(1)

Jaunas psihoaktīvas vielas, kurām var būt dažādi lietojuma veidi komerciālām un rūpniecības vajadzībām, kā arī zinātniskiem mērķiem, var radīt risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, ja tās lieto cilvēku uzturā.

(2)

Pēdējos gados ir pieaudzis dalībvalstu to ziņojumu skaits par jaunām psihoaktīvām vielām, kas iesniegti, izmantojot ātras informācijas apmaiņas mehānismu, kuru izveidoja ar Vienoto rīcību 97/396/TI (3), un kuru vēlāk nostiprināja ar Padomes Lēmumu 2005/387/TI (4). Vairāk nekā viena dalībvalsts ir ziņojusi par lielāko daļu šo jauno psihoaktīvo vielu. Daudzas no šīm jaunajām psihoaktīvajām vielām tika pārdotas patērētājiem bez atbilstoša marķējuma un lietošanas pamācības.

(3)

Dalībvalstu kompetentās iestādes ievieš dažādus ierobežojošus pasākumus attiecībā uz šīm jaunajām psihoaktīvajām vielām, lai novērstu risku, ko tās rada vai var radīt, ja tiek lietotas uzturā. Tā kā jaunas psihoaktīvas vielas bieži izmanto zinātniskās pētniecības un attīstības nolūkos , lai izgatavotu dažādus produktus vai citas vielas, ko izmanto tādu preču ražošanā kā zāles, rūpnieciskie šķīdinātāji, tīrīšanas līdzekļi vai augsto tehnoloģiju preces, tad ierobežota pieejamība šādai izmantošanai varētu būtiski ietekmēt uzņēmējus, traucējot viņu uzņēmējdarbību iekšējā tirgū , un arī kavēt ilgtspējīgu zinātnisko pētniecību un attīstību . [Gr. 1]

(4)

Iekšējā tirgū pieejamais arvien pieaugošais skaits jaunu psihoaktīvu vielu, to skaits , šo vielu daudzveidība, ātrums, ar kādu tās parādās tirgū, dažādi riski, kas apdraud cilvēkus, tās lietojot, kā arī pieaugošais to cilvēku skaits cilvēku, kuri šīs vielas lieto, un sabiedrības nepietiekamās zināšanas un informētība par riskiem, kas saistīti ar to patērēšanu, liek valsts iestādēm meklēt efektīvus risinājumus, kā aizsargāt sabiedrības veselību un drošību, neradot šķēršļus iekšējā tirgus darbībai. [Gr. 2]

(5)

ā kā situācija un apstākļi saistībā ar psihoaktīvajām vielām dalībvalstīs atšķiras, attiecīgi atšķiras arī ierobežojošie pasākumi dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras, un tas nozīmē, ka uzņēmējiem, kuri izmanto jaunas psihoaktīvas vielas dažādu preču ražošanā, ir jāievēro atšķirīgas prasības, piemēram, attiecībā uz pirmseksporta paziņojumu, eksporta atļauju vai importa un eksporta licencēm. Tādējādi atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, normatīvajos un administratīvajos aktos attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām traucē , iespējams, zināmā mērā varētu traucēt iekšējā tirgus darbību, radot šķēršļus tirdzniecībai, veidojot tirgus sadrumstalotību, juridisku nenoteiktību un nevienlīdzīgas konkurences nosacījumus uzņēmējiem, kas apgrūtina uzņēmumu darbību iekšējā tirgū. [Gr. 3]

(6)

Tādu jaunu psihoaktīvu vielu gadījumā, kuras jau izmanto komerciālām un rūpniecības vajadzībām vai zinātniskiem mērķiem, ierobežojoši pasākumi ne tikai rada šķēršļus varētu radīt šķēršļus tirdzniecībai, bet arī šo iepriekš minēto lietojuma veidu izstrādei, kā arī varētu radīt nopietnus šķēršļus tirdzniecībai tiem uzņēmējiem, kuri cenšas attīstīt šādus lietojuma veidus, ievērojami apgrūtinot piekļuvi šīm jaunajām psihoaktīvajām vielām. [Gr. 4]

(7)

Ja netiks stiprināta efektīva informācijas apmaiņa un koordinācija starp dalībvalstīm, atšķirības starp dažādiem ierobežojošiem pasākumiem, ko piemēro jaunām psihoaktīvām vielām, var arī vielām — kaut arī tie ir likumīgi, jo tos ievieš atbilstīgi katras dalībvalsts konkrētajai situācijai psihoaktīvo vielu jomā —, varētu arī veicināt kaitīgu jaunu psihoaktīvu vielu nonākšanu citās dalībvalstīs, apgrūtinot centienus ierobežot to pieejamību patērētājiem un mazinot patērētāju aizsardzību visā Savienībā. [Gr. 5]

