52013SC0473

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS

Pavaddokuments

Priekšlikumam Padomes Direktīvai,

ar ko groza Direktīvu 2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs

1.           Procedūras jautājumi un apspriešanās ar ieinteresētajām personām

ES konteksts

Hibrīdaizdevumu neatbilstības

Rīcības kodeksa grupas darbs saistībā ar neatbilstību kropļojošo ietekmi ietvēra arī hibrīdaizdevuma veidu starp saistītiem uzņēmumiem, ko dēvē par peļņas līdzdalības aizdevumiem (“PLA”). Problēmas būtība ir tāda, ka maksājumi saistībā ar pārrobežu PLA ienākumu izcelsmes dalībvalstī tiek uzskatīti par atskaitāmiem izdevumiem nodokļu aprēķina vajadzībām, bet saņēmēja dalībvalstī — par beznodokļu sadalīto peļņu (dividendēm), un tādējādi notiek nodokļu dubultā neuzlikšana.

Kodeksa grupa 2010. gada maijā vienojās, ka saņēmēja dalībvalstij, lai izvairītos no dubultas nodokļu neuzlikšanas, būtu jāvadās pēc tās nodokļu kvalifikācijas (proti, parāds vai pašu kapitāls), kuru hibrīdaizdevumu maksājumiem piešķīrusi ienākumu izcelsmes dalībvalsts (dok. 10033/10 FISC 47).

Tomēr 2011. gada oktobrī Komisijas izvērtējums liecināja, ka šis risinājums, par ko panākta vienošanās, ir pretrunā ar mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvu[1] (“MMD”). Šo problēmu var risināt divos dažādos veidos: i) izstrādāt Kodeksa grupā alternatīvu risinājumu vai ii) grozīt MMD. Dalībvalstu eksperti Komisijas darba grupas sanāksmē secināja, ka dalībvalstīm vēlamāks variants būtu MMD grozīšana.

Rīcības plānā, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kuru Komisija pieņēma 2012. gada 6. decembrī (COM (2012)722), minētie grozījumi bija ietverti kā tuvākajā laikā (2013. gadā) veicama rīcība. Rīcības plāna veicamo pasākumu ietvaros Komija 2013. gada aprīlī organizēja divas sanāksmes ar dalībvalstu ekspertu un citu privātā sektora ieinteresēto personu, akadēmisko aprindu pārstāvju, uzņēmējdarbības organizāciju un nodokļu apvienību piedalīšanos, lai apspriestu divus politikas risinājumus.

Atbilstoši risinājumam A1 MMD netiktu attiecināta uz sadalītās peļņas maksājumiem, kuri ir atskaitāmi izdevumi ienākumu izcelsmes dalībvalstī. Atbilstoši risinājumam A2 MMD paredzētie nodokļu atvieglojumi tiktu liegti attiecībā uz sadalītās peļņas maksājumiem, kas ir atskaitāmi izdevumi ienākumu izcelsmes dalībvalstī.

Astoņas no piecpadsmit dalībvalstīm, kuras piedalījās, lielā mērā atbalstīja risinājumu A2. Viena dalībvalsts piekrita grozīt MMD skaidrības dēļ, nelielu priekšroku dodot šim risinājumam. Četras dalībvalstis minēja, ka varētu piekrist grozījumiem skaidrības labad, lai gan uzskata, ka MMD grozīt nav nepieciešams. Viena dalībvalsts priekšroku deva risinājumam A1. Cita dalībvalsts atbalstīja abus risinājumus un ieteica grozījumus veikt steidzamā kārtā. Četras dalībvalstis nepiedalījās.

Ieinteresēto personu sanāksmēs izteiktie viedokļi atšķīrās. Lai gan atbildes uz 2012. gada sabiedrisko apspriešanu kopumā liecināja, ka šādas neatbilstības ir nevēlamas, daži uzņēmumu pārstāvji neuztvēra nodokļu dubulto neuzlikšanu tik negatīvi. Konkrēti iebildumi bija pret risinājumu A2, jo tas ierobežotu nodokļu maksātāju un dalībvalstu tiesības; nodokļu dubultas neuzlikšanas pieļaušana tika uzskatīta par dalībvalstīm iespējamu brīvu izvēli. Citi uzņēmumu pārstāvji atbalstīja A1 risinājumu. Savukārt NVO un akadēmiskās aprindas kopumā atbalstīja risinājumu A2.

