EIROPAS KOMISIJA

Brisel?, 6.11.2013

COM(2013) 768 final

2013/0376(NLE)

ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrā saistību perioda ratifikācija

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola Dohas grozījuma noslēgšanu un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Dohas klimata pārmaiņu konferencē, kas notika 2012. gada decembrī, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ("Konvencija") Kioto protokola 192 Līgumslēdzējas puses pieņēma Kioto protokola grozījumu 1 . Šis "Dohas grozījums" nosaka Kioto protokola otro saistību periodu (no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim) un juridiski saistošas emisiju samazināšanas saistības protokola B pielikumā minētajām Līgumslēdzējām pusēm.

Dohas grozījums sagatavots kā daļa no plašāka tiesību aktu kopuma. Tagad papildus 38 Līgumslēdzējām pusēm, uz kurām attiecas otrais saistību periods, klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus saskaņā ar ANO Konvenciju apņēmušās veikt vairāk nekā 60 citas valstis, tostarp Amerikas Savienotās Valstis, Ķīna, Indija, Dienvidāfrika un Brazīlija. Kopumā tagad Kioto protokolā un Konvencijā paredzētās starptautiskās klimata pārmaiņu mazināšanas saistības aptver vairāk nekā 80 % pasaules emisiju. Vēl viens būtisks aspekts šajā tiesību aktu kopumā – Konvencijas Līgumslēdzējas puses ir vienojušās vēlākais līdz 2015. gada beigām "saskaņā ar Konvenciju pieņemt visām Līgumslēdzējām pusēm piemērojamu protokolu, citu tiesību aktu vai juridiski saistošu dokumentu, kam būtu jāstājas spēkā un jātiek īstenotam no 2020. gada" 2 .

Kioto protokola 4. pants paredz, ka Līgumslēdzējas puses savas saistības pilda kopīgi. Eiropas Savienība un piecpadsmit Līgumslēdzējas puses, kuras Kioto protokola parakstīšanas laikā, proti, 1997. gadā, bija ES dalībvalstis, izvēlējās šādi rīkoties pirmajā saistību periodā (2008–2012), tādēļ 2002. gadā ratificēja protokolu 3 . Dohas grozījumā un attiecībā uz tā pieņemšanu sagatavotajā Eiropas Savienības un tās dalībvalstu paziņojumā 4 norādīts, ka arī šoreiz, otrajā saistību periodā, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis savus emisiju samazināšanas mērķus plāno sasniegt kopīgi. Turklāt Eiropas Savienība un tās dalībvalstis arī paziņojušas par savu nodomu saskaņā ar Kioto protokolu noteiktajā otrajā saistību periodā saistības pildīt kopā ar Islandi. Islande šajā Līgumslēdzēju pušu grupā, kas savas attiecīgās saistības pilda kopīgi, tika iekļauta, pamatojoties uz Islandes 2009. gada jūnijā iesniegto pieteikumu. 2009. gada 15. decembra sanāksmē Padome atbalstīja šo pieteikumu un aicināja Komisiju nākt klajā ar ieteikumu, lai uzsāktu sarunas ar Islandi 5 . Komisija ieteikumu Padomei iesniedza 2013. gada jūnijā.

Saskaņā ar Dohas grozījumu Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un Islande apņemas laikposmā no 2013. gada līdz 2020. gadam ierobežot savas vidējās gada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas līdz 80 % no to emisijām bāzes gadā (vairumā gadījumu 1990. gads) 6 . Šo saistību pamatā ir emisiju samazināšanas mērķrādītāji, kas noteikti 2009. gadā pieņemtajā klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā, jo īpaši saistībā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS) un Lēmumu par kopīgiem centieniem 7 . Saistību aprēķinā ir ņemtas vērā atšķirības starp Eiropas Savienības tiesību aktu un Kioto protokola otrā saistību perioda tvērumu 8 . Šāda pieeja ir saderīga ar Padomes 2012. gada marta secinājumiem, kuros norādīts, ka Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes kopīgo saistību pamatā vajadzētu būt klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumam, kā arī tas, ka atsevišķu dalībvalstu emisiju samazināšanas saistības Kioto protokola otrajā saistību periodā "nepārsniegs saistības, kas ir noteiktas ES tiesību aktos". Šī pieeja tika ievērota arī tad, kad Eiropas Savienība un tās dalībvalstis 2012. gada aprīlī iesniedza savas otrā saistību perioda saistības 9 .

Eiropas Savienības tiesību akti, kuru mērķis ir līdz 2020. gadam samazināt emisijas līdz 80 %, jau tiek īstenoti. Plašāki novērtējumi par to, kā tas ietekmē katras dalībvalsts tautsaimniecību, tika sniegti tā pieņemšanas laikā, un ir atjaunināti, ņemot vērā ekonomikas un finanšu krīzes ietekmi 10 . Tāpēc Eiropas Savienība un tās dalībvalstis Dohā vienojās nekavējoties no 2013. gada 1. janvāra īstenot tās savas saistības un pienākumus, kas attiecas uz Kioto protokola otro saistību periodu. Eiropas Savienība ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu 2020. gada mērķi. No jaunākā SEG pārskata izriet, ka 2011. gadā 27 dalībvalstīs emisiju līmenis bija par 18,4 % zemāks salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni (neņemot vērā tādus rādītājus kā zemes izmantojums, izmaiņas zemes izmantojumā un mežsaimniecība un elastīgu mehānismu izmantošana) 11 . Veicot korekcijas atbilstīgi atšķirībām Kioto protokola tvēruma un piemērojamības ziņā un pieņemot, ka Kiprai un Maltai bāzes gads ir 1990. gads, faktiskais emisiju samazinājums 2011. gadā salīdzinājumā ar Kioto bāzes gada emisijām būtu nedaudz lielāks par 20 % mērķi, kas bija jāsasniedz otrajā saistību periodā. Pamatojoties uz jaunākajām dalībvalstu prognozēm par SEG un pieņemot, ka tiek īstenota pašreizējā politika un pasākumi, Eiropas Vides aģentūra ir norādījusi, ka līdz 2020. gadam izdosies panākt mērenu emisiju samazinājumu, proti, kopējo samazinājumu par aptuveni 19 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. 12 Tas apstiprina prognozes, ka Eiropas Savienība sasniegs otrajam saistību periodam izvirzīto mērķrādītāju, izmantojot pašreizējo politiku un pasākumus. Taču ES piedāvājums panākt samazinājumu par 30 % joprojām ir aktuāls. Turklāt patlaban notiek apspriedes nolūkā rast rentablāko risinājumu, kuru izmantojot, 2050. gadā Eiropas Savienība varētu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 80–95 %; viens no risinājumiem ir īstenot 2030. gadam izvirzīto mērķi.

Dohas grozījuma oficiālā stāšanās spēkā Eiropas Savienībai ir svarīgs mērķis. Lai to īstenotu, 144 no 192 Kioto protokola Līgumslēdzējām pusēm, tostarp Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, ir jādeponē savi apstiprināšanas dokumenti. Šis Padomes lēmuma priekšlikums par Dohas grozījuma noslēgšanu ļaus Eiropas Savienībai to izdarīt. Ratifikācijas process jāpabeidz ne vien Eiropas Savienībai, bet arī dalībvalstīm. Atbilstoši vispārpieņemtai praksei pēc tam, kad tās būs pabeigušas savas attiecīgās ratifikācijas procedūras, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis vienlaikus iesniegs savus apstiprināšanas dokumentus, lai nodrošinātu, ka grozījums visās dalībvalstīs stājas spēkā vienlaicīgi. Tam būtu jānotiek krietni pirms Parīzes klimata pārmaiņu konferences, kas plānota 2015. gada beigās.

2.DOHAS GROZĪJUMS

Dohas grozījums paredz klimata pārmaiņu mazināšanas saistības, kas protokola B pielikumā uzskaitītajām valstīm izpildāmas Kioto protokola otrajā saistību periodā. Turklāt ar to veikti papildu grozījumi protokola tekstā, kuri jāpiemēro otrajā saistību periodā. Lielākā daļa šo grozījumu vienkārši dod iespēju īstenot jaunās klimata pārmaiņu mazināšanas saistības, taču ir arī tādi noteikumi, kas paredz izmaiņas pamatpienākumos. Tas attiecas uz jaunas gāzes – slāpekļa trifluorīda (NF3) – iekļaušanu; divi noteikumi attiecas uz Līgumslēdzēju pušu saistību vērienīgumu otrajā saistību periodā (tā sauktais "vērienīgu saistību mehānisms"); un ieviests jauns 3. panta 7.b punkts.

Klimata pārmaiņu mazināšanas saistības otrajā saistību periodā, kā izklāstīts B pielikumā

Ar Dohas grozījumu tiek grozīta Kioto protokola B pielikumā sniegtā tabula, iekļaujot trešo sleju, kurā ir izklāstītas juridiski saistošas klimata pārmaiņu mazināšanas saistības attiecībā uz otro saistību periodu, kas izteiktas kā kvantitatīvas emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistības (QELRC). Kioto protokola B pielikumā iekļautās tabulas trešajā slejā ir sniegti dati par 38 Kioto protokola Līgumslēdzējām pusēm un norādītas to QELRC kā bāzes gada vai perioda procenti. No tām četras Līgumslēdzējas puses (Kipra, Malta, Kazahstāna un Baltkrievija) līdz šim nebija apņēmušās sasniegt Kioto protokola mērķi. Amerikas Savienotās Valstis ir svītrotas no B pielikuma, jo nebija ratificējušas šo protokolu. Kanāda vairs nav Kioto protokola Līgumslēdzēja puse, jo 2012. gada 12. decembrī tā izstājās. Japāna, Jaunzēlande un Krievijas Federācija joprojām ir Kioto protokola Līgumslēdzējas puses, bet nav apņēmušās sasniegt otrā saistību perioda mērķi. Minētās trīs valstis kopā ar Kanādu tagad iekļautas atsevišķā iedaļā B pielikumā.