(7a)

Iepriekš minētās atšķirības veicina šādu vielu nelikumīgu tirdzniecību, ar ko nodarbojas noziedznieki, jo īpaši organizēti noziedzīgi grupējumi. [Gr. 6]

(8)

Ir sagaidāms, ka šādas atšķirības tikai pieaugs turpinās pastāvēt , jo dalībvalstis turpina īstenot īsteno atšķirīgas pieejas, lai kontrolētu jaunas psihoaktīvas vielas isinātu problēmas saistībā ar jaunajām psihoaktīvajām vielām . Tādēļ ir sagaidāms, ka pieaugs gadījumā, ja dalībvalstis nekoordinēs savus pasākumus un efektīvāk nesadarbosies, turpinās pastāvēt šķēršļi tirdzniecībai un tirgus sadrumstalotība, kā arī trūks juridiskās noteiktības un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu, kas radīs vēl lielākus šķēršļus iekšējā tirgus darbībai. [Gr. 7]

(9)

Šie Ja tiek konstatēti iekšējā tirgus darbības traucējumi ir jānovērš ie būtu jārisina, un tālab būtu jātuvina noteikumi, kas attiecas uz jaunām psihoaktīvām vielām, kuras rada bažas Savienības līmenī, tajā pašā laikā nodrošinot augstu veselības, drošības un patērētāju aizsardzības līmeni , kā arī dalībvalstu iespēju elastīgi reaģēt uz vietējo situāciju . [Gr. 8]

(10)

Ja jaunas psihoaktīvas vielas un maisījumus paredzēts izmantot komerciālām un rūpniecības vajadzībām, kā arī zinātniskai pētniecībai un attīstībai, ko veic pienācīgi pilnvarotas personas struktūrās, kuras atrodas tiešā dalībvalstu iestāžu kontrolē vai kuras minētās iestādes ir īpaši apstiprinājušas, to apritei Savienībā jābūt vajadzētu būt brīvai. Šajā regulā jāparedz noteikumi ierobežojumu piemērošanai šādai brīvai apritei. [Gr. 9]

(11)

Jaunām psihoaktīvām vielām, kas rada risku veselībai, sabiedrībai un drošībai visā Savienībā, piemēro pasākumus Savienības līmenī. Rīcībai attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām saskaņā ar šo regulu jāveicina cilvēku veselības un drošības augsta līmeņa aizsardzība, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(12)

Šī regula neattiecas uz narkotisko vielu prekursoriem, jo šo ķīmisko vielu novirzīšanai, lai ražotu narkotiskas vai psihotropas vielas, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 273/2004 (5) un Padomes Regulu (EK) Nr. 111/2005 (6).

(13)

Jebkurai Savienības rīcībai saistībā ar jaunām psihoaktīvām vielām jābalstās uz zinātniskiem pierādījumiem, un tai jāpiemēro konkrēta procedūra. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, ir jāsagatavo ziņojums par jaunām psihoaktīvām vielām, kuras rada bažas visā Savienībā. Ziņojumā jānorāda, vai ir nepieciešams veikt riska novērtējumu. Pēc riska novērtējuma Komisijai jāizlemj, vai jaunajām psihoaktīvajām vielām ir jāpiemēro kādi ierobežojoši pasākumi. Tūlītēja sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumā pirms riska novērtējuma pabeigšanas Komisijai jāpiemēro vielām pagaidu ierobežojumi patēriņa tirgū. Ja parādās jauna informācija par jaunu psihoaktīvu vielu, Komisijai ir atkārtoti jānovērtē tās radītā riska līmenis. Ziņojumi par jaunām psihoaktīvām vielām ir jāpublisko.

(14)

Saskaņā ar šo regulu nebūtu jāveic jaunas psihoaktīvas vielas riska novērtējums, ja tā tiek izvērtēta saskaņā ar starptautiskām tiesībām vai tā ir zāļu vai veterināro zāļu aktīvā viela , izņemot gadījumus, kad Savienības līmenī ir pieejami pietiekami dati, kas liecina, ka ir jāsagatavo kopīgs Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) un Eiropola ziņojums . [Gr. 10]

(15)

Ja jaunā psihoaktīvā vielā, par kuru ir sagatavots ziņojums, ir aktīva zāļu vai veterināro zāļu sastāvdaļa, Komisijai kopā ar Eiropas Zāļu aģentūru jāizvērtē turpmākas rīcības nepieciešamība.

