PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.        Vispārīgais konteksts

Rīcība pret muitas tiesību aktu pārkāpumiem ir Savienības finansiālo interešu aizsardzības un muitas sadarbības attīstības neatņemama sastāvdaļa.

Muitas tiesību aktus var pārkāpt ar dažādām darbībām, piemēram, sniedzot nepatiesu importētās preces aprakstu, lai gūtu labumu no mazākām nodevām, vai nepatiesi deklarējot preču izcelsmi, lai apietu antidempinga maksājumus un/vai izvairītos no importa kvantitatīvo ierobežojumu kvotām, vai ļaunprātīgi izmantojot tranzīta sistēmu tādējādi, ka preces, kas faktiski tiek importētas, tiek deklarētas kā tranzītā vestas, lai izvairītos no piemērojamām muitas nodevām.

Lai apkarotu šādus muitas tiesību aktu pārkāpumus, nepieciešama plaša mēroga informācijas apmaiņa, sadarbojoties gan dalībvalstīm savā starpā, gan dalībvalstīm un Komisijai. Šāda sadarbība jau ir bijusi sekmīga, tomēr ir apzinātas vairākas jomas, kurās nepieciešama turpmāka rīcība, galvenokārt attiecībā uz pretkrāpšanas sistēmas darbību muitas jomā un muitas riska pārvaldības uzlabošanu valstu un Savienības līmenī[1].

1.2.        Juridiskais konteksts

Galvenie tiesību instrumenti, ko piemēro muitas tiesību aktu pārkāpumiem, šajā kontekstā ir Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu, un Padomes Lēmums 2009/917/TI (2009. gada 30. novembris) par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām.

Regula (EK) Nr. 515/97 regulē jautājumus attiecībā uz muitas savienību, kura saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir ES ekskluzīvā kompetencē.

Padomes Lēmums 2009/917/TI risina jautājumus attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas saskaņā ar LESD 4. panta 2. punkta j) apakšpunktu ir Savienības un dalībvalstu dalītas kompetences joma.

Uz šāda pamata Komisija izveidoja IT struktūru – Informācijas sistēmu krāpšanas apkarošanai (AFIS), lai īstenotu attiecīgos tiesību aktus, un šajā sistēmā ir iekļautas datubāzes par muitas jautājumiem un jautājumiem saistībā ar tiesībaizsardzības jomu.

1.3.        Konkrēti jautājumi

1.3.1.     Nepieciešamība rast risinājumu nepilnībām esošajās sistēmās, kas paredzētas krāpšanas atklāšanai muitas jomā

Tirgotājiem, kas likumīgi darbojas ES, ir jāievēro dažādas nodevas, nodokļi, likmes un kvantitatīvie ierobežojumi. Finansiālie ieguvumi saistībā ar izvairīšanos no šādiem maksājumiem ir stimuls tādām krāpnieciskām darbībām kā nepatiesa izcelsmes deklarēšana, preču nepatiess apraksts un tranzīta sistēmas ļaunprātīga izmantošana. Šis risks ir jo lielāks tādēļ, ka esošās krāpšanas atklāšanas sistēmas muitas jomā joprojām nav pietiekami izstrādātas, un līdzekļi importēto preču patiesās izcelsmes pārbaudei pašlaik ir ierobežoti. Konkrēti, muitas darbiniekiem nav iespējams pārbaudīt, vai preču deklarētā izcelsme atbilst preces transportējušā konteinera maršrutam. Lai atklātu nepatiesas izcelsmes deklarēšanas gadījumus, izšķiroša nozīme ir informācijai par konteineru pārvietošanu (ziņojumiem par konteinera statusu (Container Status Messages) jeb CSM). Neapmierinoša ir arī pašreizējā sistēma preču nepatiesu aprakstu atklāšanai. Šajā kontekstā muitas dienesti aizdomīgus gadījumus konstatē, pamatojoties uz ziņojumiem, kurus var saņemt no dažādiem avotiem (piemēram, citiem muitas dienestiem vai uzņēmējiem), un uz riska analīzi, kas balstās uz ierobežotiem datiem. Šīs procedūras galvenais trūkums ir tas, ka kontrole aizvien nav pietiekami mērķtiecīga, jo tā balstās uz ierobežotu datu analīzi. Līdzīgi trūkumi vērojami tranzīta sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas atklāšanas sistēmā. Pašlaik izmantotā procedūra tranzīta preču verifikācijai sastāv no dokumentu pārbaudes un fiziskās pārbaudes. Tomēr šo metožu lietderību un efektivitāti ierobežo pieejamie resursi un to datu apjoms un kvalitāte, kas ir pieejami automatizētai riska analīzei un kontroles mērķtiecīgai veikšanai. Lai efektīvi vērstos pret izcelsmes nepatiesas deklarēšanas, preču nepatiesa apraksta un tranzīta ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, ir lietderīgi izmantot automatizētās un zinātniskās riska analīzes metodes aizdomīgu sūtījumu konstatēšanai. Komisija uzskata, ka šīs metodes var īstenot lietderīgāk un efektīvāk, ja valstu un ES līmenī ir sistemātiski pieejami augstas kvalitātes un savlaicīgi dati par CSM, importu, eksportu un tranzītu.

1.3.2.     Nepieciešamība stiprināt muitas riska pārvaldību un piegādes ķēdes drošību valstu un ES līmenī

Tiek atzīta nepieciešamība izveidot līdzvērtīgu muitas kontroles līmeni precēm, kuras ieved Savienības muitas teritorijā / izved no tās, kā arī nepieciešamība izveidot Savienības mēroga riska pārvaldības sistēmu kopīgas pieejas atbalstam. Šādā kontekstā Regula (EK) Nr. 648/2005, ar ko groza Kopienas Muitas kodeksu, sniedz kopēju riska pārvaldības sistēmu, ko ir īstenojusi Komisija un dalībvalstis. Savā Paziņojumā par muitas riska pārvaldību un piegādes ķēdes drošību[2] Komisija konstatēja vairākus stratēģiskus īstenošanas uzdevumus. Īpaši nozīmīgas ir grūtības, ko trūkumi datu pieejamībā un kvalitātē rada pirmsievešanas drošuma un drošības riska pārbaudē. Paziņojumā ir uzsvērts, ka "tirgotāju sniegtu kvalitatīvu datu nodrošināšana un to pieejamība iestādēm, kas atbilstošā līmenī iesaistītas riska pārvaldībā, ir viena no galvenajām prioritātēm". Šajā kontekstā CSM vākšana un to iekļaušana pirmsievešanas riska analīzē var dot būtisku ieguldījumu piegādes ķēdes drošības stiprināšanā vispār un Komisijas un dalībvalstu darbā saistībā ar Kopienas Muitas kodeksa 4. panta 25. punktā noteikto risku, tostarp Savienības drošības un drošuma, sabiedrības veselības, apkārtējās vides un patērētāju apdraudējuma, pārvaldīšanu.

1.3.3.     Nepieciešamība rast risinājumu kavējumiem OLAF izmeklēšanās

E-muitas nesenās ieviešanas rezultātā importa un eksporta deklarāciju pavaddokumentus (rēķinu, izcelsmes sertifikātu, utt.) glabā uzņēmējs, ne vairs muitas pārvaldes. Svarīgi ir tas, ka šie dokumenti bieži ir vajadzīgi OLAF izmeklēšanas veikšanai. OLAF pašlaik izmantotā procedūra minēto dokumentu iegūšanai ir pieprasījuma nosūtīšana dalībvalstīm. Taču šāda sistēma ir neefektīva, jo, kā minēts iepriekš, attiecīgā informācija vairs nav dalībvalstu rīcībā un, lai nosūtītu Komisijai, tām minētā informācija jāpieprasa no uzņēmējiem. Tādējādi tiek zaudēts laiks, iekams dokumenti kļūst pieejami OLAF. Pašlaik tiesiskajā regulējumā nav noteikumu, kurus varētu izmantot procedūru paātrināšanai saistībā ar OLAF izmeklēšanām.

1.3.4.     Skaidrojuma nepieciešamība attiecībā uz iespēju ierobežot datu redzamību

AFIS IT sistēma pašlaik netiek izmantota pilnībā, jo dalībvalstis nevar atlasīt potenciālos lietotājus informācijai, kuru tās ievieto sistēmā. Tādējādi Savienības finansiālo interešu aizsardzība un muitas sadarbība nav gluži optimāla un tiek nevajadzīgi kavēta. Tādēļ ir nepieciešams tehnisks paskaidrojums, ka piekļuvi datiem, kurus ievietojuši to īpašnieki, var atļaut tikai konkrētiem lietotājiem. Regulas noteikums, ar kuru datu īpašniekiem tiktu skaidri dota iespēja ierobežot datu redzamību, piekļuvi atļaujot tikai konkrētiem lietotājiem, būtiski palielinātu informācijas apmaiņu un vēl vairāk uzlabotu iespēju novērst, atklāt un izmeklēt krāpšanu muitas jomā. Turklāt ierobežota redzamība aizsargā konfidencialitāti un tādējādi vairo sistēmas uzticamību. Iespēja neatklāt sensitīvus datus vairotu gatavību koplietot informāciju AFIS sistēmā. Turklāt ierobežotas redzamības funkcija ļautu Komisijai uzlabot datu pārvaldību, radot iespēju glabāt, atjaunināt un meklēt informāciju, ar kuru līdz šim varēja vienīgi apmainīties.

1.3.5.     Nepieciešamība racionalizēt datu aizsardzības uzraudzību

Atbilstoši pašreizējiem tiesību aktiem revīzijas veic divas dažādas struktūras (proti, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) un Muitas kopīgā pārraudzības iestāde (MKPI)). Ir bijuši gadījumi, kad koordinācijas trūkums starp šīm divām struktūrām noved pie atšķirīgiem ieteikumiem, kā dēļ tiek neefektīvi izmantoti resursi Komisijā un dalībvalstīs. Īstenošanas process ievelkas, jo ir nepieciešams izpildīt gan EDAU, gan MKPI ieteikumus. Tas ir neefektīvi un rada papildu izmaksas gan laika, gan resursu ziņā. Ieteikumu īstenošana var ilgt pat veselu gadu pēc revīzijas. Tādēļ ir nepieciešama abu uzraudzības struktūru ciešāka sadarbība.

Vēl viens jautājums datu aizsardzības jomā, kurš būtu sīkāk jāprecizē, ir atbildība par tehniskajām sistēmām, ko Komisija izveidojusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 515/97. Pašlaik Komisija sniedz dalībvalstīm tehnisko palīdzību, apmācību, komunikāciju un citu darbības atbalstu ar tehniskajām sistēmām. Tomēr atbildība par datu aizsardzības uzraudzību attiecībā uz minētajām tehniskajām sistēmām nav konkrēti noteikta. Šā iemesla dēļ priekšlikumā ir precizēta EDAU kompetence.

1.3.6.     Skaidrojuma nepieciešamība attiecībā uz tādu pierādījumu pieņemamību, kas savākti savstarpējās palīdzības ietvaros

Pašlaik valstu prokurori dokumentus, kas iegūti pa savstarpējās palīdzības kanāliem, nelabprāt izmanto kā pierādījumu krimināltiesvedībā, jo Regulas (EK) Nr. 515/97 noteikumi nesniedz pietiekamu skaidrību attiecībā uz šādu iespēju. Tas neizbēgami rada kavējumus valstu krimināltiesvedībā vai pat var kļūt par iemeslu lietas neierosināšanai noilguma dēļ. Svarīgi ir arī tas, ka tādējādi tiek kaitēts juridiskās noteiktības principam, jo Regulas (EK) Nr. 515/97 attiecīgie noteikumi tiek interpretēti dažādi. Šķiet nepieciešams precizēt, ka prokurori valstu krimināltiesvedībā var izmantot pierādījumus, kas iegūti savstarpējās palīdzības ietvaros. Priekšlikums neuzliek valstu tiesām pienākumu automātiski pieņemt šādus pierādījumus, jo tiem tik un tā ir jāatbilst valstu procesuālajiem noteikumiem.

1.3.7.     Eiropas Prokuratūra

Komisija nesen ierosināja izveidot Eiropas Prokuratūru[3]. Ņemot vērā ar to saistītās izmaiņas noziegumu pret Savienības finansiālajām interesēm izmeklēšanā un saukšanā pie atbildības par tiem, Komisijai būtu jāizvērtē vajadzība pārskatīt pašreizējo regulu pēc tam, kad būs izveidota Eiropas Prokuratūra. Šādā gadījumā visām dalībvalstu valsts iestādēm un visām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām nekavējoties jāinformē Eiropas Prokuratūra par jebkādu rīcību, ko varētu uzskatīt par tās kompetencē esošu noziedzīgu nodarījumu. Saskaņā ar projektu Regulai, ar ko izveido Eiropas Prokuratūru, minētajai iestādei būs piekļuve datubāzēm, kuru darbību saskaņā ar šo regulu nodrošina Komisija vai dalībvalstis.

