52013PC0904

2013/0394 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ATZINUMS

par Francijas ekonomiskās partnerības programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs[1] un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

1)         Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) mērķis ir nodrošināt budžeta disciplīnu visā Savienībā, un tajā ir noteikta sistēma pārmērīga valsts budžeta deficīta nepieļaušanai un novēršanai. Tā pamatā ir mērķis izmantot stabilu valsts finanšu sistēmu kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un finanšu stabilitātē balstītai spēcīgai ilgtspējīgai izaugsmei, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu ilgtspējīgas izaugsmes un darbavietu jomā.

2)         Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulā (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs ir paredzēti noteikumi, lai pastiprināti uzraudzītu budžeta politiku eurozonā un lai nodrošinātu, ka valstu budžeti atbilst ekonomikas politikas norādēm, kas sniegtas saistībā ar SIP un Eiropas pusgadu. Tā kā ar budžeta pasākumiem vien var nepietikt, lai nodrošinātu noturīgu pārmērīga budžeta deficīta korekciju, var būt nepieciešami papildu politikas pasākumi un strukturālas reformas.

3)         Regulas (ES) Nr. 473/2013 9. pantā ir noteikta kārtība attiecībā uz ekonomiskās partnerības programmām, kas jāiesniedz eurozonas dalībvalstīm, uz kurām attiecas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Ekonomiskās partnerības programmā izklāsta plānu ar pasākumiem, kas veicina pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu, jo īpaši precizējot galvenās strukturālās reformas fiskālajā jomā, tostarp attiecībā uz nodokļu, pensiju un veselības aprūpes sistēmām un budžeta struktūrām, kam ir būtiska nozīme pārmērīgā budžeta deficīta noturīgā novēršanā.

4)         Padome 2009. gada 27. aprīlī saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EKL) 104. panta 6. punktu pieņēma lēmumu, ar ko Francijai piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. 2013. gada 21. jūnijā Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 7. punktu pieņēma pārskatītu ieteikumu saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kura bija sākta pirms Regulas (ES) Nr. 473/2013 stāšanās spēkā. Attiecīgi Francijai tika lūgts līdz 2013. gada 1. oktobrim iesniegt ekonomiskās partnerības programmu.

5)         2013. gada 1. oktobrī, tātad ievērojot Regulas (ES) Nr. 473/2013 9. panta 3. punktā un 17. panta 2. punktā noteikto termiņu, Francija Komisijai un Padomei iesniedza ekonomiskās partnerības programmu, kurā jo īpaši aprakstītas strukturālās reformas fiskālajā jomā ar mērķi nodrošināt pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu. Ekonomiskās partnerības programmā ir ietverti pasākumi, kas vērsti uz to, lai īstenotu konkrētai valstij adresētos ieteikumus (KVAI), ko Padome Francijai nosūtīja 2013. gada 9. jūlijā: i) nodrošināt publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņā (1. KVAI), līdztekus vienkāršojot nodokļu sistēmu (5. KVAI), ii) atjaunot konkurētspēju, izmantojot ražošanas izmaksu mazināšanas pasākumus (2. KVAI), uzlabot uzņēmējdarbības vidi (3. KVAI) un palielināt konkurenci (4. KVAI), kā arī iii) novērst bezdarbu un darba tirgus nevienlīdzību (6. KVAI).

6)         Ekonomiskās partnerības programmā galvenais uzsvars, ar ļoti retiem izņēmumiem, ir likts uz pasākumiem, kuri jau ir īstenoti vai ir pieņemšanas procesā. Tajā ir maz informācijas par valdības politikas stratēģiju laikposmā līdz 2015. gadam, kas ir pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas termiņš. Francijas veiktās vai plānotās strukturālās reformas fiskālajā jomā ir šādas: i) vispārējās valdības budžeta deficīta mazināšanas pasākumi, jo īpaši strādājot pie izdevumu pieauguma iegrožošanas, ii) neatkarīgas fiskālās padomes izveide, iii) pensiju sistēmas reforma, iv) nodokļu sistēmas vienkāršošana, v) darbaspēka izmaksu mazināšana. Papildus ir norādītas šādas strukturālās reformas, kas saistītas ar izaugsmi un konkurētspēju un tādējādi netieši ietekmē budžeta deficīta samazināšanu: i) uzņēmumu inovācijas un eksporta spēju atbalsts, ii) pasākumi, kas veicina konkurenci un efektivitāti tīklu nozarēs un dažās regulētajās nozarēs, iii) darba tirgus reforma un iv) jauniešu nodarbinātības atbalsts.