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm B pielikumā noteiktais 80 % mērķis ir paskaidrots zemsvītras piezīmē, kur teikts, ka QELRC balstās uz pieņēmumu, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis šīs saistības izpildīs kopīgi. Arī attiecībā uz Horvātiju un Islandi ir pievienotas zemsvītras piezīmes, kur paskaidrots, ka tās savus 80 % mērķus sasniegs kopīgi ar Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm.

Slāpekļa trifluorīda (NF3) pievienošana

Kioto protokola A pielikumā iekļautais SEG saraksts ir paplašināts, iekļaujot tajā jaunu gāzi – slāpekļa trifluorīdu (NF3). NF3 ir SEG ar augstu globālās sasilšanas potenciālu; patlaban tā emisijas ir zemas, taču tām ir tendence pieaugt, un tā globālās sasilšanas potenciāls ir 17 200 (tonna NF3 atmosfērā ir ekvivalenta 17 200 tonnām oglekļa dioksīda).

3. panta 1.c punkts: vērienīgu saistību mehānisms

Ar Dohas grozījumu jaunajā 3. panta 1.c punktā ir paredzēta vienkāršota procedūra, kas ļauj Līgumslēdzējai pusei koriģēt savas saistības, proti, attiecīgajā periodā noteikt vērienīgākas saistības. Iepriekš šāda korekcija būtu uzskatāma par protokola B pielikuma grozījumu; lai to pieņemtu, visām protokola Līgumslēdzējām pusēm jāpanāk vienprātība, bet, lai tas stātos spēkā, trim ceturtdaļām Līgumslēdzēju pušu tas jāratificē. Pieņemot Dohas grozījumu, vērienīgāku saistību noteikšana ir kļuvusi vienkāršāka. Vērienīgākas saistības, ko Līgumslēdzēja puse ierosinājusi atbilstīgi savam mērķrādītājam, uzskata par pieņemtām, ja vien pret to neiebilst vairāk nekā trīs ceturtdaļas Līgumslēdzēju pušu. Turklāt, lai minētās saistības stātos spēkā, tās vairs nav jāratificē.

3. panta 7.b punkts: noteiktā daudzuma korekcija

Dohas grozījums automātiski anulē Līgumslēdzējas puses noteiktā daudzuma vienības, ja un ciktāl tās noteiktais daudzums otrajā saistību periodā pārsniedz vidējo emisiju daudzumu iepriekšējā saistību perioda pirmajos trīs gados, kas reizināts ar astoņi (gadu skaits otrajā saistību periodā). Tas nozīmē, ka ar Dohas grozījumu automātiski tiek koriģēts Līgumslēdzējas puses mērķrādītājs, lai laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam nepieļautu emisiju palielināšanos līdz daudzumam, kas pārsniedz tās vidējo emisiju daudzumu laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam.

3.Padomes lēmuma priekšlikums

Šis Padomes lēmuma priekšlikums ir pamats, lai Eiropas Savienība varētu noslēgt Dohas grozījumu, un tajā ir izklāstīti nosacījumi par Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgu izpildi.

Lēmuma projekts

Lēmuma priekšlikumā apstiprināts, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, un arī Islande savas saistības pildīs kopīgi (2. pants), un precizēts Komisijai un dalībvalstīm uzliktais pienākums iesniegt ziņojumus, lai atvieglotu noteiktā daudzuma aprēķināšanu (3. pants). Turklāt tajā ir iekļauti standarta noteikumi par pienākumu deponēt Dohas grozījuma apstiprināšanas dokumentu Apvienoto Nāciju Organizācijai (4. panta 1. Punkts) un apstiprināšanas dokumentu kopīgu deponēšanu (4. panta 2. punkts). Tajā arī noteikts, ka dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai savus ratifikācijas procesus, ciktāl tas iespējams, pabeigtu ne vēlāk kā 2015. gada 16. februārī (5. panta 1. punkts), un ka līdz 2014. gada 15. septembrim dalībvalstīm jāinformē Komisija par attiecīgo procedūru iespējamo pabeigšanas datumu (5. panta 2. punkts).

Lēmuma priekšlikumam arī pievienoti divi pielikumi un viens papildinājums. Papildinājumā sniegts viss Dohas grozījuma teksts tādā redakcijā, kāds tas tika pieņemts Dohā un 2012. gada 21. decembrī paziņots Līgumslēdzējām pusēm 13 . Pārskats par galvenajiem Dohas grozījuma noteikumiem ir sniegts iepriekš 2. iedaļā. Lēmuma I pielikumā ir sniegts "Paziņojums par nosacījumiem, kas attiecas uz vienošanos kopīgi izpildīt Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistības, kā paredzēts Kioto protokola 3. pantā", kā noteikts protokola 4. panta 2. punktā ("kopīgas izpildes nosacījumu paziņošana"). Savukārt II pielikumā sniegta atjaunināta deklarācija par Eiropas Savienības kompetenci, kas jāsniedz saskaņā ar Kioto protokola 24. panta 3. punktu.

Kopīgas izpildes nosacījumu paziņošana (I pielikums)

Kopīgas izpildes nosacījumu paziņošana (I pielikums) izklāstīta trīs iedaļās. Pirmajā iedaļā ir aprakstīti vienošanās dalībnieki, proti, Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un Islande. Otrajā iedaļā ir aprakstīts, kā vienošanās dalībnieki kopīgi pildīs savas saistības. Trešajā iedaļā izklāstīti vienošanās dalībniekiem noteiktie attiecīgie emisiju līmeņi.

Saistību kopīga izpilde saskaņā ar protokola 3. pantu

Saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 2. punktu Līgumslēdzējām pusēm, kuras noslēgušas vienošanos par kopīgu izpildi, jāpaziņo Konvencijas sekretariātam nosacījumi, kas attiecas uz vienošanos kopīgi izpildīt 3. pantā paredzētās saistības. Vienošanās dokumentā par kopīgu izpildi, konkrētāk, 2. iedaļā, sīki izklāstīts, kā šīs 3. pantā paredzētās saistības un jebkādi no tām izrietošie risinājumi īstenojami otrajā saistību periodā. Attiecībā uz visiem noteikumiem, kuri tika piemēroti jau pirmajā saistību periodā, priekšlikumā saglabāta pieeja, ko attiecībā uz pirmo saistību periodu bija izvēlējusies Eiropas Savienība un tās piecpadsmit dalībvalstis, kuras kā Līgumslēdzējas puses noslēdza vienošanos par kopīgu izpildi pirmajā saistību periodā. Tas ietver protokola 3. panta 3. un 4. punkta piemērošanu dalībvalstu līmenī, Savienības bāzes gada emisiju summu, kas atbilst dalībvalstu emisiju summai attiecīgajos bāzes gados, starptautiskās aviācijas (t. i., lidojumi starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm) izslēgšanu saskaņā ar Konvenciju un protokolu. Šis aspekts precizēts šā dokumenta 2. iedaļā, kurā izklāstīts arī tas, kā otrajā saistību periodā tiek piemērots 3. panta 1.c punkts (vērienīgu saistību mehānisms) un 3. panta 7.b punkts.

3. panta 1.c punkts: vērienīgu saistību mehānisms

Ar Dohas grozījumu jaunajā 3. panta 1.c punktā ir paredzēta vienkāršota procedūra, kas ļauj Līgumslēdzējai pusei koriģēt savas saistības, proti, attiecīgajā periodā noteikt vērienīgākas saistības. Ratifikācijas lēmuma projekta I pielikumā precizēts, ka katra dalībvalsts var individuāli pieņemt lēmumu palielināt savas saistības, anulējot attiecīgās Kioto protokolā norādītās vienības. Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes kopīgo saistību vērienīgumu oficiāli palielināt un līdz ar to attiecīgi samazināt kopīgi noteikto daudzumu var tikai un vienīgi kopīgi.

3. panta 7.b punkts: noteiktā daudzuma korekcija

Jaunajā 3. panta 7.b punktā noteikts, ka otrajā saistību periodā Līgumslēdzēju pušu saistībām jāatbilst vismaz to vidējo emisiju daudzumam laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam, turklāt tas automātiski nostiprina mērķrādītājus, kuri ļautu pārsniegt šo vidējo daudzumu, ja šāds punkts netiktu ieviests. Eiropas Savienība, tās dalībvalstis, Horvātija un Islande pēc Dohas grozījuma pieņemšanas paziņoja, ka "3. panta 7.ter [7.b] punktu piemēros kopīgi piešķirtajam apjomam saskaņā ar vienošanos par Eiropas Savienības un to dalībvalstu, Horvātijas un Islandes kopīgu izpildi un dalībvalstis, Horvātija vai Islande to nepiemēros atsevišķi." 14

Tā kā 3. panta 7.b punkta piemērošana kopīgi Eiropas Savienībā, tās dalībvalstīs un Islandē ir pamatprincips Savienības lēmumā par ratifikāciju, tā ir neatņemama daļa no pieejas, saskaņā ar kuru nosaka Savienības saistības un to vērienīgumu. Ratificēšanas lēmuma projekta I pielikumā ir skaidri noteikts, ka, piemērojot Kioto protokola 3. pantā paredzētās saistības Eiropas Savienībai, dalībvalstīm un Islandei, aprēķinu saskaņā ar protokola 3. panta 7.b punktu piemēro otrā saistību perioda kopīgajam noteiktajam daudzumam un dalībvalstu vidējo gada emisiju summai laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam, kas reizināta ar astoņi.

