3.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/2

1.

stratēģijā “Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvās tiek uzsvērts, cik svarīgi ir izstrādāt un īstenot politikas pasākumus, kas visiem jauniešiem palīdz iegūt prasmes un zināšanas, kuras tiem vajadzīgas, lai līdzdarbotos uz zināšanām balstītā ekonomikā un piedalītos sabiedrības dzīvē, un tiek atzīta jaunatnes politikas loma šajā sakarībā. Stratēģijas “Eiropa 2020” vispārējie mērķi un attiecīgie dalībvalstu mērķi – palielināt jauniešu nodarbinātību, mazināt to jauniešu skaitu, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības, un palielināt dalību augstākajā izglītībā – ir īpaši nozīmīgi jaunatnei un tiem jauniešiem, kuriem visvairāk draud atstumtība. Jaunatnes politikā ietilpst pasākumi, kas jauniešiem palīdz iesaistīties izglītības, attīstības un kultūras darbībās un sabiedriskajā dzīvē, kā arī iespējas iegūt pieredzi un praktiskas mācību iespējas, tādējādi uzlabojot prasmes, kas jauniešiem vajadzīgas dzīvē un saistībā ar mācībām un nodarbinātību;

2.

ar atjaunināto regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) (1) tiek uzsvērts, cik svarīga ir divējāda pieeja, ko veido a) konkrētas ierosmes jaunatnes politikas jomā un b) vispārējas ierosmes, ar kurām attiecīgajās politikas jomās iekļauj jaunatnes perspektīvu. Ar minēto regulējumu tiek piedāvāts instrumentu kopums darbību veikšanai astoņās darbības jomās un tiek uzsvērta starpnozaru politiskā pieeja, reaģējot uz jauniešu vajadzībām un centieniem;

3.

ES kopīgajā 2012. gada ziņojumā par jaunatni (2) aicina veidot spēcīgāku saikni un lielāku kohēziju starp atjaunināto regulējumu un stratēģiju “Eiropa 2020”;

4.

ekonomikas lejupslīdes ietekme uz jauniešiem ir saistīta ar problēmām, kas skar jaunatnes politiku, daudzas saistītās politikas jomas, kuras vērstas uz to, lai apmierinātu visu jauniešu vajadzības, un jo īpaši plašākus sabiedriskās politikas mērķus – sevišķi tos, kas saistīti ar gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”. Problēmas (3) ir saistītas ar bezdarbu, arvien lielāku atstumtības risku un iespējamo negatīvo ietekmi uz jauniešu labklājību;

5.

daudzi jaunieši aktīvi līdzdarbojas, pilnveido sevi un gūst panākumus grupās, kopienās un sabiedrībā; tādējādi viņi gūst lielu labumu personīgās un sociālās attīstības, prasmju, pieredzes un iemaņu ziņā, vienlaikus sniedzot šādas iespējas arī citiem. Tomēr pašlaik jaunieši piedzīvo paildzinātu pārejas posmu no atkarības uz neatkarību, un viņi saskaras ar lielāku nenoteiktību attiecībā uz nodarbinātības un profesionālās izaugsmes iespējām;

6.

ir jāņem vērā un jāizmanto jauniešu spējas un prasmes jaunrades, inovācijas un uzņēmējdarbības jomā, kā arī viņu spējas pielāgoties – minētās spējas un prasmes ir atzītas par ļoti vērtīgām, lai veicinātu atjaunotu un ilgtspējīgu atgriešanos pie ekonomiskās un sociālās labklājības dalībvalstīs un lai veidotu iekļaujošāku sabiedrību;

7.

svarīga nozīme ir zināšanām par jaunatni un tam, kā tās ietekmē jaunatnes politiku un ar jaunatni saistītās politikas jomas, un šādu zināšanu pamatā vajadzētu būt pietiekamai izpētei;

8.

ir skaidrāk jānorāda uz pozitīvo un konkrēto ieguldījumu un pievienoto vērtību, ko jaunatnes politika var sniegt stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā, jo īpaši saistībā ar mērķiem izglītības un apmācības, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā;

9.