Eiropas Parlaments 2013. gada 21. maijā pieņēma rezolūciju[2], aicinot dalībvalstis atbalstīt Komisijas rīcības plānu un pilnībā īstenot ieteikumu par nodokļu agresīvu plānošanu. Eiropas Parlaments turklāt aicināja Komisiju risināt neatbilstības starp dažādām nodokļu sistēmām un iesniegt priekšlikumu par MMD grozījumiem, lai pārskatītu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumu un novērstu nodokļu dubultu neuzlikšanu ES.

Eiropadome 2013. gada 22. maija secinājumos aicināja steidzami risināt konkrētas nodokļu problēmas un paziņoja, ka Komisija plāno iesniegt priekšlikumu pirms tā gada beigām, kad paredzēta mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu direktīvas pārskatīšana[3].

Noteikumi par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu

Rīcības plāns turklāt Komisijai uzliek par pienākumu pārskatīt ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumus MMD un direktīvās par procentu un honorāru maksājumiem un apvienošanos, lai īstenotu ieteikuma par agresīvu nodokļu plānošanu pamatprincipus.

Ieteikumā ierosināts, ka dalībvalstīm būtu jāpieņem vispārējs ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikums (“V‎‎ĻINN”), lai cīnītos pret tādu nodokļu agresīvu plānošanu, uz kuru neattiecas pašlaik spēkā esošie konkrētie ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumi. Tomēr ieteikums nav piemērojams attiecībā uz uzņēmumu nodokļu direktīvām, tādēļ bez tiesību aktu grozījumiem tā pamatprincipus nav iespējams izmantot.

Ierosinātais V‎‎ĻINN izstrādāts pēc parauga, kas iekļauts 13. pantā priekšlikumā direktīvai, ar ko īsteno ciešāku sadarbību finanšu darījumu nodokļa jomā (“FDN”)[4]. Apspriedes ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām notika 2013. gada aprīlī.

Četras no piecām dalībvalstīm, kuras piedalījās diskusijās, iebilda pret V‎‎ĻINN iekļaušanu direktīvās. Tās priekšroku dotu valsts līmeņa V‎‎ĻINN. Divas no tām arī uzskatīja, ka V‎‎ĻINN būtu jāuzlabo.

Viena dalībvalsts atbalstīja visu trīs direktīvu grozīšanu, lai gan V‎‎ĻINN izstrādei būtu nepieciešams ieguldīt zināmu darbu. Rakstiskā iesniegumā minētā dalībvalsts vēlreiz izteica savu atbalstu MMD grozījumiem, lai ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumu uzliktu par pienākumu.

Ieinteresētās personas nespēja vienoties par to, vai direktīvas grozījumos ietvert V‎‎ĻINN, bet uzņēmumu pārstāvji kopumā atbalstīja valsts līmeņa V‎‎ĻINN. Savukārt NVO un viena uzņēmuma pārstāvis priekšroku deva V‎‎ĻINN iekļaušanai direktīvās.

Starptautiskais konteksts

Uzņēmumu nodokļu bāzes samazināšana ir daudzu ES valstu un citu valstu politikas programmas prioritāte un bija ietverta nesen notikušo G20 un G8 valstu sanāksmju darba kārtībā[5], kā arī ESAO pašlaik risinās darbs saistībā ar nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (“BEPS”)[6].

ESAO 2012. gada martā arī publicēja ziņojumu “Hibrīdneatbilstības pasākumi: nodokļu politika un atbilstības jautājumi”, kurā valstīm adresēja ieteikumu par noteikumu, ar kuriem liedz atvieglojumus konkrētu hibrīdneatbilstības pasākumu gadījumā, ieviešanu vai pārskatīšanu. Hibrīdbeatbilstības pasākumi un arbitrāža tika arī atzīti par galvenajiem BEPS projekta elementiem[7].

Lai gan Komisija atzīst globālu risinājumu nozīmi, neatbilstību un ļaunprātīgas izmantošanas problēmu nepieciešams risināt ES, ņemot vērā spēkā esošos ES tiesību aktus un Tiesas judikatūru. Komisija uzskata, ka MMD pārskatīšana varētu būt būtisks ieguldījums ESAO BEPS darbā, jo tā būtu laba prakse cīņā pret nodokļu bāzes samazināšanu.