Pamatojoties uz pašlaik pieejamiem datiem par bāzes gadu un joprojām piemērojot globālās sasilšanas potenciālu, kāds norādīts Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) otrajā novērtējuma ziņojumā par klimata pārmaiņām, orientējošas aplēses par otrajā saistību periodā kopīgi noteikto daudzumu liecina, ka vidējais gada SEG emisiju noteiktais daudzums varētu būt aptuveni 4632 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta. Saskaņā ar jaunākajiem datiem laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam vidējās gada emisijas Eiropas Savienībā, tās dalībvalstīs un Islandē bija 4782 miljoni tonnu. Tātad protokola 3. panta 7.b punkta piemērošana nenozīmē Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei noteiktā daudzuma vienību automātiska anulēšanu (skatīt tabulu).

Tabula. Protokola 3. panta 7.b punkta piemērošana Eiropas Savienībā un Islandē*

Vienošanās dalībniekiem noteiktie attiecīgie emisiju līmeņi

Vienots emisiju līmenis ES ETS

Šā lēmuma I pielikuma 3. iedaļā aprakstīts, kā attiecīgos emisiju līmeņus piešķir Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei. Tas atbilst klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā izmantotajai pieejai:

–vienots emisiju līmenis ir noteikts tām emisijām no Kioto protokola A pielikumā uzskaitītajiem sektoriem un gāzēm, kuras iekļautas arī ES ETS (t. i., iekļautas ES ETS direktīvas I pielikumā, ņemot vērā tās 24. un 27. pantu);

–attiecībā uz tām emisijām no Kioto protokola A pielikumā uzskaitītajiem sektoriem un gāzēm, kuras nav iekļautas ES ETS, un uztveršanu no avotiem, uz ko attiecas Kioto protokols, tiks piemēroti atsevišķām dalībvalstīm un Islandei noteiktie emisiju līmeņi.

Šī pieeja atšķiras no tās, kas bija izvēlēta pirmajam saistību periodam un saskaņā ar ko katrai dalībvalstij noteiktās individuālās saistības attiecās uz kopējo emisiju daudzumu visā tautsaimniecībā kopumā. Iemesls tam ir no 2013. gada 1. janvāra ieviestās izmaiņas klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā, atbilstīgi kurām ES ETS darbība vairs nav atkarīga no atsevišķu dalībvalstu mērķrādītājiem un valsts kvotu sadales plāniem. Pieeju īsteno, izmantojot Savienībai piešķirtu kvotu vienotu daudzumu (jeb "griestus") un saskaņotu sistēmu emisijas kvotu sadalei izsolēs un pārejas bezmaksas kvotu piešķiršanai. Izmantojot šādu sistēmu, vairs nav iespējams ex ante piešķirt precīzi noteiktas ES ETS daļas atsevišķām dalībvalstīm, kuras noslēgušas vienošanos par saistību kopīgu izpildi. Minētā pieeja jāievieš galvenokārt tāpēc, lai nodrošinātu pāreju uz izsoļu sistēmu, kas tiks izmantota kā galvenā kvotu sadales metode un veicinās ekonomisko lietderību, novērsīs virspeļņas gūšanu un sekmēs solidaritāti un izaugsmi. Taču tam ir arī citi iemesli, piemēram, nespēja ex ante noteikt, vai ES ETS jaunajiem tirgus dalībniekiem emisiju kvotas ir faktiski piešķirtas, un iespējamās izmaiņas to sektoru un apakšsektoru sarakstā, kurās pastāv būtisks oglekļa dioksīda emisiju pārvirzes risks.

Kā norādīts iepriekš, starptautiskās aviācijas jomai nepiemēro vienoto emisiju līmeni, kas noteikts ES ETS, jo attiecīgais sektors nav iekļauts Kioto protokola A pielikumā.

Emisiju līmeņi dalībvalstīm un Islandei

Attiecībā uz tām emisijām no Kioto protokola A pielikumā uzskaitītajiem sektoriem, kuras nav iekļautas ES ETS, arī turpmāk tiks piemēroti emisiju līmeņi, kuri noteikti atsevišķām dalībvalstīm un Islandei. Atšķirībā no pirmā saistību perioda emisiju līmeņus nosaka absolūtos skaitļos, nevis kā samazinājumu procentos no bāzes gada emisijām. Katrai dalībvalstij noteiktie līmeņi absolūtos skaitļos, kas izteikti izteikts CO2 ekvivalenta tonnās, uzskaitīti I pielikuma 1. tabulā. Islandei noteiktais skaitlis tiks iekļauts pēc tam, kad ar Islandi būs noslēgta divpusējā vienošanās par Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgu izpildi. Šis skaitlis atsevišķām dalībvalstīm ir vienāds ar katras attiecīgās dalībvalsts gada emisiju sadales kopējo apjomu saskaņā ar Lēmumu par kopīgiem centieniem no 2013. līdz 2020. gadam. Savukārt šo kopējo apjomu aprēķina, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ceturtajā novērtējuma ziņojumā norādītajām globālās sasilšanas potenciāla vērtībām, kā noteikts Komisijas Lēmuma 2013/162/ES 15 II pielikumā un koriģēts ar [septembrī atjauninātu lēmumu par gada emisiju sadali – C(2013)7183]. Minētais apjoms pēc tam tiek precizēts atbilstīgi Kioto protokola 3. panta 7.a punkta piemērošanas rezultātiem. 16

Slāpekļa trifluorīds (NF3)

Ar Dohas grozījumu Kioto protokola tvērumā ir iekļauta jauna gāze – NF3. Tas bija paredzēts Pārraudzības mehānisma regulā 17 , kurā noteikts, ka jāveic NF3 pārraudzība un jāsniedz attiecīgi ziņojumi. Tomēr ne ES ETS, ne Lēmumā par kopīgiem centieniem NF3 emisijas nav iekļautas, tādēļ attiecībā uz tām nav noteikti atbilstīgi ES tiesību aktiem paredzētie dalībvalstu mērķrādītāji. Tā kā Eiropas Savienībā agregētās NF3 emisijas ir nenozīmīgas, 2012. gada aprīlī, kad Eiropas Savienība un tās dalībvalstis iesniedza informāciju par Konvencijas Kioto protokola saistībām, tika pieņemts, ka to apjoms ir vienāds ar nulli 18 . Šajā Padomes lēmuma priekšlikumā ir noteikts, ka tajās dalībvalstīs, kurās tādas rodas, minētās emisijas jāņem vērā attiecībā uz dalībvalstij noteikto daudzumu.

Zemes izmantojums, izmaiņas zemes izmantojumā un mežsaimniecība (LULUCF)

Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punktā ir minētas emisijas no zemes izmantojuma, izmaiņām zemes izmantojumā un mežsaimniecības (LULUCF). Saskaņā ar Kioto protokolu pieņemtie īstenošanas noteikumi, kuri tika pārskatīti Durbanas klimata pārmaiņu konferencē, paredz, ka otrajā saistību periodā Līgumslēdzējām pusēm, kuras uzņēmušās attiecīgas saistības, jāveic ar meža ieaudzēšanu, meža atjaunošanu un atmežošanu, kā arī meža apsaimniekošanu saistīto emisiju un uztverto apjomu uzskaite. Turklāt dalībvalstis var izvēlēties uzskaitīt emisijas, kas rodas aramzemes un ganību zemes apsaimniekošanā. Lai gan Līgumslēdzējām pusēm tiek prasīts, lai tās savās Kioto protokolā paredzētajās saistībās ieskaitītu LULUCF emisijas, Eiropas Savienībā nav šādas prakses, jo ES LULUCF emisijas nav iekļautas ne ES ETS, ne Lēmumā par kopīgiem centieniem. Tomēr 2013. gada maijā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Lēmumu Nr. 529/2013/ES par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar LULUCF, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām 19 . Ar šo lēmumu ES noteikumi par LULUCF ziņojumu iesniegšanu tiek tuvināti Kioto protokola prasībām.

Lai arī ir grūti prognozēt, kādas emisijas būs atsevišķu dalībvalstu LULUCF sektorā, aplēses liecina, ka Savienībā kopumā šī joma var sniegt neto LULUCF apropriācijas, kas būtu apmēram 1 % no Eiropas Savienības emisijām bāzes gadā. 20 Tādēļ, 2012. gada aprīlī iesniedzot Konvencijai ziņojumu par Kioto protokolā paredzētajām saistībām, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis norādīja, ka LULUCF emisijas Savienībā kopumā ir vienādas ar nulli. 21

Saskaņā ar dalībvalstu atbildību mežsaimniecības politikas jomā, un ņemot vērā to, ka Eiropas Savienība nav noteikusi mērķrādītājus LULUCF sektorā, dalībvalstīm attiecībā uz saviem emisiju līmeņiem būs jāņem vērā LULUCF emisijas un uztveršana, ciktāl tās attiecas uz protokolā paredzētajām saistībām. LULUCF sektoru ņem vērā dalībvalstu un Islandes emisiju līmeņu noteikšanā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka šajā sektorā nav neto emisiju un uztverto apjomu. Taču šādas emisijas var kompensēt, ja citos sektoros, kuri nav iekļauti ES ETS, sasniegti labāki rādītāji, – var izmantot Kioto protokola elastīgos mehānismus un izmantot emisiju kvotu pārpalikumus no pirmā saistību perioda, kuri saglabāti iepriekšējā perioda pārpalikuma rezervē (PPSR).

Komisija cieši pārraudzīs LULUCF emisijas un uztveršanu dalībvalstīs. Ja atklāsies, ka par spīti emisiju ierobežošanas nolūkā īstenotai stingrai politikai atsevišķās dalībvalstīs neparedzēti radies ievērojams LULUCF emisiju daudzums, Komisija apsvērs mehānisma izveidi, lai palīdzētu attiecīgajām dalībvalstīm.