7)         Publisko finanšu jomā pieņemtie pasākumi ir ar mērķi sasniegt Padomes 2013. gada 21. jūnija ieteikumā norādītos budžeta nominālā deficīta mērķus, veicot īpašus pasākumus nolūkā iegrožot izdevumu palielināšanos, tostarp veselības aprūpes jomā. Lai to panāktu, izdevumu pārskata ietvaros ir veikti vairāki valsts politikas novērtējumi, kuru rezultātā ir izstrādāti konkrēti priekšlikumi, taču paredzamie ietaupījumi vēl nav sistemātiski novērtēti skaitliskā izteiksmē. Turklāt daļa no līdz šim paziņotajiem pasākumiem paredz ierobežot un/vai atcelt nodokļu un sociālā nodrošinājuma iemaksu atbrīvojumus, kas nozīmē, ka tā vietā, lai samazinātu izdevumus, reāli tiks palielināts nodokļu slogs. Raugoties vispārīgi, šobrīd vēl ir par agru spriest, kādā mērā izdevumu pārskats materializēsies nopietnās reformās, kas vērstas uz valdības politiku, publiskā sektora darbības spektru un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas metodēm. Valdība ir arī sākusi decentralizācijas reformu ar mērķi precizēt vietējo iestāžu un centrālās valdības pienākumus, lai vietējo pašvaldību izdevumus padarītu efektīvākus. Tomēr šobrīd nav skaidrs, vai šis process tiešām veicinās vietējo izdevumu racionalizāciju, un paredzamie ietaupījumi nav novērtēti skaitliskā izteiksmē. Izņemot to, ka 2014. gadam ir noteikti ievērojamu ietaupījumu mērķi, ekonomiskās partnerības programmā ir maz informācijas par veselības aprūpes tēriņu lietderības palielināšanas pasākumiem vidējā termiņā un ilgtermiņā, tostarp farmācijas preču jomā, ņemot vērā šo izdevumu prognozēto pieaugumu.

8)         Publisko finanšu pārvaldība ir nostiprināta jo īpaši ar Valsts finanšu augstās padomes izveidi. Augstā padome, kas saskaņā ar likumu ir neatkarīga iestāde, sniedz atzinumu par makroekonomikas scenāriju, kas ir pamatā budžeta un stabilitātes programmu projektiem, un par gada fiskālo mērķu atbilstību daudzgadu budžeta stratēģijai. Tādējādi tā sniedza atzinumu par Francijas 2013. gada 30. aprīlī iesniegto stabilitātes programmu, kā arī par budžeta plāna projektu.

9)         Paredzams, ka plānotā pensiju reforma veicinās pensiju sistēmas ilgtspēju ilgtermiņā. Pasākumi laikposmā līdz 2020. gadam galvenokārt koncentrējas uz ieņēmumiem, īpaši palielinot sociālās iemaksas gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem; Padome bija brīdinājusi neveikt šāda veida pasākumu. Valdība ir apņēmusies plānotās pensiju reformas ietekmi uz darbaspēka izmaksām 2014. gadā kompensēt ar iemaksu samazinājumu ģimenes pabalstiem. Sākot no 2020. gada, iemaksu periods, lai saņemtu pilnu pensiju, tiks pakāpeniski palielināts līdz 43 gadiem 2035. gadā. Ar plānoto reformu netiktu pilnībā īstenots Padomes ieteikums, jo ar attiecīgajiem pasākumiem pensiju sistēmas finansējuma iztrūkums līdz 2020. gadam tiktu samazināts tikai uz pusi. Šajā jomā nav pārskatīta publiskā sektora darba ņēmēju shēmu piemērošanas joma un konkrētie noteikumi. Turklāt pensiju sistēmas finansējuma iztrūkumus līdz 2020. gadam varētu būt lielāks nekā paredzēts, ja reformas pamatā izmantotais makroekonomikas scenārijs izrādītos pārāk optimistisks, ko nevar pilnībā izslēgt, ņemot vērā pašreizējās ekonomikas attīstības tendences. Budžeta izdevumi par plānotajiem pasākumiem, lai labāk ņemtu vērā smagā darba profesijas, ir saistīti ar lielu neskaidrību un ir vēl viens risks, kas var ietekmēt pensiju sistēmas finansiālo nākotni.