(16)

Pasākumiem, kurus piemēro jaunām psihoaktīvām vielām Savienības līmenī, jābūt proporcionāliem to radītajam riskam veselībai, sabiedrībai un drošībai.

(17)

Attiecībā uz dažām jaunām psihoaktīvām vielām, kas rada tūlītēju sabiedrības veselības apdraudējumu, vajadzīga steidzama rīcība. Tāpēc līdz riska novērtējuma pabeigšanai ir jāierobežo to šādu vielu pieejamība patērētājiem būtu jāierobežo uz pietiekami ilgu laiku līdz brīdim, kad ir noteikts jaunās psihoaktīvās vielas radītā riska līmenis un, pamatotos gadījumos, stājas spēkā lēmums, ar ko ievieš pastāvīgus pasākumus . [Gr. 11].

(18)

Pamatojoties uz pašreizējiem pierādījumiem un iepriekš definētiem kritērijiem, Savienības līmenī nekādus ierobežojošus pasākumus nepiemēro nevajadzētu piemērot jaunām psihoaktīvām vielām, kuras rada nelielu risku veselībai, sabiedrībai un drošībai , bet dalībvalstis var ieviest papildu pasākumus, ko tās uzskata par atbilstīgiem vai vajadzīgiem atkarībā no konkrētajiem riskiem, ko šī viela rada to teritorijā, ņemot vērā valsts apstākļus un visus sociālos, ekonomikas, juridiskos, administratīvos vai jebkādus citus faktorus, ko dalībvalstis varētu uzskatīt par būtiskiem . [Gr. 12]

(19)

Tās jaunās psihoaktīvās vielas, kas pamatojoties uz pašreizējiem pierādījumiem un iepriekš definētiem kritērijiem, rada mērenu risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, nedrīkst nedrīkstētu būt pieejamas patērētājiem. [Gr. 13]

(20)

Tās jaunās psihoaktīvās vielas, kas pamatojoties uz pašreizējiem pierādījumiem un iepriekš noteiktiem kritērijiem, rada nopietnu risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, nedrīkst nedrīkstētu būt pieejamas tirgū. [Gr. 14]

(21)

Šajā regulā būtu jāparedz izņēmumi, lai nodrošinātu cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību, veicinātu zinātnisko pētniecību un attīstību, kā arī ļautu izmantot jaunas psihoaktīvas vielas rūpniecībā ar nosacījumu, ka tās nerada nelabvēlīgas sekas un netiek izmantotas ļaunprātīgi vai citiem mērķiem. [Gr. 15]

(21a)

Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai novērstu tādu jaunu psihoaktīvo vielu novirzīšanu uz nelegālo tirgu, kas tiek izmantotas pētniecības un izstrādes nolūkos vai citos atļautos veidos. [Gr. 16]

(22)

Lai nodrošinātu efektīvu šīs regulas īstenošanu, dalībvalstīm jāizstrādā noteikumi par sankcijām, ko piemēro ierobežojošu pasākumu pārkāpumu gadījumos. Šīm sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(23)

EMCDDA, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1920/2006/EK (7), būs galvenā loma vajadzētu uzņemties galveno lomu informācijas apmaiņā un aprites koordinēšanā par jaunām psihoaktīvām vielām un to radītā riska veselībai, sabiedrībai un drošībai izvērtēšanā. Ņemot vērā to, ka paredzamais informācijas apjoms, kas EMCDDA saskaņā ar šīs regulas piemērošanas jomu būs jāvāc un jāapkopo, palielināsies, būtu jāparedz un jānodrošina īpašs atbalsts. [Gr. 17]

(24)

