52013SC0248

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

Ietekmes novērtējuma kopsavilkums

Pavaddokuments

Priekšlikums PADOMES REGULA

par biorūpniecības kopuzņēmumu

1.           Ietekmes novērtējuma mērķis un procedūra

Šajā dokumentā ir izvērtēti dažādi politikas risinājumi, lai īstenotu pētniecības un inovācijas programmu biorūpniecībai saskaņā ar Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam. Ņemot vērā šīs rūpniecības problēmas, Eiropas Bioekonomikas stratēģijā un jaunajā Rūpniecības politikā tika ierosināts izveidot publiskā un privātā sektora partnerību (PPP) biorūpniecības jomā. To atbalsta arī virkne citu politiku.

Gatavojot šo ietekmes novērtējumu, Komisija apspriedās ar daudzām ieinteresēto personu grupām, kurās bija pārstāvji no rūpniecības nozares, pētniecības kopienas, dalībvalstīm, reģioniem un plašākas sabiedrības. Tas darīts, rīkojot pasākumus un apspriedes, kā arī izskatot attiecīgās publikācijas. Sabiedriskā apspriešana par ierosināto PPP notika no 2012. gada 21. septembra līdz 14. decembrim. Gandrīz 87 % respondentu piekrita apgalvojumam, ka PPP nodrošina visefektīvāko mehānismu programmas “Apvārsnis 2020” īstenošanai biorūpniecības jomā.

Šo ietekmes novērtējumu sagatavoja Pētniecības ģenerāldirektorāts ar Lauksaimniecības ĢD, Budžeta ĢD, Konkurences ĢD, Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju ĢD, Nodarbinātības, sociālo lietu un vienlīdzīgu iespēju ĢD, Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD, Vides ĢD, Eurostat, Cilvēkresursu un drošības ĢD, Iekšējā tirgus un pakalpojumu ĢD, Mobilitātes un transporta ĢD un Veselības un patērētāju aizsardzības ĢD, kā arī Apvienotā pētniecības centra un Ģenerālsekretariāta atbalstu un Juridiskā dienesta atbalstu. Divpusējas sarunas notika arī ar Reģionālās politikas ģenerāldirektorātu. Datu apkopošanā un ietekmes novērtējumam nepieciešamās analīzes sagatavošanā Komisijai palīdzēja ārējo vērtētāju grupa.

2.           Problēmas izklāsts

2.1.        Biorūpniecība — videi nekaitīgas izaugsmes avots Eiropai

Enerģijas un produktu ieguvei Eiropas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no benzīna un citiem fosiliem resursiem. Ņemot vērā fosilo resursu sarukšanu un ietekmi uz klimata pārmaiņām, šī atkarība ir noteikti jāsamazina. ES ir jāsasniedz 2020. gadam izvirzītie klimata pārmaiņu mērķi un jāvirzās uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā.

Transporta nozare, mājsaimniecības un rūpniecība ir trīs lielākie fosilo resursu izmantotāji. Biorūpniecība var palīdzēt to mainīt, daļēji aizstājot fosilos resursus ar atjaunojamiem resursiem, lai ražotu bioproduktus un biodegvielu. Izmantojot rūpnieciskās biotehnoloģijas, šī nozare var padarīt ražošanas procesus resursu ziņā efektīvākus un videi nekaitīgākus.

Biorūpniecība ir bioekonomikas stūrakmens izaugsmes un darbavietu radīšanas ziņā. Lai gan šobrīd runa ir tikai aptuveni par 3 % no EUR 2 triljoniem gada apgrozījuma un Eiropas bioekonomikas nozare rada tikai 1 % no 22 miljoniem darbavietu, uzskata, ka biorūpniecība attīstīsies straujāk un būtiskāk par tradicionālajām bioekonomikas nozarēm. Eiropai ir atbilstošas tehnoloģijas un rūpniecības bāze, lai izmantotu šo potenciālu.

