15.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 114/1

—

ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu par Komisijas darba programmu 2014. gadam (1),

—

ņemot vērā 2013. gada 4. jūlija rezolūciju “Reģionu komitejas prioritātes 2014. gadam attiecībā uz Eiropas Komisijas darba programmu” (2),

—

ņemot vērā 2012. gada 16. februārī parakstīto Eiropas Komisijas un Reģionu komitejas sadarbības protokolu,

1.

par svarīgākajiem Eiropas Savienības uzdevumiem uzskata ilgtspējīgas izaugsmes radīšanu, sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanu un iedzīvotāju ticības stiprināšanu Eiropas projektam;

2.

lai palīdzētu mazināt dalībvalstu konkurētspējas atšķirības, aicina stingrāk koordinēt ekonomikas un sociālo politiku; atgādina, ka steidzami jārisina jauniešu bezdarba problēma un jāpievēršas ģeogrāfiskajai nevienlīdzībai starp Eiropas Savienības reģioniem, lai apturētu cilvēkkapitāla zudumu;

3.

aicina 2014. gadā veikt rūpīgu stratēģijas “Eiropa 2020” starpposma pārskatīšanu šādos aspektos: 1) teritoriālā dimensija, kas ļauj izvirzīt pašvaldību līmeņa mērķuzdevumus saskaņā ar katra reģiona īpatnībām; 2) pārvaldība, kurā vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistītas mērķuzdevumu noteikšanā un stratēģijas īstenošanā; 3) pienācīgs finansējums ilgtermiņa ieguldījumiem, kurus nedrīkst upurēt fiskālās konsolidācijas mērķu vārdā;

4.

saistībā ar 2014. gada vēlēšanām uzsver demokrātiskā procesa izšķirīgo nozīmi Eiropas Savienībā un apņemas pilnveidot savu ieguldījumu pastāvīgajās debatēs par Savienības nākotni, tādējādi stiprinot vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi integrācijas procesā; RK stimulēs ikvienu diskusiju par Līguma reformu, šajā nolūkā organizējot politiskas debates un skaidrāk profilējot subsidiaritātes principu un daudzlīmeņu pārvaldības koncepciju – ietekmīgus šo mērķu sasniegšanas instrumentus;

5.

ņemot vērā subsidiaritātes principu, kas ir atzīts līdzeklis, lai nodrošinātu politisko lēmumu pieņemšanu iedzīvotajiem iespējami vistuvākajā līmenī, aicina Eiropas Komisiju tiesību aktu priekšlikumos labāk apliecināt ES rīcības pievienoto vērtību; norāda uz ieguldījumu, ko tā veiks, uzraugot subsidiaritāti attiecībā uz tām ES iniciatīvām, kuras ietvertas Komisijas 2014. gada darba programmā un kurām ir reģionālā dimensija;

6.

atzinīgi vērtē Komisijas orientēšanos uz rezultātiem un uz īstenošanu, un apņemas palīdzēt stiprināt ietekmes novērtējuma teritoriālo dimensiju;

7.

uzsver, ka ir stingrāk jākoordinē ekonomikas politika, un tāpēc uzskata, ka dalībvalstu līmenī Eiropas pusgada procesos jāiesaista reģionālās un vietējās pašvaldības; aicina ES iestāžu līmenī iesaistīt arī Reģionu komiteju;

8.

ir gandarīta par to, ka nepieciešamība stiprināt EMS sociālo dimensiju ir guvusi atzinību, it īpaši Komisijas ierosinājumā izstrādāt rezultātu pārskatu par galvenajiem nodarbinātības un sociālajiem rādītājiem, kas iekļaujami makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā (MIP); sagaida, ka Komisija arī turpmāk pievērsīs uzmanību publisko izdevumu kvalitātei;

9.

ar nepacietību gaida steidzami nepieciešamos Komisijas priekšlikumus, lai sagatavotu banku savienību, izmantojot tādu Eiropas banku nozares reformu, kuras mērķis būtu uzlabot korporatīvo pārvaldību un kura nodrošinātu efektīvu banku sanāciju un noregulējumu, nostiprinātu banku kapitālu, novirzītu finansējumu uz reālo ekonomiku un noteiktu banku pakalpojumu privātpersonām obligātu nošķiršanu no ieguldījumu darbībām;