Mehānisms ātrai informācijas apmaiņai par jaunām psihoaktīvām vielām (Eiropas Savienības agrīnās brīdināšanas sistēma par jaunām psihoaktīvām vielām (ABS)) ir izrādījies noderīgs informācijas apmaiņas kanāls par jaunām psihoaktīvām vielām, par jaunām tendencēm kontrolējamo psihoaktīvo vielu lietošanā un par brīdinājumiem saistībā ar vielu ietekmi uz sabiedrības veselību. Šis mehānisms būtu turpmāk jāpilnveido, Lai varētu vēl efektīvāk reaģēt uz straujo jauno psihoaktīvo vielu parādīšanos un izplatību visā Savienībā , šis mehānisms būtu jāuztur un turpmāk jāpilnveido, jo īpaši attiecībā uz to datu apkopošanu un pārvaldību, kas attiecas uz jaunām psihoaktīvām vielām, nevēlamiem notikumiem saistībā ar to lietošanu un noziedzīgu grupējumu iesaistīšanos tirgū, izmantojot Savienības jauno psihoaktīvo vielu datubāzi (Eiropas jauno narkotisko vielu datubāzi) . Plašsaziņas līdzekļi un publikācijas, jo īpaši zinātniskā un medicīniskā literatūra, var būt svarīgs informācijas avots attiecībā uz ziņojumiem par nevēlamiem notikumiem. Lai palielinātu ziņošanas efektivitāti, EMCDDA būtu jāuzrauga visas jaunās psihoaktīvās vielas un jāievada šī informācija Eiropas jauno narkotisko vielu datubāzē. Datu kopas, kas ir būtiskas šīs regulas darbībai, ietver datus par jaunu psihoaktīvo vielu noteikšanu un identificēšanu, nevēlamiem notikumiem saistībā ar to lietošanu un noziedzīgu grupējumu iesaistīšanos tirgū. Būtu jānosaka galveno datu kopums. Galveno datu kopums būtu regulāri jāpārskata, lai nodrošinātu, ka tas atspoguļo informāciju, kas ir vajadzīga šīs regulas efektīvai darbībai. Paātrināti būtu jāziņo, ja radušās aizdomas par nopietniem nevēlamiem notikumiem, tostarp letāliem nevēlamiem notikumiem. [Gr. 18].

(24a)

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var saņemt informāciju par jaunām psihoaktīvajām vielām Savienībā, vienlaicīgi tai piekļūt un apmainīties ar šo informāciju, Eiropas datubāzei par jaunām narkotiskām vielām vajadzētu būt pilnīgi un pastāvīgi pieejamai dalībvalstīm, EMCDDA, Eiropolam un Komisijai. [Gr. 19]

(24b)

EMCDDA būtu jāsniedz brīdinājumi par apdraudējumu veselībai visām dalībvalstīm, izmantojot sistēmu ātrai informācijas apmaiņai par jaunām psihoaktīvām vielām, ja, pamatojoties uz saņemto informāciju par jaunām psihoaktīvām vielām, šķiet, ka minētā viela varētu radīt sabiedrības veselības problēmas. Šajos brīdinājumos par apdraudējumu veselībai būtu jāiekļauj arī informācija par tādiem profilakses, ārstēšanas un kaitējuma mazināšanas pasākumiem, ko varētu veikt, lai novērstu vielas izraisīto risku. [Gr. 20]

(24c)

Lai aizsargātu sabiedrības veselību, EMCDDA un Eiropola agrīnās brīdināšanas sistēmas darbība būtu atbilstīgi jāfinansē. [Gr. 21]

(25)

Informācija no dalībvalstīm ir būtiska, lai efektīvi darbotos procedūras, uz kurām pamatojoties, tiek pieņemts lēmums par tirgus ierobežojumu piemērošanu jaunām psihoaktīvām vielām. Dalībvalstīm būtu regulāri jāuzrauga un jāvāc dati par jebkādu jaunu psihoaktīvu vielu parādīšanos apritē un izmantošanu, ar tām saistītajām veselības, drošības un sociālajām problēmām un politikas risinājumiem, saskaņā ar EMCDDA sistēmu informācijas vākšanai par galvenajiem epidemioloģiskajiem rādītājiem un citiem svarīgiem datiem. Dalībvalstīm būtu jādalās ar šo informāciju jo īpaši ar EMCDDA, Eiropolu un Komisiju . [Gr. 22]

(25a)

Informācija par jaunām psihoaktīvajām vielām, kuru nodrošina un ar kuru apmainās dalībvalstis, ir būtiska to valsts veselības politikai gan narkomānijas novēršanas ziņā, gan arī sniedzot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus psihoaktīvo vielu lietotājiem. Dalībvalstīm būtu efektīvi jāizmanto visa pieejamā informācija un jāuzrauga attiecīgās tendences. [Gr. 23]

(26)

Nepietiekamā spēja identificēt jaunas psihoaktīvas vielas un prognozēt to parādīšanos un izplatību, kā arī pierādījumu trūkums par to radīto risku veselībai, sabiedrībai un drošībai traucē efektīvi reaģēt. Tāpēc būtu jāsniedz atbalsts un nepieciešamie resursi , tostarp Savienības un valstu līmenī, lai veicinātu regulāru un sistemātisku sadarbību starp EMCDDA, valstu kontaktpunktiem, veselības aprūpes un tiesībaizsardzības jomas pārstāvjiem valstu un reģionālā līmenī, pētniecības institūtiem un tiesu medicīnas laboratorijām, kurām ir attiecīga pieredze, lai palielinātu spēju novērtēt jaunas psihoaktīvas vielas un efektīvi rīkoties. [Gr. 24]

