14.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 168/5

1.

Eiropas sadarbību jaunatnes jomā (1), kurā labklājība un sociālā iekļaušana ir norādītas kā divas no astoņām darbības jomām un kurā uzsvērts, ka atbalsts darbam ar jaunatni un tā attīstīšana ir starpnozaru rīcība regulējuma vispārējo mērķu izpildei, un ieteikts aizvien vairāk pievērsties jauniešu sociālajai iekļautībai, veselībai un labklājībai;

2.

Eiropadomes apstiprināto Komisijas paziņojumu “Eiropa 2020”, kurā atzīts, ka darbam ar jaunatni ir nozīme neformālās izglītības iespēju nodrošinājumā visiem jauniešiem;

3.

Padomes Ieteikumu (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (2);

4.

prezidentvalsts Īrijas organizētās ES jaunatnes konferences kopīgos secinājumus (2013. gada 11.–13. marts) (3),

5.

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2010. gada 19. novembra Rezolūciju par darbu ar jaunatni, kurā aicināts dažādos līmeņos panākt labāku izpratni par darbu ar jaunatni un palielināt tā nozīmi, īpaši attiecībā uz tā veicināšanu, atbalstu un attīstību,

6.

jaunieši aktīvi sniedz ieguldījumu sabiedrības infrastruktūrā un veicina gan ģeogrāfisku, gan interešu kopienu dzīvīgumu. Jaunieši ir daudzveidīga un dinamiska sabiedrības daļa, kam raksturīgas dažādas situācijas, vajadzības, prasības un centieni. Jauniešus tieši un dažkārt izšķirīgi ietekmē demogrāfija, biogrāfija, daudzveidība, stāvokļa maiņas un iespējas. Tāpēc jaunatnes politikā būtu jāiekļauj un jāņem vērā šie jautājumi, tai vajadzētu dot iespējas visiem jauniešiem un panākt, lai viņi tās varētu izmantot, kā arī veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem;

7.

“darbs ar jaunatni” ir ietilpīgs termins, kurā ietverts plašs sociāla, kultūras, izglītības vai politiska rakstura darbību klāsts, kuras veic jaunieši, kuras tiek veiktas kopā ar jauniešiem un kuras viņiem paredzētas. Šādas darbības arvien biežāk ietver arī sportu un pakalpojumus jauniešiem. Darbs ar jaunatni pieder pie “ārpusskolas” izglītības jomas un ietver arī īpašas brīvā laika aktivitātes, ko vada profesionāli vai brīvprātīgi jaunatnes darbinieki un jauniešu līderi. Darbs ar jaunatni tiek organizēts dažādi (to veic jauniešu vadītas organizācijas, jauniešiem paredzētas organizācijas, neformālas grupas vai jauniešiem paredzēti dienesti un publiskas iestādes). To nodrošina dažādos veidos un vietās (piemēram, tas var būt visiem brīvi pieejams, organizēts grupās vai programmu veidā, vērsts uz plašu iesaisti un nepiesaistīts), un par to konkrētus lēmumus pieņem vietējā, reģiona, valsts un Eiropas līmenī;

8.

darba ar jaunatni galvenais mērķis ir jauniešu personiskā un sociālā attīstība, un tas ir vērsts uz plašu mērķa grupu, sasniedzot un iesaistot jauniešus atkarībā no viņu vajadzībām un interesēm un ņemot vērā vidi, kurā viņi dzīvo. Šāda spēja sasniegt mērķa grupu papildina citus jauniešiem paredzētus politikas pasākumus, tāpēc darbs ar jauniešiem var piedāvāt viņiem kontaktpunktus, iesaisti un virzību;

9.

lai risinātu marginalizācijas un sociālās atstumtības daudzveidīgās problēmas, no sociālās iekļautības viedokļa ir vajadzīga visaptveroša un starpnozaru pieeja;

10.

darbam ar jaunatni ir liela nozīme sociālās atstumtības novēršanā un sociālās iekļautības uzlabošanā. Darbs ar jaunatni dod visiem jauniešiem vietu un iespējas attīstībai, un “tā pamatā ir neformāla izglītība un ikdienēja izglītošanās (4), kā arī brīvprātīga dalība” (5);

11.

efektīvs darbs ar jaunatni un jaunatnes iniciatīvas ir vērstas uz to, lai dotu jauniešiem iespējas un mudinātu viņus aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē. Tas dod jauniešiem dzīvē vajadzīgas prasmes, kompetences un pieredzi, tādā veidā palielinot aizsargājošos faktorus, kas veicina visu jauniešu – arī to, kuriem ir mazāk iespēju, – attīstību, labklājību, autonomiju un sociālo iekļautību;

12.

kvalitatīvā darbā ar jauniešiem ir jāpanāk, lai jauniešiem būtu pastāvīgi pieejams un tiktu aizvien uzlabots darba ar jauniešiem optimāls nodrošinājums un attiecīgā prakse. Tas nozīmē, ka jauniešu organizācijas, jauniešiem paredzēti dienesti un jaunatnes darbinieki sadarbojas ar attiecīgām ieinteresētajām personām, plānojot un īstenojot pasākumus un programmas, kuras atbilst un ir pielāgotas jauniešu interesēm, vajadzībām un pieredzei, kuru pamatā ir fakti un kuras ir vērstas uz rezultātiem. Kvalitatīva darba ar jauniešiem rezultātā vajadzētu panākt, ka jaunieši no līdzdalības tajā saņem iespējami lielāku ieguvumu,

13.

sociālās iekļautības jomā vajadzētu ņemt vērā un ietvert visus jauniešus un problēmas, ar kurām viņi saskaras, īpašu uzmanību pievēršot tiem jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju.