1. ierāmējums. Biorūpniecība, pārtikas nodrošinājums un zemes izmantojuma netiešas pārmaiņas (ILUC) Biorūpniecība nodrošina ilgtspējīgu atjaunojamu bioloģisko resursu ražošanu (piem., lauksaimniecības un mežsaimniecības atliekas, bioloģiskos atkritumus), pārstrādājot tos bioproduktos ar augstu pievienoto vērtību (piem., ķīmiskās vielās, zālēs, kosmētikā) vai biodegvielā. Parasti ražošana notiek biorafinēšanas iekārtās, un bieži vien ražošanas pamatā ir bioprocesi, kuros izmanto rūpnieciskās biotehnoloģijas. Pieaugošais atjaunojamo bioloģisko resursu izmantojums rūpnieciskām un enerģētikas vajadzībām palielina bažas par Eiropas ierobežoto dabas resursu, zemes lietojuma netiešu pārmaiņu (ILUC) un pārtikas nodrošinājuma ilgtspējīgu pārvaldību. Pretēji pašreizējai “tradicionālo” izejvielu (pārtikas kultūraugu) veicināšanai citviet pasaulē, laikposmā no šodienas līdz 2020. gadam izejvielu bāzi Eiropā pakāpeniski nomainīs pārtikā nelietojama biomasa. To pārvērš tā dēvētajā “modernajā” biorafinēšanas iekārtā, un tas ietilpst pieejā, kuras pamatā ir aprites cikla analīze.

Lai biorafinēšanas iekārtas būtu ilgtspējīgas un ekonomiski dzīvotspējīgas, tām jāatrodas biomasas avotu tuvumā. Tādējādi, izveidojot biomasas piegādes ķēdes, kā arī vietējo un reģionālo biorafinēšanas iekārtu tīklus, tiktu radītas jaunas darbavietas un nodrošināts ienākumu avots lauku iedzīvotājiem.

Ņemot vērā pasaulē pieaugošo konkurenci, ir jāveic papildu ieguldījumi biorūpniecības pētniecībā, demonstrējumos un izvēršanā, lai arī turpmāk stiprinātu Eiropas konkurētspējīgo pozīciju. ES pāreja uz “moderno” biorafinēšanas iekārtu izmantošanu dod citām tautām aizsācēja priekšrocības, jo tās kritisko masu var veidot “tradicionālās” biorafinēšanas iekārtās. Tāpēc ES ir jāapsteidz konkurenti.

2.2.        Biorūpniecības tehnoloģiskās un inovācijas problēmas Eiropā

Biorūpniecības potenciālu Eiropā ierobežo četras būtiskas tehnoloģiju un inovācijas problēmas, kuru risināšanā vēlams lietot vērtību ķēdes pieeju.

· Pietiekami ilgtspējīgu izejvielu novērtēšana. Biorūpniecības potenciāls mazināt klimata pārmaiņas pamatojas uz pieņēmumu, ka ražošanas infrastruktūra tiks izveidota ES un ka būtisku biomasas īpatsvaru varēs iegūt vietējā mērogā. Lai būtiski palielinātu pieejamo biomasas apjomu, ir jārod jauni risinājumi (piem., jāizmanto atliekas, atkritumi). Tāpat ir jāizstrādā arī uzticamas un izmaksu ziņā konkurētspējīgas piegādes ķēdes.

· Efektīvu pārveides procesu izstrāde modernajām biorafinēšanas iekārtām. Sakarā ar pārtikā nelietojamas biomasas neviendabīgumu un sastāvu tās pārvēršana “modernā” biorafinēšanas iekārtā ir daudz sarežģītāks process nekā pārtikas kultūraugu pārvēršana “tradicionālā” biorafinēšanas iekārtā. Ir jārod jauni efektīvi un izmaksu ziņā konkurētspējīgi procesi. Ir jāuzlabo arī gudrs biomasas izmantojums, piemēram, jāīsteno pakāpeniskas ražošanas pieeja, atkārtoti jāizmanto vai jāpārstrādā produkti.

· Moderno biorafinēšanas iekārtu demonstrējumi un izvēršana. Lai sacenstos ar sekmīgi nostiprinājušos (petro-) ķīmijas rūpniecību, biorūpniecībā ir jāapvieno inovācijas pasākumi un jāpaātrina biorafinēšanas iekārtu izstrāde, veicinot strauju pieaugumu. Lai to izdarītu, ir nepieciešami vairāki tehnoloģiskie sasniegumi un pārnozaru rūpnieciskā sinerģija.