2.           Problēmas definēšana

Problēmas apraksts

Hibrīdaizdevumu neatbilstības

Hibrīdaizdevumu struktūras ir finanšu instrumenti, kuriem ir gan parāda, gan pašu kapitāla iezīmes. Dalībvalstis hibrīdaizdevumus kvalificē atšķirīgi (kā parādu vai kā pašu kapitālu), tādēļ maksājumi pārrobežu hibrīdaizdevuma ietvaros vienā dalībvalstī (maksātāja dalībvalsts) tiek uzskatīti par atskaitāmiem izdevumiem nodokļu aprēķina vajadzībām, savukārt otrā dalībvalstī (maksājuma saņēmēja dalībvalsts) — par sadalīto beznodokļu peļņu (dividendēm), un tādējādi notiek nevēlama nodokļu dubultā neuzlikšana.

Noteikumi par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu

MMD 1. panta 2. punkta noteikumi jau ļauj dalībvalstīm pieņemt ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumus. Tomēr dalībvalstīs esošie ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas pasākumi it ļoti dažādi, un tie ir izstrādāti, ievērojot dalībvalstu specifiku un to nodokļu sistēmu iezīmes, kas rada neskaidrības nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijām. Pastāvošā situācija, iespējams, varētu izraisīt direktīvas neatbilstošu izmantošanu, ja dažās dalībvalstīs ļaunprātīgas izmantošanas noteikumi ir mazāk stingri vai nepastāv vispār.

Kas ir ietekmes sfērā?

Dalībvalstis ir ietekmes sfērā iekasēto nodokļu apjoma samazinājuma dēļ. Uzņēmumi ir ietekmes sfērā, jo lielas uzņēmējsabiedrības ar pārrobežu darījumiem, kuras var atļauties apmaksāt sarežģītas nodokļu shēmas, gūst priekšrocības salīdzinājumā ar maziem un vidējiem uzņēmumiem un ar lielajiem uzņēmumiem, kuri nav iesaistīti agresīvā nodokļu plānošanā. Iedzīvotāji ir ietekmes sfērā netiešā veidā, jo samazinās budžets publiskajiem pakalpojumiem un sociālajiem pabalstiem. Sabiedrības uzticēšanās nodokļu sistēmas godīgumam var tikt iedragāta, jo dažiem nodokļu maksātājiem ir iespējas gūt labumu no neatbilstībām.

Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Priekšlikuma mērķis ir risināt konkrētas neatbilstības saistībā ar hibrīda finanšu instrumentiem MMD piemērošanas jomā un ieviest vispārēju ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumu, lai aizsargātu minētās direktīvas darbību.

Šo mērķu sasniegšanai nepieciešams grozīt MMD. Tiešo nodokļu jautājumos attiecīgais juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 115. pants, kurš Komisijai dod tiesības ierosināt direktīvas tādu dalībvalstu noteikumu tuvināšanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību.

Iniciatīvas mērķus nevar pietiekamā mērā sasniegt atsevišķu dalībvalstu līmenī. Tieši atšķirības dalībvalstu tiesību normās attiecībā uz nodokļu režīmu, kas piemērojams hibrīda finanšu instrumentiem, ļauj nodokļu maksātājiem, un konkrēti uzņēmējsabiedrību grupām, likt lietā pārrobežu nodokļu plānošanas stratēģijas, kas izraisa kapitāla plūsmu un iekšējā tirgus konkurences kropļojumus. Tādēļ ierosinātie grozījumi atbilst subsidiaritātes principam. Ierosinātie grozījumi atbilst arī proporcionalitātes principam, jo tie paredz tikai tos pasākumus, kas nepieciešami konkrēto jautājumu risināšanai un tādējādi Līgumu mērķu sasniegšanai, it īpaši iekšējā tirgus pienācīgas un efektīvas darbības nodrošināšanai.

3.           Mērķi

Hibrīdaizdevumu neatbilstības

Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt, lai visām uzņēmējsabiedrībām nodokļi tiek uzlikti, pamatojoties uz attiecīgajā dalībvalstī gūto peļņu, un ka neviena no tām nevar izvairīties no nodokļu uzlikšanas, izmantojot likumdošanas plaisas, kas pārrobežu situācijās rodas saistībā ar hibrīda finansējumu. Iniciatīvas mērķis ir nodrošināt efektīvu rīcību pret nodokļu dubulto neuzlikšanu šajā jomā. MMD piemērošana nedrīkstētu neatgriezeniski izslēgt šādu rīcību.

Noteikumi par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu

Iniciatīvas mērķis ir nodokļu maksātajiem un nodokļu administrācijām radīt skaidrību un noteiktību un nodrošināt to, lai uzņēmējsabiedrības neizmanto MMD sniegtās priekšrocības nepamatoti.

