programmām, kurās atbalsts tiek sniegts, īstenojot uz tirgu orientētas pieejas, piemēram, sadarbojoties ar vietējiem uzņēmumiem kā īstenošanas partneriem vai būvdarbu veicējiem un pakalpojumu sniedzējiem, vai sociālajās programmās izvēloties piešķirt atbalstu naudas izteiksmē, nevis natūrā, jo skaidra nauda papildus stimulē pirktspēju, tādējādi veicinot pieprasījumu kopienās ar maziem ienākumiem.

– Skaidru kritēriju ievērošana, sniedzot tiešu atbalstu privātā sektora dalībniekiem. Lai gan oficiāla attīstības palīdzība ir nepārprotami pamatota intervencei makro- un mezomērogā, tā var būt efektīva arī mikromērogā, lai paātrinātu vietējo uzņēmumu attīstību un pārvarētu tirgus nepilnības un apstākļus, kad ieguldījumi nav pietiekami. Tomēr, lai garantētu attīstības rezultātus un ilgtspēju, novērstu tirgus kropļojumus un mazinātu reputācijas un fiduciāros riskus, jābūt noteiktiem skaidriem kritērijiem, kad tiek pieņemti lēmumi par atbalsta piešķiršanu uzņēmumiem vai finanšu starpniekiem, sniedzot tiešas dotācijas vai subsidētus uzņēmējdarbības attīstības pakalpojumus, kā arī sniedzot garantijas, apdrošināšanu vai finansējumu ar atvieglotiem noteikumiem. Eiropas Komisija ir izstrādājusi kritēriju kopumu šādu lēmumu pieņemšanai. Tie papildina Komisijas finanšu regulu noteikumus[4] un kopumā ir saskaņoti ar citu attīstības partneru piemērotajiem standartiem (sk. 1. izcēlumu).

– Dažādu vietējo kontekstu un nestabilu apstākļu ņemšana vērā. Lai nodrošinātu vislabākos ES atbalsta rezultātus un izmaksu lietderīgumu, izstrādājot privātā sektora attīstības atbalstu, ir ļoti svarīgi diferencēt valstu kontekstus un noteikt prioritātes atbilstoši vajadzībām un attīstības līmenim, kā arī partnervalstu neaizsargātības pakāpei. Īpašas pieejas ir vajadzīgas sevišķi attiecībā uz nestabilām un konfliktu skartām valstīm, kurās steidzami vajadzīgas darbavietas un ekonomikas iespējas, lai atjaunotu sociālo kohēziju, mieru un politisko stabilitāti.

– Rezultātu īpaša uzsvēršana. Atbalsts privātā sektora attīstībai un partnerībām visos līmeņos jāpapildina ar centieniem stiprināt attīstības intervences pasākumu rezultātu mērīšanu un novērtēšanu.

– Politiskās saskaņotības ievērošana jomās, kas skar partnervalstu privāto sektoru. Papildus darbam pie tā, lai ES politikas pasākumi nelabvēlīgi neietekmētu partnervalstu attīstības perspektīvas, cieša koordinācija starp attiecīgajiem Komisijas dienestiem un ES dalībvalstīm arī turpmāk būs prioritārs uzdevums, lai nodrošinātu visaptverošu ES pieeju un padarītu attīstības politiku un citas attiecīgās ES politikas jomas par saskaņotām un savstarpēji stiprinošām. Komisijas 2012. gada paziņojumā par tirdzniecību, izaugsmi un attīstību[5] ir izklāstītas pieejas, kas parāda, kā šī saskaņotība tiek ieviesta attiecībā uz tirdzniecības un ieguldījumu politikas jomām.

1. izcēlums. Privātā sektora dalībnieku atbalsta kritēriji

(1) Izmērāmi attīstības rezultāti: privātiem uzņēmumiem vai finanšu starpniekiem piešķirtajam atbalstam ir rentablā veidā jāsekmē attīstības mērķu sasniegšana, piemēram, darbavietu radīšana, ekoloģiska un iekļaujoša izaugsme vai plašāka nabadzības mazināšana. Lai to panāktu, jānodrošina mērķu un rezultātu pārredzamība, kā arī atbilstīgi uzraudzības, novērtēšanas un rezultātu mērīšanas pasākumi.

(2) Papildināmība: bez publiskā atbalsta privātais uzņēmums neveiktu attiecīgos pasākumus vai ieguldījumus vai to nedarītu tādā pašā mērogā, laika periodā, atrašanās vietā vai saskaņā ar tādu pašu standartu. Atbalstītais pasākums nedrīkst izspiest citus privātā sektora dalībniekus vai aizstāt citu privāto finansējumu.

(3) Neitralitāte: sniegtais atbalsts nedrīkst kropļot tirgu, un tas jāpiešķir, izmantojot atklātu, pārredzamu un godīgu sistēmu. Atbalstam jābūt pagaidu pasākumam ar skaidri definētu atbalsta pārtraukšanas stratēģiju. Atbalsts, kura piešķiršanas pamatā ir tirgus nepilnības vai turpmāki riski, nedrīkst kavēt normatīvo reformu centienus, lai novērstu tirgus nepilnību cēloņus.

(4) Kopīgas intereses un līdzfinansējums: privātā sektora partnerību pamatā jābūt rentabilitātei, kopīgām interesēm un savstarpējai atbildībai par gūtajiem rezultātiem. Atbildība par kopīga projekta riskiem, izmaksām un ieņēmumiem ir jāuzņemas kopīgi.

(5) Pierādāma ietekme: atbalstītajiem pasākumiem jābūt nepārprotamai un pierādāmai ietekmei, kas veicina tirgus attīstību, piesaistot citus privātā sektora dalībniekus, lai atkārtotu un plašākā mērogā ieviestu gūtos attīstības rezultātus.

(6) Sociālo, vides un fiskālo standartu ievērošana: privātajiem uzņēmumiem, kas saņem atbalstu, ir jāspēj pierādīt, ka to darbība atbilst vides, sociālajiem un fiskālajiem standartiem, tostarp jāievēro cilvēktiesības un pamatiedzīvotāju tiesības, kā arī pienācīgas kvalitātes darba tiesības, laba korporatīvā pārvaldība un nozares noteikumi.