vairākas politikas ierosmes (kas norādītas šā dokumenta pielikumā) ir ieviestas, lai veicinātu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu un lai risinātu problēmas, ar kurām krīzes ietekmes dēļ cilvēki saskaras visā Eiropas Savienībā. Daudzas no minētajām ierosmēm jauniešiem ir īpaši svarīgas. Saistībā ar politikas ierosmēm nodarbinātības, izglītības un apmācības jomā, kuras vērstas uz jauniešiem, tiek sekmēta saskaņotas pieejas pieņemšana, kurā jaunatnes politikai vajadzētu būt svarīgai nozīmei. Būtu jāatbalsta par jaunatnes jautājumiem atbildīgo ministru loma un jaunatnes perspektīvas iekļaušana dažādās politikas jomās, jo īpaši saistībā ar Eiropas pusgadu;

10.

lai īstenotu efektīvu jaunatnes politiku un sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus jauniešu labā, izšķiroša nozīme ir starpnozaru un iestāžu savstarpējai koordinācijai valsts un ES līmenī;

11.

jaunatnes politika paredz uz jaunatni vērstus un vispusīgus politiskus risinājumus, kam ir gan vertikāla, gan horizontāla ievirze. Saistībā ar citām politikas jomām jaunatnes politikai piemīt gan patstāvīga, gan papildinoša nozīme, veicinot daudzus pozitīvus risinājumus jauniešiem. Tomēr jaunatnes politikas lomu un uzdevumus varētu īstenot labāk, ja precīzāk noteiktu, kāds ir šīs politikas devums un kā tā mijiedarbojas ar saistītām politikas jomām. Tādējādi jaunatnes politikai būtu lielāka ietekme – gan atsevišķi, gan saistībā ar tās ieguldījumu stratēģijā “Eiropa 2020” –, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, un tādēļ jaunatnes politika šajā sakarībā kļūtu pamanāmāka;

12.

jaunatnes politikas pasākumi, kas izpaužas, piemēram, darbā ar jaunatni un neformālo un ikdienējo mācīšanos, ir sevišķi svarīgi attiecībā uz jauniešu sagatavotību, dalību un panākumiem izglītībā, apmācībā un nodarbinātībā, kā arī veselības un sociālās iekļaušanas jomā. Ar minētajiem pasākumiem var aktīvi palīdzēt īstenot ES jauniešu nodarbinātības pasākumu kopumu, jo īpaši efektīvi ieviest garantiju jauniešiem, un šo pasākumu īstenošanu veicinātu Jaunatnes nodarbinātības ierosmes un citu attiecīgo Eiropas fondu atbalsts;

13.

jaunatnes jomai ir īpašas zināšanas, kā strādāt ar jauniešiem un motivēt viņus, jo īpaši jauniešus, kuriem ir mazāk iespēju un kurus izglītības un apmācības un nodarbinātības politikas pasākumi, iespējams, nesasniedz;

14.

prioritāri ir pasākumi starpnozaru un iestāžu sadarbības veicināšanai, lai uzlabotu saskaņotību starp jaunatnes politiku un ar jaunatni saistītajām politikas jomām, jo īpaši izglītību, apmācību un nodarbinātību, lai politiskā līmenī visaptveroši un integrēti risinātu sociālās un ekonomiskās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras jaunieši, un lai sasniegtu tos jauniešus, kam ir mazāk iespēju, jo īpaši jauniešus, kuri ir atstumti un kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu (NEET), un lai tādējādi veidotu iekļaujošāku sabiedrību un veicinātu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanu;

15.

lai panāktu lielāku sociālo iekļaušanu, būtu jāveicina pašu jauniešu līdzdalība to politikas pasākumu izstrādē, kuri uz viņiem attiecas, jo īpaši attiecībā uz viņu izvēles, piekļuves un attīstības iespējām izglītībā, apmācībā un nodarbinātībā. Jauniešu līdzdalībai politikas veidošanā ir izšķiroša nozīme attiecībā uz to, kā jaunatnes politika tiek īstenota saskaņā ar atjaunināto regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018). Ieinteresētajām personām, kas pārstāv jaunatnes politiku, ir konkrētas zināšanas par to, kā veicināt jauniešu aktīvu līdzdalību politikas veidošanā;

