52013SC0165

1. Ievads

Katram Eiropas Savienības pilsonim vajadzētu būt tiesībām piekļūt bankas pamatpakalpojumiem visā ES neatkarīgi no pilsonības un/vai dzīvesvietas, jo šāda piekļuve ir kļuvusi par būtisku nosacījumu dalībai ekonomiskajā un sociālajā dzīvē. Šāda piekļuve nav pieejama visiem. Uzlabota piekļuve bankas pamatpakalpojumiem ļautu katram patērētājam pilnībā gūt labumu no iekšējā tirgus, piemēram, sekmējot personu brīvu pārvietošanos un veicinot preču pārrobežu iegādi.

Turklāt neskaidra informācija par banku tarifiem rada patērētājiem grūtības apzināti izvēlēties, kurš konts viņiem ir visizdevīgākais. Tā kā piedāvājumus salīdzināt ir sarežģīti, ES patērētāji parasti atturas no maksājumu kontu maiņas, kas, iespējams, varētu nozīmēt pāreju uz kontu, kurš ir piemērotāks viņu vajadzībām. Visbeidzot, tos ES patērētājus, kuri vēlas saņemt pārrobežu banku pakalpojumus, bieži kavē vietējā tirgus prasības vai prakse, kas nerezidentiem rada neizdevīgu stāvokli. Tā rezultātā tiek kavēta konkurence neliela apjoma banku pakalpojumu nozarē. Skaidrs, ka šīs problēmas un to ietekme ir savstarpēji saistītas gan attiecībā uz atsevišķām personām, gan ekonomiku kopumā. Šā ietekmes novērtējuma mērķis ir risināt šīs problēmas un tādējādi:

i)            uzlabot iekšējā tirgus pienācīgu darbību un novērst konkurences izkropļojumus attiecībā uz standartizētiem banku pakalpojumiem privātpersonām. Ja tirgus dalībniekiem ir nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, tiek samazināta konkurējoša sāncensība un netiek izmantotas iespējas. Ja nenotiek iejaukšanās, pastāv risks, ka maksājumu kontu nodrošināšanas jomā turpinās sadrumstalotība, apdraudot tirgus ilgtermiņa integrāciju;

ii)           nodrošināt patērētājiem iespējas, ļaujot tiem veikt uz informāciju balstītu izvēli. Vienotā tirgū, kurā ir konkurence, kurš darbojas efektīvi un kurā ir augsts patērētāju aizsardzības līmenis, ES pilsoņiem būtu visi nepieciešamie līdzekļi, un tādējādi tiem būtu iespējas savā valstī vai citā dalībvalstī meklēt labāko produktu savām vajadzībām;

iii)          sniegt Eiropas pilsoņiem iespēju gūt labumu no vienotā tirgus, sekmējot ekonomisko un finansiālo iekļaušanu un nodrošinot piekļuvi bankas pamatpakalpojumiem visā ES. Piekļuve konta pamatpakalpojumiem veicinās finansiālo iekļaušanu, ļaujot visiem patērētājiem piedalīties iekšējā tirgū (tostarp tā digitālajā vidē) un gūt labumu no tā. Šā pamatpakalpojuma pieejamības uzlabošana ir rīcība saskaņā ar Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva), kas veidota, lai apkarotu sociālo atstumtību[1].

Šā ietekmes novērtējuma galvenā tēma ir maksājumu konti, ko atvēruši patērētāji. Šis ietekmes novērtējums neattiecas uz uzņēmumu, tostarp mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu, kontiem, izņemot gadījumus, kad uzņēmums kontu atvēris privātpersonas statusā. Šis ietekmes novērtējums neattiecas uz krājkontiem, kas var būt ar ierobežotām maksājumu funkcijām.

2. Konteksts

Iepriekš jau ir bijuši centieni risināt šīs problēmas. Komisija 2007. gadā lūdza Eiropas Banku nozares komitejai (European Banking Industry Committee; EBIC) atvieglot patērētājiem kontu pārcelšanu no vienas bankas uz otru. Reaģējot uz šo lūgumu, EBIC izveidoja Banku kontu maiņas vienotos principus[2]. Valstu banku asociācijām šo principu īstenošana bija jāpabeidz līdz 2009. gada beigām. Tomēr pētījumi ir parādījuši, ka šo principu īstenošana ir neatbilstīga[3] un ka vienotie principi nepietiekami novērš visus šķēršļus pārrobežu mobilitātei.

Komisija 2010. gada augustā lūdza EBIC uzlabot kontiem piemēroto tarifu skaidrību, salīdzināmību un pārredzamību un nodrošināt, lai patērētājiem ir viegli pieejama informācija par tarifiem. Lai gan līdz 2011. gada beigām tika īstenoti nozīmīgi centieni, lai saskaņotu maksājumu pakalpojumu sniedzēju pašregulācijas kodeksu, kurš būtu balstīts uz principiem, šī iniciatīva nedeva rezultātus.

2011. gada jūlijā Komisija pieņēma Ieteikumu par piekļuvi pamatmaksājumu kontam[4], kurā noteikti principi, kas garantē patērētājiem piekļuvi kontam visā ES. Neraugoties uz lūgumu nodrošināt ieteikumu ievērošanu līdz 2012. gada janvārim, tikai trijās dalībvalstīs[5] pastāv ieteikumam atbilstoša sistēma. Piekļuves nodrošināšana kontu pakalpojumiem arī ir veids, kā novērst sociālo atstumtību.[6]

Ņemot vērā neveiksmes pašregulācijas un regulējuma īstenošanā, Eiropadome un Parlaments ir uzsvēruši to, cik svarīgi ir nodrošināt, lai vienotais tirgus darbotos visu pilsoņu labā. Jo īpaši savā rezolūcijā par vienoto tirgu Eiropas iedzīvotājiem[7] Eiropas Parlaments aicināja “Komisiju līdz 2011. gada jūnijam iesniegt likumdošanas priekšlikumu par garantētu piekļuvi atsevišķiem bankas pamatpakalpojumiem un līdz 2011. gada beigām uzlabot banku nodevu pārredzamību un salīdzināmību.” Eiropadome 2012. gada martā atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu ierosināt virkni tādu jaunu pakalpojumu saistībā ar maksājumu kontiem, kuri ir paredzēti, lai vienotajā tirgū izveidotu jaunas izaugsmes jomas. Arī nesenajā Eiropas Parlamenta ziņojumā, kurā ietverti ieteikumi Komisijai par piekļuvi banku pamatpakalpojumiem[8], izteikts aicinājums Komisijai līdz 2013. gada janvārim izstrādāt tiesību akta priekšlikumu šajā jomā.