1.4.        Ierosinātais risinājums

Lai rastu risinājumu minētajiem trūkumiem, šķiet nepieciešams grozīt Regulu (EK) Nr. 515/97.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

2.1.        Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija vairākos gadījumos ir apspriedusies ar ieinteresētajām personām un ir ņēmusi vērā saņemtos komentārus.

2.1.1.     Dalībvalstu muitas dienesti

Ar dalībvalstīm apspriedās, izmantojot aptauju 2012. gada februārī. Dalībvalstis pauda savas vajadzības piekļūt ar muitu saistītiem datiem (imports, tranzīts un eksports) attiecībā uz darījumiem citā dalībvalstī un apstiprināja, ka ir noderīga informācija par konteineru pārvietošanu. Tās arī pauda viedokļus par labāko veidu, kā vākt, glabāt un analizēt šādu informāciju.

Komisija 2012. gada maijā rīkoja konferenci, lai apkopotu dalībvalstu ekspertu viedokļus un ierosinājumus par to, kā kopumā darbojas Informācijas sistēma krāpšanas apkarošanai (AFIS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 515/97 īstenošanu un turpmāko perspektīvu. Konferences ietvaros notika plenārsēde un četri īpaši darbsemināri par juridiskiem jautājumiem, kopīgajām muitas operācijām, lietotnēm un AFIS pašreizējās situācijas un turpmākās attīstības IT drošības aspektiem.

Vairākos gadījumos Komisija apspriedās ar "Savstarpējās palīdzības komiteju", kura izveidota, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 515/97 43. pantu, un kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji, kas ir atbildīgi par savstarpējās administratīvās palīdzības jautājumiem. Jaunākās diskusijas notika sanāksmēs 2012. gada 24. maijā un 2012. gada 25. septembrī.

2.1.2.     Jūras pārvadājumu uzņēmumi – Pasaules Jūras pārvadājumu padome

Liela apspriešanās ar jūras pārvadājumu nozari notika 2012. gada 15. martā, un tajā piedalījās uzņēmumi no privātā sektora un Pasaules Jūras pārvadājumu padome (WSC)[4]. Apspriešanās mērķis bija informēt pārvadātājus par ierosināto iniciatīvu un uzklausīt viņu komentārus par paredzēto CSM sniegšanu Komisijai. Komisija arī ierosināja izmēģinājuma projektu šajā jomā. Diskusijā galvenā uzmanība tika vērsta uz to, kāda veida dati konteineru pārvadātājiem jāiesniedz Komisijai un kā tas būtu jādara, kā arī uz nosūtīšanas metodēm, utt. Komisija pielika visas pūles, lai sagatavošanās procesā iesaistītu nozari un tādējādi panāktu, ka priekšlikums tiek viegli īstenots.

Turklāt notika vairākas Komisijas un WSC pārstāvju sanāksmes.

Pamatojoties uz šīm apspriedēm, tika noteikts, kāda veida informācija uzņēmumiem būs jāiesniedz. Izmaksu ziņā vislietderīgākā šādas informācijas nosūtīšanas metode ir t.s. global dump, proti, visas konteineru pārvietošanas ikdienas uzskaite. Alternatīvā kārtā uzņēmumi var izlemt iesniegt atlasītus datus. Atlikušie procedūras jautājumi tiks konkretizēti.

Jūras pārvadājumu nozare ir uzsvērusi nepieciešamību nodrošināt, ka uzņēmumu sniegtie dati būtu jānosūta tikai vienu reizi. Komisijai šādā gadījumā būtu jābūt atbildīgai par minēto datu paziņošanu starptautiskajām un/vai Eiropas iestādēm, kā arī dalībvalstīm tajos nolūkos, kādiem datubāze ir izveidota.

2.1.3.     Datu aizsardzības uzraudzītāji

Šī priekšlikuma sagatavošanas gaitā 2012. gada maijā un jūnijā tika rīkotas sanāksmes ar EDAU un MKPI.

2.2.        Ietekmes novērtējums

Komisija, ņemot vērā apspriešanos ar ieinteresētajām personām, veica politikas risinājumu ietekmes novērtējumu. Cita starpā tika secināts, ka risinājumi, kuru panākšanai tiek veikti galvenie grozījumi regulā, būtu šādi.

· Radīt tādus apstākļus, kas uzlabotu cīņu pret krāpšanu muitas jomā saistībā ar preču izcelsmes nepatiesu deklarēšanu, šajā nolūkā dziļjūras pārvadātājiem iesniedzot Komisijai ziņojumus par konteinera statusu. Ieteicamā iesniegšanas metode ir vispārēja ziņošana (global dump), kas nerada gandrīz nekādas izmaksas. Ir iespējama arī alternatīva ziņošanas metode.

· Radīt tādus apstākļus, kas uzlabotu cīņu pret krāpšanu muitas jomā saistībā ar preču nepatiesu aprakstu, šajā nolūkā izveidojot importa un eksporta datu centrālu datubāzi. Būtu nepieciešams noteikt juridisku pamatu šādu datu sniegšanai. Šis pasākums neradīs nekādas papildu izmaksas dalībvalstīm, jo prasītā informācija jau eksistē elektroniskā formātā, proti, attiecīgajās datubāzēs, kuru darbību nodrošina Komisija. Tādēļ ir vajadzīga vienīgi dalībvalstu piekrišana šādu datu kopēšanai.

· Radīt tādus apstākļus, kas uzlabotu cīņu pret krāpšanu muitas jomā saistībā ar tranzīta sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu, šajā nolūkā izveidojot uz tranzītu attiecīgu datu centralizētu reģistru.

· Paātrināt OLAF izmeklēšanas veikšanu, nodrošinot tiešu piekļuvi importa un eksporta deklarāciju pavaddokumentiem. Nav paredzamas gandrīz nekādas izmaksas privātā sektora uzņēmējiem, jo pienākums jau pastāv (valstu tiesību aktos un arī Muitas kodeksā uzņēmumiem tiek prasīts veikt attiecīgo dokumentēšanu). Jānorāda, ka paredzamais OLAF izmeklēšanas sakarā nepieciešamo uzņēmējiem adresēto pieprasījumu skaits ir ļoti neliels (dažas lietas gadā).

Ietekmes novērtējumā tika secināts, ka ierosinātajos risinājumos tiek ievērotas pamattiesības. Šajā kontekstā svarīgi norādīt, ka iecerētajā CSM datubāzē netiktu iekļauti nekādi personas dati. Personas dati tiktu iekļauti importa, eksporta un tranzīta datubāzēs, un šo datu uzraudzība būtu jāveic EDAU saskaņā ar jau piemērojamiem standartiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 515/97.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

3.1.        Juridiskais pamats

Priekšlikumam grozīt Regulu (EK) Nr. 515/97 būtu jābalstās uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 33. un 325. pantu.

LESD 33. pantā noteikts pamats, aptverot lielāko daļu informācijas apmaiņas darbību starp muitas dienestiem un starp muitas dienestiem un Komisiju muitas sadarbības nolūkos. LESD 325. pants nosaka ES kompetenci veikt pasākumus, kas vajadzīgi krāpšanas un citādas nelikumīgas rīcības, kas apdraud Savienības finanšu intereses, novēršanā un apkarošanā, un minētajiem pasākumiem ir "jāattur no šādas rīcības". LESD 325. panta 4. punktā un 33. pantā ir noteikta likumdošanas procedūra nepieciešamo pasākumu pieņemšanai, lai nodrošinātu efektīvu un līdzvērtīgu aizsardzību.

3.2.        Subsidiaritāte, proporcionalitāte un pamattiesību ievērošana

3.2.1.     Subsidiaritāte un proporcionalitāte

Nepieciešamība pēc ES līmeņa tiesību akta par savstarpējo administratīvo palīdzību un muitas sadarbību izriet no šādiem faktiem.

· Nepieciešamību pēc ES līmeņa tiesību akta par savstarpējo administratīvo palīdzību un muitas sadarbību Eiropas likumdevējs jau ir atzinis, pieņemot Regulu (EK) Nr. 515/97 un Padomes Lēmumu 2009/917/TI.

· Ir atzīts, ka daudzi riski muitas jomā izpaužas transnacionāli. Nelikumīgas piegādes ķēdes var ātri pielāgoties uzlabojumiem riska pārvaldības vidē konkrētā ievešanas vietā un pāriet uz citām vietām, kur aizsardzības līmenis ir zemāks. ES līmeņa rīcība ir nepieciešama, lai visās ārējās robežas vietās panāktu līdzvērtīgu aizsardzības līmeni pret riskiem muitas jomā, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 648/2005.

· Tā kā tirdzniecībai piemīt globāls raksturs, dalībvalstis vienas pašas nevar efektīvi novērot, atklāt un mazināt riskus, kas ir saistīti ar muitas tiesību aktu pārkāpumiem, un citus ar muitu saistītus riskus un papildu rīcība ES līmenī būtiski atvieglotu dalībvalstu darbu izmeklēšanas veikšanā, īpaši lietās, kas ir saistītas ar preču pārrobežu pārvietošanu. Pasākumu muitas sadarbības jomā rīkošana ES līmenī sniegtu būtisku pievienoto vērtību, panākot saskanīgu pieeju un pasākumu koordinēšanu.

· ES ir ekskluzīva kompetence krāpšanas novēršanas un muitas savienības jomās.

· Apspriežoties ar ieinteresētajām personām no tirdzniecības aprindām, kļuva skaidrs, ka CSM vienota centrāla iesniegšana radītu mazākas izmaksas nekā tā iesniegšana vienīgi tai dalībvalstij, caur kuru konteiners tiek ievests vai izvests no Savienības muitas teritorijas.

· ES var vislabāk īstenot šādu kolektīvu rīcību, jo tai jau ir nepieciešamā pieredze, sistēmas un speciālās zināšanas, lai nodrošinātu datu ātru un izmaksu ziņā lietderīgu vākšanu, paziņošanu un koplietošanu.

· Valstu muitas dienesti vieni paši nevar efektīvi koplietot informāciju un ar saprātīgām izmaksām īstenot plaša apjoma cīņu pret muitas tiesību aktu pārkāpumiem un citiem ar muitu saistītiem riskiem. Tādu datu sistemātiska vākšana, kas nepieciešami, lai analizētu ar muitu saistītus riskus, kuri rada apdraudējumu ES un tās dalībvalstīm, būtu nesamērīgs pasākums atsevišķi katrā no 28 dalībvalstīm, un to var efektīvāk un lietderīgāk īstenot ar darbību ES līmenī.

Tādējādi var secināt, ka ES darbība, vācot, glabājot, apstrādājot, izmantojot un darot pieejamus dalībvalstīm šajā regulā noteiktos datus, lai cīnītos pret krāpšanu un citiem ar muitu saistītiem riskiem, ir nepieciešama un samērīga ar attiecīgo risku būtību un apmēru un tā atbilst subsidiaritātes principam.

3.2.2.     Saistība ar pamattiesībām

Šī iniciatīva jo īpaši skar pamattiesības uz personas datu aizsardzību. Šīs tiesības ir nostiprinātas Pamattiesību hartas 8. pantā un LESD 16. pantā, pamatojoties uz Direktīvu 95/46/EK, kā arī ECTK 8. pantā.

Tiesību uz personas datu aizsardzību ievērošana jau ir pienācīgi ņemta vērā Regulā (EK) Nr. 515/97 un Padomes Lēmumā 2009/917/TI, paredzot stingrus noteikumus attiecībā uz datu saturisko tvērumu, datu saglabāšanu un datu aizsardzības uzraudzību. Šajā kontekstā svarīgi norādīt, ka paredzamajā CSM datubāzē netiktu iekļauti nekādi personas dati. Personas dati tiktu iekļauti importa, eksporta un tranzīta datubāzēs, un šo datu uzraudzība būtu jāveic EDAU saskaņā ar jau piemērojamiem standartiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 515/97.

3.2.3.     Pievienotā vērtība

Ierosinātā rīcība ES līmenī būtiski uzlabotu ar muitu saistītas krāpšanas atklāšanu, izmeklēšanu un novēršanu, palielinot informācijas un pieejamo pierādījumu apmaiņu un uzlabojot izveidotās sistēmas darbību un tādējādi padarot rīcību efektīvāku un lietderīgāku. Tas arī būtiski stiprinātu ES spējas noteikt un mazināt Kopienas Muitas kodeksa 4. panta 25. punktā noteiktos riskus, tostarp apdraudējumu Savienības drošībai un drošumam, sabiedrības veselībai, videi un patērētājiem. Tādējādi paredzētā rīcība stiprinās Savienības finansiālo interešu aizsardzību, uzlabos riska pārvaldību un vēl vairāk veicinās muitas sadarbību.

