EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013XC0808(05)

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

OV C 229, 8.8.2013, p. 43–46 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
OV C 229, 8.8.2013, p. 17–20 (HR)

8.8.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 229/43


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

2013/C 229/11

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību  (2)

“ANTEP BAKLAVASI”/“GAZİANTEP BAKLAVASI”

EK Nr.: TR-PGI-0005-0781-10.07.2009

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums

“Antep Baklavası”/“Gaziantep Baklavası”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Turcija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

2.4. grupa.

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1)

“Antep Baklavası”/“Gaziantep Baklavası” ir smalkmaizīte, kas veidota no strūdeles mīklas, starp kuras kārtām iepildīts mannas krēms un Antepas pistācijas un kura saldināta ar sīrupu.

Atkarībā no veida, kādā to piedāvā tirdzniecībā (sausa vai svaiga), vidējam pamata izejvielu procentuālajam daudzumam jābūt šādam (ar ± 3 % pielaidi):

 

Normāls (svaigs) produkts

Sauss produkts

Mīkla

25 %

30 %

Antepas pistācijas (Antep fıstığı)

10–11 %

10–11 %

Mannas krēms

12–13 %

Tīrs sviests

15–20 %

20–25 %

Sīrups

35–36 %

35–36 %

Atšķirībā no svaigas baklavas sausā baklavā nav mannas krēma.

“Antep Baklavası”/“Gaziantep Baklavası” raksturīgās īpašības

 

Smarža: to rada Antepas pistācijas (Antep fıstığı) un tīrs sviests.

 

Krāsa: “Antep Baklavası”/“Gaziantep Baklavası” virsa ir zeltaini dzeltena, un apakšdaļa ir tumši zaļā krāsā Antepas pistāciju (Antep fıstığı) dēļ.

 

Konsistence: augšējā daļa ir vidēji kraukšķīga smalkmaizītes kārtu dēļ. Apakšdaļai ir slapja, sīrupaina konsistence.

 

Forma: pirms cepšanas produkts ir jāsagriež. Gabaliem var būt dažāda forma, bet lielākoties tos veido nelielu taisnstūru, rombu, trīsstūru, kvadrātiņu vai burkānu (veidojot garenas trīsstūrveida šķēles, griežot no apaļas formas vidus uz malām) formā.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

“Antep Baklavası”/“Gaziantep Baklavası” sastāvdaļas

Antepas pistācijas (Antep fıstığı): smalkmaizītēm “Antep Baklavası”/“Gaziantep Baklavası” ir obligāti jāizmanto Antepas pistācijas. Antepas pistācijas, kas izsenis augušas Gaziantepas provincē, Turcijā ir reģistrēts lauksaimniecības produkts. Tās ir tumši zaļas, un tām ir raksturīga spēcīga smarža. Saskaņā ar produkta specifikāciju ir pieci šādu pistāciju veidi, pēc formas tās ir garenas, ovālas vai apaļas, un tām ir tumši zaļa krāsa. Proteīnu saturs tajās ir no 21,77 % līdz 23,77 %, bet tauku saturs – no 56,27 % līdz 59,89 %. Antepas pistācijas var būt rupji vai smalki sakapātas.

Tīrs sviests: 99,9 % tīrs sviests, kurš gatavots no piena un kurā nav ne sāls, ne arī kādu citu piedevu.

Mannas krēms (kas tiek izmantots tikai “normālam” (svaigam) produktam): pienu uzkarsē līdz 105–108 °C temperatūrai un pievieno mannu (100 g mannas uz 1 kg piena). Maisījumu karsē līdz 100 °C, līdz tas sabiezē, un tad atstāj dzesēties.

Milti: no cietajiem kviešiem.

Ciete: kviešu ciete.

Sīrups: gatavots ar cukuru vai saldinātāju (diabēta slimniekiem). Pievieno aptuveni 350–360 g sīrupa uz 1 kg baklavas maisījuma. Medu izmantot nedrīkst.

Olas: trīs olas uz 1 kg miltu (mīklas gatavošanai).

Sāls: 10 g akmeņsāls uz 1 kg miltu (mīklas gatavošanai).

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Mīklas gatavošana, baklavas taisīšana un cepšana.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

“Antep Baklavası”/“Gaziantep Baklavası” var pārdot pēc svara vai porcijās uz paplātēm vai iepakojumos. Ja baklavas tiek iepakotas, var izmantot kartona kastītes, bet tām jābūt pārklātām ar alvas foliju vai līdzīgu ūdensnecaurlaidīgu materiālu. Kastītē var ielikt zīmīti ar padomu par servēšanu – “Isıtarak servis yapınız” (“Pirms pasniegšanas uzsildīt”).

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Ja “Antep Baklavası”/“Gaziantep Baklavası” tiek pārdotas sausā veidā, uz iepakojuma jābūt norādītam apzīmējumam “kuru” (“sauss”).