Padome 2012. gada marta secinājumos atzina mežainu valstu īpašo situāciju, jo īpaši attiecībā uz ierobežotajām iespējām emisijas saistībā ar apmežošanu, meža atjaunošanu un atmežošanu kompensēt ar siltumnīcefekta gāzu aizvien lielāku piesaisti, kuras pamatā ir mežu apsaimniekošana. 22 Komisija turpinās apzināt, kādas ir iespējas rast apmierinošu risinājumu, kurš nodrošina ekoloģisko integritāti.

Emisijas līmeņa un noteiktā daudzuma noteikšana

Kioto protokolā noteikts, ka attiecīgajā saistību periodā saistības jāizsaka kā noteikts daudzums, kas ir emisiju atļautais daudzums, izteikts CO2 ekvivalenta tonnās. Šajā Padomes lēmuma priekšlikumā paredzēts, ka Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei noteiktais daudzums ir vienāds ar attiecīgajiem emisiju līmeņiem, kuri noteikti I pielikuma 3. iedaļā.

Šajā priekšlikumā arī paredzēts Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei kopīgi noteiktais daudzums, kas atbilst kopīgām kvantitatīvām emisiju samazināšanas saistībām ierobežot emisijas līdz 80 % no bāzes gada emisijām. Kioto protokola noteikumi paredz, ka kopīgi noteikto daudzumu aprēķina, dalībvalstu un Islandes bāzes gada emisijas summu reizinot ar 80 % (kopīgās saistības) un astoņi (gadu skaits saistību periodā).

Pamatojoties uz kopīgi noteikto daudzumu, nosaka individuāli noteiktos daudzumus Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei:

–katras dalībvalsts un Islandes attiecīgais noteiktais daudzums ir summa, ko iegūst, saskaitot attiecīgo emisijas līmeni, kurš norādīts Padomes lēmuma priekšlikuma I pielikuma 1. tabulā, un rezultātus, kas iegūti, attiecībā uz attiecīgo dalībvalsti vai Islandi piemērojot Kioto protokola 3. panta 7.a punktu;

–Eiropas Savienībai noteiktais daudzums ir starpība starp kopīgi noteikto daudzumu, un dalībvalstu un Islandes emisiju līmeņu summu. Galīgais daudzums tiks noteikts, ņemot vērā Eiropas Savienības ziņojumu, kas iesniegts, lai atvieglotu kopīgi noteiktā daudzuma aprēķināšanu.

Ziņošanas pienākumu īstenošana

Kioto protokola īstenošanas noteikumos paredzēts, ka līdz 2015. gada 14. aprīlim Līgumslēdzējām pusēm jāiesniedz ziņojums, lai atvieglotu noteiktā daudzuma aprēķināšanu un apliecinātu spēju uzskaitīt savas emisijas un noteikto daudzumu. Šajā Padomes lēmuma priekšlikuma 3. pantā ir noteikts, ka Komisijai jāsagatavo un jāiesniedz ziņojums, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei kopīgi noteiktā daudzuma un, attiecīgi, Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu (atbilstīgi emisijām, kuras iekļautas ES ETS). Dalībvalstīm un Islandei ir jāsniedz ziņojums, lai atvieglotu attiecīgo tām noteikto daudzumu aprēķināšanu atbilstīgi emisijām, kuras nav iekļautas ES ETS. Šie ziņojumi būs jāpārskata, pēc tam jānosaka galīgie noteiktie daudzumi un jāreģistrē apkopoto datu un uzskaites datubāzē. Ziņojumos, kas iesniedzami, lai atvieglotu dalībvalstīm un Islandei noteikto daudzumu aprēķināšanu, norādītie noteiktie daudzumi ir vienādi ar emisijas līmeni attiecīgajā dalībvalstī vai Islandē, to izsakot CO2 ekvivalenta tonnās un procentos no dalībvalsts vai Islandes bāzes gada emisijām.

Komisija (Eiropas Savienības vārdā) un dalībvalstis arī turpmāk pildīs papildu ziņošanas pienākumus, tostarp iesniedzot gada ziņojumu par pārskatu. Šie pienākumi noteikti starptautiskā līmenī atbilstīgi Kioto protokolam saskaņotajās ziņošanas prasībās, un tos piemēro ar Pārraudzības mehānisma regulu. Kopīgā saistību izpildē izmantojot pieeju, kas izklāstīta šajā Padomes lēmuma priekšlikumā, dalībvalstīm būs arī jāziņo atsevišķi par tām savām emisijām no avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās tajos ES ETS neiekļautajos sektoros, uz ko attiecas Kioto protokols. Pārraudzības mehānisma regulas 7. pantā jau ir noteikts, ka dalībvalstīm katru gadu jāpaziņo ES ETS emisijas, kā arī minēto emisiju attiecība pret kopējām paziņotajām emisijām. Šo datu avots ir ES darījumu žurnāls (EUTL), kurš pārbauda un reģistrē visus ES ETS veiktos darījumu. Izmantojot EUTL apkopotos datus, Eiropas Vides aģentūra (EVA) savā ES ETS datu pārlūkā publicē agregētos datus par verificētajām emisijām, kvotu un nodoto vienību sadalījumu pa dalībvalstīm, sektoriem, daudzuma un gada. 23 Šos pašus datus izmanto, dažādos oficiālajos ziņojumos sniedzot SEG emisiju analīzi, piemēram, Eiropas Komisijas gada progresa ziņojumā par Eiropas Savienības un starptautiskajām saistībām, ko publicē saskaņā ar Pārraudzības mehānisma regulas 21. pantu, 24 un EVA gada ziņojumos par tendencēm un prognozēm Eiropā siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā. Datus izmanto arī Eiropas Savienības SEG gada pārskata ziņojumā, kurā veiktas korekcijas, ņemot vērā atšķirības starp Kioto protokolu un ES ETS (izņemot starptautisko aviāciju).

Deklarācija par kompetenci (II pielikums)

Ierosinātā lēmuma II pielikumā ir sniegta atjaunināta deklarācija par kompetenci, kas sākotnēji sagatavota saistībā ar Kioto protokola ratificēšanu 2002. gadā. Tagad tajā uzskaitītas visas 28 Eiropas Savienības dalībvalstis un nodrošināta atbilstība spēkā esošajam Lisabonas līgumam.

2013/0376 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola Dohas grozījuma noslēgšanu un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)Dohas klimata pārmaiņu konferencē, kas notika 2012. gada decembrī, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām ("Konvencija") pievienotā Kioto protokola ("Kioto protokols") Līgumslēdzējas puses pieņēma Dohas grozījumu, ar ko nosaka otro saistību periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Ar Dohas grozījumu tiek grozīts Kioto protokola B pielikums, kurā uzskaitītajām Līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz otro saistību periodu noteiktas juridiski saistošas papildu saistības mazināt klimata pārmaiņas, kā arī grozīti un precizēti noteikumi par to, kā otrajā saistību periodā Līgumslēdzējām pusēm īstenojamas klimata pārmaiņu mazināšanas saistības.

(2)Savienība un tās dalībvalstis ir vienojušās par Dohas grozījumu, kas ir daļa no instrumentu kopuma, ar kuru daudzas valstis apņēmušās mazināt klimata pārmaiņas saskaņā ar Konvenciju un Kioto protokolu un pateicoties kuram Kioto protokolā un Konvencijā paredzētās klimata pārmaiņu mazināšanas saistības periodā pēc 2012. gada aptvers vairāk nekā 80 % pasaules emisiju.

(3)Vēl viens būtisks aspekts šajā tiesību aktu kopumā – Konvencijas Līgumslēdzējas puses ir vienojušās vēlākais līdz 2015. gada beigām saskaņā ar Konvenciju pieņemt visām Līgumslēdzējām pusēm piemērojamu protokolu, citu tiesību aktu vai juridiski saistošu dokumentu, kam būtu jāstājas spēkā un jātiek īstenotam no 2020. gada. Patlaban par šo juridiski saistošo instrumentu notiek sarunas Durbanas Pastiprinātas rīcības platformas ad hoc darba grupā.

(4)Dohas grozījums jāapstiprina Kioto protokola Līgumslēdzējām pusēm, un attiecībā uz tām, kuras būs apstiprinājušas šo grozījumu, tas stāsies spēkā deviņdesmitajā dienā pēc tam, kad Konvencijas Depozitārijs būs saņēmis apstiprināšanas dokumentu no vismaz trīs ceturtdaļām Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu. Lai Dohas grozījums stātos spēkā, pavisam jābūt saņemtiem 144 apstiprināšanas dokumentiem.

(5)Padome 2012. gada 9. marta secinājumos piekrita Savienībai ierosināt Kioto protokola otrajā saistību periodā uzņemties kopīgas kvantitatīvas emisiju samazināšanas saistības atbilstīgi 20 % mērķim. Šīs saistības tika noteiktas, pamatojoties uz ES kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kuras saskaņā ar tās klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu ir atļautas laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam. 25

(6)Turklāt saskaņā ar šo pieeju Padome vienojās, ka atsevišķu dalībvalstu emisiju samazināšanas pienākumi nepārsniegs Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus un ka saistības tiks noteiktas saskaņā ar Kioto protokolu, pamatojoties uz dalībvalstu bāzes gada emisiju summu. Tādēļ Dohas klimata pārmaiņu konferencē Savienība un tās dalībvalstis vienojās par kvantitatīvām emisiju samazināšanas saistībām, proti, otrajā saistību periodā dalībvalstu vidējās gada siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek ierobežotas līdz 80 % no bāzes gada emisiju summas. Tas ir atspoguļots Dohas grozījumā.