Turklāt Vienotā tirgus aktā (VTA) II, ko pieņēma 2012. gada 3. oktobrī, likumdošanas iniciatīva par banku kontiem ES bija norādīta kā viena no 12 prioritārajām darbībām, lai radītu reālu praktisku ietekmi un iedrošinātu pilsoņus un uzņēmumus izmantot vienoto tirgu savā labā.[9] Tās mērķis ir “visiem ES iedzīvotājiem nodrošināt bankas maksājumu konta pieejamību, bankas kontu apkalpošanas maksas pārredzamību un salīdzināmību, kā arī atvieglināt bankas konta maiņu.”[10] Turklāt Komisija paziņoja, ka priekšlikumi banku kontu apkalpošanas maksu pārskatāmības un salīdzināmības, kā arī banku kontu nomaiņas jomā ir daļa no Komisijas darba programmas 2013. gadam[11].

3. Problēmas izklāsts 3.1. Piekļuve konta pamatpakalpojumiem

Saskaņā ar pētījumos sniegtajām aplēsēm to ES pilsoņu skaits, kuriem nav maksājumu konta, ir robežās no 30 līdz 68 miljoniem.[12] Daudziem pilsoņiem, kam nav maksājumu konta, šādu kontu nevajag vai arī viņi to nevēlas.[13] Daļējs iemesls var būt psiholoģiski faktori, jo daudzus patērētājus var atturēt cena, birokrātiski sarežģījumi saistībā ar kontiem un citi faktori. Tomēr saskaņā ar aplēsi aptuveni puse no tiem pilsoņiem, kam nav konta, vēlas kontu.[14] Iemesli, kāpēc patērētājiem nav piekļuves kontiem, ir dažādi.

Neefektīvs, nesaskaņots vai neesošs tiesiskais regulējums

Lai gan dalībvalstis tika aicinātas līdz 2012. gada janvārim nodrošināt Ieteikuma par piekļuvi pamatmaksājumu kontam ievērošanu[15] un Komisijas pārskats bija paredzēts 2012. gada vidū, saskaņā ar Eiropas Komisijas un Parlamenta ziņojumos norādīto[16] ieteikuma piemērošana nav bijusi optimāla un nav ietekmējusi tirgu saistībā ar neveiksmēm regulējuma jomā.

Ierobežota banku rentabilitāte saistībā ar noteiktām patērētāju grupām

Slikti salāgoti stimuli starp kontu nodrošinātājiem un patērētājiem ir iemesls, kāpēc tiek noraidīti patērētāju pieteikumi maksājumu konta atvēršanai. Jo īpaši tas attiecas gan uz neaizsargātiem patērētājiem, kurus bankas var uzskatīt par nerentabliem, gan daudziem mobiliem patērētājiem, par kuriem var nebūt daudz informācijas.

Ierobežota un dārgāka piekļuve produktiem un pakalpojumiem

Patērētājam, kam nav konta, var būt sarežģītāk un dārgāk iegādāties jebkuru citu finanšu produktu, jo maksājumu konti bieži vien ir kā „durvis” uz citiem finanšu produktiem un pakalpojumiem, piemēram, mājokļa apdrošināšanu. Šādiem patērētājiem ir ierobežotas iespējas izmantot e-komercijas pakalpojumus, jo lielākajai daļai darījumu nepieciešama kredītkarte vai bankas pārvedums. Citi maksāšanas līdzekļi parasti ir dārgāki un nav ērti.[17] Pētījums liecina, ka 22 % to patērētāju, kuri ir jauni bankas klienti, kopš konta atvēršanas ir veikuši pirkumus, izmantojot tālruni vai internetu.[18]

Zema informētība par pamatmaksājumu kontu pieejamību

Tajās dalībvalstīs, kurās ir pamatmaksājumu konti, šo kontu tirgvedība bieži vien nav aktīva, jo stimuli starp kontu nodrošinātājiem un patērētājiem ir slikti salāgoti.

Diskriminējoši noteikumi attiecībā uz piekļuvi maksājumu kontiem

Galvenais iemesls, kāpēc patērētājiem tiek atteikta konta atvēršana, ir regulāru ienākumu neesamība; 40 % no patērētājiem, kuri saņēmuši atteikumu, minēja šo iemeslu. Citi bieži izmantoti atteikuma iemesli ir fakts, ka patērētājs nav rezidents, un neatbilstīga dokumentācija.

Zema patērētāju uzticība finanšu sistēmai

Daži neaizsargāti patērētāji var atturēties no konta atvēršanas tādēļ, ka ir risks, ka parādu gadījumā var tikt apķīlāts jebkurš pozitīvs atlikums.

Ierobežojumi pamatmaksājumu pakalpojumu izmantošanai

Dažādās pamatmaksājumu konta funkcijas rada iekšējā tirgus šķērsli, piemēram, pamatmaksājumu kontā var veikt tikai iekšzemes pārvedumus vai izmantot iekšzemes bankomātus. Mobiliem un neaizsargātiem patērētājiem dzīvošana pierobežas rajonos vai dzīvošana un strādāšana vairāk nekā vienā dalībvalstī rada nozīmīgu problēmu.

3.2. Noformējums un banku tarifu salīdzināšanas ērtums

Maksājumu kontu raksturīgajām funkcijām un maksājumu kontu cenas noteikšanas struktūrai piemīt zināma sarežģītība, un tāpēc rodas asimetriska informācija un tiek kavēta patērētāju izvēle un konkurence starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Plašs pakalpojumu un tarifu klāsts

Maksājumu konti aptver plašu pakalpojumu klāstu, un maksu noteikšanas struktūras var būt sarežģītas. Tarifu sarežģītība ietekmē patērētāju spēju saprast, kas veido tarifus. Tomēr izpratne par tarifiem ir priekšnoteikums, lai salīdzinātu dažādus piedāvājumus.

Cenas noteikšanas modeļi

Dažiem cenas noteikšanas modeļiem ir vienkāršākas maksu noteikšanas struktūras (piemēram, pamatojoties uz pakalpojumu kopumu, netieši pamatojoties uz ieņēmumiem) nekā citiem cenas noteikšanas modeļiem (pamatojoties uz darījumu, pamatojoties uz kontu). Lai gan valstu tirgos bieži viens cenas noteikšanas modelis dominē salīdzinājumā ar pārējiem, vairākās dalībvalstīs tiek lietots vairāk nekā viens modelis. Šī dažādība nodrošina produktu plašāku izvēli un nav negatīva parādība, tomēr tā palielina atbilstīga produkta izvēles sarežģītību.

Tarifu vienkāršība un pārredzamība

Atšķirīgas terminoloģijas izmantošana attiecībā uz viena un tā paša veida pakalpojumiem var sarežģīt banku piedāvājumu salīdzināšanu. Pētījumā[19] konstatēts, ka divas trešdaļas no finanšu iestādēm nodrošināja informāciju par tarifiem savās tīmekļa vietnēs, bet 69 % banku nenodrošināja skaidru informāciju un bija nepieciešama turpmāka sazināšanās, lai iegūtu skaidrojumus par sniegto tarifu informāciju.