10)       Ir turpināts darbs pie nodokļu sistēmas vienkāršošanas un tās efektivitātes palielināšanas, veicot jaunus nodokļu izdevumu samazinājumus un ierosinot celt dabas resursu nodokļus. No otras puses, izņemot jau 2013. gadā pieņemto pasākumu, kura ietekme pieaugs 2014. gadā, budžeta plāna projektā nav apsvērti nekādi pasākumi, lai uzņēmumu nodokļu jomā turpinātu mazināt parāda veidošanas stimulus. Budžeta plāna projekta grozījumi pēc tā iesniegšanas Komisijai un Padomei reāli novedīs pie augstākas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes lielajiem uzņēmumiem, kas ir pretrunā Padomes ieteikumam samazināt nodokļa likmes, līdztekus paplašinot nodokļa bāzi. Turklāt, kaut arī pievienotās vērtības nodokļa likmes 2014. gada janvārī mainīsies, kā nolemts 2012. gada decembrī, ekonomiskās partnerības programmā nav informācijas par pasākumiem, lai samazinātās likmes turpinātu tuvināt standartlikmei, kā ieteikusi Padome. Valdības 29. oktobra paziņojums, ka tiek apturēta ekonodokļa piemērošana smagajiem kravas transportlīdzekļiem, šķiet esam pretrunā ekonomiskās partnerības programmā raksturotajiem dabas resursu nodokļu celšanas pasākumiem.

11)       Paredzams, ka valdības veiktie pasākumi izmaksu konkurētspējas atbalstam mazinās darbaspēka izmaksu pieaugumu, ko ir radījuši kopš 2010. gada pieņemtie fiskālās konsolidācijas pasākumi. Konkrētāk, 2012. gada decembrī ieviestā nodokļa atlaide konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanai ievērojami samazina darbaspēka izmaksas attiecībā uz atalgojumu, kura apmērs nepārsniedz minimālo algu, kas reizināta ar 2,5. Papildus tam, ka valdība ir apņēmusies 2014. gadā kompensēt plānotās pensiju reformas ietekmi, tā ir paziņojusi, ka plāno sociālā nodrošinājuma finansēšanas reformu, lai dažādotu ieņēmumus un mazinātu tās ietekmi uz darbaspēka izmaksām. Tomēr pašreizējā posmā ir pieejams maz informācijas par šīs reformas konkrētajiem aspektiem.

12)       Ekonomiskās partnerības programmā ir norādītas vairākas strukturālās reformas, kuru mērķis ir palielināt izaugsmi un konkurētspēju un novērst bezdarbu. Lai veicinātu konkurētspēju, valdība ir pieņēmusi pasākumus, ar ko atvieglo finansējuma pieejamību novatoriskiem projektiem un sniedz atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem. Ir izteikti priekšlikumi vienkāršot uzņēmumu un pārvaldes iestāžu saskarsmi. Turklāt ekonomiskās partnerības programmā ir minēti speciāli pasākumi ar mērķi palielināt konkurenci dažās regulētajās nozarēs (piemēram, attiecībā uz notāriem, grāmatvežiem), taču ar šiem pasākumiem netiek pilnībā īstenoti valstij adresētie ieteikumi, kuros aicināts veikt vērienīgu pakalpojumu nozares reformu. Ekonomiskās partnerības programmā ir minēta arī dzelzceļa sistēmas reforma. Tās mērķis ir palielināt sistēmas efektivitāti, taču nav paredzēts iekšzemes pasažieru pārvadājumus atvērt konkurencei, kā bija aicināts šai valstij adresētajos ieteikumos. Ekonomiskās partnerības programmā ir iekļauti arī būtiski pasākumi, kas pieņemti, lai novērstu bezdarbu, tomēr vairums no tiem jau bija zināmi laikā, kad Padome nāca klajā ar saviem ieteikumiem. 2013. gada 14. jūnija likums par darbavietu nodrošināšanu, konkrēti pasākumi jauniešu un vecāka gadagājuma darba ņēmēju nodarbinātības atbalstam, kā arī plānotā arodizglītības un arodprakses reforma ir pozitīvi pasākumi, kas uzlabos darba tirgus funkcionēšanu un tādējādi palielinās Francijas izaugsmes potenciālu. Savukārt sarunas par bezdarbnieku pabalstu sistēmu ir atliktas uz 2014. gadu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