2.2. Privātā sektora attīstības atbalsts turpmākajā ES attīstības sadarbībā 2.2.1. Tādas uzņēmējdarbības vides veidošana, kas sekmē privātā sektora iniciatīvas

Arī turpmāk svarīgi ES privātā sektora attīstības palīdzības pīlāri būs atbalsta sniegšana uzņēmējdarbības un ieguldījumu apstākļu uzlabošanai (īpaši mikrouzņēmumiem, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem) un uzņēmējdarbības starpnieku un atbalsta organizāciju darbības stiprināšana. Šo pieeju var padarīt efektīvāku, uzlabojot valsts un nozares novērtēšanas kvalitāti, lai noteiktu prioritāri nepieciešamās reformas, kā arī iesaistot privāto sektoru uz rīcību vērstā publiskā un privātā sektora dialogā politikas izstrādes līmenī. Komisija arīdzan vēlas veicināt pieejamo politikas veidošanas instrumentu uzlabošanu, lai mērītu un salīdzinātu uzņēmējdarbības vides kvalitāti dažādās valstīs.

Lai efektīvi apvienotu uzņēmējdarbības vides reformas ar atbalstu citiem ieguldījumu apstākļu aspektiem (piemēram, finanšu tirgus attīstība, tirdzniecības veicināšana, migrācijas pārvaldība, kā arī tiesu un juridisko iestāžu stiprināšana), Komisija centīsies veidot sinerģijas starp tās privātā sektora attīstības atbalstu, palīdzību saskaņā ar tirdzniecības programmām, budžeta atbalstu un saistīto politisko dialogu ar partnervalstīm. Komisija atzīst — lai veidotu tādas vietējās iestādes un tiesiskos regulējumus, kas ļauj tirgiem kļūt efektīvākiem un godīgākiem, partnervalstu valdībām jāievieš labas pārvaldības un īpašumtiesību principi. Komisija ir gatava sniegt atbalstu, ja redzama politiskā griba veikt reformas un centieni īstenot starptautiskus noteikumus un pamatnostādnes, piemēram, ANO Pretkorupcijas konvenciju. Izstrādājot privātā sektora attīstības programmas, Komisija arī plašāk izmantos politiskās ekonomikas analīzes.

Paragvajā saskaņā ar ES finansētu ekonomikas integrācijas programmu tika atbalstīta “vienotas eksporta sadaļas” izveide, kas samazināja gaļas eksporta administratīvo procedūru kopējo ilgumu no 40 dienām līdz 50 minūtēm un kopš 2004. gada palielināja uz eksportu vērsto Paragvajas uzņēmumu skaitu par 500 %, ievērojami palielinot eksporta apjomu.

Tunisijā mikrofinansējuma nozare bija vāji attīstīta — aptuveni 300 000 klientu apkalpoja tikai divi finanšu pakalpojumu sniedzēji. Pateicoties politiskajam dialogam ar ES un saskaņā ar kopīgā atbalsta sniedzēju budžeta atbalsta pasākumiem, kas tika sākti pirms revolūcijas, valdība 2011. gadā reformēja valsts mikrofinansējuma nozares juridisko un tiesisko regulējumu saskaņā ar labākajiem starptautiskās prakses piemēriem, lai ļautu jauniem operatoriem nodrošināt papildu pieprasījumu (aptuveni 700 000 klientu) pēc mikrofinansējuma neaizsargātās grupās.

Privātā sektora izaugsmes ierobežojumu pamatā var būt ne vien kopējā uzņēmējdarbības vide, bet arī atbalsta infrastruktūras nepilnības attiecībā uz konkrēto nozari. Ne katrai ekonomikas nozarei ir produktivitātes palielināšanas un pienācīgas kvalitātes darbavietu radīšanas potenciāls. Atbalstu partnervalstu valdībām nedrīkst piešķirt tikai pēc politiska pieprasījuma — tā pamatā jābūt arī pienācīgai valsts latento salīdzinošo priekšrocību analīzei. Prioritāte jāpiešķir ierobežojumu likvidēšanai tajās nozarēs, kurās ir vislielākais potenciāls veicināt privātā sektora rosinātu izaugsmi un pienācīgas kvalitātes darbavietu radīšanu attiecīgajā valstī.

Rūpnieciskās kopas var būt daudzsološs veids, kā veidot stratēģiskas apvienības noteiktas nozares atbalsta pakalpojumu sniegšanai un piekļūt globālajām vērtību ķēdēm. Ir arī vajadzīgi atbilstīgi un paredzami nozaru tiesiskie regulējumi, lai varētu īstenot efektīvus un ilgtspējīgus tirgus risinājumus lauku elektrifikācijai, ilgtspējīgai pilsētu energoapgādei un piekļuvei finanšu un infrastruktūras pakalpojumiem, piemēram, mobilajām telekomunikācijām, ūdenim, transportam, energoresursiem un mājokļiem.

1. rīcība:  finansējums konsultāciju pakalpojumiem un moderniem diagnostikas rīkiem politikas formulēšanai, lai palīdzētu valdībām un uzņēmējdarbības starpniekorganizācijām uzlabot vietējos uzņēmējdarbības noteikumus un to ieviešanu, lai palielinātu juridisko noteiktību, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un samazinātu uzņēmējdarbības izmaksas.

2.2.2. Atbalsta palielināšana mikrouzņēmumu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam oficiālajās un neoficiālajās nozarēs

Makromēroga un nozaru pasākumiem uzņēmējdarbības vides stiprināšanai ir vajadzīgs papildu atbalsta pakalpojumu sniegšanas nodrošinājums mezo- un mikrolīmenī, lai palielinātu produktivitāti un paātrinātu ieguldījumu veikšanu un pienācīgas kvalitātes darbavietu radīšanu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta mikrouzņēmumiem, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir īpaši liela nozīme darbavietu radīšanā, produktivitātes palielināšanā un darba apstākļu uzlabošanā neoficiālās ekonomikas jomā. Sniedzot uzņēmumiem attīstības atbalstu, Komisija sadarbosies ar esošajiem uzņēmējdarbības starpniekiem un pakalpojumu sniedzējiem, kad vien tas būs iespējams, tādējādi ņemot vērā mācību, kas gūta, veidojot savas atbalsta struktūras, kurām ir lieli administratīvie izdevumi. Komisija veicinās uz tirgu vērstas pieejas, prasot privātā sektora atbalsta saņēmējiem segt daļu no saņemto pakalpojumu izmaksām.