(7)Atbilstīgi Padomes 2012. gada 9. marta secinājumiem Savienība arī piedāvāja līdz 2020. gadam panākt 30 % samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gadu kā ieguldījumu pasaules mēroga un visaptverošas vienošanās panākšanai laikposmam pēc 2012. gada, ar nosacījumu, ka citas attīstītās valstis apņemas panākt līdzīgus emisiju samazinājumus un jaunattīstības valstis sniedz atbilstīgu ieguldījumu samērā ar saviem pienākumiem un spējām. Minētais piedāvājums ir atspoguļots Dohas grozījumā.

(8)Savienībai un tās dalībvalstīm noteiktie mērķrādītāji ir izklāstīti zemsvītras piezīmē Dohas grozījumā, kur norādīts, ka minēto mērķrādītāju pamatā ir vienošanās par to, ka tos saskaņā ar Kioto protokola 4. pantu kopīgi izpildīs Eiropas Savienība un tās dalībvalstis. Turklāt pēc Dohas grozījuma pieņemšanas Savienība, tās dalībvalstis, Horvātija un Islande ir sniegušas kopīgu paziņojumu, kurā pausts nodoms otrajā saistību periodā saistības pildīt kopīgi. Šis paziņojums ir atspoguļots Dohas konferences ziņojumā un atkārtoti minēts Padomes 2012. gada 17. decembra secinājumos.

(9)Lemjot par savu saistību kopīgu izpildi atbilstīgi Kioto protokola 4. pantam, Savienība un tās dalībvalstis saskaņā ar minētā panta 6. punktu un protokola 24. panta 2. punktu ir solidāri atbildīgas par Kioto protokola 3. panta 1.a punktā minēto kvantitatīvo emisiju samazināšanas saistību izpildi. Līdz ar to saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu dalībvalstīm ir pienākums individuāli un kopīgi veikt visus vajadzīgos vispārējos vai īpašos pasākumus, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no Savienības iestāžu rīcības, lai veicinātu šīs saistības izpildi un lai atturētos no jebkādiem pasākumiem, kuri varētu apdraudēt šīs saistības izpildi.

(10)Tajā pašā paziņojumā saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 1. punktu, kas ļauj Līgumslēdzējām pusēm kopīgi izpildīt savas Kioto protokola 3. pantā paredzētās saistības, Savienība, tās dalībvalstis, Horvātija un Islande norādīja arī to, ka Kioto protokola 3. panta 7.b punkts tiks piemērots kopīgi noteiktajam daudzumam saskaņā ar vienošanos par Eiropas Savienības un to dalībvalstu, Horvātijas un Islandes saistību kopīgu izpildi, un dalībvalstīm, Horvātijai vai Islandei to nepiemēros individuāli. 2009. gada 15. decembra sanāksmē Padome apmierināja Islandes lūgumu otrajā saistību periodā savas saistības pildīt kopīgi ar Savienību un tās dalībvalstīm un aicināja Komisiju nākt klajā ar ieteikumu par sarunu sākšanu nolūkā ar Islandi panākt vienošanos atbilstīgi Savienības klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā izklāstītajiem principiem un kritērijiem. Līdzdalības kārtība ir izklāstīta ar Islandi noslēgtā vienošanās dokumentā par Islandes līdzdalību Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgā izpildē Kioto protokola otrajā saistību periodā. 26

(11)Kioto protokolā noteikts, ka Līgumslēdzējām pusēm, kas vienojas kopīgi izpildīt savas Kioto protokola 3. pantā noteiktās saistības, attiecīgais emisiju līmenis, kāds noteikts katrai Līgumslēdzējai pusei, jānorāda minētajā vienošanās tekstā. Saskaņā ar Kioto protokolu Līgumslēdzējām pusēm, kuras noslēgušas vienošanos par kopīgu izpildi, jāpaziņo Konvencijas sekretariātam par minētās vienošanās nosacījumiem savu ratifikācijas vai apstiprināšanas dokumentu deponēšanas dienā.

(12)Saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem attiecīgais emisiju līmenis, kāds noteikts Savienībai, ir piemērojams siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK 27 , ciktāl uz minētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām attiecas Kioto protokola A pielikums.

(13)Dalībvalstu un Islandes attiecīgie emisiju līmeņi šo valstu teritorijās ir piemērojami pārējām siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem un uztveršanai piesaistītājsistēmās, ja minētie avoti un uztveršana nav ietverti Direktīvā 2003/87/EK, bet ir paredzēti Kioto protokolā. Runa ir par visām tām emisijām no avotiem un uztveršanu piesaistītājsistēmās, kas rodas no tieša cilvēka ietekmēta zemes izmantojuma, izmaiņām zemes izmantojumā un mežsaimniecības darbībām, uz kurām attiecas Kioto protokola 3. panta 3. un 4. punkts, kā arī visām slāpekļa trifluorīda (NF3) emisijām.

(14)Komisijai būtu jāturpina apzināt, kādas ir iespējas rast apmierinošu risinājumu, kurā, nodrošinot ekoloģisko integritāti, ņemta vērā mežainu valstu īpašā situācija, jo īpaši attiecībā uz ierobežotajām iespējām emisijas saistībā ar apmežošanu, meža atjaunošanu un atmežošanu kompensēt ar siltumnīcefekta gāzu aizvien lielākiem uztvertajiem apjomiem, kuru pamatā ir mežu apsaimniekošana.

(15)Saskaņā ar Padomes 2012. gada 9. marta secinājumiem un Savienības un tās dalībvalstu piedāvājumu otrajā saistību periodā īstenot 80 % mērķi, dalībvalstu emisiju līmenis ir vienāds ar gada emisiju sadales kopējo apjomu laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, kas noteikts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 406/2009/EK 28 . Šis daudzums atbilstīgi Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ceturtajā novērtējuma ziņojumā minētajām globālās sasilšanas potenciāla vērtībām tika noteikts saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2013/162/ES 29 II pielikumu un koriģēts ar [septembrī atjauninātu lēmumu par gada emisiju sadali – C(2013)7183]. Islandei emisiju līmenis tika noteikts ar Islandi noslēgtās vienošanās dokumentā.

(16)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 30 dalībvalstīm ir jāziņo verificēto emisiju, par kurām iekārtas un operatori ziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, faktiskais vai aplēstais sadales apjoms pa valsts siltumnīcefekta gāzu pārskata avotu kategorijām, ja iespējams, un šo verificēto emisiju attiecība pret kopējām paziņotajām siltumnīcefekta gāzu emisijām šajās avotu kategorijās. Tas ļauj dalībvalstīm atsevišķi ziņot par tām emisijām, uz kurām attiecas valsts līmenī noteiktais emisiju līmenis. Savienības ziņojuma sadaļā, kas attiecas uz Savienībai noteikto daudzumu, būtu jānorāda, kāds katrā valstī ir emisiju apjoms, kas ņemts vērā Savienības noteiktā daudzuma aprēķinā.

(17)Līgumslēdzēju pušu konferencē, kas bija organizēta kā Līgumslēdzēju pušu sanāksme, tika nolemts, ka visām Līgumslēdzējām pusēm, kas uzņēmušās saistības otrajā saistību periodā, līdz 2015. gada 15. aprīlim būtu jāiesniedz Konvencijas sekretariātam ziņojums, lai atvieglotu noteiktā daudzuma aprēķināšanu. Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums, lai atvieglotu Savienības, tās dalībvalstu un Islandes kopīgi noteiktā daudzuma aprēķināšanu. Šajā ziņojumā tiks noteikts arī Savienībai noteiktais daudzums. Dalībvalstīm un Islandei savi ziņojumi būtu jāiesniedz līdz 2015. gada 15. aprīlim, jo tad varētu katrai valstij noteikto daudzumu aprēķināt atbilstīgi šā lēmuma II pielikumā norādītajiem valstu emisiju līmeņiem.

(18)Uzsverot Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos nodrošināt Dohas grozījuma savlaicīgu stāšanos spēkā, Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei tas būtu jāratificē ne vēlāk kā 2015. gada 16. februārī.

(19)Dohas grozījums būtu jāapstiprina Eiropas Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā apstiprina ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām ("Konvencija") pievienotā Kioto protokola Dohas grozījumu, par kuru vienošanās tika panākta 2012. gada 8. decembrī Dohā.

Dohas grozījuma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Savienība un tās dalībvalstis savas Kioto protokola 3. pantā un Dohas grozījumā paredzētās saistības pilda saskaņā ar Paziņojumu par nosacījumiem, kas attiecas uz vienošanos kopīgi izpildīt Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistības, kā paredzēts Kioto protokola 3. pantā ("Paziņojums"), kā izklāstīts I pielikumā.

3. pants

1. Ņemot vērā Kioto protokolā, Dohas grozījumā un šajā sakarībā pieņemtajos lēmumos paredzētās prasības, Komisija sagatavo ziņojumu, lai atvieglotu Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei kopīgi noteiktā daudzuma un attiecīgi Savienībai noteiktā daudzuma aprēķināšanu. Ziņojumu Komisija iesniedz Konvencijas sekretariātam līdz 2015. gada 15. aprīlim.

2. Dalībvalstīm un Islandei noteiktie daudzumi ir vienādi ar emisiju līmeņiem, kuri norādīti I pielikumā sniegtajā Paziņojumā. Ņemot vērā Kioto protokolā, Dohas grozījumā un šajā sakarībā pieņemtajos lēmumos paredzētās prasības, līdz 2015. gada 15. aprīlim dalībvalstis iesniedz Konvencijas sekretariātam ziņojumus, lai atvieglotu tām noteikto daudzumu aprēķināšanu.