4.           Politikas risinājumi

Hibrīdaizdevumu neatbilstības

Tika apsvērti šādi politikas risinājumi:

risinājums A0: bez rīcības (pamatscenārijs)

risinājums A1: MMD netiktu attiecināta uz sadalītās peļņas maksājumiem, kuri ir atskaitāmi izdevumi ienākumu izcelsmes dalībvalstī.

risinājums A2: MMD paredzētie nodokļu atvieglojumi tiktu liegti attiecībā uz sadalītās peļņas maksājumiem, kas ir atskaitāmi izdevumi ienākumu izcelsmes dalībvalstī. Tātad maksājuma saņēmējas uzņēmējsabiedrības (mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma pastāvīgais uzņēmums) dalībvalsts uzliek nodokļus tai sadalītās peļņas daļai, kura ir atskaitāmi izdevumi maksājumu veicošā meitasuzņēmuma dalībvalstī.

Noteikumi par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu

Skaidrības un noteiktības nolūkā tiek apspriestas šādas MMD ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikuma uzlabošanas alternatīvas:

risinājums B0: bez rīcības (pamatscenārijs)

risinājums B1: atjaunināt MMD spēkā esošos noteikumus par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu atbilstoši 2012. gada Ieteikumā par agresīvu nodokļu plānošanu ierosinātajam V‎‎ĻINN. Direktīva tiktu grozīta, lai ietvertu ieteikto kopējo ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumu. Atbilstoši šim risinājumam dalībvalstis varētu izvēlēties, vai pieņemt ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumu.

risinājums B2: tāds pats kā risinājums B1, tikai ar papildu noteikumu, ka dalībvalstīm būtu pienākums pieņemt kopēju ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumu.

5.           Ietekmes izvērtējums

Hibrīda finanšu instrumentu neatbilstības

Turpmākajā tabulā ir apkopots ietekmes izvērtējums (progresējoša vērtējuma skala no --- līdz +++)

Paredzamā ietekme

|| Risinājums A0: bez rīcības || Risinājums A1: neattiecināt MMD uz hibrīdaizdevumu maksājumiem* || Risinājums A2: neattiecināt uz hibrīdaizdevumu maksājumiem MMD ietvertos nodokļu atvieglojumus

Politikas mērķa sasniegšanas efektivitāte || = || + || +++

Četras pamatbrīvības || = || = || =

Ietekme uz ekonomiku || = || + || +++

Sociālās jomas ietekme || = || + || ++

Ietekme uz nodokļu maksātājiem/nodokļu administrācijām || = || + || +++

Ietekme uz ES budžetu || = || = || =

Ietekme uz citām personām || = || = || =

*paredzamā ietekme būtu tāda pati kā risinājumā A2, ja visām dalībvalstīm būtu pienākums īstenot Rīcības kodeksa grupas vadlīnijas.

Noteikumi par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu

Turpmākajā tabulā ir apkopots ietekmes izvērtējums (progresējoša vērtējuma skala no --- līdz +++)

Paredzamā ietekme

|| risinājums B0: bez rīcības* || risinājums B1: izvēles ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikuma iekļaušana MMD* || risinājums B2: obligāta ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikuma iekļaušana MMD

Politikas mērķa sasniegšanas efektivitāte || = || + || +++

Četras pamatbrīvības || = || + || +

Ietekme uz ekonomiku || = || = || +

Sociālās jomas ietekme || = || = || =

Ietekme uz nodokļu maksātājiem/nodokļu administrācijām || = || + || +

Ietekme uz ES budžetu || = || = || =

Ietekme uz citām personām || = || = || =

* paredzamā ietekme būtu tāda pati kā risinājumā B2, ja visām dalībvalstīm būtu pienākums īstenot ieteikto ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumu.

6.           Risinājumu salīdzinājums

Hibrīda finanšu instrumentu neatbilstības

Risinājums A0 nespētu novērst nodokļu dubultās neuzlikšanas problēmu un arī neļautu dalībvalstīm savās valsts tiesību normās īstenot Rīcības kodeksa grupas risinājumu, par ko panākta politiska vienošanās. Pamatscenārijs tādējādi paredz to, ka likumdošanas plaisas netiks novērstas.

Risinājums A1 atbilstu risinājumam, kas pieņemts procentu un honorāru maksājumu direktīvā, bet nenovērstu iespējamu nodokļu dubulto uzlikšanu, ko izraisa maksājumi saistībā ar hibrīda finanšu instrumentiem, un tādējādi katrai dalībvalstij, vadoties pēc Rīcības kodeksa grupas vadlīnijām, būtu jāpieņem savi atsevišķi iekšzemes noteikumi.