Komisijas pieredze, kas gūta, piešķirot atbalstu Eiropas MVU, var sniegt noderīgus padomus arī jaunattīstības valstīm. Piemēram, Eiropas Biznesa atbalsta tīkla sniegtais publiskais atbalsts var būt par piemēru, lai veicinātu MVU sadarbību arī jaunattīstības valstīs. Eiropas uzņēmējsabiedrības var veicināt uzņēmumu attīstību partnervalstīs, iekļaujot vietējos mikrouzņēmumus, kā arī mazos un vidējos uzņēmumus savās piegādes ķēdēs, īpaši lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozarēs, kā arī nododot tehnoloģijas, piemēram, ekoloģiskās inovācijas vai ar atjaunojamajiem energoresursiem saistītus risinājumus. Komisija arī sadarbojas ar publiskajām finanšu iestādēm saskaņā ar tādām programmām kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) mazās uzņēmējdarbības iniciatīva, kurā ES līdzekļi tiek izlietoti konsultāciju pakalpojumiem, kas ir pielāgoti konkrētām nozarēm un valstīm. Ir jāveicina arī ciešāka sadarbība starp ziemeļu un dienvidu reģionu uzņēmumiem, piemēram, veidojot mērķsadarbības pasākumus darbinieku mācību un apmācības jomā. Turklāt Komisija izmantos savu attīstības sadarbību ar partnervalstīm, lai stiprinātu valstu profesionālās izglītības un apmācības sistēmas saskaņā ar darba tirgus pieprasījumiem un nepieciešamajām prasmēm formālos un neformālos uzņēmumos.

Uzņēmumu izaugsmes programma un programma “Konsultāciju pakalpojumi uzņēmumiem” (EGP-BAS) nodrošina konsultāciju pakalpojumus MVU no Austrumu partnerības valstīm, palīdzot tiem attīstīt un uzlabot savu uzņēmējdarbību. Līdz šim šo atbalstu saņēmuši vairāk nekā 600 MVU, gūstot teicamus panākumus — pēc viena gada 90 % uzņēmumu ir palielinājuši apgrozījumu vidēji par 43 %.

Tanzānijā tirdzniecības un lauksaimniecības atbalsta programma ir veicinājusi kvalitātes standartu uzlabošanu un produktivitātes palielināšanos tējas un kafijas vērtību ķēdēs par 50 %. Papildus plašākai piekļuvei starptautiskajiem tirgiem sīkzemnieku neto ieņēmumi ir auguši vismaz par 20 %, tiešā veidā palielinot saimniecībām pieejamos līdzekļus, radot jaunas iespējas sievietēm, kā arī nodrošinot labāku izglītību bērniem un pārtikas pieejamību.

Tiek lēsts, ka 60–80 procenti uzņēmumu jaunattīstības valstīs ir neoficiālas firmas. Tām ir milzīgs izaugsmes un darbavietu radīšanas potenciāls, un tas, ka šie uzņēmumi ir ēnu ekonomikas daļa, tos neizslēdz no attīstības palīdzības atbalsta saņemšanas. Taču vienlaikus ir vajadzīgs arī noteiktu pasākumu kopumus, lai palielinātu stimulus oficiāla statusa iegūšanai, ko nodrošina efektīvs iestāžu darbs, juridiskās sistēmas un drošas īpašumtiesības — sevišķi uz zemi, ko var izmantot kā nodrošinājumu aizdevumiem. Ir arī jāveic pasākumi, lai uzlabotu produktivitāti un darba apstākļus ēnu ekonomikas jomā, veidojot drošāku darba vidi un nodrošinot vieglāku piekļuvi tirgiem, finansēm, infrastruktūrai un sociālajiem pakalpojumiem. Noderīgs atbalsta sniegšanas veids ir neformālu atbalsta organizāciju — piemēram, ražotāju apvienību un dalībniekiem piederošu pašpalīdzības organizāciju — apmācība un spēju stiprināšana. Kooperatīvi, sociālie uzņēmumi un uz iedzīvotājiem vērsti citu veidu uzņēmumi bieži vien nodrošina pienācīgas kvalitātes darbavietas, ilgtspējīgu iztiku un iekļaujošus risinājumus sociālajām problēmām.

2. rīcība: tirgus mehānismu līdzfinansēšana mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu piekļuvi uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumiem, ko piedāvā vietējie pakalpojumu sniedzēji, tostarp starpniekorganizācijas, inkubatori, neoficiālas pašpalīdzības organizācijas un kooperatīvi, lai palielinātu vadības prasmes, tehnoloģiskās zināšanas un saiknes ar tirgiem oficiālo un neoficiālo sektoru mikrouzņēmumos un mazajos un vidējos uzņēmumos.

3. rīcība: atbalsts uzņēmumu apvienībām un attiecīgiem apmācības nodrošinātājiem, lai attīstītu un īstenotu uz pieprasījumu balstītas tehniskās un profesionālās izglītības un apmācības programmas.

2.2.3. Iespējas sievietēm kā uzņēmējām un darba ņēmējām

Sniedzot atbalstu mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī stimulējot to attīstību veicinošu vidi, Komisija īpašu uzmanību pievērsīs sieviešu uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai. Parasti jaunattīstības valstīs sievietes uzņēmējdarbībā ir pārstāvētas pārāk maz. Bieži to izraisa juridiskas vīriešu un sieviešu statusa interpretācijas atšķirības, un šādi apstākļi ierobežo sieviešu iespējas sākt uzņēmējdarbību, iegūt īpašumu vai zemi vai piekļūt kredītiem, tāpēc tas ir būtisks šķērslis dzimumu vienlīdzībai. Komisija centīsies panākt tādu uzņēmējdarbības regulējumu ieviešanu, kuros tiek ņemti vērā dzimumu aspekti, un strādās pie konkrētām apmācības un atbalsta vajadzībām sievietēm uzņēmējām un sievietēm darba ņēmējām, lai nodrošinātu, ka nesenie meiteņu izglītības uzlabojumi pārtop par reālām ekonomiskām iespējām sievietēm.