· Uz pieprasījumu vērstu pasākumu atbalstīšana bioproduktu ieviešanai. Pētniecība un inovācija var veicināt bioproduktu ieviešanu patērētāju tirgos, kā arī videi nekaitīgu iepirkumu, piemēram, izstrādājot standartus, marķējumu un aprites cikla novērtējumus. Vairākus uz pieprasījumu vērstus pasākumus atbalsta arī nesenās ar bioekonomiku saistītās politikas iniciatīvas.

2.3.        Pamata problēmu virzītāji un valsts intervences nepieciešamība

Vairāku tirgus kļūmju dēļ trūkst ieguldījumu biorūpniecības pētniecībā un inovācijā.

· Augsts demonstrējumu un izvēršanas risks un izmaksas. ES uzmanības centrā ir “modernās” biorafinēšanas iekārtas, tādēļ ieinteresētajām personām ir grūti izveidot kritisko masu un nodrošināt aizsācēja priekšrocību, pamatojoties uz “tradicionālām” biorafinēšanas iekārtām. Tā kā demonstrējumu un izvēršanas pasākumu izmaksas ir augstas, atsevišķai nozarei vai vienam uzņēmumam ir grūti pārvaldīt šādu risku.

· Zināšanu pārnese. Būs grūti aizsargāt un izmantot daudzas inovācijas, kas nepieciešamas, lai attīstītu biorūpniecību. Tāpēc šādām pētniecības un inovācijas darbībām privātais sektors piešķirs mazāk resursu.

· Topoša un sadrumstalota rūpniecības nozare. Vēl tikai topošā un sadrumstalotā rūpniecības nozarē, piemēram, biorūpniecībā, ir grūti mobilizēt nepieciešamos pētniecības un inovācijas resursus. Biorūpniecībā ir iesaistītas daudzas rūpniecības nozares, tomēr trūkst tādu lielu tirgus dalībnieku, kuriem būtu pietiekami liels budžets, kas pilnīgi atvēlēts pētniecībai un inovācijai.

· Darījumu izmaksas. Lai kopīgi izstrādātu sarežģītus pētniecības un inovācijas sadarbības modeļus, kuros ir iesaistītas daudzas personas, ir nepieciešamas daudzas pētniecības saskarnes, un iesaistītajiem uzņēmumiem ir jāsedz augstas darījumu izmaksas. Daudziem iepriekš nav bijusi spēcīga sadarbība, vai tie nav raduši veikt iekšējos pētniecības un inovācijas pasākumus.

· Politiskais pamatojums. Uz biorūpniecību attiecas daudzas politikas nostādnes ES, valstu un reģionālā līmenī, kā rezultātā rodas sarežģīta un dažkārt sadrumstalota politikas vide. Daudzas no šīm politiskajām nostādnēm ir labvēlīgas biorūpniecībai, tomēr trūkst noteiktu mērķu vai stimulu.

· Resursu pieejamības nenoteiktība. Trūkst ticamas informācijas par ilgtspējīgas biomasas pieejamību un pieprasījumu Eiropā rūpnieciskām un enerģētikas vajadzībām, un tas liedz izteikt pamatotas prognozes par reālo biorūpniecības apmēru un apjomu.

2.4.        Nepieciešamība pēc rīcības ES mērogā

Dalībvalstis un reģioni pētniecības un inovācijas pasākumus biorūpniecības jomā ir atbalstījuši ar virkni bioekonomikas iniciatīvu. Ir izpētītas pārrobežu sadarbības iespējas, tomēr ne pietiekamā apmērā, lai radītu kritisko masu, kas ir nepieciešama, lai piesaistītu vairāk privātā finansējuma, veicinātu pētniecību un inovāciju visās vērtību ķēdēs, novērstu sadrumstalotību un divkāršu darbu vai uzlabotu koordināciju.

Programma “Apvārsnis 2020” ir izcils pamats plašākām ES līmeņa darbībām biorūpniecības atbalstīšanai. Šī programma var sekmēt pārrobežu, pārnozaru, starpdisciplināru pētniecību un inovāciju, kas ir nepieciešama, lai biorūpniecībai izveidotu vērtību ķēdes.

