19.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 271/87

Ziņotājs

:

Henk Kool (NL/PSE), Hāgas pilsētas domnieks

Atsauces dokumenti

:

Priekšlikumi Eiropas Parlamenta un Padomes regulām

1.

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības (VRP) cieši sadarbojas ar banku iestādēm, lai finansētu savus vidējā termiņa un ilgtermiņa projektus. Tā kā vietējās un reģionālās pašvaldības atbild par divām trešdaļām no visiem publiskajiem ieguldījumiem Eiropas Savienībā, kuri tikai 2011. gadā vien bija 179 miljardi euro jeb 1,4 % no ES IKP – vairāk nekā Savienības kopējais budžets (1 %) —, ir visnotaļ skaidrs, ka banku noturība ir īpaši svarīga vietējām un reģionālajām pašvaldībām un ka pašreizējā banku regulējuma reforma tās ietekmēs ļoti lielā mērā;

2.

norāda, ka no politiskā un ekonomikas zinātņu viedokļa tiek plaši atbalstīta nostādne, ka banku uzraudzība un reformu pārraudzība būtu efektīvāka, ja to veiktu Eiropas, nevis valstu līmenī;

3.

atzinīgi vērtē Komisijas regulas par strukturālajiem pasākumiem, ar ko uzlabo ES kredītiestāžu noturību, un par ziņošanu par vērtspapīru finansēšanas darījumiem un to pārredzamību; uzsver, ka ārkārtīgi svarīgi ir neradīt regulatīvu un administratīvu slogu;

4.

tomēr pauž nožēlu par to, ka Komisijas 2012. gada februārī ieceltās Augsta līmeņa ekspertu grupas (ALEG) sniegto ierosinājumu darbības joma un vērienīgums ir ievērojami samazināti; norāda, ka priekšlikumiem būs maza ietekme uz bankām, uz kurām tie vērsti, īpaši tāpēc, ka Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste jau ir pieņēmušas līdzīga rakstura reformas valstu līmenī (1);

5.

norāda, ka abi Komisijas iesniegtie regulu projekti paredz saskaņot virkni noteikumu, kuru mērķis ir pastiprināt tiesisko regulējumu attiecībā uz banku darbību un finanšu iestādēm. Ņemot vērā daudzējādās saiknes starp mērķa subjektiem un sistēmisko risku, ko tie var radīt, šos noteikumus var īstenot tikai Eiropas Savienības līmenī. Tāpēc RK uzskata, ka juridiskais pamats (LESD 114. pants) ir pareizs un ka ierosinātie tiesību akti atbilst subsidiaritātes principam;

6.

atkārtoti uzsver kreditēšanas nozīmi publisko ieguldījumu finansēšanā, ko veic vietējās un reģionālās pašvaldības vispārējās nozīmes projektos, piemēram, infrastruktūras, pētniecības un izglītības jomā; atzīmē, ka šie ieguldījumi ir būtiska publisko izdevumu sastāvdaļa un ka tiem ir svarīga nozīme izaugsmes un iedzīvotāju labklājības veicināšanā;

7.

uzsver vietējām un reģionālajām pašvaldībām izsniedzamo kredītu īpatnības. VRP nekādā ziņā nav pielīdzināmas privātajiem vai biznesa klientiem, un tāpēc šādu kredītu raksturs, summas un termiņi prasa īpašas specializētas zināšanas no banku puses;

8.

atzīst, ka vietējām, reģionālām un uz VRP orientētām bankām ir īpaši svarīga nozīme reģionu un pašvaldību attīstībā un finansēšanā. Tās nodrošina būtisku atbalstu ekonomikas attīstībai vietējā līmenī, atbalstot MVU, apvienības un sociālo ekonomiku;

9.

aicina dalībvalstis un Eiropas Komisiju aizsargāt un stiprināt vietējās uzņēmējdarbības modeli, ko veido savstarpējās, kooperatīvās un krājaizdevu sabiedrības, it īpaši mazās bankas, kurām ir būtiska loma reālajā ekonomikā, pateicoties to ciešajai un līdzsvarotajai klātbūtnei vietējā un reģionālajā līmenī;

10.

negatīvi vērtē dažu vietējo un reģionālo banku nesamērīgo un nekontrolēto ekspansiju; to iegādātie “toksiskie aktīvi” nopietni apdraud ekonomiku šo banku izcelsmes teritorijās;

11.

norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām izsniegtie banku kredīti samazinās, kas izpaužas ne tikai kā mazākas aizdevumu summas un augstāki kredītprocenti, bet arī kā satraucoša kredītu termiņu samazināšana; tas varētu atspoguļot apburto loku, kurā universālās bankas samazina savu līdzdalību reālajā ekonomikā un tādējādi kļūst tendētas uz tirdzniecību un paralēlās banku sistēmas darbībām;