2.2.4. Plašāka piekļuve finansējumam un finanšu iekļautības veicināšana

Nespēja piekļūt kapitālam un pienācīgiem finanšu pakalpojumiem ir būtisks šķērslis īpaši mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai. Komisija atbalsta plašāku piekļuvi dažādotam finanšu pakalpojumu kopumam gan mājsaimniecībām, gan mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, veicot pasākumus, kuros ietilpst gan finanšu starpnieku kapacitātes stiprināšana, gan kapitāla nodrošināšana vietējām bankām mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanai. Turpmākajās programmās papildu uzmanība tiks pievērsta informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) lietojumam, kas ir kā instruments, lai nodrošinātu nabadzīgo iedzīvotāju finansiālo iekļautību. Tas ir īpaši būtiski Āfrikā, kur jau pašlaik tiek krasi mainīti finanšu apstākļi. Īpaši tiks uzsvērti arī uz klientiem vērsti modeļi, lai veicinātu iekļaujošus kreditēšanas, ietaupījumu un apdrošināšanas un maksājumu veikšanas pakalpojumus, naudas pārvedumus padarītu lētākus, ātrākus un drošākus, vienlaikus veicinot līdzekļu produktīvu ieguldīšanu. Šos pasākumus papildinās atbalsts atbilstīgas finanšu infrastruktūras un finanšu nozares tiesiskā regulējuma izveidei, lai nodrošinātu klientu aizsardzību, atbildīgas finanšu operācijas un finanšu sistēmas ilgtermiņa stabilitāti.

Dienvidāfrikas valdības Riska kapitāla mehānisms, kas tika izveidots ar ES finansējumu, lai veicinātu nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju līdzdalību ekonomikā, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm, ir nodrošinājis kapitālu vai kvazikapitālu 60 uzņēmumiem un ļāvis radīt 7000 jaunu darbavietu. Piemēram, uzņēmums MX Metal Shoppe ir saņēmis EUR 200 000 subordinētu aizdevumu, kas tam ļāvis piesaistīt papildu finansējumu jauna aprīkojuma iegādei un segt ražošanas kapitāla prasības un sākotnējās uzstādīšanas izmaksas. Pēc 18 mēnešiem darbā jau ir pieņemti 52 iedzīvotāji bez iepriekšējām prasmēm, un uzņēmums gūst peļņu un ātri attīstītās.

Saskaņā ar ĀKK un ES mikrofinansējuma programmu ES ir finansējusi projektu, kas nodrošina kapacitātes palielināšanas iespējas 12 mikrofinansēšanas iestādēm 12 Subsahāras Āfrikas valstu un Haiti nomaļās teritorijās. Pateicoties šai programmai, tika arī atbalstīta 14 jaunu finanšu produktu izveide, piemēram, ūdens tvertņu un skolas maksu kreditēšana, termiņdepozīti un naudas pārvedumu pakalpojumi. Apmācībā piedalījās vairāk nekā 750 mikrofinansēšanas iestāžu darbinieki, savukārt 120 000 jaunu klientu lauku apvidos varēja izmantot atvieglotu piekļuvi novatoriskiem finanšu pakalpojumiem.

ES dotāciju apvienošana ar citiem attīstības finansējuma avotiem jau ir sevi pierādījusi kā veiksmīgs modelis, kā palielināt piekļuvi finansējumam, piemēram, izmantojot garantiju mehānismus un mikrofinansēšanas fondus. Vairāk uzmanības tiks pievērsts sieviešu uzņēmēju finansēšanai, finansējuma piešķiršanai sociālajiem uzņēmumiem un ieguldījumiem, kas rada ievērojamus rezultātus[6], kā arī aizdevumu pieejamības uzlabošanai un MVU kapitāla finansēšanai, ko dēvē par “trūkstošo vidusposmu”, jo to finansējuma vajadzības parasti nenodrošina ne mikrofinansēšanas iestādes, ne tradicionālās bankas.

4. rīcība: stratēģiski izmantot ES dotācijas, tostarp saskaņā ar apvienošanas mehānismiem, lai uzlabotu piekļuvi aizdevumiem, kapitāla finansējumam, garantijām un mērķtiecīgajam kapitālam mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem arī valstīs ar lielu risku, kā arī ietekmes finansējumam sociālajiem uzņēmumiem.

5. rīcība: palielināt atbalstu iekļaujošam finansējumam, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu, jauniešu un lauku apvidu iedzīvotāju finansiālai iekļaušanai.

2.3. Privātā sektora attīstības un līdzdalības iekļaušana ES attīstības sadarbībā

Gandrīz visās ES atbalsta jomās pastāv iespējas stiprināt privātā sektora nozīmi, lai nodrošinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi. Privātajam sektoram ir liela nozīme lauksaimniecības un lauku uzņēmējdarbības, ilgtspējīgas enerģijas, infrastruktūras un sociālajās nozarēs, turklāt tas ir arī nozīmīgs vides, klimata pārmaiņu, migrācijas, riska pārvaldības[7], izejvielu[8], dabas resursu, veselības aprūpes un farmakoloģijas, ilgtspējīga tūrisma un uztura jomā. Komisija saskaņā ar partnervalstu valdību politikas nostādnēm izstrādās veidus, kā privātā sektora attīstības mērķus labāk integrēt atbalsta stratēģijās, un identificēs paņēmienus, kā privāto sektoru izmantot kā īstenošanas un finansēšana partneri šajās jomās.

Šajā saistībā lielāku ES apvienošanas mehānismu daļu varētu piešķirt tādiem finanšu instrumentiem kā aizdevumi, garantijas, riska sadales instrumenti un kapitāla vai kvazikapitāla instrumenti. Šo instrumentu galvenais mērķis ir veicināt privātos ieguldījumus, kas ir pierādījuši savu finansiālo dzīvotspēju, taču nespēj gūt pietiekamu finansējumu no tirgū pieejamajiem resursiem. Turklāt, lai ES investori uzdrošinātos ieguldīt šajos tirgos, svarīgs priekšnosacījums ir arī finanšu un riska sadales instrumentu pieejamība jaunattīstības valstīs. Tas īpaši attiecas uz tādām nozarēm kā būvniecība, tostarp transporta, inženierkomunikāciju un ēku būvniecība, ko raksturo lieli sākotnējie ieguldījumi, liels risks un bieži vien nevienlīdzīga starptautiskā konkurence, kam nepieciešami pasākumi vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai.

2.3.1. Privātā sektora iesaistīšana ilgtspējīgas energoapgādes nozarē

6. rīcība: palielināt riska kapitāla nodrošinājumu, veicot privātus ieguldījumus energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu un lauku apvidu elektrifikācijas projektos jaunattīstības valstīs, par piemēru ņemot Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonda (GEEREF) panākumus.

                 Sadarbībā ar Eiropas attīstības finansēšanas iestādēm izveidot riska sadales mehānismu, lai palielinātu privātos ieguldījumus enerģētikas nozares projektos.