16.

ierosinātā jaunā ES programma izglītībai un apmācībai, jaunatnei un sportam un jo īpaši jaunatnei veltītā sadaļa tajā, kā arī citas ES programmas un fondi būs svarīgi, lai Eiropas jauniešiem nodrošinātu mācīšanās un mobilitātes iespējas, iespējas apgūt jaunas prasmes un iegūt pieredzi, kā arī iesaistīties brīvprātīgajā darbā un kultūras apmaiņā. Būtu jāatzīst, cik liela neatkarīga vērtība jaunatnes politikai ir pašai par sevi un cik liela ir tās papildu vērtība, ņemot vērā to, kā minētā politika veicina jauniešu dalību izglītībā un apmācībā, nodarbinātībā un sociālajā iekļaušanā. Nākamās paaudzes Eiropas strukturālie un investīciju fondi būs instrumenti, ar ko tiks veikti ieguldījumi jauniešos un viņu prasmēs un uzlabota viņu nodarbināmība un piekļuve darba tirgum;

17.

attiecīgos gadījumos nodrošināt, lai ar prioritārajiem uzdevumiem, kas paredzēti saskaņā ar atjaunināto regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018), tiktu veicināti un papildināti stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi;

18.

veicināt jaunatnes lietu ministriju aktīvu iesaistīšanos valsts politikā, kuru izstrādā saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, jo īpaši ikgadējo valsts reformu programmu (VRP) izstrādē un vajadzības gadījumā koordinēšanā;

19.

šajā sakarībā un pamatojoties uz valstu noteikumiem par to, kā tiek veidots dialogs ar jauniešiem, veicināt pašreizējo mehānismu labāku izmantošanu vai jaunu mehānismu izstrādi jauniešu viedokļa izzināšanai, lai informētu un veidotu jaunatnes politiku un ar jaunatni saistītās politikas jomas;

20.

apsvērt, kā jaunatnes politika var palīdzēt izstrādāt pasākumus saskaņā ar jauniešu nodarbinātības pasākumu kopumu, tostarp attiecīgā gadījumā īstenot Padomes Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu un Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi;

21.

veicināt ieguldījumu, ko stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā sniedz jaunatnes politikas pasākumi, būdami daļa no plašākām politikas stratēģijām izglītības un apmācības, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā;

22.

nodrošināt labāku koordināciju un sinerģiju starp darbu, ko veic saskaņā ar atjaunināto regulējumu, un darbu izglītības, apmācības un nodarbinātības jomā, lai veicinātu jauniešu dalību izglītībā un apmācībā, viņu iesaistīšanu nodarbinātībā un iekļaušanos sabiedrībā; īpašu uzmanību pievērst to jauniešu iekļaušanai, kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu (NEET);

23.

saistībā ar atjaunināto regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) izstrādāt vidēja termiņa darba plānu, saskaņā ar kuru tiktu organizēts darbs jaunatnes politikas jomā un ar jaunatni saistītās politikas jomās, reaģējot uz aktuāliem jaunatnes un ar jaunatni saistītiem jautājumiem un tendencēm, un kurā tiktu īpaši norādītas attiecīgās jomas koordinācijai un sadarbībai ar politikas pasākumiem izglītības, apmācības un nodarbinātības jomā, lai nodrošinātu jaunatnes politikas ieguldījumu saistībā ar Eiropas pusgadu;

24.

ieviest praksi, saskaņā ar kuru dalībvalstu pārstāvji, kas atbild par jaunatnes politiku un tiekas Padomē un/vai tās darba sagatavošanas struktūrās, varētu apspriest svarīgos politikas pasākumus saistībā ar Eiropas pusgadu, gada izaugsmes pētījumu un konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem attiecībā uz dalībvalstu politikas pasākumiem un apmainīties viedokļiem par tiem, lai atbilstīgi un laikus palīdzētu Nodarbinātības komitejai veikt daudzpusējo uzraudzību attiecībā uz konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem;

25.

nodrošināt, lai ES jaunatnes stratēģijā un kopīgajā ES ziņojumā par jaunatni (2012) paredzētie instrumenti, piemēram, strukturētā dialoga process, uz faktiem balstīti politikas pasākumi un starpnozaru sadarbība, darbotos pēc iespējas efektīvāk, lai ar stratēģiju “Eiropa 2020” saistītajās politikas debatēs ņemtu vērā visas pieejamās atziņas par to, kā krīze ietekmē jauniešus, un lai garantētu, ka jauniešu viedoklis minētajās debatēs tiek sadzirdēts;

26.