Spēcīgs ES līmeņa atbalsts būtu nepieciešams, lai nodrošinātu ilgtermiņa ieguldījumus, mazinātu risku un sasniegtu kritisko masu, kas ir nepieciešama, lai savestu kopā pareizos partnerus un atrisinātu tehnoloģiju un inovācijas problēmas, ar kurām saskaras biorūpniecība, sevišķi demonstrējumu un izvēršanas jomās. Eiropas Kopienas septītās pamatprogrammas pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (FP7) ietvaros, īstenojot kopīgus pētniecības projektus, ir finansēti vairāk nekā 100 atbilstoši projekti, tostarp daži lieli un integrēti biorafinēšanas iekārtu projekti, īstenojot vērtību ķēdes pieeju. Tomēr šo projektu ietekme būtu bijusi vēl lielāka, ja tie būtu iekļauti integrētā ilgtermiņa stratēģijā biorūpniecībai un ja demonstrējumu un izvēršanas pasākumiem būtu dots lielāks atbalsts.

Eiropas Savienības līmenī PPP varētu nodrošināt stratēģisko satvaru un kritisko masu, kas nepieciešama, lai pārvarētu ierobežojumus, ar kuriem šobrīd saskaras biorūpniecība. PPP ir sekmīgi izmantotas privātu ieguldījumu nodrošināšanai FP7 ietvaros.

Daudzas šajā “jomā” iesaistītās personas apstiprina nepieciešamību pēc noteiktas ES rīcības, un to pierāda arī tas, ka, ņemot vērā jaunas ES iniciatīvas iespējamību, ir apvienojusies ne tikai uzņēmumu grupa, bet arī vairākas reģionālas iniciatīvas un kopas. Šādas iniciatīvas atbilstību un savlaicīgumu apliecina arī spēcīgā reakcija sabiedriskajā apspriešanā par biorūpniecības PPP. Tika saņemtas 638 atbildes, un 94,3 % (stingri) atbalstīja nepieciešamību pēc rīcības ES līmenī.

3.           Mērķi

Biorūpniecība var būtiski palīdzēt līdz 2020. gadam nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Eiropā, kā arī sekmēt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni līdz 2050. gadam. Plašāks biorafinēšanas iekārtu izmantojums var īpaši samazināt Eiropas ekonomikas atkarību no fosiliem resursiem, kā arī sekmēt ES mērķu īstenošanu klimata pārmaiņu un enerģētikas jomās.

Biorūpniecības spēcīgais izaugsmes potenciāls var līdz 2020. gadam un pēc tam radīt būtisku ekonomikas pieaugumu un darbavietas, ja Eiropa spēs saglabāt un uzlabot savu konkurētspēju šajā jomā. Pamatojoties uz ietekmi, kāda biorūpniecībai varētu būt Eiropā vides, ekonomikas un sociālajā ziņā, ir izvirzīti turpmāk norādītie mērķi.

· Veicināt resursu ziņā efektīvāku un ilgtspējīgāku ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kā arī lielāku ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, jo īpaši lauku rajonos, izveidojot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu biorūpniecību Eiropā, kā pamatā ir modernas biorafinēšanas iekārtas, kuras ilgtspējīgi iegūst biomasu; un jo īpaši

· demonstrēt tehnoloģijas, kas no Eiropā iegūtas biomasas dod iespēju ražot jaunus ķīmisko vielu veidošanas elementus, jaunus materiālus un jaunus patēriņa produktus, ar ko aizstāj nepieciešamību pēc fosilā devuma;

· izstrādāt uzņēmējdarbības modeļus, kas ekonomikas tirgus dalībniekus integrē visā vērtību ķēdē no biomasas piegādes uz biorafinēšanas iekārtām līdz patērētājiem, kuri izmanto biomateriālus, ķīmiskās vielas un degvielu, tostarp veidojot jaunus pārnozaru starpsavienojumus un atbalstot pārnozaru kopas; kā arī

· izveidot pamata biorafinēšanas rūpnīcas, kurās izmanto tehnoloģijas un uzņēmējdarbības modeļus, kas paredzēti biomateriāliem, ķīmiskām vielām un degvielai un kas apliecina tādus uzlabojumus izmaksu un veikuma ziņā, kuri spēj konkurēt ar fosilām alternatīvām.

4.           Politikas risinājumi

Šajā ietekmes novērtējumā izskatīti trīs politikas risinājumi pētniecības un inovācijas pasākumu organizēšanai biorūpniecības jomā atbilstoši programmai “Apvārsnis 2020”. Šajā ietekmes novērtējumā nav iekļauts risinājums “nekāda ES rīcība”, jo programmas “Apvārsnis 2020” priekšlikumā pīlāros “Sabiedriskie uzdevumi” un “Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskajās tehnoloģijās” jau ir paredzētas atbilstošas darbības. Iespējamie politikas risinājumi ir šādi.