Francijas ekonomiskās partnerības programmā, kura Komisijai un Padomei iesniegta 2013. gada 1. oktobrī, ir ietverts strukturālo reformu kopums fiskālajā jomā, kas ir daļēji atbilstīgs, lai sekmētu pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu. Ekonomiskās partnerības programmā ir sniegts vispusīgs pārskats par pasākumiem, kas pieņemti līdz Padomes 9. jūlija ieteikumam. Tajā ir ietverta arī informācija par papildu reformām, kuras sāktas līdz ekonomiskās partnerības programmas iesniegšanas brīdim. Tomēr ar to nepietiks, lai novērstu fiskālo un strukturālo nelīdzsvarotību, un saistībā ar plānotajām reformām ir sniegts maz sīkākas informācijas par to, kā tiks ievērots minētais ieteikums. Ar valdības priekšlikumu par pensiju reformu tiks samazināts pensiju sistēmas deficīts, taču ar to nepietiks, lai līdz 2020. gadam novērstu iztrūkumu, jo valdības ierēdņu un vairāku valsts kontrolētu uzņēmumu darba ņēmēju shēmās līdz minētajam termiņam joprojām paredzams ievērojams deficīts un pamatā izmantotais makroekonomikas scenārijs šķiet pārāk optimistisks. Pašlaik notiekošais izdevumu pārskats līdz šim ir devis tikai ierobežotus rezultātus, un šobrīd vēl ir par agru spriest, kādā mērā tas spēs nodrošināt ievērojamus ietaupījumus. Tāpat nav skaidrības par to, vai plānotā decentralizācijas reforma uzlabos koordināciju starp vietējo, reģionālo un valsts līmeni un nodrošinās ievērojamus vispārējās valdības līdzekļu ietaupījumus. Ekonomiskās partnerības programmā ir sniegts maz informācijas par pasākumiem, lai risinātu jautājumu par valsts veselības aprūpes izdevumu prognozēto pieaugumu vidējā termiņā un ilgtermiņā. Turklāt valdības nesenie lēmumi nodokļu jomā šķiet esam pretrunā Padomes ieteikumam un rada neskaidrību par valdības stratēģiju. Visbeidzot, ir jāprecizē pasākumi saistībā ar valdības apņemšanos samazināt darbaspēka izmaksas. Raugoties kopumā, kaut arī likumdevēja jau apstiprinātās reformas ir vērtējamas pozitīvi, ir vajadzīgi papildu pasākumi fiskālās un strukturālās nelīdzsvarotības novēršanai, lai varētu efektīvi sekmēt pārmērīgā budžeta deficīta noturīgu novēršanu un publisko finanšu ilgtspēju ilgtermiņā. Tāpēc Francija tiek aicināta nākamajā valsts reformu programmā un stabilitātes programmā iesniegt papildu informāciju par reformām, kas palielinātu valsts izdevumu lietderību visos vispārējās valdības apakšsektoros un jo īpaši uzlabotu centrālās valdības un vietējo pašvaldību savstarpējo koordināciju un nodrošinātu papildu ietaupījumus. Ir nepieciešami papildu skaidrojumi par veselības aprūpes izdevumu lietderības palielināšanas pasākumiem un par to, kā novērst, ka publiskā sektora darba ņēmēju pensiju shēmu prognozētais iztrūkums palielina vispārējās valdības deficītu. Papildu informācija ir nepieciešama arī par plānotajiem darbaspēka izmaksu mazināšanas pasākumiem un vispārīgi – par papildus paredzētajām reformām, lai uzlabotu ekonomikas pielāgošanās spējas un sekmētu potenciālo izaugsmi. Komisija un Padome reformu īstenošanu uzraudzīs Eiropas pusgada ietvaros.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

[1]       OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.