Lai garantētu to, ka var gūt maksimālu labumu, Komisija nodrošinās, ka turpmāko datubāzu un informācijas attiecībā uz CSM, tranzītu, importu un eksportu pārvaldību un administrāciju šajā regulā norādītajos nolūkos kopīgi veic tās dienesti. Tas nodrošinās to, ka datubāzes būs pieejamas netraucētai iekļaušanai Komisijas un dalībvalstu riska pārvaldības pasākumos, tostarp sistemātiskai reāllaika pirmsievešanas un pirmsizvešanas riska analīzei. Tiks nodrošināta pienācīga starpdienestu pārvaldības struktūra, lai racionalizētu darbības pārvaldību un pienākumu sadali saistībā ar datu aizsardzību un drošību.

3.3.        Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais instruments ir regula, jo tas ir atbilstoši grozāmajam instrumentam.

3.4.        Īpaši noteikumi

3.4.1.     Definīcijas – 2. pants

Tiek atjaunināta jēdziena "muitas tiesību akti" definīcija, lai saskaņotu terminoloģiju ar muitas jomu, proti, pievienojot atsauces uz preču ievešanu un izvešanu. "Pakalpojumu sniedzēju, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē" definīcija, lai precizētu, kam piemēro 18.c panta 1. punktā noteikto pienākumu.

3.4.2.     Pierādījumu pieņemamība – 12. pants

Ierosināto 12. panta grozījumu mērķis ir likvidēt juridisko nenoteiktību, kāda pašlaik pastāv attiecībā uz informācijas, kas savstarpējās palīdzības ietvaros savākta kā pierādījumi, izmantošanu valstu krimināltiesvedībā.

3.4.3.     Informācija saistībā ar konteineru pārvietošanu - 18.a pants un jauns 18.c, 18.d, 18.e un 18.f pants

Regulas (EK) Nr. 515/97 18.a pantā paredzēts izveidot reģistru datu vākšanai par konteineru pārvietošanu un šo datu analīzei. Tomēr šā panta redakcija neuzliek attiecīgajiem uzņēmējiem (proti, pārvadātājiem) pienākumu sniegt Komisijai informāciju, kas jāievieto reģistrā (proti, ziņojumus par konteinera statusu – CSM). Tādējādi, kaut arī Komisija ir pārbaudījusi šāda reģistra efektivitāti un analīzes sistēmas kvalitāte ir pierādījusies, tā tomēr ir kvantitatīvi ierobežota nepietiekamās piekļuves datiem dēļ.

Ierosināto grozījumu mērķis ir nodrošināt nepieciešamo datu sniegšanu, jaunā 18.c pantā nosakot pienākumu attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem sniegt minēto informāciju. Šī informācija var dot būtisku ieguldījumu cīņā pret dažādiem muitas krāpšanas veidiem, tostarp izcelsmes nepatiesu deklarēšanu, un citu Kopienas Muitas kodeksa 4. panta 25. punktā noteikto ar muitu saistīto risku pārvaldībā.

18.d pantā precizēts, ka attiecībā uz konteineriem, kurus paredzēts ievest Savienības muitas teritorijā, ziņošanas periodu nosaka tas, kad konteiners ir tukšs. Praktiski tas nozīmē, ka pārvadātājiem būs jāsniedz CSM par konteineriem, kas importēti ES, no nesenākā brīža, kad konteiners bija tukšs pirms tā ievešanas Savienības muitas teritorijā, līdz brīdim, kad atkal tika paziņots, ka konteiners ir tukšs pēc tā izvešanas no Savienības muitas teritorijas. Attiecībā uz konteineriem, kas tiek izvesti no Savienības muitas teritorijas, ziņošanas periods attiecas tikai uz brīdi, kad tiek paziņots, ka konteiners ir tukšs ārpus Savienības muitas teritorijas. Ja nav iespējams noteikt konkrētus notikumus saistībā ar tukšo konteineru, pārvadātāji var iesniegt CSM atbilstīgi šādiem periodiem:

(a) attiecībā uz konteineriem, kurus paredzēts ievest Savienības muitas teritorijā: trīs mēneši pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā un viens mēnesis pēc ievešanas Savienības muitas teritorijā vai kad tiek sasniegta vieta ārpus ES (atkarībā no tā, kas notiek vispirms);

(b) attiecībā uz konteineriem, kas tiek izvesti no Savienības muitas teritorijas: trīs mēnešus pēc tam, kad konteiners ir izvests no Savienības muitas teritorijas.

Neskarot pašlaik notiekošās analīzes rezultātus, var paredzēt, ka turpmāko deleģēto aktu galvenie elementi būs šādi.

18.f panta 1. punktā paredzētajā deleģētajā aktā cita starpā tiks precīzi noteikts, par kādām darbībām Komisijai jāiesniedz CSM. Tas var iekļaut šādas darbības: rezervācijas apstiprināšana, ierašanās iekraušanas vai izkraušanas vietā, izbraukšana no iekraušanas vai izkraušanas vietas, iekraušana transportlīdzeklī vai izkraušana no tā, norādījums par preču iekraušanu konteinerā vai izkraušanu no tā, apstiprinājums par preču iekraušanu konteinerā vai izkraušanu no tā, pārvietošana termināļa iekšienē, pārbaude pie izbraukšanas no termināļa un konteinera nosūtīšana [ārējam pakalpojumu sniedzējam] būtiskam remontam.

Attiecībā uz ziņojumu sniegšanas biežumu, katrs pārvadātājs var izvēlēties vai nu

(a) katru dienu iesniegt visus jaunos CSM, kas iepriekšējo 24 stundu laikā ģenerēti vai savākti pārvadātāja elektroniskā aprīkojuma izsekošanas sistēmā neatkarīgi no tā, vai CSM attiecas vai neattiecas uz konteineriem, kurus paredzēts ievest Savienības muitas teritorijā / izvest no tās (data dump); vai

(b) katru dienu iesniegt CSM, kas konkrēti attiecas uz konteineriem (gan uzkrautiem, gan neuzkrautiem), kurus paredzēts ievest Savienības muitas teritorijā / izvest no tās, un kas iepriekšējo 24 stundu laikā ģenerēti vai savākti pārvadātāja elektroniskā aprīkojuma izsekošanas sistēmā.

CSM ziņojumu datu elementu minimumu arī noteiks ar deleģētajiem aktiem. Ziņošanas formāti un CSM nosūtīšanas metodes noteiks ar īstenošanas aktiem.

3.4.4.     Ar importu, eksportu un tranzītu saistīti dati – jauns 18.g pants

Nolūkā panākt mērķtiecīgāku kontroli un efektivizēt cīņu pret krāpšanu muitas jomā, tiek ierosināts noteikt juridisko pamatu importa un eksporta datu apstrādei.

Attiecībā uz datiem, kas saistīti ar tranzītu, 2011. gadā starp Komisiju un dalībvalstīm tika panākta administratīva vienošanās par Tranzīta informācijas sistēmu krāpšanas apkarošanai (ATIS)[5]. Saskaņā ar šo vienošanos OLAF automātiski saņem informāciju par tranzītā esošu preču kustību. OLAF analizē šos datus un sniedz ziņojumus, kurus regulāri koplieto ar dalībvalstīm un ieinteresētajiem Komisijas dienestiem. Atzīstot Komisijas centienus, vairākas dalībvalstis tomēr uzskata, ka Komisijai būtu jānosaka skaidrāks juridiskais pamats šai darbībai, aizstājot pašreizējo vienošanos. Priekšlikumā ir paredzēts atbilstīgs juridiskais pamats. Tas nerada dalībvalstīm nekādu papildu ziņošanas slogu, jo jau notika elektronisko datu plūsma un apmaiņa starp dalībvalstīm elektroniskajā sistēmā, kuras darbību nodrošina Komisija. Priekšlikumā ir paredzēts replicēt datus no sistēmām, kuru darbību nodrošina Komisija, un analizēt šos datus, lai izsekotu krāpšanas gadījumus un iegūtu shēmas, kas būtu noderīgas potenciālu muitas krāpšanas gadījumu konstatēšanai un Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzībai. Ierosinātā datubāze būs pieejama Komisijas un dalībvalstu muitas pārvalžu lietošanai. Komisija ir atbildīga par datu apstrādi attiecībā uz šo reģistru.

Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 13. panta 2. punktā prasīts, lai muitas kontrole, kas nav izlases veida pārbaudes, balstītos uz riska analīzi, izmantojot automatizētas datu apstrādes paņēmienus, un paredzēts minētajā kontekstā izveidot kopīgu riska pārvaldības sistēmu. 4. panta 25. punktā ir definēti attiecīgie riski, bet 4. panta 26. punktā ir noteikts, ka pie riska pārvaldības pasākumiem pieder "datu un informācijas vākšana, riska analīze un novērtēšana, rīcības izvēle un īstenošana, kā arī procesa un tā rezultātu regulāra uzraudzība un pārskatīšana, balstoties uz starptautiskiem, Kopienas un valsts avotiem un stratēģijām". Tādēļ ir lietderīgi panākt, ka savāktos datus var izmantot riska pārvaldībā attiecībā uz visiem muitas riskiem, un noteikt, ka šajā nolūkā tie atbilstīgos apstākļos ir pieejami attiecīgajām iestādēm ES un dalībvalstu līmenī.

3.4.5.     Pavaddokumenti – jauns 18.h pants

Gadījumos, kad OLAF izmeklēšanas nolūkos pieprasa ar muitu saistītus pavaddokumentus, tas nevar minētos dokumentus pieprasīt tieši uzņēmējam, bet gan ir nepieciešama valsts iestāžu starpniecība. Tas rada kavējumus izmeklēšanā un bieži ir par iemeslu tam, ka izmeklēšanu vairs nevar veikt noilguma dēļ. Tas ir jo īpaši problemātiski ar muitu saistītās lietās, kurās tiek piemērots trīs gadu termiņa ierobežojums. Situācija ir pasliktinājusies kopš 2011. gada 1. janvāra, kad tika ieviesta e-muita, jo importa un eksporta deklarāciju pavaddokumentus (rēķinu, izcelsmes sertifikātu, utt.) vairs neglabā muitas pārvaldes, bet gan uzņēmēji.

Lai paātrinātu izmeklēšanas procedūras, tiek ierosināts jauns noteikums, kas dotu Komisijai tiesības izmeklēšanas nolūkos, balstoties uz Regulu (EK) Nr. 515/97, importa un eksporta deklarāciju pavaddokumentus iegūt tieši no privātā sektora uzņēmumiem.

3.4.6.     Ierobežota redzamība un iestāžu publicēšana – 29. un 30. pants

Paredzams, ka, ieviešot iespēju atlasīt potenciālos datu lietotājus (ierobežotu redzamību), būtiski palielināsies datubāzu lietošana dalībvalstīs un tādējādi tiks veicināta efektivitāte. Tādēļ tiek ierosināts attiecīgi grozīt 29. pantu. Ierosinātie grozījumi ietver arī elastīgāku veidu, kā publicēt 29. un 30. pantā minēto attiecīgo iestāžu sarakstu atjauninājumus.

3.4.7.     Datu aizsardzība – 18.b, 33., 37. un 38. pants

Datu aizsardzības noteikumu uzraudzības sarežģītās struktūras iemesls ir muitas informācijas sistēmas divējādā tiesiskā struktūra – Regulas (EK) Nr. 515/97 37. panta 3. punkta a) apakšpunkts un Padomes Lēmuma 2009/917/TI 25. panta 2. punkts, kurš atspoguļo struktūru pirms Lisabonas līguma. Līdz ar to ir izveidotas divas atsevišķas struktūras – MKPI un EDAU, kas nodrošina, ka datu aizsardzības noteikumi tiek īstenoti atbilstīgi tiesību aktiem. Tomēr, tā kā ieteikumi ir attiecināmi uz abām IT sistēmas daļām, ir acīmredzami grūti īstenot dažādus atzinumus un ieteikumus. Tādējādi tiek nevajadzīgi tērēti resursi.

Lai risinātu šo problēmu, priekšlikumā tiek ieviests noteikums, kura mērķis ir vienkāršot un saskaņot noteikumus par katrai sistēmai piemērojamo datu aizsardzības noteikumu uzraudzību. Tā mērķis ir panākt uzraudzības procesa saskanību un veicināt kopīgu revīziju izmantošanu, kā rezultātā tiktu izstrādāti kopīgi ziņojumi.

Turklāt priekšlikumā tiek precizēts, ka EDAU ir atbildīgs par datu aizsardzības uzraudzību tehniskajās sistēmās, ko Komisija izveidojusi, pamatojoties uz šo regulu.