Risinājums “Ierastā darbība” (BAU) paredz tikai programmas “Apvārsnis 2020” parastos pasākumus. Tas nozīmē, ka arī turpmāk īstenos kopīgu pētniecības projektu modeli, ko piemēroja saskaņā ar FP7, integrējot programmas “Apvārsnis 2020” uzlabojumus (piemēram, lielāks uzsvars uz demonstrējumiem).

Risinājuma “Līgumattiecību publiskā un privātā sektora partnerība” (l-PPP) pamatā ir Eiropas Komisijas un nozares savstarpējās līgumattiecības, un šis risinājums neparedz iesaistīt īpašu Kopienas iestādi. Izvēloties šo risinājumu, privātajiem partneriem tiek nodrošināta spēcīga konsultatīvā loma. Spēkā ir programmas “Apvārsnis 2020” standarta noteikumi. L-PPP nepieļauj ne lielapjoma daudzgadu naudas iemaksas no ES, ne ilgtermiņa stratēģiskas programmas izstrādi.

Risinājums “Institucionāla publiskā un privātā sektora partnerība” (i-PPP) paredz kopīgas tehnoloģiju ierosmes (KTI) izveidi, kā noteikts programmā “Apvārsnis 2020”, ja to var pamatot, ņemot vērā izpildāmos mērķus un nepieciešamo resursu apmēru. KTI ir mērķtiecīga struktūra ar individuālu pārvaldības sistēmu, un tā dod nozarei lielākas iespējas veikt finanšu ieguldījumus. Tā paredz ilgtermiņa ES un rūpnieciskā budžeta saistības, kā arī ilgtermiņa stratēģiskās inovācijas un pētniecības programmas izveidi (SIRA). Šis ir vienīgais risinājums, kurš paredz juridiski saistošas saistības nozarei. Jaunizveidotā KTI vērā tiktu ņemtas mācības no tās KTI, kas bija spēkā saskaņā ar FP7.

5.           Politikas risinājumu ietekmes analīze

5.1.        Novērtēšanas kritēriji un salīdzinošā ietekmes analīze

Politikas risinājumu ietekme tika salīdzināta, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem, kas bija izvirzīti atbilstoši tiem, kuri programmā “Apvārsnis 2020” tika izvirzīti attiecībā uz PPP. Šo kritēriju pamatā bija pieņēmums, ka saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020” EUR 1000 miljoni tiks piešķirti pētniecības un inovācijas pasākumiem biorūpniecībai.

Tabulā apkopoti salīdzinošās ietekmes analīzes rezultāti, kā arī izkārtojums pa kritērijiem.

Kritēriji || BAU || l-PPP || i-PPP

Ievadparametri || Resursu kritiskā masa un ietekme uz pētniecību un inovāciju || = || + || ++

Dalībnieku kritiskā masa un sadrumstalotības novēršana || = || + || ++

Ietekme uz inovāciju || = || + || ++

Pārvaldības struktūras efektivitāte || = || = || +

Atbilstība dalībvalstu un reģionālajām programmām || = || = || +

Izvadparametri || Ietekme uz vidi || = || + || ++

Ekonomiskā ietekme || = || + || ++

Ietekme uz sabiedrību || = || + || ++

Tehnoloģiju un inovācijas problēmu risināšana || = || + || ++

5.2.        Vēlamais risinājums

Kā redzams tabulā, i-PPP ir izteiktas priekšrocības visu kritēriju ziņā salīdzinājumā ar l-PPP, kam savukārt ir atsevišķas priekšrocības salīdzinājumā ar BAU.

I-PPP spēcīgās pozīcijas pamatā ir šādas partnerības spēja mobilizēt lielākus projektu resursus, pateicoties būtiskiem rūpniecības ieguldījumiem. Tas garantētu stabilu satvaru ar nodrošinātajām ilgtermiņa garantijām, kas vajadzīgs, lai mazinātu risku un rosinātu rūpniecību uzņemties saistības ne tikai attiecībā uz pētniecības un inovāciju resursiem, bet arī ieguldījumiem dārgos demonstrējumu pasākumos un infrastruktūrā. I-PPP nosacījumi mudina rūpniecību veikt pretieguldījumu ES ieguldījumam, kas ir EUR 1000 miljoni pētniecības un inovācijas pasākumiem, un palielināt sava ieguldījuma īpatsvaru par orientējoši vēl EUR 1800 miljoniem demonstrējumiem un pamata biorafinēšanas rūpnīcām.