Ieguldījumu, ko darbs ar jaunatni var dot politikas mērķu – tostarp sociālās iekļautības –sasniegšanā, var pilnveidot, izmantojot uz kvalitāti vērstu un ar faktiem pamatotu pieeju, kurā, izstrādājot un īstenojot darbu ar jaunatni, uzmanības centrā ir paši jaunieši. Ar šādu pieeju jauniešu līdzdalība, attīstība un virzība tiek atbalstīta tādā veidā, kas apliecina viņu stiprās puses, uzlabo izturību un kompetences, kā arī atzīst viņu spējas veidot individuālu, kopienas un sociālu kapitālu. Kvalitatīvs darbs ar jaunatni ir vispārēja joma, no kuras jaunieši ir ieguvēji; ar to tiek uzlabota attiecīgā prakse un sniegts ieguldījums plašākos politikas mērķos;

14.

cenšoties nodrošināt, lai darbs ar jauniešiem būtu atbilstošs situācijai un jauniešu interesēm un vajadzībām, kā arī lai optimizētu tā ieguldījumu jauniešu attīstībā, labklājībā un sociālajā iekļautībā, ir noteiktas šādas prioritātes:

15.

izmantojot atvērto koordinācijas metodi, gan politiski, gan praksē veicināt attiecību stiprināšanu ar tādām ar jaunatni saistītām jomām kā veselība, izglītība, apmācība, nodarbinātība, kultūra un sports;

16.

darba ar jaunatni nodrošinājumā un praksē veicināt to, lai tiktu uzsvērta kvalitāte un sasniegti darba ar jaunatni mērķi, kuri dod ieguldījumu jauniešu attīstībā, labklājībā un sociālajā iekļautībā;

17.

atbalstīt ciešāku sadarbību starp visām darbā ar jaunatni ieinteresētajām personām (īpaši pētniekiem, politikas veidotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, praktiskā darba veicējiem un jauniešiem), lai noteiktu kvalitatīva darba ar jaunatni ietekmi uz pašiem jauniešiem, jaunatnes nozari un ar to saistītām politikas jomām, piemēram, apkopojot pierādījumus par kvalitatīva darba ar jaunatni ietekmi un valstu un ES līmenī sekmējot un uzlabojot neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātu atzīšanu;

18.

izmantojot izglītības un pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas un kvalitatīvas jaunatnes iniciatīvas, mudināt jauniešus piedalīties demokrātiskā dzīvē un atbalstīt viņus šajā dalībā, kā arī, izmantojot esošos un jaunus instrumentus, sniegt ieguldījumu politikas attīstībā, tādā veidā uzlabojot jauniešu attīstību, labklājību un sociālo iekļautību;

19.

izmantojot kvalitatīvas darba ar jaunatni iespējas un programmas, veicināt uz pieredzi balstītu mācīšanos un to, lai jaunieši apgūtu prasmes, tostarp plaši izmantojamas prasmes, kā arī veicināt šo prasmju un kompetenču atzīšanu un apstiprināšanu;

20.

palīdzēt jaunatnes nozarei izveidot struktūras, darba metodes un saziņas kanālus, lai tā varētu uzrunāt vairāk jauniešu, īpaši tos, kuriem draud sociālā atstumtība;

21.

stimulēt un atbalstīt brīvprātīgu iesaistīšanos pakalpojumu nodrošinājumā jauniešiem, lai veicinātu daudzveidību un sociālo iekļautību un veidotu sociālo kapitālu;

22.

veicināt kvalitatīva darba ar jaunatni devumu, pēc iespējas palielinot finansēšanas iespējas efektīva darba ar jaunatni atbalstam;

23.

izmantojot attiecīgas programmas, platformas un resursu avotus, stimulēt Eiropas mēroga un starptautisku paraugprakses apmaiņu, mācības, prasmju iegūšanu un mācīšanos no līdzbiedriem saistībā ar darbu ar jaunatni, kas vērsts uz kvalitāti;

24.

izveidot tematisku ekspertu grupu, lai izskatītu darba ar jaunatni kvalitātes sistēmas ES dalībvalstīs ar mērķi izpētīt, kā varētu izstrādāt kopējus rādītājus vai sistēmas. Šīs grupas darbā tiks ņemts vērā gaidāmais Eiropas Komisijas pētījums. Šā darba rezultāts būs ziņojums, kurā tiks izklāstīti ieteikumi un kuru iesniegs Jaunatnes jautājumu darba grupai. Šīs tematiskās ekspertu grupas darba uzdevumu un dalības kritēriju ierosinātais vispārīgais projekts ir izklāstīts pielikumā,

25.

censties izmantot secinājumus, kas tiks izdarīti tās gaidāmajā pētījumā par to, kā darbs ar jaunatni var palīdzēt apzināt, kādas iniciatīvas ir vajadzīgas, lai veicinātu uz kvalitāti vērstu un efektīvu darbu ar jaunatni;

26.

ņemt vērā citus pētījumus un iniciatīvas šajā jomā. Izplatīt rezultātus un attīstīt mācīšanās iespējas politikā, pētniecībā un praktiskajā darbā iesaistītajiem un pašiem jauniešiem, kā arī citām ar to saistītām politikas jomām;

27.

apsvērt piemērotus turpmākus pasākumus pēc gaidāmā pētījuma par darba ar jaunatni vērtību un pēc tematiskās ekspertu grupas kvalitatīva darba ar jaunatni jautājumos darba rezultātiem.