Priekšlikumā arī ieviests maksimālais datu glabāšanas periods MIS, kas ir desmit gadi, papildus paredzot, ka gadījumos, ja personas dati tiek glabāti ilgāk par pieciem gadiem, par to attiecīgi būtu jāinformē EDAU.

Visbeidzot, lai garantētu noteikumus, kas regulē datu aizsardzību, 38. pantā ir ieviests īpašs noteikums par apstrādes drošību.

3.4.8.     Saskanība ar Lisabonas līgumu – 23. panta 4. punkts, 25. panta 1. punkts, 33. pants, 38. pants, 43. pants un 43.a pants

Lai panāktu Regulas (EK) Nr. 515/97 lielāku saskanību ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību, ierosinātajos grozījumos ir ņemti vērā nepieciešamie pielāgojumi attiecībā uz deleģēto pilnvaru (LESD 290. pants) vai īstenošanas pilnvaru (LESD 291. pants) piešķiršanu Komisijai.

3.5.        Stāšanās spēkā

Ierosinātajā 18.c panta 1. punktā ieviests pienākums publiskā vai privātā sektora uzņēmējiem, kas darbojas starptautiskajā ķēdē, nosūtīt Komisijai datus par konteineru pārvietošanu. Tā kā šis noteikums var būt pretrunā līgumsaistībām starp uzņēmumiem un to klientiem attiecībā uz neizpaušanu un konfidencialitāti, pantā par stāšanos spēkā paredz atbilstīgu pārejas periodu, kurā pārvadātājiem būtu atkārtoti jāvienojas par saviem privāttiesiskajiem līgumiem, lai panāktu atbilstību grozītajai regulai.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Budžeta pasākumi galvenokārt attiecas uz IT izmaksām, kas nepieciešamas pašreizējās AFIS sistēmas uzturēšanai un turpmākai attīstībai. Izmaksas saistībā ar šā priekšlikuma īstenošanu tiks iekļautas esošajā prognozē daudzgadu finanšu shēmas kontekstā, tādēļ papildu budžeta piešķīrumu pieprasījumi nav nepieciešami. Priekšlikuma kopējās izmaksas ir salīdzināmas ar iepriekšējo periodu izmaksām un tiek uzskatītas vienkārši par kārtējo izmaksu turpinājumu. Ar šo priekšlikumu saistītā budžeta dinamika atbilst daudzgadu finanšu shēmai.

2013/0410 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33. un 325. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

pēc apspriešanās ar Revīzijas Palātu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Lai panāktu, ka Regula (EK) Nr. 515/97 aptver visu iespējamo preču pārvietošanu attiecībā uz Savienības muitas teritoriju, ir lietderīgi precizēt muitas tiesību aktu definīciju attiecībā uz preču ievešanas un izvešanas jēdzieniem.

(2)       Nolūkā vēl vairāk stiprināt administratīvās un kriminālprocedūras attiecībā uz pārkāpumiem, ir nepieciešams nodrošināt, ka pierādījumus, kas iegūti savstarpējās palīdzības ietvaros, var atzīt par pieņemamiem pieteikuma iesniedzējas iestādes dalībvalsts administratīvajos un tiesas procesos.

(3)       Komisijas Paziņojumā par muitas riska pārvaldību un piegādes ķēdes drošību (COM(2012) 793) ir atzīts, ka steidzami nepieciešams uzlabot datu kvalitāti un pieejamību izmantošanai pirmsievešanas riska analīzē, īpaši drošuma un drošības risku efektīvai konstatēšanai un mazināšanai valstu un ES līmenī kopējās riska pārvaldības sistēmas ietvaros, kura izveidota saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 13. panta 2. punktu. Datu par konteineru pārvietošanu iekļaušana pirmsievešanas riska pārvaldībā krietni uzlabos piegādes ķēdes pārredzamību un būtiski stiprinās ES un dalībvalstu spējas mērķtiecīgi kontrolēt paaugstināta riska sūtījumus, vienlaikus atvieglojot likumīgās tirdzniecības plūsmu.

(4)       Nolūkā palielināt skaidrību, konsekvenci un pārredzamību nepieciešams konkrētāk definēt iestādes, kurām vajadzētu būt piekļuvei reģistriem, kas izveidoti, pamatojoties uz šo regulu, šajā nolūkā tiks izveidota vienota atsauce kompetentajām iestādēm.

(5)       Uz konteineru pārvietošanu attiecīgie dati ļauj konstatēt krāpšanu un riska tendences attiecībā uz precēm, kuras ieved Savienības muitas teritorijā un izved no tās. Šādi dati kalpo, lai palīdzētu novērst un izmeklēt darbības, kas ir vai šķiet muitas tiesību aktu pārkāpums, un saukt pie atbildības par tām, un lai palīdzētu kompetentajām iestādēm pārvaldīt muitas riskus, kas definēti Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 25. punktā. Iespējami pilnīga datu kopuma vākšanai un izmantošanai, vienlaikus nepieļaujot potenciālu negatīvu ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kravu pārvadājumu nozarē, nepieciešams, lai publiskā vai privātā sektora pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, iesniegtu Komisijai datus par konteineru pārvietošanu, ciktāl tie vāc šādus datus elektroniskā formātā, izmantojot savas aprīkojuma izsekošanas sistēmas, vai ciktāl tiem ir piekļuve šādiem datiem.

(6)       Krāpšanas atklāšana, riska tendenču apzināšana un efektīvu riska pārvaldības procedūru īstenošana ir lielā mērā atkarīga no attiecīgo operatīvo datu kopumu noteikšanas un šķērsanalīzes. Tādēļ nepieciešams Eiropas Savienības līmenī izveidot reģistru, kurā būtu iekļauti dati par preču importu, eksportu un tranzītu, tostarp preču tranzītu dalībvalstu iekšienē un tiešo eksportu. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāatļauj sistemātiski replicēt no sistēmām, kuru darbību nodrošina Komisija, datus par preču importu, eksportu un tranzītu un būtu jāsniedz Komisijai dati, kas attiecas uz preču tranzītu dalībvalstu iekšienē un tiešo eksportu.

(7)       Lai īstenotu 18.b pantu, Komisija ir izveidojusi vairākas tehniskās sistēmas, kas ļauj sniegt tehnisko palīdzību, apmācību vai saziņas darbību un citu operatīvo darbību dalībvalstīm. Šīs tehniskās sistēmas nepieciešams skaidri minēt šajā regulā, un uz tām nepieciešams attiecināt datu aizsardzības prasības.

(8)       E-muitas ieviešana 2011. gadā, saskaņā ar kuru importa un eksporta pavaddokumentus vairs neglabā muitas pārvaldes, bet gan uzņēmēji, ir izraisījusi kavējumus Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanu veikšanā muitas jomā, jo OLAF nepieciešama šo pārvalžu starpniecība, lai iegūtu šādus dokumentus. Turklāt trīs gadu ierobežojuma periods, ko piemēro iestāžu glabātajiem muitas dokumentiem, vēl vairāk apgrūtina izmeklēšanas sekmīgu veikšanu. Tādēļ, lai paātrinātu izmeklēšanu veikšanu muitas jomā, Komisijai vajadzētu būt tiesībām pieprasīt importa un eksporta deklarāciju pavaddokumentus tieši no attiecīgajiem uzņēmējiem. Šiem uzņēmējiem vajadzētu būt pienākumam iesniegt Komisijai prasītos dokumentus.

(9)       Lai nodrošinātu ievietoto datu konfidencialitāti, būtu jāparedz noteikums par piekļuves ierobežošanu ievietotajiem datiem, piekļuvi atļaujot vienīgi konkrētiem lietotājiem.

(10)     Lai sniegtu aktuālo informāciju un nodrošinātu pārredzamību un datu subjektu tiesības uz informāciju, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 45/2001 un Direktīvā 95/46/EK, būtu jāievieš iespēja publicēt internetā to dalībvalstu noteikto kompetento iestāžu un Komisijas struktūrvienību sarakstu atjauninājumus, kurām ir piekļuve Muitas informācijas sistēmai (MIS).

(11)     Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras.

(12)     Lai uzlabotu datu aizsardzības uzraudzības saskanīgumu, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam nolūkā panākt MIS revīziju koordinēšanu nepieciešams cieši sadarboties ar Apvienoto Uzraudzības iestādi, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2009/917/TI.

(13)     Noteikumi, kas regulē datu glabāšanu MIS, bieži ir par iemeslu informācijas nepamatotai zaudēšanai tādēļ, ka dalībvalstis neveic sistemātiskus gada pārskatus, kam par iemeslu ir ar to saistītais administratīvais slogs. Tādēļ ir nepieciešams vienkāršot procedūru, kas regulē datu glabāšanu MIS, atceļot pienākumu katru gadu pārskatīt datus un nosakot maksimālo glabāšanas periodu uz desmit gadiem, kas atbilst laika periodiem, kuri noteikti attiecībā uz reģistriem, kas izveidoti, pamatojoties uz šo regulu. Šis laika periods ir nepieciešams pārkāpumu apstrādes garo procedūru dēļ un tādēļ, ka šie dati ir nepieciešami kopīgo muitas operāciju un izmeklēšanu veikšanai. Turklāt, lai garantētu noteikumus, kas regulē datu aizsardzību, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs būtu jāinformē par gadījumiem, kad personas dati MIS tiek glabāti ilgāk kā piecus gadus.

(14)     Lai vēl vairāk veicinātu iespējas veikt krāpšanas analīzi un atvieglotu izmeklēšanas veikšanu, dati, kas attiecas uz lietu identifikācijas datubāzē (FIDE) glabātām notiekošu izmeklēšanu lietām, būtu jāanonimizē pēc viena gada kopš pēdējās skatīšanas un jāsaglabā tādā veidā, ka datu subjekta identifikācija vairs nav iespējama.

(15)     Ņemot vērā to, ka mērķi stiprināt muitas riska pārvaldību, kā definēts Regulas (EEK) 2913/91 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā, un uzlabot krāpšanas atklāšanu, izmeklēšanu un novēršanu muitas jomā nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, Savienība var rīkoties saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(16)     Tiem publiskiem vai privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, uz kuriem šīs regulas spēkā stāšanās laikā attiecas privāttiesiska līguma saistības attiecībā uz datu sniegšanu par konteineru pārvietošanu, būtu jādod iespēja izmantot 18.c panta atliktu piemērošanu, lai tie varētu atkārtoti vienoties par saviem līgumiem un panākt, ka turpmākie līgumi ir saskaņā ar pienākumu sniegt datus Komisijai.

(17)     Regula (EK) Nr. 515/97 piešķir Komisijai pilnvaras īstenot dažus minētās regulas noteikumus; pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā pilnvaras, kas ar šo regulu ir piešķirtas Komisijai, ir nepieciešams saskaņot ar Līguma 290. un 291. pantu.

(18)     Lai papildinātu dažus nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 515/97 elementus un jo īpaši lai izveidotu racionalizētu un strukturētu CSM reģistru, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz gadījumiem, par kuriem ir jāsniedz CSM, CSM paziņojamo datu elementu minimumu un ziņošanas biežumu.

(19)     Lai papildinātu dažus nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 515/97 elementus un jo īpaši lai konkrēti noteiktu, kāda informācija jāievieto MIS, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz to darbību noteikšanu saistībā ar lauksaimniecības tiesību aktu piemērošanu, par kurām jāievieto informācija MIS centrālajā datubāzē.

(20)     Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(21)     Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz datu formātu un CSM nosūtīšanas metodi. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[6]. Īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra.