12.

pauž bažas par ievērojamo procentu likmju starpību starp Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi (0,25 % kopš 2013. gada novembra) un likmēm, ko bankas piedāvā vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ņemot vērā, ka šīs starpības pamatā nav objektīvs novērtējums par finanšu stāvokli attiecīgajā apvidū, savukārt saistību neizpildes risks joprojām ir visnotaļ zems;

13.

uzskata, ka šāda neizdevīgāku nosacījumu piemērošana rada ievērojamu spiedienu uz vietējo un reģionālo pašvaldību budžetiem, arvien vairāk apgrūtinot pašvaldību iespējas tos līdzsvarot, panākt labu absorbcijas spēju un finansēt ilgtermiņa projektus, kas palīdz nodrošināt izaugsmi un nodarbinātību;

14.

tāpēc aicina Komisiju turpmākajā posmā iesniegt likumdošanas priekšlikumu, lai ieviestu efektīvus pasākumus ar mērķi novērst kredītresursu trūkumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

15.

vērš uzmanību uz to, ka dažas vietējās un reģionālās pašvaldības emitē tādus finanšu instrumentus kā obligācijas, lai finansētu savas darbības un politikas;

16.

pauž nožēlu, ka dažas bankas ir pamudinājušas vietējās un reģionālās pašvaldības iegādāties “toksiskus” un kompleksus finanšu produktus pārmērīgās proporcijās, pilnībā apzinādamās ar to saistītos riskus; uzsver, ka atbilstošas zinātības trūkuma dēļ vairumam vietējo un reģionālo pašvaldību nav pietiekamu tehnisko zināšanu, lai pilnībā izprastu šādus produktus; tāpēc pauž nožēlu par to, ka slogs, kas izriet no šādu aktīvu neveiksmēm, pilnībā gulstas uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām un to nodokļu maksātājiem;

17.

aicina dalībvalstis un Eiropas Komisiju mudināt bankas pieņemt visaptverošu, godīgu un atbildīgu pieeju, konsultējot vietējās un reģionālās pašvaldības par riskiem, ko tās uzņemas; aicina arī izstrādāt vietējām un reģionālajām pašvaldībām paredzētus vienkāršus un pārredzamus finanšu instrumentus, kuru noteikumi ir skaidri jādefinē, kad tiek parakstīts līgums; pauž vēlmi, lai šie instrumenti piedāvātu skaidras likmes ar mērķi nodrošināt pārredzamību vietējo un reģionālo pašvaldību demokrātiskajā lēmumu pieņemšanas procesā;

18.

atbalsta mērķi stiprināt banku stabilitāti un noturību, kas paredz aizliegt tirdzniecību savā vārdā un nodrošināt spēju nodalīt riskantas tirdzniecības darbības;

19.

atbalsta 1. pantā noteiktos mērķus, kas paredz novērst sistēmisko risku, finanšu spriedzi un lielu, strukturāli sarežģītu un savstarpēji saistītu struktūru bankrotu finanšu sistēmā;

20.

aicina Komisiju izpētīt iespējas līdzīgus noteikumus piemērot visu lielumu bankām, ņemot vērā administratīvo slogu un izmaksas, jo šādas iniciatīvas varētu padarīt drošākas arī mazākas bankas;

21.

atbalsta Komisijas priekšlikumu aizliegt finanšu instrumentu un izejvielu tirdzniecību savā vārdā, t.i., ja banka to dara vienīgi peļņas gūšanas nolūkā, ņemot vērā, ka Finanšu instrumentu tirgu direktīva (COM(2011)0656) (tā sauktā MiFiD II) konkrēti nepievēršas tirdzniecībai savā vārdā. Šādu instrumentu emitēšana būtu stingri jāierobežo, padarot to pieejamu tikai tiem tirgus dalībniekiem, kuri spēj pierādīt, ka izmantos šos produktus, lai segtu paši savus komerciāla vai rūpnieciska rakstura riskus. Pretējā gadījumā pastāvētu risks sajaukt vietām banku konsultējošo un ieguldījumu darbību, tādējādi radot augsni spekulācijai un cenu svārstībām, turklāt rastos sistēmiski riski banku sistēmai;

22.

pauž bažas par tirdzniecības darījumiem ar mazu laika intervālu, kas varētu radīt nopietnus riskus banku sistēmā, un aicina dalībvalstis un Komisiju īstenot efektīvus pasākumus, lai regulētu šo jomu;

23.

atgādina, ka ierosinātās regulas darbības joma ir lielā mērā samazinājusies, jo dalībvalstis jau ir pieņēmušas vai plāno pieņemt valstu noteikumus ar līdzīgu raksturu, un ka Liikanen grupas ieteikumi ir ievērojami sašaurināti;