2.3.2. Privātā sektora iesaistīšana ilgtspējīgas lauksaimniecības un lauku uzņēmējdarbības nozarē

7. rīcība: palīdzēt lauksaimniekiem izveidot saiknes ar tirgiem, izmantojot tirgus modeļus, līdzīgi kā iniciatīvas, kas tika izstrādātas saskaņā ar Āfrikas Lauksaimniecības attīstības visaptverošo programmu.

                 Palielināt MVU un sīkzemnieku lauku uzņēmējdarbības kapacitāti un atvieglot finansējuma, tirgus informācijas un tehnoloģiju pieejamību.

                 Paātrināt ilgtspējīgu vietējo un starptautisko tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm, atbalstot uzņēmumu, NVO, ražotāju, valdību un citu ieinteresēto personu apvienības.

                 Izstrādāt un finansēt riska pārvaldības instrumentus, piemēram, cenu, laikapstākļu un dabas katastrofu apdrošināšanu.

                 Atbalstīt iekļaujošas publiskā un privātā sektora partnerības un uzņēmējdarbības modeļus, pienācīgi ņemot vērā tādus procesus kā brīvprātīga pamatnostādņu ievērošana saistībā ar sauszemes, zivsaimniecības un mežu teritoriju labu pārvaldību, atbildīgiem ieguldījumiem lauksaimniecībā, kā arī Āfrikas Zemes politikas iniciatīvu.

2.3.3. Privātā sektora iesaistīšana infrastruktūras nozarēs

8. rīcība:       piesaistīt privātā sektora kapitālu un zināšanas infrastruktūras ieguldījumos jaunattīstības valstīs, izmantojot ES reģionālos finansējuma apvienošanas mehānismus, piemēram, ES un Āfrikas Infrastruktūras trasta fondu.

                Strādāt pie projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas līgumu noslēgšanas, kā arī ilgtspējas un dzīves cikla izmaksu koncepcijas ES publiskā iepirkuma procedūrās.

                Veicināt sadarbību attīstības un kosmosa tehnoloģiju izmantošanas jomā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, īstenojot pētniecības programmas, tehnoloģiju nodošanu, kapacitātes stiprināšanu un kopīgas uzņēmējdarbības iniciatīvas, tostarp izstrādājot satelītnavigācijas infrastruktūru un Zemes novērošanas pakalpojumus.

2.3.4. Privātā sektora iesaistīšana videi draudzīgas saimnieciskās darbības nozarēs

9. rīcība: veicināt ekoloģisku uzņēmējdarbību un videi draudzīgu darbavietu radīšanu, izmantojot pamatiniciatīvu SWITCH TO GREEN, kura ir attīstīta, pamatojoties uz programmas “SWITCH-Asia” panākumiem, un kurā politiskais dialogs par nosacījumiem ekoloģiskas uzņēmējdarbības attīstībai ir apvienots ar līdzfinansējumu novatoriskiem projektiem, kas atbalsta ilgtspējīgus patēriņa un ražošanas modeļus un praksi partnervalstīs.

                 Stiprināt aizsargātu un citu jutīgu bioloģiskās daudzveidības teritoriju pārvaldību, cita starpā īstenojot tematisko pamatiniciatīvu “Biodiversity for Life”, kas iesaista privāto sektoru ekosistēmu pakalpojumu maksājumu shēmu izstrādē un īstenošanā, kopienas veiktā dabas resursu pārvaldībā un publiskās un privātās partnerībās.

2.4. Privātā sektora līdzdalības veicināšana attīstības jomā 2.4.1. Atbildīgas uzņēmējdarbības prakses veicināšana saskaņā ar ES attīstības politiku

Pēdējā desmitgadē vietējie un starptautiskie privātie ieguldījumi valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem ir vairāk nekā trīskāršojušies un pašlaik veido pusi no finanšu resursiem, kas pieejami jaunattīstības valstīs, ievērojami pārsniedzot oficiālo attīstības palīdzību[9]. Pat nelielas privāto ieguldījumu stratēģiju izmaiņas var būtiski mainīt šo ieguldījumu ietekmi uz jaunattīstības valstīm.

ES Korporatīvās sociālās atbildības stratēģija[10] ir stabils pamats Eiropas uzņēmumu atbildīgai darbības izvēršanai jaunattīstības valstīs. Komisija mudina uzņēmumus ievērot starptautiski atzītās pamatnostādnes un principus, tostarp ANO Globālo līgumu, ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Trīspusējo deklarāciju par daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālajai politikai piemērojamajiem principiem, ISO 26000 rekomendējošo standartu par sociālo atbildību, kā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādnes starptautiskajiem uzņēmumiem. Komisija pāriet pie tādas pieejas īstenošanas, kuras pamatā ir tiesības, aptverot visas ES attīstības sadarbības cilvēktiesības, tostarp attiecībā uz privātā sektora attīstības atbalstu. Tā arī gaida, ka visi uzņēmumi ievēros cilvēktiesības. Uzņēmumiem, kas iegulda vai darbojas jaunattīstības valstīs, ir jānodrošina, lai tiktu ieviesti attiecīgi noteikumi par kukuļdošanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu, kā arī sistēmas risku novērtēšanai un potenciālas negatīvas ietekmes mazināšanai attiecībā uz cilvēktiesībām, darbu, vides aizsardzību un ar katastrofām saistītiem aspektiem to darbībā un vērtību ķēdēs, tostarp pienācīgi sadarbojoties ar valdībām, sociālā dialoga partneriem un NVO. Arī sociālo, vides un fiskālo standartu ievērošana ir uzskatāma par priekšnosacījumu ES līdzdalībai vai publiskam atbalstam privātajā sektorā. Uzņēmumu atbildīga uzņēmējdarbības prakse tiks stiprināta, veicinot patērētāju izpratni par ilgtspējīgiem patēriņa un ražošanas modeļiem un praksi, kā arī atbalstot godīgu un ētisku tirdzniecību.

Uzņēmumu brīvprātīgi centieni nodarboties ar uzņēmējdarbību atbildīgākā un ilgtspējīgākā veidā ir jāpapildina ar uzlabotu uzņēmējdarbības pārredzamību un cīņu pret korupciju, kā arī centieniem panākt starptautisko darba un vides konvenciju ratificēšanu un faktisku īstenošanu ES politiskajā dialogā ar partnervalstīm un ES tirdzniecības politikā. Jaunākajos ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos ir iekļauti arī noteikumi par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem[11], un dažās ES autonomās tirdzniecības priekšrocību shēmās[12] ir paredzēta starptautisko cilvēktiesību un darba tiesību, kā arī vides un labas pārvaldības konvenciju ievērošana. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai tiktu nodrošināta godīga un pārredzama migrējošo darba ņēmēju nodarbinātība un attieksme pret tiem.