(22)     Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas apstākļus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz konkrētiem elementiem, kuri jāiekļauj MIS katrā kategorijā, kas minēta 24. panta a) līdz h) punktā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[7]. Īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra. Konkrēti MIS iekļaujamie elementi tiks balstīti uz tiem, kas uzskaitīti Komisijas Regulas (EK) Nr. 696/98 pielikumā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 515/97 groza šādi:

1.           šādi groza 2. panta 1. punktu:

(a) pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

"― "muitas tiesību akti" nozīmē tādu Savienības noteikumu un saistīto deleģēto un īstenošanas aktu kopumu, kuri reglamentē tādu preču ievešanu, izvešanu, importu, eksportu, tranzītu un klātbūtni, kuras tirgo starp dalībvalstīm un trešām valstīm, kā arī starp dalībvalstīm, tādu preču gadījumā, kam nav Savienības statusa Līguma 28. panta 2. punkta nozīmē, vai precēm, uz ko attiecas papildu pārraudzība vai pārbaudes, lai noteiktu to Savienības statusu,";

(b) pievieno šādu ievilkumu:

"― "pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē" nozīmē īpašniekus, kravas nosūtītājus, saņēmējus, kravas pārsūtītājus, pārvadātājus un citus starpniekus vai starptautiskajā piegādes ķēdē iesaistītās personas.";

2.           regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

"Dokumentus, notariāli apstiprinātas kopijas, apliecinājumus, visus instrumentus vai lēmumus, ko izdevušas administratīvās iestādes, ziņojumus un jebkādas citas ziņas, ko ieguvuši saņēmējas iestādes darbinieki un kas nosūtītas iesniedzējai iestādei 4. līdz 11. pantā minētās palīdzības gaitā, var izmantot kā pierādījumu iesniedzējas dalībvalsts administratīvajos un tiesas procesos tādā pašā veidā, kā tad, ja tie būtu iegūti dalībvalstī, kurā notiek process.";

3.           regulas 18.a pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Neskarot dalībvalstu kompetences, riska pārvaldības nolūkā, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2913/97 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā, un lai palīdzētu 29. pantā minētajām iestādēm atklāt preču kustību, kas rada aizdomas par muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpumiem, kā arī šajā nolūkā izmantotos transportlīdzekļus, tostarp konteinerus, Komisija izveido un pārvalda reģistru, kurā iekļauti dati, kas saņemti no publiskiem vai privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē. Šis reģistrs iepriekš minētajām iestādēm ir tieši pieejams.";

(b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Pārvaldot šo reģistru, Komisija ir pilnvarota

a) ar jebkādiem līdzekļiem vai jebkādā veidā piekļūt datiem vai iegūt tos un šos datus izmantot administratīvās vai tiesas procedūras nolūkos, ievērojot intelektuālā īpašuma tiesībām piemērojamos tiesību aktus. Komisija izveido atbilstīgas garantijas pret publisko iestāžu patvaļīgu iejaukšanos, tostarp tehniskus un organizatoriskus pasākumus un pārredzamības prasības attiecībā uz datu subjektiem. Datu subjektiem nodrošina piekļuves un labošanas tiesības attiecībā uz datiem, kas apstrādāti šajā nolūkā;

b) salīdzināt reģistrā pieejamos vai no tā iegūtos datus, indeksēt un papildināt tos, izmantojot citus datu avotus, kā arī analizēt tos, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti noteikumus[8];

c) izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes, nodot šā reģistra datus 29. pantā minēto iestāžu rīcībā.";

(c) pievieno šādu 5. un 6. punktu:

"5. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga reģistra atbilstību Regulai (EK) Nr. 45/2001.

Komisija īsteno atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu personas datus no nejaušas vai nelikumīgas iznīcināšanas, nejaušas pazaudēšanas vai neatļautas izpaušanas, pārveidošanas un piekļuves tiem, vai visām citām neatļautām apstrādes formām.

6. Neskarot Regulu 45/2001, Komisija ar publisko vai privāto pakalpojumu sniedzēju, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, piekrišanu var nosūtīt 18.a panta 3. punktā minētos datus tādām starptautiskām organizācijām un/vai ES iestādēm / aģentūrām, kas dod ieguldījumu Savienības finansiālo interešu aizsardzībā un muitas tiesību aktu pareizā piemērošanā, ar kurām Komisija ir noslēgusi attiecīgu vienošanos vai saprašanās memorandu.

Datus saskaņā ar šo punktu nosūta vienīgi šīs regulas vispārīgos nolūkos, tostarp arī Savienības finansiālo interešu aizsardzības nolūkā un/vai riska pārvaldības nolūkā, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā.

Vienošanās vai saprašanās memorands, uz kuru pamatojoties var notikt datu nosūtīšana saskaņā ar šo punktu, cita starpā ietver datu aizsardzības principus, piemēram, datu subjekta iespējas īstenot savas tiesības uz piekļuvi un labošanu un panākt savu tiesību aizsardzību administratīvā kārtā un tiesā, kā arī neatkarīgu pārraudzības mehānismu nolūkā nodrošināt atbilstību datu aizsardzības garantijām.

Datus, kas saņemti no publiskiem vai privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, glabā vienīgi tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kādā tie tika ievadīti, un tos nedrīkst glabāt ilgāk kā desmit gadus. Ja personas datus glabā ilgāk kā piecus gadus, par to attiecīgi informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.";

4.           regulas 18.b pantu groza šādi:

(a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Komisija var dalībvalstīm sniegt ekspertu konsultācijas, tehnisko vai loģistikas palīdzību, īstenot mācību vai komunikācijas pasākumus vai jebkādu citu darbības atbalstu, lai sasniegtu šīs regulas mērķus un lai tās varētu veikt savus dalībvalsts pienākumus saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 87. pantā paredzētās muitas sadarbības īstenošanu. Šajā nolūkā Komisija izveido attiecīgas tehniskās sistēmas.";

(b) pievieno šādu 3. punktu:

"3. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga visu šajā pantā paredzēto tehnisko sistēmu atbilstību Regulai (EK) Nr. 45/2001.";

5.           iekļauj šādus pantus:

"18.c pants

1. Regulas 18.a panta 1. punktā minētie publiskie vai privātie pakalpojumu sniedzēji, kuri darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, kuri glabā datus par konteineru pārvietošanu un statusu vai kuriem ir piekļuve šādiem datiem, sniedz Komisijai ziņojumus par konteinera statusu (CSM).

2. Prasītos CSM sniedz jebkurā no šādām situācijām:

(a) konteinerus paredzēts ar kuģi ievest no trešās valsts Savienības muitas teritorijā;

(b) konteinerus ar kuģi izved no Savienības muitas teritorijas uz trešo valsti.

3. Prasītajos CSM ziņo par 18.f pantā minētajiem notikumiem, ciktāl tie ir zināmi publiskajam vai privātajam pakalpojumu sniedzējam, kas darbojas starptautiskajā piegādes ķēdē, kurš sniedz ziņojumu.

4. Komisija izveido un pārvalda sniegto CSM reģistru – "CSM reģistru".

18.d pants

1. Ja konteineru, tostarp konteinerus, kuri netiks izkrauti Savienībā, paredzēts ar kuģi ievest no trešās valsts Savienības muitas teritorijā, publiskie vai privātie pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas 18.c panta 1. punktā noteiktais pienākums, sniedz CSM par visiem notikumiem no brīža, kad par konteineru tika paziņots, ka tas ir tukšs pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā, līdz brīdim, kamēr par konteineru atkal paziņo, ka tas ir tukšs.

2. Ja īpašie CSM, kas nepieciešami, lai identificētu attiecīgos notikumus attiecībā uz tukšo konteineru, konkrētā gadījumā nav pieejami pakalpojumu sniedzēja elektroniskajos ierakstos, pakalpojumu sniedzējs sniedz CSM par notikumiem, kas notikuši laikā no vismaz trim mēnešiem pirms fiziskās atvešanas uz Savienības muitas teritoriju līdz vienam mēnesim pēc ievešanas Savienības muitas teritorijā, vai, ja tas notiek pirmo reizi, līdz atvešanai uz galamērķi, kas atrodas ārpus Savienības muitas teritorijas.

18.e pants

1. Ja konteiners tiek ar kuģi izvests no Savienības muitas teritorijas uz trešo valsti, publiskie vai privātie pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas 18.c panta 1. punktā noteiktais pienākums, sniedz CSM par visiem notikumiem no brīža, kad par konteineru tika paziņots, ka tas ir tukšs Savienības muitas teritorijā, līdz brīdim, kad par konteineru tika paziņots, ka tas ir tukšs ārpus Savienības muitas teritorijas.

2. Ja īpašie CSM, kas nepieciešami, lai identificētu attiecīgos notikumus attiecībā uz tukšo konteineru, konkrētā gadījumā nav pieejami pakalpojumu sniedzēja elektroniskajos ierakstos, pakalpojumu sniedzējs var sniegt CSM par notikumiem, kas notikuši vismaz trīs mēnešu laikā pēc izvešanas no Savienības muitas teritorijas.

18.f pants

1. Komisijai ir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, nosakot tos konteinera statusa notikumus, par kuriem jāsniedz CSM saskaņā ar 18.c pantu, CSM paziņojamo datu elementu minimumu un ziņošanas biežumu.

2. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par CSM datu formātu un CSM nosūtīšanas metodēm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 43.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

18.g pants

1. Komisija izveido un pārvalda reģistru, kurā ir iekļauti dati par preču importu, eksportu un tranzītu, tostarp tranzītu dalībvalsts iekšienē, kā sīkāk izklāstīts Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 37. un 38. pielikumā – "importa, eksporta, tranzīta reģistru". Dalībvalstis atļauj Komisijai sistemātiski replicēt uz importu, eksportu un tranzītu attiecīgos datus no avotiem, kuru darbību nodrošina Komisija, pamatojoties uz Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi. Dalībvalstis sniedz Komisijai datus par preču tranzītu dalībvalsts iekšienē un tiešo eksportu.

2. Reģistru izmanto, lai palīdzētu novērst un izmeklēt darbības, kas ir vai šķiet muitas tiesību aktu pārkāpumi, un saukt pie atbildības par tām, un riska pārvaldības, tostarp, uz risku balstītas muitas kontroles nolūkos, kā definēts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā.

3. Reģistrs ir pieejams vienīgi Komisijas struktūrvienībām un 29. pantā minētajām valstu iestādēm. Komisijas un valstu iestāžu iekšienē apstrādāt šajā reģistrā iekļautos personas datus ir tiesīgi tikai norīkoti analītiķi.

Neskarot Regulu 45/2001, Komisija ar sniedzējas dalībvalsts piekrišanu var nosūtīt atlasītus datus, kas iegūti saskaņā ar 1. punktā noteikto procedūru, tādām starptautiskām organizācijām un/vai ES iestādēm / aģentūrām, kas dod ieguldījumu Savienības finansiālo interešu aizsardzībā un muitas tiesību aktu pareizā piemērošanā, ar kurām Komisija ir noslēgusi attiecīgu vienošanos vai saprašanās memorandu.

Datus saskaņā ar šo punktu nosūta vienīgi šīs regulas vispārīgos nolūkos, tostarp arī Savienības finansiālo interešu aizsardzības nolūkā un/vai riska pārvaldības nolūkā, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 4. panta 25. un 26. punktā un 13. panta 2. punktā.

Vienošanās vai saprašanās memorands, uz kuru pamatojoties var notikt datu nosūtīšana saskaņā ar šo punktu, cita starpā ietver datu aizsardzības principus, piemēram, datu subjekta iespējas īstenot savas tiesības uz piekļuvi un labošanu un panākt savu tiesību aizsardzību administratīvā kārtā un tiesā, kā arī neatkarīgu pārraudzības mehānismu nolūkā nodrošināt atbilstību datu aizsardzības garantijām.

4. Personas datu apstrādei, ko veic Komisija saistībā ar šajā reģistrā iekļautiem datiem, piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.

Komisija ir uzskatāma par personu, kas ir atbildīga par datu apstrādi, Regulas (EK) Nr. 45/2001 2. panta d) punkta nozīmē.

Uz importa, eksporta, tranzīta reģistru attiecas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja iepriekšējas pārbaudes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 27. pantu.

Datus, kas iekļauti importa, eksporta, tranzīta reģistrā, glabā vienīgi tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kādā tie tika ievadīti, un tos nedrīkst glabāt ilgāk kā desmit gadus. Ja personas datus glabā ilgāk kā piecus gadus, par to attiecīgi informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

5. Importa, eksporta, tranzīta reģistrā neiekļauj īpašas datu kategorijas Regulas (EK) Nr. 45/2001 10. panta 5. punkta nozīmē.

Komisija īsteno atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu personas datus no nejaušas vai nelikumīgas iznīcināšanas, nejaušas pazaudēšanas vai neatļautas izpaušanas, pārveidošanas un piekļuves tiem, vai visām citām neatļautām apstrādes formām.

18.h pants

1. Komisija var tieši no uzņēmējiem iegūt importa un eksporta deklarācijas pavaddokumentus kas attiecas uz izmeklēšanām saistībā ar muitas tiesību aktu īstenošanu, kā definēts 2. panta 1. punktā.

2. Termiņos, kādos uzņēmējiem jāglabā attiecīgie dokumenti, uzņēmēji pēc pieprasījuma sniedz Komisijai 1. punktā minēto informāciju.";

6.           šādi groza 23. panta 4. punktu:

"Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 43. pantu, nosakot tās darbības saistībā ar lauksaimniecības noteikumu piemērošanu, par kurām nepieciešams ievadīt informāciju MIS.";

7.           šādi groza 25. panta 1. punktu:

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par MIS iekļaujamām pozīcijām, kas attiecas uz katru no 24. panta a) līdz h) punktā minētajām kategorijām, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu Sistēmas mērķi. Regulas 24. panta e) punktā minētajā kategorijā nedrīkst būt personas dati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 43.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.";

8.           regulas 29. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"Piekļuve datiem, kas ir iekļauti MIS, ir tikai katras dalībvalsts noteiktām valsts iestādēm un Komisijas noteiktām struktūrvienībām. Šīs valsts iestādes ir muitas pārvaldes, bet var būt arī citas iestādes, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām ir kompetentas rīkoties, lai sasniegtu mērķi, kas paredzēts 23. panta 2. punktā.