4. pants

1. Padomes priekšsēdētājs izraugās personu(-as), kas ir pilnvarota(-as) Savienības vārdā deponēt apstiprināšanas dokumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram saskaņā ar Kioto protokola 20. panta 4. punktu un 21. panta 7. punktu un II pielikumā izklāstīto atjaunināto deklarāciju par kompetenci saskaņā ar Kioto protokola 24. panta 3. punktu.

2. Padomes priekšsēdētājs arī izraugās personu(-as), kas ir pilnvarota(-as) Savienības vārdā I pielikumā minēto Paziņojumu iesniegt Konvencijas sekretariātam saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 2. punktu.

5. pants

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai savus apstiprināšanas dokumentus deponētu reizē ar Savienību un, ciktāl tas iespējams, ne vēlāk kā 2015. gada 16. februārī. Deponējot Dohas grozījuma apstiprināšanas dokumentus, I pielikumā minēto Paziņojumu dalībvalstis savā vārdā iesniedz Konvencijas sekretariātam saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 2. punktu.

2. Ne vēlāk kā 2014. gada 15. septembrī dalībvalstis informē Komisiju par savu lēmumu apstiprināt Dohas grozījumu vai, atkarībā no apstākļiem, par vajadzīgo procedūru pabeigšanas datumu. Komisija kopā ar dalībvalstīm izvēlas datumu, kurā tiks vienlaicīgi deponēti apstiprināšanas dokumenti.

6. pants

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

(1) Lēmums 1/CMP.8, pieņemts Līgumslēdzēju pušu konferencē, kas vienlaikus bija Kioto protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, FCCC/KP/CMP/2012/13/Add.1.

(2) Lēmums 2/CP.18, pieņemts Konvencijas Līgumslēdzēju pušu konferencē, 4. punkts, UNFCCC/CP/2012/8/Add.1.

(3) Padomes 2002. gada 25. aprīļa Lēmums 2002/358/EK par ANO vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto Protokola apstiprināšanu Eiropas Kopienas vārdā un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi, OV L 130, 15.5.2002., 1. lpp.

(4) Pilns paziņojuma teksts ir atspoguļots 45. punktā ziņojumā, kas sagatavots Līgumslēdzēju pušu konferencē, kas vienlaikus bija Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksmes astotā sesija un notika Dohā no 2012. gada 26. novembra līdz 8. decembrim, FCCC/KP/CMP/2012/13.

(5) Padomes 2009. gada 15. decembra secinājumi par nolīgumu ar Islandi par kopīgu saistību izpildi attiecībā uz jaunu starptautisku klimata nolīgumu, http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/agricult/111941.pdf.

(6) Pirmajā saistību periodā ES bāzes gadi bija šādi: attiecībā uz CO2, CH4 un N2O visas dalībvalstis kā bāzes gadu izmantoja 1990. gadu, izņemot Bulgāriju, kas izmantoja 1988. gadu, Ungāriju, kas izmantoja 1985.–1987. gada vidējās vērtības, Slovēniju, kas izmantoja 1986. gadu, Poliju, kas izmantoja 1988. gadu, un Rumāniju, kas izmantoja 1989. gadu. Attiecībā uz fluorētajām gāzēm visas dalībvalstis kā bāzes gadu izmantoja 1995. gadu, izņemot: Austriju, Franciju, Itāliju un Slovākiju, kas izmantoja 1990. gadu, un Rumāniju, kas izmantoja 1989. gadu.

(7) 2009. gada 23. aprīlī pieņemtie tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam, OV L 140, 5.6. 2009.

(8) Šīs tvērumu atšķirības ir detalizēti paskaidrotas Komisijas dienestu darba dokumentā "Preparing the EU's Quantified Emission Limitation or Reduction Objective (QELRO) based on the EU Climate and Energy Package ", SWD(2012)18 final, 13.2.2012.

(9) Dokuments, ko 2012. gada 19. aprīlī iesniegusi Dānija un — Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā — Eiropas Komisija, Information on the quantified emission limitation or reduction objectives (QELROs) for the second commitment period under the Kyoto Protocol, FCCC/KP/AWG/2012/MISC.1.

(10) Komisijas dienestu darba dokuments "Ietekmes novērtējums, kas pievienots Īstenošanas pasākumu paketei attiecībā uz ES mērķiem saistībā ar klimata pārmaiņām un atjaunojamo enerģiju līdz 2020. gadam", SEC(2008) 85/3, 23.1.2008., un Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots Komisijas paziņojumam (COM(2010) 265) "Dažādu iespēju analīze, kā panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par vairāk nekā 20 %, un oglekļa emisiju pārvirzes riska analīze", I un II daļa, SEC(2010) 650, 25.5.2010.

(11) Annual European Union greenhouse gas inventory 1990–2011 and inventory report 2013, Eiropas Vides aģentūra, 2013. gada maijā iesniegts Konvencijas sekretariātā.

(12) Greenhouse gas emission trends and projections in Europe 2012: Tracking progress towards Kyoto and 2020 targets, Eiropas Vides aģentūra, Kopenhāgena, 2012, 60. lpp.

(13) Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra paziņojums, kas deponēts C.N.718.2012.TREATIES-XXVII.7.c (Depozitārija paziņojums).

(14) – Sk. 4. zemsvītras piezīmi.

(15) Komisijas 2013. gada 26. marta Lēmums 2013/162/ES par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu laikposmam no 2013. līdz 2020. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK, OV L 90/106, 28.3.2013.

(16) Kioto protokola 3. panta 7.a punktā noteikts – lai tās I pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses, kurām zemes lietošanas maiņa un mežsaimniecība 1990. gadā ir bijušas siltumnīcefekta gāzu izmešu neto avots, aprēķinātu tām noteikto daudzumu, tās 1990. gada izmešu bāzes gadā vai periodā iekļauj 1990. gadā zemes lietošanas maiņas radītos agregētos antropogēnos izmešus no avotiem, izteiktus oglekļa dioksīda ekvivalentā, no tiem atņemot atsūknēšanu pa novadnēm.

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām, OV L 165, 18.6.2013., 13.–40. lpp.

(18) Sk. 8. un 9. zemsvītras piezīmi.

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Lēmums (ES) Nr. 529/2013/ES par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām, OV L 165/80, 18.6.2013.

(20) Sk. 8. zemsvītras piezīmi.

(21) Sk. 9. zemsvītras piezīmi.

(22) Padomes 2012. gada 9. marta secinājumi par turpmākajiem pasākumiem pēc Durbanas klimata pārmaiņu konferences, 9. punkts.

(23) http://www.eea.europa.eu/data-and-maps/data/data-viewers/emissions-trading-viewer.

(24) Iepriekšējie ziņojumi sagatavoti saskaņā ar 5. pantu Lēmumā Nr. 280/2004/EK, kas tika aizstāts ar Pārraudzības mehānisma regulu.

(25) 2009. gada 23. aprīlī pieņemtie tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam, OV L 140, 5.6.2009.

(26) [atsauce uz divpusējo vienošanos ar Islandi].

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam, OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.

(29) Komisijas 2013. gada 26. marta Lēmums Nr. 2013/162/ES par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu laikposmam no 2013. līdz 2020. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 406/2009/EK, OV L 90/106, 28.3.2013.

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu, OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 6.11.2013

COM(2013) 768 final

ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrā saistību perioda ratifikācija

PAPILDINĀJUMS

Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS

par ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola Dohas grozījuma noslēgšanu un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi

Kioto protokola Dohas grozījums

1. pants – Grozījums

A.Kioto protokola B pielikums

Tabulu Protokola B pielikumā aizstāj ar šādu tabulu:

Saīsinājums: NA = nepiemēro.

* Valstis, kurās notiek pāreja uz tirgus ekonomiku.

Visas turpmākās zemsvītras piezīmes, izņemot 1., 2. un 5. zemsvītras piezīmi, attiecīgās Līgumslēdzējas puses ir norādījušas savos paziņojumos.

1Ja Līgumslēdzēja puse vēlas, tā savām vajadzībām var izmantot atsauces gadu, lai izteiktu savas izmešu daudzuma ierobežošanas vai samazināšanas saistības (QELRC) kā procentuālo daļu no minētā gada izmešiem, kas nav starptautiski saistoša saskaņā ar Kioto protokolu, papildus QELRC, kas attiecībā uz bāzes gadu ir norādītas šīs tabulas otrajā un trešajā slejā un ir starptautiski juridiski saistošas.

2Vairāk informācijas par valstu apņemšanos var atrast šādos dokumentos: FCCC/SB/2011/INF.1/Rev.1 un FCCC/KP/AWG/2012/MISC.1, Add.1 un Add.2.

3Austrālijas QELRC Kioto protokola otrajā saistību periodā atbilst bez nosacījumiem izvirzītajam Austrālijas 2020. gada mērķim, proti, panākt samazinājumu par 5 % salīdzinājumā ar 2000. gada līmeni. Austrālija saglabā iespēju savu 2020. gada mērķi 5 % apmērā vēlāk palielināt līdz samazinājumam par 15 % vai 25 % salīdzinājumā ar 2000. gada līmeni, ja būs izpildīti konkrēti nosacījumi. Šī atsauce nemaina saskaņā ar Kankunas vienošanos izteikto apņemšanos statusu, un nerada jaunas juridiskas saistības saskaņā ar šo Protokolu vai ar to saistītajiem noteikumiem un kārtību.

4Eiropas Savienības un tās dalībvalstu QELRC Kioto protokola otrajam saistību periodam balstās uz pieņēmumu, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis šīs saistības izpildīs kopīgi, kā teikts Kioto protokola 4. pantā. QELRC neskar vēlāku Eiropas Savienības un tās dalībvalstu paziņojumu par vienošanos kopīgi izpildīt savas saistības saskaņā ar Kioto protokola noteikumiem.