Cenu atšķirības maksājumu kontu jomā dalībvalstīs un starp dalībvalstīm

Maksājumu kontiem ir novērotas plašas cenu svārstības, radot šaubas par cenu konkurences līmeni tirgū. Cenu svārstības arī veicina viedokli, ka maksājumu kontu cenas netiek noteiktas godīgi, mazinot patērētāju uzticību un ticību nozarei.

Klientu diskriminācija cenas ziņā

Dažādu klientu diskriminācija cenas ziņā notiek tādējādi, ka viņu izmaksas saistībā ar produktu, kam ir salīdzināmas funkcijas, nav vienādas. Turklāt sākotnējie cenu piedāvājumi veido vēl vienu šķērsli skaidriem un salīdzināmiem banku piedāvājumiem un rada grūtības patērētājam saprast ilgāka termiņa izmaksas saistībā ar konta turēšanu.

Neefektīvs, nesaskaņots vai neesošs tiesiskais regulējums

Pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums ir ļoti atšķirīgs dažādās dalībvalstīs gan darbības jomas ziņā, gan detalizācijas ziņā. Kredītiestādēm ir noteikta prasība, atverot kontus, nodrošināt patērētājiem līguma noteikumus un nosacījumus, tomēr daudzās dalībvalstīs nav noteiktas īpašas noformējuma prasības. Prasības attiecībā uz ex post informāciju arī ir ļoti atšķirīgas. Nekoordinētas valstu rīcības rezultāts ir nevienlīdzīgi konkurences apstākļi iekšējā tirgū, un tas nozīmē, ka ES pilsoņiem nav nodrošināts vienāds patērētāju aizsardzības līmenis.

3.3. Maksājumu kontu maiņa

Iespējamā un faktiskā klientu mobilitāte rada konkurenci starp kontu nodrošinātājiem un mudina tos piedāvāt labākas kvalitātes un lētākus produktus. Tomēr pētījums[20] ir parādījis, ka tas neattiecas uz maksājumu kontiem. Maiņu pašlaik ierobežo turpmāk minētie faktori.

Nepietiekama informācija

Vienotie principi[21] paredz prasību sniegt informāciju par maiņas procesu, bet tā netiek ievērota. Pētījumā[22] konstatēts, ka 86 % gadījumu informācija tikusi sniegta filiālē, tiešsaistē vai pa tālruni un ka sniegtās informācijas apjoms bijis ļoti dažāds. Trešdaļā informācijas pieprasījumu gadījumu tīmekļa vietnē nebija pieejama informācija par maiņu. 45 % gadījumu netika sniegta sīkāka informācija par procesu, un 80 % gadījumu netika nodrošināta skaidrojoša dokumentācija.

Maiņas procesa sarežģītība

Regulāro maksājumu un tiešā debeta maksājumu nodošanas grūtības veido vienu no nozīmīgākajiem šķēršļiem kontu mobilitātei; pētījumā[23] konstatēts, ka divās trešdaļās gadījumu patērētājiem tika teikts, ka banka viņiem nevar palīdzēt saistībā ar regulāro maksājumu nodošanu. Kontu maiņa patērētājam prasa laiku un pūliņus. Aptuveni 21 miljons patērētāju 2009. gadā izvēlējās nemainīt kontus, jo izmaksas un nepieciešamie pūliņi bija pārāk lieli.[24] Bieži vien nav skaidrs, cik ilgu laiku aizņems šis process un kas notiks ar tiešā debeta vai kredīta maksājumiem pārejas periodā. Pētījumi arī liecina, ka netiek ievēroti vienotajos principos noteiktie termiņi.[25]

Tiešās finanšu izmaksas

Patērētājiem, kas veic norēķinu konta maiņu, ir tiešas finanšu izmaksas, piemēram, divu kontu uzturēšanas izmaksas, maiņas procesa laikā. Pārējās tiešās izmaksas, kas var rasties, ir maksa par konta atlikuma pārvedumu un korespondences izmaksas.

Psiholoģiskie faktori

Patērētāju uzskati var kavēt kontu maiņu. Nīderlandē, neraugoties uz to, ka kopš 2004. gada tur pastāv kontu nodošanas sistēma, maiņas tempi ir lēni. Viens iemesls ir tas, ka saglabājas uzskats, ka process ir sarežģīts, neraugoties uz to, ka tie patērētāji, kuri bija veikuši kontu maiņu, izmantojot nodošanas sistēmu, uzskatīja, kas tas bija ērti.[26]

Ierobežota pārrobežu maiņa

Pašregulācijas vienotie principi neattiecas uz pārrobežu kontu maiņu, kuru joprojām raksturo atsevišķas kontu atvēršanas un slēgšanas procedūras, ko apmaksā maiņas veicējs. Tomēr saistībā ar pārrobežu maiņas pakalpojumu varētu būt nozīmīgi guvumi. Aptuveni 12,3 miljoni ES pilsoņu, kas vecāki par 15 gadiem, pastāvīgi uzturas citā dalībvalstī, un maiņas pakalpojums veicinātu viņu mobilitāti. Ņemot vērā maksājumu kontu cenu lielo izklaidi, visiem patērētājiem — gan mobiliem, gan nemobiliem patērētājiem — būtu iespēja iepirkties un ietaupīt naudu, atverot maksājumu kontu citā dalībvalstī.

4.           Sasaiste

Piekļuve maksājumu kontam ir būtiska mūsdienu ekonomikā. Patiesi funkcionējošā iekšējā tirgū piekļuvei vajadzētu būt pieejamai pāri iekšzemes robežām jebkur ES. Ja ES pilsonis no Polijas pārceļas uz Apvienoto Karalisti, bet nevar tur atvērt kontu, pārredzama informācija par tarifiem un efektīvu maiņas procesu nebūs viņam svarīga.

Komisijas veiktajā izmeklēšanā saistībā ar standartizētiem banku pakalpojumiem privātpersonām[27] tika konstatēts, ka zema patērētāju mobilitāte bija tieši saistīta ar lielāku banku rentabilitāti un ka patērētāju mobilitātes ietekme maksājumu kontu tirgū attiecībā uz tirgus attīstību (nosaka ar kopējo neliela apjoma banku pakalpojumu rentabilitāti) bija tāda, ka tirgus mainības pieaugums par 1 %[28] izraisīja atbilstīgu līdzīgu samazinājumu banku rentabilitātes koeficientā pirms nodokļiem.

Neskaidras tarifu struktūras rada šķēršļus raitam maiņas procesam, pārrobežu salīdzinājumu gadījumā sarežģījot vai pat padarot neiespējamu iespēju atrast labāku produktu. Faktiskā kontu maiņa var notikt tikai tad, ja patērētājs ir izvēlējies produktu, pamatojoties uz pārredzamu un viegli saprotamu informāciju par tarifiem. Šķēršļi, kas kavē maiņu, daudziem patērētājiem var būt kā “pēdējais piliens” gara procesa laikā. Citiem vārdiem sakot, pārrobežu tarifu pārredzamība un/vai maiņas mehānismi nevar būt patiesi efektīvi, ja patērētājiem netiek likvidēti šķēršļi, kas kavē pārrobežu piekļuvi tirgum.