Īpaša uzmanība jāpievērš atbildīgai uzņēmējdarbības praksei un atbilstīgi jārīkojas noteiktās nozarēs, piemēram, kalnrūpniecības un mežistrādes jomā, kur pastāv īpaši plašas privāto ieguldījumu attīstības iespējas un lieli riski. Pamatojoties uz pašreizējo atbalstu tādām iniciatīvām kā Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīva (EITI), Kimberli process un ES Rīcības plāns meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT), Komisija pastiprinās centienus uzlabot pārredzamību ieguves nozarēs (nafta, gāze un kalnrūpniecība) un mežrūpniecības nozarē, efektīvi izmantojot EITI rezultātā gūto un uzņēmumu sniegto informāciju par to veiktajiem maksājumiem valdībām par dabas resursu ekspluatāciju, kas ir daļa no jaunajām ES tiesību aktos noteiktajām prasībām par pārskatu sagatavošanu katrā atsevišķā valstī. Turklāt nesen tika arī pieņemts Kopīgais paziņojums par konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes izrakteņu atbildīgu sagādi un ar to saistītais priekšlikums regulai[13].

10. rīcība:     veicināt starptautiskās korporatīvās sociālās atbildības (KSA) pamatnostādnes un principus politiskajā dialogā un attīstības sadarbībā ar partnervalstīm, palielinot tirgus priekšrocības, ja KSA tiek ievērota publiskā iepirkuma konkursos, un veicinot ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu.

2.4.2. Iekļaujošas uzņēmējdarbības izvēršana un tirgus risinājumi attīstības jomā

Lai izaugsme būtu iekļaujoša, tai jārada tādas ekonomiskās iespējas, kas nodrošina ilgtspējīgu iztiku, īpaši nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Privātais sektors var tiešā veidā veicināt iekļaujošu izaugsmi, iesaistoties tādās saimnieciskās darbībās, kas tūlītēji ietekmē nabadzīgos iedzīvotājus, uzlabojot to ekonomiskās iespējas kā klientiem un patērētājiem no pieprasījuma puses, kā arī ražotājiem, izplatītājiem vai darba ņēmējiem no piedāvājuma puses. Daudzas ES dalībvalstis jau sadarbojas ar uzņēmumiem, īstenojot dažādas partnerību programmas, lai izmēģinātu šādus iekļaujošus uzņēmējdarbības modeļus[14]. Komisija var būt kā papildu dalībnieks un, īstenojot savas privātā sektora attīstības programmas, var palīdzēt veidot vietējo atbalsta iestāžu sistēmu iekļaujošas uzņēmējdarbības vecināšanai, turklāt tā arī atbalstīs veiksmīgu iekļaujošu uzņēmējdarbības modeļu atkārtošanu un ieviešanu plašākā mērogā, stiprinot tīklus un platformas, kas veicina privātā sektora dialogu un zināšanu apmaiņu, nodrošina esošo atbalsta pakalpojumu un finansējuma iespēju pārredzamību, kā arī atvieglo partnerību veidošanu starp uzņēmumiem, finansēšanas iestādēm, darba ņēmēju un darba devēju organizācijām, NVO, atbalsta sniedzējiem un/vai valdībām.

11. rīcība:     atbalstīt veiksmīgu un iekļaujošu uzņēmējdarbības modeļu, kā arī novatorisku attīstības problēmu tirgus risinājumu atkārtošanu un ieviešanu plašākā mērogā, stiprinot uz rīcību vērstas privātā sektora platformas un tīklus, kas veicina zināšanu apmaiņu, partnerības un atbilstošu sadarbības partneru meklēšanu starp uzņēmumiem un citiem dalībniekiem.

2.4.3. Vieglāka publisko un privāto partnerību (PPP) un vairāku ieinteresēto personu apvienību veidošana

Publiskā un privātā sektora partnerības tādu projektu īstenošanai vai pakalpojumiem, ko tradicionāli nodrošina publiskais sektors, var būt efektīvs līdzeklis, kā sabiedriskos labumus un pakalpojumus nodrošināt nabadzīgajiem iedzīvotājiem uzticamākā un finansiāli pieejamākā veidā, vienlaikus papildinot valdības resursus ar privātā sektora ieguldījumiem. Būvniecības nozare un zema oglekļa satura un resursu ziņā efektīva ekonomika ir piemēri, kuros Eiropa var sniegt eksperta zināšanas, veidojot PPP, un var nodrošināt novatoriskus risinājumus tādās jomās kā atjaunojamie energoresursi, ekoloģiskas ēkas vai cita infrastruktūra, piemēram, ūdensapgādes, sanitārijas, atkritumu apsaimniekošanas un transporta infrastruktūra.

Šajā jomā Komisija turpinās sniegt tehnisko atbalstu valsts pārvaldes iestādēm, lai stiprinātu to administratīvo kapacitāti un izveidotu juridiskus un tiesiskus regulējumus un pamatnostādnes saistībā ar PPP, veicinātu publiskā un privātā dialoga mehānismus, lai pētītu PPP veidošanas iespējas, kā arī mudinās īstenot juridiskā un tiesiskā regulējuma reformas un izmantos finanšu instrumentus, lai piesaistītu privāto finansējumu infrastruktūras projektiem, stiprinot privātā sektora kreditēšanas iespējas un kapitāla finansējuma operācijas, ko nodrošina atbilstīgas finanšu iestādes saskaņā ar ES finansējuma apvienošanas mehānismiem. Šīs aktivitātes papildinās centieni uzlabot publiskā sektora zināšanas, pārredzamību un pārvaldību, lai nodrošinātu, ka privātā sektora pārstāvju peļņas stimuli atbilstu publiskajām interesēm.

Raugoties plašāk par tradicionālajām PPP infrastruktūras nozarēs, Komisija sniegs atbalstu jauniem partnerību un vairāku ieinteresēto pušu apvienību veidiem starp valsts un pašvaldības iestādēm, uzņēmumiem un NVO, lai uzlabotu prasmes un sniegtu pamatpakalpojumus — īpaši lauku teritorijās, sievietēm un citām atstumtām grupām —, piemēram, nodrošinot piekļuvi ilgtspējīgiem un lētiem energoresursiem, ūdenim, veselības aprūpei un izglītībai, kā arī piedāvās iespējas lauksaimniecības un uztura jomā.