MIS partnerim, kas ir datu sniedzējs, būs tiesības noteikt, kuras no iepriekš minētajām valstu iestādēm var piekļūt datiem, ko tas ir iekļāvis MIS.";

(b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"Katra dalībvalsts Komisijai nosūta tās noteiktu kompetento valsts iestāžu sarakstu, kurām ir piekļuve MIS, par katru iestādi nosakot, kādiem datiem tā var piekļūt un kādiem nolūkiem.

Komisija attiecīgi informē pārējās dalībvalstis. Tā arī pārbauda noteikto valsts iestāžu sarakstu, vai iestādes nav noteiktas nesamērīgi, un informē visas dalībvalstis par attiecīgajiem datiem, kas saistīti ar Komisijas struktūrvienībām, kurām ir atļauta piekļuve MIS.

Šādi noteikto valsts iestāžu un Komisijas struktūrvienību sarakstu Komisija informācijai publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, bet turpmākos saraksta atjauninājumus Komisija publisko internetā.";

9.           regulas 30. panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

"Šādi noteikto iestāžu vai struktūrvienību sarakstu Komisija publisko internetā.";

10.         4. nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:

"4. nodaļa

Datu glabāšana";

11.         regulas 33. pantu groza šādi:

"Datus, kas iekļauti MIS, glabā vienīgi tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kādā tie tika ievadīti, un tos nedrīkst glabāt ilgāk kā desmit gadus. Ja personas datus glabā ilgāk kā piecus gadus, par to attiecīgi informē Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.";

12.         regulas 37. pantu groza šādi:

(a) panta 3.a punktu aizstāj ar šādu:

"3.a Šī regula precizē un papildina Regulu (EK) Nr. 45/2001.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga MIS atbilstību Regulai (EK) Nr. 45/2001.";

(b) pievieno šādu 5. punktu:

"5. Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs koordinē ar Apvienoto uzraudzības iestādi, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2009/917/TI, katru darbību to attiecīgās kompetences ietvaros nolūkā panākt MIS koordinētu uzraudzību un revīzijas.";

13.         regulas 38. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punkta b) apakšpunktu svītro;

(b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Jo īpaši gan dalībvalstis, gan Komisija veic pasākumus

a) lai personas bez atļaujas nevarētu piekļūt iekārtām, ko izmanto datu apstrādei;

b) lai personas bez atļaujas nevarētu lasīt, kopēt, grozīt vai iznīcināt datus vai datu nesējus;

c) lai nepieļautu, ka datus ievada, ar tiem iepazīstas, tos groza vai dzēš neatļauti;

d) lai personām bez atļaujas nebūtu piekļuves MIS datiem, izmantojot datu pārraides iekārtas;

e) lai attiecībā uz MIS izmantojumu garantētu, ka personām ar atļaujām būtu pieejas tiesības, kas ļauj piekļūt tikai tiem datiem, kas atbilst to kompetencei;

f) lai nodrošinātu iespēju pārbaudīt un konstatēt to, kurām iestādēm var pārraidīt datus ar datu pārraides iekārtām;

g) lai garantētu, ka pēc datu ievadīšanas var pārbaudīt un konstatēt, kādi dati ievadīti MIS, kad un kas to ir veicis, kā arī uzraudzīt šo datu apskati;

h) lai novērstu to, ka laikā, kad pārraida datus vai transportē datu nesējus, var neatļauti nolasīt, nokopēt, grozīt vai dzēst datus.";

(c) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3. Komisija pārbauda, ka veiktā meklēšana bija atļauta, un to veikuši lietotāji, kam to darīt ir atļauts. Pārbauda vismaz 1 % veikto meklējumu. Šādu meklējumu un pārbaužu ierakstu ievada sistēmā un izmanto tikai minētajām pārbaudēm. To dzēš pēc sešiem mēnešiem.";

14.         regulas 41.d. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Datu glabāšanas termiņš ir atkarīgs no datu sniedzējas dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām. Nedrīkst pārsniegt šādus maksimālos nekumulatīvos termiņus, sākot skaitīt no dienas, kad dati ievadīti izmeklēšanas lietā:

(a) datus saistībā ar pašreizējām izmeklēšanas lietām nedrīkst glabāt ilgāk par trīs gadiem, ja nav konstatēts, ka šajā periodā ir notikusi darbība, kas ir muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpums; dati jāanonimizē pirms šā termiņa, ja ir pagājis viens gads kopš pēdējā konstatējuma;

(b) datus saistībā ar administratīvām procedūrām vai kriminālizmeklēšanu, kurā konstatēts, ka darbība ir muitas vai lauksaimniecības tiesību aktu pārkāpums, bet nav pieņemts administratīvs lēmums, notiesājošs tiesas spriedums vai piespriests naudas sods vai administratīvs sods, nedrīkst glabāt ilgāk par sešiem gadiem;

(c) datus saistībā ar administratīvām procedūrām vai kriminālizmeklēšanu, kurā ir pieņemts administratīvs lēmums vai notiesājošs spriedums, piespriests naudas sods vai administratīvs sods, nedrīkst glabāt ilgāk par desmit gadiem.";

(b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3. Komisija anonimizē datus, tiklīdz ir pagājis maksimālais 1. punktā paredzētais datu glabāšanas termiņš.";

15.         regulas 43. pantu aizstāj ar šādu:

"1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 18.f panta 1. punktā un 23. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [dd/mm/gggg] [ierakstīt datumu – dienu, kad stājas spēkā šī regula].

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 18.f panta 1. punktā vai 23. panta 4. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 18.f panta 1. punktu un 23. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.";

16.         aiz 43. panta pievieno šādu pantu:

"43.a pants

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.".

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Attiecībā uz publiskiem vai privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem šīs regulas spēkā stāšanās laikā ir privāttiesisku līgumu noteiktas saistības, kas neļauj tiem izpildīt 18.c panta 1. punktā paredzēto pienākumu, to sāk piemērot vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                 priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.         PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

            1.1.      Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

            1.2.      Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

            1.3.      Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

            1.4.      Mērķi

            1.5.      Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

            1.6.      Ilgums un finansiālā ietekme

            1.7.      Paredzētie pārvaldības veidi

2.         PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

            2.1.      Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

            2.2.      Pārvaldības un kontroles sistēma

            2.3.      Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.         PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

            3.1.      Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

            3.2.      Paredzamā ietekme uz izdevumiem

            3.2.1.   Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

            3.2.2.   Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

            3.2.3.   Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

            3.2.4.   Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

            3.2.5.   Trešo personu dalība finansējumā

            3.3.      Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu

Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[9]

Politikas joma: Krāpšanas apkarošana

Darbība: 24. sadaļa

Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[10]

n Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

Mērķi

Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Ierosinātie grozījumi atbalstīs Savienības apņemšanos cīnīties pret krāpšanu un citu nelikumīgu rīcību muitas jomā un stiprināt Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzību.

Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 5: atturēt no krāpšanas un korupcijas, novērst un apkarot to

Konkrētais mērķis Nr. 5.a. Izstrādāt pretkrāpšanas politiku un tiesību aktus

Attiecīgā ABM/ABB darbība

24 04 Informācijas sistēma krāpšanas apkarošanai (AFIS)

Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Uz Komisiju: ierosinātie grozījumi ļaus Komisijai uzlabot riska pārvaldību, tostarp uz risku vērstu muitas kontroli, un efektivizēt krāpšanas atklāšanu, izmeklēšanu un analīzi muitas jomā. Sagaidāms arī, ka šis priekšlikums veicinās efektivitātes uzlabošanos datu aizsardzības jomā un vēl vairāk stiprinās sadarbību, optimizējot sistēmas un procesus, kā rezultātā vajadzētu uzlaboties esošo līdzekļu izmantošanai.

Uz dalībvalstīm: ierosinātie grozījumi vēl vairāk veicinās muitas sadarbību starp atsevišķām dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju.

Ilgtermiņā pārskatītā regula dos iespēju būtiski palielināt atklāto krāpšanas un citu pārkāpumu gadījumu skaitu muitas jomā, tādējādi palīdzot aizsargāt Eiropas Savienības finansiālās intereses un nodrošināties pret citiem riskiem, kas noteikti Kopienas Muitas kodeksā.

Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Eksporta/importa/tranzīta dati/CSM

•           atklāto tiesību aktu pārkāpumu skaits

•           to izmeklēšanu skaits, kas sāktas, pamatojoties uz šiem datiem

•           izmeklētāju iesniegto lūgumu par datu izmantošanu skaits

•           uz šādas informācijas pamata atgūtās summas

Saistīto OLAF izmeklēšanu ilgums

•           vai izmaiņu rezultātā paātrinājās procedūras

•           vai palielinājās izmeklēšanu skaits un atgūtās summas

Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Īstermiņā un ilgtermiņā sasniedzamie mērķi ietver

- apstākļu radīšanu, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu muitas jomā saistībā ar preču izcelsmes nepatiesu deklarēšanu

- apstākļu radīšanu, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu muitas jomā saistībā ar preču nepatiesu aprakstu

- apstākļu radīšanu, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu muitas jomā saistībā ar tranzīta sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu

- OLAF izmeklēšanu paātrināšanu

ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Valstu muitas dienesti vieni paši nevar efektīvi koplietot informāciju un ar saprātīgām izmaksām īstenot plaša apjoma cīņu pret muitas tiesību aktu pārkāpumiem. Tādu datu sistemātiska vākšana, kuri nepieciešami, lai analizētu ar muitu saistītus riskus, kas rada apdraudējumu ES un tās dalībvalstīm, būtu nesamērīgs pasākums atsevišķi katrā no 28 dalībvalstīm, un to var efektīvāk un lietderīgāk īstenot ar darbību ES līmenī.

Nepieciešamība panākt efektīvāku muitas riska pārvaldību, īpaši attiecībā uz drošuma un drošības riskiem, ir atzīta Komisijas Paziņojumā par muitas riska pārvaldību un piegādes ķēdes drošību (COM (2012) 793).

Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

ConTraffic izmēģinājuma projekts, ko OLAF izstrādāja sadarbībā ar Komisijas Kopīgo pētniecības centru, pierāda, ka, analizējot konteineru pārvietošanu, ir iespējams efektīvi konstatēt neatbilstības starp importētāja deklarēto izcelsmi un ģeogrāfisko izcelsmi/nosūtīšanas valsti, kas izriet no konteinera maršruta datiem. Sākotnējie rezultāti ir pierādījuši, ka vairāk nekā 50 % gadījumu, kas tika konstatēti, izmantojot šādus identifikatorus, patiešām ir noticis muitas tiesību aktu pārkāpums. Šis izmēģinājuma projekts lieliski parāda, kāda pievienotā vērtība ir datiem, kuru pašlaik nav Komisijas rīcībā.

ATIS, kas ir OLAF un dalībvalstu kopīgs projekts, parāda, cik svarīga krāpšanas atklāšanai muitas jomā ir informācija par tranzītu. To izmanto ar tranzītu saistītu datu analīzei, lai atklātu neparastus tranzīta pārvietošanas veidus un galamērķa maiņu.

Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Ir paredzama lielāka sinerģija ar Regulu (ES) Nr. 883/2013, īpaši attiecībā uz piekļuvi pavaddokumentiem. Saskaņā ar pašreizējo regulējumu, ja izmeklēšana pamatojas uz Regulu (ES) Nr. 883/2013 vai Regulu (EK) Nr. 2185/96, uzņēmējiem ir pienākums sniegt Komisijai pavaddokumentus. Tomēr gadījumos, kad izmeklēšanas pamatā ir Regula (EK) Nr. 515/97, Komisijai ir jāpieprasa pavaddokumenti no valstu iestādēm. Priekšlikuma mērķis ir likvidēt minēto nekonsekvenci, lai panāktu vienotu pieeju.

Noteikums par jauno savākto datu kopumu izmantošanu sniegs būtisku atbalstu programmai, kas ierosināta Komisijas Paziņojumā par muitas riska pārvaldību un piegādes ķēdes drošību un Padomes secinājumos (8761/3/13) par šo pašu tēmu.