5Iekļauta B pielikumā ar grozījumu, kas pieņemts saskaņā ar Lēmumu 10/CMP.2. Šis grozījums vēl nav stājies spēkā.

6Horvātijas QELRC Kioto protokola otrajam saistību periodam balstās uz pieņēmumu, ka tā izpildīs šīs QELRC kopīgi ar Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, kā teikts Kioto protokola 4. pantā. Tas nozīmē, ka Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai neietekmē ne tās esību par šādas kopīgas izpildes vienošanās dalībnieci atbilstīgi 4. pantam, ne tās QELRC.

7Saistībā ar globālu un visaptverošu vienošanos laikposmam pēc 2012. gada Eiropas Savienība atgādina savu piedāvājumu, proti, līdz 2020. gadam panākt samazinājumu par 30 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, ar nosacījumu, ka citas attīstītās valstis uzņemas saistības panākt ar iepriekšminēto salīdzināmus izmešu samazinājumus un jaunattīstības valstis sniedz atbilstīgu ieguldījumu saskaņā ar saviem pienākumiem un attiecīgajām spējām.

8Islandes QELRC Kioto protokola otrajam saistību periodam balstās uz pieņēmumu, ka tā izpildīs šīs saistības kopīgi ar Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, kā teikts Kioto protokola 4. pantā.

9QELRC, kas norādītas trešajā slejā, atbilst mērķim līdz 2020. gadam panākt samazinājumu par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lihtenšteina apsvērtu augstāku samazinājuma mērķi, proti, līdz 2020. gadam panākt samazinājumu līdz 30 % apmērā salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, ar nosacījumu, ka citas attīstītās valstis uzņemas saistības panākt ar iepriekšminēto salīdzināmus izmešu samazinājumus un jaunattīstības valstis sniedz atbilstīgu ieguldījumu saskaņā ar saviem pienākumiem un attiecīgajām spējām.

10Norvēģijas QELRC 84 % apmērā atbilst tās mērķim līdz 2020. gadam panākt izmešu samazinājumu par 30 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ja tā var būt tādas globālas un visaptverošas vienošanās dalībniece, kurā lielākās emitētājas Līgumslēdzējas puses vienojas par izmešu samazināšanu saskaņā ar 2 °C mērķi, Norvēģija apņemsies līdz 2020. gadam panākt samazinājumu par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Šī atsauce nemaina saskaņā ar Kankunas vienošanos izteiktās apņemšanās statusu un nerada jaunas juridiskas saistības saskaņā ar šo Protokolu vai ar to saistītajiem noteikumiem un kārtību.

11QELRC, kas norādītas šīs tabulas trešajā slejā, atbilst mērķim līdz 2020. gadam panākt samazinājumu par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Šveice apsvērtu augstāku samazinājuma mērķi, proti, līdz 2020. gadam panākt samazinājumu līdz 30 % apmērā salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, ar nosacījumu, ka citas attīstītās valstis uzņemas saistības panākt ar iepriekšminēto salīdzināmus izmešu samazinājumus un jaunattīstības valstis sniedz atbilstīgu ieguldījumu saskaņā ar saviem pienākumiem un attiecīgajām spējām, ievērojot 2 °C mērķi. Šī atsauce nemaina saskaņā ar Kankunas vienošanos izteiktās apņemšanās statusu un nerada jaunas juridiskas saistības saskaņā ar šo Protokolu vai ar to saistītajiem noteikumiem un kārtību.

12Tām jābūt pilnībā pārnesamām; šā likumīgi iegādātā valsts īpašuma anulēšana vai izmantošanas ierobežojumi nav pieļaujami.

13Depozitārijs 2011. gada 15. decembrī saņēma rakstisku paziņojumu par Kanādas izstāšanos no Kioto protokola. Kanādas izstāšanās stājas spēkā 2012. gada 15. decembrī.

14Japāna 2010. gada 10. decembra paziņojumā norādīja, ka tai nav nodoma uzņemties saistības Kioto protokola otrajā saistību periodā pēc 2012. gada.

15Jaunzēlande paliek Kioto protokola Līgumslēdzēja puse. Tā uzņemsies visas ekonomikas nozares aptverošu izmešu daudzuma samazināšanas mērķi 2013.–2020. gada periodā saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām.

16Krievijas Federācija 2010. gada 8. decembra paziņojumā, kuru sekretariāts saņēma 2010. gada 9. decembrī, norādīja, ka tā neplāno uzņemties izmešu daudzuma ierobežošanas vai samazināšanas saistības otrajam saistību periodam.

B.Kioto protokola A pielikums

Protokola A pielikumā iekļauto sarakstu ar virsrakstu “Siltumnīcefekta gāzes” aizstāj ar šādu sarakstu:

Siltumnīcefekta gāzes

Oglekļa dioksīds (CO2)

Metāns (CH4)

Vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O)

Fluorogļūdeņraži (HFC)

Perfluorogļūdeņraži (PFC)

Sēra heksafluorīds (SF6)

Slāpekļa trifluorīds (NF3) 1

C.3. panta 1.a paragrāfs

Protokola 3. pantā pēc 1. paragrāfa iekļauj šādu paragrāfu:

1.a    I pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses individuāli vai kopīgi nodrošinās, ka to A pielikumā norādīto siltumnīcefekta gāzu antropogēno izmešu agregētais apjoms, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentā, nepārsniedz tām noteikto daudzumu, kas aprēķināts saskaņā ar to izmešu daudzuma ierobežošanas un samazināšanas saistībām, kuras ierakstītas B pielikuma tabulas trešajā slejā, un saskaņā ar šā panta noteikumiem ar mērķi 2013.–2020. gada saistību periodā samazināt kopējos šādu gāzu izmešus vismaz par 18 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

D.3. panta 1.b paragrāfs

Protokola 3. pantā pēc 1.a paragrāfa iekļauj šādu paragrāfu:

1.b    Līgumslēdzēja puse, kas iekļauta B pielikumā, var ierosināt korekciju, lai samazinātu B pielikuma trešajā slejā ierakstītos procentus, proti, tās izmešu daudzuma ierobežošanas un samazināšanas saistības, kas norādītas B pielikuma tabulas trešajā slejā. Šādas korekcijas priekšlikumu sekretariāts nosūta Līgumslēdzējām pusēm vismaz trīs mēnešus pirms Līgumslēdzēju pušu konferences, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, kurā ierosināts pieņemt korekciju.

E.3. panta 1.c paragrāfs

Protokola 3. pantā pēc 1.b paragrāfa iekļauj šādu paragrāfu:

1.c    Korekciju, kuru I pielikumā iekļauta Līgumslēdzēja puse ierosinājusi, lai uzņemtos vērienīgākas izmešu daudzuma ierobežošanas un samazināšanas saistības saskaņā ar 3. panta 1.b paragrāfu, uzskata par pieņemtu Līgumslēdzēju pušu konferencē, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, izņemot tad, ja vairāk nekā trīs ceturtdaļas tajā klātesošo un balsojošo Līgumslēdzēju pušu iebilst pret korekcijas pieņemšanu. Pieņemto korekciju paziņo Depozitārija sekretariāts, kas to izplata visām Līgumslēdzējām pusēm, un tā stājas spēkā nākamā gada 1. janvārī pēc Depozitārija paziņojuma. Šādas korekcijas Līgumslēdzējām pusēm ir saistošas.

F.3. panta 7.a paragrāfs

Protokola 3. pantā pēc 7. paragrāfa iekļauj šādu paragrāfu:

7.a    Otrajā izmešu daudzuma ierobežošanas un samazināšanas saistību periodā no 2013. līdz 2020. gadam katrai I pielikumā iekļautajai Līgumslēdzējai pusei noteiktais daudzums atbilst B pielikuma tabulas trešajā slejā ierakstītajai procentuālajai daļai no A pielikumā minēto siltumnīcefekta gāzu antropogēno izmešu agregētā apjoma, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentā, 1990. gadā vai bāzes gadā, vai periodā, kurš noteikts saskaņā ar 5. paragrāfu, reizinātai ar astoņi. Lai tās I pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses, kurām zemes lietošanas maiņa un mežsaimniecība 1990. gadā ir bijušas siltumnīcefekta gāzu izmešu neto avots, aprēķinātu tām noteikto daudzumu, tās 1990. gada izmešu bāzes gadā vai periodā iekļauj 1990. gadā zemes lietošanas maiņas radītos agregētos antropogēnos izmešus no avotiem, izteiktus oglekļa dioksīda ekvivalentā, no tiem atņemot atsūknēšanu pa novadnēm.

G.3. panta 7.b paragrāfs

Protokola 3. pantā pēc 7.a paragrāfa iekļauj šādu paragrāfu:

7.b Jebkura pozitīva starpība starp I pielikumā iekļautai Līgumslēdzējai pusei otrajam saistību periodam noteikto daudzumu un gada vidējo izmešu daudzumu iepriekšējā saistību perioda pirmajos trīs gados, reizināta ar astoņi, tiek pārnesta uz minētās Līgumslēdzējas puses anulēšanas kontu.

H.3. panta 8. paragrāfs

Protokola 3. panta 8. paragrāfā vārdus:

7. paragrāfā norādīto aprēķinu

aizstāj ar vārdiem:

7. un 7.a paragrāfā norādīto aprēķinu.

I.3. panta 8.a paragrāfs

Protokola 3. pantā pēc 8. paragrāfa iekļauj šādu paragrāfu:

8.a    Jebkura I pielikumā iekļauta Līgumslēdzēja puse attiecībā uz slāpekļa trifluorīdu var izmantot 1995. vai 2000. gadu kā bāzes gadu 7. paragrāfā norādīto aprēķinu mērķiem.