I-PPP rosina uz daudz plašāku rūpniecības līdzdalību nekā BAU vai l-PPP. Šā risinājuma struktūra ļautu pārvarēt sadrumstalotību, veicinot pārnozaru un Eiropas mēroga saikni visās vērtību ķēdēs, kas būs īpaši labvēlīgi MVU. Šāda saikne ir nepieciešama, lai veiksmīgi ieviestu jaunās tehnoloģijas un risinātu inovācijas problēmas. Spēcīgās rūpniecības apņemšanās dēļ iespēja nodrošināt tehnoloģiju augstu gatavību ir neapšaubāmi lielāka i-PPP ietvaros nekā abu pārējo risinājumu gadījumā. Tādējādi i-PPP efektīvāk palīdz mazināt inovācijas nepilnības nekā BAU vai l-PPP.

Turklāt i-PPP piedāvā arī vidējas priekšrocības attiecībā uz pārvaldības struktūras efektivitāti. Šis risinājums pozitīvi ietekmē arī saskaņotību ar dalībvalstu un reģionālajām programmām, iesaistot dalībvalstis un reģionus konsultatīvajā komitejā un konsultējot tos jautājumā par ieviešanu.

Ņemot vērā iepriekš minētos kritērijus, kopumā i-PPP ir spēcīgākas priekšrocības attiecībā uz to tehnoloģiju un inovācijas problēmu novēršanu, ar kādām saskaras biorūpniecība, tāpēc tehnoloģiju izvēršanas apmērs būs plašāks un to ieviešanai tirgū būs nepieciešams īsāks laiks. Tā kā biorūpniecības pozitīvā ietekme uz vidi, ekonomiku un sabiedrību lielā mērā ir atkarīga no šīs rūpniecības izvēršanas, i-PPP visbūtiskāk palīdzēs īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Minētā ietekme skar arī tādu jaunu rentablu un efektīvu vērtību ķēžu izveidi, kurās ilgtspējīgi iegūtu biomasu pārvērš bioproduktos un biodegvielā ar pievienoto vērtību, jo tiek īstenots resursu ziņā efektīvs un videi nekaitīgs process, kas dod labumu visiem iesaistītajiem tirgus dalībniekiem un patērētājiem.

6.           Uzraudzība un izvērtēšana

KTI progress un efektivitāte i-PPP ietvaros tiks rūpīgi uzraudzīti, pamatojoties uz trim tādu galveno darbības rādītāju (KPI) līmeņiem, kas paredzēti, lai izmērītu progresu saistībā ar 3. sadaļā izvirzīto mērķu sasniegšanu dažādos laikposmos, kā arī uz KPI saistībā ar lietderīgumu, efektivitāti un programmu “Apvārsnis 2020”.

KTI laba pārvaldība tiks uzraudzīta saistībā ar procedūru atvērtību un pārredzamību, izvairīšanos no interešu konfliktiem, kā arī finanšu revīziju. Iekšējās uzraudzības rezultāti tiks publicēti gada darbības ziņojumā.

Rūpniecības ieguldījumu un tā līmeni katru gadu uzraudzīs Komisija, lai nodrošinātu, ka pētniecības un inovācijas budžets saņem nepieciešamo atbalstu gan no valsts, gan privātiem partneriem. Vajadzības gadījumā tiks īstenoti koriģējoši pasākumi. Tāpat tiks veikts termiņa starpposma un nobeiguma izvērtējums (kā parasti saistībā ar kopīgām tehnoloģiju ierosmēm), un divi papildu izvērtējumi attiecīgi 3 un 6 gadus pēc kopīgās tehnoloģiju ierosmes termiņa beigām.

Uzraudzību, visticamāk, papildinās pasākumi, ko īstenos Bioekonomikas observatorija, kura tiek veidota saskaņā ar Eiropas Bioekonomikas stratēģiju.