(26a)

Būtu jāievieš atbilstoši nodrošinājumi, piemēram, datu anonimizācija, lai nodrošinātu augstu personas datu aizsardzības līmeni, jo īpaši gadījumos, kad tiek vākti un kopīgoti sensitīvi dati. [Gr. 25]

(27)

Informācijas apmaiņas, riska novērtējuma un pagaidu vai pastāvīgu ierobežojošu pasākumu pieņemšanas procedūrām saistībā ar jaunām psihoaktīvām vielām, kuras izveidotas ar šo regulu, būtu jāļauj ātri rīkoties. Tirgus ierobežojumi ir jāievieš bez liekas kavēšanās, ne vēlāk kā astoņu nedēļu laikā pēc kopīgā ziņojuma vai riska novērtējuma saņemšanas.

(28)

Ja Savienība ir pieņēmusi pasākumus, lai jaunai psihoaktīvai vielai piemērotu tirgus ierobežojumus saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis var pieņem tehniskus noteikumus attiecībā uz šo jauno psihoaktīvo vielu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (8). Lai saglabātu Savienības iekšējā tirgus vienotību un novērstu nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai, dalībvalstīm nekavējoties jāinformē Komisija par jebkuru tehnisko noteikumu projektu attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām atbilstoši procedūrai, kas izveidota ar Direktīvu 98/34/EK.

(28a)

Bērni un pusaudži ir jo īpaši neaizsargāti pret šīm jaunajām vielām, kuru radītie riski joprojām ir lielā mērā nezināmi. [Gr. 26]

(29)

Saistībā ar aizvien pieaugošo jaunu psihoaktīvu vielu lietošanu un to iespējamajiem riskiem liela nozīme ir profilakses un , agrīnas atklāšanas un iejaukšanās, ārstēšanas, kā arī riska un kaitējuma novēršanas un mazināšanas pasākumiem. Dalībvalstīm būtu jāuzlabo profilakses programmu pieejamība un efektivitāte un jāveicina izpratne par jaunu psihoaktīvo vielu lietošanas risku un ar to saistītajām sekām. Šajā nolūkā profilakses pasākumos būtu jāiekļauj agrīnā atklāšana un iejaukšanās, veselīga dzīvesveida veicināšana un mērķtiecīga profilakse, kas vērsta arī uz ģimenēm un kopienām. Internets, kas ir viens no galvenajiem un visstraujāk augošajiem izplatīšanas kanāliem, ar kura starpniecību jaunas psihoaktīvas vielas tiek reklamētas un pārdotas, būtu jāizmanto, lai izplatītu informāciju par to risku veselībai, sabiedrībai un drošībai, ko šīs vielas rada , un lai novērstu to nepareizu vai kaitējoši pārmērīgu lietošanu . Svarīgi ir informēt bērnus, pusaudžus un jauniešus par riskiem, un to var darīt, īstenojot informatīvus pasākumus skolās un citās izglītības iestādēs. [Gr. 27]

(29a)

Komisijai un dalībvalstīm būtu arī jāveicina izglītojošas un informējošas darbības, iniciatīvas un kampaņas, kuras ir vērstas uz riskiem, kādus veselībai, sabiedrībai un drošībai var radīt jauno psihoaktīvo vielu nepareiza un kaitējoši pārmērīga lietošanu. [Gr. 28]

(30)

Zālēm un veterinārajām zālēm piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK (9), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK (10), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (11). Tāpēc šī regula neattiecas uz to ļaunprātīgu vai nepareizu izmantošanu.

(30a)

Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz tādu kritēriju grozīšanu, kas nosaka, vai viela rada mazu, vidēju vai lielu risku. Ir īpaši svarīgi, lai sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. [Gr. 29]

(31)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus pagaidu un pastāvīgu tirgus ierobežojumu piemērošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(32)

Komisijai būtu nekavējoties jāpieņem piemērojamie īstenošanas akti pienācīgi pamatotos nenovēršamas steidzamības gadījumos, ja vairākās dalībvalstīs strauji pieaudzis nāves un smagu veselības bojājumu vai ar nopietnām veselības problēmām saistītu gadījumu skaits pēc jaunās psihoaktīvās vielas lietošanas. [Gr. 30]

(33)

Piemērojot šo regulu, Komisijai būtu jāapspriežas ar dalībvalstu ekspertiem, attiecīgajām Savienības aģentūrām, jo īpaši EMCDDA, pilsonisko sabiedrību, uzņēmējiem un citām atbilstīgām ieinteresētajām personām . [Gr. 31]

(34)

Ņemot vērā to, ka ierosinātās rīcības mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minētās rīcības iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(35)

Lai izveidotu vienotus noteikumus, nodrošinātu jēdzienu un procedūru skaidrību, kā arī garantētu uzņēmējiem juridisko noteiktību, ir lietderīgi pieņemt šo tiesību aktu kā regulu.