Šajās trijās jomās konstatētās problēmas apvienojumā finansiāli izslēdz noteiktus patērētājus un mazina patērētāju mobilitāti, konkurenci un efektivitāti maksājumu kontu tirgos. Tomēr tās arī rada ļoti praktiskas problēmas saistībā ar laiku, pūliņiem un finanšu izmaksām, kas rodas nozarei un patērētājiem, kas vēlas pārvietoties ES, veidojot šķēršļus izaugsmei un mazinot ekonomikas elastīgumu.

5.           Mērķi

Šīs iniciatīvas galvenais mērķis ir izveidot efektīvu un konkurētspējīgu vienoto tirgu (Līguma 114. panta 1. punkts), kurā būtu augsts patērētāju aizsardzības līmenis (Līguma 114. panta 3. punkts), kas sekmē līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi un lielāku ekonomisko iekļautību. Šā ietekmes novērtējuma mērķi ir aprakstīti šajā tabulā.

Vispārīgie mērķi

· Veicināt patērētāju uzticību. · Paplašināt patērētāju izvēli gan attiecībā uz pieejamo produktu kvalitāti, gan cenu samazinājumu. · Veicināt finansiālo iekļaušanu un pēc tam patērētāju mobilitāti. · Veicināt maksājumu kontu nodrošinātāju pārrobežu darbību. · Nodrošināt tirgus dalībniekiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Konkrētie mērķi || Darbības mērķi

Piekļuve konta pamatpakalpojumiem

Veicināt piekļuvi konta pamatpakalpojumiem (neuzliek pienākumu katram turēt maksājumu kontu). || § Samazināt to eiropiešu skaitu, kuriem nav bankas konta, par 6,4 miljoniem līdz 2020. gadam[29]. § Nodrošināt piekļuvi visiem pamatmaksājumu līdzekļiem visiem patērētājiem ar pamatmaksājumu kontiem. § Veicināt pārrobežu piekļuvi bankas pamatpakalpojumiem 3,5 miljoniem patērētāju līdz 2020. gadam[30]. § Uzlabot patērētāju informētību par pamatmaksājumu kontiem.

Noformējums un banku tarifu salīdzināšanas ērtums

Nodrošināt, ka ES patērētāji saņem skaidru, pilnīgu un salīdzināmu informāciju par banku tarifiem. || § Patērētāji spēj saprast banku piedāvājumus un novērtēt ieguldīto līdzekļu atdevi. § Maksājumu kontu piedāvājumi ir ērti salīdzināmi. § Palīdzēt patērētājiem izvēlēties piedāvājumu, kas vislabāk atbilst viņu vajadzībām. § Palielināt patērētāju informētību par faktiski samaksātajām maksām. § Patērētājiem tiek samazināts ar kontu maiņu saistītais slogs.

Maksājumu kontu maiņa

Nodrošināt, ka ES patērētāji spēj ērti un ātri mainīt maksājumu kontus. || § Maiņa ir raits un ērts process. § Patērētāji saņem palīdzību un atbilstīgi tiek informēti par maiņas procesu. § Nepareizi nosūtītu vai nesaņemtu maksājumu skaits maiņas procesa laikā tiek samazināts līdz mazāk nekā 5 % no periodiskajiem darījumiem. § Patērētājiem tiek samazinātas maiņas tiešās finanšu izmaksas. § Maiņas procesa maksimālais ilgums ir 14 dienas. § Maksājumu kontu izmantotāju mobilitāte pieaug.

6.         Nepieciešamība pēc rīcības ES līmenī

Ņemot vērā, ka maksājumu konti ir finanšu pakalpojumu produkts, kuru, visticamāk, iegādāsies pārrobežu darījumā[31], ir svarīgi konstatēt atbilstīgus iepriekšminēto problēmu risinājumus. Bezdarbības sekas ir nopietnas, tostarp pilnībā funkcionējoša iekšējā tirgus attīstības kavēšana, kas nozīmīgi ietekmētu patērētājus, uzņēmējdarbību un plašāku ekonomiku.

Iepriekš 2. daļā apspriestās regulējošās un pašregulācijas iniciatīvas nav devušas rezultātu. Neraugoties uz publiskiem paziņojumiem, ka tiek veikta kontu tirgu pārskatīšana[32], valstu līmenī situācijas uzlabošanai sagatavošanas procesā ir tikai dažas iniciatīvas, ja vispār tādas ir. Komisija ir apņēmusies rīkoties, ja šīs iniciatīvas būs neveiksmīgas.

Saskaņā ar subsidiaritātes principu ES līmeņa rīcību var veikt tikai tad, ja paredzētos mērķus dalībvalstis vienas nevar sasniegt. Lai gan var būt tā, ka ar ES intervenci nevar vienkārši rast risinājumu dažām no netveramākajām banku pakalpojumu pārrobežu uzsākšanas iezīmēm, piemēram, valodai vai attālumam, ES intervence ir attaisnojama, lai sasniegtu norādītos mērķus vairāku iemeslu dēļ.

Uzlabot pienācīgu iekšējā tirgus darbību un novērst konkurences izkropļojumus attiecībā uz standartizētiem banku pakalpojumiem privātpersonām.

ES iniciatīva vislabāk spēs rast risinājumu faktoriem, kas kavē uzņēmējdarbības veikšanu vai palielina uzņēmējdarbības veikšanas izmaksas citā dalībvalstī salīdzinājumā ar kontu iekšzemes nodrošinātāju izmaksām. Tas maksimāli palielinās efektivitātes guvumus, kavēs jaunu šķēršļu veidošanos un stiprinās privātpersonu apkalpošanas finanšu tirgu. Pašreizējie nevienlīdzīgie tirgus dalībnieku konkurences apstākļi samazina konkurējošu sāncensību un to dēļ tiek zaudētas iespējas. Papildus tam ir zema patērētāju mobilitāte un neefektīvs maiņas mehānisms, kas rada šķēršļus jaunajiem tirgus dalībniekiem iegūt jaunus klientus. Tikai dalībvalstu darbības vai bezdarbības rezultātā, visticamāk, var izveidoties dažādi noteikumu komplekti, kas radītu konkurētnespējīgus tirgus un nevienādus patērētāju aizsardzības līmeņus ES. Visbeidzot, ir nepieciešama kopēja pieeja, lai noteiktu salīdzināma noformējuma prasības banku tarifiem, aptverot gan iekšzemes, gan pārrobežu tirgus, jo atsevišķi standarti, kas būtu paredzēti tikai pārrobežu darbībām, varētu turpmāk sadrumstalot iekšzemes tirgus.