Uz iepakojuma redzamās puses jābūt marķējumam ar apzīmējumu “AĢIN” un nosaukumu “Antep Baklavası” vai “Gaziantep Baklavası”, kā arī šim logotipam:

Image

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ražošanas apgabals ietver visu Gaziantepas provinci Anatolijas pussalas dienvidaustrumos. Province dienvidu pusē robežojas ar Sīriju, austrumos – ar Birecik pilsētu un Halfeti rajonu, ziemeļaustrumos – ar Adijamanu, ziemeļos – ar Kahramanmaras pilsētu, rietumos – ar Osmaniye, bet dienvidrietumos – ar Hataju.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Gaziantepas province ir Turcijas pistāciju audzēšanas centrs. Pistācijas Turcijā tiek sauktas par “antep fıstığı” (“Antepas pistācijas”) – pistāciju nosaukums turku valodā ir cēlies no Gaziantepas nosaukuma.

Produkti no Antepas pistācijām Gaziantepā ir gatavoti un baudīti daudzus gadsimtus.

Meistaru pieredze

Visām baklavas pagatavošanai nepieciešamajām darbībām – baklavas mīklas gatavošanai, tās izveltnēšanai un plānuma panākšanai, cietes iekaisīšanai starp kārtām, kārtu novietošanai uz paplātes, krēma un Antepas pistāciju iepildīšanai, baklavas sagriešanai vienādos gabaliņos, tās ieziešanai ar tīru sviestu, cepšanai un sīrupa pievienošanai – ir nepieciešama liela prasme. “Antep Baklavası”/“Gaziantep Baklavası” jāgatavo meistariem, kas ir ieguvuši šīs prasmes Gaziantepas apgabalā.

5.2.   Produkta specifika

“Antep Baklavası”/“Gaziantep Baklavası” atšķiras no citām baklavām ar spilgto zeltaini dzelteno krāsu, konsistenci, struktūru un tumši zaļo apakšējo daļu. Tomēr galvenā atšķirība ir Antepas pistāciju un tīrā sviesta garša un smarža.

“Antep Baklavası”/“Gaziantep Baklavası” pagatavošanai nepieciešama liela prasme.

“Antep Baklavası”/“Gaziantep Baklavası” reputācijas pamatā ir bagātīgā sastāvdaļu daudzuma salikums un pieredzējušo cepēju roku darbs. Pirms ēšanas dominējošā ir sviesta smarža. Labi pagatavota baklava kūst mutē. Šīs ir svarīgākās “Antep Baklavası”/“Gaziantep Baklavası” specifiskās iezīmes.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

“Antep Baklavası”/“Gaziantep Baklavası” no Gaziantepas kopš 19. gadsimta ir bijušas lielā cieņā to īpašā gatavošanas veida, sastāvdaļu specifiskuma un pieredzējušo cepēju roku darba dēļ. Vairākas slavenas ģimenes kopš 19. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem vairākās paaudzēs ir tradicionāli gatavojušas “Antep Baklavası”/“Gaziantep Baklavası”.

Svarīgākā sastāvdaļa ir Antepas pistācijas (Antep fıstığı) – Turcijā reģistrēts lauksaimniecības produkts. To izteiktā garša un smarža tiek saglabāta gatavajā produktā, un tās iekrāso “Antep Baklavası”/“Gaziantep Baklavası” apakšējo daļu tumši zaļu.

“Antep Baklavası”/“Gaziantep Baklavası” ir pieminētas grāmatās par Gaziantepu un Turcijas virtuvi, kā arī Kultūras un tūrisma ministrijas bukletos par Gaziantepu.

Grāmatā Gaziantep Folklorundan Notlar (“Piezīmes no Gaziantepas folkloras”), kuru 1959. gadā sarakstījis pētnieks no Gaziantepas Cemil Cahit Güzelbey, minēts, ka “baklavas ražotāji izmanto pistācijas” (86. lpp.). Grāmatā iekļauts arī stāsts par Turcijas veselības ministra braucienu uz Gaziantepu (87. lpp.). Pusdienās, kurās viņam tika pasniegta zupa ar pistācijām, rīsi ar pistācijām, baklava ar pistācijām un, visbeidzot, pistāciju saldējums, ministrs jokoja: “Vai es varētu lūgt glāzi ūdens bez pistācijām?”

Ceļveža Frommer’s Turkey (Lynn A. Levine, 2001; John Wiley & Sons) 2001. gada izdevumā apgalvots: “Brīnišķīgā baklava ir Gaziantepas slavas pamatā. Pilsētā ir vairāk nekā 500 baklavas ceptuvju, tāpēc gājiens pa baklavas ceptuvēm ir obligāts pasākums, īpaši septembrī, kad tiek novākta pistāciju raža.”

Arī grāmatā Cooking the Turkish Way (Kari Cornell, 2004) minēts, ka “austrumu Anatolijas pilsēta Gaziantepa ir pazīstama pistāciju un sīrupsaldo baklavu dēļ” (14. lpp.).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts (3))

Turcijas valdība ir uzsākusi valsts iebildumu procedūru, ar AĢIN apzīmētā produkta “Antep Baklavası”/“Gaziantep Baklavası” atzīšanas pieteikumu 2007. gada 27. aprīlī publicējot Turcijas Republikas Oficiālā Vēstneša 26505. numurā.

Produkta specifikācijas pilns teksts ir pieejams Turcijas Patentu institūta tīmekļa vietnē:

http://www.turkpatent.gov.tr/portal/default_en.jsp?sayfa=172 (klikšķiniet uz “Antep Baklavası”/“Gaziantep Baklavası” nosaukuma).


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.

(3)  Skat. 2. atsauci.


Top