(36)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā , tostarp darījumdarbības brīvība, efektīvu tiesību aizsardzību, , tiesības uz piekļuvi profilaktiskajai veselības aprūpei un tiesības uz ārstniecību . [Gr. 32]

(a)

“jauna psihoaktīva viela” ir dabiska vai sintētiska viela, kura, ja to lieto cilvēks, spēj izraisīt centrālās nervu sistēmas stimulāciju vai depresiju, kā rezultātā rodas halucinācijas, izmaiņas motorikā, domāšanā, uzvedībā, uztverē, apziņā vai garastāvoklī, kura ir paredzēta lietošanai cilvēkiem vai kuru varētu lietot cilvēki pat tad, ja tā nav paredzēta lietošanai cilvēkiem, nolūkā izraisīt kādu no iepriekš minētajiem efektiem vai vairākus šādus efektus, kuru nekontrolē ne 1961. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Vienotā konvencija par narkotiskajām vielām, kas grozīta ar 1972. gada protokolu, ne 1971. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par psihotropajām vielām; šī viela nav alkohols, kofeīns un tabaka, kā arī tabakas izstrādājumi tādā nozīmē, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 5. jūnija Direktīvā Direktīvas 2001/37/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu izpratnē  (13); [Gr. 33]

(b)

“maisījums” ir maisījums vai šķīdums, kas satur vienu vai vairākas jaunas psihoaktīvas vielas;

(c)

“zāles” ir produkts, kā definēts Direktīvas 2001/83/EK 1. panta 2. punktā;

(d)

“veterinārās zāles” ir produkts, kā definēts Direktīvas 2001/82/EK 1. panta 2. punktā;

(e)

“tirdzniecības atļauja” ir atļauja zāļu vai veterināro zāļu laišanai tirgū saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK, Direktīvu 2001/82/EK vai Regulu (EK) Nr. 726/2004;

(f)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par maksu vai bez maksas piegādāt jaunu psihoaktīvu vielu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū;

(g)

“patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kura darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar tās uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

(h)

“izmantošana komerciālām un rūpniecības vajadzībām” ir jebkura izgatavošana, apstrāde, pagatavošana, glabāšana, sajaukšana, ražošana un pārdošana fiziskām un juridiskām personām, kuras nav patērētāji;

(i)

“zinātniskā pētniecība un attīstība” ir zinātniskie eksperimenti, analīze vai izpēte, ko veic stingri kontrolētos apstākļos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (14);

(j)

“Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēma” ir Pasaules Veselības organizācija, Narkotisko vielu komisija un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, kuras darbojas saskaņā ar to attiecīgo atbildību, kā aprakstīts 1961. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Vienotās konvencijas par narkotiskajām vielām 3. pantā vai 1971. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par psihotropajām vielām 2. pantā.

(a)

informāciju par to, kāda veida risku rada jaunās psihoaktīvās vielas, ja tās lieto cilvēki, tostarp kontrindikācijas šo vielu lietošanai kopā ar citām vielām, ja šāda informācija ir pieejama, un kāds ir sabiedrības veselības apdraudējuma apmērs, kā minēts 9. panta 1. punktā;

(b)

jaunās psihoaktīvās vielas ķīmiskās un fizikālās īpašības, to ražošanā vai ekstrahēšanā izmantotās metodes un ķīmiskos prekursorus, ja tādi zināmi, kā arī informāciju par citām tādām jaunām psihoaktīvām vielām ar līdzīgu ķīmisko sastāvu, kas ir parādījušās vai par kurām ir pamatoti paredzams, ka tās var parādīties, pamatojoties uz zinātnisko novērtējumu ;

(c)

informāciju par jaunās psihoaktīvās vielas izmantošanu komerciāliem un rūpniecības mērķiem, kā arī zinātniskās pētniecības un attīstības nolūkos;

(d)

informāciju par jaunās psihoaktīvās vielas izmantošanu cilvēku un dzīvnieku ārstēšanai, tostarp izmantojot to kā aktīvu vielu zālēs vai veterinārajās zālēs;