10.

atbalsta visus centienus pabeigt banku savienības izveidi, ņemot vērā tās vietējo un reģionālo dimensiju un reģionālo banku svarīgo nozīmi kapitāla nodrošināšanā maziem un vidējiem uzņēmumiem un publiskā sektora ieguldījuma projektiem;

11.

ir vienisprātis ar Eiropas Komisiju, ka pašreizējais bezdarba – sevišķi jauniešu bezdarba – līmenis ekonomiski un sociāli nav ilgtspējīgs. Reģionu komiteja aicina Komisiju savos priekšlikumos par jauniešu nodarbinātības veicināšanu iekļaut un ņemt vērā vietējo un reģionālo pašvaldību paraugpraksi; atzinīgi vērtē to, ka jauniešu bezdarba – kas reāli apdraud Eiropas sociālo modeli – apkarošana izvirzīta par vienu no galvenajām prioritātēm; par svarīgu uzskata jauniešu garantiju shēmu, kas ir līdzeklis, lai jauniešiem darba tirgū nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas;

12.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ka tā nāks klajā ar darbaspēka mobilitātes tiesību aktu kopumu, kas būs vērsts uz dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmu labāku saskaņošanu; taču uzskata, ka priekšnosacījums tam ir panākt, lai tiktu piemērota Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā (3), kuru šobrīd nepiemēro. Šajā nolūkā var būt nepieciešams pārskatīt krāpniecības apkarošanas pasākumus, piemēram, pārtraukt A1 veidlapas atzīšanu. Komiteja arī vēlētos, lai plānotajā dokumentu kopumā tiktu iekļauts gan tiesību akta priekšlikums par darba ņēmēju informēšanu un apspriešanos ar tiem saistībā ar sagatavošanos pārstrukturēšanai un tās norisi, gan arī priekšlikumi, kā uzlabot darba akreditācijas koordināciju;

13.

atbalsta Eiropas Parlamenta centienus pārskatīt trijotnes sistēmu, lai nodrošinātu demokrātisku kontroli un tās pārskatatbildību;

14.

mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis izmantot jaunās daudzgadu finanšu shēmas programmas, lai risinātu demogrāfiskos problēmjautājumus, palīdzētu labāk apvienot profesionālo un ģimenes dzīvi un veicinātu sociālo kohēziju;

15.

atzinīgi vērtē valsts atbalsta politikas modernizēšanu, lai to vairāk pielāgotu stratēģijai “Eiropa 2020” un mazinātu birokrātiju, paturot prātā, ka prioritāram mērķim jābūt uzlabot mazāk attīstītu reģionu konkurētspēju rūpniecības un uzņēmējdarbības jomā un mazināt lielo bezdarbu. Tomēr atkārtoti aicina Eiropas Komisiju oficiāli apspriesties ar Reģionu komiteju par topošajām ES valsts atbalsta noteikumu pamatnostādnēm, sevišķi par tām, kuras saistītas ar infrastruktūru un patlaban tiek izstrādātas;

16.

atzinīgi vērtē gaidāmo Eiropas Pieejamības aktu un uzsver, ka preču un pakalpojumu pieejamība ir galvenais faktors, no kura atkarīga dzīves kvalitāte cilvēkiem ar invaliditāti;

17.

aicina Eiropas Komisiju veicināt un uzraudzīt vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanu partnerības līgumu un attiecīgo darbības programmu galīgajā izstrādē, pamatojoties uz piemērojamajām regulām un rīcības kodeksu, un 2014. gada februārī vēlas iepazīties ar ziņojumu par šo jautājumu. Gan stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā, gan ikvienā izaugsmei un nodarbinātībai veltītā Eiropas stratēģijā partnerības līgumiem jākļūst par būtiski svarīgu daudzlīmeņu pārvaldības elementu;

18.

norāda, ka pilsētu attīstības jomā arvien biežāk vērojamas dažādas nekoordinētas ES iniciatīvas; aicina izstrādāt balto grāmatu par integrētu pilsētvides attīstības plānu Eiropas Savienībā un vēlas tikt iesaistīta tās sagatavošanā;

19.