Stiprināt patērētāju pozīcijas, ļaujot tiem veikt uz informāciju balstītu izvēli un izmantot vienotā tirgus priekšrocības

Konstatēto problēmu dēļ patērētājiem tiek nodarīts kaitējums, radot zemu patērētāju uzticību, lielākas izmaksas un samazinātu patērētāju mobilitāti gan iekšzemē, gan pāri robežām, un tādējādi tās veido izmaksas sabiedrībai kopumā. Konkurētspējīgā un efektīvi funkcionējošā vienotā tirgū, kurā ir augsts patērētāju aizsardzības līmenis, visiem ES pilsoņiem būs līdzekļi, kas nepieciešami, lai meklētu labāko produktu savām vajadzībām visā ES.

Nodrošināt visiem Eiropas pilsoņiem piekļuvi pamatpakalpojumiem un iespēju gūt labumu no vienotā tirgus, veicinot ekonomisko un finansiālo iekļaušanu

Bez rīcības ES līmenī būs sarežģīti visiem ES pilsoņiem nodrošināt vienotā tirgus priekšrocības. Vienlīdzīgi konkurences apstākļi ES līmenī palīdzēs patērētājiem gūt pilnīgu labumu no Eiropas finanšu nozares integrācijas, veicinot finansiālo iekļaušanu, kas dotu iespēju visiem patērētājiem pilnībā gūt labumu no iekšējā tirgus (piemēram, piedaloties e-komercijā un tādējādi arī digitālajā tirgū, kurā iekļautas konkurētspējīgākas pārrobežu preces un pakalpojumi). Piekļuve pamatpakalpojumiem, tostarp konta pamatpakalpojumiem[33], sniedz ieguldījumu aktīvās iekļaušanas stratēģijās, kuru mērķis ir to cilvēku reintegrācija, kuri atrodas tālu no darba tirgus. Tāpēc tā ir daļa no īstenošanas rīcības, kas norādīta Eiropas platformā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, kura ir viena no stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām un kuras mērķis ir panākt ES integrējošu izaugsmi.

Iniciatīvai, kas balstīta uz LESD 114. pantu, būtu jāpalīdz sasniegt tāda pienācīgi funkcionējoša iekšējā tirgus izveidi, kurā būtu augsts patērētāju aizsardzības līmenis, un novērst konkurences izkropļojumus attiecībā uz standartizētiem banku pakalpojumiem privātpersonām. Šajā iniciatīvā tiks ņemti vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, jo ir skaidrs, ka paredzētos mērķus nevar sasniegt dalībvalstis vienas pašas. Tāpēc ES intervence maksājumu kontu jomā ir pamatota.

7.         Politikas risinājumi, ietekmes analīze un salīdzinājums

Turpmākajās tabulās apkopoti politikas risinājumi. Saglabātie politikas risinājumi ir izcelti.

7.1.      Piekļuve konta pamatpakalpojumiem

Risinājums || Kopsavilkums

1. || Rīcība ES līmenī netiek veikta.

2. || Nodrošināt, ka tiek piemēroti ieteikuma noteikumi.

3. || Mainīt ieteikuma noteikumus attiecībā uz saņēmējiem: A: ieviest vispārējās tiesības uz pamatmaksājumu kontu, B: ieviest vispārējās tiesības uz pamatmaksājumu kontu valsts rezidentiem, C: ieviest vispārējās tiesības uz pamatmaksājumu kontu nerezidentiem ar saikni uz valsti, kurā tie vēlas atvērt kontu.

4. || Uzlabot pamatmaksājumu konta funkcijas. A: paplašināt pamatpakalpojumu sarakstu, tajā ietverot tīmekļa banku pakalpojumus un tiešsaistes iepirkšanos, B: paplašināt pamatpakalpojumu sarakstu, tajā ietverot nelielu pārtēriņa kredīta iespēju vai rezerves iespēju, C: norādīt minimālo konta atlikumu, kuru nedrīkst apķīlāt, D: nodrošināt, ka maksājumu konta funkcijas nav diskriminējošas.

Ir svarīgi nodrošināt piekļuvi pamatmaksājumu kontam visiem pilsoņiem, jo īpaši neaizsargātiem patērētājiem. 2. risinājuma ieviešana būtu visefektīvākā gan attiecībā uz rezidentiem, gan nerezidentiem. Tiek pieņemts, ka 4.A, 4.B un 4.C risinājums piesaistītu daudzus patērētājus, kam nav bankas konta, un uzlabotu piekļuvi dažādiem maksāšanas līdzekļiem, jo katrs no tiem nodrošina konta papildu funkciju. 4.A risinājums varētu būtu tas, ar kura palīdzību tiktu piesaistīti papildu patērētāji, un 4.D risinājums arī varētu būtu tas, ar kura palīdzību piesaistīt daudzus patērētājus, kam nav bankas konta, jo īpaši mobilos patērētājus, jo tas ļautu kontu lietot vienādi visā ES. 2., 4.A un 4.D risinājuma apvienojums ir visefektīvākais, lai risinātu tirgus problēmas un sasniegtu noteiktos mērķus. 4.A un 4.D risinājums atbilst Eiropas Parlamenta ieteikumiem: “Ar tiesību aktu būtu jānodrošina pamatmaksājuma konta lietotājam iespēja veikt jebkādus būtiskus maksājumu darījumus, piemēram, saņemt algu vai pabalstus, apmaksāt rēķinus vai nodokļus un iegādāties preces un pakalpojumus gan klātienē, gan no attāluma, izmantojot populārākās valsts sistēmas.”[34]

7.2.        Noformējums un banku tarifu salīdzināšanas ērtums

Risinājums || Kopsavilkums

1. || Rīcība ES līmenī netiek veikta.

2. || Ieviest standarta cenu sarakstu kā daļu no konta atvēršanas procedūras. ES līmenī tiktu noteikti vienoti tarifi visās dalībvalstīs, un valstu līmenī tie tiktu papildināti, ietverot 20 visraksturīgākos tarifus vai vismaz 80 % no maksājamiem pamattarifiem.

3. || Ieviest prasību izveidot glosārijus banku tarifu terminoloģijai: A: nesaskaņota terminoloģija, B: nav balstīti uz pilnībā saskaņotu terminoloģiju.

4. || Ieviest prasību izveidot neatkarīgas tarifu salīdzināšanas tīmekļa vietnes valstu līmenī: A: viena oficiāla tīmekļa vietne katrā dalībvalstī, B: salīdzināšanas tīmekļa vietnes, kas licencētas saskaņā ar akreditācijas sistēmu.

5. || Ieviest prasību nodrošināt raksturīgus maksājumu konta turēšanas izmaksu piemērus: A: bankas izveido savus raksturīgos piemērus, B: dalībvalstis nosaka, kādi ir raksturīgie piemēri.