Ilgums un finansiālā ietekme

¨ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

¨         Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

¨         Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

n Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

pēc kura turpinās darbība pilnā apmērā

Paredzētie pārvaldības veidi[11]

n Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

¨         izpildaģentūrām

¨         Kopienu izveidotām struktūrām[12]

¨         valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

¨         personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Ik pēc trim gadiem no šīs regulas spēkā stāšanās dienas Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Revīzijas palātai un Padomei par tās piemērošanas nosacījumiem.

Pārvaldības un kontroles sistēma

Apzinātie riski

- Bez līguma iekasēti izdevumi:

Tā kā līgumus piešķir pēc tam, kad ir pabeigts iepirkuma process, šis risks sašaurinās, jo uz lielu daļu izdevumu juridiski un finansiāli attieksies pamatlīgums.

Saskaņā ar Komisijas prasībām riska novērtēšana tiks veikta katru gadu.

- Datu pārsūtīšanas īstenošana var izrādīties tehniski sarežģīta.

Paredzētās kontroles metodes

Šīs iniciatīvas kontroles procedūras atbilst Finanšu regulai.

Ex-ante pārbaudes (saistības un maksājumi)

OLAF ir izvēlējies finanšu pārvaldības plānu, kas ir daļēji decentralizēts modelis, kuram visas ex-ante pārbaudes tiek veiktas centrālajā budžeta nodaļā. OLAF visas lietas pārbauda vismaz trīs aģenti (atbildīgais par lietu un finanšu pārbaudes aģents budžeta nodaļā un darbības pārbaudes aģents par izdevumiem atbildīgajā nodaļā), pirms tās pieņem pastarpināti deleģētais kredītrīkotājs.

Katram nodaļas vadītājam ģenerāldirektors ir piešķīris pastarpināto deleģējumu, tādējādi katrs nodaļas vadītājs ir atbildīgs par savas programmas daļas īstenošanu.

- Finanšu pārbaudes aģents (FVA) veic ex-ante kontroles katram darījumam, kam nepieciešams pastarpināti deleģētā kredītrīkotāja (AOSD) apstiprinājums.

- Kontrole tiek veikta attiecībā uz sensitīvajiem mainīgajiem rādītājiem, ņemot vērā Grāmatvedības kvalitātes ziņojuma kontekstā veiktās riska analīzes rezultātus (piemēram, LE un BA, G/L konti, budžeta pozīcijas, summas un aprēķini, utt.).

- Tiek izstrādāts sīki izvērsts darba uzdevums, kas ir pamatā konkrētajam līgumam. Visos līgumos, ko noslēdz starp OLAF un trešo personu, tiek paredzēti krāpšanas apkarošanas pasākumi.

OLAF veic sasniedzamo rezultātu kontroli un uzrauga visas darbības un pakalpojumus, ko nodrošinās mūsu galvenais līgumdarba veicējs.

Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Līguma laikā un piecus gadus pēc tam, kad ir veikts pēdējais maksājums, var veikt revīzijas, lai attiecīgā gadījumā Komisija varētu pieņemt lēmumus par līdzekļu atgūšanu. Nosaka Komisijas darbinieku, kā arī pilnvarotu trešo personu piekļuves tiesības, un Revīzijas palātai un OLAF būs tādas pašas tiesības.

Noteiktās kontroles ļauj OLAF pietiekamā apmērā pārliecināties par izdevumu kvalitāti un regularitāti un samazināt to neatbilstības risku. Visiem parakstītajiem līgumiem un nolīgumiem tiek veikts ceturtā līmeņa padziļināts novērtējums. Minētās kontroles praktiski līdz minimumam samazina iespējamos riskus un attiecas uz 100 % saņēmēju.

Varētu apsvērt pārbaudes uz vietas.

Programmas kontroles stratēģija tiek uzskatīta par efektīvu, lai samazinātu neatbilstības risku, un ir samērīga ar saistītajiem riskiem.

PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Apraksts… … … ... ... ... ... ... ...] || Dif./nedif. ([13]) || no EBTA[14] valstīm || no kandidātvalstīm[15] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1A || 24.0401 Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēma (AFIS) || Dif. || NĒ || NĒ || NĒ || NĒ

Paredzamā ietekme uz izdevumiem

Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs || 1A Gudra un integrējoša izaugsme

OLAF ĢD || || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || 2021. || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || || ||

24.0401 || Saistības || (1) || 6,423 || 6,922 || 6,629 || 7,151 || 7,664 || 7,195 || 7,454 || || 49,438

Maksājumi || (2) || 5,800 || 6,200 || 6,000 || 6,400 || 6,900 || 6,500 || 6,700 || (1) 4,938 || 49,438

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1a) || || || || || || || || ||

Maksājumi || (2 a) || || || || || || || || ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas  no konkrētu programmu piešķīrumiem[16] || || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || || (3) || || || || || || || || ||

KOPĀ — OLAF ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 6,423 || 6,922 || 6,629 || 7,151 || 7,664 || 7,195 || 7,454 || || 49,438

Maksājumi || =2+2a +3 || 5,800 || 6,200 || 6,000 || 6,400 || 6,900 || 6,500 || 6,700 || 4,938 || 49,438

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 6,423 || 6,922 || 6,629 || 7,151 || 7,664 || 7,195 || 7,454 || || 49,438

Maksājumi || (5) || 5,800 || 6,200 || 6,000 || 6,400 || 6,900 || 6,500 || 6,700 || (2) 4,938 || 49,438

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || || ||

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1A. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 6,423 || 6,922 || 6,629 || 7,151 || 7,664 || 7,195 || 7,454 || || 49,438

Maksājumi || =5+ 6 || 5,800 || 6,200 || 6,000 || 6,400 || 6,900 || 6,500 || 6,700 || 4,938 || 49,438

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || || ||

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || 6,423 || 6,922 || 6,629 || 7,151 || 7,664 || 7,195 || 7,454 || || 49,438

Maksājumi || =5+ 6 || 5,800 || 6,200 || 6,000 || 6,400 || 6,900 || 6,500 || 6,700 || 4,938 || 49,438

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5. || „Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ

OLAF ĢD ||

ŸCilvēkresursi || 1,014 || 1,014 || 1,014 || 1,014 || 1,014 || 1,014 || 1,014 || 7,098

ŸPārējie administratīvie izdevumi || 0,570 || 0,570 || 0,570 || 0,570 || 0,570 || 0,570 || 0,570 || 3,990

KOPĀ – OLAF ĢD || Apropriācijas || 1,584 || 1,584 || 1,584 || 1,584 || 1,584 || 1,584 || 1,584 || 11,088

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || || || || || || || ||

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || 2021. || KOPĀ

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 8,007 || 8,506 || 8,213 || 8,735 || 9,248 || 8,779 || 9,038 || || 60,526

Maksājumi || 7,384 || 7,784 || 7,584 || 7,984 || 8,484 || 8,084 || 8,284 || 4,938 || 60,526

Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

¨         Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

n         Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. gads[17] || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ ||

REZULTĀTI ||

Rezultāta veids || Rezultāta vidējās izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Kopā – rezultātu skaits || Izmaksas ||

1. DARBĪBAS MĒRĶIS || Radīt apstākļus, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu muitas jomā saistībā ar preču izcelsmes nepatiesu deklarēšanu

1. darbība. CSM datubāzes izstrāde, darbības sākšana un uzturēšana || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

CSM datubāzes izstrāde un darbības sākšana || || || 2 || 0,100 || 3 || 0,150 || 1 || 0,050 || 1 || 0,050 || 1 || 0,050 || 0,5 || 0,025 || 0,5 || 0,025 || 9 || 0,450

CSM datubāzes uzturēšana || || || 1 || 0,100 || 1 || 0,100 || 1 || 0,100 || 1 || 0,100 || 1 || 0,100 || 1 || 0,100 || 1 || 0,100 || 7 || 0,700

Starpsumma – 1. darbības mērķis || 3 || 0,200 || 3 || 0,200 || 4 || 0,250 || 2 || 0,150 || 2 || 0,150 || 2 || 0,150 || 1,5 || 0,125 || 1,5 || 0,125

2. DARBĪBAS MĒRĶIS || Radīt apstākļus, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu muitas jomā saistībā ar preču nepatiesu aprakstu

1. darbība. Importa/eksporta datubāzes izstrāde, darbības sākšana un uzturēšana || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Importa/eksporta datubāzes izstrāde un darbības sākšana || || || 2 || 0,075 || 2,5 || 0,106 || 1 || 0,035 || 1 || 0,035 || 1 || 0,035 || 0,5 || 0,017 || 0,5 || 0,017 || 8,5 || 0,320

Importa/eksporta datubāzes uzturēšana || || || 1 || 0,080 || 1 || 0,080 || 1 || 0,080 || 1 || 0,080 || 1 || 0,080 || 1 || 0,080 || 1 || 0,080 || 7 || 0,560

Starpsumma – 2. darbības mērķis || 3 || 0,155 || 3 || 0,155 || 3,5 || 0,186 || 2 || 0,115 || 2 || 0,115 || 2 || 0,115 || 1,5 || 0,097 || 1,5 || 0,097

3. DARBĪBAS MĒRĶIS || Radīt apstākļus, lai uzlabotu cīņu pret krāpšanu muitas jomā saistībā ar tranzīta sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu

1. darbība. Tranzīta datubāzes izstrāde, darbības sākšana un uzturēšana || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Tranzīta datubāzes izstrāde un darbības sākšana || || || 2 || 0,020 || 2,5 || 0,026 || 1 || 0,008 || 1 || 0,008 || 1 || 0,008 || 0,5 || 0,005 || 0,5 || 0,005 || 8,5 || 0,080

Tranzīta datubāzes uzturēšana || || || 1 || 0,020 || 1 || 0,020 || 1 || 0,020 || 1 || 0,020 || 1 || 0,020 || 1 || 0,020 || 1 || 0,020 || 7 || 0,140

Starpsumma – 3. darbības mērķis || 3 || 0,040 || 3 || 0,040 || 3,5 || 0,046 || 2 || 0,028 || 2 || 0,028 || 2 || 0,028 || 1,5 || 0,025 || 1,5 || 0,025

4. DARBĪBAS MĒRĶIS || Sniegt atbalstu savstarpējai palīdzībai muitas jautājumos

1. darbība. Jaunas savstarpējās palīdzības datubāzes, kurai ir ierobežota redzamība un ar kuru aizstāj pašreizējo MIS un FIDE, izstrāde, darbības sākšana un uzturēšana || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Jaunas savstarpējas palīdzības datubāzes, kurai ir ierobežota redzamība, izstrāde un darbības sākšana || || || 5 || 0,600 || 5 || 0,500 || 4 || 0,400 || 3 || 0,300 || 3 || 0,300 || 3 || 0,300 || 3 || 0,300 || 26 || 2,700

Jaunas savstarpējas palīdzības datubāzes, kurai ir ierobežota redzamība, uzturēšana || || || 4 || 0,400 || 4 || 0,400 || 3 || 0,300 || 3 || 0,300 || 2 || 0,200 || 2 || 0,200 || 2 || 0,200 || 20 || 2,000

2. darbība. Kopīgo muitas operāciju (KMO) rīkošana ES un reģionālā mērogā || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Koordinācija, loģistikas un tehniskais atbalsts dalībvalstīm ES un reģionālā mēroga KMO īstenošanai || || || 10 || 1,000 || 12 || 1,200 || 14 || 1,400 || 16 || 1,600 || 18 || 1,800 || 20 || 2,000 || 22 || 2,200 || 112 || 11,200

v-OCU atjaunināšana, uzturēšana un darbības nodrošināšana, lai nodrošinātu informācijas drošu apmaiņu KMO laikā || || || 5 || 0,500 || 6 || 0,600 || 7 || 0,700 || 8 || 0,800 || 9 || 0,900 || 10 || 1,000 || 10 || 1,100 || 55 || 5,600

Starpsumma – 4. darbības mērķis || 24 || 2,500 || 27 || 2,700 || 28 || 2,800 || 30 || 3,000 || 32 || 3,200 || 35 || 3,500 || 37 || 3,800 || 213 || 21,500

5. DARBĪBAS MĒRĶIS || Sniegt dalībvalstīm drošus elektroniskās komunikācijas līdzekļus, lai tās varētu pildīt savu pienākumu ziņot par pārkāpumiem, kas atklāti saistībā ar lauksaimniecības, kohēzijas, zivsaimniecības un struktūrfondiem, kā arī ar pirmspievienošanās palīdzību.