apņemas stingri uzraudzīt, kā tiek īstenoti pasākumi, kas attiecas uz reformētās kopējās lauksaimniecības politikas sadaļu “Lauku attīstība” – īpaši saistībā ar lauku rajonu saimnieciskās darbības dažādošanu un modernizāciju –, un atbalstīt ciešu sadarbību, ko lauku un pilsētu pašvaldības īsteno ar funkcionālas teritoriālās partnerības palīdzību;

20.

mudina dalībvalstis un Komisiju izvērtēt ikvienas jaunas makroreģionālās stratēģijas attīstību, ņemot vērā attiecīgā ģeogrāfiskā apvidus kopīgās problēmas un iespējas, kā arī Eiropas nozīmes pievienoto vērtību; uzsver, ka ir svarīgi saskaņot pašreizējās pārvaldības struktūras un stiprināt daudzlīmeņu pārvaldības principa piemērošanu;

21.

atkārtoti aicina reformēt pašreizējo pašu resursu sistēmu, kā noteikts Līgumā, jo tādējādi varētu samazināt dalībvalstu tiešās iemaksas ES budžetā, palielināt pārredzamību un garantēt ES finanšu ilgtspēju; tāpēc sagaida, ka saistībā ar DFS starpposma pārskatīšanu augsta līmeņa grupai pašu resursu jautājumā tiks dotas pilnvaras nākt klajā ar reformas priekšlikumiem;

22.

apņemas sagatavot atzinumu par ES budžeta izpildi, horizontālā plāksnē un no vietējo un reģionālo pašvaldību viedokļa aplūkojot ES līdzekļu izlietojumu;

23.

norāda, ka trūkst kopīga redzējuma attiecībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” atbalstam pieejamajiem budžeta līdzekļiem, atgādina, ka, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, būtiska nozīme ir ES, valstu un pašvaldību budžetu sinerģijai, pauž bažas par krīzes ietekmi uz ilgtermiņa ieguldījumiem nepieciešamo finanšu resursu pieejamību un aicina Eiropas Komisiju aplūkot šo faktoru saistībā ar stratēģijas “Eiropa 2020” starpposma pārskatīšanu;

24.

aicina Eiropas Komisiju pārskatīt Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, lai tāds rādītājs kā “vietējais ražojums” varētu kļūt par vienu no standarta atlases kritērijiem uzaicinājumos uz konkursu par pārtikas piegādi, piemēram, mācību iestādēm, aprūpes un publiskajām iestādēm (4);

25.

aicina rūpīgi izvērtēt teritoriālo ietekmi ikvienam priekšlikumam, kas paredz atcelt tirgus regulēšanas mehānismus lauksaimniecībā, tostarp divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem un asociācijas nolīgumiem, un pārbaudīt, vai minētie priekšlikumi nav pretrunā Lisabonas līgumā noteiktajam teritoriālās kohēzijas mērķim;

26.

prasa Eiropas Komisijai uzraudzīt reģionu un vietējo pašvaldību iesaisti transporta pamattīkla prioritāro koridoru pārvaldības platformās un atbalstīt minēto pašvaldību līdzdalību tādu projektu sagatavošanā, kuriem ir ietekme to teritorijā vai kuriem ir pārrobežu dimensija.

27.

Komiteja aktīvi piedalīsies ar transporta jomu saistītajās Eiropas Komisijas iniciatīvās, kas sekmē efektīvu multimodālu tīklu izmantošanu un palīdz nostiprināt Eiropas vienoto dzelzceļa telpu un Eiropas vienoto gaisa telpu;

28.

aicina Eiropas Komisiju laikposmam līdz 2030. gadam sagatavot jaunu, vērienīgu klimata un enerģētikas politikas ietvaru, kurā būtu juridiski saistoši mērķuzdevumi attiecībā uz siltumnīcefekta gāzēm, energoefektivitāti un atjaunojamiem energoresursiem;

29.

norāda, ka ir vajadzīgs stabils ES tiesiskais regulējums, kas reglamentētu iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem un augsnes aizsardzību;

30.

pauž cerību, ka Eiropas Komisijas iniciatīvā par resursu izmantošanas efektivitāti un atkritumiem būs definēti ne tikai resursu izmantošanas efektivitātes rādītāji, bet arī uz tiem balstīti mērķuzdevumi;