24.

uzsver, ka šādā cieši integrētā sektorā ir svarīgi nodrošināt saskaņotību ES līmenī, lai atbilstības nodrošināšanas slogu un izmaksas saglabātu pēc iespējas mazākas, nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un novērstu konkurences un iekšējā tirgus darbības izkropļojumus šajā jomā;

25.

atzinīgi vērtē Komisijas norādi, ka šos noteikumus pēc to ieviešanas ir paredzēts pārskatīt, un aicina padziļināti izpētīt iespējamo negatīvo ietekmi, īpaši attiecībā uz reālās ekonomikas finansēšanu ES pilsētās un reģionos;

26.

nav pārliecināta, vai tas, ka lēmums par konkrētu tirdzniecības darbību nodalīšanu balstās uz šauru pārbaudi, nodrošinās pietiekamus tiesiskos līdzekļus, lai sasniegtu regulas vispārējos mērķus, un vai tie nebūtu labāk īstenojami, veicot plašāku pārbaudi, kas aptvertu visus mērķus;

27.

apšauba pieņemtās strukturāli ļoti sarežģītās pieejas efektivitāti, kas var, no vienas puses, apgrūtināt un sadārdzināt noteikumu izpildes uzraudzību un, no otras puses, pieļaut atbrīvojumus no regulas prasībām un iespējas veikt regulējuma arbitrāžu;

28.

pauž nožēlu par regulas projekta sašaurināto darbības jomu, kas galvenokārt saistīta ar atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecības izslēgšanu no lēmumu pieņemšanas procesa. Ir bažas, ka pārmērīgi spekulatīva tirdzniecība var radīt pārāk lielus tirgus un izraisīt izkropļojumus gan finanšu tirgū, gan reālajā ekonomikā. Šādi izkropļojumi var radīt nepareizu cenu veidošanos lauksaimniecības, enerģētikas un metālizstrādājumu atvasināto instrumentu tirgos, kas ir vitāli svarīgi vietējai un reģionālajai ekonomikai;

29.

aicina Komisiju no definīcijas, kas sniegta regulā par strukturālajiem pasākumiem, ar ko uzlabo ES kredītiestāžu noturību (5. panta 4. punktā), izslēgt ilgtermiņa vērtspapīru turēšanu (t.s. “buy and hold”), jo tā ir banku pamatdarbības sastāvdaļa;

30.

aicina Komisiju iekļaut simetrijas principu banku noregulējuma mehānismos. Proti, noregulējuma iestādēm būtu jāpiešķir iespēja likt kreditoriem uzņemties zaudējumus, tāpat kā viņi būtu guvuši labumu veiksmes gadījumā; šim nosacījumam būtu vienādi jāattiecas uz visu veidu kreditoriem;

31.

atbalsta regulu par ziņošanu par vērtspapīru finansēšanas darījumiem un to pārredzamību; uzskata šos pasākumus par papildinājumu banku strukturālajām reformām, kas ir vajadzīgas, lai novērstu juridisku nepilnību, kura jau ir identificēta;

32.

atzīst, ka ir nepieciešams regulējums, ņemot vērā gan ciešo saikni starp tradicionālajām bankām un paralēlo banku sistēmu, gan to, ka pēdējā veic tās pašas ekonomiskās funkcijas, ko veic bankas, proti, kredītu starpniecību, kredītrisku nodošanu, likviditātes konversiju un termiņu konversiju bez atbilstošas kontroles;

33.

mudina ECB, Komisiju, Parlamentu un dalībvalstis aktīvi rūpēties par to, lai saņemtu pietiekamu un visaptverošu informāciju par paralēlo banku sistēmu. Informācija ir galvenais faktors, kam jāgādā, lai attiecībā uz sistēmas regulēšanu publiskās iestādes būtu pietiekami spējīgas reaģēt, neraugoties uz straujo attīstības tempu un mēģinājumiem apiet tiesību aktus;

34.

atzinīgi vērtē ierosinājumu uzlikt par pienākumu ziņot par visiem darījumiem kopējā datubāzē un uzskata, ka tas palīdzēs uzraudzīt risku, kas saistīts ar vērtspapīru finansēšanas darījumiem (VFD); atzinīgi vērtē to, ka minētie pasākumi arī uzlabos pārredzamību ieguldītājiem un nodrošinās viņiem instrumentus, lai pieņemtu lēmumus par ieguldījumiem, balstoties uz labāku informētību par VFD īpatnībām;

35.

atbalsta obligātos nosacījumus, kas uzlabos tālākieķīlāšanas pārredzamību, nodrošinot, ka klienti dod piekrišanu un pieņem savus lēmumus, balstoties uz pilnīgām zināšanām par riskiem, ko tie varētu radīt.