6. || Izveidot klientu lietošanai profilus un nodrošināt izmaksu simulāciju iespējamajiem personisko norēķinu kontu turētājiem: A: bankas izveido savus klientu profilus, B: dalībvalstis nosaka, kādiem jābūt klientu profiliem.

7. || ES līmenī ieviest standartizētas veidlapas ex ante informācijas sniegšanai par tarifiem.

8. || Ieviest pienākumu bankām nodrošināt ex post informāciju par samaksātajiem tarifiem.

9. || ES līmenī ieviest standartizētas veidlapas ex post informācijas sniegšanai par tarifiem.

2. risinājums nosaka pienākumu nodrošināt kontu tarifu sarakstus. Tie būtu jāizveido ES līmenī un jāpapildina valstu līmenī, izmantojot standartizētu terminoloģiju. Tas veicinātu dažādu piedāvājumu salīdzināšanu un ļautu patērētājiem pārbaudīt, saprast un salīdzināt tarifus. Tas sekmēs vienlīdzīgus konkurences apstākļus kontu nodrošinātājiem, kas konkurē tirgū, jo visiem ES kontu nodrošinātājiem būtu jāievēro vienādas prasības. Tiek uzskatīts, ka 8. risinājums ir efektīvs, jo īpaši kopā ar 2. risinājumu, jo tas nodrošinās ex post informāciju par vienādām tarifu komponentēm, un tas ļaus patērētājiem saprast savus tarifus un veikt pareizās izvēles. Ja informācija tiek sniegta saskaņā ar 2. un 8. risinājumu, 4.B risinājums — salīdzināšanas tīmekļa vietnes rīks — patērētājiem samazina meklēšanas un maiņas maksas un ļauj viņiem salīdzināt konta piedāvājumus. Dalībvalstīm 4.B risinājums ir efektīvāks nekā 4.A risinājums, jo tas nenosaka dalībvalstīm pienākumu izveidot jaunu tīmekļa vietni, bet nostiprina esošās tīmekļa vietnes.

7.3.      Maksājumu kontu maiņa

Risinājums || Kopsavilkums

1. || Rīcība ES līmenī netiek veikta.

2. || Nodrošināt, ka maiņas pakalpojumi atbilst vienotajiem principiem

3. || Uzlabot vienoto principu efektivitāti A: Uzlabot spēkā esošos vienotos principus vietējā līmenī B: Paplašināt uzlaboto vienoto principu darbības jomu, to attiecinot uz visā ES veiktu pārrobežu maiņu

4. || Ieviest automātisku pakalpojumu novirzīšanu attiecībā uz visiem saņemtajiem maksājumiem un maksājumiem A: Iekšzemes B: ES

5. || Ieviest maksājumu kontu pārnesamību A: Iekšzemes B: ES

Visefektīvākais risinājumu ilgtermiņa apvienojums būtu 3.B risinājums kombinācijā ar 5.B risinājumu. Tas būtu efektīvs risinājums, lai sasniegtu labāk integrētu, funkcionējošu iekšējo tirgu. Tomēr būtu jāveic turpmāka izpēte, lai analizētu tehniskās iespējas un riskus saistībā ar 5.B risinājuma ieviešanu. Tāpēc Eiropas Banku iestāde būtu jāpilnvaro veikt turpmāku analīzi, lai izstrādātu tehniski iespējamu un efektīvu veidu noteiktā laikposmā. Pašlaik vispiemērotākais risinājums ir 3.B risinājums.

8.           Politikas risinājumu kopums

Pamatojums tāda kopuma izvēlei, kurā ietilpst politikas risinājumi, kas aptver trīs šajā ietekmes novērtējumā iekļautās jomas, ir cieši un būtiski saistīts ar vispārīgajiem mērķiem. Tikai rīcību kopums šajās trijās jomās var nodrošināt ES pilsoņiem tiesības uz pamatmaksājumu kontu, nodrošināt vienotus standartus, lai radītu pārredzamus un salīdzināmus banku tarifus, un atvieglot banku kontu (pārrobežu) maiņu. Ietekmes novērtējumā vērtēti četri politikas risinājumu kopumi, kuros politikas risinājumi grupēti atkarībā no ES intervences līmeņa. Vispiemērotākajā kopumā grupēti vispiemērotākie politikas risinājumu komplekti, kas 7. daļā konstatēti katrai no trim jomām. Tiek uzskatīts, ka salīdzinājumā ar visiem citiem risinājumiem šis kopums labāk sekmē iekšējā tirgus darbību, nodrošina patērētāju tiesību līdzvērtīgu un augstu aizsardzības līmeni visiem ES pilsoņiem un veicina ekonomisko izaugsmi vienlaikus ar lielāku finansiālo iekļaušanu.

Risinājumu kopums, kurā vērā nav ņemts kaut vai viens no šiem elementiem, var radīt risku, ka tiek izveidots vienotais tirgus, kuram nevar piekļūt visi ES pilsoņi, veicinot turpmāku tirgus sadrumstalotību, apdraudot konkurenci un ierobežojot efektivitātes guvumus.

9.           Kumulatīvā ietekme

Turpmākajās trīs tabulās parādīts neapkopots pārskats par vispiemērotāko risinājumu izmaksām un ieguvumiem katrā no trim jomām. Paredzams, ka daži izmaksu veidi, ko rada vispiemērotākais risinājumu komplekts kredītiestādēm un dalībvalstīm, būs kumulatīvi (piemēram, IT sistēmu atjaunināšana un papildu atbilstības nodrošināšanas personāla kumulatīvās periodiskās izmaksas). Risinājumu efektivitātes novērtēšanas metodikā vērā ņem gan tās ieinteresēto personu izmaksas un ieguvumus, kuru apmērs ir noteikts, gan tās, kuru apmērs nav noteikts, kā aprakstīts šajā daļā.