1. darbība. Jaunu moduļu izstrāde ziņošanai par pārkāpumiem, to darbības sākšana un uzturēšana jaunajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Jaunu moduļu izstrāde ziņošanai par pārkāpumiem un to darbības sākšana jaunajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam || || || 4 || 0,500 || 4 || 0,500 || 4 || 0,400 || 3 || 0,300 || 3 || 0,300 || 3 || 0,300 || 3 || 0,300 || 24 || 2,600

Jaunu moduļu ziņošanai par pārkāpumiem uzturēšana jaunajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam || || || 3 || 0,300 || 2 || 0,200 || 2 || 0,200 || 2 || 0,200 || 2 || 0,200 || 2 || 0,200 || 2 || 0,200 || 15 || 1,500

Starpsumma – 5. darbības mērķis || 7 || 0,800 || 6 || 0,700 || 6 || 0,600 || 5 || 0,500 || 5 || 0,500 || 5 || 0,500 || 5 || 0,500 || 39,0 || 4,100

6. DARBĪBAS MĒRĶIS || Nodrošināt AFIS servisa platformas darbību, to uzturēt un izvērst, lai nodrošinātu tehnisko gatavību, informācijas drošību un darbības nepārtrauktību.

1. darbība. AFIS infrastruktūras un IT servisa platformas darbības nodrošināšana, uzturēšana un uzlabošana || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Nodrošināt datortehnikas, programmatūras, tīkla un drošības aprīkojuma infrastruktūras darbību, tās uzturēt un uzlabot || || || 6 || 0,700 || 6 || 0,700 || 6 || 0,636 || 6 || 0,700 || 8 || 0,800 || 5 || 0,500 || 5 || 0,500 || 42 || 4,536

Uzturēt un uzlabot AFIS portāla tehnisko satvaru, kurā izvietotas AFIS darbības lietotnes || || || 7 || 0,728 || 7 || 0,840 || 7 || 0,700 || 8 || 0,858 || 8 || 0,871 || 5 || 0,548 || 5 || 0,507 || 47 || 5,052

Sniegt palīdzības dienesta pakalpojumus, e-mācības, mācības un tehnisko palīdzību un darbības atbalstu AFIS galalietotājiem || || || 7 || 0,700 || 8 || 0,800 || 8 || 0,800 || 8 || 0,800 || 10 || 1,000 || 9 || 0,900 || 9 || 0,900 || 59 || 5,900

Starpsumma – 6. darbības mērķis || 26 || 2,728 || 28 || 3,040 || 29 || 2,936 || 32 || 3,358 || 36 || 3,671 || 29 || 2,948 || 29 || 2,907 || 209 || 21,588

KOPĒJĀS IZMAKSAS || 66 || 6,423 || 72 || 6,922 || 69 || 6,629 || 73 || 7,151 || 79 || 7,664 || 73,5 || 7,195 || 75,5 || 7,454 || 508 || 49,438

Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

Kopsavilkums

¨Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

þPriekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 1,014 || 1,014 || 1,014 || 1,014 || 1,014 || 1,014 || 1,014 || 7,098

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,570 || 0,570 || 0,570 || 0,570 || 0,570 || 0,570 || 0,570 || 3,990

Starpsumma ― daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 1,584 || 1,584 || 1,584 || 1,584 || 1,584 || 1,584 || 1,584 || 11,088

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[18] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

KOPĀ || 1,584 || 1,584 || 1,584 || 1,584 || 1,584 || 1,584 || 1,584 || 11,088

 Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

¨         Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

n         Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020.

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

24 01 07 00 01 01 01 OLAF || 6,5 || 6,5 || 6,5 || 6,5 || 6,5 || 6,5 || 6,5

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[19]

24 01 07 00 01 02 01 (SNE) || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

XX 01 04 yy [20] || - galvenajā mītnē[21] || || || || || || ||

- delegācijās || || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

KOPĀ || 8,5 || 8,5 || 8,5 || 8,5 || 8,5 || 8,5 || 8,5

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Izmēģinājuma projekta pārvaldība datu pārsūtīšanai no TAXUD ĢD Surveillance 2 sistēmas uz AFIS. Jaunu AFIS datubāzu IT izstrādes projektu pārvaldība attiecībā uz datiem, kas saistīti ar importu un eksportu un uz ziņojumiem par konteinera statusu. Atbildība par jauno AFIS platformas datubāzu darbības uzsākšanu. Apvienotās muitas sadarbības pasākumu un mācību rīkošana Sekretāru uzdevumi

Ārštata darbinieki || Uzdevumam norīkotie SNE Galvenais pienākums būs projekta pārvaldība, lai veiktu izmaiņas Surveillance 2 sistēmā un Eksporta kontroles sistēmā, kas būs nepieciešamas, lai pārsūtītu uz importu un eksportu attiecīgos datus uz jaunajam AFIS datubāzēm.

Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

n         Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

¨         Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[22]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

þ         Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

¨         Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

¨         pašu resursus

¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[23]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (skat. 1.6. punktu)

................ pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

II.6.2. PIELIKUMS TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATAM

Priekšlikuma / iniciatīvas nosaukums:

Regula, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu

1.           PAR VAJADZĪGIEM UZSKATĪTO CILVĒKRESURSU SKAITS UN IZMAKSAS

2.           CITU ADMINISTRATĪVO IZDEVUMU IZMAKSAS

3.           IZMAKSU APLĒŠANĀ IZMANTOTĀS APRĒĶINU METODES

3.1.        Cilvēkresursi

3.2.        Pārējie administratīvie izdevumi

Sākot starpdienestu apspriešanos, šis pielikums jāpievieno tiesību akta finanšu pārskatam.

Datu tabulas tiek izmantotas par avotu tiesību akta finanšu pārskatā iekļautajām tabulām. Tās paredzētas tikai un vienīgi Komisijas iekšējai lietošanai.

1.           Par vajadzīgiem uzskatīto cilvēkresursu izmaksas   

o         Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

þ         Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ

FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas

|| || || || || ŸŠtatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

24 01 07 00 01 01 01 OLAF || AD || 1 || 0,131 || 1 || 0,131 || 1 || 0,131 || 1 || 0,131 || 1 || 0,131 || 1 || 0,131 || 1 || 0,131 || 1 || 0,917

AST || || || || || || || || || || || || || || || ||

XX 01 01 02 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || AD || || || || || || || || || || || || || || || ||

AST || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || Ÿ Ārštata darbinieki[24]

24 01 07 00 01 02 01 OLAF || CA || || || || || || || || || || || || || || || ||

SNE || 1 || 0,078 || 1 || 0,078 || 1 || 0,078 || 1 || 0,078 || 1 || 0,078 || 1 || 0,078 || 1 || 0,078 || 1 || 0,546

INT || || || || || || || || || || || || || || || ||

XX 01 02 02 (Delegācijas) || CA || || || || || || || || || || || || || || || ||

LA || || || || || || || || || || || || || || || ||

SNE || || || || || || || || || || || || || || || ||

INT || || || || || || || || || || || || || || || ||

JED || || || || || || || || || || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma ― daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || 2 || 0,209 || 2 || 0,209 || 2 || 0,209 || 2 || 0,209 || 2 || 0,209 || 2 || 0,209 || 2 || 0,209 || 2 || 1 463

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.       

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas || FTE || Apropriācijas

ŸŠtatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || AD || || || || || || || || || || || ||

AST || || || || || || || || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || AD || || || || || || || || || || || ||

AST || || || || || || || || || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki[25]

XX 01 04 yy Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām "BA" pozīcijām). || - galvenajā mītnē || CA || || || || || || || || || || || ||

SNE || || || || || || || || || || || ||

INT || || || || || || || || || || || ||

- delegācijās || CA || || || || || || || || || || || ||

LA || || || || || || || || || || || ||

SNE || || || || || || || || || || || ||

INT || || || || || || || || || || || ||

JED || || || || || || || || || || || ||

XX 01 05 02 (Netiešā pētniecība) || CA || || || || || || || || || || || ||

SNE || || || || || || || || || || || ||

INT || || || || || || || || || || || ||

10 01 05 02 (Tiešā pētniecība) || CA || || || || || || || || || || || ||

SNE || || || || || || || || || || || ||

INT || || || || || || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma - ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || || || || || || ||

KOPĀ || || 2 || 0,209 || 2 || 0,209 || 2 || 0,209 || 2 || 0,209 || 2 || 0,209 || 2 || 1463

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

2.           Citu administratīvo izdevumu izmaksas

þPriekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

oPriekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

            Galvenā mītne: || || || || || || || ||

24 01 07 00 01 02 11 || || || || || || || ||

XX 01 02 11 02 — Konferenču un sapulču izmaksas || || || || || || || ||

24 01 07 00 02 01 00 – Izmeklēšanas || || || || || || || ||

XX 01 02 11 04— Pētījumi un konsultēšanās || || || || || || || ||

XX 01 03 01 03 – IKT[26] aprīkojums || || || || || || || ||

XX 01 03 01 04– IKT4 aprīkojums || || || || || || || ||

Pārējās budžeta pozīcijas (vajadzības gadījumā precizēt) || || || || || || || ||

                Delegācijas: || || || || || || || ||

XX 01 02 12 01 — Komandējumu, konferenču un izmaksas || || || || || || || ||

XX 01 02 12 02 — Ierēdņu kvalifikācijas celšana || || || || || || || ||

XX 01 03 02 01 — Iegāde, īre un saistītie izdevumi || || || || || || || ||

XX 01 03 02 02 – Aprīkojums, mēbeles, materiāli un pakalpojumi || || || || || || || ||

Starpsumma ― daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || KOPĀ

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

XX 01 04 yy – Tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumi (neietverot ārštata darbiniekus) no darbības apropriācijām (kādreizējās BA pozīcijas) || || || || || || || ||

- galvenajā mītnē || || || || || || || ||

- delegācijās || || || || || || || ||

XX 01 05 03 - Citi pārvaldības izdevumi netiešajai pētniecībai || || || || || || || ||

10 01 05 03 - Citi pārvaldības izdevumi tiešajai pētniecībai || || || || || || || ||

Pārējās budžeta pozīcijas (vajadzības gadījumā precizēt) || || || || || || || ||

Starpsumma - ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA un ārpus 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

Vajadzīgās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.           Izmaksu aplēšanā izmantotās aprēķinu metodes

3.1.        Cilvēkresursi

Šajā daļā ir izklāstīta aprēķina metode, ko izmanto nepieciešamo cilvēkresursu aplēšanai (pieņēmumi par darba slodzi, ieskaitot īpašus darbus (Sysper 2 darba profili), darbinieku kategorijas un atbilstīgās vidējās izmaksas)

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA

NB: Galvenās mītnes katras darbinieku kategorijas vidējās izmaksas ir pieejamas BudgWeb: http://www.cc.cec/budg/pre/legalbasis/pre-040-020_preparation_en.html#forms

ŸIerēdņi un pagaidu darbinieki AD 1 FTE projekta vadītājs: €131 000 kopējās vidējās izmaksas

Ÿ Ārštata darbinieki SNE: 1 FTE: €78 000 kopējās vidējās izmaksas

3.2.        Citi administratīvie izdevumi

Norādīt aprēķinu metodi, kas izmantota katrai budžeta pozīcijai

un īpaši pamatā esošajiem pieņēmumiem (piemēram, sanāksmju skaits gadā, vidējās izmaksas, utt.)

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

[1]               Īpaši ņemot vērā Komisijas 2013. gada 8. janvāra Paziņojumu par muitas riska pārvaldību un piegādes ķēdes drošību (COM (2012) 793).

[2]               COM(2012) 793.

[3]               COM(2013) 534, 2013. gada 17. jūlijs.

[4]               WSC locekļi sniedz transporta pakalpojumus, kas atbilst aptuveni 60 % no globālā jūras tirdzniecības apjoma. WSC vispārīgi pauž konteineru līnijpārvadājumu nozares saskaņotu viedokli.

[5]               ATIS administratīvā vienošanos 2011. gada 6. jūlijā Briselē pieņēma Savstarpējās palīdzības komiteja, kas paredzēta Regulas 515/97 43. pantā, un EK/EBTA darba grupa kopīgā tranzīta un preču tirdzniecības formalitāšu vienkāršošanas jautājumos.

[6]               OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[7]               OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[8]               OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[9]               ABM – budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — uz darbību balstīta budžeta izstrāde.

[10]             Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

[11]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[12]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[13]             Dif.= diferencētās apropriācijas./ Nedif. = nediferencētās apropriācijas

[14]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[15]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[16]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[17]             N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

[18]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[19]             CA – līgumdarbinieki, INT – aģentūras darbinieki (t.s. intérimaire), JED – jaunākie eksperti delegācijās (t.s. Jeunes Experts en Délégation); LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti;

[20]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[21]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[22]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[23]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

[24]             CA – līgumdarbinieki, LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki (t.s. intérimaire), JED – jaunākie eksperti delegācijās (t.s. Jeunes Experts en Délégation)

[25]             CA – līgumdarbinieki, LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki (t.s. intérimaire), JED – jaunākie eksperti delegācijās (t.s. Jeunes Experts en Délégation)

[26]             IKT: Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.