Vēršoties pret hibrīda finanšu struktūrām, risinājums A2 būtu efektīvāks nekā risinājums A1 un nodrošinātu visā ES vienveidīgu režīmu[8].

Risinājums A2 palīdzētu sasniegt MMD pamatmērķi, proti, radīt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus tām mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu grupām, kuras atrodas dažādās dalībvalstīs, ar tām grupām, kuras atrodas vienā dalībvalstī. Pārrobežu ieguldījumu apjoma pieaugums dod pārrobežu grupām iespēju izmantot hibrīda finanšu instrumentus, tādā veidā gūstot labumu no neatbilstībām dažādu valstu nodokļu sistēmās. Tas ES izraisa konkurences kropļojumus starp pārrobežu un dalībvalstu grupām un ir pretrunā MMD.

Turklāt risinājums A2 būtu saskaņā ar ESAO ieteikumiem un ES valstu, kā arī citu valstu politikas nostādnēm pret nodokļu bāzes samazināšanu un agresīvu nodokļu plānošanu.

Vēlamākais risinājums ir A2.

Noteikumi par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu

Risinājums B0 nodrošinātu skaidrību un noteiktību attiecībā uz ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumiem. Arī šis risinājums nedotu garantijas, ka MMD nevar tikt izmantota neatbilstoši.

Risinājums B1 nodrošinātu skaidrību, jo noteikums tiktu izstrādāts atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, bet tas MMD nepasargātu no ļaunprātīgas izmantošanas.

Risinājums B2 būtu vienīgais, kas garantētu, ka MMD nevar tikt izmantota ļaunprātīgi. Šis risinājums arī veiksmīgāk nekā risinājums B1nodrošinātu kopīga standarta ieviešanu attiecībā uz ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumiem MMD. Visās dalībvalstīs vienāds ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikums nodrošinātu visiem nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijām skaidrību un noteiktību. Tādēļ risinājums B2 garantētu to, ka ES dalībvalstu pieņemtie un īstenotie ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas pasākumi neradīs neatbilstības problēmas ES līmenī.

Tādējādi vēlamākais risinājums ir B2.

7.           Uzraudzība un novērtēšana

Komisijas ierasta prakse ir uzraudzīt ES direktīvu īstenošanu dalībvalstīs. Juridiskās izmaiņas, ko plānots panākt ar iniciatīvu, ir tik nepārprotamas, ka nav nepieciešams veikt pētījumu par to, vai iniciatīvas mērķi ir izpildīti. Pietiek uzraudzīt to, lai dalībvalstis faktiski transponē noteikumus valsts tiesību normās.

[1]               Direktīva 2011/96/ES par kopējo sistēmu nodokļu uzlikšanai, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kuri atrodas dažādās dalībvalstīs (pārstrādāta versija), kura grozīta ar Padomes Direktīvu 2013/13/ES, ar ko pielāgo dažas direktīvas nodokļu jomā saistībā ar Horvātijas Republikas pievienošanos.

[2]               Eiropas Parlamenta 2013. gada 21. maija Rezolūcija par cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu oāzēm (2013/2060(INI).

[3]               EUCO 75/1/13 REV 1.

[4]               COM(2013)71 final, 2013. gada 14. februāris.

[5]               G20 valstu vadītāju 2012. gada 18.-19. jūnija sanāksmes noslēguma paziņojums; G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju 2012. gada 5.-6. novembra, 2013. gada 15.-16. februāra un 2013. gada 18.-19. aprīļa sanāksmes paziņojums; AK un Vācijas finanšu ministru kopīgs paziņojums par G20 valstu 2012. gada novembra sanāksmes noslēgumā; G8 valstu vadītāju 2013. gada 17.-18. jūnija paziņojums.

[6]               ESAO, Par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, 2013. gads.

[7]               ESAO, Rīcības plāns par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, 2013. gads.

[8]               Padomē pašlaik tiek izskatīts priekšlikums spēkā esošo kritēriju par kapitāldaļu slieksni procentu un honorāru maksājumu direktīvā vienādot ar 10 % slieksni MMD. Priekšlikums Padomes Direktīvai par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic starp asociētām uzņēmējsabiedrībām dažādās dalībvalstīs (pārstrādāta redakcija) (COM (2011) 714).