Kopējās ES izmaksas (miljoni EUR/gads) || 2. risinājums || 4.A risinājums || 4.D risinājums

Patērētājs: || 108–542 || 22–108 || 22–108

vienreizējās izmaksas || 0 || 0 || 0

periodiskās gada izmaksas || 108–542 || 22–108 || 22–108

Maksājumu pakalpojumu sniedzējs: || 71–356 || 15–74 || 19–94

vienreizējās izmaksas || Nav no-sakāmas || 0 || 0

periodiskās gada izmaksas || 71–356 || 15–74 || 19–94

Dalībvalsts: || 3,02 || 0 || 0,38

vienreizējās izmaksas || 1,13 || 0 || 0,14

periodiskās gada izmaksas || 1,89 || 0 || 0,24

Uzņēmums: || 0 || 0 || 0

Piekļuve pamatmaksājumu kontam

Kopējie ES ieguvumi (miljoni EUR/gads) || 2. risinājums || 4.A risinājums || 4.D risinājums

Patērētājs: || 542–2711 || 236–1179 || 68–339

vienreizējie ieguvumi || Nav kvantitatīvi nosakāmi

periodiskie gada ieguvumi || 542–2711 || 236–1179 || 68–339

Maksājumu pakalpojumu sniedzējs: || 18–89 || 2–11 || no –1,8 līdz –9

periodiskie gada ieguvumi || 18–89 || 2–11 || no –1,8 līdz –9

Dalībvalsts: || 18–89 || 2–11 || 2–11

vienreizējie ieguvumi || Nav kvantitatīvi nosakāmi

periodiskie gada ieguvumi || 18–89 || 2–11 || 2–11

Uzņēmumi: || 32–160 || 16–80 || 4–20

periodiskie gada ieguvumi || 32–160 || 16–80 || 4–20

Kopējie ES ieguvumi (miljoni EUR 2013.–2022. gads) || 3.B risinājums

Patērētājs: maiņas paradumu pārmaiņa tiešo/netiešo izmaksu samazinājums Kredītiestāde:       pārrobežu izmaksu ietaupījums uzņēmējdarbības iespējas || 3 655,4 Nenozīmīgs Nav kvantitatīvi nosakāmi

Kopējās ES izmaksas (miljoni EUR) ||

Kredītiestāde :       vienreizējās  periodiskās Dalībvalsts: vienreizējās periodiskās || 67–129 2 041–2 649 3 19

Banku tarifu salīdzināšanas ērtums un noformējuma prasības Maksājumu kontu maiņa

Kopējie ES ieguvumi (miljoni EUR 2013.–2022. gads) || 2. risinājums || 4.B risinājums || 8. risinājums

Patērētāju ieguvumi:           maiņas paradumu pārmaiņa labāka kontu pārvaldība Kredītiestāde:       pārrobežu izmaksu ietaupījums uzņēmējdarbības iespējas || 584,87 Nav kvantitatīvi nosakāmi || 731,08 Nav kvantitatīvi nosakāmi || 1 462,16 2 702,57 Nav kvantitatīvi nosakāmi

Kopējās ES izmaksas (miljoni EUR 2013.–2022. gads) || || ||

Kredītiestāde:       vienreizējās periodiskās Dalībvalsts: vienreizējās periodiskās || 95,95–163,03 183,17–245,40 0,05–0,08 0,06–1,17 || 0,32–0,65 4,77–9,53 0,36–0,66 3,48–6,74 || 192,42–326,31 260,37–492,45 0,07–0,11 0,81–1,59

Vispiemērotākā politikas instrumenta novērtējumā atbalstīts juridiski saistošs politikas instruments attiecībā uz visām jomām. Šis novērtējums nemainās, ja vispiemērotākie risinājumi tiek apvienoti. Kumulatīvi trīs vispiemērotāko risinājumu komplekti ir papildinoši, un tie nerada atšķirīgu ietekmi.

Vispiemērotāko risinājumu kopums patērētājiem radīs patiesas pārmaiņas. Pasākumi saistībā ar piekļuvi samazinās to pilsoņu skaitu, kuriem nav bankas konta, vienlaikus radot pilnībā funkcionējošu maksājumu kontu iekšējo tirgu, kurš ir efektīvs un konkurētspējīgs. Patērētāji gūs labumu no uzlabotas piekļuves saviem naudas līdzekļiem, neraugoties uz savu ģeogrāfisko atrašanās vietu, no augstāka drošības līmeņa, ko radīs zemāks skaidras naudas darījumu līmenis, no lielākas tādu preču un pakalpojumu izvēles, par kuriem obligāti nepieciešams veikt elektronisku maksājumu, no iespējas ērtāk novērtēt nodarbinātību un mājokli un no mazāk izteiktas finansiālās, ekonomiskās un sociālās atstumtības sajūtas. Spēcīga pozitīva ietekme uz patērētāju uzticību uzturēs pieprasījumu pēc maksājumu kontiem un sekmēs patērētāju mobilitāti gan valstu, gan pārrobežu līmenī.

Paredzamā ietekme uz konkurenci ietvers izmaksu efektivitāti kredītiestādēm (jo tās varētu ieviest vienādas IT sistēmas, procesus, personāla apmācības procedūras u. c. visās dalībvalstīs, kurās tās darbojas, un tas varētu radīt apjomradītus ietaupījumus), vieglāku iekļūšanu tirgū ārvalstu kontu nodrošinātājiem un lielāku tirgus paplašināšanas potenciālu konkurētspējīgiem kontu nodrošinātājiem. Kredītiestāžu ieguvumi, kuru apmēru nav iespējams noteikt, ietvers plašāku klientu loku, kam varēs pārdot citus produktus (piemēram, mājokļa apdrošināšana), mazākas izmaksas un riskus saistībā ar skaidras naudas darījumiem un ieguvumus no ieguldījuma kapitālā un finansējuma.

Vispiemērotākie politikas risinājumi radīs izmaksas kredītiestādēm, bet kopējā ietekme būs mērena. Tiek prognozēts, ka kontu nodrošinātājiem īsā termiņā būs vairāk izmaksu — vai vismaz izmaksu, kuru apmēru var noteikt, — nekā ieguvumu. Šīs izmaksas būs ierobežotas vairāku faktoru dēļ. Pirmkārt, daudzi politikas risinājumi jau ir īstenoti vairākās dalībvalstīs. Otrkārt, paredzēta būtiska sinerģija starp dažādiem politikas risinājumiem (piemēram, IT sistēmu pielāgošana, iekšējā saziņa un personāla apmācība). Treškārt, kontu nodrošinātāji varētu segt savas izmaksas, koriģējot maksājumu kontu cenas. Ceturtkārt, jo vairāk kontu laika gaitā tiks atvērts, jo zemākas būs piekļuves, maiņas un pārredzamības papildizmaksas.

Dalībvalstis un plašāka sabiedrība gūtu labumu no zemākām izmaksām, ko piemēro sociālās nodrošināšanas maksājumiem, vai mazāka skaita krāpšanas gadījumu saistībā ar pabalstiem un nodokļiem. Kopumā konkurētspējīga banku pakalpojumu tirgus sekmēšanai būtu jāuzlabo vienotā tirgus efektivitāte, kura ekonomiskās krīzes laikā būtu īpaši vērtīga. Šie ieguvumi viens otru pastiprinātu, uzlabojot un stimulējot patērētāju un uzņēmējdarbības veicēju uzticēšanos, tādējādi stimulējot izaugsmi.

Šis priekšlikums nerada ietekmi uz ES budžetu un ES aģentūru budžetiem.