31.

aicina Eiropas Komisiju nodrošināt, ka 2014. gadā, pārskatot tiesību aktus atkritumu jomā un pašreizējos mērķus attiecībā uz atkritumu rašanās novēršanu, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, reģenerāciju un novirzīšanu no atkritumu poligoniem, kā paredzēts Komisijas iniciatīvā par resursu izmantošanas efektivitāti un atkritumiem, tiek ņemts vērā Eiropas Komisijas pieprasītais un Komitejas izstrādātais perspektīvas atzinums par šo tematu; ar minēto pārskatīšanu ir jāsasniedz “Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu” izvirzītie orientējošie mērķi, kas bruģē ceļu uz tādu ekonomiku, kuras pamatā ir atkārtota izmantošana un pārstrāde; saistībā ar 2014. gadā plānoto pārskatīšanu rosina īpašu uzmanību veltīt plastmasas atkritumu problēmai, pienācīgi ņemot vērā Komitejas atzinumu par minēto tematu;

32.

aicina Eiropas Komisiju nākt klajā ar vērienīgu rīcības plānu pilnīgi integrēta un uz konkurenci orientēta iekšējā enerģijas tirgus izveidei; mudina Eiropas Komisiju izvērst pasākumus, kas atvieglo enerģijas maza mēroga ražošanas izplatību un šādi iegūtas enerģijas ievadīšanu sadales tīklos, kā arī šajā procesā gādāt, lai mazumtirdzniecības tirgū patērētājiem būtu pieejama enerģija par pieņemamu cenu un lai ilgtspējīgus vietējā un reģionālā līmeņa ieguldījumus enerģētikā stimulētu modernizēti valsts atbalsta noteikumi attiecībā uz enerģiju; pēc Grieķijas prezidentūras pieprasījuma izklāstīs priekšlikumus par ES stratēģiju par visiem iedzīvotājiem cenas ziņā pieejamu enerģiju;

33.

aicina Eiropas Komisiju raudzīties, lai enerģētikas nozarē valstu līmeņa tiesiskais regulējums arī turpmāk būtu stabils un atbilstu stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītajiem mērķiem;

34.

ar nepacietību gaida Eiropas Komisijas priekšlikumus tiesību aktiem par slānekļa gāzi/gāzi no blīviem iežiem, kuri netradicionālu ogļūdeņražu izpētei Eiropas Savienībā garantētu drošību un ilgtspēju;

35.

ar interesi gaida Komisijas iniciatīvu “Pētniecība un inovācija – jauni izaugsmes avoti” un vērtējumu par to, kā uz inovāciju orientēta ekonomika sekmē konkurētspēju un nodrošina faktu bāzi, kas ļauj noteikt no programmas “Apvārsnis 2020” līdzekļiem līdzfinansējamus prioritāros ieguldījumus;

36.

turpinās aktīvi iesaistīties Pārdomātas specializācijas forumā un ar to saistītos reģionālos projektos, kā arī uzraudzīs pārdomātas specializācijas reģionālo stratēģiju izstrādes un īstenošanas nākamo posmu;

37.

atzinīgi vērtē lielākas uzmanības pievēršanu digitālajai ekonomikai, inovācijai un pakalpojumiem un aicina Padomi un Komisiju turpināt strādāt ar minētajiem jautājumiem, lai stimulētu ieguldījumus šai jomā, līdz 2015. gadam pabeigt digitālā vienotā tirgus izveidi un izstrādāt pasākumus, kuru mērķis būtu pilnveidot prasmes un mazināt digitālo plaisu starp dalībvalstu reģioniem. Apņemas veicināt vietējo un reģionālo pārvaldības iestāžu modernizāciju tādu pakalpojumu nodrošināšanai kā e-pārvalde, e-veselība, e-rēķini un e-iepirkums;

38.