(e)

informāciju par noziedzīgu grupējumu iesaistīšanos jaunās psihoaktīvās vielas ražošanā, izplatīšanā vai tirdzniecībā un jaunās psihoaktīvās vielas jebkādu izmantošanu narkotisko vai psihotropo vielu ražošanā;

(f)

informāciju par to, vai jaunā psihoaktīvā viela pašlaik tiek vērtēta vai jau ir izvērtēta Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā;

(g)

informāciju par to, vai jaunajai psihoaktīvajai vielai dalībvalstīs piemēro kādus ierobežojošus pasākumus;

(h)

informāciju par jebkādiem esošiem profilaktiskiem un kaitējuma novēršanas pasākumiem, ko īsteno, lai novērstu jaunās psihoaktīvās vielas lietošanas radītās sekas.

(a)

aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kuras ir saņēmušas tirdzniecības atļauju;

(b)

aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, par kurām iesniegts pieteikums tirdzniecības atļaujas saņemšanai;

(c)

aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kuras ir saņēmušas tirdzniecības atļauju, bet kuru tirdzniecības atļauju kompetentās iestādes ir apturējušas;

(d)

aktīvā viela nereģistrētu zāļu sastāvā atbilstoši Direktīvas 2001/83/EK 5. pantam vai veterināro zāļu sastāvā, ko konkrētam gadījumam pagatavojusi persona, kurai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir tiesības to darīt saskaņā ar Direktīvas 2001/82/EK 10. panta c) apakšpunktu.

(a)

aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kuras ir saņēmušas tirdzniecības atļauju;

(b)

aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, par kurām iesniegts pieteikums tirdzniecības atļaujas saņemšanai;

(c)

aktīva viela tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kuras ir saņēmušas tirdzniecības atļauju, bet kuru tirdzniecības atļauju kompetentās iestādes ir apturējušas.

(a)

ziņojumi par nāves gadījumiem un nopietnām veselības problēmām, ko izraisījis jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš vairākās dalībvalstīs un kas saistītas ar šīs vielas akūto toksicitāti , ietverot kontrindikācijas šo vielu lietošanai kopā ar citām vielām, ja šāda informācija ir pieejama ;

(b)

jaunās psihoaktīvās vielas izplatība un tās lietošanas paradumi iedzīvotājiem kopumā un īpašām lietotāju grupām, jo īpaši lietošanas biežums, daudzums un lietošanas veids, tās pieejamība patērētājiem un izplatīšanās potenciāls, kas norāda, ka riska pakāpe ir ievērojama.

(a)

kaitējumu veselībai, ko izraisa jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, kas saistīts ar vielas akūtu un hronisku toksicitāti, pārdozēšanas kontrindikācijām ar citām vielām, ja šāda informācija ir pieejama, pārmērīgas lietošanas risku, spēju izraisīt atkarību, jo īpaši traumas, slimības un , agresivitāti, kā arī fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanos;

(b)

sociālo kaitējumu personām un sabiedrībai, proti, jo īpaši pamatojoties uz vielas ietekmi uz sabiedriskām aktivitātēm lietotāja sociālās funkcionēšanas spējām , sabiedrisko kārtību un noziedzīgām darbībām, organizēto noziedzību, kas saistīta ar jauno psihoaktīvo vielu, nelegālu peļņu, kura gūta, ražojot, pārdodot un izplatot jauno psihoaktīvo vielu, un ar sociālo kaitējumu saistītās ekonomiskās izmaksas;

(c)

risku sabiedrības drošībai, proti, jo īpaši pamatojoties uz slimību izplatīšanos, tostarp ar asinīm pārnēsājamu vīrusu izplatīšanos, fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās ietekmi uz spēju vadīt transportlīdzekli, jaunās psihoaktīvās vielas ražošanas, pārvadāšanas un iznīcināšanas un saistīto atkritumvielu ietekmi uz vidi.