īpaši norādīt, kā jaunatnes politikas pasākumi, kurus veic, izmantojot, piemēram, darbu ar jaunatni un neformālo un ikdienējo mācīšanos, palīdz jauniešiem, jo īpaši tiem, kam ir mazāk iespēju, pašiem rīkoties, lai viņi varētu kļūt par aktīviem pilsoņiem un pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē, un pilnveidot savas prasmes saistībā ar mācībām un nodarbinātību;

27.

īpaši uzsvērt, kā ar minētajiem pasākumiem var palīdzēt jauniešiem pilnveidot zināšanas un transversālas prasmes, pateicoties kurām viņi var izmantot izglītības, apmācības un nodarbinātības iespējas, kas var veicināt jauniešu neatkarību un personības attīstību, kā arī palīdzēt viņiem pilnveidot personīgās un sociālās iemaņas, iegūt darbu un apgūt uzņēmējdarbības prasmes;

28.

veicināt to, ka visām attiecīgajām ieinteresētajām personām ir pieejamas Eiropas programmas, un mudināt tās izmantot minētās programmas, piemēram:

un tādējādi veicināt jauniešu prasmju pilnveidošanu un nodarbināmību;

29.

veicināt to, ka vajadzības gadījumā tiek pilnā mērā un optimāli izmantota Jaunatnes nodarbinātības ierosme, lai īstenotu Padomes Ieteikumu, ar ko izveido garantiju jauniešiem;

30.

apsvērt darbības, ar ko nodrošina, lai jaunatnes politikas perspektīvai būtu galvenā nozīme izglītības un apmācības, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas politikā, lai politikas pasākumiem, ar ko īsteno stratēģiju “Eiropa 2020”, piešķirtu skaidru “jaunatnes politikas” dimensiju, jo īpaši attiecībā uz darbu ar jaunatni un neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu un validēšanu;

31.

veicināt izpratni par visām ES finansējuma programmām un ar tām saistītajiem paraugprakses piemēriem, saskaņā ar ko tiek pilnveidotas 21. gadsimtā pieprasītas jauniešu prasmes, skaidrāk uzsverot, kā ar šādām programmām var veicināt uz prasmēm balstītu, empīrisku un ar uzņēmējdarbību saistītu mācīšanos, kas pastiprina un veicina jauniešu līdzdalību sabiedrības dzīvē, izglītībā, apmācībā un nodarbinātībā, jo īpaši to jauniešu līdzdalību, kuriem ir mazāk iespēju;

32.

saistībā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un atjaunināto regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2012–2018) saglabāt ieceri izvērtēt strukturētā dialoga procesu, lai garantētu, ka procesa darbības joma, vēriens un saturs atspoguļo pašreizējās jauniešu vajadzības un reaģē uz tām, vienlaikus sniedzot jaunatnes politikas veidošanai noderīgu informāciju;

33.

apsvērt iespēju izstrādāt koncepciju, pamatojoties uz ES ziņojumā par jaunatni izdarītajiem secinājumiem un pašreizējo darbu jomās, kas saistītas ar mācīšanos no līdzbiedriem (peer learning), un pamatojoties uz to, rīkot semināru par mācīšanos no līdzbiedriem, kurā būtu iekļautas galvenās politikas jomas saistībā ar jaunatni, izglītību, apmācību un nodarbinātību un kurā piedalītos attiecīgās ieinteresētās personas; būtu jāizskata, kā visas minētās politikas jomas kopā vislabāk varētu risināt pašreizējās problēmas, ar kurām saskaras jaunieši. Šāda ierosme vatētu būt saistīta ar ieteikumiem, kurus attiecīgajās politikas jomās un attiecīgajos Padomes sastāvos varētu izskatīt attiecībā uz turpmākiem pasākumiem.