Šis politikas risinājumu kopums dos nozīmīgu labumu ES uzņēmējdarbībai. Nav paredzams, ka uzņēmumiem varētu rasties izmaksas, bet tie varētu gūt būtisku labumu no labākas piekļuves maksājumu kontiem. Vispiemērotākie risinājumi radīs nosacījumus lielākam preču un pakalpojumu tirgum. Turklāt nediskriminējoši instrumenti un tiešsaistes iespējas attiecībā uz maksājumu kontu pakalpojumiem izraisītu potenciālu pārrobežu tirdzniecības pieaugumu.

Galveno administratīvo slogu radīs kredītiestāžu iekšējo procesu pielāgošana, lai izpildītu gan patērētāju, gan iestāžu informācijas prasības. Tas ietver galvenokārt informācijas sistēmu pielāgošanas un materiālu izmaksas. Dalībvalstīm būs izmaksas saistībā ar iedzīvotāju informēšanas kampaņu organizēšanu un veikšanu, lai palielinātu patērētāju informētību par viņu tiesībām. Patērētājiem radītajam administratīvajam slogam būtu jāmazinās, jo konta atvēršanai vairs nebūs nepieciešams tik daudz dokumentu un pierādījumu.

10.         Secinājums

Ar tādu tiesību aktu kopumu attiecībā uz maksājumu kontiem, kurā ņem vērā valstu īpatnības, vienlaikus nodrošinot piekļuvi pamatmaksājumu pakalpojumiem, kontu tarifu salīdzināmību un pārredzamību un veicinot maksājumu kontu maiņu, tiks sasniegti šajā ietekmes novērtējumā noteiktie mērķi un izpildītas Eiropas Parlamenta rezolūcijas un Vienotā tirgus aktā II izteiktais aicinājums. Pēc tiesību aktu kopuma īstenošanas Komisijai būtu jāpārskata kopuma atbilstība un efektivitāte. Šī pārskatīšana varētu arī ietvert sabiedrisko apspriešanu, kontrolpirkumu veikšanu un patērētāju sūdzību analīzi. Uzmanība būtu jāvelta arī tādiem rādītājiem kā to patērētāju skaits, kuriem nav bankas konta, elektronisko maksājumu metodes un to patērētāju skaits, kuri veic kontu maiņu.

[1]     Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai [COM(2010) 758] un pavaddokuments [SEC(2010)1654].

[2]     Banku kontu maiņas vienotie principi, http://www.eubic.org/Position%20papers/2008.12.01%20Common%20Principles.pdf.

[3]     “Consumer Market Study on the consumers’ experiences with bank account switching with reference to the Common Principles on Bank Account Switching”, GfK, 2012. gada janvāris, BEUC un valsts pētījumi Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Austrijā.

[4]     Komisijas 2011. gada 18. jūlija Ieteikums 2011/442/ES.

[5]     Beļģijā, Francijā un Itālijā.

[6]     COM(2010) 758 un SEC(2010) 1654.

[7]     Eiropas Parlamenta Rezolūcija 2010/2278(INI).

[8]     Eiropas Parlamenta Rezolūcija 2012/2055(INI).

[9]     http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/barnier/headlines/news/2012/10/20121003_en.htm

[10]    “Vienotā tirgus akts II — Kopā jaunai izaugsmei”, COM(2012) 573, 3.10.2012., 16. lpp.

[11]    “Komisijas darba programma 2013. gadam”, COM(2012) 629, 23.10.2012., I pielikums, 5. lpp.

[12]    “Study on the costs and benefits of policy actions in the field of ensuring access to basic account – Final Report” (CSES, 2010. gada jūlijs, 14. lpp.) un aprēķini, pamatojoties uz „Eirobarometra īpašo apsekojumu par neliela apjoma finanšu pakalpojumiem” (Eiropas Komisija, 2012. gada februāris).

[13]    “Eirobarometra īpašais apsekojums par neliela apjoma finanšu pakalpojumiem”, Eiropas Komisija, 2012. gada februāris, 31. lpp.

[14]    Komisijas dienestu aprēķini, pamatojoties uz Eurostat Finansiālās iekļaušanas mērījumiem, Pasaules Bankas datubāzi Global Findex Database (2012. gada aprīlis) un „Eirobarometra īpašo apsekojumu par neliela apjoma finanšu pakalpojumiem” (Eiropas Komisija, 2012. gada februāris).

[15]    Komisijas 2011. gada 18. jūlija Ieteikums 2011/442/ES.

[16]    Eiropas Parlamenta Rezolūcija 2012/2055(INI).

[17]      “Banking services and poorer households”, Finanšu pakalpojumu darba grupa, 2010. gada decembris.

[18]    “Nothing is free: A survey of the social cost of the main payment instruments in Hungary”, Ungārijas Centrālā banka, 27. lpp.

[19]      “Preparing the monitoring of the impact of the Single European Payments Area (SEPA) on consumers”, Van Dijk Management Consultants, 2008. gads.

[20]      “The Consumer Market Study on the consumers’ experiences with bank account switching with reference to the Common Principles on Bank Account Switching”, GfK, 2012. gada janvāris un BEUC veiktie pētījumi valstu mērogā (Apvienotā Karaliste, Īrija, Austrija).

[21]    http://ec.europa.eu/internal_market/finservices-retail/docs/baeg/switching_principles_en.pdf

[22]    “Consumer Market Study on the consumers’ experiences with bank account switching with reference to the Common Principles on Bank Account Switching”, GfK, 2012. gada janvāris.

[23]      Turpat.

[24]    Eirobarometra apsekojums Nr. 243 “Consumers' views on switching service providers”, Eiropas Komisija, 18. lpp.

[25]      Sk. 21. zemsvītras piezīmi; „Tarifs et mobilité bancaires: le désolant palmarès des Banques”, UFC Que Choisir, 2010. gads; “Kontowechsel: Wie funktioniert er?”, VKI, 2010. gada marts.

[26]      “ICB Final report recommendations”, ICB, 2011. gada septembris, 220. lpp.

[27]    Nozares izmeklēšana banku mazumtirdzniecības pakalpojumu nozarē (Noslēguma ziņojums), SEC(2007) 106, Eiropas Komisija, 31.1.2007.; http://ec.europa.eu/competition/sectors/financial_services/inquiries/sec_2007_106.pdf

[28]      Izteikts kā to patērētāju daļa, kuri maina pakalpojuma sniedzējus attiecīgajā gadā.

[29]    Stratēģijas “Eiropa 2020” mērķis ir samazināt nabadzīgo un sociāli atstumto pilsoņu skaitu vismaz par 20 miljoniem līdz 2020. gadam, cita starpā uzlabojot piekļuvi pamatpakalpojumiem un risinot finansiālo atstumtību.

      http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=751&langId=en

[30]    Turpat.

[31]    Sk. 9. zemsvītras piezīmi.

[32]    Sk. 4. zemsvītras piezīmi.

[33]    Kopā ar dažādiem atbalsta pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpe, bērnu aprūpe, sociālie mājokļi vai mūžizglītība.

[34]    Sk. 15. zemsvītras piezīmi.