(a)

kaitējums veselībai, ko izraisa jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, kas saistīts ar vielas akūtu un hronisku toksicitāti, pārdozēšanas pārmērīgas lietošanas risku, spēju izraisīt atkarību, ir ierobežots, jo tā var radīt nenozīmīgas traumas un slimības, kā arī nelielus fiziskus vai psihiskus traucējumus nebūtisks ;

(b)

sociālais kaitējums personām un sabiedrībai ir ierobežots, proti jo īpaši pamatojoties uz to , ka vielas ietekme uz sabiedriskām aktivitātēm lietotāja sociālās funkcionēšanas spējām un sabiedrisko kārtību, noziedzīgām darbībām, kas saistītas ar jauno psihoaktīvo vielu, ir neliela, nelegāla peļņa, kura gūta, ražojot, pārdodot un izplatot jauno psihoaktīvo vielu, un ar sociālo kaitējumu saistītās ekonomiskās izmaksas ir niecīgas vai tādu nav vispār;

(c)

risks sabiedrības drošībai ir ierobežots, jo īpaši pamatojoties uz to, ka neliels ir risks, ka varētu izplatīties slimības, tostarp ar asinīm pārnēsājami vīrusi; risks, ka fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās varētu ietekmēt spēju vadīt transportlīdzekli, ir niecīgs vai tāda nav vispār; jaunās psihoaktīvās vielas ražošanas, pārvadāšanas, iznīcināšanas un saistīto atkritumvielu ietekme uz vidi ir neliela;

a)

kaitējums veselībai, ko izraisa jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, kas saistīts ar vielas akūtu un hronisku toksicitāti, pārdozēšanas pārmērīgas lietošanas risku, spēju izraisīt atkarību, ir mērens, jo tā parasti neizraisa nāvējošas traumas un slimības, kā arī rada mērenus fiziskus vai psihiskus traucējumus;

b)

sociālais kaitējums personām un sabiedrībai ir mērens, jo īpaši saistībā ar pamatojoties uz vielas ietekmi uz sabiedriskām aktivitātēm lietotāja sociālās funkcionēšanas spējām un sabiedrisko kārtību, sabiedriskās kārtības traucējumiem; noziedzīgā darbība un organizētā noziedzība saistībā ar šo vielu ir sporādiska, nelegālas peļņas un ekonomisko izmaksu apjoms ir vidējs;

c)

risks sabiedrības drošībai ir mērens, proti, jo īpaši pamatojoties uz to , ka ar vielu saistītā slimību, tostarp ar asinīm pārnēsājamu vīrusu, izplatīšanās ir sporādiska; fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli ir mērena, bet jaunās psihoaktīvās vielas ražošana, pārvadāšana, iznīcināšana un saistītās atkritumvielas rada nelielu kaitējumu videi.

(a)

kaitējums veselībai, ko izraisa jaunās psihoaktīvās vielas patēriņš, kas saistīts ar tās akūtu un hronisku toksicitāti, pārdozēšanas pārmērīgas lietošanas risku, spēju izraisīt atkarību, ir dzīvībai bīstams nopietns , jo parasti ir saistīts ar nāvi vai nāvējošu traumu, nopietnu saslimšanu un smagiem fiziskiem vai psihiskiem traucējumiem;

(b)

sociālais kaitējums personām un sabiedrībai ir nopietns, jo īpaši saistībā ar pamatojoties uz vielas ietekmi uz sabiedriskām aktivitātēm lietotāju sociālās funkcionēšanas spējām un sabiedrisko kārtību, kādēļ tā izraisa sabiedriskās kārtības traucējumus, agresīvu un antisociālu uzvedību, nodarot kaitējumu lietotājam, līdzcilvēkiem un īpašumam; ar jauno psihoaktīvo vielu saistītā noziedzīgā darbība un organizētā noziedzība ir sistemātiska, nelegālās peļņas un ekonomisko izmaksu apjoms ir liels;

(c)

risks sabiedrības drošībai ir nopietns, proti, jo īpaši tāpēc , ka ievērojami izplatās slimības, tostarp ar asinīm pārnēsājami vīrusi, fiziskās un psihiskās veselības pasliktināšanās ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekli ir ievērojama, bet jaunās psihoaktīvās vielas ražošana, pārvadāšana, iznīcināšana un saistītās atkritumvielas rada kaitējumu videi.

(a)

zinātniskās pētniecības un attīstības mērķiem , ko īsteno pienācīgi pilnvarotas personas struktūrās, kuras ir tiešā dalībvalstu iestāžu kontrolē vai kuras šīs iestādes ir īpaši apstiprinājušas ;

(b)

lietojuma veidiem, kas atļauti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

(c)

ja vielas ir aktīvas vielas tādu zāļu vai veterināro zāļu sastāvā, kas ir saņēmušas tirdzniecības atļauju;

(d)

izmantošanai vielu un produktu ražošanā ar nosacījumu, ka jaunās psihoaktīvās vielas tiek pārveidotas tādā veidā, ka tās nevar ļaunprātīgi izmantot vai ekstrahēt , un ka katras izmantotās vielas daudzums ir iekļauts informācijā par attiecīgo vielu vai produktu .