par ļoti svarīgu uzskata gādāt, lai jaunā programma “Erasmus+” nodrošinātu pienācīgu atbalstu un vienlīdzīgas iespējas visām iepriekšējo programmu mērķgrupām, un turpinās sekot līdzi finansējuma sadales un programmas pārvaldības jautājumiem. RK atbalstīs jauniešu nodarbināmības veicināšanas pasākumus, piemēram, priekšlikumu par stažēšanās kvalitātes sistēmu un iniciatīvas, kuru mērķis ir modernizēt skolu politiku un pasniedzēju profesijas; gaida Eiropas Komisijas priekšlikumus par reāli funkcionējošas Eiropas prasmju un kvalifikāciju telpas izveidi;

39.

atkārtoti aicina sagatavot paziņojumu par ilgtspējīgu un konkurētspējīgu kultūras tūrismu Eiropas Savienībā un uzsver, ka skaidrs stratēģiskais satvars šai jomā ļoti sekmētu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, daudzveidīgā Eiropas mantojuma popularizēšanu un saglabāšanu, kā arī Eiropas iedzīvotāju integrāciju;

40.

ar interesi gaida Eiropas Komisijas atbildi uz pirmajām veiksmīgajām pilsoņu iniciatīvām un atkārtoti norāda, ka ir gatava gan palīdzēt Eiropas Komisijai tās izvērtēt, gan piedalīties Eiropas Parlamentā rīkotajās sabiedriskajās apspriešanās;

41.

gaida Eiropas Komisijas priekšlikumus par pasākumiem pēc Stokholmas programmas un apņemas formulēt savas vēlmes attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstību;

42.

aicina izstrādāt vispusīgas ES migrācijas, mobilitātes un patvēruma politikas, kuru pamatā būtu cilvēka pamattiesību un brīvību ievērošana un kuras dotu iespēju aizsargāt ES robežas, pastiprināt cīņu pret cilvēku tirdzniecību un nelikumīgu imigrāciju, aktivizēt sadarbību ar trešām izcelsmes un tranzīta valstīm un nodibināt patiesu solidaritāti gan starp ES dalībvalstīm, gan vietējām un reģionālajām pašvaldībām; īpaši aicina pārskatīt Dublinas II regulu, lai nodrošinātu patvēruma meklētāju taisnīgu sadalījumu dalībvalstīs; šie apsvērumi būtu jāņem vērā arī gaidāmajā ES jūras drošības stratēģijā;

43.

plāno iesaistīties Eiropadomes pieprasītajā prioritāro darbību noteikšanā, kuras mērķis ir pastiprināt Eiropas migrācijas un migrantu integrācijas stratēģiju; šajā saistībā uzskata, ka migrācijas plūsmu pārvaldība, īpaši Vidusjūras reģionā, jāveido vispusīgāka, tādējādi rosinot ilgtspējīgus risinājumus, kuros būtu iesaistītas visas ieinteresētās personas, proti, trešās valstis, ES dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības;

44.

turpinās stiprināt kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmi pievienošanās procesā; vērš uzmanību uz Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu reģionālo un vietējo pašvaldību asamblejas (ARLEM) un Austrumu partnerības valstu un ES valstu reģionālo un vietējo pašvaldību konferences (CORLEAP) paveikto darbu un pavērtajām iespējām demokrātijas stiprināšanā ar Eiropas kaimiņvalstu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās sadarbības palīdzību;

45.

atzinīgi vērtē Komisijas atkārtoti pausto apņemšanos atbalstīt demokrātiskās pārejas procesu Vidusjūras partnervalstīs un atgādina, ka sekmīga pāreja ir iespējama vienīgi ar visu līmeņu līdzdalību; ir gatava atbalstīt decentralizācijas centienus kā līdzekli, kas dod iespēju vietējā un reģionālā līmenī definēt un īstenot ekonomiskās izaugsmes palielināšanas, sociālo un teritoriālās kohēzijas politiku;

46.

atbalsta priekšlikumu un lēmumu 2015. gadu noteikt par Eiropas Attīstības gadu, lai nodrošinātu tūkstošgades attīstības mērķu izpildes pārraudzību un izvērstu jaunu, starptautisku ilgtspējīgas attīstības plānu; atgādina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības pilnībā jāiesaista gan vēlākā darba plāna īstenošanā pēc 2015. gada, gan Eiropas Attīstības gada pasākumos 2015. gada laikā; tāpēc vēlreiz aicina budžetā nodrošināt pienācīgu finansiālu atbalstu vietējo un reģionālo pašvaldību iniciatīvām.