J.3. panta 12.a un 12.b paragrāfs

Protokola 3. pantā pēc 12. paragrāfa iekļauj šādus paragrāfus:

12.a    I pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses var izmantot visas vienības, kas radušās, izmantojot tirgus mehānismus, kuri jāizveido saskaņā ar Konvenciju vai tās instrumentiem, lai atvieglotu izmešu daudzuma ierobežošanas un samazināšanas saistību izpildi saskaņā ar 3. pantu. Visas šādas vienības, ko Konvencijas Līgumslēdzēja puse iegūst no citas Līgumslēdzējas puses, pieskaita ieguvējai Līgumslēdzējai pusei noteiktajam daudzumam un atņem no nododošās Līgumslēdzējas puses vienību daudzuma.

12.b    Līgumslēdzēju pušu konference, kas kalpo kā šā Protokola Līgumslēdzēju pušu sanāksme, nodrošina, ka tad, ja vienības, kas radušās, veicot apstiprinātas darbības saskaņā ar 12.a paragrāfā minētiem tirgus mehānismiem, I pielikumā iekļautās Līgumslēdzējas puses izmanto, lai atvieglotu izmešu daudzuma ierobežošanas un samazināšanas saistību izpildi saskaņā ar 3. pantu, daļa no šīm vienībām tiek izmantota, lai segtu administratīvos izdevumus, kā arī lai palīdzētu Līgumslēdzējām pusēm, kas ir jaunattīstības valstis un ir īpaši jutīgas pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, segt pielāgošanās izmaksas, ja šīs vienības ir iegūtas saskaņā ar 17. pantu.

K.4. panta 2. paragrāfs

Protokola 4. panta 2. paragrāfa pirmā teikuma beigās pievieno šādus vārdus:

, vai arī dienā, kurā tās deponējušas B pielikumā izdarīta grozījuma apstiprināšanas dokumentus saskaņā ar 3. panta 9. paragrāfu.

L.4. panta 3. paragrāfs

Protokola 4. panta 3. paragrāfā vārdus:

   3. panta 7. paragrāfā norādītajā saistību periodā

aizstāj ar vārdiem:

   3. pantā norādītajā saistību periodā, uz kuru tā attiecas.

2. pants – Stāšanās spēkā

Šis grozījums stājas spēkā saskaņā ar Kioto protokola 20. un 21. pantu.

(1) 1Piemērojams tikai no otrā saistību perioda sākuma.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 6.11.2013

COM(2013) 768 final

ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola otrā saistību perioda ratifikācija

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS

par ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola Dohas grozījuma noslēgšanu un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS

par ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola Dohas grozījuma noslēgšanu un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi

Paziņojums par nosacījumiem, kas attiecas uz vienošanos kopīgi izpildīt Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistības, kā paredzēts Kioto protokola 3. pantā

1.Vienošanās dalībnieki

Šīs vienošanās dalībnieki ir Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un Islandes Republika (“dalībnieki”). Patlaban Eiropas Savienības dalībvalstis ir šādas valstis:

Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Horvātijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārija, Maltas Republika, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karaliste.

Islande ir šīs vienošanās dalībniece saskaņā ar vienošanos ar Islandi par Islandes dalību Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību kopīgajā izpildē ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola otrajā saistību periodā [ievietot atsauci pēc vienošanās noslēgšanas].

2.Saistību kopīga izpilde, kā paredzēts Kioto protokola 3. pantā

Saskaņā ar Kioto protokola 4. panta 1. punktu dalībnieki savas 3. pantā paredzētās saistības pildīs šādi.

–Dalībnieki kopīgi nodrošinās to, ka dalībvalstīs un Islandē Kioto protokola A pielikumā minēto siltumnīcefekta gāzu antropogēno emisiju agregētais apjoms, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentā, nepārsniedz tām kopīgi noteikto daudzumu. Šo daudzumu aprēķina atbilstīgi kvantitatīvajām emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistībām, kas norādītas Kioto protokola B pielikuma tabulas trešajā slejā, un saskaņā ar tā 3. panta noteikumiem.

–Kioto protokola 3. panta 1. punkta piemērošana siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas dalībvalstīm un Islandei rodas aviācijas un kuģniecības nozarē, balstās uz Konvencijas pieeju, saskaņā ar kuru līgumslēdzēju pušu mērķrādītājos iekļauj tikai emisijas no iekšzemes lidojumiem un iekšzemes kuģošanas. Eiropas Savienības pieeja Kioto protokola otrajā saistību periodā paliek tāda pati kā pirmajā saistību periodā, jo kopš Lēmuma 2/CP.3 pieņemšanas nav izdevies panākt progresu šo emisiju ierēķināšanā līgumslēdzēju pušu mērķrādītājos. Tas neskar to Eiropas Savienības saistību stingru ievērošanu, kas noteiktas klimata un enerģētikas tiesību aktu paketē un paliek nemainīgas. Tas neskar arī vajadzību veikt pasākumus attiecībā uz šādu gāzu emisijām, kas rodas aviācijas nozarē un no jūras flotes degvielas.

–Katrs dalībnieks var palielināt savu saistību vērienīgumu, noteiktā daudzuma vienības, emisiju samazināšanas vienības vai sertificētas emisiju samazināšanas vienības pārskaitot uz anulēšanas kontu, kas izveidots attiecīgajā valsts reģistrā. Dalībnieki kopīgi iesniedz informāciju, kas prasīta 9. punktā Lēmumā 1/CMP.8, un kopīgi izsaka priekšlikumus protokola 3. panta 1.b punkta un 1.c punkta piemērošanas vajadzībām.

–Dalībnieki turpina piemērot protokola 3. panta 3. un 4. punktu un lēmumus, par kuriem tie individuāli vienojušies.

–Dalībnieku apvienotās bāzes gada emisijas ir vienādas ar emisiju summu attiecīgajos bāzes gados, kas piemērojami katrai dalībvalstij un Islandei.

–Ja zemes izmantojuma maiņa un mežsaimniecība kādā dalībvalstī vai Islandē 1990. gadā ir bijusi siltumnīcefekta gāzu emisiju neto avots, tad attiecīgais dalībnieks saskaņā ar protokola 3. panta 7.a punktu savā 1990. emisiju bāzes gadā vai periodā iekļauj 1990. gadā zemes izmantošanas maiņas radītās agregētās antropogēnās emisijas no avotiem, izteiktas oglekļa dioksīda ekvivalentā, no tām atņemot piesaistītājsistēmās uztverto apjomu, lai aprēķinātu dalībniekiem kopīgi noteikto daudzumu, kas noteikts saskaņā ar protokola 3. panta 7.a, 8. un 8.a punktu.

–Aprēķinu saskaņā ar protokola 3. panta 7.b punktu piemēro dalībniekiem kopīgi noteiktajam otrā saistību perioda daudzumam, kas noteikts saskaņā ar protokola 3. panta 7.a, 8. un 8.a punktu, un dalībnieku pirmā saistību perioda pirmo trīs gadu vidējo ikgadējo emisiju summai, kas reizināta ar astoņi.

3.Attiecīgie emisiju līmeņi, kas piešķirti vienošanās dalībniekiem

Dalībnieku kopīgās kvantitatīvās emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistības, kas norādītas Kioto protokola B pielikuma trešajā slejā, ir 80 %. Kopīgi noteiktais daudzums dalībniekiem tiks noteikts saskaņā ar protokola 3. panta 7.a, 8. un 8.a punktu, un tā aprēķināšanu atvieglos ziņojums, ko Eiropas Savienība iesniegusi atbilstīgi 2. punktam Lēmumā 2/CMP.8.

Dalībnieku attiecīgie emisiju līmeņi ir šādi.

–Eiropas Savienības emisiju līmenis ir dalībniekiem kopīgi noteiktā daudzuma un dalībvalstu un Islandes emisiju līmeņu summas starpība. Tā aprēķināšanu atvieglos ziņojums, kas iesniegts saskaņā ar 2. punktu Lēmumā 2/CMP.8.

–Dalībvalstu un Islandes attiecīgie emisiju līmeņi saskaņā ar protokola 4. panta 1. un 5. punktu ir summa, ko iegūst, saskaitot to attiecīgos daudzumus, kas norādīti 1. tabulā, un rezultātus, kas iegūti, attiecībā uz minēto dalībvalsti vai Islandi piemērojot protokola 3. panta 7.a punktu.

Dalībniekiem noteiktie daudzumi ir vienādi ar to attiecīgajiem emisiju līmeņiem.

Siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas ietilpst Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kurā piedalās tās dalībvalstis un Islande, Eiropas Savienībai noteiktais daudzums aptver tādā apmērā, kādā uz šīm emisijām attiecas Protokols. Attiecīgie dalībvalstīm un Islandei noteiktie daudzumi aptver tās siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem un piesaistītājsistēmās uztverto apjomu katrā dalībvalstī vai Islandē, ko rada avoti un piesaistītājsistēmas, kuras neietilpst Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Tas ietver visas emisijas no avotiem un piesaistītājsistēmās uztverto apjomu, uz ko attiecas protokola 3. panta 3. un 4. punkts, kā arī visas slāpekļa trifluorīda (NF3) emisijas, kuras aptver protokols.

Šīs vienošanās dalībnieki atsevišķi ziņo par emisijām no avotiem un piesaistītājsistēmās uztverto apjomu, ko aptver to attiecīgais noteiktais daudzums.

1. tab. Dalībvalstu un Islandes emisiju līmenis (pirms 3. panta 7.a punkta piemērošanas)