2.4.4. Privātā sektora nozīmes un atbildības definēšana saskaņā ar globālo attīstības programmu

Komisijas paziņojumā “Cilvēka cienīgu dzīvi visiem”[15] kā viena no piecām prioritārajām jomām, saskaņā ar kuru jāveido programma laikposmam pēc 2015. gada, ir minēta iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmes virzītājspēku veicināšana, tai skaitā cilvēka attīstības būtisko pakalpojumu nodrošināšana un pienācīgas kvalitātes darbavietu radīšana. Ar šo programmu tiks atbilstīgi panākta iekļaujoša un ilgtspējīga izaugsme tikai tādā gadījumā, ja tās formulēšanā piedalās privātais sektors. Komisija, cieši saskaņojot savu darbību ar dalībvalstīm, strādās pie tā, lai attīstības programmā laikposmam pēc 2015. gada tiktu skaidri definēta privātā sektora aktīva līdzdalība. Tā arī piekrīt Rio+20 galīgajā dokumentā paustajai atziņai, ka aktīva privātā sektora līdzdalība var veicināt ilgtspējīgas attīstības panākšanu un pārveidi virzībā uz iekļaujošu un ekoloģisku ekonomiku. Vienlaikus Komisija arī pastiprinās centienus, lai izpildītu apņemšanos, kas tika pausta Pusanas augsta līmeņa forumā par palīdzības efektivitāti, saistībā ar efektīvu publiskā un privātā sektora sadarbību attīstības jomā.

12. rīcība:     atbalstīt Kopīgo deklarāciju par publiskā un privātā sektora sadarbību un aktīvi piedalīties Labklājības partnerībā, kas tika izveidota Pusanas privātā sektora pamatsadaļā.

3. Turpmākā virzība — instrumenti un veidi, kā privāto sektoru padarīt par partneri attīstības sadarbības jomā

Komisija izmantos dažādus pasākumus saskaņā ar tās valsts un reģionālā mēroga, kā arī tematiskajām programmām, lai īstenotu un iekļautu savu pieeju attiecībā uz privātā sektora attīstību, kā arī izmantotu privātā sektora potenciālu kā partnerim attīstības sadarbības jomā. Lai īstenotu iepriekš izklāstīto pieeju un prioritātes, būs jāpielāgo esošās pieejas un instrumenti, kā arī pašreizējais ES attīstības sadarbības instrumentu klāsts būs jāpapildina ar jauniem.

3.1. Sistēma strukturēta dialoga veidošanai un kopīgiem pasākumiem ar privāto sektoru

Lai saprastu vietējā privātā sektora vajadzības un ierobežojumus un lai izmantotu Eiropas privātā sektora potenciālu līdzdalībai attīstības jomā un sadarbībai ar uzņēmumiem jaunattīstības valstīs, ir vajadzīgas privātā un publiskā sektora saziņas un sadarbības iespējas. Vietējā mērogā Komisija, izmantojot ES delegācijas, mudinās veidot iekļaujošu publiskā un privātā sektora politisko dialogu, atbalstot esošu vai jaunu dialoga mehānismu darbību, piemēram, nacionālās nodarbinātības, darba vai eksporta padomes, kā arī mērķtiecīgi strādājot pie privātā sektora pārstāvju (tostarp tirdzniecības kameru, sociālo partneru un organizāciju, kas pārstāv mikrouzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī sieviešu uzņēmēju un neoficiālu firmu un darba ņēmēju) kapacitātes palielināšanas, lai uzlabotu to ieguldījumu šādos dialoga mehānismos. Turklāt Komisija izmantos politisko dialogu ar partnervalstīm, lai censtos palielināt valdību un vietējo pašvaldību iestāžu vēlmi veidot atklātas diskusijas ar privātā sektora pārstāvjiem.

Eiropas un globālā mērogā Komisija strādās pie sistēmas izstrādes dialoga veidošanai un efektīvu kopīgu pasākumu īstenošanai ar privāto sektoru, vēlams, stiprinot esošās iniciatīvas, tostarp nesen izveidoto politikas forumu attīstības jautājumos (PFD)[16], lai uzlabotu atsevišķu Eiropas platformu un programmu koordināciju. Tiks arī īstenota tiešāka sadarbība ar uzņēmumiem un to nozaru apvienībām, izmantojot nozares mēroga dialoga mehānismus, lai veicinātu aktīvāku privātā sektora līdzdalību un tirgus risinājumus ilgtspējīgas lauksaimniecības un lauku uzņēmējdarbības, ilgtspējīgu energoresursu, infrastruktūras un sociālajās nozarēs.

3.2. Privāto resursu mobilizēšana attīstībai, veicot finansējuma apvienošanu

Komisija atbalsta resursu apvienošanu, sasaistot ES dotācijas ar aizdevumiem vai kapitālu, ko nodrošina citi publiski un privāti finansētāji, kā svarīgu līdzekli, lai attīstībai piesaistītu papildu resursus un palielinātu ES palīdzības ietekmi. Saskaņā ar ES platformu ārējās sadarbības apvienošanai Komisija sadarbojas ar finanšu iestādēm, lai palielinātu apvienošanas veicinošo ietekmi, piesaistot vairāk privātā finansējuma un infrastruktūras ieguldījumiem plašāk izmantojot tādus finanšu instrumentus kā garantijas, kapitālu un citus riska sadales instrumentus. Šajā saistībā Komisija arī pēta iespējas, kā paplašināt apvienošanas mērogu jaunās jomās, piemēram, ilgtspējīgas lauksaimniecības un sociālajās nozarēs, un kā veicināt vairāk tādu projektu, kas būtiski ietekmē vietējā privātā sektora attīstību, piemēram, MVU piekļuvi finansējumam, izveidojot īpašas privātā sektora sadaļas reģionālajos finansējuma apvienošanas mehānismos.

3.3. ES politiskās ietekmes izmantošana, atbalstot iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi

Šā paziņojuma sagatavošanas laikā apspriežoties ar ieinteresētajām personām, bieži tika pausts viedoklis, ka ES politiskā ietekme ir salīdzinoša priekšrocība, ko vajadzētu izmantot pilnvērtīgāk, lai atbalstītu privātā sektora attīstības mērķus. Tādēļ Komisija centīsies vēl vairāk palielināt ES politikas un instrumentu ietekmi uz pozitīvu sadarbību un privātā sektora attīstību tādās jomās kā tirdzniecība, uzņēmumi, nodarbinātība un citas būtiskas sfēras.

Veidojot politisko dialogu ar partnervalstīm un daudzpusējos forumos, Komisija, apspriežoties ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, turpinās strādāt pie tā, lai tiktu ievērotas saistības attiecībā uz starptautiski pieņemtiem principiem un pamatnostādnēm uzņēmējdarbības, cilvēktiesību un darba tiesību jomās, vides standartiem, kā arī korupcijas novēršanu un fiskāliem jautājumiem. Tā arī pētīs, kā savā politiskajā dialogā vislabāk risināt tādus jautājumus kā uzņēmējdarbības vides reformas, kas ir būtiskas ieguldījumiem, inovācijai un privātā sektora attīstībai, tostarp attiecībā uz tiesiskumu, korupcijas novēršanu, publisko finanšu pārvaldību, fiskālajām reformām, kā arī publisko iestāžu efektivitāti un kapacitāti.

Visbeidzot, Komisija turpinās meklēt sinerģiju veidošanas iespējas starp budžeta atbalsta un tiešas intervences pasākumiem, lai sasniegtu privātā sektora attīstības mērķus. Budžeta atbalsts un ar to saistītais politiskais dialogs var noderīgā veidā atbalstīt uzņēmējdarbības vides reformas partnervalstīs, veicinot makroekonomisko sistēmu stabilitāti, stabilu publisko finanšu pārvaldību, pārredzamību un budžeta pārraudzību. Turklāt īpaši reformu līgumi un rezultātu rādītāji, kuros uzmanība pievērsta privātā sektora attīstībai, var palīdzēt īstenot uzņēmējdarbības reformas.

ES politiskā nozīme ir atkarīga no Komisijas un dalībvalstu spējas mobilizēt savas stiprās puses un iespējas un no kopīga darba ar kopēju stratēģisku redzējumu. Nodrošinot atbalsta sniedzēju pilnvērtīgāku koordināciju un kopīgu programmu veidošanu, ES paudīs vienotu nostāju un varēs labāk izmantot to, ka lielākajā daļā partnervalstu tā ir viena no lielākajiem atbalsta sniedzējiem, lai panāktu iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.

Palielinot ieguldījumus jaunattīstības valstīs un aktīvāk piedaloties attīstības sadarbības procesos, privātais sektors pauž pārliecinošu vēstījumu par tā lielo nozīmi, veicinot iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi jaunattīstības valstīs. Šajā paziņojumā izklāstītā stratēģija ļaus Komisijai veicināt un paātrināt gan vietējo, gan Eiropas uzņēmumu līdzdalību, lai panāktu reālus un pozitīvus attīstības rezultātus.

[1] Sk. http://ec.europa.eu/europeaid/how/evaluation/evaluation_reports/2013/1317_docs_en.htm.

[2] Apspriedes par jautājumiem saistībā ar šo paziņojumu tika veiktas laikā no 2013. gada novembra līdz 2014. gada februārim, un tajās piedalījās ES dalībvalstis, partnervalstu valdības, Eiropas pašvaldību pārstāvji un vietējie privātā sektora pārstāvji, sociālie partneri un NVO.

[3] Šie intervences pasākumi ir cieši saistīti ar pasākumiem tirdzniecības un attīstības jomā, kas ir izklāstīti 2012. gada paziņojumā “Tirdzniecība, izaugsme un attīstība” [COM(2012) 22 final], un papildina tos.

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 966/2012 un Komisijas Deleģētā regula Nr. 1268/2012 par minētās regulas piemērošanas noteikumiem.

[5] COM(2012) 22 final.

[6] Piemēram, EIB ietekmes finansējuma sadaļa ĀKK reģiona valstīm, kas ir izveidota kā jauns un īpašs EUR 500 miljonu piedāvājums saskaņā ar esošo ĀKK ieguldījumu mehānismu, ir paredzēta, lai radītu lielu attīstības ietekmi ar tālejošu mērķi mazināt nabadzību, novēršot sociālās un vides problēmas, ar kurām saskaras ĀKK reģiona valstis, tostarp panākt pienācīgas kvalitātes darbavietu radīšanu, mazo un lauku uzņēmumu ilgtspēju, klimata pārmaiņu mazināšanu, nodrošinājumu ar pārtiku, piekļuvi tādiem pamatresursiem kā ūdens un enerģija, kā arī sieviešu un jauniešu ekonomisko un sociālo integrāciju.

[7] Zaļajā grāmatā par apdrošināšanu pret dabas vai cilvēka izraisītām katastrofām [COM(2013) 213 final] ir uzsvērta apdrošināšanas nozīme, lai palīdzētu izveidot efektīvus negadījumu novēršanas plānus valstīs, kas ir neaizsargātas pret katastrofām.

[8] Saskaņā ar 2008. gada Izejvielu iniciatīvu [COM(2008) 699].

[9] Komisijas paziņojums “Panākt visaptverošu un integrētu pieeju nabadzības izskaušanas un ilgtspējīgas attīstības finansēšanā laikposmam pēc 2015. gada” [COM(2013) 531].

[10] Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību [COM(2011) 681 galīgā redakcija].

[11] Piemēram, ar Korejas Republiku 10.5.2010. parakstītais pamatnolīgums.

[12] Piemēram, GSP+, kas paredz, ka mazāk attīstītajās valstīs, kas izmanto šīs shēmas priekšrocības, ir jāratificē un jāievēro 27 starptautiskās konvencijas, tādējādi tiesību aktos ieviešot minimālus standartus darba, vides un korupcijas novēršanas jomā, kas jāievēro uzņēmumiem.

[13] JOIN(2014) 8, 28.2.2014. un COM(2014) 111, 5.3.2014.

[14] Piemēram, Vācijas programma develoPPP, Austrijas ekonomisko partnerattiecību programma, SIDA programma “Attīstības uzņēmējdarbība” vai izveidotie finansēšanas mehānismi īpašu subsīdiju piešķiršanai (challenge funds), ko cita starpā ieviesuši Apvienotās Karalistes Starptautiskās attīstības departaments (DFID) un Nīderlandes Ārlietu ministrija.

[15] COM(2013) 92 final.

[16] Komisija ir izveidojusi PFD kā vairāku ieinteresēto personu dialoga vidi, kur vietējās iestādes, pilsoniskās sabiedrības forumi (CSO) un privātā sektora pārstāvji var dot ieguldījumu ES attīstības politikas un programmu izstrādē.